Free Online FOOD for MIND & HUNGER - DO GOOD šŸ˜Š PURIFY MIND.To live like free birds šŸ¦ šŸ¦¢ šŸ¦… grow fruits šŸ šŸŠ šŸ„‘ šŸ„­ šŸ‡ šŸŒ šŸŽ šŸ‰ šŸ’ šŸ‘ šŸ„ vegetables šŸ„¦ šŸ„• šŸ„— šŸ„¬ šŸ„” šŸ† šŸ„œ šŸŽƒ šŸ«‘ šŸ…šŸœ šŸ§… šŸ„ šŸ šŸ„— šŸ„’ šŸŒ½ šŸ šŸ«‘ šŸŒ³ šŸ“ šŸŠ šŸ„„ šŸŒµ šŸˆ šŸŒ° šŸ‡§šŸ‡§ šŸ« šŸ… šŸ šŸ«’Plants šŸŒ±in pots šŸŖ“ along with Meditative Mindful Swimming šŸŠā€ā™‚ļø to Attain NIBBĀNA the Eternal Bliss.
Kushinara NIBBĀNA Bhumi Pagoda White Home, Puniya Bhumi Bengaluru, Prabuddha Bharat International.
Categories:

Archives:
Meta:
June 2025
M T W T F S S
« Jan    
 1
2345678
9101112131415
16171819202122
23242526272829
30  
12/18/20
https://www.accesstoinsight.org/tipitaka/sltp/DN_I_utf8.html#pts.211
Filed under: General
Posted by: site admin @ 11:28 pm

https://www.accesstoinsight.org/tipitaka/sltp/DN_I_utf8.html#pts.211





[PTS Vol D - 1] [\z D /] [\f I /]
[PTS Page 001] [\q 1/]
[BJT Vol D - 1] [\z D /] [\w I /]
[BJT Page 002] [\x 2/]

 

Suttantapiį¹­ake

 

Dīghanikāyo

 

SÄ«lakkhandhavaggo

 

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa.

 

1.

 

Brahmajālasuttaį¹ƒ

 

1. Evaį¹ƒ me sutaį¹ƒ ekaį¹ƒ samayaį¹ƒ bhagavā antarā ca rājagahaį¹ƒ antarā ca
nālandaį¹ƒ addhānamaggapaį¹­ipanno hoti mahatā bhikkhusaį¹…ghena saddhiį¹ƒ
paƱcamattehi bhikkhusatehi. Suppiyo’pi kho paribbājako antarā ca
rājagahaį¹ƒ antarā ca nālandaį¹ƒ addhānamaggapaį¹­ipanno hoti saddhiį¹ƒ
antevāsinā brahmadattena māį¹‡avena.

 

Tatra sudaį¹ƒ suppiyo paribbājako anekapariyāyena buddhassa avaį¹‡į¹‡aį¹ƒ
bhāsati, dhammassa avaį¹‡į¹‡aį¹ƒ bhāsati, saį¹…ghassa avaį¹‡į¹‡aį¹ƒ bhāsati.
Suppiyassa pana paribbājakassa antevāsÄ« brahmadatto māį¹‡avo
anekapariyāyena buddhassa vaį¹‡į¹‡aį¹ƒ bhāsati, dhammassa vaį¹‡į¹‡aį¹ƒ bhāsati,
saį¹…ghassa vaį¹‡į¹‡aį¹ƒ bhāsati. Itiha te ubho ācariyantevāsÄ« aƱƱamaƱƱassa
ujuvipaccanÄ«kavādā bhagavantaį¹ƒ piį¹­į¹­hito piį¹­į¹­hito anubaddhā1 honti
bhikkhusaį¹…ghaį¹ƒ ca.

 

2. Atha kho bhagavā ambalaį¹­į¹­hikāyaį¹ƒ rājāgārake ekarattivāsaį¹ƒ upagaį¹ƒchi
saddhiį¹ƒ bhikkhusaį¹…ghena. Suppiyo’pi kho paribbājako ambalaį¹­į¹­hikāyaį¹ƒ
rājāgārake ekarattivāsaį¹ƒ upagaį¹ƒchi saddhiį¹ƒ antevāsinā brahmadattena
māį¹‡avena. Tatra’pi sudaį¹ƒ suppiyo paribbājako anekapariyāyena buddhassa
avaį¹‡į¹‡aį¹ƒ bhāsati, dhammassa avaį¹‡į¹‡aį¹ƒ bhāsati, saį¹…ghassa avaį¹‡į¹‡aį¹ƒ bhāsati.
Suppiyassa [PTS Page 002] [\q 2/] pana
paribbājakassa antevāsÄ« brahmadatto māį¹‡avo buddhassa vaį¹‡į¹‡aį¹ƒ bhāsati,
dhammassa vaį¹‡į¹‡aį¹ƒ bhāsati, saį¹…ghassa vaį¹‡į¹‡aį¹ƒ bhāsati. Itiha te ubho
ācariyantevāsī aƱƱamaƱƱassa ujuvipaccanīkavādā viharanti.
- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -
1. Anubandhā, ma cha saį¹ƒ.

 

[BJT Page 004] [\x 4/]

 

3. Atha kho sambahulānaį¹ƒ bhikkhÅ«naį¹ƒ rattiyā paccÅ«sasamayaį¹ƒ
paccuį¹­į¹­hitānaį¹ƒ maį¹‡įøalamāįø·e sannisinnānaį¹ƒ sannipatitānaį¹ƒ ayaį¹ƒ
saį¹…khiyādhammo udapādi: “acchariyaį¹ƒ āvuso, abbhutaį¹ƒ āvuso, yāvaƱcidaį¹ƒ
tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sattānaį¹ƒ
nānādhimuttikatā suppaį¹­ividitā. Ayaį¹ƒ hi suppiyo paribbājako
anekapariyāyena buddhassa avaį¹‡į¹‡aį¹ƒ bhāsati, dhammassa avaį¹‡į¹‡aį¹ƒ bhāsati,
saį¹…ghassa avaį¹‡į¹‡aį¹ƒ bhāsati. Suppiyassa pana paribbājakassa antevāsÄ«
brahmadatto māį¹‡avo buddhassa vaį¹‡į¹‡aį¹ƒ bhāsati, dhammassa vaį¹‡į¹‡aį¹ƒ bhāsati,
saį¹…ghassa vaį¹‡į¹‡aį¹ƒ bhāsati. Itiha’me ubho ācariyantevāsÄ« aƱƱamaƱƱassa
ujuvipaccanÄ«kavādā bhagavantaį¹ƒ piį¹­į¹­hito piį¹­į¹­hito anubaddhā honti
bhikkhusaį¹…ghaį¹ƒ cā”ti.

 

4. Atha kho bhagavā tesaį¹ƒ bhikkhÅ«naį¹ƒ imaį¹ƒ saį¹…khiyādhammaį¹ƒ viditvā yena
maį¹‡įøalamāįø·o tenupasaį¹…kami. Upasaį¹…kamitvā paƱƱatte āsane nisÄ«di. Nisajja
kho bhagavā bhikkhÅ« āmantesi: “kāya nu’ttha bhikkhave etarahi kathāya
sannisinnā sannipatitā? Kā ca pana vo antarā kathā vippakatā?”Ti.

 

Evaį¹ƒ vutte te bhikkhÅ« bhagavantaį¹ƒ etadavocuį¹ƒ: “idha bhante amhākaį¹ƒ
rattiyā paccÅ«sasamayaį¹ƒ paccuį¹­į¹­hitānaį¹ƒ maį¹‡įøalamāįø·e sannisinnānaį¹ƒ
sannipatitānaį¹ƒ ayaį¹ƒ saį¹…khiyādhammo udapādi “acchariyaį¹ƒ āvuso, abbhutaį¹ƒ
āvuso yāvaƱcidaį¹ƒ tena bhagavatā arahatā sammāsambuddhena sattānaį¹ƒ
nānādhimuttikatā suppaį¹­ividitā. Ayaį¹ƒ hi suppiyo paribbājako
anekapariyāyena buddhassa avaį¹‡į¹‡aį¹ƒ bhāsati, dhammassa avaį¹‡į¹‡aį¹ƒ bhāsati,
saį¹…ghassa avaį¹‡į¹‡aį¹ƒ bhāsati. Suppiyassa pana paribbājakassa antevāsÄ«
brahmadatto māį¹‡avo buddhassa vaį¹‡į¹‡aį¹ƒ bhāsati, dhammassa vaį¹‡į¹‡aį¹ƒ bhāsati,
saį¹…ghassa vaį¹‡į¹‡aį¹ƒ bhāsati. Itiha’me ubho ācariyantevāsÄ« aƱƱamaƱƱassa
ujuvipaccanÄ«kavādā bhagavantaį¹ƒ piį¹­į¹­hito piį¹­į¹­hito anubaddhā honti
bhikkhusaį¹…ghaƱcā’ti. Ayaį¹ƒ kho no bhante antarākathā vippakatā. Atha
bhagavā anuppatto”ti.

 

5. “Mamaį¹ƒ vā bhikkhave pare avaį¹‡į¹‡aį¹ƒ bhāseyyuį¹ƒ, dhammassa vā avaį¹‡į¹‡aį¹ƒ bhāseyyuį¹ƒ, saį¹…ghassa vā [PTS Page 003]
[\q 3/] avaį¹‡į¹‡aį¹ƒ bhāseyyuį¹ƒ, tatra tumhehi na āghāto na appaccayo
na cetaso anabhiraddhi karaį¹‡Ä«yā. Mamaį¹ƒ vā bhikkhave pare avaį¹‡į¹‡aį¹ƒ
bhāseyyuį¹ƒ, dhammassa vā avaį¹‡į¹‡aį¹ƒ bhāseyyuį¹ƒ, saį¹…ghassa vā avaį¹‡į¹‡aį¹ƒ
bhāseyyuį¹ƒ, tatra ce tumhe assatha kupitā vā anattamanā vā, tumhaį¹ƒ
yevassa tena antarāyo. Mamaį¹ƒ vā bhikkhave pare avaį¹‡į¹‡aį¹ƒ bhāseyyuį¹ƒ,
dhammassa vā avaį¹‡į¹‡aį¹ƒ bhāseyyuį¹ƒ, saį¹…ghassa vā avaį¹‡į¹‡aį¹ƒ bhāseyyuį¹ƒ, tatra
tumhe assatha kupitā vā anattamanā vā, api nu paresaį¹ƒ subhāsitaį¹ƒ
dubbhāsitaį¹ƒ tumhe ājāneyyāthā?”Ti.

 

“No hetaį¹ƒ bhante. ”

 

“Mamaį¹ƒ vā bhikkhave pare avaį¹‡į¹‡aį¹ƒ bhāseyyuį¹ƒ, dhammassa vā avaį¹‡į¹‡aį¹ƒ
bhāseyyuį¹ƒ, saį¹…ghassa vā avaį¹‡į¹‡aį¹ƒ bhāseyyuį¹ƒ, tatra tumhehi abhÅ«taį¹ƒ
abhÅ«tato nibbeį¹­hetabbaį¹ƒ: ‘iti’petaį¹ƒ abhÅ«taį¹ƒ. Iti’petaį¹ƒ atacchaį¹ƒ. Natthi
cetaį¹ƒ amhesu. Na ca panetaį¹ƒ amhesu saį¹ƒvijjatÄ«’ti. ”

 

[BJT Page 006] [\x 6/]

 

6. “Mamaį¹ƒ vā bhikkhave pare vaį¹‡į¹‡aį¹ƒ bhāseyyuį¹ƒ, dhammassa vā vaį¹‡į¹‡aį¹ƒ
bhāseyyuį¹ƒ, saį¹…ghassa vā vaį¹‡į¹‡aį¹ƒ bhāseyyuį¹ƒ, tatra tumhehi na ānando na
somanassaį¹ƒ na cetaso ubbilāvitattaį¹ƒ1 karaį¹‡Ä«yaį¹ƒ. Mamaį¹ƒ vā bhikkhave pare
vaį¹‡į¹‡aį¹ƒ bhāseyyuį¹ƒ, dhammassa vā vaį¹‡į¹‡aį¹ƒ bhāseyyuį¹ƒ, saį¹…ghassa vā vaį¹‡į¹‡aį¹ƒ
bhāseyyuį¹ƒ, tatra ce tumhe assatha ānandino sumanā ubbilāvino2, tumhaį¹ƒ
yevassa tena antarāyo. Mamaį¹ƒ vā bhikkhave pare vaį¹‡į¹‡aį¹ƒ bhāseyyuį¹ƒ,
dhammassa vā vaį¹‡į¹‡aį¹ƒ bhāseyyuį¹ƒ, saį¹…ghassa vā vaį¹‡į¹‡aį¹ƒ bhāseyyuį¹ƒ, tatra vā
tumhehi bhÅ«taį¹ƒ bhÅ«tato paį¹­ijānitabbaį¹ƒ: “iti’petaį¹ƒ bhÅ«taį¹ƒ, iti’petaį¹ƒ
tacchaį¹ƒ. Atthi cetaį¹ƒ amhesu. Saį¹ƒvijjati ca panetaį¹ƒ amhesÅ«’ti. ”

 

7. “Appamattakaį¹ƒ kho panetaį¹ƒ bhikkhave oramattakaį¹ƒ sÄ«lamattakaį¹ƒ, yena
puthujjano tathāgatassa vaį¹‡į¹‡aį¹ƒ vadamāno vadeyya. KatamaƱca taį¹ƒ bhikkhave
appamattakaį¹ƒ oramattakaį¹ƒ sÄ«lamattakaį¹ƒ, yena puthujjano tathāgatassa
vaį¹‡į¹‡aį¹ƒ vadamāno vadeyya. ?

 

8. [PTS Page 004] [\q 4/] “pāį¹‡Ätipātaį¹ƒ
pahāya pāį¹‡Ätipātā paį¹­ivirato samaį¹‡o gotamo nihitadaį¹‡įøo nihitasattho
lajjÄ« dayāpanno sabbapāį¹‡abhÅ«tahitānukampÄ« viharatÄ«”ti. Iti vā hi
bhikkhave puthujjano tathāgatassa vaį¹‡į¹‡aį¹ƒ vadamāno vadeyya.

 

9. “Adinnādānaį¹ƒ pahāya adinnādānā paį¹­ivirato samaį¹‡o gotamo dinnādāyÄ«
dinnapāį¹­ikaį¹…khÄ« athenena sucibhÅ«tena attanā viharatÄ«”ti. Iti vā hi
bhikkhave puthujjano tathāgatassa vaį¹‡į¹‡aį¹ƒ vadamāno vadeyya.

 

10. “Abrahmacariyaį¹ƒ pahāya brahmacārÄ« samaį¹‡o gotamo ārācārÄ« virato
methunā gāmadhammā”ti. Iti vā hi bhikkhave puthujjano tathāgatassa
vaį¹‡į¹‡aį¹ƒ vadamāno vadeyya.

 

11. “Musāvādaį¹ƒ pahāya musāvādā paį¹­ivirato samaį¹‡o gotamo saccavādÄ«
saccasandho theto paccayiko avisaį¹ƒvādako lokassā”ti. Iti vā hi bhikkhave
puthujjano tathāgatassa vaį¹‡į¹‡aį¹ƒ vadamāno vadeyya.

 

1. Ubbillāvitattaį¹ƒ, ma cha saį¹ƒ.
2. Ubbillāvino, ma cha saį¹ƒ.

 

[BJT Page 008] [\x 8/]

 

12. “Pisuį¹‡aį¹ƒ vācaį¹ƒ pahāya pisuį¹‡Äya vācāya paį¹­ivirato samaį¹‡o gotamo. Ito
sutvā na amutra akkhātā imesambhedāya. Amutra vā sutvā na imesaį¹ƒ akkhātā
amÅ«sambhedāya. Iti bhinnānaį¹ƒ vā sandhātā saį¹ƒhitānaį¹ƒ vā anuppadātā.
Samaggārāmo samaggarato samagganandÄ« samaggakaraį¹‡iį¹ƒ vācaį¹ƒ bhāsitā”ti.
Iti vā hi bhikkhave puthujjano tathāgatassa vaį¹‡į¹‡aį¹ƒ vadamāno vadeyya.

 

13. “Pharusaį¹ƒ vācaį¹ƒ pahāya pharusāya vācāya paį¹­ivirato samaį¹‡o gotamo. Yā
sā vācā neįø·Ä kaį¹‡į¹‡asukhā pemanÄ«yā hadayaį¹…gamā porÄ« bahujanakantā
bahujanamanāpā, tathārÅ«piį¹ƒ vācaį¹ƒ bhāsitā”ti. Iti vā hi bhikkhave
puthujjano tathāgatassa vaį¹‡į¹‡aį¹ƒ vadamāno vadeyya.

 

14. “Samphappalāpaį¹ƒ pahāya samphappalāpā paį¹­ivirato samaį¹‡o gotamo,
kālavādÄ« bhÅ«tavādÄ« atthavādÄ« dhammavādÄ« vinayavādÄ«, nidhānavatiį¹ƒ vācaį¹ƒ
bhāsitā kālena [PTS Page 005] [\q 5/] sāpadesaį¹ƒ pariyantavatiį¹ƒ atthasaį¹ƒhitanti” iti vā hi bhikkhave puthujjano tathāgatassa vaį¹‡į¹‡aį¹ƒ vadamāno vadeyya.

 

15. “BÄ«jagāmabhÅ«tagāmasamārambhā paį¹­ivirato samaį¹‡o gotamo. Ekabhattiko
samaį¹‡o gotamo rattÅ«parato virato vikālabhojanā.
NaccagÄ«tavāditavisÅ«kadassanā paį¹­ivirato samaį¹‡o gotamo.
Mālāgandhavilepanadhāraį¹‡amaį¹‡įøanavibhÅ«sanaį¹­į¹­hānā paį¹­ivirato samaį¹‡o
gotamo. Uccāsayanamahāsayanā paį¹­ivirato samaį¹‡o gotamo.
JātarÅ«parajatapaį¹­iggahaį¹‡Ä paį¹­ivirato samaį¹‡o gotamo.
ĀmakadhaƱƱapaį¹­iggahaį¹‡Ä paį¹­ivirato samaį¹‡o gotamo. Āmakamaį¹ƒsapaį¹­iggahaį¹‡Ä
paį¹­ivirato samaį¹‡o gotamo. Itthikumārikapaį¹­iggahaį¹‡Ä paį¹­ivirato samaį¹‡o
gotamo. Dāsidāsapaį¹­iggahaį¹‡Ä paį¹­ivirato samaį¹‡o gotamo. Ajeįø·akapaį¹­iggahaį¹‡Ä
paį¹­ivirato samaį¹‡o gotamo. Kukkuį¹­asÅ«karapaį¹­iggahaį¹‡Ä paį¹­ivirato samaį¹‡o
gotamo. Hatthigavāssavaįø·avapaį¹­iggahaį¹‡Ä paį¹­ivirato samaį¹‡o gotamo.
Khettavatthupaį¹­iggahaį¹‡Ä paį¹­ivirato samaį¹‡o gotamo. DÅ«teyya
pahiį¹‡agamanānuyogā paį¹­ivirato samaį¹‡o gotamo. Kayavikkayā paį¹­ivirato
samaį¹‡o gotamo. TulākÅ«į¹­a - kaį¹ƒsakÅ«į¹­a - mānakÅ«į¹­Ä paį¹­ivirato samaį¹‡o gotamo.
Ukkoį¹­ana - vaƱcananikati - sāciyogā paį¹­ivirato samaį¹‡o gotamo. Chedana -
vadhabandhana - viparāmosa - ālopasahasākārā paį¹­ivirato samaį¹‡o gotamo
“ti. Iti vā hi bhikkhave puthujjano tathāgatassa vaį¹‡į¹‡aį¹ƒ vadamāno
vadeyya.

 

CullasÄ«laį¹ƒ niį¹­į¹­hitaį¹ƒ.

 

[BJT Page 010] [\x 10/]

 

16. “Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ bÄ«jagāmabhÅ«tagāmasamārambhaį¹ƒ anuyuttā viharanti
seyyathÄ«daį¹ƒ: mÅ«labÄ«jaį¹ƒ khandhabÄ«jaį¹ƒ phalubÄ«jaį¹ƒ aggabÄ«jaį¹ƒ bÄ«jabÄ«jameva
paƱcamaį¹ƒ. Iti vā itievarÅ«pā bÄ«jagāmabhÅ«tagāmasamārambhā paį¹­ivirato
samaį¹‡o gotamo”ti. Iti vā hi bhikkhave puthujjano tathāgatassa vaį¹‡į¹‡aį¹ƒ
vadamāno vadeyya.

 

17. [PTS Page 006] [\q 6/] “yathā vā
paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni bhuƱjitvā te
evarÅ«paį¹ƒ sannidhikāraparibhogaį¹ƒ anuyuttā viharanti. SeyyathÄ«daį¹ƒ:
annasannidhiį¹ƒ pānasannidhiį¹ƒ vatthasannidhiį¹ƒ yānasannidhiį¹ƒ
sayanasannidhiį¹ƒ gandhasannidhiį¹ƒ āmisasannidhiį¹ƒ. Iti vā iti evarÅ«pā
sannidhikāraparibhogā paį¹­ivirato samaį¹‡o gotamo”ti. Iti vā hi bhikkhave
puthujjano tathāgatassa vaį¹‡į¹‡aį¹ƒ vadamāno vadeyya.

 

18. “Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ visÅ«kadassanaį¹ƒ anuyuttā viharanti. SeyyathÄ«daį¹ƒ:
naccaį¹ƒ gÄ«taį¹ƒ vāditaį¹ƒ pekkhaį¹ƒ akkhānaį¹ƒ pāį¹‡issaraį¹ƒ vetālaį¹ƒ1 kumbhathÅ«naį¹ƒ
sobhanakaį¹ƒ2 caį¹‡įøÄlaį¹ƒ vaį¹ƒsaį¹ƒ dhovanaį¹ƒ3 hatthiyuddhaį¹ƒ assayuddhaį¹ƒ
daį¹‡įøayuddhaį¹ƒ muį¹­į¹­hiyuddhaį¹ƒ nibbuddhaį¹ƒ uyyodhikaį¹ƒ balaggaį¹ƒ senābyuhaį¹ƒ
anÄ«kadassanaį¹ƒ. Iti vā itievarÅ«pā visÅ«kadassanā paį¹­ivirato samaį¹‡o
gotamo”ti. Iti vā hi bhikkhave puthujjano tathāgatassa vaį¹‡į¹‡aį¹ƒ vadamāno
vadeyya.

 

1. Vetālaį¹ƒ, [P T S.]
2. Sobhaį¹‡a garakaį¹ƒ, [P T S.]
3. Dhopanaį¹ƒ, [P T S.]
4. Meį¹‡įøakayuddhaį¹ƒ, katthaci.

 

[BJT Page 012] [\x 12/]

 

19. “Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ jÅ«tappamādaį¹­į¹­hānānuyogaį¹ƒ anuyuttā viharanti -
seyyathÄ«daį¹ƒ: aį¹­į¹­hapadaį¹ƒ dasapadaį¹ƒ ākāsaį¹ƒ parihārapathaį¹ƒ santikaį¹ƒ
khalikaį¹ƒ ghaį¹­ikaį¹ƒ salākahatthaį¹ƒ akkhaį¹ƒ paį¹…gacÄ«raį¹ƒ vaį¹…kakaį¹ƒ mokkhacikaį¹ƒ
ciį¹…gulakaį¹ƒ pattāįø·hakaį¹ƒ rathakaį¹ƒ [PTS Page 007]
[\q 7/] dhanukaį¹ƒ akkharikaį¹ƒ manesikaį¹ƒ yathāvajjaį¹ƒ. Iti vā
itievarÅ«pā jÅ«tappamādaį¹­į¹­hānānuyogā paį¹­ivirato samaį¹‡o gotamo”ti. Iti vā
hi bhikkhave puthujjano tathāgatassa vaį¹‡į¹‡aį¹ƒ vadamāno vadeyya.

 

20. “Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ uccāsayanamahāsayanaį¹ƒ anuyuttā viharanti.
SeyyathÄ«daį¹ƒ: āsandiį¹ƒ pallaį¹…kaį¹ƒ gonakaį¹ƒ1 cittakaį¹ƒ paį¹­ikaį¹ƒ paį¹­alikaį¹ƒ
tulikaį¹ƒ vikatikaį¹ƒ uddalomiį¹ƒ ekantalomiį¹ƒ kaį¹­į¹­hissaį¹ƒ koseyyaį¹ƒ kuttakaį¹ƒ
hatthattharaį¹ƒ assattharaį¹ƒ rathattharaį¹ƒ ajinappaveį¹‡iį¹ƒ
kādalimigapavarapaccattharaį¹‡aį¹ƒ sauttaracchadaį¹ƒ ubhatolohitakÅ«padhānaį¹ƒ.
Iti vā itievarÅ«pā uccāsayanamahāsayanā paį¹­ivirato samaį¹‡o gotamo”ti. Iti
vā hi bhikkhave puthujjano tathāgatassa vaį¹‡į¹‡aį¹ƒ vadamāno vadeyya.

 

21. “Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ maį¹‡įøanavibhusanaį¹­į¹­hānānuyogaį¹ƒ anuyuttā viharanti -
seyyathÄ«daį¹ƒ: ucchādanaį¹ƒ parimaddanaį¹ƒ nahāpanaį¹ƒ sambāhanaį¹ƒ ādāsaį¹ƒ
aƱjanaį¹ƒ mālāvilepanaį¹ƒ mukhacuį¹‡į¹‡akaį¹ƒ mukhalepanaį¹ƒ hatthabandhaį¹ƒ
sikhābandhaį¹ƒ daį¹‡įøakaį¹ƒ nāįø·ikaį¹ƒ asiį¹ƒ chattaį¹ƒ citrÅ«pāhanaį¹ƒ uį¹‡hÄ«saį¹ƒ maį¹‡iį¹ƒ
vālavÄ«janiį¹ƒ odātāni vatthāni dÄ«ghadasāni. Iti vā itievarÅ«pā
maį¹‡įøanavibhusanaį¹­į¹­hānānuyogā paį¹­ivirato samaį¹‡o gotamo”ti. Iti vā hi
bhikkhave puthujjano tathāgatassa vaį¹‡į¹‡aį¹ƒ vadamāno vadeyya.

 

1. Goį¹‡akaį¹ƒ, katthaci.

 

[BJT Page 014] [\x 14/]

 

22. “Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ tiracchānakathaį¹ƒ anuyuttā viharanti. SeyyathÄ«daį¹ƒ:
rājakathaį¹ƒ corakathaį¹ƒ mahāmattakathaį¹ƒ senākathaį¹ƒ bhayakathaį¹ƒ
yuddhakathaį¹ƒ annakathaį¹ƒ pānakathaį¹ƒ vatthakathaį¹ƒ sayanakathaį¹ƒ mālākathaį¹ƒ
gandhakathaį¹ƒ Ʊātikathaį¹ƒ yānakathaį¹ƒ gāmakathaį¹ƒ nigamakathaį¹ƒ nagarakathaį¹ƒ
janapadakathaį¹ƒ itthikathaį¹ƒ1 [PTS Page 008]
[\q 8/] sÅ«rakathaį¹ƒ visikhākathaį¹ƒ kumbhaį¹­į¹­hānakathaį¹ƒ
pubbapetakathaį¹ƒ nānattakathaį¹ƒ lokakkhāyikaį¹ƒ samuddakkhāyikaį¹ƒ
itibhavābhavakathaį¹ƒ. Iti vā itievarÅ«pāya tiracchānakathāya paį¹­ivirato
samaį¹‡o gotamo”ti. Iti vā hi bhikkhave puthujjano tathāgatassa vaį¹‡į¹‡aį¹ƒ
vadamāno vadeyya.

 

23. “Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ viggāhikakathaį¹ƒ anuyuttā viharanti. SeyyathÄ«daį¹ƒ:
na tvaį¹ƒ imaį¹ƒ dhammavinayaį¹ƒ ājānāsi. Ahaį¹ƒ imaį¹ƒ dhammavinayaį¹ƒ ājānāmi. Kiį¹ƒ
tvaį¹ƒ imaį¹ƒ dhammavinayaį¹ƒ ājānissasi? Micchāpaį¹­ipanno tvamasi, ahamasmi
sammā paį¹­ipanno. Sahitaį¹ƒ me, asahitaį¹ƒ te. Pure vacanÄ«yaį¹ƒ pacchā avaca.
Pacchā vacanÄ«yaį¹ƒ pure avaca. Āciį¹‡į¹‡aį¹ƒ2 te viparāvattaį¹ƒ. Āropito te vādo.
Niggahito tvamasi. Cara vādappamokkhāya. Nibbeį¹­hehi vā sace pahosÄ«’ti.
Iti vā itievarÅ«pāya viggāhikakathāya paį¹­ivirato samaį¹‡o gotamo”ti. Iti vā
hi bhikkhave puthujjano tathāgatassa vaį¹‡į¹‡aį¹ƒ vadamāno vadeyya.

 

24. “Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ dÅ«teyyapahiį¹‡agamanānuyogaį¹ƒ anuyuttā viharanti.
SeyyathÄ«daį¹ƒ: raƱƱaį¹ƒ rājamahāmattānaį¹ƒ khattiyānaį¹ƒ brāhmaį¹‡Änaį¹ƒ
gahapatikānaį¹ƒ kumārānaį¹ƒ ‘idha gaccha. Amutrāgaccha. Idaį¹ƒ hara. Amutra
idaį¹ƒ āharā’ti. Iti vā itievarÅ«pā dÅ«teyyapahiį¹‡agamanānuyogā paį¹­ivirato
samaį¹‡o gotamo’ti. Iti vā hi bhikkhave puthujjano tathāgatassa vaį¹‡į¹‡aį¹ƒ
vadamāno vadeyya.

 

25. “Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te kuhakā ca honti lapakā ca nemittikā ca nippesikā ca lābhena
lābhaį¹ƒ nijigiį¹ƒsitāro. Iti vā itievarÅ«pā kuhanalapanā paį¹­ivirato samaį¹‡o
gotamo”ti. Iti vā hi bhikkhave puthujjano tathāgatassa vaį¹‡į¹‡aį¹ƒ vadamāno
vadeyya.

 

MajjhimasÄ«laį¹ƒ niį¹­į¹­hitaį¹ƒ.

 

1. Itthi kathaį¹ƒ purisa kathaį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
2. Adhiciį¹‡į¹‡aį¹ƒ, machasaį¹ƒ.

 

[BJT Page 016] [\x 16/]

 

26. [PTS Page 009] [\q 9/] “yathā vā
paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni bhuƱjitvā te
evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ kappenti - seyyathÄ«daį¹ƒ:
aį¹…gaį¹ƒ nimittaį¹ƒ uppātaį¹ƒ supinaį¹ƒ lakkhaį¹‡aį¹ƒ mÅ«sikacchinnaį¹ƒ aggihomaį¹ƒ
dabbihomaį¹ƒ thusahomaį¹ƒ kaį¹‡ahomaį¹ƒ taį¹‡įøulahomaį¹ƒ sappihomaį¹ƒ telahomaį¹ƒ homaį¹ƒ
lohitahomaį¹ƒ aį¹…gavijjā vatthuvijjā khattavijjā sivavijjā bhÅ«tavijjā
bhurivijjā ahivijjā visavijjā vicchikavijjā mÅ«sikavijjā sakuį¹‡avijjā
vāyasavijjā pakkajjhānaį¹ƒ1 saraparittāį¹‡aį¹ƒ migapakkhaį¹ƒ. Iti vā
itievarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vā paį¹­ivirato samaį¹‡o gotamo”ti.
Iti vā hi bhikkhave puthujjano tathāgatassa vaį¹‡į¹‡aį¹ƒ vadamāno vadeyya.

 

27. “Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ kappenti -
seyyathÄ«daį¹ƒ: maį¹‡ilakkhaį¹‡aį¹ƒ daį¹‡įøalakkhaį¹‡aį¹ƒ vatthalakkhaį¹‡aį¹ƒ asilakkhaį¹‡aį¹ƒ
usulakkhaį¹‡aį¹ƒ dhanulakkhaį¹‡aį¹ƒ āvudhalakkhaį¹‡aį¹ƒ itthilakkhaį¹‡aį¹ƒ
purisalakkhaį¹‡aį¹ƒ kumāralakkhaį¹‡aį¹ƒ kumārÄ«lakkhaį¹‡aį¹ƒ dāsalakkhaį¹‡aį¹ƒ
dāsÄ«lakkhaį¹‡aį¹ƒ hatthilakkhaį¹‡aį¹ƒ assalakkhaį¹‡aį¹ƒ mahisalakkhaį¹‡aį¹ƒ
usabhalakkhaį¹‡aį¹ƒ golakkhaį¹‡aį¹ƒ ajalakkhaį¹‡aį¹ƒ meį¹‡įøalakkhaį¹‡aį¹ƒ kukkuį¹­alakkhaį¹‡aį¹ƒ
vaį¹­į¹­alakkhaį¹‡aį¹ƒ godhālakkhaį¹‡aį¹ƒ kaį¹‡į¹‡ikālakkhaį¹‡aį¹ƒ kacchapalakkhaį¹‡aį¹ƒ
migalakkhaį¹‡aį¹ƒ. Iti vā itievarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vā
paį¹­ivirato samaį¹‡o gotamo’ti. Iti vā hi bhikkhave puthujjano tathāgatassa
vaį¹‡į¹‡aį¹ƒ vadamāno vadeyya.

 

28. “Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ kappenti -
seyyathÄ«daį¹ƒ: ‘raƱƱaį¹ƒ niyyānaį¹ƒ bhavissati. RaƱƱaį¹ƒ atiyānaį¹ƒ bhavissati.
Abbhantarānaį¹ƒ raƱƱaį¹ƒ upayānaį¹ƒ bhavissati. Bāhirānaį¹ƒ [PTS Page 010]
[\q 10/] raƱƱaį¹ƒ apayānaį¹ƒ bhavissati. Bāhirānaį¹ƒ raƱƱaį¹ƒ upayānaį¹ƒ
bhavissati. Abbhantarānaį¹ƒ raƱƱaį¹ƒ apayānaį¹ƒ bhavissati. Abbhantarānaį¹ƒ
raƱƱaį¹ƒ jayo bhavissati. Bāhirānaį¹ƒ raƱƱaį¹ƒ parājayo bhavissati. Bāhirānaį¹ƒ
raƱƱaį¹ƒ jayo bhavissati. Abbhantarānaį¹ƒ raƱƱaį¹ƒ parājayo bhavissati’. Iti
imassa jayo bhavissati. Imassa parājayo bhavissati. Iti vā itievarūpāya
tiracchānavijjāya micchājÄ«vā paį¹­ivirato samaį¹‡o gotamo’ti. Iti vā
bhikkhave puthujjano tathāgatassa vaį¹‡aį¹‡aį¹ƒ vadamāno vadeyya.

 

1. Pakkhajjhānaį¹ƒ, katthaci

 

[BJT Page 018] [\x 18/]

 

29. “Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ kappenti -
seyyathÄ«daį¹ƒ: candaggāho bhavissati, suriyaggāho bhavissati,
nakkhattaggāho bhavissati, candimasuriyānaį¹ƒ pathagamanaį¹ƒ bhavissati,
candimasuriyānaį¹ƒ uppathagamanaį¹ƒ bhavissati, nakkhattānaį¹ƒ pathagamanaį¹ƒ
bhavissati, nakkhattānaį¹ƒ uppathagamanaį¹ƒ bhavissati, ukkāpāto bhavissati,
disāįøÄho bhavissati, bhÅ«micālo bhavissati, devadundubhi bhavissati,
candimasuriyanakkhattānaį¹ƒ uggamanaį¹ƒ ogamanaį¹ƒ saį¹ƒkilesaį¹ƒ vodānaį¹ƒ
bhavissati. Evaį¹ƒvipāko candaggāho bhavissati, evaį¹ƒvipāko suriyaggāho
bhavissati, evaį¹ƒvipāko nakkhattaggāho bhavissati, evaį¹ƒvipākaį¹ƒ
candimasuriyānaį¹ƒ pathagamanaį¹ƒ bhavissati, evaį¹ƒvipākaį¹ƒ candimasuriyānaį¹ƒ
uppathagamanaį¹ƒ bhavissati, evaį¹ƒ vipākaį¹ƒ nakkhattānaį¹ƒ pathagamanaį¹ƒ
bhavissati, evaį¹ƒvipākaį¹ƒ nakkhattānaį¹ƒ uppathagamanaį¹ƒ bhavissati,
evaį¹ƒvipāko ukkāpāto bhavissati, evaį¹ƒvipāko disāįøÄho bhavissati,
evaį¹ƒvipāko bhÅ«micālo bhavissati. Evaį¹ƒvipāko devadundÅ«bhi bhavissati,
evaį¹ƒvipākaį¹ƒ candimasuriyanakkhattānaį¹ƒ uggamanaį¹ƒ ogamanaį¹ƒ saį¹…kilesaį¹ƒ
vodānaį¹ƒ bhavissati. Iti vā [PTS Page 011] [\q
11/] itievarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vā paį¹­ivirato samaį¹‡o
gotamo’ti. ” Iti vā hi bhikkhave puthujjano tathāgatassa vaį¹‡į¹‡aį¹ƒ vadamāno
vadeyya.

 

30. “Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ kappenti -
seyyathÄ«daį¹ƒ: subbuį¹­į¹­hikā bhavissati, dubbuį¹­į¹­hikā bhavissati, subhikkhaį¹ƒ
bhavissati, dubbhikkhaį¹ƒ bhavissati, khemaį¹ƒ bhavissati, bhayaį¹ƒ
bhavissati, rogo bhavissati, ārogyaį¹ƒ bhavissati. Muddā gaį¹‡anā saį¹…khānaį¹ƒ
kāveyyaį¹ƒ lokāyataį¹ƒ. Iti vā itievarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vā
paį¹­ivirato samaį¹‡o gotamo’ti. ” Iti vā hi bhikkhave puthujjano
tathāgatassa vaį¹‡į¹‡aį¹ƒ vadamāno vadeyya.

 

31. “Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ kappenti -
seyyathÄ«daį¹ƒ: āvāhanaį¹ƒ vivāhanaį¹ƒ saį¹ƒvadanaį¹ƒ vivadanaį¹ƒ saį¹…kiraį¹‡aį¹ƒ
vikiraį¹‡aį¹ƒ subhagakaraį¹‡aį¹ƒ dubbhagakaraį¹‡aį¹ƒ viruddhagabbhakaraį¹‡aį¹ƒ
jivhānitthambhanaį¹ƒ1 hanusaį¹ƒhananaį¹ƒ hatthābhijappanaį¹ƒ hanujappanaį¹ƒ
kaį¹‡į¹‡ajappanaį¹ƒ ādāsapaƱhaį¹ƒ kumārikapaƱhaį¹ƒ devapaƱhaį¹ƒ ādiccupaį¹­į¹­hānaį¹ƒ
mahatupaį¹­į¹­hānaį¹ƒ abbhujjalanaį¹ƒ sirivhānaį¹ƒ. Iti vā itievarÅ«pāya
tiracchānavijjāya micchājÄ«vā paį¹­ivirato samaį¹‡o gotamo’ti. ” Iti vā hi
bhikkhave puthujjano tathāgatassa vaį¹‡į¹‡aį¹ƒ vadamāno vadeyya.

 

1. Nitthaddhanaį¹ƒ. BahÅ«su.

 

[BJT Page 020] [\x 20/]

 

32. [PTS Page 012] [\q 12/] “yathā vā
paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni bhuƱjitvā te
evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ kappenti - seyyathÄ«daį¹ƒ:
santikammaį¹ƒ paį¹‡idhikammaį¹ƒ bhÅ«rikammaį¹ƒ1 vassakammaį¹ƒ vossakammaį¹ƒ
vatthukammaį¹ƒ vatthuparikammaį¹ƒ vatthuparikiraį¹‡aį¹ƒ ācamanaį¹ƒ nahāpanaį¹ƒ
juhanaį¹ƒ vamanaį¹ƒ virecanaį¹ƒ uddhavirecanaį¹ƒ adhovirecanaį¹ƒ sÄ«savirecanaį¹ƒ
kaį¹‡į¹‡atelaį¹ƒ nettatappanaį¹ƒ natthukammaį¹ƒ aƱjanaį¹ƒ paccaƱjanaį¹ƒ sālākiyaį¹ƒ
sallakattiyaį¹ƒ dārakatikicchā mÅ«labhesajjānaį¹ƒ anuppadānaį¹ƒ osadhÄ«naį¹ƒ
paį¹­imokkho. Iti vā itievarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vā paį¹­ivirato
samaį¹‡o gotamo’ti. ” Iti vā hi bhikkhave puthujjano tathāgatassa vaį¹‡į¹‡aį¹ƒ
vadamāno vadeyya.

 

33. Idaį¹ƒ kho taį¹ƒ bhikkhave appamattakaį¹ƒ oramattakaį¹ƒ sÄ«lamattakaį¹ƒ yena puthujjano tathāgatassa vaį¹‡į¹‡aį¹ƒ vadamāno vadeyya.

 

MahāsÄ«laį¹ƒ niį¹­į¹­hitaį¹ƒ.

 

34. Atthi bhikkhave aƱƱeva dhammā gambhīrā duddasā duranubodhā santā
paį¹‡Ä«tā atakkāvacarā nipuį¹‡Ä paį¹‡įøitavedanÄ«yā, ye tathāgato sayaį¹ƒ abhiƱƱā
sacchikatvā pavedeti, yehi tathāgatassa yathābhuccaį¹ƒ vaį¹‡į¹‡aį¹ƒ sammā
vadamānā vadeyyuį¹ƒ. Katame ca te bhikkhave dhammā gambhÄ«rā duddasā
duranubodhā santā paį¹‡Ä«tā atakkāvacarā nipuį¹‡Ä paį¹‡įøitavedanÄ«yā ye
tathāgato sayaį¹ƒ abhiƱƱā sacchikatvā pavedeti, yehi tathāgatassa
yathābhuccaį¹ƒ vaį¹‡į¹‡aį¹ƒ sammā vadamānā vadeyyuį¹ƒ?

 

35. Santi bhikkhave eke samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä pubbantakappikā pubbantānudiį¹­į¹­hino pubbantaį¹ƒ ārabbha anekavihitāni [PTS Page 013]
[\q 13/] adhivuttipadāni abhivadanti aį¹­į¹­hādasahi vatthÅ«hi. Te ca
bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä kimāgamma kimārabbha pubbantakappikā
pubbantānudiį¹­į¹­hino pubbantaį¹ƒ ārabbha anekavihitāni adhivuttipadāni
abhivadanti aį¹­į¹­hārasahi vatthÅ«hi?

 

1. BhÅ«takammaį¹ƒ. KesÅ«ci.

 

[BJT Page 022] [\x 22/]

 

36. Santi bhikkhave eke samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä sassatavādā sassataį¹ƒ attānaƱca
lokaƱca paƱƱāpenti catÅ«hi vatthÅ«hi. Te ca bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä
kimāgamma kimārabbha sassatavādā sassataį¹ƒ attānaƱca lokaƱca paƱƱāpenti
catūhi vatthūhi?

 

37. Idha bhikkhave ekacco samaį¹‡o vā brāhmaį¹‡o vā ātappamanvāya
padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya
tathārÅ«paį¹ƒ cetosamādhiį¹ƒ phusati yathā samāhite citte anekavihitaį¹ƒ
pubbenivāsaį¹ƒ anussarati. SeyyathÄ«daį¹ƒ: “ekampi jātiį¹ƒ dve’pi jātiyo
tisso’pi jātiyo catasso’pi jātiyo paƱca’pi jātiyo dasa’pi jātiyo
vÄ«satimpi jātiyo tiį¹ƒsampi jātiyo cattārÄ«sampi jātiyo paƱƱāsampi jātiyo
jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekāni’pi jātisatāni
anekāni’pi jātisahassāni anekāni’pi jātisatasahassāni amutrāsiį¹ƒ evannāmo
evaį¹…gotto evaį¹ƒvaį¹‡į¹‡o evamāhāro evaį¹ƒsukhadukkhapaį¹­isaį¹ƒvedi
evamāyupariyanto. So tato cuto amutra upapādiį¹ƒ1 tatrāpāsiį¹ƒ evannāmo
evaį¹…gotto evaį¹ƒvaį¹‡į¹‡o evamāhāro evaį¹ƒsukhadukkhapaį¹­isaį¹ƒvedÄ«
evamāyupariyanto. So tato cuto idhÅ«papanno’ti. ”

 

Iti sākāraį¹ƒ sauddesaį¹ƒ anekavihitaį¹ƒ pubbenivāsaį¹ƒ [PTS Page 014]
[\q 14/] anussarati. So evamāha: ’sassato attā ca loko ca vaƱjho
kÅ«į¹­aį¹­į¹­ho esikaį¹­į¹­hāyiį¹­į¹­hito. Teva sattā sandhāvanti saį¹ƒsaranti cavanti
upapajjanti, atthitveva sassatisamaį¹ƒ. Taį¹ƒ kissa hetu? Ahaį¹ƒ hi
ātappamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya
tathārÅ«paį¹ƒ cetosamādhiį¹ƒ phusāmi yathāsamāhite citte anekavihitaį¹ƒ
pubbenivāsaį¹ƒ anussarāmi. SeyyathÄ«daį¹ƒ: “ekampi jātiį¹ƒ dve’pi jātiyo
tisso’pi jātiyo catasso’pi jātiyo paƱca’pi jātiyo dasa’pi jātiyo
vÄ«satimpi jātiyo tiį¹ƒsampi jātiyo cattārÄ«sampi jātiyo paƱƱāsampi jātiyo
jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekāni’pi jātisatāni
anekāni’pi jātisahassāni anekāni’pi jātisatasahassāni amutrāsiį¹ƒ evannāmo
evaį¹…gotto evaį¹ƒvaį¹‡į¹‡o evamāhāro evaį¹ƒsukhadukkhapaį¹­isaį¹ƒvedi
evamāyupariyanto. So tato cuto amutra upapādiį¹ƒ tatrāpāsiį¹ƒ evannāmo
evaį¹…gotto evaį¹ƒvaį¹‡į¹‡o evamāhāro evaį¹ƒsukhadukkhapaį¹­isaį¹ƒvedÄ«
evamāyupariyanto. So tato cuto idhÅ«papanno’ti. Iti sākāraį¹ƒ sauddesaį¹ƒ
anekavihitaį¹ƒ pubbenivāsaį¹ƒ anussarāmi. Imināmahaį¹ƒ etaį¹ƒ jānāmi: yathā
sassato attā ca loko ca vaƱjho kÅ«į¹­aį¹­į¹­ho esikaį¹­į¹­hāyiį¹­į¹­hito. Teva sattā
sandhāvanti saį¹ƒsaranti cavanti upapajjanti atthitveva sassatisama”nti.

 

Idaį¹ƒ bhikkhave paį¹­hamaį¹ƒ į¹­hānaį¹ƒ yaį¹ƒ āgamma yaį¹ƒ ārabbha eke samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä sassatavādā ssasataį¹ƒ attānaƱca lokaƱca paƱƱāpenti.

 

1. Udapādiį¹ƒ sÄ« mu.

 

[BJT Page 24] [\x 24/]

 

38. Dutiye ca bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä kimāgamma kimārabbha sassatavādā sassataį¹ƒ attānaƱca lokaƱca paƱƱāpenti?

 

Idha bhikkhave ekacco samaį¹‡o vā brāhmaį¹‡o vā ātappamanvāya padhānamanvāya
anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārupaį¹ƒ
cetosamādhiį¹ƒ phusati yathā samāhite citte anekavihitaį¹ƒ pubbenivāsaį¹ƒ
anussarati - seyyathÄ«daį¹ƒ: ekampi saį¹ƒvaį¹­į¹­avivaį¹­į¹­aį¹ƒ dve’pi
saį¹ƒvaį¹­į¹­avivaį¹­į¹­Äni tÄ«į¹‡i’pi saį¹ƒvaį¹­į¹­avivaį¹­į¹­Äni cattāri’pi saį¹ƒvaį¹­į¹­avivaį¹­į¹­Äni
paƱca’pi saį¹ƒvaį¹­į¹­avivaį¹­į¹­Äni’ dasa’pi saį¹ƒvaį¹­į¹­avivaį¹­į¹­Äni ‘amutrāsiį¹ƒ
evannāmo evaį¹…gotto evaį¹ƒvaį¹‡į¹‡o evamāhāro evaį¹ƒsukhadukkhapaį¹­isaį¹ƒvedÄ« [PTS Page 015]
[\q 15/] evamāyupariyanto. So tato cuto amutra upapādiį¹ƒ.
Tatrāpāsiį¹ƒ evannāmo evaį¹…gotto evaį¹ƒvaį¹‡į¹‡o evamāhāro
evaį¹ƒsukhadukkhapaį¹­isaį¹ƒvedÄ« evamāyupariyanto. So tato cuto
idhÅ«papanno’ti. ” Iti sākāraį¹ƒ sauddesaį¹ƒ anekavihitaį¹ƒ pubbenivāsaį¹ƒ
anussarati.

 

So evamāha: ’sassato attā ca loko ca vaƱjho kuį¹­aį¹­į¹­ho esikaį¹­į¹­hāyiį¹­į¹­hito.
Teva sattā sandhāvanti saį¹ƒsaranti cavanti upapajjanti atthitveva
sassatisamaį¹ƒ. Taį¹ƒ kissa hetu? Ahaį¹ƒ hi ātappamanvāya padhānamanvāya
anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārupaį¹ƒ
cetosamādhiį¹ƒ phusāmi yathā samāhite citte anekavihitaį¹ƒ pubbenivāsaį¹ƒ
anussarāmi - seyyathÄ«daį¹ƒ: ekampi saį¹ƒvaį¹­į¹­avivaį¹­į¹­aį¹ƒ dve’pi
saį¹ƒvaį¹­į¹­avivaį¹­į¹­Äni tÄ«į¹‡i’pi saį¹ƒvaį¹­į¹­avivaį¹­į¹­Äni cattāri’pi saį¹ƒvaį¹­į¹­avivaį¹­į¹­Äni
paƱca’pi saį¹ƒvaį¹­į¹­avivaį¹­į¹­Äni’ dasa’pi saį¹ƒvaį¹­į¹­avivaį¹­į¹­Äni ‘amutrāsiį¹ƒ
evannāmo evaį¹…gotto evaį¹ƒvaį¹‡į¹‡o evamāhāro evaį¹ƒsukhadukkhapaį¹­isaį¹ƒvedÄ«
evamāyupariyanto. So tato cuto amutra upapādiį¹ƒ. Tatrāpāsiį¹ƒ evannāmo
evaį¹…gotto evaį¹ƒvaį¹‡į¹‡o evamāhāro evaį¹ƒsukhadukkhapaį¹­isaį¹ƒvedÄ«
evamāyupariyanto. So tato cuto idhÅ«papanno’ti. ” Iti sākāraį¹ƒ sauddesaį¹ƒ
aneka vihitaį¹ƒ pubbenivāsaį¹ƒ anussarāmi. Iminā’pāhaį¹ƒ etaį¹ƒ jānāmi yathā
sassato attā ca loko ca vaƱjho kuį¹­aį¹­į¹­ho esikaį¹­į¹­hāyiį¹­į¹­hito. Teva sattā
sandhāvanti saį¹ƒsaranti cavanti upapajjanti. Atthitveva sassatisamaį¹ƒ’ti. ”

 

Idaį¹ƒ bhikkhave dutiyaį¹ƒ į¹­hānaį¹ƒ yaį¹ƒ āgamma yaį¹ƒ ārabbha eke samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä sassatavādā sassatā attānaƱca lokaƱca paƱƱāpenti.

 

39. Tatiye ca bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä kimāgamma kimārabbha sassatavādā sassataį¹ƒ attānaƱca lokaƱca paƱƱāpenti?

 

[BJT Page 26] [\x 26/]

 

Idha bhikkhave ekacco samaį¹‡o vā brāhmaį¹‡o vā ātappamanvāya padhānamanvāya
anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārÅ«paį¹ƒ
cetosamādhiį¹ƒ phusati yathā samāhite citte anekavihitaį¹ƒ pubbenivāsaį¹ƒ
anussarati - seyyathÄ«daį¹ƒ: dasa’pi saį¹ƒvaį¹­į¹­avivaį¹­į¹­aį¹ƒ vÄ«satimpi
saį¹ƒvaį¹­į¹­avivaį¹­į¹­Äni tiį¹ƒsampi saį¹ƒvaį¹­į¹­avivaį¹­į¹­Äni cattārÄ«sampi
saį¹ƒvaį¹­į¹­avivaį¹­į¹­Äni “amutrāsiį¹ƒ evannāmo evaį¹ƒgotto evaį¹ƒvaį¹‡į¹‡o evamāhāro
evaį¹ƒsukhadukkhapaį¹­isaį¹ƒvedÄ« evamāyupariyanto. So tato cuto amutra
upapādiį¹ƒ. 1 Tatrāpāsiį¹ƒ evannāmo evaį¹…gotto evaį¹ƒvaį¹‡į¹‡o evamāhāro
evaį¹ƒsukhadukkhapaį¹­isaį¹ƒvedÄ« evamāyupariyanto. So tato cuto
idhÅ«papanno’ti. ” Iti sākāraį¹ƒ sauddesaį¹ƒ aneka vihitaį¹ƒ pubbenivāsaį¹ƒ
anussarati.

 

So evamāha: “sassato attā ca 016 loko ca vaƱjho kÅ«į¹­aį¹­į¹­ho
esikaį¹­į¹­hāyiį¹­į¹­hito. Teva sattā sandhāvanti saį¹ƒsaranti cavanti upapajjanti
atthitveva sassatisamaį¹ƒ. Taį¹ƒ kissa hetu? Ahaį¹ƒ hi ātappamanvāya
padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya
tathārÅ«paį¹ƒ cetosamādhiį¹ƒ phusāmi yathā samāhite citte anekavihitaį¹ƒ
pubbenivāsaį¹ƒ anussarāmi - seyyathÄ«daį¹ƒ: dasa’pi saį¹ƒvaį¹­į¹­avivaį¹­į¹­Äni
vÄ«satimpi saį¹ƒvaį¹­į¹­avivaį¹­į¹­Äni tiį¹ƒsampi saį¹ƒvaį¹­į¹­avivaį¹­į¹­Äni cattārÄ«sampi
saį¹ƒvaį¹­į¹­avivaį¹­į¹­Äni “amutrāsiį¹ƒ evannāmo evaį¹ƒgotto evaį¹ƒvaį¹‡į¹‡o evamāhāro
evaį¹ƒsukhadukkhapaį¹­isaį¹ƒvedÄ« evamāyupariyanto. So tato cuto amutra
upapādiį¹ƒ. Tatrāpāsiį¹ƒ evannāmo evaį¹…gotto evaį¹ƒvaį¹‡į¹‡o evamāhāro
evaį¹ƒsukhadukkhapaį¹­isaį¹ƒvedÄ« evamāyupariyanto. So tato cuto
idhÅ«papanno’ti. Iti sākāraį¹ƒ sauddesaį¹ƒ anekavihitaį¹ƒ pubbenivāsaį¹ƒ
anussarāmi. Iminā mahaį¹ƒ etaį¹ƒ jānāmi. Yathā sassato attā ca loko ca
vaƱjho kÅ«į¹­aį¹­į¹­ho esikaį¹­į¹­hāyiį¹­į¹­hito teva sattā sandhāvanti saį¹ƒsaranti
cavanti upapajjanti atthitveva sassatisamaį¹ƒ’ti. ”

 

Idaį¹ƒ bhikkhave tatiyaį¹ƒ į¹­hānaį¹ƒ yaį¹ƒ āgamma yaį¹ƒ ārabbha eke samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä sassatavādā sassataį¹ƒ attānaį¹ƒ ca lokaį¹ƒ ca paƱƱāpenti.

 

40. Catutthe ca bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä kimāgamma kimārabbha sassatavādā sassataį¹ƒ attānaƱca lokaƱca paƱƱāpenti. ?

 

Idha bhikkhave ekacco samaį¹‡o vā brāhmaį¹‡o vā takkÄ« hoti vÄ«maį¹ƒsÄ«. So
takkapariyāhataį¹ƒ vÄ«maį¹ƒsānucaritaį¹ƒ sayampaį¹­ibhānaį¹ƒ evamāha: ’sassato attā
ca loko ca vaƱjho kÅ«į¹­aį¹­į¹­ho esikaį¹­į¹­hāyiį¹­į¹­hito. Teva sattā sandhāvanti
saį¹ƒsaranti cavanti upapajjanti atthitveva sassatisamanti.

 

1. Udapādiį¹ƒ, sÄ« mu.

 

[BJT Page 28] [\x 28/]

 

Idaį¹ƒ bhikkhave catutthaį¹ƒ į¹­hānaį¹ƒ yaį¹ƒ āgamma yaį¹ƒ ārabbha eke samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä sassatavādā sassataį¹ƒ attānaį¹ƒ ca lokaį¹ƒ ca paƱƱāpenti.

 

41. Imehi kho te bhikkhave samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä sassatavādā sassataį¹ƒ attānaƱca
lokaƱca paƱƱāpenti catÅ«hi vatthÅ«hi. Ye hi keci bhikkhave samaį¹‡Ä vā
brāhmaį¹‡Ä vā sassatavādā sassataį¹ƒ attānaƱca lokaƱca paƱƱāpenti, sabbe te
imeheva catÅ«hi etesaį¹ƒ vā aƱƱatarena natthi ito bahiddhā.

 

42. Tayidaį¹ƒ bhikkhave tathāgato pajānāti: ‘ime kho diį¹­į¹­hiį¹­į¹­hānā
evaį¹ƒgahitā evaį¹ƒparāmaį¹­į¹­hā evaį¹ƒgatikā bhavissanti evaį¹ƒabhisamparāyā’ti.
TaƱca tathāgato pajānāti tato ca uttaritaraį¹ƒ pajānāti. Taį¹ƒ ca pajānanaį¹ƒ [PTS Page 017]
[\q 17/] na parāmasati. Aparāmasato cassa paccattaƱƱeva nibbuti
viditā. Vedanānaį¹ƒ samudayaƱca atthagamaƱca assādaƱca ādÄ«navaƱca
nissaraį¹‡aƱca yathābhÅ«taį¹ƒ viditvā anupādā vimutto bhikkhave tathāgato.

 

43. Ime kho te bhikkhave dhammā gambhīrā duddasā duranubodhā santā
paį¹‡Ä«tā1 atakkāvacarā nipuį¹‡Ä paį¹‡įøita vedanÄ«yā2 ye tathāgato sayaį¹ƒ abhiƱƱā
sacchikatvā pavedeti yehi tathāgatassa yathābhuccaį¹ƒ vaį¹‡į¹‡aį¹ƒ sammā
vadamānā vadeyyuį¹ƒ.

 

Paį¹­hamakabhāį¹‡avāraį¹ƒ

 

44. Santi bhikkhave eke samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä ekaccasassatikā ekaccaasassatikā
ekaccaį¹ƒ sassataį¹ƒ ekaccaį¹ƒ asassataį¹ƒ attānaƱca lokaƱca paƱƱāpenti catÅ«hi
vatthÅ«hi. Te ca bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä kimāgamma kimārabbha
ekaccasassatikā ekaccaasassatikā ekaccaį¹ƒ sassataį¹ƒ ekaccaį¹ƒ asassataį¹ƒ
attānaƱca lokaƱca paƱƱāpenti catÅ«hi vatthÅ«hi. ?
1. PanÄ«tā, ma cha saį¹ƒ
2. VedanÄ«yā, ma cha saį¹ƒ

 

[BJT Page 30] [\x 30/]

 

45. Hoti kho so bhikkhave samayo yaį¹ƒ kadāci karahaci dÄ«ghassa addhuno
accayena ayaį¹ƒ loko saį¹ƒvaį¹­į¹­ati. Saį¹ƒvaį¹­į¹­amāne loke yebhuyyena sattā
ābhassarasaį¹ƒvattanikā honti. Te tattha honti manomayā pÄ«tibhakkhā
sayampabhā antalikkhacarā subhaį¹­į¹­hāyino ciraį¹ƒ dÄ«ghamaddhānaį¹ƒ tiį¹­į¹­hanti.

 

Hoti kho so bhikkhave samayo yaį¹ƒ kadāci karahaci dÄ«ghassa addhuno
accayena ayaį¹ƒ loko vivaį¹­į¹­ati. Vivaį¹­į¹­amāne loke suƱƱaį¹ƒ brahmavimānaį¹ƒ
pātubhavati. AthaƱƱataro satto āyukkhayā vā puƱƱakkhayā vā ābhassarakāyā
cavitvā suƱƱaį¹ƒ brahmavimānaį¹ƒ upapajjati. So tattha hoti manomayo
pÄ«tibhakkho sayampabho antalikkhacaro subhaį¹­į¹­hāyÄ« ciraį¹ƒ dÄ«ghamaddhānaį¹ƒ
tiį¹­į¹­hati. Tassa tattha ekakassa dÄ«gharattaį¹ƒ nibbusitattā anabhirati
paritassanā uppajjati: ‘aho vata aƱƱe’pi sattā itthattaį¹ƒ āgaccheyyunti’.
Atha aƱƱatare’pi sattā āyukkhayā [PTS Page 018]
[\q 18/] vā puƱƱakkhayā vā ābhassarakāyā cavitvā brahmavimānaį¹ƒ
upapajjanti tassa sattassa sahavyataį¹ƒ. Te’pi tattha honti manomayā
pÄ«tibhakkhā sayampabhā antalikkhacarā subhaį¹­į¹­hāyino ciraį¹ƒ dÄ«ghamaddhānaį¹ƒ
tiį¹­į¹­hanti.

 

Tatra bhikkhave yo so satto paį¹­hamaį¹ƒ upapanno tassa evaį¹ƒ hoti: ‘ahamasmi
brahmā mahābrahmā abhibhÅ« anabhibhÅ«to aƱƱadatthudaso vasavattÄ« issaro
kattā nimmātā seį¹­į¹­ho sajitā1 vasÄ« pitā bhÅ«tabhavyānaį¹ƒ. Mayā ime sattā
nimmitā. Taį¹ƒ kissa hetu? Mamaį¹ƒ hi pubbe etadahosi: aho vata aƱƱe’pi
sattā itthattaį¹ƒ āgaccheyyunti. Iti mamaƱca2 manopaį¹‡idhi. Ime ca sattā
itthattaį¹ƒ āgatā’ti. Ye’pi te sattā pacchā upapannā3 tesampi evaį¹ƒ hoti:
ayaį¹ƒ kho bhavaį¹ƒ brahmā mahābrahmā abhibhÅ« anabhibhÅ«to aƱƱadatthudaso
vasavattÄ« issaro kattā nimmātā seį¹­į¹­ho sajitā vasÄ« pitā bhÅ«tabhavyānaį¹ƒ.
Iminā mayaį¹ƒ bhotā brahmuį¹‡Ä nimmitā. Taį¹ƒ kissa hetu? Mamaį¹ƒ hi mayaį¹ƒ
addasāma idha paį¹­hamaį¹ƒ upapannaį¹ƒ. Mayaį¹ƒ panamhā pacchā upapannā’ti.

 

1. Saį¹ƒjitā. [PTS.]
2. Mama ca. Machasaį¹ƒ.
3. Upapannā. Sī mu. 1.

 

[BJT Page 32] [\x 32/]

 

46. Tatra bhikkhave yo so satto paį¹­hamaį¹ƒ upapanno, so dÄ«ghāyukataro ca
hoti vaį¹‡į¹‡avantataro ca mahesakkhataro ca. Ye pana te sattā pacchā
upapannā, te appāyukatarā ca honti dubbaį¹‡į¹‡atarā ca appesakkhatarā ca.
į¹¬hānaį¹ƒ kho panetaį¹ƒ bhikkhave vijjati yaį¹ƒ aƱƱataro satto tamhā kāyā
cavitvā itthattaį¹ƒ āgacchati.

 

Itthattaį¹ƒ āgato samāno agārasmā anagāriyaį¹ƒ pabbajati. Agārasmā
anagāriyaį¹ƒ pabbajito samāno ātappamanvāya padhānamanvāya anuyogamanvāya
appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārÅ«paį¹ƒ cetosamādhiį¹ƒ phusati
yathā samāhite citte taį¹ƒ pubbenivāsaį¹ƒ anussarati, tato paraį¹ƒ
nānussarati. So evamāha:

 

‘Yo kho so bhavaį¹ƒ brahmā mahābrahmā abhibhu anabhibhÅ«to aƱƱadatthudaso
vasavattÄ« issaro kattā nimmātā seį¹­į¹­ho sajitā vasÄ« pitā bhÅ«tabhavyānaį¹ƒ,
yena mayaį¹ƒ bhotā brahmuį¹‡Ä nimmitā, so nicco dhuvo sassato
avipariį¹‡Ämadhammo sassatisamaį¹ƒ tatheva į¹­hassati. Ye pana mayaį¹ƒ ahumhā
tena bhotā [PTS Page 019] [\q 19/] brahmuį¹‡Ä nimmitā, te mayaį¹ƒ aniccā addhuvā appāyukā cavanadhammā itthattaį¹ƒ āgatā’ti.

 

Idaį¹ƒ bhikkhave paį¹­hamaį¹ƒ į¹­hānaį¹ƒ yaį¹ƒ āgamma yaį¹ƒ ārabbha eke samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä
ekaccasassatikā ekaccaasassatikā ekaccaį¹ƒ sassataį¹ƒ ekaccaį¹ƒ asassataį¹ƒ
attānaƱca lokaƱca paƱƱāpenti.

 

47. Dutiye ca bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä kimāgamma kimārabbha ekaccasassatikā
ekaccaasassatikā ekaccaį¹ƒ sassataį¹ƒ ekaccaį¹ƒ asassataį¹ƒ attānaƱca lokaƱca
paƱƱāpenti?

 

[BJT Page 34] [\x 34/]

 

Santi bhikkhave khiįøįøÄpadosikā nāma devā. Te ativelaį¹ƒ
hassakhiįøįøÄratidhammasamāpannā vibharanti. Tesaį¹ƒ ativelaį¹ƒ
hassakhiįøįøÄratidhammasamāpannānaį¹ƒ viharataį¹ƒ sati mussati. Satiyā sammosā
te devā tamhā kāyā cavanti.

 

į¹¬hānaį¹ƒ kho panetaį¹ƒ bhikkhave vijjati yaį¹ƒ aƱƱataro satto tamhā kāyā
cavitvā itthattaį¹ƒ āgacchati. Itthattaį¹ƒ āgato samāno agārasmā anagāriyaį¹ƒ
pabbajati. Agārasmā anagāriyaį¹ƒ pabbajito samāno ātappamanvāya
padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya
tathārÅ«paį¹ƒ cetosamādhiį¹ƒ phusati yathāsamāhite citte taį¹ƒ pubbenivāsaį¹ƒ
anussarati, tato paraį¹ƒ nānussarati.

 

So evamāha: ye kho te bhonto devā na khiįøįøÄpadosikā, te na ativelaį¹ƒ
hassakhiįøįøÄratidhammasamāpannā viharanti. Tesaį¹ƒ na ativelaį¹ƒ
hassakhiįøįøÄratidhammasamāpannānaį¹ƒ viharataį¹ƒ sati na mussati. Satiyā
asammosā te devā tamhā kāyā na cavanti, niccā dhuvā sassatā
avipariį¹‡Ämadhammā sassatisamaį¹ƒ tatheva [PTS Page 020]
[\q 20/] į¹­hassati. Ye pana mayaį¹ƒ ahumbha khiįøįøÄpadosikā, te mayaį¹ƒ
ativelaį¹ƒ hassakhiįøįøÄratidhammasamāpannā viharimbha. Tesaį¹ƒ no ativelaį¹ƒ
hassakhiįøįøÄratidhammasamāpannānaį¹ƒ viharataį¹ƒ sati mussi. Satiyā sammosā
evaį¹ƒ mayaį¹ƒ tambhā kāyā cutā aniccā addhuvā appāyukā cavanadhammā
itthattaį¹ƒ āgatā’ti.

 

Idaį¹ƒ bhikkhave dutiyaį¹ƒ į¹­hānaį¹ƒ yaį¹ƒ āgamma yaį¹ƒ ārabbha eke samaį¹‡a brāhmaį¹‡Ä
ekaccasassatikā ekaccaasassatikā ekaccaį¹ƒ sassataį¹ƒ ekaccaį¹ƒ asassataį¹ƒ
attānaƱca lokaƱca paƱƱāpenti.

 

48. Tatiye ca bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä kimāgamma kimārabbha ekaccasassatikā
ekaccaasassatikā ekaccaį¹ƒ sassataį¹ƒ ekaccaį¹ƒ asassataį¹ƒ attānaƱca lokaƱca
paƱƱāpenti?

 

Santi bhikkhave manopadāsikā nāma devā. Te ativelaį¹ƒ aƱƱamaƱƱaį¹ƒ
upanijjhāyanti. Te ativelaį¹ƒ aƱƱamaƱƱaį¹ƒ upanijjhāyantā aƱƱamaƱƱamhi
cittāni padÅ«senti. Te aƱƱamaƱƱamhi paduį¹­į¹­hacittā kilantakāyā
kilantacittā. Te devā tamhā kāyā cavanti.

 

[BJT Page 36] [\x 36/]

 

į¹¬hānaį¹ƒ kho bhikkhave vijjati yaį¹ƒ aƱƱataro satto tamhā kāyā cavitvā
itthattaį¹ƒ āgacchati. Itthattaį¹ƒ āgato samāno agārasmā anagāriyaį¹ƒ
pabbajati. Agārasmā anagāriyaį¹ƒ pabbajito samāno ātappamanvāya
padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya
tathārÅ«paį¹ƒ cetosamādhiį¹ƒ phusati yathāsamāhite citte taį¹ƒ pubbenivāsaį¹ƒ
anussarati tato paraį¹ƒ nānussarati.

 

So evamāha: ye kho te bhonto devā na manopadosikā, te na ativelaį¹ƒ
aƱƱamaƱƱaį¹ƒ upanijjhāyanti. Te na ativelaį¹ƒ aƱƱamaƱƱaį¹ƒ upanijjhāyantā
aƱƱamaƱƱamhi appaduį¹­į¹­hacittā akilantakāyā akilantacittā. Te devā tamhā
kāyā na cavanti niccā dhuvā sassatā avipariį¹‡Ämadhammā sassatisamaį¹ƒ [PTS Page 021]
[\q 21/] tatheva į¹­hassanti. Ye pana mayaį¹ƒ ahumha manopadosikā, te
mayaį¹ƒ ativelaį¹ƒ aƱƱamaƱƱaį¹ƒ upanijjhāyimha. Te mayaį¹ƒ ativelaį¹ƒ aƱƱamaƱƱaį¹ƒ
upanijjhāyantā aƱƱamaƱƱamhi1 cittāni padÅ«simha. Te mayaį¹ƒ aƱƱamaƱƱamhi
paduį¹­į¹­hacittā kilantakāyā kilantacittā evaį¹ƒ tamhā kāyā cutā aniccā
addhuvā appāyukā cavanadhammā itthattaį¹ƒ āgatā’ti.

 

Idaį¹ƒ bhikkhave tatiyaį¹ƒ į¹­hānaį¹ƒ yaį¹ƒ āgamma yaį¹ƒ ārabbha eke samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä
ekaccasassatikā ekaccaasassatikā ekaccaį¹ƒ sassataį¹ƒ ekaccaį¹ƒ asassataį¹ƒ
attānaƱca lokaƱca paƱƱāpenti.

 

49. Catutthe ca bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä kimāgamma kimārabbha
ekaccasassatikā ekacca asassatikā ekaccaį¹ƒ sassataį¹ƒ ekaccaį¹ƒ asassataį¹ƒ
attatāį¹‡aƱca lokaƱca paƱƱāpenti?

 

Idha bhikkhave ekacco samaį¹‡o vā brāhmaį¹‡o vā takkÄ« hoti vÄ«maį¹ƒsÄ«. So
takkapariyāhataį¹ƒ vimaį¹ƒsānucaritaį¹ƒ sayampaį¹­ibhānaį¹ƒ evamāhaį¹ƒ: yaį¹ƒ kho idaį¹ƒ
vuccati cakkhunti’pi sotanti’pi ghāį¹‡aį¹ƒ’ti’pi kāyo’ti’pi, ayaį¹ƒ attā
anicco addhuvo asassato vipariį¹‡Ämadhammo. Yaį¹ƒ ca kho idaį¹ƒ vuccati
cittanti vā mano’ti vā viƱƱāį¹‡anti vā ayaį¹ƒ attā nicco dhuvo sassato
avipariį¹‡Ämadhammo sassatisamaį¹ƒ tatheva į¹­hassatÄ« ti.

 

Idaį¹ƒ bhikkhave catutthaį¹ƒ į¹­hānaį¹ƒ yaį¹ƒ āgamma yaį¹ƒ ārabbha eke
samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä ekaccasassatikā ekaccaasassatikā ekaccaį¹ƒ sassataį¹ƒ ekaccaį¹ƒ
asassataį¹ƒ attānaƱca lokaƱca paƱƱāpenti.

 

1. AƱƱamaƱƱaį¹ƒ. SÄ«mu.

 

[BJT Page 38] [\x 38/]

 

Ime hi kho te bhikkhave samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä ekaccasassatikā ekaccaasassatikā
ekaccaį¹ƒ sassataį¹ƒ ekaccaį¹ƒ asassataį¹ƒ attānaƱca lokaƱca paƱƱāpenti catÅ«hi
vatthūhi.

 

Ye hi keci bhikkhave samaį¹‡Ä vā brāhmaį¹‡Ä vā ekaccasassatikā
ekaccaasassatikā ekaccaį¹ƒ sassataį¹ƒ ekaccaį¹ƒ asassataį¹ƒ attānaƱca lokaƱca
paƱƱāpenti, sabbe te imeheva catÅ«hi vatthÅ«hi, etesaį¹ƒ vā aƱƱatarena.
Natthi ito bahiddhā.

 

50. Tayidaį¹ƒ bhikkhave tathāgato pajānāti: “ime [PTS Page 022]
[\q 22/] diį¹­į¹­hiį¹­į¹­hānā evaį¹ƒ gahitā evaį¹ƒ parāmaį¹­į¹­hā evaį¹ƒgatikā
bhavissanti evaį¹ƒ abhisamparāyā”ti. Taį¹ƒ ca tathāgato pajānāti. Tato ca
uttaritaraį¹ƒ pajānāti. Taį¹ƒ ca pajānanaį¹ƒ na parāmasati. Aparāmasato cassa
paccattaį¹ƒyeva nibbuti viditā. Vedanānaį¹ƒ samudayaƱca atthagamaƱca
assādaƱca ādÄ«naƱca nissaraį¹‡aƱca yathābhÅ«taį¹ƒ viditvā anupādā vimutto
bhikkhave tathāgato.

 

51. Ime kho te bhikkhave dhammā gambhīrā duddasā duranubodhā santā
paį¹‡Ä«tā atakkāvacarā nipuį¹‡Ä paį¹‡įøitavedanÄ«yā, ye tathāgato sayaį¹ƒ abhiƱƱā
sacchikatvā pavedeti, yehi tathāgatassa yathābhuccaį¹ƒ vaį¹‡į¹‡aį¹ƒ sammā
vadamānā vadeyyuį¹ƒ.

 

52. Santi bhikkhave eke samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä antānantikā antānantaį¹ƒ lokassa
paƱƱāpenti catÅ«hi vatthÅ«hi. Te ca bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä kimāgamma
kimārabbha antānantikā antānantaį¹ƒ lokassa paƱƱāpenti catÅ«hi vatthÅ«hi?

 

Idha bhikkhave ekacco samaį¹‡o vā brāhmaį¹‡o vā ātappamanvāya padhānamanvāya
anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārÅ«paį¹ƒ
cetosamādhiį¹ƒ phusati yathāsamāhite citte antasaƱƱī lokasmiį¹ƒ viharati. So
evamāha: “antavā ayaį¹ƒ loko parivaį¹­umo. Tiį¹ƒ kissa hetu? Ahaį¹ƒ hi
ātappamanvāya padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya
sammāmanasikāramanvāya tathārÅ«paį¹ƒ cetosamādhiį¹ƒ phusāmi yathā samāhite
citte antasaƱƱī lokasmiį¹ƒ viharāmi. Iminā mahaį¹ƒ etaį¹ƒ jānāmi: yathā antavā
ayaį¹ƒ loko parivaį¹­umo”ti.

 

Idaį¹ƒ bhikkhave paį¹­hamaį¹ƒ į¹­hānaį¹ƒ yaį¹ƒ āgamma yaį¹ƒ ārabbha eke samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä antānantikā antānantaį¹ƒ lokassa paƱƱāpenti.

 

[BJT Page 40] [\x 40/]

 

53. Dutiye ca bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä kimāgamma kimārabbha antānantikā antānantaį¹ƒ lokassa paƱƱāpenti?

 

Idhe bhikkhave ekacco samaį¹‡o vā brāhmaį¹‡o vā ātappamanvāya anuyogamanvāya
appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārÅ«paį¹ƒ cetosamādhiį¹ƒ phusati,
yathāsamāhite citte anantasaƱƱī lokasmiį¹ƒ viharati. So evamāha: “ananto
ayaį¹ƒ loko apariyanto. Ye te samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä evamāhaį¹ƒsu: antavā ayaį¹ƒ loko
parivaį¹­umo’ti, tesaį¹ƒ musā. Ananto ayaį¹ƒ loko apariyanto. Taį¹ƒ kissa hetu?
Ahaį¹ƒ hi ātappamanvāya padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya
sammāmanasikāramanvāya tathārÅ«paį¹ƒ cetosamādhiį¹ƒ phusāmi yathāsamāhite
citte antasaƱƱī lokasmiį¹ƒ viharāmi. Imināmahaį¹ƒ etaį¹ƒ jānāmi yathā ananto
ayaį¹ƒ loko apariyanto’ti. ”

 

Idaį¹ƒ bhikkhave dutiyaį¹ƒ į¹­hānaį¹ƒ yaį¹ƒ āgamma yaį¹ƒ ārabbha eke samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä antānantikā antānantaį¹ƒ lokassa paƱƱāpenti.

 

54. Tatiye ca bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä kimāgamma kimārabbha antānantikā antānantaį¹ƒ lokassa paƱƱāpenti?

 

Idha bhikkhave ekacco samaį¹‡o vā brāhmaį¹‡o vā ātappamanvāya padhānamanvāya
anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārÅ«paį¹ƒ [PTS Page 023]
[\q 23/] cetosamādhiį¹ƒ phusati, yathā samāhite citte uddhamadho
antasaƱƱī lokasmiį¹ƒ viharati tiriyaį¹ƒ anattasaƱƱī. So evamāha: “antavā ca
ayaį¹ƒ loko ananto ca. Ye te samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä evamāhaį¹ƒsu: ‘antavā ayaį¹ƒ loko
parivaį¹­umo’ti, tesaį¹ƒ musā. Ye’pi te samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä evamāhaį¹ƒsu: ‘ananto
ayaį¹ƒ loko apariyanto’ti, tesampi musā. Antavā ca ayaį¹ƒ loko ananto ca.
Taį¹ƒ kissa hetu? Ahaį¹ƒ hi ātappamanvāya padhānamanvāya anuyogamanvāya
appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārÅ«paį¹ƒ cetosamādhiį¹ƒ phusāmi
yathā samāhite citte uddhamadho antasaƱƱī lokasmiį¹ƒ viharāmi tiriyaį¹ƒ
anantasaƱƱī. Imināmahaį¹ƒ etaį¹ƒ jānāmi: yathā antavā ca ayaį¹ƒ loko ananto”
cāti.

 

Idaį¹ƒ bhikkhave tatiyaį¹ƒ į¹­hānaį¹ƒ yaį¹ƒ āgamma yaį¹ƒ ārabbha eke samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä antānantikā antānantaį¹ƒ lokassa paƱƱāpenti.

 

55. Catutthe ca bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä kimāgamma kimārabbha antānantikā antānantaį¹ƒ lokassa paƱƱāpenti?

 

[BJT Page 42] [\x 42/]

 

Idha bhikkhave ekacco samaį¹‡o vā brāhmaį¹‡o vā takkÄ« hoti vÄ«maį¹ƒsÄ«. So
takkapariyāhataį¹ƒ vÄ«maį¹ƒsānucaritaį¹ƒ sayampaį¹­ibhānaį¹ƒ evamāha: “nevāyaį¹ƒ loko
antavā na panānanto. Ye te samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä evamāhaį¹ƒsu: ‘antavā ayaį¹ƒ loko
parivaį¹­umo’ti, tesaį¹ƒ musā. Ye’pi te samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä [PTS Page 024]
[\q 24/] evamāhaį¹ƒsu: ‘ananto ayaį¹ƒ loko apariyanto’ti, tesampi
musā. Ye’pi te samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä evamāhaį¹ƒsu: ‘antavā ca ayaį¹ƒ loko ananto
cā’ti tesampi musā. Nevāyaį¹ƒ loko antavā na panānanto”ti.

 

Idaį¹ƒ bhikkhave catutthaį¹ƒ į¹­hānaį¹ƒ yaį¹ƒ āgamma yaį¹ƒ ārabbha eke samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä antānantikā antānantaį¹ƒ lokassa paƱƱāpenti.

 

56. Imehi kho te bhikkhave samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä antānantikā antānantaį¹ƒ lokassa
paƱƱāpenti catÅ«hi vatthÅ«hi. Ye hi keci bhikkhave samaį¹‡Ä vā brāhmaį¹‡Ä vā
antānantikā antānantaį¹ƒ lokassa paƱƱāpenti, sabbe te imeheva catÅ«hi
vatthÅ«hi, etesaį¹ƒ vā aƱƱatarena. Natthi ito bahiddhā.

 

57. Tayidaį¹ƒ bhikkhave tathāgato pajānāti: “ime diį¹­į¹­hiį¹­į¹­hānā evaį¹ƒ gahitā
evaį¹ƒ parāmaį¹­į¹­hā evaį¹ƒgatikā bhavissanti evaį¹ƒ abhisamparāyā”ti. TaƱca
tathāgato pajānāti, tato ca uttaritaraį¹ƒ pajānāti. TaƱca pajānanaį¹ƒ na
parāmasati. Aparāmasato cassa paccattaƱƱeva nibbuti viditā. Vedanānaį¹ƒ
samudayaƱca atthagamaƱca assādaƱca ādÄ«navaƱca nissaraį¹‡aƱca yathābhÅ«taį¹ƒ
viditvā anupādā vimutto bhikkhave tathāgato.

 

58. Ime kho te bhikkhave dhammā gambhīrā duddasā duranubodhā santā
paį¹‡Ä«tā atakkāvacarā nipuį¹‡Ä paį¹‡įøitavedanÄ«yā ye tathāgato sayaį¹ƒ abhiƱƱā
sacchikatvā pavedeti, ye hi tathāgatassa yathābhuccaį¹ƒ vaį¹‡į¹‡aį¹ƒ sammā
vadamānā vadeyyuį¹ƒ.

 

[BJT Page 44] [\x 44/]

 

59. Santi bhikkhave eke samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä amarāvikkhepikā tattha tattha
paƱhaį¹ƒ puį¹­į¹­haį¹ƒ samānā vācāvikkhepaį¹ƒ āpajjanti amarāvikkhepaį¹ƒ catÅ«hi
vatthÅ«hi. Te ca bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä kimāgamma kimārabbha
amarāvikkhepikā tattha tattha paƱhaį¹ƒ puį¹­į¹­hā samānā vācāvikkhepaį¹ƒ
āpajjanti amarāvikkhepaį¹ƒ catÅ«hi vatthÅ«hi?

 

60. Idha bhikkhave ekacco samaį¹‡o vā brāhmaį¹‡o vā idaį¹ƒ kusalanti
yathābhÅ«taį¹ƒ nappajānāti. Idaį¹ƒ akusalanti yathābhÅ«taį¹ƒ nappajānāti. Tassa
evaį¹ƒ hoti: “ahaį¹ƒ kho idaį¹ƒ kusalanti yathābhÅ«taį¹ƒ nappajānāmi. Idaį¹ƒ [PTS Page 025]
[\q 25/] akusalanti yathābhÅ«taį¹ƒ nappajānāmi. AhaƱceva kho pana
idaį¹ƒ kusalanti yathābhÅ«taį¹ƒ nappajānanto, idaį¹ƒ akusalanti yathābhÅ«taį¹ƒ
nappajānanto, idaį¹ƒ kusalanti vā vyākareyyaį¹ƒ, idaį¹ƒ akusalanti vā
vyākareyyaį¹ƒ, tattha me assa chando vā rāgo vā doso vā paį¹­igho vā. Yattha
me assa chando vā rāgo vā doso vā paį¹­igho vā. Taį¹ƒ mamassa musā. Yaį¹ƒ
mamassa musā, so mamassa vighāto. Yo mamassa vighāto, so mamassa
antarāyo”ti.

 

Iti so musāvādabhayā musāvādaparijegucchā nevidaį¹ƒ kusalanti vyākaroti.
Na panidaį¹ƒ akusalanti vyākaroti. Tattha tattha paƱhaį¹ƒ puį¹­į¹­ho samāno
vācāvikkhepaį¹ƒ āpajjati amarāvikkhepaį¹ƒ: “evampi me no. Tathā’ti’pi me no.
AƱƱathā’ti’pi me no. No’ti’pi me no. No no’ti’pi me no”ti.

 

Idaį¹ƒ bhikkhave paį¹­hamaį¹ƒ į¹­hānaį¹ƒ yaį¹ƒ āgamma yaį¹ƒ ārabbha eke samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä
amarāvikkhepikā tattha tattha paƱhaį¹ƒ puį¹­į¹­hā samānā vācāvikkhepaį¹ƒ
āpajjanti amarāvikkhepaį¹ƒ.

 

61. Dutiye ca bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä kimāgamma kimārabbha amarāvikkhepikā
tattha tattha paƱhaį¹ƒ puį¹­į¹­hā samānā vācāvikkhepaį¹ƒ āpajjanti
amarāvikkhepaį¹ƒ?

 

Idha bhikkhave ekacco samaį¹‡o vā brāhmaį¹‡o vā idaį¹ƒ kusalanti yathābhÅ«taį¹ƒ
nappajānāti. Idaį¹ƒ akusalanti yathābhÅ«taį¹ƒ nappajānāti. Tassa evaį¹ƒ hoti:
“ahaį¹ƒ kho idaį¹ƒ kusalanti yathābhÅ«taį¹ƒ nappajānāmi. Idaį¹ƒ akusalanti
yathābhÅ«taį¹ƒ nappajānāmi. AhaƱceva kho pana idaį¹ƒ kusalanti yathābhÅ«taį¹ƒ
nappajānanto, idaį¹ƒ akusalanti yathābhÅ«taį¹ƒ nappajānanto, idaį¹ƒ kusalanti
vā vyākareyyaį¹ƒ, idaį¹ƒ akusalanti vā vyākareyyaį¹ƒ, tattha me assa chando vā
rāgo vā doso vā paį¹­igho vā. Yattha me assa chando vā rāgo vā doso vā
paį¹­igho vā. Taį¹ƒ mamassa upādānaį¹ƒ. Yaį¹ƒ mamassa upādānaį¹ƒ, so mamassa
vighāto. Yo mamassa vighāto, so mamassa antarāyo”ti.

 

[BJT Page 46] [\x 46/]
[PTS Page 026] [\q 26/]
Iti so upādānabhayā upādānaparijegucchā nevidaį¹ƒ kusalanti vyākaroti. Na
panidaį¹ƒ akusalanti vyākaroti. Tattha tattha paƱhaį¹ƒ puį¹­į¹­ho samāno
vācāvikkhepaį¹ƒ āpajjati amarāvikkhepaį¹ƒ: “evampi me no. Tathā’ti’pi me no.
AƱƱathā’ti’pi me no. No’ti’pi me no. No no’ti’pi me no”ti.

 

Idaį¹ƒ bhikkhave dutiyaį¹ƒ į¹­hānaį¹ƒ yaį¹ƒ āgamma yaį¹ƒ ārabbha eke samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä
amarāvikkhepikā tattha tattha paƱhaį¹ƒ puį¹­į¹­hā samānā vācāvikkhepaį¹ƒ
āpajjanti amarāvikkhepaį¹ƒ.

 

62. Tatiye ca bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä kimāgamma kimārabbha amarāvikkhepikā
tattha tattha paƱhaį¹ƒ puį¹­į¹­hā samānā vācāvikkhepaį¹ƒ āpajjanti
amarāvikkhepaį¹ƒ?

 

Idha bhikkhave ekacco samaį¹‡o vā brāhmaį¹‡o vā idaį¹ƒ kusalanti yathābhÅ«taį¹ƒ
nappajānāti. Idaį¹ƒ akusalanti yathābhÅ«taį¹ƒ nappajānāti. Tassa evaį¹ƒ hoti:
“ahaį¹ƒ kho idaį¹ƒ kusalanti yathābhÅ«taį¹ƒ nappajānāmi. Idaį¹ƒ akusalanti
yathābhÅ«taį¹ƒ nappajānāmi. AhaƱceva kho pana idaį¹ƒ kusalanti yathābhÅ«taį¹ƒ
nappajānanto, idaį¹ƒ akusalanti yathābhÅ«taį¹ƒ nappajānanto, idaį¹ƒ kusalanti
vā vyākareyyaį¹ƒ, idaį¹ƒ akusalanti vā vyākareyyaį¹ƒ, santi hi kho pana
samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä paį¹‡įøitā nipuį¹‡Ä kataparappavādā vālavedhirÅ«pā vobhindantā
maƱƱe caranti paƱƱāgatena diį¹­į¹­higatāni, te maį¹ƒ tattha samanuyuƱjeyyuį¹ƒ
samanugāheyyuį¹ƒ samanubhāseyyuį¹ƒ, tesāhaį¹ƒ na sampāyeyyaį¹ƒ. Yesāhaį¹ƒ na
sampāyeyyaį¹ƒ, so mamassa vighāto. Yo mamassa vighāto, so mamassa
antarāyo”ti.

 

Iti so anuyogabhayā anuyogaparijegucchā nevidaį¹ƒ kusalanti vyākaroti. Na
panidaį¹ƒ akusalanti vyākaroti. Tattha tattha paƱhaį¹ƒ puį¹­į¹­ho samāno
vācāvikkhepaį¹ƒ āpajjati amarāvikkhepaį¹ƒ: “evampi me no. Tathā’ti’pi me no.
AƱƱathā’ti’pi me no. No’ti’pi me no. No no’ti’pi me no”ti.

 

Idaį¹ƒ bhikkhave tatiyaį¹ƒ į¹­hānaį¹ƒ yaį¹ƒ āgamma yaį¹ƒ [PTS Page 27]
[\q 27/] ārabbha eke samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä amarāvikkhepikā tattha tattha
paƱhaį¹ƒ puį¹­į¹­hā samānā vācāvikkhepaį¹ƒ āpajjanti amarāvikkhepaį¹ƒ.

 

[BJT Page 48] [\x 48/]

 

63. Catutthe ca bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä kimāgamma kimārabbha
amarāvikkhepikā tattha tattha paƱhaį¹ƒ puį¹­į¹­hā samānā vācāvikkhepaį¹ƒ
āpajjanti amarāvikkhepaį¹ƒ?

 

Idha bhikkhave ekacco samaį¹‡o vā brāhmaį¹‡o vā mando hoti momuho. So
mandattā momuhattā tattha tattha paƱhaį¹ƒ puį¹­į¹­ho samāno vācāvikkhepaį¹ƒ
āpajjati amarāvikkhepaį¹ƒ: “atthi paro loko’ti iti ce maį¹ƒ pucchasi, atthi
paro loko’ti iti ce me assa, atthi paro loko’ti iti te naį¹ƒ vyākareyyaį¹ƒ.
Evampi me no. Tathā’ti’pi me no. AƱƱathā’ti’pi me no. No’ti’pi me no. No
no’ti’pi me no. Natthi paro loko’ti? Iti ce maį¹ƒ pucchasi, natthi paro
loko’ti iti ce me assa, natthi paro loko’ti iti te naį¹ƒ vyākareyyaį¹ƒ.
Evampi me no. Tathā’ti’pi me no. AƱƱathā’ti’pi me no. No’ti’pi me no.
No’ti’pi me no. No no’ti’pi me no. Atthi ca natthi ca paro loko? Iti ce
maį¹ƒ pucchasi, atthi ca natthi ca paro loko’ti iti ce me assa, atthi ca
natthi ca paro loko’ti iti te naį¹ƒ vyākareyyaį¹ƒ. Evampi me no. Tathā’ti’pi
me no. AƱƱathā’ti’pi me no. No’ti’pi me no. No no’ti’pi me no. “Atthi
sattā opapātikā? Iti ce maį¹ƒ pucachasi, atthi sattā opapātikā iti ce maį¹ƒ
assa, atthi sattā opapātikā iti te naį¹ƒ vyākareyyaį¹ƒ. Evampi me no.
Tathā’ti’pi me no. AƱƱathā’ti’pi me no. No’ti’pi me no. No no’ti’pi me
no. “Natthi sattā opapātikā iti ce maį¹ƒ pucchasi, natthi sattā opapātikā
iti ce me assa, natthi satthā opapātikā iti te naį¹ƒ vyākareyya. Evampi me
no. Tathā’ti’pi me no. AƱƱathā’ti’pi me no. No’ti’pi me no. No no’ti’pi
me no. “Atthi ca natthi ca sattā opapātikā iti ce maį¹ƒ pucchasi, atthi
ca natthi ca sattā opapātikā iti ce me assa, atthi ca natthi ca sattā
opapātikā iti te naį¹ƒ vyākareyyaį¹ƒ. Evampi me no. Tathā’ti’pi me no.
AƱƱathā’ti’pi me no. No’ti’pi me no. No no’ti’pi me no. Nevatthi na
natthi sattā opapātikā? Iti ce maį¹ƒ pucchasi, nevatthi na natthi sattā
opapātikā iti ce me assa, nevatthi na natthi sattā opapātikā iti ce naį¹ƒ
vyākareyyaį¹ƒ. Evampi me no. Tathā’ti’pi me no. AƱƱathā’ti’pi me no.
No’ti’pi me no. No no’ti’pi me no. Nevatthi na natthi sattā opapātikā
iti ce maį¹ƒ pucchasi, nevatthi na natthi sattā opapātikā iti ce me assa,
nevatthi na natthi sattā opapātikā iti te naį¹ƒ vyākareyyaį¹ƒ. Evampi me no.
Tathā’ti’pi me no. AƱƱathā’ti’pi me no. No’ti’pi me no. No no’ti’pi me
no. “Atthi sukaį¹­adukkaį¹­Änaį¹ƒ kammānaį¹ƒ phalaį¹ƒ vipāko? Iti ce maį¹ƒ pucchasi,
atthi sukaį¹­adukkaį¹­Änaį¹ƒ kammānaį¹ƒ phalaį¹ƒ vipāko iti ce me assa, atthi
sukaį¹­adukkaį¹­Änaį¹ƒ kammānaį¹ƒ phalaį¹ƒ vipāko iti te naį¹ƒ vyākareyyaį¹ƒ. Evampi
me no. Tathā’ti’pi me no. AƱƱathā’ti’pi me no. No’ti’pi me no. No
no’ti’pi me no. “Natthi sukaį¹­adukkaį¹­Änaį¹ƒ kammānaį¹ƒ phalaį¹ƒ vipāko? Iti ce
maį¹ƒ pucchasi, natthi sukaį¹­adukkaį¹­Änaį¹ƒ kammānaį¹ƒ phalaį¹ƒ vipāko iti ce me
assa, natthi sukaį¹­adukkaį¹­Änaį¹ƒ kammānaį¹ƒ phalaį¹ƒ vipāko iti te naį¹ƒ
vyākareyyaį¹ƒ. Evampi me no. Tathā’ti’pi me no. AƱƱathā’ti’pi me no.
No’ti’pi me no. No no’ti’pi me no. “Atthi ca natthi ca sukaį¹­adukkaį¹­Änaį¹ƒ
kammānaį¹ƒ phalaį¹ƒ vipāko? Iti ce maį¹ƒ pucchasi, atthi ca natthi ca
sukaį¹­adukkaį¹­Änaį¹ƒ kammānaį¹ƒ phalaį¹ƒ vipāko iti ce me assa, atthi ca natthi
ca sukaį¹­adukkaį¹­Änaį¹ƒ kammānaį¹ƒ phalaį¹ƒ vipāko iti te naį¹ƒ vyākareyyaį¹ƒ.
Evampi me no. Tathā’ti’pi me no. AƱƱathā’ti’pi me no. No’ti’pi me no. No
no’ti’pi me no. “Nevatthi na natthi sukaį¹­adukkaį¹­Änaį¹ƒ kammānaį¹ƒ phalaį¹ƒ
vipāko? Iti ce maį¹ƒ pucchasi, nevatthi na natthi sukaį¹­adukkaį¹­Änaį¹ƒ
kammānaį¹ƒ phalaį¹ƒ vipāko iti ce me assa, nevatthi na natthi
sukaį¹­adukkaį¹­Änaį¹ƒ kammānaį¹ƒ phalaį¹ƒ vipāko iti te naį¹ƒ vyākareyyaį¹ƒ. Evampi
me no. Tathā’ti’pi me no. AƱƱathā’ti’pi me no. No’ti’pi me no. No
no’ti’pi me no. “Hoti tathāgato parammaraį¹‡Ä iti ce maį¹ƒ pucchasi, hoti
tathāgato parammaraį¹‡Ä iti ce me assa, hoti tathāgato parammaraį¹‡Ä iti te
naį¹ƒ vyākareyyaį¹ƒ. Evampi me no. Tathā’ti’pi me no. AƱƱathā’pi me no.
No’ti’pi me no. No no’ti’pi me no. Hoti tathāgato parammaraį¹‡Ä na hoti
tathāgato parammaraį¹‡Ä iti ce maį¹ƒ pucchasi, na hoti tathāgato parammaraį¹‡Ä
iti ce me assa, na hoti tathāgato parammaraį¹‡Ä iti te naį¹ƒ vyākareyya.
Evampi me no. Tathā’ti’pi me no. AƱƱathā’ti’pi me no. No’ti’pi me no. No
no’ti’pi me no. Na hoti tathāgato parammaraį¹‡Ä? Hoti ca na hoti ca
tathāgato parammaraį¹‡Ä iti ce maį¹ƒ pucchasi, hoti ca na hoti ca tathāgato
parammaraį¹‡Ä iti ce me assa, hoti ca na hoti ca tathāgato parammaraį¹‡Ä iti
te naį¹ƒ vyākareyya. Evampi me no. Tathā’ti’pi me no. AƱƱathā’ti’pi me
no. No’ti’pi me no. No no’ti’pi me no. Hoti ca na hoti ca tathāgato
parammaraį¹‡Ä? Neva hoti na na hoti tathāgato parammaraį¹‡Ä iti ce maį¹ƒ
pucchasi, iti ce me assa, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraį¹‡Ä iti
te naį¹ƒ vyākareyya. Evampi me no. Tathā’ti’pi me no. AƱƱathā’ti’pi me
no. No’ti’pi me no. No no’ti’pi me no. Neva hoti na na hoti tathāgato
parammaraį¹‡Ä ti? Iti ce maį¹ƒ pucchasi “neva hoti na na hoti tathāgato
parammaraį¹‡Ä’ti iti ce me assa, neva hoti na na hoti tathāgato
parammaraį¹‡Ä’ti iti te naį¹ƒ vyākareyyaį¹ƒ. Evampi me no. Tathā’ti’pi me no.
AƱƱathā’ti’pi me no. No’ti’pi me no. No no ‘ti’pi me no”ti.

 

Idaį¹ƒ bhikkhave catutthaį¹ƒ į¹­hānaį¹ƒ yaį¹ƒ āgamma yaį¹ƒ ārabbha eke
samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä amarāvikkhepikā tattha tattha puį¹­į¹­hā samānā vācāvikkhepaį¹ƒ
āpajjanti amarāvikkhepaį¹ƒ.

 

64. Imehi kho te bhikkhave samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä amarāvikkhepikā [PTS Page 28]
[\q 28/] tattha tattha paƱhaį¹ƒ puį¹­į¹­hā samānā vācāvikkhepaį¹ƒ
āpajjanti amarāvikkhepaį¹ƒ catÅ«hi vatthÅ«hi. Ye hi keci bhikkhave samaį¹‡Ä vā
brāhmaį¹‡Ä vā amarāvikkhepikā tattha tattha paƱhaį¹ƒ puį¹­į¹­hā samānā
vācāvikkhepaį¹ƒ āpajjanti, amarāvikkhepaį¹ƒ, sabbe te imeheva catÅ«hi
vatthÅ«hi, etesaį¹ƒ vā aƱƱatarena. Natthi ito bahiddhā.

 

[BJT Page 50] [\x 50/]

 

65. Tayidaį¹ƒ bhikkhave tathāgato pajānāti: “ime diį¹­į¹­hiį¹­į¹­hānā evaį¹ƒ gahitā
evaį¹ƒ parāmaį¹­į¹­hā evaį¹ƒgatikā bhavissanti evaį¹ƒabhisamparāyā”ti. TaƱca
tathāgato pajānāti. Tato ca uttaritaraį¹ƒ pajānāti. TaƱca pajānanaį¹ƒ na
parāmasati. Aparāmasato cassa paccattaį¹ƒ yeva nibbuti viditā. Vedanānaį¹ƒ
samudayaƱca atthagamaƱca assādaƱca ādÄ«navaƱca nissaraį¹‡aƱca yathābhÅ«taį¹ƒ
viditvā anupādā vimutto bhikkhave tathāgato.

 

Ime kho te bhikkhave dhammā gambhÄ«rā duddasā duranubodhā santā paį¹‡Ä«tā
atakkāvacarā nipuį¹‡Ä paį¹‡įøitavedanÄ«yā ye tathāgato sayaį¹ƒ abhiƱƱā
sacchikatvā pavedeti, yehi tathāgatassa yathābhuccaį¹ƒ vaį¹‡į¹‡aį¹ƒ sammā
vadamānā vadeyyuį¹ƒ.
66. Santi bhikkhave eke samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä adhiccasamuppannikā
adhiccasamuppannaį¹ƒ attānaƱca lokaƱca paƱƱāpenti dvÄ«hi vatthÅ«hi. Te ca
bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä kimāgamma kimārabbha adhiccasamuppannikā
adhiccasamuppannaį¹ƒ attānaƱca lokaƱca paƱƱāpenti dvÄ«hi vatthÅ«hi?

 

Santi bhikkhave asaƱƱasattā nāma devā. SaƱƱuppādā ca pana te devā tamhā
kāyā cavanti. į¹¬hānaį¹ƒ kho panetaį¹ƒ bhikkhave vijjati yaį¹ƒ aƱƱataro satto
tamhā kāyā cavitvā itthattaį¹ƒ āgacchati. Itthattaį¹ƒ āgato samāno agārasmā
anagāriyaį¹ƒ pabbajati. Agārasmā anagāriyaį¹ƒ pabbajito samāno ātappamanvāya
padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya
tathārÅ«paį¹ƒ cetosamādhiį¹ƒ phusati, yathāsamāhite citte saƱƱuppādaį¹ƒ
anussarati tato [PTS Page 029] [\q 29/]
paraį¹ƒ nānussarati. So evamāha: “adhiccasamuppanno attā ca loko ca. Taį¹ƒ
kissa hetu? Ahaį¹ƒ hi pubbe nāhosiį¹ƒ. So’mhi etarahi ahutvā santattāya1
pariį¹‡ato”ti.

 

Idaį¹ƒ bhikkhave paį¹­hamaį¹ƒ į¹­hānaį¹ƒ yaį¹ƒ āgamma yaį¹ƒ ārabbha eke samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä
adhiccasamuppannikā adhiccasamuppannaį¹ƒ attānaƱca lokaƱca paƱƱāpenti.

 

1. Sattattāya, katthaci.

 

[BJT Page 52] [\x 52/]

 

67. Dutiye ca bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä kimāgamma kimārabbha adhiccasamuppannikā adhiccasamuppannaį¹ƒ attānaƱca lokaƱca paƱƱāpenti?

 

Idha bhikkhave ekacco samaį¹‡o vā brāhmaį¹‡o vā takkÄ« hoti vÄ«maį¹ƒsÄ«. So
takkapariyāhataį¹ƒ vÄ«maį¹ƒsānucaritaį¹ƒ sayampaį¹­ibhānaį¹ƒ evamāha:
“adhiccasamuppanno attā ca loko cā”ti.

 

Idaį¹ƒ bhikkhave dutiyaį¹ƒ į¹­hānaį¹ƒ yaį¹ƒ āgamma yaį¹ƒ ārabbha eke samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä
adhiccasamuppannikā adhiccasamuppannaį¹ƒ attānaƱca lokaƱca paƱƱāpenti.

 

68. Imehi kho te bhikkhave samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä adhiccasamuppannikā adhiccasamuppannaį¹ƒ attānaƱca lokaƱca paƱƱāpenti dvÄ«hi vatthÅ«hi.

 

Ye hi keci bhikkhave samaį¹‡Ä vā brāhmaį¹‡Ä vā adhiccasamuppannikā
adhiccasamuppannaį¹ƒ attānaƱca lokaƱca paƱƱāpenti, sabbe te imeheva dvÄ«hi
vatthÅ«hi, etesaį¹ƒ vā aƱƱatarena. Natthi ito bahiddhā.

 

69. Tayidaį¹ƒ bhikkhave tathāgato pajānāti: “ime diį¹­į¹­hiį¹­į¹­hānā evaį¹ƒ gahitā
evaį¹ƒ parāmaį¹­į¹­hā evaį¹ƒgatikā bhavissanti evaį¹ƒabhisamparāyā”ti. TaƱca
tathāgato pajānāti. Tato ca uttaritaraį¹ƒ pajānāti. TaƱca pajānanaį¹ƒ na
parāmasati. Aparāmasato cassa paccattaį¹ƒ yeva nibbuti viditā. Vedanānaį¹ƒ
samudayaƱca atthagamaƱca assādaƱca ādÄ«navaƱca nissaraį¹‡aƱca yathābhÅ«taį¹ƒ
viditvā anupādā vimutto bhikkhave tathāgato.

 

Ime kho te bhikkhave dhammā gambhÄ«rā duddasā duranubodhā santā paį¹‡Ä«tā
atakkāvacarā nipuį¹‡Ä paį¹‡įøitavedanÄ«yā ye tathāgato sayaį¹ƒ abhiƱƱā
sacchikatvā [PTS Page 030] [\q 30/] pavedeti, yehi tathāgatassa yathābhuccaį¹ƒ vaį¹‡į¹‡aį¹ƒ sammā vadamānā vadeyyuį¹ƒ.

 

70. Imehi kho te bhikkhave samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä pubbantakappikā
pubbantānudiį¹­į¹­hino pubbantaį¹ƒ ārabbha anekavihitāni adhivuttipadāni
abhivadanti aį¹­į¹­hārasahi vatthÅ«hi. Ye hi keci bhikkhave samaį¹‡Ä vā
brāhmaį¹‡Ä vā pubbantakappikā pubbantānudiį¹­į¹­hino pubbantaį¹ƒ ārabbha
anekavihitāni adhivuttipadāni abhivadanti, sabbe te imeheva aį¹­į¹­hārasahi
vatthÅ«hi, etesaį¹ƒ vā aƱƱatarena. Natthi ito bahiddhā.

 

71. Tayidaį¹ƒ bhikkhave tathāgato pajānāti “ime diį¹­į¹­hiį¹­į¹­hānā evaį¹ƒ gahitā
evaį¹ƒ parāmaį¹­į¹­hā evaį¹ƒgatikā bhavissanti evaį¹ƒabhisamparāyā”ti. TaƱca
tathāgato pajānāti. Tato ca uttaritaraį¹ƒ pajānāti. TaƱca pajānanaį¹ƒ na
parāmasati. Aparāmasato cassa paccattaį¹ƒ yeva nibbuti viditā. Vedanānaį¹ƒ
samudayaƱca atthagamaƱca assādaƱca ādÄ«navaƱca nissaraį¹‡aƱca yathābhÅ«taį¹ƒ
viditvā anupādā vimutto bhikkhave tathāgato.

 

[BJT Page 54] [\x 54/]

 

Ime kho te bhikkhave dhammā gambhÄ«rā duddasā duranubodhā santā paį¹‡Ä«tā
atakkāvacarā nipuį¹‡Ä paį¹‡įøitavedanÄ«yā ye tathāgato sayaį¹ƒ abhiƱƱā
sacchikatvā pavedeti, yehi tathāgatassa yathābhuccaį¹ƒ vaį¹‡į¹‡aį¹ƒ sammā
vadamānā vadeyyuį¹ƒ.

 

72. Santi bhikkhave eke samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä aparantakappikā
aparantānudiį¹­į¹­hino aparantaį¹ƒ ārabbha anekavihitāni adhivuttipadāni
abhivadanti catucattārÄ«sāya vatthÅ«hi. Te ca bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä
kimāgamma kimārabbha aparantakappikā aparantānudiį¹­į¹­hino aparantaį¹ƒ
ārabbha anekavihitāni adhivuttipadāni abhivadanti catucattārīsāya
vatthūhi?

 

73. Santi bhikkhave eke samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä uddhamāghātanikā [PTS Page 031]
[\q 31/] saƱƱīvādā uddhamāghātanā saƱƱiį¹ƒ attānaį¹ƒ paƱƱāpenti
soįø·asahi vatthÅ«hi. Te ca bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä kimāgamma kimārabbha
uddhamāghātanika saƱƱivādā uddhamāghātanā saƱƱiį¹ƒ attānaį¹ƒ paƱƱāpenti
soįø·asahi vatthÅ«hi?

 

RÅ«pÄ« attā hoti arogo parammaraį¹‡Ä saƱƱīti naį¹ƒ paƱƱāpenti. ArÅ«pÄ« attā hoti
arogo parammaraį¹‡Ä saƱƱīti naį¹ƒ paƱƱāpenti. RÅ«pÄ« ca arÅ«pÄ« ca attā hoti
arogo parammaraį¹‡Ä saƱƱīti naį¹ƒ paƱƱāpenti. Neva rÅ«pÄ« na rÅ«pÄ« attā hoti
arogo parammaraį¹‡Ä saƱƱīti naį¹ƒ paƱƱāpenti. Antavā attā hoti arogo
parammaraį¹‡Ä saƱƱīti naį¹ƒ paƱƱāpenti. Anantavā attā hoti arogo parammaraį¹‡Ä
saƱƱīti naį¹ƒ paƱƱāpenti. Antavā ca anantavā ca attā hoti arogo
parammaraį¹‡Ä saƱƱīti naį¹ƒ paƱƱāpenti. Nevantavā1 ca nānantavā ca attā hoti
arogo parammaraį¹‡Ä saƱƱīti naį¹ƒ paƱƱāpenti. EkattasaƱƱī attā hoti arogo
parammaraį¹‡Ä saƱƱīti naį¹ƒ paƱƱāpenti. NānattasaƱƱī attā hoti arogo
parammaraį¹‡Ä saƱƱīti naį¹ƒ paƱƱāpenti. ParittasaƱƱī attā hoti arogo
parammaraį¹‡Ä saƱƱīti naį¹ƒ paƱƱāpenti. Appamāį¹‡asaƱƱī attā hoti arogo
parammaraį¹‡Ä saƱƱīti naį¹ƒ paƱƱāpenti. EkantasukhÄ« attā hoti arogo
parammaraį¹‡Ä saƱƱīti naį¹ƒ paƱƱāpenti. EkantadukkhÄ« attā hoti arogo
parammaraį¹‡Ä saƱƱīti naį¹ƒ paƱƱāpenti. SukhadukkhÄ« attā hoti arogo
parammaraį¹‡Ä saƱƱīti naį¹ƒ paƱƱāpenti. AdukkhamasukhÄ« attā hoti arogo
parammaraį¹‡Ä saƱƱīti naį¹ƒ paƱƱāpenti.

 

1. Nevantavā ca. Katthaci

 

[BJT Page 56] [\x 56/]

 

74. Imehi kho te bhikkhave samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä uddhamāghātanikā saƱƱivādā
uddhamāghātanā saƱƱiį¹ƒ attānaį¹ƒ paƱƱāpenti soįø·asahi vatthÅ«hi.

 

Ye hi keci bhikkhave samaį¹‡Ä vā brāhmaį¹‡Ä vā uddhamāghātanikā saƱƱivādā
uddhamāghātanā saƱƱiį¹ƒ attānaį¹ƒ paƱƱāpenti sabbe te imeheva soįø·asahi
vatthÅ«hi, etesaį¹ƒ vā aƱƱatarena. Natthi ito bahiddhā.

 

75. Tayidaį¹ƒ bhikkhave tathāgato pajānāti “ime diį¹­į¹­hiį¹­į¹­hānā evaį¹ƒ gahitā
evaį¹ƒ parāmaį¹­į¹­hā evaį¹ƒgatikā bhavissanti evaį¹ƒabhisamparāyā”ti. TaƱca
tathāgato pajānāti tato ca uttaritaraį¹ƒ pajānāti. TaƱca pajānanaį¹ƒ na
parāmasati. Aparāmasato cassa paccattaƱƱeva nibbuti viditā. Vedanānaį¹ƒ
samudayaƱca atthagamaƱca assādaƱca ādÄ«navaƱca nissaraį¹‡aƱca yathābhÅ«taį¹ƒ
viditvā anupādā vimutto bhikkhave tathāgato.

 

76. Ime kho te bhikkhave dhammā gambhīrā duddasā duranubodhā santā
paį¹‡Ä«tā atakkāvacarā nipuį¹‡Ä paį¹‡įøitavedanÄ«yā, ye tathāgato sayaį¹ƒ abhiƱƱā
sacchikatvā [PTS Page 032] [\q 32/] pavedeti, yehi tathāgatassa yathābhuccaį¹ƒ vaį¹‡į¹‡aį¹ƒ sammā vadamānā vadeyyuį¹ƒ.

 

Dutiyabhāį¹‡avāraį¹ƒ.

 

77. Santi bhikkhave eke samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä uddhamāghātanikā asaƱƱīvādā
uddhamāghātanā asaƱƱiį¹ƒ attānaį¹ƒ paƱƱāpenti aį¹­į¹­hahi vatthÅ«hi. Te ca bhonto
samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä kimāgamma kimārabbha uddhamāghātanikā asaƱƱīvādā
uddhamāghātanā asaƱƱiį¹ƒ attānaį¹ƒ paƱƱāpenti aį¹­į¹­hahi vatthÅ«hi?

 

78. ‘RÅ«pÄ« attā hoti arogo parammaraį¹‡Ä asaƱƱī’ti naį¹ƒ paƱƱāpenti. ‘ArÅ«pÄ«
attā hoti arogo parammaraį¹‡Ä asaƱƱī’ti naį¹ƒ paƱƱāpenti. ‘RÅ«pÄ« ca arÅ«pÄ« ca
attā hoti arogo parammaraį¹‡Ä asaƱƱī’ti naį¹ƒ paƱƱāpenti. ‘Neva rÅ«pi nārÅ«pÄ«
attā hoti arogo parammaraį¹‡Ä asaƱƱī’ti naį¹ƒ paƱƱāpenti. ‘Antavā attā hoti
arogo parammaraį¹‡Ä asaƱƱī’ti naį¹ƒ paƱƱāpenti. ‘Anantavā attā hoti arogo
parammaraį¹‡Ä asaƱƱī’ti naį¹ƒ paƱƱāpenti. ‘Antavā ca anantavā ca attā hoti
arogo parammaraį¹‡Ä asaƱƱī’ti naį¹ƒ paƱƱāpenti. ‘Nevantavā nānantavā attā
hoti arogo parammaraį¹‡Ä asaƱƱī’ti naį¹ƒ paƱƱāpenti.

 

[BJT Page 58] [\x 58/]

 

79. Imehi kho te bhikkhave samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä uddhamāghātanikā asaƱƱīvādā
uddhamāghātanā asaƱƱiį¹ƒ attānaį¹ƒ paƱƱāpenti aį¹­į¹­hahi vatthÅ«hi. Ye hi keci
bhikkhave samaį¹‡Ä vā brāhmaį¹‡Ä vā uddhamāghātanikā asaƱƱīvādā
uddhamāghātanā asaƱƱiį¹ƒ attānaį¹ƒ paƱƱāpenti, sabbe te imeheva aį¹­į¹­hahi
vatthÅ«hi, etesaį¹ƒ vā aƱƱatarena. Natthi ito bahiddhā.

 

80. Tayidaį¹ƒ bhikkhave tathāgato pajānāti: “ime diį¹­į¹­hiį¹­į¹­hānā evaį¹ƒ gahitā
evaį¹ƒ parāmaį¹­į¹­hā evaį¹ƒgatikā bhavissanti evaį¹ƒabhisamparāyā”ti. TaƱca
tathāgato pajānāti. Tato ca uttaritaraį¹ƒ pajānāti. TaƱca pajānanaį¹ƒ na
parāmasati. Aparāmasato cassa paccattaį¹ƒ yeva nibbuti viditā. Vedanānaį¹ƒ
samudayaƱca atthagamaƱca assādaƱca ādÄ«navaƱca nissaraį¹‡aƱca yathābhÅ«taį¹ƒ
viditvā anupādā vimutto bhikkhave tathāgato.

 

Ime kho te bhikkhave dhammā gambhÄ«rā duddasā duranubodhā santā paį¹‡Ä«tā
atakkāvacarā nipuį¹‡Ä paį¹‡įøitavedanÄ«yā ye tathāgato sayaį¹ƒ abhiƱƱā
sacchikatvā [PTS Page 033] [\q 33/] pavedeti, yehi tathāgatassa yathābhuccaį¹ƒ vaį¹‡į¹‡aį¹ƒ sammā vadamānā vadeyyuį¹ƒ.

 

81. Santi bhikkhave eke samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä uddhamāghātanikā
nevasaƱƱīnāsaƱƱīvādā uddhamāghātanā nevasaƱƱīnāsaƱƱiį¹ƒ attānaį¹ƒ paƱƱāpenti
aį¹­į¹­hahi vatthÅ«hi. Te ca bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä kimāgamma kimārabbha
uddhamāghātanikā nevasaƱƱīnāsaƱƱīvādā uddhamāghātanā nevasaƱƱīnāsaƱƱiį¹ƒ
attānaį¹ƒ paƱƱāpenti aį¹­į¹­hahi vatthÅ«hi?

 

82. “RÅ«pi attā hoti arogo parammaraį¹‡Ä nevasaƱƱī nāsaƱƱī’ti naį¹ƒ
paƱƱāpenti. ‘ArÅ«pÄ« attā hoti arogo parammaraį¹‡Ä nevasaƱƱī nāsaƱƱī’ti naį¹ƒ
paƱƱāpenti. ‘RÅ«pÄ« ca arÅ«pÄ« ca attā hoti arogo parammaraį¹‡Ä nevasaƱƱī
nāsaƱƱī’ti naį¹ƒ paƱƱāpenti. ‘NevarÅ«pÄ« nārÅ«pÄ« attā hoti arogo parammaraį¹‡Ä
nevasaƱƱī nāsaƱƱī’ti naį¹ƒ paƱƱāpenti. ‘Antavā attā hoti arogo parammaraį¹‡Ä
nevasaƱƱī nāsaƱƱī’ti naį¹ƒ paƱƱāpenti. ‘Anantavā attā hoti arogo
parammaraį¹‡Ä nevasaƱƱī nāsaƱƱī’ti naį¹ƒ paƱƱāpenti. ‘Antavā ca anantavā ca
attā hoti arogo parammaraį¹‡Ä nevasaƱƱī nāsaƱƱī’ti naį¹ƒ paƱƱāpenti.
‘Nevantavā nānantavā attā hoti arogo parammaraį¹‡Ä nevasaƱƱī nāsaƱƱī”ti
naį¹ƒ paƱƱāpenti.

 

83. Imehi kho te bhikkhave samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä uddhamāghātanikā
nevasaƱƱīnāsaƱƱīvādā uddhamāghātanā nevasaƱƱīnāsaƱƱiį¹ƒ attānaį¹ƒ paƱƱāpenti
aį¹­į¹­hahi vatthÅ«hi. Ye hi keci bhikkhave samaį¹‡Ä vā brāhmaį¹‡Ä vā
uddhamāghātanikā nevasaƱƱīnāsaƱƱīvādā uddhamāghātanā nevasaƱƱīnāsaƱƱiį¹ƒ
attānaį¹ƒ paƱƱāpenti, sabbe te imeheva aį¹­į¹­hahi vatthÅ«hi, etesaį¹ƒ vā
aƱƱatarena. Natthi ito bahiddhā.

 

84. Tayidaį¹ƒ bhikkhave tathāgato pajānāti: “ime diį¹­į¹­hiį¹­į¹­hānā evaį¹ƒ gahitā
evaį¹ƒ parāmaį¹­į¹­hā evaį¹ƒgatikā bhavissanti evaį¹ƒabhisamparāyā”ti. TaƱca
tathāgato pajānāti. Tato ca uttaritaraį¹ƒ pajānāti. TaƱca pajānanaį¹ƒ na
parāmasati. Aparāmasato cassa paccattaį¹ƒ yeva nibbuti viditā. Vedanānaį¹ƒ
samudayaƱca atthagamaƱca assādaƱca ādÄ«navaƱca nissaraį¹‡aƱca yathābhÅ«taį¹ƒ
viditvā anupādā vimutto bhikkhave tathāgato.

 

Ime kho te bhikkhave dhammā gambhÄ«rā duddasā duranubodhā santā paį¹‡Ä«tā
atakkāvacarā nipuį¹‡Ä paį¹‡įøitavedanÄ«yā ye tathāgato sayaį¹ƒ abhiƱƱā
sacchikatvā pavedeti, yehi tathāgatassa yathābhuccaį¹ƒ vaį¹‡į¹‡aį¹ƒ sammā
vadamānā vadeyyuį¹ƒ.

 

[BJT Page 60] [\x 60/]

 

85. [PTS Page 034] [\q 34/] santi
bhikkhave eke samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä ucchedavādā sato sattassa ucchedaį¹ƒ vināsaį¹ƒ
vibhavaį¹ƒ paƱƱāpenti sattahi vatthÅ«hi. Te ca bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä
kimāgamma kimārabbha ucchedavādā sato sattassa ucchedaį¹ƒ vināsaį¹ƒ vibhavaį¹ƒ
paƱƱāpenti sattahi vatthÅ«hi?

 

86. Idha bhikkhave ekacco samaį¹‡o vā brāhmaį¹‡o vā evaį¹ƒvādÄ« hoti
evaį¹ƒdiį¹­į¹­hi: ‘yato kho bho ayaį¹ƒ attā rÅ«pÄ« cātummahābhÅ«tiko
mātāpettikasambhavo kāyassa bhedā ucchijjati vinassati na hoti
parammaraį¹‡Ä. Ettāvatā kho bho ayaį¹ƒ attā sammā samucchinno hotÄ«’ti.
Ittheke sato sattassa ucchedaį¹ƒ vināsaį¹ƒ vibhavaį¹ƒ paƱƱāpenti.

 

87. TamaƱƱo evamāha: ‘atthi kho bho eso attā yaį¹ƒ tvaį¹ƒ vadesi neso
natthÄ«ti vadāmi. No ca kho bho ayaį¹ƒ attā ettāvatā sammā samucchinto
hoti. Atthi kho bho aƱƱo attā dibbo rÅ«pÄ« kāmāvacaro kabaliį¹…kārā1
hārabhakkho, taį¹ƒ tvaį¹ƒ na jānāsi na passasi. Tamahaį¹ƒ jānāmi passāmi. So
kho bho attā yato kāyassa bhedā ucchijjati vinassati na hoti
parammaraį¹‡Ä. Ettāvatā kho bho ayaį¹ƒ attā sammā samucchinno hotÄ«’ti.
Ittheke sato sattassa ucchedaį¹ƒ vināsaį¹ƒ vibhavaį¹ƒ paƱƱāpenti.

 

88. TamaƱƱo evamāha: ‘atthi kho bho eso attā yaį¹ƒ tvaį¹ƒ vadesi. Na so
natthÄ«ti vadāmi. No ca kho bho ayaį¹ƒ attā ettāvatā sammā samucchinno
hoti. Atthi kho bho aƱƱo attā dibbo rÅ«pÄ« manomayo sabbaį¹…gapaccaį¹…gÄ«
ahÄ«nindriyo. Taį¹ƒ tvaį¹ƒ na jānāsi na passasi. Tamahaį¹ƒ jānāmi passāmi. So
kho bho attā yato kāyassa bhedā ucchijjati vinassati na hoti
parammaraį¹‡Ä. Ettāvatā kho bho ayaį¹ƒ attā sammā samucchinno hotÄ«’ti.
Ittheke sato sattassa ucchedaį¹ƒ vināsaį¹ƒ vibhavaį¹ƒ paƱƱāpenti.

 

89. TamaƱƱo evamāha: ‘atthi kho bho eso attā yaį¹ƒ tvaį¹ƒ vadesi. Neso
natthiti vadāmi. No ca kho bho ayaį¹ƒ attā ettāvatā sammā samucchinno
hoti. Atthi kho bho aƱƱo attā sabbaso rÅ«pasaƱƱānaį¹ƒ samatikkamā
paį¹­ighasaƱƱānaį¹ƒ atthagamā2 nānāttasaƱƱānaį¹ƒ amanasikārā ananto ākāsoti
ākāsānaƱcāyatanÅ«pago. Taį¹ƒ tvaį¹ƒ na [PTS Page 035]
[\q 35/] jānāsi na passasi. Tamahaį¹ƒ jānāmi passāmi. So kho bho
attā yato kāyassa bhedā ucchijjati vinassati na hoti parammaraį¹‡Ä.
Ettāvatā kho ayaį¹ƒ attā sammā samucchinno hotÄ«’ti. Ittheke sato sattassa
ucchedaį¹ƒ vināsaį¹ƒ vibhavaį¹ƒ paƱƱāpenti.

 

1. KabalÄ«kārāhāra bhakkho, machasaį¹ƒ
2. Atthaį¹…gamā, machasaį¹ƒ.

 

[BJT Page 62] [\x 62/]

 

90. TamaƱƱo evamāha: ‘atthi kho bho eso attā yaį¹ƒ tvaį¹ƒ vadesi. Neso
natthÄ«ti vadāmi. No ca kho bho ayaį¹ƒ attā ettāvatā sammā samucchinno
hoti. Atthi kho bho aƱƱo attā sabbaso ākāsānaƱcāyatanaį¹ƒ samatikkamma
anantaį¹ƒ viƱƱāį¹‡anti viƱƱaį¹‡aƱcāyatanÅ«pago. Taį¹ƒ tvaį¹ƒ na jānāsi na passasi.
Tamahaį¹ƒ jānāmi passāmi. So kho bho attā yato kāyassa bhedā ucchijjati
vinassati na hoti parammaraį¹‡Ä. Ettāvatā kho bho ayaį¹ƒ attā sammā
samucchinno hotÄ«’ti. Ittheke sato sattassa ucchedaį¹ƒ vināsaį¹ƒ vibhavaį¹ƒ
paƱƱāpenti.

 

91. TamaƱƱo evamāha: ‘atthi kho bho eso attā yaį¹ƒ tvaį¹ƒ vadesi. Na so
natthÄ«ti vadāmi. No ca kho bho ayaį¹ƒ attā ettāvatā sammā samucchinno
hoti. Atthi kho bho aƱƱā attā sabbaso viƱƱāį¹‡aƱcāyatanaį¹ƒ samatikkamma
natthi kiƱcÄ«ti ākiƱcaƱƱāyatanÅ«pago taį¹ƒ tvaį¹ƒ na jānāsi na passasi. Tamhaį¹ƒ
jānāmi passāmi. So kho bho attā yato kāyassa bhedā ucchijjati vinassati
na hoti parammaraį¹‡Ä. Ettāvatā kho bho ayaį¹ƒ attā sammā samucchinno
hotÄ«’ti. Ittheke sato sattassa ucchedaį¹ƒ vināsaį¹ƒ viditvā paƱƱāpenti.

 

92. TamaƱƱo evamāha: ‘atthi kho bho eso attā yaį¹ƒ tvaį¹ƒ vadesi. Neso
natthÄ«ti vadāmi. No ca kho bho ayaį¹ƒ attā ettāvatā sammā samucchinno
hoti. Atthi kho bho aƱƱo attā sabbaso ākiƱcaƱƱāyatanaį¹ƒ samatikkamma
santametaį¹ƒ paį¹‡Ä«tametanti nevasaƱƱānāsaƱƱāyatanÅ«pago. Taį¹ƒ tvaį¹ƒ na jānāsi
na passasi. Tamahaį¹ƒ jānāmi passāmi. So kho bho attā yato kāyassa bhedā
ucchijjati vinassatÄ« na hoti parammaraį¹‡Ä. Ettāvatā kho bho ayaį¹ƒ attā
sammā samucchinno hotÄ«’ti. Ittheke sato sattassa ucchedaį¹ƒ vināsaį¹ƒ
vibhavaį¹ƒ paƱƱāpenti.

 

93. Imehi kho te bhikkhave samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä ucchedavādā sato sattassa
ucchedaį¹ƒ vināsaį¹ƒ vibhavaį¹ƒ paƱƱāpenti sattahi vatthÅ«hi. Ye hi keci
bhikkhave samaį¹‡Ä vā [PTS Page 36] [\q 36/]
brāhmaį¹‡Ä vā ucchedavādā sato sattassa ucchedaį¹ƒ vināsaį¹ƒ vibhavaį¹ƒ
paƱƱāpenti, sabbe te imeheva sattahi vatthÅ«hi, etesaį¹ƒ vā aƱƱatarena.
Natthi ito bahiddhā.

 

94. Tayidaį¹ƒ bhikkhave tathāgato pajānāti: “ime diį¹­į¹­hiį¹­į¹­hānā evaį¹ƒ gahitā
evaį¹ƒ parāmaį¹­į¹­hā evaį¹ƒgatikā bhavissanti evaį¹ƒabhisamparāyā”ti. TaƱca
tathāgato pajānāti. Tato ca uttaritaraį¹ƒ pajānāti. TaƱca pajānanaį¹ƒ na
parāmasati. Aparāmasato cassa paccattaį¹ƒ yeva nibbuti viditā. Vedanānaį¹ƒ
samudayaƱca atthagamaƱca assādaƱca ādÄ«navaƱca nissaraį¹‡aƱca yathābhÅ«taį¹ƒ
viditvā anupādā vimutto bhikkhave tathāgato.

 

Ime kho te bhikkhave dhammā gambhÄ«rā duddasā duranubodhā santā paį¹‡Ä«tā
atakkāvacarā nipuį¹‡Ä paį¹‡įøitavedanÄ«yā ye tathāgato sayaį¹ƒ abhiƱƱā
sacchikatvā pavedeti, yehi tathāgatassa yathābhuccaį¹ƒ vaį¹‡į¹‡aį¹ƒ sammā
vadamānā vadeyyuį¹ƒ.

 

95. Santi bhikkhave eke samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä diį¹­į¹­hadhammanibbānavādā sato
sattassa paramadiį¹­į¹­hadhammanibbānaį¹ƒ paƱƱāpenti paƱcahi vatthÅ«hi. Te ca
bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä kimāgamma kimārabbha diį¹­į¹­hadhamma nibbānavādā sato
sattassa paramadiį¹­į¹­hadhammanibbānaį¹ƒ paƱƱāpenti paƱcahi vatthÅ«hi?

 

[BJT Page 64] [\x 64/]

 

Idha bhikkhave ekacco samaį¹‡o vā brāhmaį¹‡o vā evaį¹ƒvādÄ« hoti evaį¹ƒdiį¹­į¹­hi ‘
yato kho bho ayaį¹ƒ attā paƱcahi kāmaguį¹‡ehi samappito samaį¹…gibhÅ«to
paricāreti, ettāvatā kho bho ayaį¹ƒ attā paramadiį¹­į¹­hadhammanibbānaį¹ƒ patto
hotÄ«’ti. Ittheke sato sattassa paramadiį¹­į¹­hadhammanibbānaį¹ƒ paƱƱāpenti.

 

97. TamaƱƱo evamāha: ‘atthi kho bho eso attā yaį¹ƒ tvaį¹ƒ vadesi. Neso
natthÄ«ti vadāmi. No ca kho bho ayaį¹ƒ attā ettāvatā
paramadiį¹­į¹­hadhammanibbānaį¹ƒ patto hoti taį¹ƒ kissa hetu? Kāmā hi bho aniccā
dukkhā vipariį¹‡Ämadhammā tesaį¹ƒ vipariį¹‡ÄmaƱƱathābhāvā uppajjanti
sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā yato [PTS Page 037]
[\q 37/] kho bho ayaį¹ƒ attā vivicceva kāmehi vivicca akusalehi
dhammehi savitakkaį¹ƒ savicāraį¹ƒ vivekajaį¹ƒ pÄ«tisukhaį¹ƒ paį¹­hamaį¹ƒ jhānaį¹ƒ
upasampajja viharati. Ettāvatā kho bho ayaį¹ƒ attā
paramadiį¹­į¹­hadhammanibbānaį¹ƒ patto hotÄ«’ti. Ittheke sato sattassa
paramadiį¹­į¹­hadhammanibbānaį¹ƒ paƱƱāpenti.

 

98. TamaƱƱo evamāha: ‘ atthi kho bho eso attā yaį¹ƒ tvaį¹ƒ vadesi. Neso
natthiti vadāmi. No ca kho bho ayaį¹ƒ attā ettāvatā
paramadiį¹­į¹­hadhammanibbānaį¹ƒ patto hoti. Taį¹ƒ kissa hetu? Yadeva tattha
vitakkitaį¹ƒ vicāritaį¹ƒ etenetaį¹ƒ oįø·Ärikaį¹ƒ akkhāyati. Yato kho bho ayaį¹ƒ attā
vitakkavicārānaį¹ƒ vÅ«pasamā ajjhattaį¹ƒ sampasādanaį¹ƒ cetaso ekodÄ«bhāvaį¹ƒ
avitakkaį¹ƒ avicāraį¹ƒ samādhijaį¹ƒ pÄ«tisukhaį¹ƒ dutiyaį¹ƒ jhānaį¹ƒ upasampajja
viharati. Ettāvatā kho bho ayaį¹ƒ attā paramadiį¹­į¹­hadhammanibbānaį¹ƒ patto
hotÄ«’ti. Ittheke sato sattassa paramadiį¹­į¹­hadhammanibbānaį¹ƒ paƱƱāpenti.

 

99. TamaƱƱo evamāha: ‘atthi kho bho eso attā yaį¹ƒ tvaį¹ƒ vadesi. Neso
natthiti vadāmi. No ca kho bho ayaį¹ƒ attā ettāvatā
paramadiį¹­į¹­hadhammanibbānaį¹ƒ patto hoti. Taį¹ƒ kissa hetu? Yadeva tattha
pÄ«tigataį¹ƒ cetaso ubbillāvitattaį¹ƒ etenetaį¹ƒ oįø·Ärikaį¹ƒ akkhāyati. Yato kho
bho ayaį¹ƒ attā pÄ«tiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno
sukhaį¹ƒ ca kāyena paį¹­isaį¹ƒvedeti, yantaį¹ƒ ariyā ācikkhanti upekkhako satimā
sukhavihārÄ«ti taį¹ƒ tatiyaį¹ƒ jhānaį¹ƒ upasampajja viharati. Ettāvatā kho bho
ayaį¹ƒ attā paramadiį¹­į¹­hadhammanibbānaį¹ƒ patto hotÄ«’ti. Ittheke sato
sattassa paramadiį¹­į¹­hadhammanibbānaį¹ƒ paƱƱāpenti.

 

[BJT Page 66] [\x 66/]

 

100. TamaƱƱo evamāha: ‘atthi kho bho eso attā, yaį¹ƒ tvaį¹ƒ vadesi, neso
natthiti vadāmi. No ca kho bho ayaį¹ƒ attā ettāvatā
paramadiį¹­į¹­hadhammanibbānaį¹ƒ patto hoti. Taį¹ƒ kissa hetu? Yadeva tattha
sukhamiti cetaso ābhogo etenetaį¹ƒ oįø·Ärikaį¹ƒ akkhāyati. Yato kho bho ayaį¹ƒ
attā sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva
somanassadomanassānaį¹ƒ atthagamā1 adukkhamasukhaį¹ƒ [PTS Page 038]
[\q 38/] upekkhāsatipārisuddhiį¹ƒ catutthaį¹ƒ jhānaį¹ƒ upasampajja
viharati, ettāvatā kho bho ayaį¹ƒ attā paramadiį¹­į¹­hadhammanibbānaį¹ƒ patto
hotÄ«’ti. Ittheke sato sattassa paramadiį¹­į¹­hadhammanibbānaį¹ƒ paƱƱāpenti.

 

101. Imehi kho te bhikkhave samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä diį¹­į¹­hadhammanibbānavādā sato
sattassa paramadiį¹­į¹­hadhammanibbānaį¹ƒ paƱƱāpenti paƱcahi vatthÅ«hi. Ye hi
keci bhikkhave samaį¹‡Ä vā brāhmaį¹‡Ä vā diį¹­į¹­hadhammanibbānavādā sato
sattassa paramadiį¹­į¹­hadhammanibbānaį¹ƒ paƱƱāpenti, sabbe te imeheva paƱcahi
vatthÅ«hi, etesaį¹ƒ vā aƱƱatarena. Natthi ito bahiddhā.

 

102. Tayidaį¹ƒ bhikkhave tathāgato pajānāti: “ime diį¹­į¹­hiį¹­į¹­hānā evaį¹ƒ gahitā
evaį¹ƒ parāmaį¹­į¹­hā evaį¹ƒgatikā bhavissanti evaį¹ƒabhisamparāyā”ti. TaƱca
tathāgato pajānāti. Tato ca uttaritaraį¹ƒ pajānāti. TaƱca pajānanaį¹ƒ na
parāmasati. Aparāmasato cassa paccattaį¹ƒ yeva nibbuti viditā. Vedanānaį¹ƒ
samudayaƱca atthagamaƱca assādaƱca ādÄ«navaƱca nissaraį¹‡aƱca yathābhÅ«taį¹ƒ
viditvā anupādā vimutto bhikkhave tathāgato.

 

Ime kho te bhikkhave dhammā gambhÄ«rā duddasā duranubodhā santā paį¹‡Ä«tā
atakkāvacarā nipuį¹‡Ä paį¹‡įøitavedanÄ«yā ye tathāgato sayaį¹ƒ abhiƱƱā
sacchikatvā pavedeti, yehi tathāgatassa yathābhuccaį¹ƒ vaį¹‡į¹‡aį¹ƒ sammā
vadamānā vadeyyuį¹ƒ.

 

103. Imehi kho te bhikkhave samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä aparantakappikā
aparantānudiį¹­į¹­hino aparantaį¹ƒ ārabbha anekavihitāni adhivuttipadāni
abhivadanti catucattārÄ«sāya vatthÅ«hi. Ye hi keci bhikkhave samaį¹‡Ä vā
brāhmaį¹‡Ä vā aparantakappikā aparantānudiį¹­į¹­hino aparantaį¹ƒ ārabbha
anekavihitāni adhivuttipadāni abhivadanti, sabbe te imeheva
catucattārÄ«sāya vatthÅ«hi, etesaį¹ƒ vā aƱƱatarena. Natthi ito bahiddhā.

 

104. Tayidaį¹ƒ bhikkhave tathāgato pajānāti: “ime diį¹­į¹­hiį¹­į¹­hānā evaį¹ƒ gahitā
evaį¹ƒ parāmaį¹­į¹­hā evaį¹ƒgatikā bhavissanti evaį¹ƒabhisamparāyā”ti. TaƱca
tathāgato pajānāti. Tato ca uttaritaraį¹ƒ pajānāti. TaƱca pajānanaį¹ƒ [PTS Page 039]
[\q 39/] na parāmasati. Aparāmasato cassa paccattaį¹ƒ yeva nibbuti
viditā. Vedanānaį¹ƒ samudayaƱca atthagamaƱca assādaƱca ādÄ«navaƱca
nissaraį¹‡aƱca yathābhÅ«taį¹ƒ viditvā anupādā vimutto bhikkhave tathāgato.

 

Ime kho te bhikkhave dhammā gambhÄ«rā duddasā duranubodhā santā paį¹‡Ä«tā
atakkāvacarā nipuį¹‡Ä paį¹‡įøitavedanÄ«yā ye tathāgato sayaį¹ƒ abhiƱƱā
sacchikatvā pavedeti, yehi tathāgatassa yathābhuccaį¹ƒ vaį¹‡į¹‡aį¹ƒ sammā
vadamānā vadeyyuį¹ƒ.

 

105. Imehi kho te bhikkhave samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä pubbantakappikā ca
aparantakappikā ca pubbantāparantakappikā ca pubbantāparantānudiį¹­į¹­hino
pubbantāparantaį¹ƒ ārabbha anekavihitāni adhivuttipadāni abhivadanti
dvāsaį¹­į¹­hiyā vatthÅ«hi. Ye hi keci bhikkhave samaį¹‡Ä vā brāhmaį¹‡Ä vā
pubbantakappikā ca aparantakappikā ca pubbantāparantakappikā ca
pubbantāparantānudiį¹­į¹­hino pubbantāparantaį¹ƒ ārabbha anekavihitāni
adhivuttipadāni abhivadanti, sabbe te imeheva dvāsaį¹­į¹­hiyā vatthÅ«hi,
etesaį¹ƒ vā aƱƱatarena. Natthi ito bahiddhā.

 

1. Atthaį¹…gamā, kesuci potthakesu.

 

[BJT Page 68] [\x 68/]

 

106. Tayidaį¹ƒ bhikkhave tathāgato pajānāti: ime diį¹­į¹­hiį¹­į¹­hānā evaį¹ƒ āgatā
evaį¹ƒ parāmaį¹­į¹­hā evaį¹ƒgatikā bhavissanti evaį¹ƒabhisamparāyā’ti. TaƱca
tathāgato pajānāti tato ca uttaritaraį¹ƒ pajānāti. TaƱca pajānanaį¹ƒ na
parāmasati. Aparāmasato cassa paccattaƱƱeva nibbuti viditā. Vedanānaį¹ƒ
samudayaƱca atthagamaƱca assādaƱca ādÄ«navaƱca nissaraį¹‡aƱca yathābhÅ«taį¹ƒ
viditvā anupādāvimutto bhikkhave tathāgato.

 

107. Ime kho te bhikkhave dhammā gambhīrā duddasā duranubodhā santā
paį¹‡Ä«nā atakkāvacarā nipuį¹‡Ä paį¹‡įøitavedanÄ«yā, ye tathāgato sayaį¹ƒ abhiƱƱā
sacchikatvā pavedeti, yehi tathāgatassa yathābhuccaį¹ƒ vaį¹‡į¹‡aį¹ƒ sammā
vadamānā vadeyyuį¹ƒ.

 

108. Tatra bhikkhave ye te samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä sassatavādā sassataį¹ƒ attānaƱca lokaƱca paƱƱāpenti catÅ«hi [PTS Page 040]
[\q 40/] vatthÅ«hi, tadapi tesaį¹ƒ bhavataį¹ƒ samaį¹‡abrāhmaį¹‡Änaį¹ƒ
ajānataį¹ƒ apassataį¹ƒ vedayitaį¹ƒ taį¹‡hāgatānaį¹ƒ paritasitavipphanditameva.

 

109. Tatra bhikkhave ye te samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä ekaccasassatikā
ekaccaasassatikā ekaccaį¹ƒ asassataį¹ƒ attānaƱca lokaƱca paƱƱāpenti catÅ«hi,
tadapi tesaį¹ƒ bhavataį¹ƒ samaį¹‡abrāhmaį¹‡Änaį¹ƒ ajānataį¹ƒ apassataį¹ƒ vedayitaį¹ƒ
taį¹‡ahāgatānaį¹ƒ paritasitavipphanditameva.

 

110. Tatra bhikkhave ye te samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä antānantikā antānantaį¹ƒ lokassa
paƱƱāpenti catÅ«hi vatthÅ«hi, tadapi tesaį¹ƒ bhavataį¹ƒ samaį¹‡abrāhmaį¹‡Änaį¹ƒ
ajānataį¹ƒ apassataį¹ƒ vedayitaį¹ƒ taį¹‡hāgatānaį¹ƒ paritasitavipphanditameva.

 

111. Tatra bhikkhave ye te samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä amarāvikkhepikā tattha1 tattha
paƱhaį¹ƒ puį¹­į¹­hā samānā vācāvikkhepaį¹ƒ āpajjanti amarāvikkhepaį¹ƒ catÅ«hi
vatthÅ«hi, tadapi tesaį¹ƒ bhavataį¹ƒ samaį¹‡abrāhmaį¹‡Änaį¹ƒ ajānataį¹ƒ apassataį¹ƒ
vedayitaį¹ƒ taį¹‡hāgatānaį¹ƒ paritasitavipphanditameva.

 

1. Tatra tatra. Kesuci potthakesu

 

[BJT Page 070] [\x 70/]

 

112. Tatra bhikkhave ye te samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä adhiccasamuppannikā
adhiccasamuppannaį¹ƒ attānaƱca lokaƱca paƱƱāpenti dvÄ«hi vatthÅ«hi, tadapi
tesaį¹ƒ bhavataį¹ƒ samaį¹‡abrāhmaį¹‡Änaį¹ƒ ajānataį¹ƒ apassataį¹ƒ vedayitaį¹ƒ,
taį¹‡hāgatānaį¹ƒ parisitavipphanditameva.

 

113. Tatra bhikkhave ye te samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä pubbantakappikā
pubbantānudiį¹­į¹­hino pubbantaį¹ƒ ārabbha anekavihitāni adhivuttipadāni
abhivadanti aį¹­į¹­hārasahi vatthÅ«hi, tadapi tesaį¹ƒ bhavataį¹ƒ
samaį¹‡abrāhmaį¹‡Änaį¹ƒ ajānataį¹ƒ apassataį¹ƒ vedayitaį¹ƒ, taį¹‡hāgatānaį¹ƒ
paritasitavipphanditameva.

 

114. Tatra bhikkhave ye te samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä uddhamāghātanikā saƱƱīvādā
uddhamāghātanā saƱƱiį¹ƒ attānaį¹ƒ paƱƱāpenti soįø·asahi vatthÅ«hi, tadapi tesaį¹ƒ
bhavataį¹ƒ samaį¹‡abrāhmaį¹‡Änaį¹ƒ ajānataį¹ƒ apassataį¹ƒ vedayitaį¹ƒ, taį¹‡hāgatānaį¹ƒ
paritasitavipphanditameva.

 

115. Tatra bhikkhave ye te samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä uddhamāghātanikā asaƱƱīvādā
uddhamāghātanā asaƱƱiį¹ƒ attānaį¹ƒ paƱƱāpenti aį¹­į¹­hahi vatthÅ«hi, tadapi tesaį¹ƒ
bhavataį¹ƒ samaį¹‡abrāhmaį¹‡Änaį¹ƒ ajānataį¹ƒ apassataį¹ƒ vedayitaį¹ƒ, taį¹‡hāgatānaį¹ƒ
paritasitavipphanditameva.

 

116. [PTS Page 041] [\q 41/] tatra
bhikkhave ye te samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä uddhamāghātanikā nevasaƱƱināsaƱƱīvādā
uddhamāghātanā nevasaƱƱiį¹ƒ nāsaƱƱiį¹ƒ attānaį¹ƒ paƱƱāpenti aį¹­į¹­hahi vatthÅ«hi,
tadapi tesaį¹ƒ bhavataį¹ƒ samaį¹‡abrāhmaį¹‡Änaį¹ƒ ajānataį¹ƒ apassataį¹ƒ vedayitaį¹ƒ,
taį¹‡hāgatānaį¹ƒ paritasitavipphanditameva.

 

117. Tatra bhikkhave ye te samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä ucchedavādā sato sattassa
ucchedaį¹ƒ vināsaį¹ƒ vibhavaį¹ƒ paƱƱāpenti sattahi vatthÅ«hi, tadapi tesaį¹ƒ
bhavataį¹ƒ samaį¹‡abrāhmaį¹‡Änaį¹ƒ ajānataį¹ƒ apassataį¹ƒ vedayitaį¹ƒ, taį¹‡hāgatānaį¹ƒ
paritasitavipphandimeva.

 

118. Tatra bhikkhave ye te samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä diį¹­į¹­hadhammanibbānavādā sato
sattassa paramadiį¹­į¹­hadhammanibbānaį¹ƒ paƱƱāpenti paƱcahi vatthÅ«hi, tadapi
tesaį¹ƒ bhavataį¹ƒ samaį¹‡abrāhmaį¹‡Änaį¹ƒ ajānataį¹ƒ apassataį¹ƒ vedayitaį¹ƒ,
taį¹‡hāgatānaį¹ƒ paritasitavipphanditameva.

 

119. Tatra bhikkhave ye te samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä aparantakappikā
aparantānudiį¹­į¹­hino aparantaį¹ƒ ārabbha anekavihitāni adhivuttipadāni
abhivadanti catucattārÄ«sāya vatthÅ«hi, tadapi tesaį¹ƒ bhavataį¹ƒ
samaį¹‡abrāhmaį¹‡Änaį¹ƒ ajānataį¹ƒ apassataį¹ƒ vedayitaį¹ƒ, taį¹‡hāgatānaį¹ƒ
paritasitavipphanditameva.

 

[BJT Page 72] [\x 72/]

 

120. Tatra bhikkhave ye te samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä pubbantakappikā ca
aparantakappikā ca pubbantāparantakappikā ca pubbantāparantānudiį¹­į¹­hino
pubbantāparantaį¹ƒ ārabbha anekavihitāni adhivuttipadāni abhivadanti
dvāsaį¹­į¹­hiyā vatthÅ«hi, tadapi tesaį¹ƒ bhavataį¹ƒ samaį¹‡abrāhmaį¹‡Änaį¹ƒ ajānataį¹ƒ
apassataį¹ƒ vedayitaį¹ƒ, taį¹‡hāgatānaį¹ƒ paritasitavipphanditameva.

 

121. Tatra bhikkhave ye te samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä sassatavādā [PTS Page 042] [\q 42/] sassataį¹ƒ attānaƱca lokaƱca paƱƱāpenti catÅ«hi vatthÅ«hi, tadapi phassapaccayā.

 

122. Tatra bhikkhave ye te samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä ekaccasassatikā
ekaccaasassatikā ekaccaį¹ƒ sassataį¹ƒ ekaccaį¹ƒ asassataį¹ƒ attānaƱca lokaƱca
paƱƱāpenti catÅ«hi vatthÅ«hi, tadapi phassapaccayā.

 

123. Tatra bhikkhave ye te samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä antānantikā antānantaį¹ƒ lokassa paƱƱāpenti catÅ«hi vatthÅ«hi, tadapi phassapaccayā.

 

124. Tatra bhikkhave ye te samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä amarāvikkhepikā tattha tattha
paƱhaį¹ƒ puį¹­į¹­hā samānā vācāvikkhepaį¹ƒ āpajjanti amarāvikkhepaį¹ƒ catÅ«hi
vatthuhi, tadapi phassapaccayā.

 

125. Tatra bhikkhave ye te samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä adhiccasamuppannikā
adhiccasamuppannaį¹ƒ attānaƱca lokaƱca paƱƱāpenti dvÄ«hi vatthÅ«hi, tadapi
phassapaccayā.

 

126. Tatra bhikkhave ye te samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä pubbantakappikā
pubbantānudiį¹­į¹­hino pubbantaį¹ƒ ārabbha anekavihitāni adhivuttipadāni
abhivadanti aį¹­į¹­hārasahi vatthÅ«hi, tadapi phassapaccayā.

 

127. Tatra bhikkhave ye te samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä uddhamāghātanikā saƱƱīvādā
uddhamāghātanā saƱƱiį¹ƒ attānaį¹ƒ paƱƱāpenti soįø·asahi vatthÅ«hi, tadapi
phassapaccayā.

 

128. Tatra bhikkhave ye te samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä uddhamāghātanikā asaƱƱīvādā
uddhamāghātanā asaƱƱiį¹ƒ attānaį¹ƒ paƱƱāpenti aį¹­į¹­hahi vatthÅ«hi, tadapi
phassapaccayā.

 

[BJT Page 74] [\x 74/]

 

129. Tatra bhikkhave ye te samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä uddhamāghātanikā
nevasaƱƱināsaƱƱivādā uddhamāghātanā nevasaƱƱiį¹ƒ nāsaƱƱiį¹ƒ attānaį¹ƒ
paƱƱāpeti aį¹­į¹­hahi vatthÅ«hi, tadapi phassapaccayā.

 

130. Tatra bhikkhave ye te samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä ucchedavādā sato sattassa
ucchedaį¹ƒ vināsaį¹ƒ vibhavaį¹ƒ paƱƱāpenti sattahi vatthÅ«hi, tadapi
phassapaccayā.

 

131. Tatra bhikkhave ye te samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä diį¹­į¹­hadhammanibbānavādā sato
sattassa paramadiį¹­į¹­hadhammanibbānaį¹ƒ paƱƱāpenti paƱcahi vatthÅ«hi, tadapi
phassapaccayā.

 

132. Tatra bhikkhave ye te samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä aparantakappikā [PTS Page 043]
[\q 43/] aparantānudiį¹­į¹­hino aparantaį¹ƒ ārabbha anekavihitāni
adhivuttipadāni abhivadanti catucattārīsāya vatthūhi, tadapi
phassapaccayā.

 

133. Tatra bhikkhave ye te samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä pubbantakappikā ca
aparantakappikā ca pubbantāparantakappikā ca pubbantāparantānudiį¹­į¹­hino
pubbantāparantaį¹ƒ ārabbha anekavihitāni adhivuttipadāni abhivadanti
dvāsaį¹­į¹­hiyā vatthÅ«hi, tadapi phassapaccayā.

 

134. Tatra bhikkhave ye te samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä sassatavādā sassataį¹ƒ attānaƱca
lokaƱca paƱƱāpenti catÅ«hi vatthÅ«hi, te vata aƱƱatra phassā
paį¹­isaį¹ƒvedissantÄ«ti netaį¹ƒ į¹­hānaį¹ƒ vijjati.

 

135. Tatra bhikkhave ye te samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä ekaccasassatikā
ekaccaasassatikā ekaccaį¹ƒ sassataį¹ƒ ekaccaį¹ƒ asassataį¹ƒ attānaƱca lokaƱca
paƱƱāpenti catÅ«hi vatthÅ«hi, te vata aƱƱatra phassā paį¹­isaį¹ƒvedissantÄ«ti
netaį¹ƒ į¹­hānaį¹ƒ vijjati.

 

136. Tatra bhikkhave ye te samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä antānantikā antānantaį¹ƒ lokassa
paƱƱāpenti catÅ«hi vatthÅ«hi, te vata aƱƱatra phassā paį¹­isaį¹ƒvedissantÄ«ti
netaį¹ƒ į¹­hānaį¹ƒ vijjati.

 

137. Tatra bhikkhave ye te samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä amarāvikkhepikā tattha tattha
paƱhaį¹ƒ puį¹­į¹­hā samānā vācāvikkhepaį¹ƒ āpajjanti amarāvikkhepaį¹ƒ catÅ«hi
vatthÅ«hi, te vata aƱƱatra phassā paį¹­isaį¹ƒvedissantÄ«ti netaį¹ƒ į¹­hānaį¹ƒ
vijjati.

 

[BJT Page 76] [\x 76/]

 

138. Tatra bhikkhave ye te samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä adhiccasamuppannikā
adhiccasamuppannaį¹ƒ attānaƱca lokaƱca paƱƱāpenti dvÄ«hi vatthÅ«hi, te vata
aƱƱatra phassā paį¹­isaį¹ƒvedissantÄ«ti netaį¹ƒ į¹­hānaį¹ƒ vijjati.

 

139. Tatra bhikkhave ye te samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä pubbantakappikā
pubbantānudiį¹­į¹­hino pubbantaį¹ƒ ārabbha anekavihitāni adhivuttipadāni
abhivadanti aį¹­į¹­hārasahi vatthÅ«hi, te vata aƱƱatra phassā
paį¹­isaį¹ƒvedissantÄ«ti netaį¹ƒ į¹­hānaį¹ƒ vijjati.

 

140. Tatra bhikkhave ye te samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä uddhamāghātanikā [PTS Page 044]
[\q 44/] saƱƱīvādā uddhamāghātanā saƱƱiį¹ƒ attānaį¹ƒ paƱƱāpenti
soįø·asahi vatthÅ«hi, te vata aƱƱatra phassā paį¹­isaį¹ƒvedissantÄ«ti netaį¹ƒ
į¹­hānaį¹ƒ vijjati.

 

141. Tatra bhikkhave ye te samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä uddhamāghātanikā asaƱƱīvādā
uddhamāghātanā asaƱƱiį¹ƒ attānaį¹ƒ paƱƱāpenti aį¹­į¹­hahi vatthÅ«hi, te vata
aƱƱatra phassā paį¹­isaį¹ƒvedissantÄ«ti netaį¹ƒ į¹­hānaį¹ƒ vijjati.

 

142. Tatra bhikkhave ye te samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä uddhamāghātanikā
nevasaƱƱīnāsaƱƱīvādā uddhamāghātanā nevasaƱƱiį¹ƒ nāsaƱƱiį¹ƒ attānaį¹ƒ
paƱƱāpenti aį¹­į¹­hahi vatthÅ«hi, te vata aƱƱatra phassā paį¹­isaį¹ƒvedissantÄ«ti
netaį¹ƒ į¹­hānaį¹ƒ vijjati.

 

143. Tatra bhikkhave ye te samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä ucchedavādā sato sattassa
ucchedaį¹ƒ vināsaį¹ƒ vibhavaį¹ƒ paƱƱāpenti sattahi vatthÅ«hi, te vata aƱƱatra
phassā paį¹­isaį¹ƒvedissantÄ«ti netaį¹ƒ į¹­hānaį¹ƒ vijjati.

 

144. Tatra bhikkhave ye te samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä diį¹­į¹­hadhammanibbānavādā sato
sattassa paramadiį¹­į¹­hadhammanibbānaį¹ƒ paƱƱāpenti paƱcahi vatthÅ«hi, te vata
aƱƱatra phassā paį¹­isaį¹ƒvedissantÄ«ti netaį¹ƒ į¹­hānaį¹ƒ vijjati.

 

145. Tatra bhikkhave ye te samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä aparantakappikā
aparantānudiį¹­į¹­hino aparantaį¹ƒ ārabbha anekavihitāni adhivuttipadāni
abhivadanti catucattārÄ«sāya vatthÅ«hi, te vata aƱƱatra phassā
paį¹­isaį¹ƒvedissantÄ«ti netaį¹ƒ į¹­hānaį¹ƒ vijjati.

 

146. Tatra bhikkhave ye te samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä pubbantakappikā ca
aparantakappikā ca pubbantāparantakappikā ca pubbantāparantānudiį¹­į¹­hino
pubbantāparantaį¹ƒ ārabbha anekavihitāni adhivuttipadāni abhivadanti
dvāsaį¹­į¹­hiyā vatthÅ«hi, te vata aƱƱatra phassā paį¹­isaį¹ƒvedissantÄ«ti netaį¹ƒ
į¹­hānaį¹ƒ vijjati.

 

[BJT Page 78] [\x 78/]

 

147. Tatra bhikkhave ye te samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä sassatavādā sassataį¹ƒ attānaƱca
lokaƱca paƱƱāpenti catuhi vatthÅ«hi, ye’pi te samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä
ekaccasassatikā ekaccaasassatikā, ye’pi te samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä antānantikā,
ye’pi te samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä amarāvikkhepikā, ye’pi te [PTS Page 045]
[\q 45/] samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä adhiccasamuppannikā, ye’pi te
samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä pubbantakappikā, ye’pi te samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä uddhamāghātanikā
saƱƱīvādā, ye’pi te samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä uddhamāghātanikā asaƱƱīvādā, ye’pi
te samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä uddhamāghātanikā nevasaƱƱīnāsaƱƱīvādā, ye’pi te
samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä ucchedavādā, ye’pi te samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä
diį¹­į¹­hadhammanibbānavādā, ye’pi te samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä aparantakappikā, ye’pi
te samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä pubbantakappikā ca aparantakappikā ca
pubbantāparantakappikā ca, pubbantāparantānudiį¹­į¹­hino pubbantāparantaį¹ƒ
ārabbha anekavihitāni adhivuttipadāni abhivadanti dvāsaį¹­į¹­hiyā vatthÅ«hi,
sabbe te chahi phassāyatanehi phussa phussa paį¹­isaį¹ƒvedenti. Tesaį¹ƒ
vedanāpaccayā taį¹‡hā, taį¹‡hāpaccayā upādānaį¹ƒ, upādānapaccayā bhavo,
bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraį¹‡aį¹ƒ
sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Yato kho bhikkhave
bhikkhu channaį¹ƒ phassāyatanānaį¹ƒ samudayaį¹ƒ ca atthagamaį¹ƒ ca assādaį¹ƒ ca
ādÄ«navaį¹ƒ ca nissaraį¹‡aį¹ƒ ca yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti, ayaį¹ƒ imehi sabbeheva
uttaritaraį¹ƒ pajānāti.

 

148. Ye hi keci bhikkhave samaį¹‡Ä vā brāhmaį¹‡Ä vā pubbantakappikā vā
aparantakappikā vā pubbantāparantakappikā vā pubbantāparantānudiį¹­į¹­hino
pubbantāparantaį¹ƒ ārabbha anekavihitāni adhivuttipadāni abhivadanti,
sabbe te imeheva dvāsaį¹­į¹­hiyā vatthÅ«hi antojālÄ«katā ettha sitā’va
ummujjamānā ummujjanti, (nimujjamānā nimujjanti. ) Ettha pariyāpannā
antojālÄ«katā’va ummujjamānā ummujjanti, (nimujjamānā nimujjanti. )*
Seyyathāpi bhikkhave dakkho kevaį¹­į¹­o vā kevaį¹­į¹­antevāsÄ« vā sukhumacchikena
jālena parittaį¹ƒ udakadahaį¹ƒ otthareyya, tassa evamassa: “ye kho keci
imasmiį¹ƒ udakadahe oįø·Ärikā pāį¹‡Ä, sabbe te antojālÄ«katā ettha sitā’va
ummujjamānā ummujjanti, (nimujjamānā nimujjanti). Ettha pariyāpannā [PTS Page 046]
[\q 46/] antojālÄ«katā ‘va ummujjamānā ummujjanti, (nimujjamānā
nimujjantÄ«”ti)* evameva kho bhikkhave ye hi keci samaį¹‡Ä vā brāhmaį¹‡Ä vā
pubbantakappikā vā aparantakappikā vā pubbantāparantakappikā vā
pubbantāparantānudiį¹­į¹­hino pubbantāparantaį¹ƒ ārabbha anekavihitāni
adhivuttipadāni abhivadanti, sabbe te imeheva dvāsaį¹­į¹­hiyā vatthÅ«hi
antojālÄ«katā ettha sitā’va ummujjamānā ummujjanti, (nimmujjamānā
nimujjanti. )* Ettha pariyāpannā antojālÄ«katā’va ummujjamānā ummujjanti,
(nimujjamānā nimujjanti. )*

 

*()Ciį¹‡hantarita padāni potthakesu na dissanti.

 

[BJT Page 80] [\x 80/]

 

149. Ucchinnabhavanettiko bhikkhave tathāgatassa kāyo tiį¹­į¹­hati. Yāvassa
kāyo į¹­hassati, tāva naį¹ƒ dakkhinti devamanussā. Kāyassa bhedā uddhaį¹ƒ
jÄ«vitapariyādānā na naį¹ƒ dakkhinti devamanussā.

 

Seyyathāpi bhikkhave ambapiį¹‡įøiyā vaį¹‡į¹­acchinnāya yāni kānici ambāni
vaį¹‡į¹­apaį¹­ibaddhāni, sabbāni tāni tadanvayāni bhavanti, evameva kho
bhikkhave ucchinnabhavanettiko tathāgatassa kāyo tiį¹­į¹­hati. Yāvassa kāyo
į¹­hassati, tāva naį¹ƒ dakkhinti devamanussā. Kāyassa bhedā uddhaį¹ƒ
jÄ«vitapariyādānā na naį¹ƒ dakkhinti devamanussā’ti.

 

150. Evaį¹ƒ vutte āyasmā ānando bhagavantaį¹ƒ etadavoca: ‘acchariyaį¹ƒ bhante, abbhutaį¹ƒ bhante, ko nāmāyaį¹ƒ bhante dhammapariyāyo?’Ti.

 

“Tasmātiha tvaį¹ƒ ānanda imaį¹ƒ dhammapariyāyaį¹ƒ atthajālanti’pi naį¹ƒ dhārehi.
Dhammajālanti’pi naį¹ƒ dhārehi. Brahmajālanti’pi naį¹ƒ dhārehi.
Diį¹­į¹­hijālanti’pi naį¹ƒ dhārehi. Anuttaro saį¹…gāmavijayo’ti’pi naį¹ƒ
dhārehÄ«”ti.

 

Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhÅ« bhagavato bhāsitaį¹ƒ abhinandunti.

 

Imasmiį¹ƒ ca pana veyyākaraį¹‡asmiį¹ƒ bhaƱƱamāne dasasahassÄ« lokadhātu akampitthāti.

 

Brahmajālasuttaį¹ƒ niį¹­į¹­hitaį¹ƒ paį¹­hamaį¹ƒ.

 

[BJT Page 82] [\x 82/]

 

2

 

[PTS Page 047] [\q 47/]
SāmaƱƱaphalasuttaį¹ƒ

 

1. Evaį¹ƒ me sutaį¹ƒ. Ekaį¹ƒ samayaį¹ƒ bhagavā rājagahe viharati jÄ«vakassa
komārabhaccassa ambavane mahatā bhikkhusaį¹…ghena saddhiį¹ƒ aįøįøhateįø·asehi
bhikkhusatehi. Tena kho pana samayena rājā māgadho ajātasattu
vedehiputto tadahuposathe paį¹‡į¹‡arase komudiyā cātumāsiniyā puį¹‡į¹‡Äya
puį¹‡į¹‡amāya rattiyā rājāmaccaparivuto uparipāsādavaragato nisinno hoti.
Atha kho rājā māgadho ajātasattu vedehiputto tadahuposathe udānaį¹ƒ
udānesi:

 

“Ramaį¹‡Ä«yā vata bho dosinā ratti, abhirÅ«pā vata bho dosinā ratti,
dassanīyā vata bho dosinā ratti, pāsādikā vata bho dosinā ratti,
lakkhaƱƱā vata bho dosinā ratti. Kannu khvajja samaį¹‡aį¹ƒ vā brāhmaį¹‡aį¹ƒ vā
payirupāseyyāma yanno payirupāsato cittaį¹ƒ pasÄ«deyyā”ti

 

2. Evaį¹ƒ vutte aƱƱataro rājāmacco rājānaį¹ƒ māgadhaį¹ƒ ajātasattuį¹ƒ
vedehiputtaį¹ƒ etadavoca: ‘ayaį¹ƒ deva pÅ«raį¹‡o kassapo saį¹…ghÄ« ceva gaį¹‡Ä« ca
gaį¹‡Äcariyo ca Ʊāto yasassÄ« titthaį¹ƒkaro1 sādhusammato bahujanassa
rattaĆ±Ć±Å« cirapabbajito addhagato vayo anuppatto. Taį¹ƒ devo pÅ«raį¹‡aį¹ƒ
kassapaį¹ƒ payirupāsatu. Appevanāma devassa pÅ«raį¹‡aį¹ƒ kassapaį¹ƒ payirupāsato
cittaį¹ƒ pasÄ«deyyā’ti. Evaį¹ƒ vutte rājā māgadho ajātasattu vedehiputto
tuį¹‡hÄ« ahosi.

 

3. AƱƱataro’pi kho rājāmacco rājānaį¹ƒ māgadhaį¹ƒ ajātasattuį¹ƒ vedehiputtaį¹ƒ etadavoca: ‘ayaį¹ƒ deva [PTS Page 048]
[\q 48/] makkhalÄ« gosālo saį¹…ghÄ« ceva gaį¹‡Ä« ca gaį¹‡Äcariyo ca Ʊāto
yasassÄ« titthaį¹ƒkaro sādhusammato bahujanassa rattaĆ±Ć±Å« cirapabbajito
addhagato vayo anuppatto. Taį¹ƒ devo makkhaliį¹ƒ gosālaį¹ƒ payirupāsatu.
Appevanāma devassa makkhaliį¹ƒ gosālaį¹ƒ payirupāsato cittaį¹ƒ pasÄ«deyyā’ti.
Evaį¹ƒ vutte rājā māgadho ajātasattu tuį¹‡hÄ« ahosi.

 

1. Titthakaro, bahusu.

 

[BJT Page 84] [\x 84/]

 

4. AƱƱataro’pi kho rājāmacco rājānaį¹ƒ māgadhaį¹ƒ ajātasattuį¹ƒ vedehiputtaį¹ƒ
etadavoca: ‘ayaį¹ƒ deva ajito kesakambalo saį¹…ghÄ« ceva gaį¹‡Ä« ca gaį¹‡Äcariyo
ca Ʊāto yasassÄ« titthaį¹ƒkaro sādhusammato bahujanassa rattaĆ±Ć±Å«
cirapabbajito addhagato vayo anuppatto. Taį¹ƒ devo ajitaį¹ƒ kesakambalaį¹ƒ
payirupāsatu. Appevanāma devassa ajitaį¹ƒ kesakambalaį¹ƒ payirupāsato cittaį¹ƒ
pasÄ«deyyā’ti. Evaį¹ƒ vutte rājā māgadho ajātasattu tuį¹‡hÄ« ahosi.

 

5. AƱƱataro’pi kho rājāmacco rājānaį¹ƒ māgadhaį¹ƒ ajātasattuį¹ƒ vedehiputtaį¹ƒ
etadavoca: ‘ayaį¹ƒ deva pakudho kaccāyano1 saį¹…ghÄ« ceva gaį¹‡Ä« ca gaį¹‡Äcariyo
ca Ʊāto yasassÄ« titthaį¹ƒkaro sādhusammato bahujanassa rattaĆ±Ć±Å«
cirapabbajito addhagato vayo anuppatto. Taį¹ƒ devo pakudhaį¹ƒ kaccāyanaį¹ƒ
payirupāsatu. Appevanāma devassa pakudhaį¹ƒ kaccāyanaį¹ƒ payirupāsato cittaį¹ƒ
pasÄ«deyyā’ti. Evaį¹ƒ vutte rājā māgadho ajātasattu tuį¹‡hÄ« ahosi.

 

6. AƱƱataro’pi kho rājāmacco rājānaį¹ƒ māgadhaį¹ƒ ajātasattuį¹ƒ vedehiputtaį¹ƒ
etadavoca: ‘ayaį¹ƒ deva saƱjayo beįø·aį¹­į¹­haputto saį¹…ghÄ« ceva gaį¹‡Ä« ca
gaį¹‡Äcariyo ca Ʊāto yasassÄ« titthaį¹ƒkaro sādhusammato bahujanassa rattaĆ±Ć±Å«
cirapabbajito addhagato vayo anuppatto. Taį¹ƒ devo saƱjayaį¹ƒ
beįø·aį¹­į¹­haputtaį¹ƒ payirupāsatu. Appevanāma devassa saƱjayaį¹ƒ beįø·aį¹­į¹­haputtaį¹ƒ
payirupāsato cittaį¹ƒ pasÄ«deyyā’ti. Evaį¹ƒ vutte rājā māgadho ajātasattu
tuį¹‡hÄ« ahosi.

 

7. AƱƱataro’pi kho rājāmacco rājānaį¹ƒ māgadhaį¹ƒ ajātasattuį¹ƒ vedehiputtaį¹ƒ etadavoca: ‘ayaį¹ƒ deva [PTS Page 049]
[\q 49/] nigaį¹‡į¹­ho nātaputto saį¹…ghÄ« ceva gaį¹‡Ä« ca gaį¹‡Äcariyo ca
Ʊāto yasassÄ« titthaį¹ƒkaro sādhusammato bahujanassa rattaĆ±Ć±Å« cirapabbajito
addhagato vayo anuppatto. Taį¹ƒ devo nigaį¹‡į¹­haį¹ƒ nātaputtaį¹ƒ payirupāsatu.
Appevanāma devassa nigaį¹‡į¹­haį¹ƒ nātaputtaį¹ƒ payirupāsato cittaį¹ƒ
pasÄ«deyyā’ti. Evaį¹ƒ vutte rājā māgadho ajātasattu tuį¹‡hÄ« ahosi.

 

8. Tena kho pana samayena jīvako komārabhacco raƱƱo māgadhassa
ajātasattussa vedehiputtassa avidÅ«re tuį¹‡hÄ«bhÅ«to nisinno hoti. Atha kho
rājā māgadho ajātasattu vedehiputto jÄ«vakaį¹ƒ komārabhaccaį¹ƒ etadavoca:
‘tvaį¹ƒ pana samma jÄ«vaka kiį¹ƒ tuį¹‡hÄ«?’Ti.

 

1. Kaccāno, katthaci.

 

[BJT Page 86] [\x 86/]

 

“Ayaį¹ƒ deva bhagavā arahaį¹ƒ sammāsambuddho amhākaį¹ƒ ambavane viharati
mahatā bhikkhusaį¹…ghena saddhiį¹ƒ aįøįøhateįø·asehi bhikkhusatehi. Taį¹ƒ kho pana
bhagavantaį¹ƒ gotamaį¹ƒ evaį¹ƒ kalyāį¹‡o kittisaddo abbhuggato: ‘iti pi so
bhagavā arahaį¹ƒ sammāsambuddho vijjācaraį¹‡asampanno sugato lokavidÅ«
anuttaro purisadammasārathÄ« satthā devamanussānaį¹ƒ buddho bhagavā’ti. Taį¹ƒ
devo bhagavantaį¹ƒ payirupāsatu. Appevanāma devassa bhagavantaį¹ƒ
payirupāsato cittaį¹ƒ pasÄ«deyyā”ti.

 

“Tena hi samma jÄ«vaka hatthiyānāni kappāpehÄ«”ti.

 

9. ‘Evaį¹ƒ devā’ti kho jÄ«vako komārabhacco raƱƱo māgadhassa ajātasattussa
vedehiputtassa paį¹­issutvā1 paƱcamattāni hatthinikāsatāni2 kappāpetvā
raƱƱo ca ārohanÄ«yaį¹ƒ nāgaį¹ƒ, raƱƱo māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassa
paį¹­ivedesi: ‘kappitāni kho te deva hatthiyānāni yassa’dāni kālaį¹ƒ
maƱƱasÄ«’ti.

 

Atha kho rājā māgadho ajātasattu vedehiputto paƱcasu hatthinikāsatesu
paccekā itthiyo āropetvā ārohaį¹‡Ä«yaį¹ƒ nāgaį¹ƒ abhirÅ«hitvā ukkāsu
dhāriyāmānāsu rājagahamhā niyyāsi mahacca rājānubhāvena. Yena jīvakassa
komārabhaccassa ambavanaį¹ƒ tena pāyāsi.

 

10. Atha kho raƱƱo māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassa avidÅ«re
ambavanassa ahudeva bhayaį¹ƒ ahu chambhitattaį¹ƒ ahu lomahaį¹ƒso. Atha kho
rājā māgadho [PTS Page 050] [\q 50/]
ajātasattu vedehiputto bhÄ«to saį¹ƒviggo lomahaį¹­į¹­hajāto jÄ«vakaį¹ƒ
komārabhaccaį¹ƒ etadavoca: ‘kacci maį¹ƒ samma jÄ«vaka na vaƱcesi? Kacci maį¹ƒ
samma jÄ«vaka na palambhesi? Kacci maį¹ƒ samma jÄ«vaka na paccatthikānaį¹ƒ
desi? Kathaį¹ƒ hi nāma tāva mahato bhikkhusaį¹…ghassa aįøįøhateįø·asānaį¹ƒ
bhikkhusatānaį¹ƒ neva khipitasaddo bhavissati na ukkāsitasaddo na
nigghoso?’Ti.

 

“Mā bhāyi mahārāja3 na taį¹ƒ deva vaƱcemi. Na taį¹ƒ deva palambhemi. Na taį¹ƒ
deva paccatthikānaį¹ƒ demi. Abhikkama mahārāja, abhikkama mahārāja. Ete
maį¹‡įøalamāįø·e4 dÄ«pā jhāyantÄ«”ti.

 

1. Paį¹­issuį¹‡itvā, machasaį¹ƒ.
2. Hatthikā, sī. Hatthiniyā, katthaci.
3. Mā hāyi mahārāja mā bhāyi mahārāja, sitri.
4. Maį¹‡įøalasāįø·e, machasaį¹ƒ.

 

[BJT Page 88] [\x 88/]

 

11. Atha kho rājā māgadho ajātasattu vedehiputto yāvatikā nāgassa bhūmi
nāgena gantvā nāgā paccorohitvā pattiko’va yena maį¹‡įøalamāįø·assa dvāraį¹ƒ
tenupasaį¹…kami. Upasaį¹…kamitvā jÄ«vakaį¹ƒ komārabhaccaį¹ƒ etadavoca: kahaį¹ƒ pana
samma jīvaka bhagavā?Ti.

 

“Eso mahārāja bhagavā. Eso mahārāja bhagavā majjhimaį¹ƒ thambhaį¹ƒ nissāya puratthābhimukho nisinno purakkhato bhikkhusaį¹…ghassā”ti.

 

12. Atha kho rājā māgadho ajātasattu vedehiputto yena bhagavā
tenupasaį¹…kami. Upasaį¹…kamitvā ekamantaį¹ƒ aį¹­į¹­hāsi. Ekamantaį¹ƒ dhito kho rājā
māgadho ajātasattu vedehiputto tuį¹‡hÄ«bhÅ«taį¹ƒ tuį¹‡hÄ«bhÅ«taį¹ƒ bhikkhusaį¹…ghaį¹ƒ
anuviloketvā rahadamiva vippasannaį¹ƒ, udānaį¹ƒ udānesi: ‘iminā me upasamena
udāyibhaddo1 kumāro samannāgato hotu yenetarahi upasamena bhikkhusaį¹…gho
samannāgato’ti.

 

“Āgamā kho tvaį¹ƒ mahārāja yathāpemaį¹ƒ”ti?

 

“Piyo me bhante udāyibhaddo1 kumāro. Iminā me bhante upasamena
udāyibhaddo1 kumāro samannāgato hotu yenetarahi upasamena bhikkhusaį¹…gho
samannāgato”ti.

 

13. Atha kho rājā māgadho ajātasattu vedehiputto bhagavantaį¹ƒ abhivādetvā bhikkhusaį¹…ghassa aƱjalimpaį¹‡Ämetvā [PTS Page 051]
[\q 51/] ekamantaį¹ƒ nisÄ«di. Ekamantaį¹ƒ nisinno kho rājā māgadho
ajātasattu vedehiputto bhagavantaį¹ƒ etadavoca: “puccheyyāmahaį¹ƒ bhante
bhagavantaį¹ƒ kiƱcideva desaį¹ƒ, sace me bhagavā okāsaį¹ƒ karoti paƱhassa
veyyākaraį¹‡Äyā”ti.

 

“Puccha mahārāja yadākaį¹…khasÄ«”ti.

 

14. “Yathā nu kho imāni bhante puthusippāyatanāni seyyathÄ«daį¹ƒ2:
hatthārohā assārohā rathikā dhanuggahā3 celakā calakā piį¹‡įøadāyakā4 uggā
rājaputtā pakkhandino mahānāgā sÅ«rā cammayodhino dāsakaputtā5 āįø·Ärikā6
kappakā nahāpakā7 sÅ«dā8 mālākārā9 rajakā pesakārā naįø·akārā10 kumbhakārā
gaį¹‡akā muddikā, yāni vā panaƱƱāni’pi evaį¹ƒgatikāni11 puthusippāyatanāni,
te diį¹­į¹­heva dhamme sandiį¹­į¹­hikaį¹ƒ sippaphalaį¹ƒ upajÄ«vanti. Te tena attānaį¹ƒ
sukhenti pÄ«nenti. 12 Mātāpitaro sukhenti pÄ«nenti. Puttadāraį¹ƒ sukhenti
pÄ«nenti. Mittāmacce sukhenti pÄ«nenti. Samaį¹‡esu brāhmaį¹‡esu13 uddhaggikaį¹ƒ
dakkhiį¹‡aį¹ƒ patiį¹­į¹­hāpenti14 sovaggikaį¹ƒ sukhavipākaį¹ƒ saggasaį¹ƒvattanikaį¹ƒ.
Sakkā nu kho bhante evameva15 diį¹­į¹­heva dhamme sandiį¹­į¹­hikaį¹ƒ sāmaƱƱaphalaį¹ƒ
paƱƱāpetunti”. 16

 

1. Udayabhaddo, kesuvi.
2. SeyyathÄ«daį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
3. Dhanuggāhā, sitri.
4. Dosikā, sitira. Dāsaka [PTS.]
5. Dāsikaį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
6. Ālārikā, sitira.
7. Nahāpakaį¹ƒ, machasaį¹ƒ. Nahāpikā, syā.
8. SÅ«rā, machasaį¹ƒ.
9. Māla, machasaį¹ƒ.
10. Nāla, syā.
11. Gatāni, sī. [I.]
12. Pinenti, machasaį¹ƒ. PÄ«į¹‡enti, syā (sabbattha)
13. Samaį¹‡abrāhmaį¹‡esu, sÄ«. [I.] SÄ«tira.
14. Patiį¹­į¹­ha, sÄ«. [I]
15. Evamevaį¹ƒ, (katthaci. )
16. PaƱƱāpenti, sī. [I.]

 

[BJT Page 90] [\x 90/]

 

15. “Abhijānāsi no tvaį¹ƒ mahārāja imaį¹ƒ paƱhaį¹ƒ aƱƱe samaį¹‡abrāhmaį¹‡e pucchitā”ti.

 

“Abhijānāmahaį¹ƒ bhante imaį¹ƒ paƱhaį¹ƒ aƱƱe samaį¹‡abrāhmaį¹‡e pucchitā”ti.

 

“Yathākathaį¹ƒ pana te mahārāja byākariį¹ƒsu, sace te agaru bhāsassÅ«”ti.

 

“Na kho me bhante garu yatthassa bhagavā vā nisinno bhagavantarÅ«po vā”ti. [PTS Page 052] [\q 52/] “tena hi mahārāja bhāsassÅ«”ti.

 

16. “Ekamidāhaį¹ƒ bhante samayaį¹ƒ yena pÅ«raį¹‡o kassapo tenupasaį¹…kamiį¹ƒ.
Upasaį¹…kamitvā pÅ«raį¹‡ena kassapena saddhiį¹ƒ sammodiį¹ƒ. SammodanÄ«yaį¹ƒ kathaį¹ƒ
sārāį¹‡Ä«yaį¹ƒ vÄ«tisāretvā ekamantaį¹ƒ nisÄ«diį¹ƒ. Ekamantaį¹ƒ nisinno kho ahaį¹ƒ
bhante pÅ«raį¹‡aį¹ƒ kassapaį¹ƒ etavocaį¹ƒ: yathā nu kho imāni bho kassapa
puthusippāyatanāni seyyathÄ«daį¹ƒ hatthārohā assārohā rathikā dhanuggahā
celakā calakā piį¹‡įøadāyakā uggā rājaputtā pakkhandino mahānāgā sÅ«rā
cammayodhino dāsakaputtā āįø·Ärikā kappakā nahāpakā sÅ«dā mālākārā rajakā
pesakārā naįø·akārā kumbhakārā gaį¹‡akā muddikā, yāni vā panaƱƱāni’pi
evaį¹ƒgatikāni puthusippāyatanāni, te diį¹­į¹­heva dhamme sandiį¹­į¹­hikaį¹ƒ
sippaphalaį¹ƒ upajÄ«vanti. Te tena attānaį¹ƒ sukhenti pÄ«nenti. Mātāpitaro
sukhenti pÄ«nenti. Puttadāraį¹ƒ sukhenti pÄ«nenti. Mittāmacce sukhenti
pÄ«nenti. Samaį¹‡esu brāhmaį¹‡esu uddhaggikaį¹ƒ dakkhiį¹‡aį¹ƒ patiį¹­į¹­hāpenti
sovaggikaį¹ƒ sukhavipākaį¹ƒ saggasaį¹ƒvattanikaį¹ƒ. Sakkā nu kho kassapa evameva
diį¹­į¹­heva dhamme sandiį¹­į¹­hikaį¹ƒ sāmaƱƱaphalaį¹ƒ paƱƱāpetunti”.

 

17. Evaį¹ƒ vutte bhante pÅ«raį¹‡o kassapo maį¹ƒ etadavoca: karoto kho mahārāja
kārayato chindato chedāpayato pacato pācayato socayato socāpayato
kilamayato1 kilamāpayato phandayato phandāpayato pāį¹‡amatipātayato
adinnaį¹ƒ ādiyato sandhiį¹ƒ chindato nillopaį¹ƒ harato ekāgārikaį¹ƒ karoto
paripanthe tiį¹­į¹­hato paradāraį¹ƒ gacchato musā bhaį¹‡ato karoto na karÄ«yati
pāpaį¹ƒ. Khurapariyantena ce’pi cakkena yo imissā paį¹­haviyā2 pāį¹‡e
ekamaį¹ƒsakhalaį¹ƒ ekamaį¹ƒsapuƱjaį¹ƒ kareyya, natthi tato nidānaį¹ƒ pāpaį¹ƒ,
natthipāpassa āgamo. Dakkhiį¹‡aƱce’pi gaį¹…gāya3 tÄ«raį¹ƒ gaccheyya hananto
ghātento chindanto chedāpento pacanto pācento, natthi tato nidānaį¹ƒ
pāpaį¹ƒ, natthi pāpassa āgamo. UttaraƱce’pi gaį¹…gāya3 tÄ«raį¹ƒ gaccheyya
dadanto dāpento yajanto yajāpento, natthi tato nidānaį¹ƒ puƱƱaį¹ƒ, natthi
puƱƱassa āgamo. [PTS Page 053] [\q 53/] dānena damena saį¹ƒyamena saccavajjena natthi puƱƱaį¹ƒ natthi puƱƱassa āgamo’ti.

 

1. Kilamato, kesuci.
2. Karato phandato, [PTS.]
3. Gaį¹ƒgātÄ«raį¹ƒ, [PTS.]

 

[BJT Page 92] [\x 92/]

 

Itthaį¹ƒ kho me bhante pÅ«raį¹‡o1 kassapo sandiį¹­į¹­hikaį¹ƒ sāmaƱƱaphalaį¹ƒ puį¹­į¹­ho samāno akiriyaį¹ƒ byākāsi. 2

 

Seyyathāpi bhante ambaį¹ƒ vā puį¹­į¹­ho labujaį¹ƒ byākareyya2 labujaį¹ƒ vā puį¹­į¹­ho
ambaį¹ƒ byākareyya2, evameva kho me bhante pÅ«raį¹‡o1 kassapo sandiį¹­į¹­hikaį¹ƒ
sāmaƱƱaphalaį¹ƒ puį¹­į¹­ho samāno akiriyaį¹ƒ byākāsi. 2

 

Tassa mayhaį¹ƒ etadahosi: ‘kathaį¹ƒ hi nāma mādiso samaį¹‡aį¹ƒ vā brāhmaį¹‡aį¹ƒ vā
vijite vasantaį¹ƒ apasādetabbaį¹ƒ maƱƱeyyā’ti. So kho ahaį¹ƒ bhante pÅ«raį¹‡assa
kassapassa bhāsitaį¹ƒ neva abhinandiį¹ƒ nappaį¹­ikkosiį¹ƒ. 3 Anabhinanditvā
appaį¹­ikkositvā anattamano anattamanavācaį¹ƒ anicchāretvā tameva vācaį¹ƒ
anuggaį¹‡hanto4 anikujjanto5 uį¹­į¹­hāyāsanā pakkāmiį¹ƒ. 6

 

18. Ekamidāhaį¹ƒ bhante samayaį¹ƒ yena makkhalÄ« gosālo tenupasaį¹ƒkamiį¹ƒ.
Upasaį¹ƒkamitvā makkhalinā gosālena7 saddhiį¹ƒ sammodiį¹ƒ. SammodanÄ«yaį¹ƒ kathaį¹ƒ
sārāį¹‡iyaį¹ƒ8 vÄ«tisāretvā ekamantaį¹ƒ nisÄ«diį¹ƒ. Ekamantaį¹ƒ nisinno kho ahaį¹ƒ
bhante makkhaliį¹ƒ gosālaį¹ƒ9 etadavocaį¹ƒ:10 ‘yathā nu kho imāni bho gosāla
puthusippāyatanāni seyyathÄ«daį¹ƒ: hatthārohā assārohā rathikā dhanuggahā
celakā calakā piį¹‡įøadāyakā uggā rājaputtā pakkhandino mahānāgā sÅ«rā
cammayodhino dāsakaputtā āįø·Ärikā kappakā nahāpakā sÅ«dā mālākārā rajakā
pesakārā naįø·akārā kumbhakārā gaį¹‡akā muddikā, yāni vā panaƱƱāni’pi
evaį¹ƒgatikāni puthusippāyatanāni, te diį¹­į¹­heva dhamme sandiį¹­į¹­hikaį¹ƒ
sippaphalaį¹ƒ upajÄ«vanti. Te tena attānaį¹ƒ sukhenti pÄ«nenti. Mātāpitaro
sukhenti pÄ«nenti. Puttadāraį¹ƒ sukhenti pÄ«nenti. Mittāmacce sukhenti
pÄ«nenti. Samaį¹‡esu brāhmaį¹‡esu13 uddhaggikaį¹ƒ dakkhiį¹‡aį¹ƒ patiį¹­į¹­hāpenti
sovaggikaį¹ƒ sukhavipākaį¹ƒ saggasaį¹ƒvattanikaį¹ƒ. Sakkā nu kho bhante evameva
diį¹­į¹­heva dhamme sandiį¹­į¹­hikaį¹ƒ sāmaƱƱaphalaį¹ƒ paƱƱāpetunti”.

 

19. Evaį¹ƒ vutte bhante makkhali gosālo maį¹ƒ etadavoca: ‘natthi mahārāja
hetu natthi paccayo sattānaį¹ƒ saį¹ƒkilesāya. Ahetu appaccayā sattā
saį¹ƒkilissanti. Natthi hetu natthi paccayo sattānaį¹ƒ visuddhiyā. Ahetu
appaccayā sattā visujjhanti. Natthi attakāre natthi parakāre natthi
purisakāre natthi balaį¹ƒ natthi viriyaį¹ƒ natthi purisathāmo natthi
purisaparakkamo. Sabbe sattā sabbe pāį¹‡Ä sabbe bhÅ«tā sabbe jÄ«vā avasā
abalā aviriyā niyatisaį¹…gatibhāvapariį¹‡atā chassevābhijātisu sukhadukkhaį¹ƒ
paį¹­isaį¹ƒvedenti.

 

Cuddasa [PTS Page 054] [\q 54/] kho
panimāni yonippamukhasatasahassāni saį¹­į¹­hi ca satāni cha ca satāni, paƱca
ca kammuno satāni, paƱca ca kammāni, tÄ«į¹‡i ca kammāni, kamme ca
aįøįøhakamme ca.

 

1. Purāį¹‡o, machasaį¹ƒ.
2. Vyā, [PTS.]
3. Napaį¹­ikkosiį¹ƒ, [PTS.]
4. Anugaį¹‡hanto, [PTS.]
5. Anikkujjanto, machasaį¹ƒ. Syā.
6. Pakkāmiį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
7. Makkhaligosālena, [PTS.]
8. Sāraį¹‡Ä«yaį¹ƒ, machasaį¹ƒ
9. Makkhaligosālaį¹ƒ, [PTS.]
10. Etadavoca, [PTS]
11. PaƱƱāpenti [PTS.]

 

[BJT Page 94] [\x 94/]

 

Dvaį¹­į¹­hi paį¹­ipadā, dvaį¹­į¹­hantarakappo, chaįø·abhijātiyo, aį¹­į¹­ha
purisabhÅ«miyo, ekÅ«napaƱƱāsa ājÄ«vakasate, ekÅ«napaƱƱāsa paribbājakasate,
ekÅ«napaƱƱāsa nāgāvāsasate, vÄ«se indriyasate, tiį¹ƒsa nirayasate, chattiį¹ƒsa
rajodhātuyo, satta saƱƱīgabbhā, satta asaƱƱīgabbhā, satta
nigaį¹‡į¹­higabbhā, satta devā, satta mānusā, satta pesācā, satta sarā,
satta pavuį¹­Ä, satta pavuį¹­asatāni, satta papātā, satta papātasatāni,
satta supinā, satta supinasatāni, cÅ«įø·ÄsÄ«ti mahākappuno satasahassāni
yāni bāle ca paį¹‡įøite ca sandhāvitvā saį¹ƒsaritvā dukkhassantaį¹ƒ karissanti.

 

Tattha natthi imināhaį¹ƒ sÄ«lena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā
aparipakkaį¹ƒ vā kammaį¹ƒ paripācessāmÄ«ti paripakkaį¹ƒ vā kammaį¹ƒ phussa phussa
byantÄ« karissāmÄ«ti hevaį¹ƒ natthi. Doį¹‡amite sukhadukkhe pariyantakate.
Saį¹ƒsāre natthi hāyanavaįøįøhane, natthi ukkaį¹ƒsāvakaį¹ƒse. Seyyathāpi nāma
suttaguįø·e khitte nibbeį¹­hiyamānameva paįø·eti, evameva bāle ca paį¹‡įøite ca
sandhāvitvā saį¹ƒsaritvā dukkhassantaį¹ƒ karissantÄ«ti.

 

Itthaį¹ƒ kho me bhante makkhalÄ« gosālo sandiį¹­į¹­hikaį¹ƒ sāmaƱƱaphalaį¹ƒ puį¹­į¹­ho
samāno saį¹ƒsārasuddhiį¹ƒ byākāsi. Seyyathāpi bhante ambaį¹ƒ vā puį¹­į¹­ho labujaį¹ƒ
byākareyya, labujaį¹ƒ vā puį¹­į¹­ho ambaį¹ƒ byākareyya, evameva kho me bhante
makkhalÄ« gosālo sandiį¹­į¹­hikaį¹ƒ sāmaƱƱaphalaį¹ƒ puį¹­į¹­ho samāno saį¹ƒsārasuddhiį¹ƒ
byākāsi. Tassa mayhaį¹ƒ bhante etadahosi: kathaį¹ƒ hi nāma mādiso samaį¹‡aį¹ƒ vā
brāhmaį¹‡aį¹ƒ vā vijite vasantaį¹ƒ apasādetabbaį¹ƒ maƱƱeyyāti. So kho ahaį¹ƒ
bhante makkhalissa [PTS Page 055] [\q 55/]
gosālassa bhāsitaį¹ƒ neva abhinandiį¹ƒ nappaį¹­ikkosiį¹ƒ. Anabhinanditvā
appaį¹­ikkositvā anattamano anattamanavācaį¹ƒ anicchāretvā tameva vācaį¹ƒ
anuggaį¹‡hanto anikujjanto uį¹­į¹­hāyāsanā pakkāmiį¹ƒ.

 

20. Ekamidāhaį¹ƒ bhante samayaį¹ƒ yena ajito kesakambalo1 tenupasaį¹…kamiį¹ƒ.
Upasaį¹…kamitvā ajitena kesakambalena2 saddhiį¹ƒ sammodiį¹ƒ. SammodanÄ«yaį¹ƒ
kathaį¹ƒ sārāį¹‡Ä«yaį¹ƒ3 vÄ«tisāretvā ekamantaį¹ƒ nisÄ«diį¹ƒ. Ekamantaį¹ƒ nisinno kho
ahaį¹ƒ bhante ajitaį¹ƒ kesakambalaį¹ƒ4 etadavocaį¹ƒ:5 ‘yathā nu kho imāni bho
ajita puthusippāyatanāni seyyathÄ«daį¹ƒ hatthārohā assārohā rathikā
dhanuggahā celakā calakā piį¹‡įøadāyakā uggā rājaputtā pakkhandino mahānāgā
sÅ«rā cammayodhino dāsakaputtā āįø·Ärikā kappakā nahāpakā sÅ«dā mālākārā
rajakā pesakārā naįø·akārā kumbhakārā gaį¹‡akā muddikā, yāni vā panaƱƱāni’pi
evaį¹ƒgatikāni puthusippāyatanāni, te diį¹­į¹­heva dhamme sandiį¹­į¹­hikaį¹ƒ
sippaphalaį¹ƒ upajÄ«vanti. Te tena attānaį¹ƒ sukhenti pÄ«nenti. Mātāpitaro
sukhenti pÄ«nenti. Puttadāraį¹ƒ sukhenti pÄ«nenti. Mittāmacce sukhenti
pÄ«nenti. Samaį¹‡esu brāhmaį¹‡esu uddhaggikaį¹ƒ dakkhiį¹‡aį¹ƒ patiį¹­į¹­hāpenti
sovaggikaį¹ƒ sukhavipākaį¹ƒ saggasaį¹ƒvattanikaį¹ƒ. Sakkā nu kho bhante evameva
diį¹­į¹­heva dhamme sandiį¹­į¹­hikaį¹ƒ sāmaƱƱaphalaį¹ƒ paƱƱāpetunti?”8.

 

1. Kesakambalī, katthaci.
2. Kesakambalinā, katthaci
3. Sāraį¹‡Ä«yaį¹ƒ. Machasaį¹ƒ.
4. Kesakambaliį¹ƒ, katthaci
5. Etadavoca, katthaci.
6. SeyyathÄ«daį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
7. Kho ajito, katthaci
8. PaƱƱāpenti, machasaį¹ƒ.

 

[BJT Page 96] [\x 96/]

 

Evaį¹ƒ vutte bhante ajito kesakambalo1 maį¹ƒ etadavoca: “natthi mahārāja
dinnaį¹ƒ. Natthi yiį¹­į¹­haį¹ƒ. Natthi hutaį¹ƒ. Natthi sukaį¹­adukkaį¹­Änaį¹ƒ kammānaį¹ƒ
phalaį¹ƒ vipāko. Natthi ayaį¹ƒ loko. Natthi paro2 loko. Natthi mātā. Natthi
pitā. Natthi sattā opapātikā. Natthi loke samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä sammaggatā3
sammāpaį¹­ipannā ye imaƱca lokaį¹ƒ paraƱca lokaį¹ƒ sayaį¹ƒ abhiƱƱā sacchikatvā
pavedenti. CātummahābhÅ«tiko ayaį¹ƒ puriso yadā kālaį¹ƒ karoti, paį¹­havÄ«
paį¹­havikāyaį¹ƒ anupeti anupagacchati. Āpo āpokāyaį¹ƒ anupeti anupagacchati.
Tejo tejokāyaį¹ƒ anupeti anupagacchati. Vāyo vāyokāyaį¹ƒ anupeti
anupagacchati, ākāsaį¹ƒ induyāni saį¹ƒkamanti. ĀsandipaƱcamā purisā mataį¹ƒ
ādāya gacchanti. Yāva āįø·ahanā padāni paƱƱāyanti. Kāpotakāni aį¹­į¹­hÄ«ni
bhavanti. Bhasmantā āhutiyo. DattupaƱƱattaį¹ƒ yadidaį¹ƒ dānaį¹ƒ. Tesaį¹ƒ tucchaį¹ƒ
musā vilāpo ye keci atthikavādaį¹ƒ vadanti. Bāle ca paį¹‡įøite ca kāyassa
bhedā ucchijjanti vinassanti na honti parammaraį¹‡Ä”ti.

 

Itthaį¹ƒ kho me bhante ajito kesakambalo sandiį¹­į¹­hikaį¹ƒ sāmaƱƱaphalaį¹ƒ puį¹­į¹­ho
samāno ucchedaį¹ƒ byākāsi. Seyyathāpi bhante ambaį¹ƒ vā puį¹­į¹­ho labujaį¹ƒ [PTS Page 056]
[\q 56/] byākareyya, labujaį¹ƒ vā puį¹­į¹­ho ambaį¹ƒ byākareyya, evameva
kho bhante ajito kesakambalo sandiį¹­į¹­hikaį¹ƒ sāmaƱƱaphalaį¹ƒ puį¹­į¹­ho samāno
ucchedaį¹ƒ byākāsi.

 

Tassa mayhaį¹ƒ bhante etadahosi: ‘kathaį¹ƒ hi nāma mādiso samaį¹‡aį¹ƒ vā
brāhmaį¹‡aį¹ƒ vā vijite vasantaį¹ƒ apasādetabbaį¹ƒ maƱƱeyyā’ti so kho ahaį¹ƒ
bhante ajitassa kesakambalassa bhāsitaį¹ƒ neva abhinandiį¹ƒ nappaį¹­ikkosiį¹ƒ.
Anabhinanditvā appaį¹­ikkositvā anattamano anattamanavācaį¹ƒ anicchāretvā
tameva vācaį¹ƒ anuggaį¹‡hanto anikujjanto uį¹­į¹­hāyāsanā pakkāmiį¹ƒ.

 

1. Kesakambali, [PTS.]
2. Paraloko, katthaci.
3. Samaggatā, samaggagatā, machasaį¹ƒ.

 

[BJT Page 98] [\x 98/]

 

21. Ekamidāhaį¹ƒ bhante samayaį¹ƒ yena pakudho kaccāyano tenupasaį¹…kamiį¹ƒ.
Upasaį¹…kamitvā pakudhena kaccāyanena saddhiį¹ƒ sammodiį¹ƒ. SammodanÄ«yaį¹ƒ
kathaį¹ƒ sārāį¹‡Ä«yaį¹ƒ vÄ«tisāretvā ekamantaį¹ƒ nisÄ«diį¹ƒ. Ekamantaį¹ƒ nisinno kho
ahaį¹ƒ bhante pakudhaį¹ƒ kaccāyanaį¹ƒ etadavocaį¹ƒ: yathā nu kho imāni bho
kaccāyana puthusippāyatanāni, seyyathÄ«daį¹ƒ: hatthārohā assārohā rathikā
dhanuggahā celakā calakā piį¹‡įøadāyakā uggā rājaputtā pakkhandino mahānāgā
sÅ«rā cammayodhino dāsakaputtā āįø·Ärikā kappakā nahāpakā sÅ«dā mālākārā
rajakā pesakārā naįø·akārā kumbhakārā gaį¹‡akā muddikā, yāni vā panaƱƱāni’pi
evaį¹ƒgatikāni puthusippāyatanāni, te diį¹­į¹­heva dhamme sandiį¹­į¹­hikaį¹ƒ
sippaphalaį¹ƒ upajÄ«vanti. Te tena attānaį¹ƒ sukhenti pÄ«nenti. Mātāpitaro
sukhenti pÄ«nenti. Puttadāraį¹ƒ sukhenti pÄ«nenti. Mittāmacce sukhenti
pÄ«nenti. Samaį¹‡esu brāhmaį¹‡esu uddhaggikaį¹ƒ dakkhiį¹‡aį¹ƒ patiį¹­į¹­hāpenti
sovaggikaį¹ƒ sukhavipākaį¹ƒ saggasaį¹ƒvattanikaį¹ƒ. Sakkā nu kho kaccāyana
evameva diį¹­į¹­heva dhamme sandiį¹­į¹­hikaį¹ƒ sāmaƱƱaphalaį¹ƒ paƱƱāpetu?Nti.

 

Evaį¹ƒ vutte bhante pakudho kaccāyano maį¹ƒ etadavoca: “sattime mahārāja
kāyā akaį¹­Ä akaį¹­avidhā animmitā animmātā vaƱjhā kuį¹­aį¹­į¹­hā
esikaį¹­į¹­hāyiį¹­į¹­hitā. Te na iƱjanti, na vipariį¹‡amanti, na aƱƱamaƱƱaį¹ƒ
vyābādhenti, nālaį¹ƒ aƱƱamaƱƱassa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhāya vā.
Katame satta? Paį¹­havikāyo āpokāyo tejokāyo vāyokāyo sukhe dukkhe jÄ«ve
sattame. Ime satta kāyā akaį¹­Ä akaį¹­avidhā animmitā animmātā vaƱjhā
kuį¹­aį¹­į¹­hā esikaį¹­į¹­hāyiį¹­į¹­hitā. Te na iƱjanti, na vipariį¹‡amanti, na
aƱƱamaƱƱaį¹ƒ vyābādhenti, nālaį¹ƒ aƱƱamaƱƱassa sukhāya vā dukkhāya vā
sukhadukkhāya vā. Tattha natthi hantā vā ghātetā vā sotā vā sāvetā vā
viƱƱātā vā viƱƱāpetā vā. Yo’pi tiį¹‡hena satthena sÄ«saį¹ƒ chindati, na koci
kaƱci jÄ«vitā voropeti. Sattannaį¹ƒ yeva kāyānamantarena satthaį¹ƒ
vivaramanupatatÄ«”ti.

 

[PTS Page 057] [\q 57/] itthaį¹ƒ kho me
bhante pakudho kaccāyano sandiį¹­į¹­hikaį¹ƒ sāmaƱƱaphalaį¹ƒ puį¹­į¹­ho samāno aƱƱena
aƱƱaį¹ƒ byākāsi. Seyyathāpi bhante ambaį¹ƒ vā puį¹­į¹­ho labujaį¹ƒ byākareyya,
labujaį¹ƒ vā puį¹­į¹­ho ambaį¹ƒ byākareyya, evameva kho me bhante pakudho
kaccāyano sandiį¹­į¹­hikaį¹ƒ sāmaƱƱaphalaį¹ƒ puį¹­į¹­ho samāno aƱƱena aƱƱaį¹ƒ byākāsi.

 

Tassa mayhaį¹ƒ bhante etadahosi: kathaį¹ƒ hi nāma mādiso samaį¹‡aį¹ƒ vā
brāhmaį¹‡aį¹ƒ vā vijite vasantaį¹ƒ apasādetabbaį¹ƒ maƱƱeyyā?Ti. So kho ahaį¹ƒ
bhante pakudhassa kaccāyanassa bhāsitaį¹ƒ neva abhinandiį¹ƒ. Nappaį¹­ikkosiį¹ƒ.
Anabhinanditvā appaį¹­ikkositvā anattamano anattamanavācaį¹ƒ anicchāretvā
tameva vācaį¹ƒ anuggaį¹‡hanto anikkujjanto uį¹­į¹­hāyāsanā pakkāmiį¹ƒ.

 

22. Ekamidāhaį¹ƒ bhante samayaį¹ƒ yena nigaį¹‡į¹­ho nātaputto tenupasaį¹…kamiį¹ƒ.
Upasaį¹…kamitvā nigaį¹‡į¹­hena nātaputtena saddhiį¹ƒ sammodiį¹ƒ. SammodanÄ«yaį¹ƒ
kathaį¹ƒ sārāį¹‡Ä«yaį¹ƒ vÄ«tisāretvā ekamantaį¹ƒ nisÄ«diį¹ƒ. Ekamantaį¹ƒ nisinno kho
ahaį¹ƒ bhante nigaį¹‡į¹­haį¹ƒ nātaputtaį¹ƒ etadavocaį¹ƒ:

 

[BJT Page 100] [\x 100/]

 

“Yathā nu kho imāni bho aggivessana puthusippāyatanāni, seyyathÄ«daį¹ƒ:
hatthārohā assārohā rathikā dhanuggahā celakā calakā piį¹‡įøadāyakā uggā
rājaputtā pakkhandino mahānāgā sÅ«rā cammayodhino dāsakaputtā āįø·Ärikā
kappakā nahāpakā sÅ«dā mālākārā rajakā pesakārā naįø·akārā kumbhakārā
gaį¹‡akā muddikā, yāni vā panaƱƱāni’pi evaį¹ƒgatikāni puthusippāyatanāni, te
diį¹­į¹­heva dhamme sandiį¹­į¹­hikaį¹ƒ sippaphalaį¹ƒ upajÄ«vanti. Te tena attānaį¹ƒ
sukhenti pÄ«nenti. Mātāpitaro sukhenti pÄ«nenti. Puttadāraį¹ƒ sukhenti
pÄ«nenti. Mittāmacce sukhenti pÄ«nenti. Samaį¹‡esu brāhmaį¹‡esu uddhaggikaį¹ƒ
dakkhiį¹‡aį¹ƒ patiį¹­į¹­hāpenti sovaggikaį¹ƒ sukhavipākaį¹ƒ saggasaį¹ƒvattanikaį¹ƒ.
Sakkā nu kho bho aggivessana evameva diį¹­į¹­heva dhamme sandiį¹­į¹­hikaį¹ƒ
sāmaƱƱaphalaį¹ƒ paƱƱāpetu”?Nti

 

Evaį¹ƒ vutte bhante nigaį¹‡į¹­ho nātaputto maį¹ƒ etadavoca: “idha mahārāja
nigaį¹‡į¹­ho cātuyāmasaį¹ƒvarasaį¹ƒvuto hoti. KathaƱca mahārāja nigaį¹‡į¹­ho
cātuyāmasaį¹ƒvarasaį¹ƒvuto hoti? Idha mahārāja nigaį¹‡į¹­ho sabbavārivārito ca
hoti, sabbavāriyuto ca, sabbavāridhuto ca, sabbavāriphuį¹­o 1ca. Evaį¹ƒ kho
mahārāja nigaį¹‡į¹­ho cātuyāmasaį¹ƒvarasaį¹ƒvuto hoti. Yato kho mahārāja
nigaį¹‡į¹­ho evaį¹ƒ cātuyāmasaį¹ƒvarasaį¹ƒvuto hoti, ayaį¹ƒ vuccati mahārāja
nigaį¹‡į¹­ho gatatto ca yatatto ca į¹­hitatto cā”ti.

 

[PTS Page 058] [\q 58/] itthaį¹ƒ kho me
bhante nigaį¹‡į¹­ho nātaputto sandiį¹­į¹­hikaį¹ƒ sāmaƱƱaphalaį¹ƒ puį¹­į¹­ho samāno
cātuyāmasaį¹ƒvaraį¹ƒ byākāsi. Seyyathāpi bhante ambaį¹ƒ vā puį¹­į¹­ho labujaį¹ƒ
byākareyya, labujaį¹ƒ vā puį¹­į¹­ho ambaį¹ƒ byākareyya, evameva kho bhante
nigaį¹‡į¹­ho nātaputto sandiį¹­į¹­hikaį¹ƒ sāmaƱƱaphalaį¹ƒ puį¹­į¹­ho samāno
cātuyāmasaį¹ƒvaraį¹ƒ byākāsi.

 

Tassa mayhaį¹ƒ bhante etadahosi: kathaį¹ƒ hi nāma mādiso samaį¹‡aį¹ƒ vā
brāhmaį¹‡aį¹ƒ vā vijite vasantaį¹ƒ apasādetabbaį¹ƒ maƱƱeyyā?’Ti. So kho ahaį¹ƒ
bhante nigaį¹‡į¹­hassa nātaputtassa bhāsitaį¹ƒ neva abhinandiį¹ƒ. Nappaį¹­ikkosiį¹ƒ.
Anabhinanditvā appaį¹­ikkositvā anattamano anattamanavācaį¹ƒ anicchāretvā
tameva vācaį¹ƒ anuggaį¹‡hanto anikkujjanto uį¹­į¹­hāyāsanā pakkāmiį¹ƒ.

 

23. Ekamidāhaį¹ƒ bhante samayaį¹ƒ yena saƱjayo belaį¹­į¹­hiputto2
tenupasaį¹…kamiį¹ƒ. Upasaį¹…kamitvā saƱjayena belaį¹­į¹­hiputtena saddhiį¹ƒ
sammodiį¹ƒ. SammodanÄ«yaį¹ƒ kathaį¹ƒ sārāį¹‡Ä«yaį¹ƒ vÄ«tisāretvā ekamantaį¹ƒ nisÄ«diį¹ƒ.
Ekamantaį¹ƒ nisinno kho ahaį¹ƒ bhante saƱjayaį¹ƒ belaį¹­į¹­hiputtaį¹ƒ etadavocaį¹ƒ:
“yathā nu kho imāni bho saƱjaya puthusippāyatanāni, seyyathÄ«daį¹ƒ
hatthārohā assārohā rathikā dhanuggahā celakā calakā piį¹‡įøadāyakā uggā
rājaputtā pakkhandino mahānāgā sÅ«rā cammayodhino dāsakaputtā āįø·Ärikā
kappakā nahāpakā sÅ«dā mālākārā rajakā pesakārā naįø·akārā kumbhakārā
gaį¹‡akā muddikā, yāni vā panaƱƱāni’pi evaį¹ƒgatikāni puthusippāyatanāni, te
diį¹­į¹­heva dhamme sandiį¹­į¹­hikaį¹ƒ sippaphalaį¹ƒ upajÄ«vanti. Te tena attānaį¹ƒ
sukhenti pÄ«nenti. Mātāpitaro sukhenti pÄ«nenti. Puttadāraį¹ƒ sukhenti
pÄ«nenti. Mittāmacce sukhenti pÄ«nenti. Samaį¹‡esu brāhmaį¹‡esu uddhaggikaį¹ƒ
dakkhiį¹‡aį¹ƒ patiį¹­į¹­hāpenti sovaggikaį¹ƒ sukhavipākaį¹ƒ saggasaį¹ƒvattanikaį¹ƒ.
Sakkā nu kho saƱjaya evameva diį¹­į¹­heva dhamme sandiį¹­į¹­hikaį¹ƒ sāmaƱƱaphalaį¹ƒ
paƱƱāpetu”?Nti

 

1. Phuį¹­į¹­ho, [PTS.] Phuįøo (jenamāgadhÄ«).
2. Belaį¹­į¹­haputto, katthaci.

 

[BJT Page 102] [\x 102/]

 

Evaį¹ƒ vutte bhante saƱjayo belaį¹­į¹­hiputto maį¹ƒ etadavoca: ‘atthi paro
loko?’Ti iti ce maį¹ƒ pucchasi, ‘atthi paro loko’ti iti ce me assa, ‘atthi
paro loko’ti iti te naį¹ƒ byākareyyaį¹ƒ. Evanti’pi me no. Tathā’ti’pi me
no. AƱƱathā’ti’pi me no. No ‘ti’pi me no. No no ‘ti’pi me no. ‘Natthi
paro loko?’Ti iti ce maį¹ƒ pucchasi, ‘natthi paro loko’ti iti ce me assa,
‘natthi paro loko’ti iti te naį¹ƒ byākareyyaį¹ƒ. Evanti’pi me no.
Tathā’ti’pi me no. AƱƱathā’ti’pi me no. No ‘ti’pi me no. No no ‘ti’pi me
no. ‘Atthi ca natthi ca paro loko?’Ti iti ce maį¹ƒ pucchasi, ‘atthi ca
natthi ca paro loko’ti iti ce me assa, ‘atthi ca natthi ca paro loko’ti
iti te naį¹ƒ byākareyyaį¹ƒ. Evanti’pi me no. Tathā’ti’pi me no.
AƱƱathā’ti’pi me no. No ‘ti’pi me no. No no ‘ti’pi me no. ‘Nevatthi na
natthi paro loko?’Ti iti ce maį¹ƒ pucchasi, ‘nevatthi na natthi paro
loko’ti iti ce me assa, ‘nevatthi na natthi paro loko’ti iti te naį¹ƒ
byākareyyaį¹ƒ. Evanti’pi me no. Tathā’ti’pi me no. AƱƱathā’ti’pi me no. No
‘ti’pi me no. No no ‘ti’pi me no. ‘Atthi sattā opapātikā?’Ti iti ce maį¹ƒ
pucchasi, ‘atthi sattā opapātikā’ti iti ce me assa, ‘atthi sattā
opapātikā’ti iti te naį¹ƒ byākareyyaį¹ƒ. Evanti’pi me no. Tathā’ti’pi me no.
AƱƱathā’ti’pi me no. No ‘ti’pi me no. No no ‘ti’pi me no. ‘Atthi ca
natthi ca sattā opapātikā?’Ti iti ce maį¹ƒ pucchasi, ‘atthi ca natthi ca
sattā opapātikā’ti iti ce me assa, ‘atthi ca natthi ca sattā
opapātikā’ti iti te naį¹ƒ byākareyyaį¹ƒ. Evanti’pi me no. Tathā’ti’pi me no.
AƱƱathā’ti’pi me no. No ‘ti’pi me no. No no ‘ti’pi me no. ‘Nevatthi na
natthi sattā opapātikā?’Ti iti ce maį¹ƒ pucchasi, ‘nevatthi na natthi
sattā opapātikā’ti iti ce me assa, ‘nevatthi na natthi sattā
opapātikā’ti iti te naį¹ƒ byākareyyaį¹ƒ. Evanti’pi me no. Tathā’ti’pi me no.
AƱƱathā’ti’pi me no. No ‘ti’pi me no. No no ‘ti’pi me no. ‘Atthi
sukaį¹­adukkaį¹­Änaį¹ƒ kammānaį¹ƒ phalaį¹ƒ vipāko?’Ti iti ce maį¹ƒ pucchasi, ‘atthi
sukaį¹­adukkaį¹­Änaį¹ƒ kammānaį¹ƒ phalaį¹ƒ vipāko’ti iti ce me assa, ‘atthi
sukaį¹­adukkaį¹­Änaį¹ƒ kammānaį¹ƒ phalaį¹ƒ vipāko’ti iti te naį¹ƒ byākareyyaį¹ƒ.
Evanti’pi me no. Tathā’ti’pi me no. AƱƱathā’ti’pi me no. No ‘ti’pi me
no. No no ‘ti’pi me no. ‘Natthi sukaį¹­adukkaį¹­Änaį¹ƒ kammānaį¹ƒ phalaį¹ƒ
vipāko?’Ti iti ce maį¹ƒ pucchasi, ‘natthi sukaį¹­adukkaį¹­Änaį¹ƒ kammānaį¹ƒ phalaį¹ƒ
vipāko’ti iti ce me assa, ‘natthi sukaį¹­adukkaį¹­Änaį¹ƒ kammānaį¹ƒ phalaį¹ƒ
vipāko’ti iti te naį¹ƒ byākareyyaį¹ƒ. Evanti’pi me no. Tathā’ti’pi me no.
AƱƱathā’ti’pi me no. No ‘ti’pi me no. No no ‘ti’pi me no. ‘Atthi ca
natthi ca sukaį¹­adukkaį¹­Änaį¹ƒ kammānaį¹ƒ phalaį¹ƒ vipāko?’Ti iti ce maį¹ƒ
pucchasi, ‘atthi ca natthi ca sukaį¹­adukkaį¹­Änaį¹ƒ kammānaį¹ƒ phalaį¹ƒ vipāko’ti
iti ce me assa, ‘atthi ca natthi ca sukaį¹­adukkaį¹­Änaį¹ƒ kammānaį¹ƒ phalaį¹ƒ
vipāko’ti iti te naį¹ƒ byākareyyaį¹ƒ. Evanti’pi me no. Tathā’ti’pi me no.
AƱƱathā’ti’pi me no. No ‘ti’pi me no. No no ‘ti’pi me no. ‘Nevatthi na
natthi sukaį¹­adukkaį¹­Änaį¹ƒ kammānaį¹ƒ phalaį¹ƒ vipāko?’Ti iti ce maį¹ƒ pucchasi,
‘nevatthi na natthi sukaį¹­adukkaį¹­Änaį¹ƒ kammānaį¹ƒ phalaį¹ƒ vipāko’ti iti ce me
assa, ‘nevatthi na natthi sukaį¹­adukkaį¹­Änaį¹ƒ kammānaį¹ƒ phalaį¹ƒ vipāko’ti
iti te naį¹ƒ byākareyyaį¹ƒ. Evanti’pi me no. Tathā’ti’pi me no.
AƱƱathā’ti’pi me no. No ‘ti’pi me no. No no ‘ti’pi me no. ‘Hoti
tathāgato [PTS Page 059] [\q 59/]
parammaraį¹‡Ä?’Ti iti ce maį¹ƒ pucchasi, ‘hoti tathāgato parammaraį¹‡Ä’ti iti
ce me assa, ‘hoti tathāgato parammaraį¹‡Ä’ti iti te naį¹ƒ byākareyyaį¹ƒ.
Evanti’pi me no. Tathā’ti’pi me no. AƱƱathā’ti’pi me no. No ‘ti’pi me
no. No no ‘ti’pi me no. ‘ Na hoti tathāgato parammaraį¹‡Ä?’Ti iti ce maį¹ƒ
pucchasi, ‘na hoti tathāgato parammaraį¹‡Ä’ti iti ce me assa, ‘na hoti
tathāgato paramaraį¹‡Ä’ti iti te naį¹ƒ byākareyyaį¹ƒ. Evanti’pi me no.
Tathā’ti’pi me no. AƱƱathā’ti’pi me no. No ‘ti’pi me no. No no ‘ti’pi me
no. ‘Hoti ca na hoti ca tathāgato parammaraį¹‡Ä?’Ti iti ce maį¹ƒ pucchasi,
‘hoti ca na hoti ca tathāgato parammaraį¹‡Ä’ti iti ce me assa, ‘hoti ca na
hoti ca tathāgato parammaraį¹‡Ä’ti iti te naį¹ƒ byākareyyaį¹ƒ. Evanti’pi me
no. Tathā’ti’pi me no. AƱƱathā’ti’pi me no. No ‘ti’pi me no. No no
‘ti’pi me no. ‘Neva hoti na na hoti tathāgato parammaraį¹‡Ä?’Ti iti ce maį¹ƒ
pucchasi, ‘neva hoti na na hoti tathāgato parammaraį¹‡Ä’ti iti ce me
assa, ‘neva hoti na na hoti tathāgato parammaraį¹‡Ä’ti iti te naį¹ƒ
byākareyyaį¹ƒ. Evanti’pi me no. Tathā’ti’pi me no. AƱƱathā’ti’pi me no. No
‘ti’pi me no. No no ‘ti’pi me no’ti.

 

Itthaį¹ƒ kho me bhante saƱjayo belaį¹­į¹­hiputto sandiį¹­į¹­hikaį¹ƒ sāmaƱƱaphalaį¹ƒ
puį¹­į¹­ho samāno vikkhepaį¹ƒ byākāsi. Seyyathāpi bhante ambaį¹ƒ vā puį¹­į¹­ho
labujaį¹ƒ byākareyya, labujaį¹ƒ vā puį¹­į¹­ho ambaį¹ƒ byākareyya, evameva kho
bhante saƱjayo belaį¹­į¹­hiputto sandiį¹­į¹­hikaį¹ƒ sāmaƱƱaphalaį¹ƒ puį¹­į¹­ho samāno
vikkhepaį¹ƒ byākāsi.

 

Tassa mayhaį¹ƒ bhante etadahosi: ayaƱca imesaį¹ƒ samaį¹‡abrāhmaį¹‡Änaį¹ƒ sabbabālo
sabbamÅ«įø·ho. Kathaį¹ƒ hi nāma sandiį¹­į¹­hikaį¹ƒ sāmaƱƱaphalaį¹ƒ puį¹­į¹­ho samāno
vikkhepaį¹ƒ byākarissati?Ti. Tassa mayhaį¹ƒ bhante etadahosi: kathaį¹ƒ hi nāma
mādiso samaį¹‡aį¹ƒ vā brāhmaį¹‡aį¹ƒ vā vijite vasantaį¹ƒ apasādetabbaį¹ƒ
maƱƱeyyā?Ti. So kho ahaį¹ƒ bhante saƱjayassa belaį¹­į¹­hiputtassa bhāsitaį¹ƒ
neva abhinandiį¹ƒ. Nappaį¹­ikkosiį¹ƒ. Anabhinanditvā appaį¹­ikkositvā anattamano
anattamanavācaį¹ƒ anicchāretvā tameva vācaį¹ƒ anuggaį¹‡hanto anikkujjanto
uį¹­į¹­hāyāsanā pakkāmiį¹ƒ.

 

[BJT Page 104] [\x 104/]

 

24. So ‘haį¹ƒ bhante bhagavantampi pucchāmi: yathā nu kho imāni bhante
puthusippāyatanāni, seyyathÄ«daį¹ƒ: hatthārohā assārohā rathikā dhanuggahā
celakā calakā piį¹‡įøadāyakā uggā rājaputtā pakkhandino mahānāgā sÅ«rā
cammayodhino dāsakaputtā āįø·Ärikā kappakā nahāpakā sÅ«dā mālākārā rajakā
pesakārā naįø·akārā kumbhakārā gaį¹‡akā muddikā, yāni vā panaƱƱāni’pi
evaį¹ƒgatikāni puthusippāyatanāni, te diį¹­į¹­heva dhamme sandiį¹­į¹­hikaį¹ƒ
sippaphalaį¹ƒ upajÄ«vanti. Te tena attānaį¹ƒ sukhenti pÄ«nenti. Mātāpitaro
sukhenti pÄ«nenti. Puttadāraį¹ƒ sukhenti pÄ«nenti. Mittāmacce sukhenti
pÄ«nenti. Samaį¹‡esu brāhmaį¹‡esu uddhaggikaį¹ƒ dakkhiį¹‡aį¹ƒ patiį¹­į¹­hāpenti
sovaggikaį¹ƒ sukhavipākaį¹ƒ saggasaį¹ƒvattanikaį¹ƒ. Sakkā nu [PTS Page 060] [\q 60/] kho me bhante evameva diį¹­į¹­heva dhamme sandiį¹­į¹­hikaį¹ƒ sāmaƱƱaphalaį¹ƒ paƱƱāpetu”?Nti

 

“Sakkā mahārāja “. Tena hi mahārāja taƱƱevettha paį¹­ipucchissāmi. Yathā te khameyya, tathā naį¹ƒ byākareyyāsi”.

 

25. “Taį¹ƒ kimmaƱƱasi, mahārāja, idha te assa puriso dāso kammakaro
pubbuį¹­į¹­hāyÄ« pacchānipātÄ« kiį¹…kārapaį¹­issāvÄ« manāpacārÄ« piyavādÄ«
mukhullokako. Tassa evamassa: ‘acchariyaį¹ƒ vata bho, abbhutaį¹ƒ vata bho,
puƱƱānaį¹ƒ gati puƱƱānaį¹ƒ vipāko. Ayaį¹ƒ hi rājā māgadho ajātasattu
vedehiputto manusso. Ahampi manusso. Ayaį¹ƒ hi rājā māgadho ajātasattu
vedehiputto paƱcahi kāmaguį¹‡ehi samappito samaį¹…gÄ«bhÅ«to parivāreti devo
maƱƱe. Ahampanambhi’ssa dāso kammakaro pubbuį¹­į¹­hāyÄ« pacchānipātÄ«
kiį¹…kārapaį¹­issāvÄ« manāpacārÄ« piyavādÄ« mukhullokako. So vatassāhaį¹ƒ puƱƱāni
kareyyaį¹ƒ. YannÅ«nāhaį¹ƒ kesamassuį¹ƒ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā
agārasmā anagāriyaį¹ƒ pabbajeyya’nti.

 

So aparena samayena kesamassuį¹ƒ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā
agārasmā anagāriyaį¹ƒ pabbajeyya. So evaį¹ƒ pabbajito samāno kāyena saį¹ƒvuto
vihareyya, vācāya saį¹ƒvuto vihareyya, manasā saį¹ƒvuto vihareyya,
ghāsacchādanaparamatāya santuį¹­į¹­ho abhirato paviveke.

 

TaƱce te purisā evamāroceyyuį¹ƒ: ‘yagghe deva jāneyyāsi, yo te puriso dāso
kammakaro pubbuį¹­į¹­hāyÄ« pacchānipātÄ« kiį¹…kārapaį¹­issāvÄ« manāpacārÄ« piyavādÄ«
mukhullokako, so deva kesamassuį¹ƒ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā
agārasmā anagāriyaį¹ƒ pabbajito. So evaį¹ƒ pabbajito samāno kāyena saį¹ƒvuto
viharati, vācāya saį¹ƒvuto viharati, manasā saį¹ƒvuto viharati,
ghāsacchādanaparamatāya santuį¹­į¹­ho abhirato paviveke’ti. Api nu tvaį¹ƒ evaį¹ƒ
vadeyyāsi: etu me bho so puriso. Punadeva hotu dāso kammakaro
pubbuį¹­į¹­hāyÄ« pacchānipātÄ« kiį¹…kārapaį¹­issāvÄ« manāpacārÄ« piyavādÄ«
mukhullokako”ti.

 

[BJT Page 106] [\x 106/]

 

“No hetaį¹ƒ bhante. Atha kho naį¹ƒ mayameva [PTS Page 061]
[\q 61/] abhivādeyyāmapi, paccuį¹­į¹­heyyāmapi, āsanenapi
nimanteyyāma. Abhinimanteyyāmapi naį¹ƒ
cÄ«varapiį¹‡įøapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārehi.
Dhammikampi’ssa rakkhāvaraį¹‡aguttiį¹ƒ saį¹ƒvidaheyyāmā”ti.

 

“Taį¹ƒ kimmaƱƱasi mahārāja, yadi evaį¹ƒ sante hoti vā sandiį¹­į¹­hikaį¹ƒ sāmaƱƱaphalaį¹ƒ no vā?”Ti.

 

“Addhā kho bhante evaį¹ƒ sante hoti sandiį¹­į¹­hikaį¹ƒ sāmaƱƱaphalaį¹ƒ”ti.

 

“Idaį¹ƒ kho te mahārāja mayā paį¹­hamaį¹ƒ diį¹­į¹­heva dhamme sandiį¹­į¹­hikaį¹ƒ sāmaƱƱaphalaį¹ƒ paƱƱatta”nti.

 

26. “Sakkā pana bhante aƱƱampi evameva diį¹­į¹­heva dhamme sandiį¹­į¹­hikaį¹ƒ sāmaƱƱaphalaį¹ƒ paƱƱapetu?”Nti.

 

“Sakkā mahārāja. Tena hi mahārāja, taƱƱevettha paį¹­ipucchissāmi. Yathā te
khameyya tathā naį¹ƒ byākareyyāsi. Taį¹ƒ kimmaƱƱasi mahārāja idha te assa
puriso kassako gahapatiko kārakārako rāsivaįøįøhako, tassa evamassa:
“acchariyaį¹ƒ vata bho abbhutaį¹ƒ vata bho puƱƱānaį¹ƒ gati puƱƱānaį¹ƒ vipāko.
Ayaį¹ƒ hi rājā māgadho ajātasattu vedehiputto manusso. Ahampi manusso.
Ayaį¹ƒ hi rājā māgadho ajātasattu vedehiputto paƱcahi kāmaguį¹‡ehi samappito
samaį¹…gÄ«bhÅ«to parivāreti devo maƱƱe. Ahampanambhi’ssa kassako gahapatiko
kārakārako rāsivaįøįøhako. So vatassāhaį¹ƒ puƱƱāni kareyyaį¹ƒ. YannÅ«nāhaį¹ƒ
kesamassuį¹ƒ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaį¹ƒ
pabbajeyya’nti.

 

So aparena samayena appaį¹ƒ vā bhogakkhandhaį¹ƒ pahāya mahantaį¹ƒ vā
bhogakkhandhaį¹ƒ pahāya appaį¹ƒ vā Ʊātiparivaį¹­į¹­aį¹ƒ pahāya mahantaį¹ƒ vā
Ʊātiparivaį¹­į¹­aį¹ƒ pahāya kesamassuį¹ƒ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā
agārasmā anagāriyaį¹ƒ pabbajeyya. So evaį¹ƒ pabbajito samāno kāyena saį¹ƒvuto
vihareyya, vācāya saį¹ƒvuto vihareyya, manasā saį¹ƒvuto vihareyya,
ghāsacchādanaparamatāya santuį¹­į¹­ho abhirato paviveke.

 

Taį¹ƒ ce te purisā evamāroceyyuį¹ƒ: ‘yagghe deva jāneyyāsi. Yo te puriso
kassako gahapatiko kārakārako rāsivaįøįøhako, so deva kesamassuį¹ƒ ogāretvā
kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaį¹ƒ pabbajito. So evaį¹ƒ
pabbajito samāno kāyena saį¹ƒvuto viharati vācāya saį¹ƒvuto viharati, manasā
saį¹ƒvuto viharati, [PTS Page 062] [\q 62/]
ghāsacchādanaparamatāya santuį¹­į¹­ho abhirato paviveke’ti. Api nu tvaį¹ƒ
evaį¹ƒ vadeyyāsi: ‘etu me bho so puriso. Punadeva hotu kassako gahapatiko
kārakārako rāsivaįøįøhako’ti?

 

[BJT Page 108] [\x 108/]

 

“No hotaį¹ƒ bhante. Atha kho naį¹ƒ mayameva abhivādeyyāmapi
paccuį¹­į¹­heyyāmapi, āsanenapi nimanteyyāma, abhinimanteyyāmapi naį¹ƒ
cÄ«varapiį¹‡įøapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārehi.
Dhammikampi’ssa rakkhāvaraį¹‡aguttiį¹ƒ saį¹ƒvidaheyyāmā”ti.

 

“Taį¹ƒ kimmaƱƱesi mahārāja, yadi evaį¹ƒ sante hoti vā sandiį¹­į¹­hikaį¹ƒ sāmaƱƱaphalaį¹ƒ no vā?”Ti.

 

“Addhā kho bhante evaį¹ƒ sante hoti sandiį¹­į¹­hikaį¹ƒ samāƱƱaphala”nti.

 

“Idaį¹ƒ kho te mahārāja mayā dutiyaį¹ƒ diį¹­į¹­heva dhamme sandiį¹­į¹­hikaį¹ƒ sāmaƱƱaphalaį¹ƒ paƱƱattanti”.

 

27. “Sakkā pana bhante aƱƱampi diį¹­į¹­heva dhamme sandiį¹­į¹­hikaį¹ƒ
sāmaƱƱaphalaį¹ƒ paƱƱāpetuį¹ƒ imehi sandiį¹­į¹­hikehi sāmaƱƱaphalehi
abhikkantataraƱca paį¹‡itataraƱcā?”Ti

 

“Sakkā mahārāja. Tena hi mahārāja suį¹‡ohi sādhukaį¹ƒ manasi karohi bhāsissāmÄ«”ti.

 

“Evaį¹ƒ bhante”ti kho rājā māgadho ajātasattu vedehiputto bhagavato paccassosi.
28. Bhagavā etadavoca: “idha mahārāja tathāgato loke uppajjati arahaį¹ƒ
sammāsambuddho vijjācaraį¹‡asampanno sugato lokavidÅ« anuttaro
purisadammasārathÄ« satthā devamanussānaį¹ƒ buddho bhagavā. So imaį¹ƒ lokaį¹ƒ
sadevakaį¹ƒ samārakaį¹ƒ sabrahmakaį¹ƒ sassamaį¹‡abrāhmaį¹‡iį¹ƒ pajaį¹ƒ sadevamanussaį¹ƒ
sayaį¹ƒ abhiƱƱā sacchikatvā pavedeti. So dhammaį¹ƒ deseti ādikalyāį¹‡aį¹ƒ
majjhekalyāį¹‡aį¹ƒ pariyosānakalyāį¹‡aį¹ƒ sātthaį¹ƒ sabyaƱjanaį¹ƒ kevalaparipuį¹‡į¹‡aį¹ƒ
parisuddhaį¹ƒ. Brahmacariyaį¹ƒ pakāseti.

 

29. Taį¹ƒ dhammaį¹ƒ suį¹‡Äti gahapati vā gahapatiputto vā aƱƱatarasmiį¹ƒ vā kule paccājāto. So taį¹ƒ dhammaį¹ƒ [PTS Page 063]
[\q 63/] sutvā tathāgate saddhaį¹ƒ paį¹­ilabhati. So tena
saddhāpaį¹­ilābhena samannāgato iti paį¹­isaį¹ƒcikkhati: ’sambādho gharāvaso
rajāpatho1. Abbhokāso pabbajjā. Nayidaį¹ƒ sukaraį¹ƒ agāraį¹ƒ ajjhāvasatā
ekantaparipuį¹‡į¹‡aį¹ƒ ekantaparisuddhaį¹ƒ saį¹ƒkhalikhitaį¹ƒ brahmacariyaį¹ƒ carituį¹ƒ.
YannÅ«nāhaį¹ƒ kesamassuį¹ƒ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā
anagāriyaį¹ƒ pabbajeyya’nti.

 

1. Rajopatho, katthaci.

 

[BJT Page 110] [\x 110/]

 

So aparena samayena appaį¹ƒ vā bhogakkhandhaį¹ƒ pahāya mahantaį¹ƒ vā
bhogakkhandhaį¹ƒ pahāya appaį¹ƒ vā Ʊātiparivaį¹­į¹­aį¹ƒ pahāya mahantaį¹ƒ vā
Ʊātiparivaį¹­į¹­aį¹ƒ pahāya kesamassuį¹ƒ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā
agārasmā anagāriyaį¹ƒ pabbajati. So evaį¹ƒ pabbajito samāno
pātimokkhasaį¹ƒvarasaį¹ƒvuto viharati ācāragocarasampanno aį¹‡umattesu vajjesu
bhayadassāvī. Samādāya sikkhati sikkhāpadesu kāyakammavacīkammena
samannāgato kusalena. Parisuddhājīvo sīlasampanno indriyesu guttadvāro
bhojane mattaĆ±Ć±Å« satisampajaƱƱesu samannāgato sattuį¹­į¹­ho.

 

29. KathaƱca mahārāja bhikkhu sīlasampanno hoti? Idha mahārāja bhikkhu
pāį¹‡Ätipātaį¹ƒ pahāya pāį¹‡Ätipātā paį¹­ivirato hoti nihitadaį¹‡įøo nihitasattho
lajjÄ« dayāpanno. Sabbapāį¹‡abhÅ«tahitānukampÄ« viharati. Idampi’ssa hoti
sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

Adinnādānaį¹ƒ pahāya adinnādānā paį¹­ivirato hoti dinnādāyÄ« dinnapāį¹­ikaį¹…khÄ«.
Athenena sucibhÅ«tena attanā viharati. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

Abrahmacariyaį¹ƒ pahāya brahmacārÄ« hoti ārācārÄ«1 virato methunā gāmadhammā. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

Musāvādaį¹ƒ pahāya musāvādā paį¹­ivirato hoti saccavādÄ« saccasandho theto2
paccayiko avisaį¹ƒvādako lokassa. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

Pisuį¹‡aį¹ƒ vācaį¹ƒ3 pahāya pisuį¹‡Äya vācāya paį¹­ivirato hoti. Ito sutvā na amutra akkhātā imesaį¹ƒ bhedāya. [PTS Page 064]
[\q 64/] amutra vā sutvā na imesaį¹ƒ akkhātā amÅ«saį¹ƒ bhedāya. Iti
bhinnānaį¹ƒ vā sandhātā, sahitānaį¹ƒ vā anuppadātā4 samaggārāmo5 samaggarato
samagganandiį¹ƒ samaggakaraį¹‡iį¹ƒ vācaį¹ƒ bhāsitā hoti. Idampi’ssa hoti
sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

Pharusaį¹ƒ vācaį¹ƒ6 pahāya pharusāya vācāya paį¹­ivirato hoti. Yā sā vācā neįø·Ä
kaį¹‡į¹‡asukhā pemanÄ«yā7 hadayaį¹…gamā porÄ« bahujanakantā bahujanamanāpā,
tathārÅ«paį¹ƒ8 vācaį¹ƒ bhāsitā hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

Samphappalāpaį¹ƒ pahāya samphappalāpā paį¹­ivirato hoti kālavādÄ« bhÅ«tavādÄ«
atthavādÄ« dhammavādÄ« vinayavādÄ«. Nidhānavatiį¹ƒ vācaį¹ƒ bhāsitā hoti kālena
sāpadesaį¹ƒ pariyantavatiį¹ƒ atthasaƱhitaį¹ƒ. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

1. Anācāri, machasaį¹ƒ.
2. į¹¬heto, syā.
3. Pisuį¹‡Ävācaį¹ƒ, [PTS.]
4. Anuppādātā, [PTS.]
5. Samaggarāmo, machasaį¹ƒ.
6. Pharusāvācaį¹ƒ, [PTS.] Sitira
7. Pemaniyā, machasaį¹ƒ. 8. EvarÅ«piį¹ƒ. [PTS.] Sitira.
[BJT Page 112] [\x 112/]

 

30. BÄ«jagāmabhÅ«tagāmasamārambhā1 paį¹­ivirato hoti. Ekabhattiko2 hoti
rattÅ«parato3 paį¹­ivirato4 vikālabhojanā. NaccagÄ«tavāditavisÅ«kadassanā5
paį¹­ivirato hoti. Mālāgandhavilepanadhāraį¹‡amaį¹‡įøanavibhusanaį¹­į¹­hānā
paį¹­ivirato hoti. Uccāsayanamahāsayanā paį¹­ivirato hoti.
JātarÅ«parajatapaį¹­iggahaį¹‡Ä6 paį¹­ivirato hoti. ĀmakadhaƱƱapaį¹­iggahaį¹‡Ä6
paį¹­ivirato hoti. Āmakamaį¹ƒsapaį¹­iggahaį¹‡Ä6 paį¹­ivirato hoti.
Itthikumārikapaį¹­iggahaį¹‡Ä6 paį¹­ivirato hoti. Dāsidāsapaį¹­iggahaį¹‡Ä6
paį¹­ivirato hoti. Ajeįø·akapaį¹­iggahaį¹‡Ä6 paį¹­ivirato hoti.
Kukkuį¹­asÅ«karapaį¹­iggahaį¹‡Ä6 paį¹­ivirato hoti. Hatthigavassavaįø·avā7
paį¹­iggahaį¹‡Ä paį¹­ivirato hoti. Khettavatthupaį¹­iggahaį¹‡Ä paį¹­ivirato hoti.
DÅ«teyyapaheį¹‡a8 gamanānuyogā paį¹­ivirato hoti. Kayavikkayā paį¹­ivirato
hoti. TulākÅ«į¹­akaį¹ƒsakÅ«į¹­amānakÅ«į¹­Ä9 paį¹­ivirato hoti.
Ukkoį¹­anavaƱcananikatisāci10 yogā paį¹­ivirato hoti.
Chedanavadhabandhanaviparāmosaālopasahasākārā11 paį¹­ivirato hoti.
Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

CullasÄ«laį¹ƒ12 niį¹­į¹­hitaį¹ƒ

 

31. Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ bÄ«jagāmabhÅ«tagāmasamārambhaį¹ƒ13 anuyuttā viharanti,
seyyathÄ«daį¹ƒ: mÅ«labÄ«jaį¹ƒ khandhabÄ«jaį¹ƒ phalubÄ«jaį¹ƒ14 aggabÄ«jaį¹ƒ
bijabÄ«jameva15 paƱcamaį¹ƒ. Iti vā itievarÅ«pā16
bÄ«jagāmabhÅ«tagāmasamārambhā17 [PTS Page 065] [\q 65/] paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

32. Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ sannidhikāraparibhogaį¹ƒ anuyuttā viharanti,
seyyathÄ«daį¹ƒ: annasannidhiį¹ƒ pānasannidhiį¹ƒ vatthasannidhiį¹ƒ yānasannidhiį¹ƒ
sayanasannidhiį¹ƒ gandhasannidhiį¹ƒ āmisasannidhiį¹ƒ. Iti vā iti evarÅ«pā
sannidhikāraparibhogā paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

1. Samārabbhā, machasaį¹ƒ.
2. Ekaį¹ƒ bhattiko, machasaį¹ƒ.
3. Rattuparato, machasaį¹ƒ.
4. Virato, the. Se.
5. VisÅ«kaį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
6. Pariggahaį¹‡Ä, (sabbattha)
7. Gavassaį¹ƒ, se. Vaįø·avaį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
8. Pahiį¹‡a, sÄ«mu. Machasa. Syā.
9. KÅ«į¹­aį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
10. Sāvi, machasaį¹ƒ.
11. Sahasaį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
12. CÅ«įø·a sÄ«laį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
13. Samārabbhā, machasaį¹ƒ.
14. Phalaį¹ƒ, se. Phaluį¹ƒ, si. The.
15. Bija bÄ«jaį¹ƒ eva. The.
16. Iti evarupā, kesuci.
17. Samārabbhā, machasaį¹ƒ.

 

[BJT Page 114] [\x 114/]

 

33. Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ visÅ«kadassanaį¹ƒ anuyuttā viharanti, seyyathÄ«daį¹ƒ:
naccaį¹ƒ gÄ«taį¹ƒ vāditaį¹ƒ pekkhaį¹ƒ akkhātaį¹ƒ pāį¹‡issaraį¹ƒ vetālaį¹ƒ kumbhathÅ«naį¹ƒ
sobhanakaį¹ƒ1 caį¹‡įøÄlaį¹ƒ vaį¹ƒsaį¹ƒ dhopanakaį¹ƒ2 hatthiyuddhaį¹ƒ assayuddhaį¹ƒ
mahisayuddhaį¹ƒ3 usabhayuddhaį¹ƒ ajayuddhaį¹ƒ meį¹‡įøayuddhaį¹ƒ4 kukkuį¹­ayuddhaį¹ƒ
vaį¹­į¹­akayuddhaį¹ƒ daį¹‡įøayuddhaį¹ƒ muį¹­į¹­hiyuddhaį¹ƒ5 nibbuddhaį¹ƒ uyyodhikaį¹ƒ
balaggaį¹ƒ senābyÅ«haį¹ƒ aį¹‡Ä«kadassanaį¹ƒ6. Iti vā iti evarÅ«pā visÅ«kadassanā
paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

34. Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ jÅ«tappamādaį¹­į¹­hānānuyogaį¹ƒ anuyuttā viharanti,
seyyathÄ«daį¹ƒ: aį¹­į¹­hapadaį¹ƒ dasapadaį¹ƒ ākāsaį¹ƒ parihārapathaį¹ƒ santikaį¹ƒ
khalikaį¹ƒ ghaį¹­ikaį¹ƒ salākahatthaį¹ƒ akkhaį¹ƒ paį¹…gacÄ«raį¹ƒ vaį¹…kakaį¹ƒ mokkhacikaį¹ƒ
ciį¹…gulakaį¹ƒ pattāįø·hakaį¹ƒ rathakaį¹ƒ dhanukaį¹ƒ akkharikaį¹ƒ manesikaį¹ƒ
yathāvajjaį¹ƒ. Iti vā iti evarÅ«pā jÅ«tappamādaį¹­į¹­hānānuyogā paį¹­ivirato hoti.
Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

35. Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ uccāsayanamahāsayanaį¹ƒ anuyuttā viharanti,
seyyathÄ«daį¹ƒ: āsandiį¹ƒ pallaį¹…kaį¹ƒ gonakaį¹ƒ cittakaį¹ƒ paį¹­ikaį¹ƒ paį¹­alikaį¹ƒ
tÅ«likaį¹ƒ vikatikaį¹ƒ uddalomiį¹ƒ ekantalomiį¹ƒ kaį¹­į¹­hissaį¹ƒ koseyyaį¹ƒ kuttakaį¹ƒ
hatthattharaį¹ƒ assattharaį¹ƒ rathattharaį¹ƒ ajinappaveį¹‡iį¹ƒ
kādalimigapavarapaccattharaį¹‡aį¹ƒ sauttaracchadaį¹ƒ ubhatolohitakÅ«padhānaį¹ƒ.
Iti vā iti [PTS Page 066] [\q 66/] evarÅ«pā uccāsayanamahāsayanā paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

1. Sobhanagarakaį¹ƒ, katthaci. Sobhanakarakaį¹ƒ, [PTS.] Sobhanagharakaį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
2. Dhovanaį¹ƒ, katthaci. Dhopanaį¹ƒ, sitira.
3. Mahiį¹ƒsaį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
4. Meį¹‡įøakaį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
5. SÄ«hala potthakesu na dissati.
6. Anīka - kesuci.

 

[BJT Page 116] [\x 116/]

 

36. Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ maį¹‡įøanavibhusanaį¹­į¹­hānānuyogaį¹ƒ anuyuttā viharanti,
seyyathÄ«daį¹ƒ: ucchādanaį¹ƒ parimaddanaį¹ƒ nahāpanaį¹ƒ sambāhanaį¹ƒ ādāsaį¹ƒ aƱjanaį¹ƒ
mālāvilepanaį¹ƒ mukhacuį¹‡į¹‡akaį¹ƒ1 mukhalepanaį¹ƒ2 hatthabandhaį¹ƒ sikhābandhaį¹ƒ
daį¹‡įøakaį¹ƒ nāįø·ikaį¹ƒ khaggaį¹ƒ chattaį¹ƒ citrÅ«pāhanaį¹ƒ uį¹‡hÄ«saį¹ƒ maį¹‡iį¹ƒ vālavÄ«janiį¹ƒ
odātāni vatthāni dīghadasāni. Iti vā iti evarūpā
maį¹‡įøanavibhusanaį¹­į¹­hānānuyogā paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

37. Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ tiracchānakathaį¹ƒ anuyuttā viharanti, seyyathÄ«daį¹ƒ:
rājakathaį¹ƒ corakathaį¹ƒ mahāmattakathaį¹ƒ senākathaį¹ƒ bhayakathaį¹ƒ
yuddhakathaį¹ƒ annakathaį¹ƒ pānakathaį¹ƒ vatthakathaį¹ƒ sayanakathaį¹ƒ mālākathaį¹ƒ
gandhakathaį¹ƒ Ʊātikathaį¹ƒ yānakathaį¹ƒ gāmakathaį¹ƒ nigamakathaį¹ƒ nagarakathaį¹ƒ
janapadakathaį¹ƒ itthikathaį¹ƒ purisakathaį¹ƒ (kumārakathaį¹ƒ kumārikathaį¹ƒ)3
sÅ«rakathaį¹ƒ visikhākathaį¹ƒ kumbhaį¹­į¹­hānakathaį¹ƒ pubbapetakathaį¹ƒ
nānattakathaį¹ƒ lokakkhāyikaį¹ƒ samuddakkhāyikaį¹ƒ itibhavābhavakathaį¹ƒ. Iti vā
itievarÅ«pāya tiracchānakathāya paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti
sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

38. Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pā viggāhikakathaį¹ƒ anuyuttā viharanti, seyyathÄ«daį¹ƒ:
“na tvaį¹ƒ imaį¹ƒ dhammavinayaį¹ƒ ājānāsi. Ahaį¹ƒ imaį¹ƒ dhammavinayaį¹ƒ ājānāmi.
Kiį¹ƒ tvaį¹ƒ imaį¹ƒ dhammavinayaį¹ƒ ājānissasi? Micchāpaį¹­ipanno tvamasi.
Ahamasmi sammāpaį¹­ipanno. Sahitaį¹ƒ me, asahitaį¹ƒ te. Pure vacanÄ«yaį¹ƒ pacchā
avaca. Pacchā vacanÄ«yaį¹ƒ pure avaca. Āciį¹‡į¹‡aį¹ƒ4 te viparāvattaį¹ƒ. Āropito te
vādo. NiggahÄ«to tvamasi. Cara vādappamokkhāya. Nibbeį¹­hehi vā sace
pahosÄ«”ti. Iti vā itievarÅ«pāya viggāhikakathāya paį¹­ivirato hoti.
Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

39. Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ dÅ«teyyapahiį¹‡agamanānuyogamanuyuttā [PTS Page 067]
[\q 67/] viharanti, seyyathÄ«daį¹ƒ: raƱƱaį¹ƒ rājamahāmattānaį¹ƒ
khattiyānaį¹ƒ brāhmaį¹‡Änaį¹ƒ gahapatikānaį¹ƒ kumārānaį¹ƒ “idha gaccha.
Amutrāgaccha. Idaį¹ƒ hara. Amutra idaį¹ƒ āharā”ti. Iti vā itievarÅ«pā
dÅ«teyyapahiį¹‡agamanānuyogā paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

1. Mukhacuį¹‡į¹‡aį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
2. Mukhālepanaį¹ƒ, sÄ«mu.
3. Marammapotthakesuyeva dissate
4. Aviciį¹‡į¹‡aį¹ƒ, kesuci.

 

[BJT Page 118] [\x 118/]

 

40. Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te kuhakā ca honti lapakā ca nemittikā ca nippesikā ca lābhena
ca lābhaį¹ƒ nijigiį¹ƒsitāro. Iti vā itievarÅ«pā kuhanalapanā paį¹­ivirato
hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

MajjhimasÄ«laį¹ƒ niį¹­į¹­hitaį¹ƒ.

 

41. Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ1 kappenti,
seyyathÄ«daį¹ƒ: aį¹…gaį¹ƒ nimittaį¹ƒ uppātaį¹ƒ2 supiį¹‡aį¹ƒ3 lakkhaį¹‡aį¹ƒ mÅ«sikacchinnaį¹ƒ
aggihomaį¹ƒ dabbihomaį¹ƒ thusahomaį¹ƒ taį¹‡įøulahomaį¹ƒ sappihomaį¹ƒ telahomaį¹ƒ
mukhahomaį¹ƒ lohitahomaį¹ƒ aį¹…gavijjā vatthuvijjā khattavijjā4 sivavijjā
bhūtavijjā bhurivijjā ahivijjā visavijjā vicchikavijjā mūsikavijjā
sakuį¹‡avijjā vāyasavijjā pakkajjhānaį¹ƒ5 saraparittānaį¹ƒ migacakkaį¹ƒ. Iti vā
itievarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vā paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa
hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

42. Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ kappenti,
seyyathÄ«daį¹ƒ: maį¹‡ilakkhaį¹‡aį¹ƒ vatthalakkhaį¹‡aį¹ƒ daį¹‡įøalakkhaį¹‡aį¹ƒ6 asilakkhaį¹‡aį¹ƒ
usulakkhaį¹‡aį¹ƒ dhanulakkhaį¹‡aį¹ƒ āvudhalakkhaį¹‡aį¹ƒ7 itthilakkhaį¹‡aį¹ƒ
purisalakkhaį¹‡aį¹ƒ kumāralakkhaį¹‡aį¹ƒ kumārilakkhaį¹‡aį¹ƒ dāsalakkhaį¹‡aį¹ƒ
dāsilakkhaį¹‡aį¹ƒ hatthilakkhaį¹‡aį¹ƒ assalakkhaį¹‡aį¹ƒ mahisalakkhaį¹‡aį¹ƒ8
usabhalakkhaį¹‡aį¹ƒ golakkhaį¹‡aį¹ƒ9 ajalakkhaį¹‡aį¹ƒ meį¹‡įøalakkhaį¹‡aį¹ƒ10
kukkuį¹­alakkhaį¹‡aį¹ƒ vaį¹­į¹­akalakkhaį¹‡aį¹ƒ godhālakkhaį¹‡aį¹ƒ kaį¹‡į¹‡ikālakkhaį¹‡aį¹ƒ
kacchapalakkhaį¹‡aį¹ƒ migalakkhaį¹‡aį¹ƒ. Iti vā itievarÅ«pāya tiracchānavijjāya
micchājÄ«vā paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

43. Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni bhuƱjitvā te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya [PTS Page 068]
[\q 68/] micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ kappenti seyyathÄ«daį¹ƒ: raƱƱaį¹ƒ
niyyānaį¹ƒ bhavissati, raƱƱaį¹ƒ aniyyānaį¹ƒ bhavissati, abbhantarānaį¹ƒ raƱƱaį¹ƒ
upayānaį¹ƒ bhavissati, bāhirānaį¹ƒ raƱƱaį¹ƒ apayānaį¹ƒ bhavissati, bāhirānaį¹ƒ
raƱƱaį¹ƒ upayānaį¹ƒ bhavissati, abbhantarānaį¹ƒ raƱƱaį¹ƒ apayānaį¹ƒ bhavissati,
abbhantarānaį¹ƒ raƱƱaį¹ƒ jayo bhavissati, abbhantarānaį¹ƒ raƱƱaį¹ƒ parājayo
bhavissati. Iti imassa jayo bhavissati. Imassa parājayo bhavissati. Iti
vā itievarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vā paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa
hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

1. JÄ«vitaį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
2. Uppādaį¹ƒ, sÄ«mu.
3. Supinaį¹ƒ, machasaį¹ƒ. Supiį¹‡akaį¹ƒ, si.
4. Khettaį¹ƒ, kesuci.
5. Pakkha, kesuci.
6. Daį¹‡įøalakkhaį¹‡aį¹ƒ satthalakkhaį¹‡aį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
7. Āyudha, kesuci.
8. Mahiį¹ƒsa, machasaį¹ƒ.
9. Goį¹‡a, machasaį¹ƒ.
10. Meį¹‡įøaka, kesuci.

 

[BJT Page 120] [\x 120/]

 

44. Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ kappenti.
SeyyathÄ«daį¹ƒ: candaggāho bhavissati. Suriyaggāho bhavissati.
Nakkhattagāho bhavissati. Candimasuriyānaį¹ƒ pathagamanaį¹ƒ bhavissati.
Candimasuriyānaį¹ƒ uppathagamanaį¹ƒ bhavissati. Nakkhattānaį¹ƒ pathagamanaį¹ƒ
bhavissati. Nakkhattānaį¹ƒ uppathagamanaį¹ƒ bhavissati. Ukkāpāto bhavissati.
DÄ«sāįøÄho bhavissati. BhÅ«micālo bhavissati. DevadundÅ«bhi bhavissati.
Candimasuriyanakkhattānaį¹ƒ uggamanaį¹ƒ ogamanaį¹ƒ1 saį¹ƒkilesaį¹ƒ vodānaį¹ƒ
bhavissati. Evaį¹ƒvipāko candaggāho bhavissati. Evaį¹ƒvipāko suriyaggāho
bhavissati. Evaį¹ƒvipāko nakkhattaggāho bhavissati. Evaį¹ƒvipākaį¹ƒ
candimasuriyānaį¹ƒ pathagamanaį¹ƒ bhavissati. Evaį¹ƒvipākaį¹ƒ candimasuriyānaį¹ƒ
uppathagamanaį¹ƒ bhavissati. Evaį¹ƒvipākaį¹ƒ nakkhattānaį¹ƒ pathagamanaį¹ƒ
bhavissati. Evaį¹ƒvipākaį¹ƒ nakkhattānaį¹ƒ uppathagamanaį¹ƒ bhavissati.
Evaį¹ƒvipāko ukkāpāto bhavissati. Evaį¹ƒvipāko disāįøÄho bhavissati.
Evaį¹ƒvipāko bhumivālo bhavissati. Evaį¹ƒvipāko devadundÅ«bhi bhavissati.
Evaį¹ƒvipāko candimasuriyanakkhattānaį¹ƒ uggamanaį¹ƒ ogamanaį¹ƒ saį¹…kilesaį¹ƒ
vodānaį¹ƒ bhavissati. Iti vā evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vā
paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

45. Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni bhuƱjitvā te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya [PTS Page 069]
[\q 69/] micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ kappenti. SeyyathÄ«daį¹ƒ: subbuį¹­į¹­hikā
bhavissati. Dubbuį¹­į¹­hikā bhavissati. Subhikkhaį¹ƒ bhavissati. Dubbhikkhaį¹ƒ
bhavissati. Khemaį¹ƒ bhavissati. Bhayaį¹ƒ bhavissati. Rogo bhavissati.
Ārogyaį¹ƒ bhavissati. Muddā gaį¹‡anā saį¹ƒkhānaį¹ƒ kāveyyaį¹ƒ lokāyataį¹ƒ. Iti vā
itievarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa
hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

46. Yathā pana paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ kappenti.
SeyyathÄ«daį¹ƒ: āvāhanaį¹ƒ vivāhanaį¹ƒ saį¹ƒvadanaį¹ƒ vivadanaį¹ƒ saį¹ƒkiraį¹‡aį¹ƒ
vikiraį¹‡aį¹ƒ subhagakaraį¹‡aį¹ƒ dubbhagakaraį¹‡aį¹ƒ viruddhagabbhakaraį¹‡aį¹ƒ
jivhānitthambhanaį¹ƒ2 hanusaį¹ƒhananaį¹ƒ hatthābhijappanaį¹ƒ hanujappanaį¹ƒ
kaį¹‡į¹‡ajappanaį¹ƒ ādāsapaƱhaį¹ƒ kumāripaƱhaį¹ƒ devapaƱhaį¹ƒ ādiccupaį¹­į¹­hānaį¹ƒ
mahatupaį¹­į¹­hānaį¹ƒ abbhujjalanaį¹ƒ sirivhāyanaį¹ƒ. Iti vā itievarÅ«pāya
tiracchānavijjāya micchājÄ«vā paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

1. Oggamanaį¹ƒ, kesuci.
2. Jivhānitthaddhanaį¹ƒ. Bahusu.

 

[BJT Page 122] [\x 122/]

 

47. Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ kappenti.
SeyyathÄ«daį¹ƒ: santikammaį¹ƒ paį¹‡idhikammaį¹ƒ bhÅ«takammaį¹ƒ bhurikammaį¹ƒ
vassakammaį¹ƒ vossakammaį¹ƒ vatthukammaį¹ƒ vatthuparikiraį¹‡aį¹ƒ ācamanaį¹ƒ
nahāpanaį¹ƒ juhanaį¹ƒ vamanaį¹ƒ virecanaį¹ƒ uddhavirecanaį¹ƒ adhovirecanaį¹ƒ
sÄ«savirecanaį¹ƒ kaį¹‡į¹‡atelaį¹ƒ nettatappanaį¹ƒ natthukammaį¹ƒ aƱjanaį¹ƒ paccaƱjanaį¹ƒ
sālākiyaį¹ƒ sallakattiyaį¹ƒ dārakatikicchā mÅ«labhesajjānaį¹ƒ anuppadānaį¹ƒ
osadhÄ«naį¹ƒ paį¹­imokkho. Iti vā itievarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vā
paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

48. Sa kho1 so mahārāja bhikkhu evaį¹ƒ sÄ«lasampanno na kutoci bhayaį¹ƒ
samanupassati yadidaį¹ƒ sÄ«lasaį¹ƒvarato. Seyyathāpi mahārāja khattiyo
muddhāvasitto2 nihatapaccāmitto na [PTS Page 070]
[\q 70/] kutoci bhayaį¹ƒ samanupassati yadidaį¹ƒ paccatthikato,
evameva kho mahārāja bhikkhu evaį¹ƒ sÄ«lasampanno na kutoci bhayaį¹ƒ
samanupassati yadidaį¹ƒ sÄ«lasaį¹ƒvarato. So iminā ariyena sÄ«lakkhandhena
samannāgato ajjhattaį¹ƒ anavajjasukhaį¹ƒ paį¹­isaį¹ƒvedeti. Evaį¹ƒ kho mahārāja
bhikkhu sīlasampanno hoti.

 

49. KathaƱca mahārāja bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti? Idha mahārāja
bhikkhu cakkhunā rÅ«paį¹ƒ disvā na nimittaggāhÄ« hoti nānubyaƱjanaggāhÄ«.
Yatvādhikaraį¹‡amenaį¹ƒ cakkhundriyaį¹ƒ asaį¹ƒvutaį¹ƒ viharantaį¹ƒ abhijjhā
domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuį¹ƒ3 tassa saį¹ƒvarāya
paį¹­ipajjati. Rakkhati cakkhundriyaį¹ƒ cakkhundriye saį¹ƒvaraį¹ƒ āpajjati.
Sotena saddaį¹ƒ sutvā na nimittaggāhÄ« hoti nānubyaƱjanaggāhÄ«.
Yatvādhikaraį¹‡amenaį¹ƒ sotindriyaį¹ƒ asaį¹ƒvutaį¹ƒ viharantaį¹ƒ abhijjhā domanassā
pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuį¹ƒ tassa saį¹ƒvarāya paį¹­ipajjati.
Rakkhati sotindriyaį¹ƒ sotindriye saį¹ƒvaraį¹ƒ āpajjati. Ghāį¹‡ena gandhaį¹ƒ
ghāyitvā na nimittaggāhÄ« hoti nānubyaƱjanaggāhÄ«. Yatvādhikaraį¹‡amenaį¹ƒ
ghāį¹‡indriyaį¹ƒ asaį¹ƒvutaį¹ƒ viharantaį¹ƒ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā
dhammā anvassaveyyuį¹ƒ tassa saį¹ƒvarāya paį¹­ipajjati. Rakkhati ghāį¹‡indriyaį¹ƒ
ghāį¹‡indriye saį¹ƒvaraį¹ƒ āpajjati. Jivhāya rasaį¹ƒ sāyitvā na nimittaggāhÄ«
hoti nānubyaƱjanaggāhÄ«. Yatvādhikaraį¹‡amenaį¹ƒ jivhindriyaį¹ƒ asaį¹ƒvutaį¹ƒ
viharantaį¹ƒ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuį¹ƒ3 tassa
saį¹ƒvarāya paį¹­ipajjati. Rakkhati jivhindriyaį¹ƒ jivhindriye saį¹ƒvaraį¹ƒ
āpajjati. Kāyena phoį¹­į¹­habbaį¹ƒ phusitvā na nimittaggāhÄ« hoti
nānubyaƱjanaggāhÄ«. Yatvādhikaraį¹‡amenaį¹ƒ kāyindriyaį¹ƒ asaį¹ƒvutaį¹ƒ viharantaį¹ƒ
abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuį¹ƒ3 tassa saį¹ƒvarāya
paį¹­ipajjati. Rakkhati kāyindriyaį¹ƒ kāyindriye saį¹ƒvaraį¹ƒ āpajjati. Manasā
dhammaį¹ƒ viƱƱāya na nimittaggāhÄ« hoti nānubyaƱjanaggāhÄ«.
Yatvādhikaraį¹‡amenaį¹ƒ manindriyaį¹ƒ asaį¹ƒvutaį¹ƒ viharantaį¹ƒ abhijjhā domanassā
pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuį¹ƒ3 tassa saį¹ƒvarāya paį¹­ipajjati.
Rakkhati manindriyaį¹ƒ. Manindriye saį¹ƒvaraį¹ƒ āpajjati. So iminā ariyena
indriyasaį¹ƒvarena samannāgato ajjhattaį¹ƒ abyāsekasukhaį¹ƒ paį¹­isaį¹ƒvedeti.
Evaį¹ƒ kho mahārāja bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti.

 

1. Atha kho, kesuci.
2. Muddhābhisinto, kesuci.
3. Anvāsaveyyuį¹ƒ, anvāssaveyyu, kesuci.

 

[BJT Page 124] [\x 124/]

 

50. KathaƱca mahārāja bhikkhu satisampajaƱƱena samannāgato hoti? Idha
mahārāja bhikkhu abhikkante paį¹­ikkante sampajānakārÄ« hoti. Ālokite
vilokite sampajānakārī hoti. SamiƱjite1 pasārite sampajānakārī hoti.
Saį¹…ghāį¹­ipattacÄ«varadhāraį¹‡e sampajānakārÄ« hoti. Asite pÄ«te khāyite sāyite
sampajānakārÄ« hoti. Uccārapassāvakamme sampajānakārÄ« hoti. Gate į¹­hite
nisinne sutte jāgarite bhāsite tuį¹‡hÄ«bhāve sampajānakārÄ« hoti. Evaį¹ƒ kho [PTS Page 071] [\q 71/] mahārāja bhikkhu satisampajaƱƱena samannāgato hoti.

 

51. KathaƱca mahārāja bhikkhu santuį¹­į¹­ho hoti? Idha mahārāja bhikkhu
santuį¹­į¹­ho hoti kāyaparihāriyena cÄ«varena kucchiparihāriyena2
piį¹‡įøapātena. So yena yeneva pakkamati samādāyeva pakkamati. Seyyathāpi
mahārāja pakkhi sakuį¹‡o yena yeneva įøeti sapattabhāro’va įøeti, evameva
kho mahārāja bhikkhu santuį¹­į¹­ho hoti kāyaparihāriyena cÄ«varena
kucchiparihāriyena piį¹‡įøapātena. So yena yeneva pakkamati samādāyeva
pakkamati. Evaį¹ƒ kho mahārāja bhikkhu santuį¹­į¹­ho hoti.

 

52. So iminā ca ariyena sīlakkhandhena3 samannāgato iminā ca ariyena
indriyasaį¹ƒvarena samannāgato iminā ca ariyena satisampajaƱƱena
samannāgato imāya ca ariyāya santuį¹­į¹­hiyā samannāgato vivittaį¹ƒ senāsanaį¹ƒ
bhajati araƱƱaį¹ƒ rukkhamÅ«laį¹ƒ pabbataį¹ƒ kandaraį¹ƒ giriguhaį¹ƒ susānaį¹ƒ
vanapatthaį¹ƒ abbhokāsaį¹ƒ palālapuƱjaį¹ƒ. So pacchābhattaį¹ƒ
piį¹‡įøapātapaį¹­ikkanto nisÄ«dati pallaį¹…kaį¹ƒ ābhujitvā ujuį¹ƒ kāyaį¹ƒ paį¹‡Ä«dhāya
parimukhaį¹ƒ satiį¹ƒ upaį¹­į¹­hapetvā.

 

53. So abhijjhaį¹ƒ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati. Abhijjhāya
cittaį¹ƒ parisodheti. Byāpādapadosaį¹ƒ pahāya abyāpannacitto viharati
sabbapāį¹‡abhÅ«tahitānukampÄ«. Byāpādapadosā cittaį¹ƒ parisodheti.
ThÄ«namiddhaį¹ƒ pahāya vigatathÄ«namiddho viharati ālokasaƱƱī sato
sampajāno. ThÄ«namiddhā cittaį¹ƒ parisodheti. Uddhaccakukkuccaį¹ƒ pahāya
anuddhato viharati ajjhattaį¹ƒ vÅ«pasannacitto. Uddhaccakukkuccā cittaį¹ƒ
parisodheti. Vicikicchaį¹ƒ pahāya tiį¹‡į¹‡avicikiccho viharati akathaį¹ƒkathÄ«
kusalesu dhammesu. Vicikicchāya cittaį¹ƒ parisodheti.

 

1. SammiƱjite, kesuci.
2. Paribhārikena, sīmu.
3. Iminā sīlakkhandhena, sabbattha.

 

[BJT Page 126] [\x 126/]

 

54. Seyyathāpi mahārāja puriso iį¹‡aį¹ƒ ādāya kammante payojeyya, tassa te
kammantā samijjheyyuį¹ƒ, so yāni ca porāį¹‡Äni iį¹‡amÅ«lāni tāni ca
byantÄ«kareyya, siyā cassa uttariį¹ƒ avasiį¹­į¹­haį¹ƒ dārabharaį¹‡Äya, tassa
evamassa: “ahaį¹ƒ kho pubbe iį¹‡aį¹ƒ ādāya kammante payojesiį¹ƒ. [PTS Page 072]
[\q 72/] tassa me te kammantā samijjhiį¹ƒsu. So’haį¹ƒ yāni ca
porāį¹‡Äni iį¹‡amÅ«lāni tāni ca byantÄ« akāsiį¹ƒ. Atthi ca me uttariį¹ƒ avasiį¹­į¹­haį¹ƒ
dārabharaį¹‡Äyā”ti. So tatonidānaį¹ƒ labhetha pāmojjaį¹ƒ, adhigaccheyya
somanassaį¹ƒ -

 

55. Seyyathāpi mahārāja puriso ābādhiko assa dukkhito bāįø·hagilāno,
bhattaį¹ƒ cassa nacchādeyya, na cassa kāye balamattā, so aparena samayena
tamhā ābādhā mucceyya, bhattaƱcassa chādeyya, siyā cassa kāye balamattā,
tassa evamassa: “ahaį¹ƒ kho pubbe ābādhiko ahosiį¹ƒ dukkhito bāįø·hagilāno.
Bhattaį¹ƒ ca me nacchādesi. Nacassa me āsi kāye balamattā. So’mhi etarahi
tamhā ābādhā mutto bhattaƱca me chādeti. Atthi ca me kāye balamattā”ti.
So tato nidānaį¹ƒ labhetha pāmojjaį¹ƒ, adhigaccheyya somanassaį¹ƒ -

 

56. Seyyathāpi mahārāja puriso bandhanāgāre baddho assa, so aparena
samayena tamhā bandhanāgārā mucceyya sotthinā abbayena1, na cassa kiƱci
bhogānaį¹ƒ vayo, tassa evamassa: “ahaį¹ƒ kho pubbe bandhanāgāre baddho
ahosiį¹ƒ. So’mhi etarahi tamhā bandhanāgārā mutto sotthinā abbayena.
Natthi ca me kiƱci bhogānaį¹ƒ vayo”ti. So tatonidānaį¹ƒ labhetha pāmojjaį¹ƒ,
adhigaccheyya somanassaį¹ƒ -

 

57. Seyyathāpi mahārāja puriso dāso assa anattādhīno parādhīno na
yenakāmaį¹…gamo, so aparena samayena tamhā dāsabyā mucceyya attādhÄ«no
aparādhÄ«no bhujisso yenakāmaį¹…gamo, tassa evamassa: “ahaį¹ƒ kho pubbe dāso
ahosiį¹ƒ anattādhÄ«no parādhÄ«no na yenakāmaį¹…gamo, so’mhi etarahi tamhā
dāsabyā mutto attādhÄ«no aparādhÄ«no bhujisso yenakāmaį¹…gamo”ti. So [PTS Page 073] [\q 73/] tatonidānaį¹ƒ labhetha pāmojjaį¹ƒ, adhigaccheyya somanassaį¹ƒ -

 

1. Avyayena, [PTS.]

 

[BJT Page 128] [\x 128/]

 

59. Seyyathāpi mahārāja puriso sadhano sabhogo kantāraddhānamaggaį¹ƒ
paį¹­ipajjeyya dubbhikkhaį¹ƒ sappaį¹­ibhayaį¹ƒ. So aparena samayena taį¹ƒ kantāraį¹ƒ
nitthareyya, sotthinā gāmantaį¹ƒ anupāpuį¹‡eyya khemaį¹ƒ appaį¹­ibhayaį¹ƒ, tassa
evamassa: “ahaį¹ƒ kho pubbe sadhano sabhogo kantāraddhānamaggaį¹ƒ paį¹­ipajjiį¹ƒ
dubbhikkhaį¹ƒ sappaį¹­ibhayaį¹ƒ. So’mhi etarahi taį¹ƒ kantāraį¹ƒ tiį¹‡į¹‡o sotthinā
gāmantaį¹ƒ anuppatto khemaį¹ƒ appaį¹­ibhaya”nti. So tato nidānaį¹ƒ labhetha
pāmojjaį¹ƒ adhigaccheyya somanassaį¹ƒ -

 

60. Evameva kho mahārāja bhikkhu yathā guį¹‡aį¹ƒ yathā rogaį¹ƒ yathā
bandhanāgāraį¹ƒ yathā dāsabyaį¹ƒ yathā kantāraddhānamaggaį¹ƒ evaį¹ƒ ime paƱca
nÄ«varaį¹‡e appahÄ«į¹‡e attani samanupassati. Seyyathāpi mahārāja ānaį¹‡yaį¹ƒ
yathā ārogyaį¹ƒ yathā bandhanā mokkhaį¹ƒ yathā bhujissaį¹ƒ yathā
khemantabhÅ«miį¹ƒ evameva kho mahārāja bhikkhu ime paƱca nÄ«varaį¹‡e pahÄ«į¹‡e
attani samanupassati.

 

61. Tassime paƱca nÄ«varaį¹‡e pahÄ«į¹‡e attani samanupassato pāmojjaį¹ƒ jāyati.
Pamuditassa pīti jāyati. Pītimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyo
sukhaį¹ƒ vedeti. Sukhino cittaį¹ƒ samādhiyati.

 

62. So vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaį¹ƒ savicāraį¹ƒ
vivekajaį¹ƒ pÄ«tisukhaį¹ƒ paį¹­hamaį¹ƒ jhānaį¹ƒ upasampajja viharati. So imameva
kāyaį¹ƒ vivekajena pÄ«tisukhena abhisanteti1 parisanneti2 paripÅ«reti
parippharati. Nāssa kiƱci sabbāvato kāyassa vivekajena pītisukhena
apphuį¹­aį¹ƒ hoti.

 

63. [PTS Page 074] [\q 74/] seyyathāpi
mahārāja dakkho nahāpako vā nahāpakantevāsÄ« vā kaį¹ƒsathāle
nahānÄ«yacuį¹‡į¹‡Äni ākiritvā udakena paripphosakaį¹ƒ paripphosakaį¹ƒ sanneyya3
sāyaį¹ƒ nahānÄ«yapiį¹‡įøi snehānugatā snehaparetā santarabāhirā phuį¹­Ä snehena
na ca paggharaį¹‡Ä« -

 

Evameva kho mahārāja bhikkhu imameva kāyaį¹ƒ vivekajena pÄ«tisukhena
abhisanneti parisanneti paripÅ«reti parippharati. Nāssa kiƱci sabbāvato
kāyassa vivekajena pÄ«tisukhena apphuį¹­aį¹ƒ hoti. Idampi kho mahārāja
sandiį¹­į¹­hikaį¹ƒ sāmaƱƱaphalaį¹ƒ purimehi sandiį¹­į¹­hikehi sāmaƱƱaphalehi
abhikkantataraƱca paį¹‡Ä«tataraƱca.

 

1. Abhisandeti sÄ«mu, machasaį¹ƒ.
2. Parisandeti. SÄ«mu, machasaį¹ƒ.
3. Sandeyya. SÄ«mu, machasaį¹ƒ.

 

[BJT Page 130] [\x 130/]

 

64. Puna ca paraį¹ƒ mahārāja bhikkhu vitakkavicārānaį¹ƒ vÅ«pasamā ajjhattaį¹ƒ
sampasādanaį¹ƒ cetaso ekodibhāvaį¹ƒ avitakkaį¹ƒ avicāraį¹ƒ samādhijaį¹ƒ pÄ«tisukhaį¹ƒ
dutiyaį¹ƒ jhānaį¹ƒ upasampajja viharati. So imameva kāyaį¹ƒ samādhijena
pÄ«tisukhena abhisandeti parisandeti paripÅ«reti parippharati. Nāssa kiƱci
sabbāvato kāyassa samādhijena pÄ«tisukhena apphuį¹­aį¹ƒ hoti.

 

65. Seyyathāpi mahārāja udakarahado ubbhidodako, tassa nevassa
puratthimāya disāya udakassa āyamukhaį¹ƒ, na dakkhiį¹‡Äya disāya udakassa
āyamukhaį¹ƒ, na pacchimāya disāya udakassa āyamukhaį¹ƒ, na uttarāya disāya
udakassa āyamukhaį¹ƒ, devo ca na kālena kālaį¹ƒ sammā dhāraį¹ƒ anupaveccheyya,
atha kho tamhā ca udakarahadā sītā vāridhārā ubbhijjitvā tameva
udakarahadaį¹ƒ sÄ«tena vārinā abhisandeyya parisandeyya paripÅ«reyya
paripphareyya, nāssa kiƱci sabbāvato udakarahadassa vārinā sītena
apphuį¹­aį¹ƒ assa -

 

Evameva kho mahārāja bhikkhu imameva kāyaį¹ƒ samādhijena pÄ«tisukhena abhisandeti parisandeti [PTS Page 075] [\q 75/] paripÅ«reti parippharati. Nāssa kiƱci sabbāvato kāyassa samādhijena pÄ«tisukhena apphuį¹­aį¹ƒ hoti.

 

Idampi kho mahārāja sandiį¹­į¹­hikaį¹ƒ sāmaƱƱaphalaį¹ƒ purimehi sandiį¹­į¹­hikehi sāmaƱƱaphalehi abhikkantataraƱca paį¹‡Ä«tataraƱca.

 

66. Puna ca paraį¹ƒ mahārāja bhikkhu pÄ«tiyā ca virāgā upekkhako ca
viharati sato sampajāno sukhaƱca kāyena paį¹­isaį¹ƒvedeti. Yantaį¹ƒ ariyā
ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārÄ«ti tatiyaį¹ƒ jhānaį¹ƒ upasampajja
viharati.

 

So imameva kāyaį¹ƒ nippÄ«tikena sukhena abhisandeti parisandeti paripÅ«reti,
parippharati nāssa kiƱci sabbāvato kāyassa nippÄ«tikena sukhena apphuį¹­aį¹ƒ
hoti.

 

67. Seyyathāpi mahārāja uppaliniyaį¹ƒ vā paduminiyaį¹ƒ vā puį¹‡įøarÄ«kiniyaį¹ƒ vā
appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puį¹‡įøarÄ«kāni vā udake jātāni udake
saį¹ƒvaddhāni udakānuggatāni antonimuggaposÄ«ni1 tāni yāva caggā yāva ca
mÅ«lā sÄ«tena vārinā abhisannāni2 parisannāni3 paripÅ«rāni, paripphuį¹­Äni
nāssā4 kiƱci sabbāvataį¹ƒ uppalānaį¹ƒ vā padumānaį¹ƒ vā puį¹‡įøarÄ«kānaį¹ƒ vā sÄ«tena
vārinā apphuį¹­aį¹ƒ assa.

 

1. Anto nimugga posinī, bau. Sa. Sa.
2. Abhisandāni, bau. Sa. Sa.
3. Parisandāni, lau. Sa. Sa.
4. Nāssa, bahusu.

 

[BJT Page 132] [\x 132/]

 

Evameva kho mahārāja bhikkhu imameva kāyaį¹ƒ nippÄ«tikena sukhena
abhisandeti parisandeti paripÅ«reti parippharati. Nāssa kiƱci sabbāvato
kāyassa nippÄ«tikena sukhena apphuį¹­aį¹ƒ hoti.

 

Idampi kho mahārāja sandiį¹­į¹­hikaį¹ƒ sāmaƱƱaphalaį¹ƒ purimehi sandiį¹­į¹­hikehi sāmaƱƱaphalehi abhikkantataraƱca paį¹‡Ä«tataraƱca.

 

68. Puna ca paraį¹ƒ mahārāja bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca
pahānā pubbeva somanassadomanassānaį¹ƒ atthaį¹…gamā adukkhamasukhaį¹ƒ
upekkhāsatipārisuddhiį¹ƒ catutthaį¹ƒ jhānaį¹ƒ upasampajja viharati. So imameva
kāyaį¹ƒ parisuddhena cetasā pariyodātena [PTS Page 076] [\q 76/] pharitvā nisinno hoti. Nāssa kiƱci sabbāvato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphuį¹­aį¹ƒ hoti.

 

Seyyathāpi mahārāja puriso odātena vatthena sasÄ«saį¹ƒ pārupitvā nisinno
assa, nāssa kiƱci sabbāvato kāyassa odātena vatthena apphuį¹­aį¹ƒ assa,
evameva kho mahārāja bhikkhu imameva kāyaį¹ƒ parisuddhena cetasā
pariyodātena pharitvā nisinno hoti. Nāssa kiƱci sabbāvato kāyassa
parisuddhena cetasā pariyodātena apphuį¹­aį¹ƒ hoti.

 

Idampi kho mahārāja sandiį¹­į¹­hikaį¹ƒ sāmaƱƱaphalaį¹ƒ purimehi sandiį¹­į¹­hikehi sāmaƱƱaphalehi abhikkantataraƱca paį¹‡Ä«tataraƱca.

 

69. Puna ca paraį¹ƒ mahārāja so bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe
pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite
āneƱjappatte Ʊāį¹‡adassanāya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So evaį¹ƒ
pajānāti: “ayaį¹ƒ kho me kāyo rÅ«pÄ« cātummahābhÅ«tiko mātāpettikasambhavo
odanakummāsÅ«pacayo aniccucchādanaparimaddanabhedaviddhaį¹ƒsanadhammo. Idaį¹ƒ
ca pana me viƱƱāį¹‡aį¹ƒ ettha sitaį¹ƒ ettha paį¹­ibaddha’nti.

 

70. Seyyathāpi mahārāja maį¹‡i veįø·uriyo subho jātimā aį¹­į¹­haį¹ƒso
suparikammakato accho vippasanno anāvilo sabbākārasampanno, tatra’ssa
suttaį¹ƒ āvutaį¹ƒ nÄ«laį¹ƒ vā pÄ«taį¹ƒ vā lohitaį¹ƒ vā odātaį¹ƒ vā paį¹‡įøusuttaį¹ƒ vā.
Tamenaį¹ƒ cakkhumā puriso hatthe karitvā paccavekkheyya “ayaį¹ƒ kho maį¹‡i
veįø·uriyo subho jātimā aį¹­į¹­haį¹ƒso suparikammakato, accho vippasanno anāvilo
sabbākārasampanno. Tatiradaį¹ƒ suttaį¹ƒ āvutaį¹ƒ nÄ«laį¹ƒ vā pÄ«taį¹ƒ vā lohitaį¹ƒ vā
odātaį¹ƒ vā paį¹‡įøusuttaį¹ƒ vā”ti.

 

[BJT Page 134] [\x 134/]

 

Evameva kho mahārāja bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte
anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte
Ʊāį¹‡adassanāya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So evaį¹ƒ pajānāti ayaį¹ƒ
kho me kāyo rūpī cātummahābhūtiko mātāpettikasambhavo odanakummāsūpacayo
aniccucchādanaparimaddanabhedanaviddhaį¹ƒsanadhammo. [PTS Page 077] [\q 77/] idaį¹ƒ ca pana me viƱƱāį¹‡aį¹ƒ ettha sitaį¹ƒ ettha paį¹­ibaddhanti.

 

Idampi kho mahārāja sandiį¹­į¹­hikaį¹ƒ sāmaƱƱaphalaį¹ƒ purimehi sandiį¹­į¹­hikehi sāmaƱƱaphalehi abhikkantataraƱca paį¹‡Ä«tataraƱca.

 

71. So evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e
vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte manomayaį¹ƒ kāyaį¹ƒ
abhinimminanāya1 cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So imamhā kāyā aƱƱaį¹ƒ
kāyaį¹ƒ abhinimmināti rÅ«piį¹ƒ manomayaį¹ƒ sabbaį¹…gapaccaį¹…giį¹ƒ ahÄ«nindriyaį¹ƒ,

 

Seyyathāpi mahārāja puriso muƱjamhā isikaį¹ƒ2 pavāheyya3. Tassa evamassa:
ayaį¹ƒ muƱjo ayaį¹ƒ isikā aƱƱo muƱjo aƱƱā isikā muƱjamhātveva isikā
pavāįø·hāti4.

 

Seyyathāpi vā pana mahārāja puriso asiį¹ƒ kosiyā pavāheyya. Tassa
evamassa: “ayaį¹ƒ asi ayaį¹ƒ kosi, aƱƱo asi aƱƱā kosi, kosiyātveva asi
pavāįø·ho”ti.

 

Seyyathāpi vā pana mahārāja puriso ahaį¹ƒ karaį¹‡įøÄ uddhareyya. Tassa
evamassa: “ayaį¹ƒ ahi ayaį¹ƒ karaį¹‡įøo, aƱƱo ahi aƱƱo karaį¹‡įøo, karaį¹‡įøÄtveva
ahi ubbhato”ti5.

 

Evameva kho mahārāja bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte
anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese mudrabhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte
manomayaį¹ƒ kāyaį¹ƒ abhinimminanāya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So
imamhā kāyā aƱƱaį¹ƒ kāyaį¹ƒ abhinimmināti rÅ«piį¹ƒ manomayaį¹ƒ sabbaį¹…gapaccaį¹…giį¹ƒ
ahÄ«nindriyaį¹ƒ. Idampi kho mahārāja sandiį¹­į¹­hikaį¹ƒ sāmaƱƱaphalaį¹ƒ purimehi
sandiį¹­į¹­hikehi sāmaƱƱaphalehi abhikkantataraƱca paį¹‡Ä«tataraƱca.

 

1. Abhinimmināya. Bausasa.
2. ÄŖsikaį¹ƒ. Bausasa.
3. Pabbābheyya. Bausasa.
4. Pabbāįø·ahā. Bausasa.
5. Uddharito. Syā.

 

[BJT Page 136] [\x 136/]

 

72. So evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e
vigatupakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte iddhividhāya
cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. [PTS Page 078]
[\q 78/] so anekavihitaį¹ƒ iddhividhaį¹ƒ paccanubhoti: eko’pi hutvā
bahudhā hoti bahudhāpi hutvā eko hoti, āvÄ«bhāvaį¹ƒ tirobhāvaį¹ƒ tirokuįøįøaį¹ƒ
tiropākāraį¹ƒ tiropabbataį¹ƒ asajjamāno gacchati seyyathāpi ākāse,
paį¹­haviyā’pi ummujjanimujjaį¹ƒ karoti seyyathāpi udake, udake’pi
abhijjamāne gacchati seyyathāpi paį¹­haviyaį¹ƒ, ākāse’pi pallaį¹…kena kamati
seyyathā’pi pakkhi sakuį¹‡o. Ime’pi candimasuriye evaį¹ƒmahiddhike
evaį¹ƒmahānubhāve pāį¹‡inā parāmasati parimajjati. Yāva brahmalokāpi kāyena
vasaį¹ƒ vatteti.

 

73. Seyyathāpi mahārāja dakkho kumbhakāro vā kumbhakārantevāsī vā
suparikammakatāya mattikāya yaį¹ƒ yadeva bhājanavikatiį¹ƒ ākaį¹…kheyya taį¹ƒ
tadeva kareyya abhinipphādeyya -

 

Seyyathāpi vā pana mahārāja dakkho dantakāro vā dantakārantevāsī vā
suparikammakatasmiį¹ƒ dantasmiį¹ƒ yaį¹ƒ yadeva dantavikatiį¹ƒ ākaį¹…kheyya taį¹ƒ
tadeva kareyya abhinipphādeyya -

 

Seyyathāpi vā pana mahārāja dakkho suvaį¹‡į¹‡akāro vā suvaį¹‡į¹‡akārantevāsÄ« vā
suparikammakatasmiį¹ƒ suvaį¹‡į¹‡asmiį¹ƒ yaį¹ƒ yadeva suvaį¹‡į¹‡avikatiį¹ƒ ākaį¹…kheyya taį¹ƒ
tadeva kareyya abhinipphādeyya -

 

Evameva kho mahārāja bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte
anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte
iddhividhāya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So anekavihitaį¹ƒ
iddhividhaį¹ƒ paccanuhoti: eko’pi hutvā bahudhā hoti. Bahudhā’pi hutvā eko
hoti. ĀvÄ«bhāvaį¹ƒ tirobhāvaį¹ƒ tirokuįøįøaį¹ƒ tiropākāraį¹ƒ tiropabbataį¹ƒ
asajjamāno gacchati seyyathāpi ākāse. Paį¹­haviyā’pi ummujjanimujjaį¹ƒ
karoti seyyathāpi udake. Udake’pi abhijjamāne gacchati seyyathāpi
paį¹­haviyaį¹ƒ. Ākāse’pi pallaį¹…kena kamati seyyathāpi pakkhi sakuį¹‡o. Ime’pi
candimasuriye evaį¹ƒmahiddhike evaį¹ƒmahānubhāve [PTS Page 079] [\q 79/] pāį¹‡inā parāmasati parimajjati. Yāva brahmalokā’pi kāyena vasaį¹ƒ vatteti.

 

[BJT Page 138] [\x 138/]

 

Idampi kho mahārāja sandiį¹­į¹­hikaį¹ƒ sāmaƱƱaphalaį¹ƒ purimehi sandiį¹­į¹­hikehi sāmaƱƱaphalehi abhikkantataraƱca paį¹‡Ä«tataraƱca.

 

74. So evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e
vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte dibbāya
sotadhātuyā cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So dibbāya sotadhātuyā
visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suį¹‡Äti dibbe ca mānuse ca ye
dūre santike ca.

 

75. Seyyathāpi mahārāja puriso addhānamaggapaį¹­ipanno so suį¹‡eyya
bherisaddampi mudiį¹…gasaddampi saį¹…khapaį¹‡avadeį¹‡įøimasaddampi, tassa
evamassa: bherisaddo iti’pi mudiį¹…gasaddo iti’pi saį¹…khapaį¹‡avadeį¹‡įøimasaddo
iti’pi. Evameva kho mahārāja bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe
pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite
āneƱjappatte dibbāya sotadhātuyā cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So
dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suį¹‡Äti
dibbe ca mānuse ca ye dūre santike ca.

 

Idampi kho mahārāja sandiį¹­į¹­hikaį¹ƒ sāmaƱƱaphalaį¹ƒ purimehi sandiį¹­į¹­hikehi sāmaƱƱaphalehi abhikkantataraƱca paį¹‡Ä«tataraƱca.

 

76. So evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e
vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte cetopariyaƱāį¹‡Äya
cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So parasattānaį¹ƒ parapuggalānaį¹ƒ cetasā
ceto paricca pajānāti: “sarāgaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ sarāgaį¹ƒ cittanti pajānāti.
VÄ«tarāgaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ vÄ«tarāgaį¹ƒ cittanti pajānāti. [PTS Page 080]
[\q 80/] sadosaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ sadosaį¹ƒ cittatanti pajānāti. VÄ«tadosaį¹ƒ
vā cittaį¹ƒ vÄ«tadosaį¹ƒ cittanti pajānāti. Samohaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ samohaį¹ƒ
cittanti pajānāti. VÄ«tamohaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ vÄ«tamohaį¹ƒ cittanti pajānāti.
Saį¹…khittaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ saį¹…khittaį¹ƒ cittanti pajānāti. Vikkhittaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ
vikkhittaį¹ƒ cittanti pajānāti. Mahaggataį¹ƒ vā cittaį¹ƒ mahaggataį¹ƒ cittanti
pajānāti. Amahaggataį¹ƒ vā cittaį¹ƒ amahaggataį¹ƒ cittanti pajānāti. Sauttaraį¹ƒ
vā cittaį¹ƒ sauttaraį¹ƒ cittanti pajānāti. Anuttaraį¹ƒ vā cittaį¹ƒ anuttaraį¹ƒ
cittanti pajānāti. Samāhitaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ samāhitaį¹ƒ cittanti pajānāti.
Asamāhitaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ asamāhitaį¹ƒ cittanti pajānāti. Vimuttaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ
vimuttaį¹ƒ cittanti pajānāti. Avimuttaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ avimuttaį¹ƒ cittanti
pajānāti.

 

77. Seyyathāpi mahārāja itthi vā puriso vā daharo vā yuvā
maį¹‡įøanakajātiko ādāse vā parisuddhe pariyodāte acche vā udakapatte sakaį¹ƒ
mukhanimittaį¹ƒ paccavekkhamāno sakaį¹‡ikaį¹ƒ vā sakaį¹‡ikanti jāneyya,
akaį¹‡ikaį¹ƒ vā akaį¹‡ikanti jāneyya -

 

[BJT Page 140] [\x 140/]

 

Evameva kho mahārāja bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte
anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte
cetopariyaƱāį¹‡Äya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti.

 

So parasattānaį¹ƒ parapuggalānaį¹ƒ cetasā ceto paricca pajānāti: sarāgaį¹ƒ vā
cittaį¹ƒ sarāgaį¹ƒ cittanti pajānāti vÄ«tarāgaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ vÄ«tarāgaį¹ƒ cittanti
pajānāti. Sadosaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ sadosaį¹ƒ cittanti pajānāti vÄ«tadosaį¹ƒ vā
cittaį¹ƒ vÄ«tadosaį¹ƒ cittanti pajānāti. Samohaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ samohaį¹ƒ cittanti
pajānāti vÄ«tamohaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ vÄ«tamohaį¹ƒ cittanti pajānāti. Saį¹…khittaį¹ƒ vā
cittaį¹ƒ saį¹…khittaį¹ƒ cittanti pajānāti. Vikkhittaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ vikkhittaį¹ƒ
cittanti pajānāti. Mahaggataį¹ƒ vā cittaį¹ƒ mahaggataį¹ƒ cittanti pajānāti
amahaggataį¹ƒ vā cittaį¹ƒ amahaggataį¹ƒ cittanti pajānāti. Sauttaraį¹ƒ vā cittaį¹ƒ
sauttaraį¹ƒ cittanti pajānāti*. [PTS Page 081]
[\q 81/] anuttaraį¹ƒ vā cittaį¹ƒ anuttaraį¹ƒ cittanti pajānāti.
Samāhitaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ samāhitaį¹ƒ cittanti pajānāti asamāhitaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ
asamāhitaį¹ƒ cittanti pajānāti. Vimuttaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ vimuttaį¹ƒ cittanti
pajānāti avimuttaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ avimuttaį¹ƒ cittanti pajānāti.

 

Idampi kho mahārāja sandiį¹­į¹­hikaį¹ƒ sāmaƱƱaphalaį¹ƒ purimehi sandiį¹­į¹­hikehi sāmaƱƱaphalehi abhikkantataraƱca paį¹‡Ä«tataraƱca.

 

78. So evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e
vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte
pubbenivāsānussatiƱāį¹‡Äya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So
anekavihitaį¹ƒ pubbenivāsaį¹ƒ anussarati seyyathÄ«daį¹ƒ: ekampi jātiį¹ƒ dve’pi
jātiyo tisso’pi jātiyo catasso’pi jātiyo paƱca’pi jātiyo dasa’pi jātiyo
vÄ«sampi jātiyo tÄ«saį¹ƒmpi jātiyo cattārÄ«sampi jātiyo jātisatampi
jātisahassampi jātisatasahassampi aneke’pi saį¹ƒvaį¹­į¹­akappe aneke’pi
vivaį¹­į¹­akappe aneke’pi saį¹ƒvaį¹­į¹­avivaį¹­į¹­akappe amutrāsiį¹ƒ evaį¹ƒnāmo evaį¹ƒgotto
evaį¹ƒvaį¹‡į¹‡o evamāhāro evaį¹ƒ sukhadukkhapaį¹­isaį¹ƒvedÄ« evamāyupariyanto. So
tato cuto amutra upapādiį¹ƒ tatrāpāsiį¹ƒ evaį¹ƒnāmo evaį¹ƒgotto evaį¹ƒvaį¹‡į¹‡o
evamāhāro evaį¹ƒsukhadukkhapaį¹­isaį¹ƒvedÄ« evamāyupariyanto. So tato cuto
idhÅ«papanno’ti. Iti sākāraį¹ƒ sauddesaį¹ƒ anekavihitaį¹ƒ pubbenivāsaį¹ƒ
anussarati.

 

79. Seyyathāpi mahārāja puriso sakamhā gāmā aƱƱaį¹ƒ gāmaį¹ƒ gaccheyya
tamhā’pi gāmā aƱƱaį¹ƒ gāmaį¹ƒ gaccheyya. So tamhā gāmā sakaƱƱeva gāmaį¹ƒ
paccāgaccheyya. Tassa evamassa: ‘ahaį¹ƒ kho sakamhā gāmā amuį¹ƒ gāmaį¹ƒ
agacchiį¹ƒ tatra evaį¹ƒ aį¹­į¹­hāsiį¹ƒ evaį¹ƒ nisÄ«diį¹ƒ evaį¹ƒ abhāsiį¹ƒ evaį¹ƒ tuį¹‡ahÄ«
ahosiį¹ƒ. Tamhāpi gāmā agacchiį¹ƒ tatrāpi evaį¹ƒ aį¹­į¹­hāsiį¹ƒ evaį¹ƒ nisÄ«diį¹ƒ evaį¹ƒ
abhāsiį¹ƒ evaį¹ƒ tuį¹‡hÄ« ahosiį¹ƒ. So’mpi tamhā [PTS Page 082] [\q 82/] gāmā sakaƱƱeva gāmaį¹ƒ paccāgato’ti.

 

[BJT Page 142] [\x 142/]

 

Evameva kho mahārāja bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte
anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte
pubbenivāsānussatiƱāį¹‡Äya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So
anekavihitaį¹ƒ pubbenivāsaį¹ƒ anussarati seyyathÄ«daį¹ƒ: ekampi jātiį¹ƒ dve’pi
jātiyo tisso’pi jātiyo catasso’pi jātiyo paƱca’pi jātiyo dasa’pi jātiyo
vÄ«sampi jātiyo tiį¹ƒsampi jātiyo cattārÄ«sampi jātiyo paƱƱāsampi jātiyo
jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi aneke’pi saį¹ƒvaį¹­į¹­akappe
aneke’pi vivaį¹­į¹­akappe aneke’pi saį¹ƒvaį¹­į¹­avivaį¹­į¹­akappe amutrāsiį¹ƒ evaį¹ƒnāmo
evaį¹ƒgotto evaį¹ƒvaį¹‡į¹‡o evamāhāro evaį¹ƒsukhadukkhapaį¹­isaį¹ƒvedÄ«
evamāyupariyanto. So tato cuto amutra upapādiį¹ƒ tatrāpāsiį¹ƒ evaį¹ƒnāmo
evaį¹ƒgotto evaį¹ƒvaį¹‡į¹‡o evamāhāro evaį¹ƒsukhadukkhapaį¹­isaį¹ƒvedi
evamāyupariyanto. So tato cuto idhÅ«papanno’ti iti sākāraį¹ƒ sauddesaį¹ƒ
anekavihitaį¹ƒ pubbenivāsaį¹ƒ anussarati.

 

Idampi kho mahārāja sandiį¹­į¹­hikaį¹ƒ sāmaƱƱaphalaį¹ƒ purimehi sandiį¹­į¹­hikehi sāmaƱƱaphalehi abhikkantataraƱca paį¹‡Ä«tataraƱca.

 

80. So evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e
vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte sattānaį¹ƒ
cutÅ«papātaƱāį¹‡Äya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So dibbena cakkhunā
visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne
paį¹‡Ä«te suvaį¹‡į¹‡e dubbaį¹‡į¹‡e sugate duggate yathākammÅ«page satte pajānāti:
‘ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacÄ«duccaritena
samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaį¹ƒ upavādakā
micchādiį¹­į¹­hikā micchādiį¹­į¹­hikammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraį¹‡Ä
apāyaį¹ƒ duggatiį¹ƒ vinipātaį¹ƒ nirayaį¹ƒ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā
kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena
samannāgatā ariyānaį¹ƒ anupavādakā sammādiį¹­į¹­hikā sammādiį¹­į¹­hikammasamādānā.
Te kāyassa bhedā parammaraį¹‡Ä sugatiį¹ƒ saggaį¹ƒ lokaį¹ƒ upapannā’ti. Iti
dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena [PTS Page 083] [\q 83/] satte passati cavamāne upapajjamāne hÄ«ne paį¹‡ite suvaį¹‡į¹‡e dubbaį¹‡į¹‡e sugate duggate yathākammÅ«page satte pajānāti.

 

[BJT Page 144] [\x 144/]

 

81. Seyyathāpi mahārāja majjhe siį¹ƒghāį¹­ake pāsādo. Tattha cakkhumā puriso
į¹­hito passeyya manusse gehaį¹ƒ pavisante’pi rathiyā vÄ«tisaƱcarante’pi
majjhe siį¹ƒghāį¹­ake nisinne’pi, tassa evamassa: ete manussā gehaį¹ƒ
pavisanti. Ete nikkhamanti. Ete rathiyā vītisaƱcaranti. Ete majjhe
siį¹ƒghāį¹­ake nisinnā’ti.

 

Evameva kho mahārāja bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte
anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte sattānaį¹ƒ
cutÅ«papātaƱāį¹‡Äya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So dibbena cakkhunā
visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne
paį¹‡ite suvaį¹‡į¹‡e dubbaį¹‡į¹‡e sugate duggate yathākammÅ«page satte pajānāti:
‘ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacÄ«duccaritena
samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaį¹ƒ upavādakā
micchādiį¹­į¹­hikā micchādiį¹­į¹­hikammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraį¹‡Ä
apāyaį¹ƒ duggatiį¹ƒ vinipātaį¹ƒ nirayaį¹ƒ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā
kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena
samannāgatā ariyānaį¹ƒ anupavādakā sammādiį¹­į¹­hikā sammādiį¹­į¹­hikammasamādānā.
Te kāyassa bhedā parammaraį¹‡Ä sugatiį¹ƒ saggaį¹ƒ lokaį¹ƒ upapannā’ti. Iti
dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne
upapajjamāne hÄ«ne paį¹‡Ä«te suvaį¹‡į¹‡e dubbaį¹‡į¹‡e sugate duggate yathākammÅ«page
satte pajānāti.

 

Idampi kho mahārāja sandiį¹­į¹­hikaį¹ƒ sāmaƱƱaphalaį¹ƒ purimehi sandiį¹­į¹­hikehi sāmaƱƱaphalehi abhikkantataraƱca paį¹‡Ä«tataraƱca.

 

82. So evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e
vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte āsavānaį¹ƒ
khayaƱāį¹‡Äya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti so idaį¹ƒ dukkhanti
yathābhÅ«taį¹ƒ [PTS Page 084] [\q 84/]
pajānāti. Ayaį¹ƒ dukkhanirodhagāminÄ«paį¹­ipadā’ti yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. Ime
āsavā’ti yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. Ayaį¹ƒ āsavasamudayo’ti yathābhÅ«taį¹ƒ
pajānāti. Ayaį¹ƒ āsavanirodho’ti yathābhÅ«taį¹ƒ
Pajānāti. Ayaį¹ƒ āsavanirodhagāminÄ«paį¹­ipadā’ti yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. Tassa
evaį¹ƒ jānato evaį¹ƒ passato kāmāsavāpi cittaį¹ƒ vimuccati bhavāsavāpi cittaį¹ƒ
vimuccati avijjāsavāpi cittaį¹ƒ vimuccati. Vimuttasmiį¹ƒ vimuttamiti Ʊāį¹‡aį¹ƒ
hoti. KhÄ«į¹‡Ä jāti vusitaį¹ƒ brahmacariyaį¹ƒ kataį¹ƒ karaį¹‡iyaį¹ƒ nāparaį¹ƒ
itthattāyāti pajānāti.

 

[BJT Page 146] [\x 146/]

 

83. Seyyathāpi mahārāja pabbatasaį¹…khepe udakarahado accho vippasanno
anāvilo. Tattha cakkhumā puriso tÄ«re į¹­hito passeyya sippisambÅ«kampi
sakkharakaį¹­halampi macchagumbampi carantampi tiį¹­į¹­hantampi. Tassa
evamassa: ayaį¹ƒ kho udakarahado accho vippasanno anāvilo. Tatrime
sippisambÅ«kā’pi sakkharakaį¹­halā’pi macchagumbā’pi carantipi
tiį¹­į¹­hantipÄ«ti.

 

Evameva kho mahārāja bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte
anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte āsavānaį¹ƒ
khayaƱāį¹‡Äya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So idaį¹ƒ dukkhanti
yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. Ayaį¹ƒ dukkhasamudayo’ti yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. Ayaį¹ƒ
dukkhanirodho’ti yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. Ayaį¹ƒ
dukkhanirodhagāminÄ«paį¹­ipadā’ti yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. Ime āsavā’ti
yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. Ayaį¹ƒ āsavanirodho’ti yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. Ayaį¹ƒ
āsavanirodhagāminÄ«paį¹­ipadā’ti yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti.

 

Tassa evaį¹ƒ jānato evaį¹ƒ passato kāmāsavā’pi cittaį¹ƒ vimuccati,
bhavāsavā’pÄ« cittaį¹ƒ vimuccati, avijjāsavā’pi cittaį¹ƒ vimuccati.
Vimuttasmiį¹ƒ vimuttamiti Ʊāį¹‡aį¹ƒ hoti. KhÄ«į¹‡Ä jāti, vusitaį¹ƒ brahmacariyaį¹ƒ,
kataį¹ƒ karaį¹‡Ä«yaį¹ƒ nāparaį¹ƒ itthattāyāti pajānāti.

 

[PTS Page 085] [\q 85/] idaį¹ƒ kho
mahārāja sandiį¹­į¹­hikaį¹ƒ sāmaƱƱaphalaį¹ƒ purimehi sandiį¹­į¹­hikehi
sāmaƱƱaphalehi abhikkantataraƱca paį¹‡Ä«tataraƱca. Imasmā ca pana mahārāja
sandiį¹­į¹­hikā sāmaƱƱaphalā aƱƱaį¹ƒ sandiį¹­į¹­hikaį¹ƒ sāmaƱƱaphalaį¹ƒ uttaritaraį¹ƒ vā
paį¹‡Ä«tataraį¹ƒ vā natthÄ«ti.

 

84. Evaį¹ƒ vutte rājā māgadho ajātasattu vedehiputto bhagavantaį¹ƒ
etadavoca: ‘abhikkantaį¹ƒ bhante, abhikkantaį¹ƒ bhante. Seyyathāpi bhante
nikujjitaį¹ƒ vā ukkujjeyya, paį¹­icchannaį¹ƒ vā vivareyya, mÅ«įø·hassa vā maggaį¹ƒ
ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaį¹ƒ dhāreyya cakkhumanto rÅ«pāni
dakkhintīti, evameva bhante bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito.
Esāhaį¹ƒ bhante bhagavantaį¹ƒ saraį¹‡aį¹ƒ gacchāmi, dhammaƱca bhikkhusaį¹…ghaƱca.
Upāsakaį¹ƒ maį¹ƒ bhagavā dhāretu ajjatagge pāį¹‡upetaį¹ƒ saraį¹‡aį¹ƒ gataį¹ƒ. Accayo
maį¹ƒ bhante accagamā yathābālaį¹ƒ yathāmÅ«įø·haį¹ƒ yathāakusalaį¹ƒ yo’haį¹ƒ pÄ«taraį¹ƒ
dhammikaį¹ƒ dhammarājānaį¹ƒ issariyassa kāraį¹‡Ä jÄ«vitā voropesiį¹ƒ. Tassa me
bhante bhagavā accayaį¹ƒ accayato paį¹­iggaį¹‡hātu āyatiį¹ƒ saį¹ƒvarāyā’ti.

 

[BJT Page 148] [\x 148/]

 

85. Taggha tvaį¹ƒ mahārāja accayo accagamā yathābālaį¹ƒ yathāmÅ«įø·haį¹ƒ
yathāakusalaį¹ƒ yo tvaį¹ƒ pitaraį¹ƒ dhammikaį¹ƒ dhammarājānaį¹ƒ jÄ«vitā coropesi.
Yato ca kho tvaį¹ƒ mahārāja accayaį¹ƒ accayato disvā yathādhammaį¹ƒ
paį¹­ikarosi. Tante mayaį¹ƒ paį¹­igaį¹‡hāma. Vuddhi hesā mahārāja ariyassa
vinaye yo accayaį¹ƒ accayato disvā yathādhammaį¹ƒ paį¹­ikaroti āyatiį¹ƒ saį¹ƒvaraį¹ƒ
āpajjatīti.

 

86. Evaį¹ƒ vutte rājā māgadho ajātasattu vedehiputto bhagavantaį¹ƒ
etadavoca: handa ca dāni mayaį¹ƒ bhante gacchāmi bahukiccā mayaį¹ƒ
bahukaraį¹‡Ä«yā’ti.

 

“Yassa ‘dāni tvaį¹ƒ mahārāja kālaį¹ƒ maƱƱasÄ«”ti.

 

Atha kho rājā māgadho ajātasattu vedehiputto bhagavato bhāsitaį¹ƒ
abhinanditvā anumoditvā uį¹­į¹­hāyāsanā bhagavantaį¹ƒ abhivādetvā padakkhiį¹‡aį¹ƒ
katvā pakkāmi.

 

87. Atha kho bhagavā acirapakkantassa raƱƱo māgadhassa [PTS Page 086]
[\q 86/] ajātasattussa vedehiputtassa bhikkhÅ« āmantesi: khatāyaį¹ƒ
bhikkhave rājā, upahatāyaį¹ƒ bhikkhave rājā. Sacāyaį¹ƒ bhikkhave rājā
pitaraį¹ƒ dhammikaį¹ƒ dhammarājānaį¹ƒ jÄ«vitā na voropessatha imasmiį¹ƒ yeva
āsane virajaį¹ƒ vÄ«tamalaį¹ƒ dhammacakkhuį¹ƒ uppajjissathāti.

 

Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhÅ« bhagavato bhāsitaį¹ƒ abhinandunti.

 

SāmaƱƱaphalasuttaį¹ƒ niį¹­į¹­hitaį¹ƒ dutiyaį¹ƒ.

 

[BJT Page 150] [\x 150/]

 

3

 

[PTS Page 087] [\q 87/]
Ambaį¹­į¹­hasuttaį¹ƒ

 

1. Evaį¹ƒ me1 sutaį¹ƒ ekaį¹ƒ samayaį¹ƒ bhagavā kosalesu cārikaį¹ƒ caramāno mahatā
bhikkhusaį¹…ghena saddhiį¹ƒ paƱcamattehi bhikkhusatehi yena icchānaį¹…galaį¹ƒ2
nāma kosalānaį¹ƒ brāhmaį¹‡agāmo tadavasari. Tatra sudaį¹ƒ bhagavā
icchānaį¹…gale3 viharati icchānaį¹…galavanasaį¹‡įøe.

 

2. Tena kho pana samayena brāhmaį¹‡o pokkharasātÄ«4 ukkaį¹­į¹­haį¹ƒ ajjhāvasati
sattussadaį¹ƒ satiį¹‡akaį¹­į¹­hodakaį¹ƒ sadhaƱƱaį¹ƒ rājabhoggaį¹ƒ raƱƱā pasenadinā5
kosalena dinnaį¹ƒ rājadāyaį¹ƒ brahmadeyyaį¹ƒ. Assosi kho brāhmaį¹‡o
pokkharasāti:

 

“Samaį¹‡o khalu bho gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito kosalesu cārikaį¹ƒ
caramāno mahatā bhikkhusaį¹…ghena saddhiį¹ƒ paƱcamattehi bhikkhusatehi
icchānaį¹…galaį¹ƒ anuppatto icchānaį¹…gale viharati icchānaį¹…galavanasaį¹‡įøe. Taį¹ƒ
kho pana bhagavantaį¹ƒ gotamaį¹ƒ evaį¹ƒ kalyāį¹‡o kittisaddo abbhuggato: “itipi
so bhagavā arahaį¹ƒ sammāsambuddho vijjācaraį¹‡asampanno sugato lokavidÅ«
anuttaro purisadammasārathÄ«6 satthā devamanussānaį¹ƒ buddho bhagavā. 7 So
imaį¹ƒ lokaį¹ƒ sadevakaį¹ƒ samārakaį¹ƒ sabrahmakaį¹ƒ sassamaį¹‡abrāhmaį¹‡iį¹ƒ pajaį¹ƒ
sadevamanussaį¹ƒ sayaį¹ƒ abhiƱƱā sacchikatvā pavedeti. So dhammaį¹ƒ deseti
ādikalyāį¹‡aį¹ƒ majjhekalyāį¹‡aį¹ƒ pariyosānakalyāį¹‡aį¹ƒ sātthaį¹ƒ sabyaƱjanaį¹ƒ8
kevalaparipuį¹‡į¹‡aį¹ƒ parisuddhaį¹ƒ [PTS Page 088] [\q 88/] brahmacariyaį¹ƒ pakāseti. Sādhu kho pana tathārÅ«pānaį¹ƒ arahataį¹ƒ dassanaį¹ƒ hotÄ«”ti.

 

3. Tena kho pana samayena brāhmaį¹‡assa pokkharasātissa ambaį¹­į¹­ho nāma
māį¹‡avo9 antevāsÄ« hoti ajjhāyako mantadharo tiį¹‡į¹‡aį¹ƒ vedānaį¹ƒ pāragÅ«
sanighaį¹‡įøukeį¹­ubhānaį¹ƒ sākkharappabhedānaį¹ƒ itihāsapaƱcamānaį¹ƒ padako
veyyākaraį¹‡o lokāyatamahāpurisalakkhaį¹‡esu anavayo anuƱƱātapaį¹­iƱƱāto sake
ācariyake tevijjake pāvacane yamahaį¹ƒ jānāmi taį¹ƒ tvaį¹ƒ jānāsi, yaį¹ƒ tvaį¹ƒ
jānāsi tamahaį¹ƒ jānāmÄ«ti.

 

1. Evamema, [PTS.]
2. Naį¹…kala, [PTS.] Icchānaį¹…kalantipi pāį¹­ho, a.
3. Icchānaį¹…kalo, [PTS.] Sabbattha.
4. Sādi, sabbattha. Pokkharasātī itipi vuccati, a.
5. Pasenadi, [PTS.] Passenadinā, sīmu.
6. Sārathī, sīmu. Syā.
7. Bhagavāti, machasaį¹ƒ. Syā.
8. SavyaƱjanaį¹ƒ, [PTS.]
9. Ambaį¹­į¹­ho māį¹‡avo, [PTS.] Mānavo, [PTS - n.]

 

[BJT Page 152] [\x 152/]

 

4. Atha kho brāhmaį¹‡o pokkharasāti ambaį¹­į¹­haį¹ƒ māį¹‡avaį¹ƒ āmantesi: “ayaį¹ƒ tāta
ambaį¹­į¹­ha samaį¹‡o gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito kosalesu cārikaį¹ƒ
caramāno mahatā bhikkhusaį¹…ghena saddhiį¹ƒ paƱcamattehi bhikkhusatehi
icchānaį¹…galaį¹ƒ anuppatto icchānaį¹…gale viharati icchānaį¹…galavanasaį¹‡įøe.

 

Taį¹ƒ kho pana bhavantaį¹ƒ gotamaį¹ƒ evaį¹ƒ kalyāį¹‡o kittisaddo abbhuggato:
“itipi so bhagavā arahaį¹ƒ sammāsambuddho vijjācaraį¹‡asampanno sugato
lokavidÅ« anuttaro purisadammasārathÄ« satthā devamanussānaį¹ƒ buddho
bhagavā. So imaį¹ƒ lokaį¹ƒ sadevakaį¹ƒ samārakaį¹ƒ sabrahmakaį¹ƒ
sassamaį¹‡abrāhmaį¹‡iį¹ƒ pajaį¹ƒ sadevamanussaį¹ƒ sayaį¹ƒ abhiƱƱā sacchikatvā
pavedeti. So dhammaį¹ƒ deseti ādikalyāį¹‡aį¹ƒ majjhekalyāį¹‡aį¹ƒ
pariyosānakalyāį¹‡aį¹ƒ sātthaį¹ƒ sabyaƱjanaį¹ƒ kevalaparipuį¹‡į¹‡aį¹ƒ parisuddhaį¹ƒ
brahmacariyaį¹ƒ pakāseti. Sādhu kho pana tathārÅ«pānaį¹ƒ arahataį¹ƒ dassanaį¹ƒ
hotÄ«”ti.

 

Ehi tvaį¹ƒ tāta ambaį¹­į¹­ha yena samaį¹‡o gotamo tenupasaį¹…kama. Upasaį¹…kamitvā
samaį¹‡aį¹ƒ gotamaį¹ƒ jānāhi yadi vā taį¹ƒ bhavantaį¹ƒ gotamaį¹ƒ tathāsantaį¹ƒyeva
saddo abbhuggato, yadi vā no tathā, yadi vā so bhavaį¹ƒ gotamo tādiso,
yadivā na tādiso, tathā mayaį¹ƒ taį¹ƒ bhavantaį¹ƒ gotamaį¹ƒ vedissāmāti.

 

5. “Yathā kathaį¹ƒ panāhaį¹ƒ bho taį¹ƒ bhavantaį¹ƒ gotamaį¹ƒ jānissāmi yadi vā taį¹ƒ
bhavantaį¹ƒ gotamaį¹ƒ tathāsantaį¹ƒyeva saddo abbhuggato, yadi vā no tathā,
yadi vā so bhavaį¹ƒ gotamo tādiso yadi vā na tādiso”ti.

 

6. “Āgatāni kho tāta ambaį¹­į¹­ha amhākaį¹ƒ mantesu
dvattiį¹ƒsamahāpurisalakkhaį¹‡Äni yehi samannāgatassa mahāpurisassa dveva
gatiyo bhavanti anaƱƱā: sace agāraį¹ƒ ajjhāvasati rājā hoti cakkavatti
dhammiko dhammarājā cāturanto vijitāvī janapadatthāvariyappatto
sattaratanasamannāgato. [PTS Page 089] [\q
89/] tassimāni sattaratanāni bhavanti. SeyyathÄ«daį¹ƒ: cakkaratanaį¹ƒ
hatthiratanaį¹ƒ assaratanaį¹ƒ maį¹‡iratanaį¹ƒ itthiratanaį¹ƒ gahapatiratanaį¹ƒ
parināyakaratanameva sattamaį¹ƒ. Parosahassaį¹ƒ kho panassa puttā bhavanti
sÅ«rā vÄ«raį¹…garÅ«pā parasenappamaddanā. So imaį¹ƒ paį¹­haviį¹ƒ sāgarapariyantaį¹ƒ
adaį¹‡įøena asatthena dhammena abhivijiya ajjhāvasati.

 

Sace kho pana agārasmā anagāriyaį¹ƒ pabbajati arahaį¹ƒ hoti sammāsambuddho
loke vivattacchado1. Ahaį¹ƒ kho pana tāta ambaį¹­į¹­ha mantānaį¹ƒ dātā tvaį¹ƒ
mantānaį¹ƒ paį¹­iggahetā”ti.

 

1. Vivittacchaddo. Bau. Sa. Sa. Vivaį¹­į¹­acchado. Syā. Vivaį¹­į¹­acchado. Machasaį¹ƒ.

 

[BJT Page 154] [\x 154/]

 

“Evaį¹ƒ bho’ti kho ambaį¹­į¹­ho māį¹‡avo brāhmaį¹‡assa pokkharasātissa paį¹­issutvā
uį¹­į¹­hāyāsanā brāhmaį¹‡aį¹ƒ pokkharasātiį¹ƒ abhivādetvā padakkhiį¹‡aį¹ƒ katvā
vaįø·avārathamāruyha sambahulehi māį¹‡avehi1 saddhiį¹ƒ yena
icchānaį¹…galavanasaį¹‡įøo tena pāyāsi. Yāvatikā yānassa bhÅ«mi yānena gantvā
yānā paccorohitvā pattiko’va ārāmaį¹ƒ pāvisi.

 

7. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhÅ« abbhokāse caį¹…kamanti. Atha
kho ambaį¹­į¹­ho māį¹‡avo yena te bhikkhÅ« tenupasaį¹…kami. Upasaį¹…kamitvā te
bhikkhÅ« etadavoca: “kahannu kho bho etarahi so bhavaį¹ƒ gotamo viharati?
Taį¹ƒ hi mayaį¹ƒ bhavantaį¹ƒ gotamaį¹ƒ dassanāya idhÅ«pasaį¹…kantā”ti.

 

8. Atha kho tesaį¹ƒ bhikkhÅ«naį¹ƒ etadahosi: “ayaį¹ƒ kho ambaį¹­į¹­ho māį¹‡avo
abhiƱƱātakolaƱƱo ceva abhiƱƱātassa ca brāhmaį¹‡assa pokkharasātissa
antevāsÄ«. Agaru kho pana bhagavato evarÅ«pehi kulaputtehi saddhiį¹ƒ
kathāsallāpo hotÄ«”ti. Te ambaį¹­į¹­haį¹ƒ māį¹‡avaį¹ƒ etadavocuį¹ƒ: “eso ambaį¹­į¹­ha
vihāro saį¹ƒvutadvāro. Tena appasaddo upasaį¹…kamitvā ataramāno ālindaį¹ƒ
pavisitvā ukkāsitvā aggaįø·aį¹ƒ ākoį¹­ehi. Vivarissati te bhagavā dvāranti. ”

 

9. Atha kho ambaį¹­į¹­ho māį¹‡avo yena so vihāro saį¹ƒvutadvāro tena appasaddo
upasaį¹…kamitvā ataramāno ālindaį¹ƒ pavisitvā ukkāsitvā aggaįø·aį¹ƒ ākoį¹­esi.
Vivari bhagavā dvāraį¹ƒ. Pāvisi ambaį¹­į¹­ho māį¹‡avo. Māį¹‡avakā’pi pavisitvā
bhagavatā saddhiį¹ƒ sammodiį¹ƒsu. SammodanÄ«yaį¹ƒ kathaį¹ƒ sārāį¹‡Ä«yaį¹ƒ vÄ«tisāretvā
ekamantaį¹ƒ nisÄ«diį¹ƒsu. Ambaį¹­į¹­ho pana māį¹‡avo caį¹…kamanto’pi nisinnena
bhagavatā [PTS Page 090] [\q 90/] kaƱci kaƱci kathaį¹ƒ sārāį¹‡Ä«yaį¹ƒ vÄ«tisāreti. į¹¬hito’pi nisinnena bhagavatā kaƱci kaƱci kathaį¹ƒ sārāį¹‡Ä«yaį¹ƒ vÄ«tisāreti.

 

10. Atha kho bhagavā ambaį¹­į¹­haį¹ƒ māį¹‡avaį¹ƒ etadavoca: evannu kho te2
ambaį¹­į¹­ha brāhmaį¹‡ehi vuddhehi mahallakehi ācariyapācariyehi saddhiį¹ƒ
kathāsallāpo hoti yathayidaį¹ƒ caraį¹ƒ tiį¹­į¹­haį¹ƒ nisinnena mayā kaƱci kaƱci
kathaį¹ƒ sārāį¹‡Ä«yaį¹ƒ vÄ«tisāresÄ«?”Ti.

 

“Nohidaį¹ƒ bho gotama. Gacchanto vā hi bho gotama gacchantena brāhmaį¹‡o
brāhmaį¹‡ena saddhiį¹ƒ sallapitumarahati. į¹¬hito vā hi bho gotama į¹­hitena
brāhmaį¹‡o brāhmaį¹‡ena saddhiį¹ƒ sallapitumarahati. Nisinno vā hi bho gotama
nisinnena brāhmaį¹‡o buhmaį¹‡ena saddhiį¹ƒ sallapitumarahati. Sayāno vā hi bho
gotama sayānena brāhmaį¹‡o brāhmaį¹‡ena saddhiį¹ƒ sallapitumarahati. Ye ca
kho te bho gotama muį¹‡įøakā samaį¹‡akā ibbhā kaį¹‡hā2 bandhupādāpaccā, tehipi
me saddhiį¹ƒ evaį¹ƒ kathāsallāpo hoti yathariva bhotā gotamenā”ti.

 

1. Mānavakehi, katthavi.
2. Kiį¹‡ahā, machasaį¹ƒ.

 

[BJT Page 156] [\x 156/]

 

11. “Atthikavato kho pana te ambaį¹­į¹­ha idhāgamanaį¹ƒ ahosi. Yāyeva kho
panatthāya āgaccheyyātho tameva atthaį¹ƒ sādhukaį¹ƒ manasi kareyyātho1.
Avusitavā yeva kho pana bho ayaį¹ƒ ambaį¹­į¹­ho māį¹‡avo, vusitamānÄ«2 kimaƱƱatra
avusitattā”ti.

 

12. Atha kho ambaį¹­į¹­ho māį¹‡avo bhagavatā avusitavādena vuccamāno kupito
anattamano bhagavantaį¹ƒyeva khuį¹ƒsento bhagavantaį¹ƒyeva vambhento
bhagavantaį¹ƒyeva upavadamāno samaį¹‡o ca me bho gotamo pāpito bhavissatÄ«ti
bhagavantaį¹ƒ etadavoca: “caį¹‡įøÄ bho gotama sakyajāti, pharusā bho gotama
sakyajāti, lahusā [PTS Page 091] [\q 91/]
bho gotama sakyajāti, rabhasā bho gotama sakyājāti. Ibbhā santā ibbhā
samānā na brāhmaį¹‡e sakkaronti na brāhmaį¹‡e garukaronti na brāhmaį¹‡e
mānenti na brāhmaį¹‡e pÅ«jenti na brāhmaį¹‡e apacāyanti. Tayidaį¹ƒ bho gotama
nacchannaį¹ƒ tayidaį¹ƒ nappaį¹­irÅ«paį¹ƒ yadime sakyā ibbhā santā ibbhā samānā na
brāhmaį¹‡e sakkaronti na brāhmaį¹‡e garu karonti na brāhmaį¹‡e mānenti na
brāhmaį¹‡e pÅ«jenti na brāhmaį¹‡e apacāyantÄ«ti.

 

Itiha ambaį¹­į¹­ho māį¹‡avo idaį¹ƒ paį¹­hamaį¹ƒ sakkesu ibbhavādaį¹ƒ nipātesi.

 

13. “Kimpana te ambaį¹­į¹­ha sakyā aparaddhunti?”

 

“Eka midāhaį¹ƒ bho gotama samayaį¹ƒ ācariyassa brāhmaį¹‡assa pokkharasātissa
kenavideva karaį¹‡Ä«yena kapilavatthuį¹ƒ agamāsiį¹ƒ. Yena sakyānaį¹ƒ santhāgāraį¹ƒ
tenupasaį¹…kamiį¹ƒ. Tena kho pana samayena sambahulā sakyā ceva sakyakumārā
ca santhāgāre uccesu āsanesu nisinnā honti aƱƱamaƱƱaį¹ƒ aį¹…gulipatodakehi
saƱjagghantā saį¹ƒkÄ«įø·antā aƱƱadatthu mamaƱƱeva maƱƱe anujagghantā. Na maį¹ƒ
koci āsanena’pi nimantesi. Tayidaį¹ƒ bho gotama nacchannaį¹ƒ, tayidaį¹ƒ
nappaį¹­irÅ«paį¹ƒ, yadime sakyā ibbhā santā ibbhā samānā na brāhmaį¹‡e
sakkaronti na brāhmaį¹‡e garukaronti na brāhmaį¹‡e mānenti na brāhmaį¹‡e
pÅ«jenti na brāhmaį¹‡e apacāyantÄ«”ti.

 

1. Kareyyātha, sīmu. [II]
2. Vāsitavāmānī, sīmu. [II.]

 

[BJT Page 158] [\x 158/]

 

Itiha ambaį¹­į¹­ho māį¹‡avo idaį¹ƒ dutiyaį¹ƒ sakkesu ibbhavādaį¹ƒ nipātesi.

 

14. “Laį¹­ukikāpi kho ambaį¹­į¹­ha sakuį¹‡ikā sake kulāvake kāmalāpinÄ« hoti.
Sakaį¹ƒ kho panetaį¹ƒ ambaį¹­į¹­ha sakyānaį¹ƒ yadidaį¹ƒ kapilavatthu. Na
arahatāyasmā ambaį¹­į¹­ho imāya appamattāya abhisajjituntÄ«. ”

 

15. “Cattāro’me bho gotama vaį¹‡į¹‡Ä: khattiyā brāhmaį¹‡Ä vessā suddā. Imesaį¹ƒ
hi bho gotama catunnaį¹ƒ vaį¹‡į¹‡Änaį¹ƒ tayo vaį¹‡į¹‡Ä khattiyā ca vessā ca suddā ca
aƱƱadatthu brāhmaį¹‡asseva paricārikā sampajjanti. Tayidaį¹ƒ bho [PTS Page 092]
[\q 92/] gotama nacchannaį¹ƒ tayidaį¹ƒ nappaį¹­irÅ«paį¹ƒ yadi me sakyā
ibbhā santā ibbhā samānā na brāhmaį¹‡e sakkaronti na brāhmaį¹‡e karukaronti
na brāhmaį¹‡e mānenti na brāhmaį¹‡e pÅ«jenti na brāhmaį¹‡e apacāyantÄ«”ti.

 

Itiha ambaį¹­į¹­ho māį¹‡avo idaį¹ƒ tatiyaį¹ƒ sakkesu ibbhavādaį¹ƒ nipātesi.

 

16. Atha kho bhagavato etadahosi: atibāįø·haį¹ƒ kho ayaį¹ƒ ambaį¹­į¹­ho māį¹‡avo
sakkesu ibbhavādena nimmāneti1. YannÅ«nāhaį¹ƒ gottaį¹ƒ puccheyyenti.

 

Atha kho bhagavā ambaį¹­į¹­haį¹ƒ māį¹‡avaį¹ƒ etadavoca: ‘kathaį¹ƒ gottosi ambaį¹­į¹­hā?Ti’ “kaį¹‡hāyano’hamasmi bho gotamā”ti.

 

17. “Porāį¹‡aį¹ƒ kho pana te ambaį¹­į¹­ha mātāpettikaį¹ƒ nāmagottaį¹ƒ anussarato
ayyaputtā sakyā bhavanti, dāsiputto tvamasi sakyānaį¹ƒ. Sakyā kho pana
ambaį¹­į¹­ha rājānaį¹ƒ okkākaį¹ƒ pitāmahaį¹ƒ dahanti.

 

“BhÅ«tapubbaį¹ƒ ambaį¹­į¹­ha rājā okkāko yā sā mahesÄ« piyā manāpā tassā
puttassa rajjaį¹ƒ pariį¹‡Ämetukāmo jeį¹­į¹­hakumāre raį¹­į¹­hasmā pabbājesi
ukkāmukhaį¹ƒ2 karakaį¹‡įøaį¹ƒ3 hatthinikaį¹ƒ nipuraį¹ƒ4. Te raį¹­į¹­hasmā pabbājitā
himavantapasse pokkharaį¹‡iyā tÄ«re mahāsākasaį¹‡įøo tattha vāsaį¹ƒ kappesuį¹ƒ. Te
jātisambhedabhayā sakāhi bhaganÄ«hi saddhiį¹ƒ saį¹ƒvāsaį¹ƒ kappesuį¹ƒ.

 

1. Nimmādeti, katthaci.
2. Ekāmukhaį¹ƒ, katthaci.
3. Karakaį¹‡įøuį¹ƒ, katthaci.
4. Sinipuraį¹ƒ bau. Sa. Sa. Sinupuraį¹ƒ, [PTS.]

 

[BJT Page 160] [\x 160/]

 

Atha kho ambaį¹­į¹­ha rājā okkāko amacce pārisajje āmantesi: “kahannu kho bho etarahi kumārā sammantÄ«ti”?

 

“Atthi deva himavantapasse pokkharaį¹‡iyā tÄ«re mahāsākasaį¹‡įøo tatthetarahi
kumārā sammanti. Te jātisambhedabhayā sakāhi bhaganÄ«hi saddhiį¹ƒ saį¹ƒvāsaį¹ƒ
kappenti”ti.

 

Atha kho ambaį¹­į¹­ha rājā okkāko udānaį¹ƒ udānesi: [PTS Page 093]
[\q 93/] “sakyā vata bho kumārā paramasakyā vata bho kumārā”ti.
Tadagge kho pana ambaį¹­į¹­ha sakyā paƱƱāyanti. So’va1 nesaį¹ƒ pubbapuriso.

 

RaƱƱo ca kho pana ambaį¹­į¹­ha okkākassa disā nāma dāsÄ« ahosi. Sā kaį¹‡haį¹ƒ2
nāma janesi. Jāto kaį¹‡ho pabyāhāsi: “dhovatha maį¹ƒ amma, nahāpetha maį¹ƒ
amma, imasmā maį¹ƒ amma asucismā parimocetha, atthāya vo bhavissāmÄ«”ti.

 

Yathā kho pana ambaį¹­į¹­ha etarahi manussā pisāce disvā ‘pisācā’ti
saƱjānanti. Evameva kho ambaį¹­į¹­ha tena samayena manussā pisāce ‘kaį¹‡hā’ti
saƱjānanti. Te evamāhaį¹ƒsu: ayaį¹ƒ jāto pabyāhāsi: ‘kaį¹‡ho jāto pisāco
jāto’ti.

 

Tadagge kho pana ambaį¹­į¹­ha kaį¹‡hāyanā paƱƱāyanti. So ca kaį¹‡hāyanānaį¹ƒ
pubbapuriso. Iti kho te ambaį¹­į¹­ha porāį¹‡aį¹ƒ mātāpettikaį¹ƒ nāmagottaį¹ƒ
anussarato ayyaputtā sakyā bhavanti. Dāsiputto tvamasi sakyānanti.

 

18. Evaį¹ƒ vutte te māį¹‡avakā bhagavantaį¹ƒ etadavocuį¹ƒ: “mā bhavaį¹ƒ gotamo
ambaį¹­į¹­haį¹ƒ māį¹‡avaį¹ƒ atibāįø·haį¹ƒ dāsiputtavādena nimmānesi. Sujāto ca bho
gotama ambaį¹­į¹­ho māį¹‡avo kulaputto ca ambaį¹­į¹­ho māį¹‡avo bahussuto ca
ambaį¹­į¹­ho māį¹‡avo kalyāį¹‡avākkaraį¹‡o ca ambaį¹­į¹­ho māį¹‡avo paį¹‡įøito ca ambaį¹­į¹­ho
māį¹‡avo. Pahoti ca ambaį¹­į¹­ho māį¹‡avo bhotā gotamena saddhiį¹ƒ asmiį¹ƒ vacane
paį¹­imantetu”nti.

 

1. Soca. SÄ«mu. 1.
2. Kaį¹‡aį¹ƒ. SÄ«mu. [II.]

 

[BJT Page 162] [\x 162/]

 

19. Atha kho bhagavā te māį¹‡avake etadavoca: “sace kho tumhākaį¹ƒ māį¹‡avakā
evaį¹ƒ hoti ‘dujjāto ca ambaį¹­į¹­ho māį¹‡avo, akulaputto ca ambaį¹­į¹­ho māį¹‡avo,
appassuto [PTS Page 094] [\q 94/] ca
ambaį¹­į¹­ho māį¹‡avo, akalyāį¹‡avākkaraį¹‡o ca ambaį¹­į¹­ho māį¹‡avo, duppaƱƱo ca
ambaį¹­į¹­ho māį¹‡avo, na ca pahoti ambaį¹­į¹­ho māį¹‡avo samaį¹‡ena gotamena saddhiį¹ƒ
asmiį¹ƒ vacane paį¹­imantetunti, tiį¹­į¹­hatu ambaį¹­į¹­ho māį¹‡avo, tumhe mayā saddiį¹ƒ
mantayavho1 asmiį¹ƒ vacane. Sace pana tumhākaį¹ƒ māį¹‡avakā evaį¹ƒ hoti: sujāto
ca ambaį¹­į¹­ho māį¹‡avo, kulaputto ca ambaį¹­į¹­ho māį¹‡avo, bahussuto ca ambaį¹­į¹­ho
māį¹‡avo, kalyāį¹‡avākkaraį¹‡o va ambaį¹­į¹­ho māį¹‡avo, paį¹‡įøito ca ambaį¹­į¹­ho
māį¹‡avo, pahoti ca ambaį¹­į¹­ho māį¹‡avo samaį¹‡ena gotamena saddhiį¹ƒ asmiį¹ƒ vacane
paį¹­imantetunti, tiį¹­į¹­hatha tumhe, ambaį¹­į¹­ho māį¹‡avo mayā saddhiį¹ƒ
paį¹­imantetu”ti.

 

20. “Sujāto ca bho gotama ambaį¹­į¹­ho māį¹‡avo, kulaputto ca ambaį¹­į¹­ho māį¹‡avo,
bahussuto ca ambaį¹­į¹­ho māį¹‡avo, kalyāį¹‡avākkaraį¹‡o va ambaį¹­į¹­ho māį¹‡avo,
paį¹‡įøito ca ambaį¹­į¹­ho māį¹‡avo, pahoti ca ambaį¹­į¹­ho māį¹‡avo bhotā gotamena
saddhiį¹ƒ asmiį¹ƒ vacane paį¹­imantetuį¹ƒ. Tuį¹‡hÄ« mayaį¹ƒ bhavissāma. Ambaį¹­į¹­ho
māį¹‡avo bhotā gotamena saddhiį¹ƒ asmiį¹ƒ vacane paį¹­imantetÅ«”ti.

 

21. Atha kho bhagavā ambaį¹­į¹­haį¹ƒ māį¹‡avaį¹ƒ etadavoca: ayaį¹ƒ kho pana te
ambaį¹­į¹­ha sahadhammiko paƱho āgacchati. Akāmāpi vyākātabbo. Sace tvaį¹ƒ na
vyākarissasi aƱƱena vā aƱƱaį¹ƒ paį¹­icarissasi, tuį¹‡hÄ« vā bhavissasi,
pakkamissasi vā, ettheva te sattadhā muddhā phalissati. Taį¹ƒ kiį¹ƒ maƱƱasi
ambaį¹­į¹­ha? Kinti te sutaį¹ƒ brāhmaį¹‡Änaį¹ƒ vuddhānaį¹ƒ mahallakānaį¹ƒ
ācariyapācariyānaį¹ƒ kutopabhÅ«tikā kaį¹‡hāyanā? Ko ca kaį¹‡hāyanānaį¹ƒ
pubbapuriso?Ti.

 

Evaį¹ƒ vutte ambaį¹­į¹­ho māį¹‡avo tuį¹‡hÄ« ahosi. Dutiyampi kho bhagavā ambaį¹­į¹­haį¹ƒ
māį¹‡avaį¹ƒ etadavoca: taį¹ƒ kimmaƱƱasi ambaį¹­į¹­ha? Kinti te sutaį¹ƒ brāhmaį¹‡Änaį¹ƒ
vuddhānaį¹ƒ mahallakānaį¹ƒ ācariyapācariyānaį¹ƒ kukopabhÅ«tikā kaį¹‡hāyanā? Ko ca
kaį¹‡hāyanānaį¹ƒ [PTS Page 095] [\q 95/] pubbapuriso?Ti dutiyampi kho ambaį¹­į¹­ho māį¹‡avo tuį¹‡hÄ« ahosi.

 

Atha kho bhagavā ambaį¹­į¹­haį¹ƒ māį¹‡avaį¹ƒ etadavoca: vyākarohi ‘dāni ambaį¹­į¹­ha,
na ‘dāni te tuį¹‡hÄ«bhāvassa kālo. Yo kho ambaį¹­į¹­ha tathāgatena
yāvatatiyakaį¹ƒ sahadhammikaį¹ƒ paƱhaį¹ƒ puį¹­į¹­ho na vyākaroti etthevassa
sattadhā muddhā phalissati.

 

1. Mantaveha. Machasaį¹ƒ.

 

[BJT Page 164] [\x 164/]

 

22. Tena kho pana samayena vajirapāį¹‡i yakkho mahantaį¹ƒ ayokÅ«į¹­aį¹ƒ ādāya
ādittaį¹ƒ sampajjalitaį¹ƒ sajotibhÅ«taį¹ƒ ambaį¹­į¹­hassa māį¹‡avassa uparivehāsaį¹ƒ
į¹­hito hoti: sacāyaį¹ƒ ambaį¹­į¹­ho māį¹‡avo bhagavatā yāvatatiyakaį¹ƒ
sahadhammikaį¹ƒ paƱhaį¹ƒ puį¹­į¹­ho na vyākarissati etthevassa sattadhā muddhaį¹ƒ
phālessāmÄ«ti. Taį¹ƒ kho pana vajirapāį¹‡iį¹ƒ yakkhaį¹ƒ bhagavā ceva passati
ambaį¹­į¹­ho ca māį¹‡avo.

 

23. Atha kho ambaį¹­į¹­ho māį¹‡avo bhÄ«to saį¹ƒviggo lomahaį¹­į¹­hajāto
bhagavantaį¹ƒyeva tāį¹‡agavesÄ« bhagavantaį¹ƒyeva leį¹‡agavesÄ« bhagavantaį¹ƒyeva
saraį¹‡agavesi upanisÄ«ditvā bhagavantaį¹ƒ etadavoca: “kiį¹ƒ me taį¹ƒ bhavaį¹ƒ
gotamo āha? Puna bhavaį¹ƒ gotamo bravÄ«tÅ«”ti.

 

“Taį¹ƒ kimmaƱƱasÄ« ambaį¹­į¹­ha? Kinti te sutaį¹ƒ brāhmaį¹‡Änaį¹ƒ vuddhānaį¹ƒ
mahallākānaį¹ƒ ācariyapācariyānaį¹ƒ bhāsamānānaį¹ƒ, kutoppabhÅ«tikā kaį¹‡hāyanā?
Ko ca kaį¹‡hāyanānaį¹ƒ pubbapuriso?Ti. ”

 

“Evameva me bho gotama sutaį¹ƒ, yatheva bhavaį¹ƒ gotamo āha. TatoppabhÅ«tikā kaį¹‡hāyanā. So ca kaį¹‡hāyanānaį¹ƒ pubbapuriso”ti.

 

24. Evaį¹ƒ vutte te māį¹‡avakā unnādino uccāsaddamahāsaddā ahesuį¹ƒ: “dujjāto
kira bho ambaį¹­į¹­ho māį¹‡avo, akulaputto kira bho ambaį¹­į¹­ho māį¹‡avo, dāsiputto
kira bho ambaį¹­į¹­ho māį¹‡avo sakyānaį¹ƒ, ayyaputtā kira bho ambaį¹­į¹­hassa
māį¹‡avassa sakyā bhavanti. Dhammavādiį¹ƒ yeva kira mayaį¹ƒ samaį¹‡aį¹ƒ gotamaį¹ƒ
apasādetabbaį¹ƒ amaƱƱimhā”ti.

 

25. Atha kho bhagavato etadahosi: “atibāįø·haį¹ƒ kho [PTS Page 096]
[\q 96/] ime māį¹‡avakā ambaį¹­į¹­haį¹ƒ māį¹‡avaį¹ƒ dāsiputtavādena
nimmānenti. YannÅ«nāhaį¹ƒ parimoceyyanti. ” Atha kho bhagavā te māį¹‡avake
etadavoca: “mā kho tumhe māį¹‡avakā ambaį¹­į¹­haį¹ƒ māį¹‡avaį¹ƒ atibāįø·haį¹ƒ
dāsiputtavādena nimmānetha. Uįø·Äro so kaį¹‡ho isi ahosi. So dakkhiį¹‡aį¹ƒ
janapadaį¹ƒ gantvā brahme mante adhÄ«yitvā rājānaį¹ƒ okkānaį¹ƒ upasaį¹…kamitvā
maį¹­į¹­harÅ«piį¹ƒ1 dhÄ«taraį¹ƒ yāci. Tassa rājā okkāko ‘ko neva re ayaį¹ƒ mayhaį¹ƒ
dāsiputto samāno maį¹­į¹­harÅ«piį¹ƒ dhÄ«taraį¹ƒ yācatÄ«’ti kupito anattamano
khurappaį¹ƒ sannayhi. So taį¹ƒ khurappaį¹ƒ neva asakkhi muƱcituį¹ƒ, no
paį¹­isaį¹ƒharituį¹ƒ.

 

1. MaddarÅ«piį¹ƒ, machasaį¹ƒ.

 

[BJT Page 166] [\x 166/]

 

Atha kho māį¹‡avakā amaccā pārisajjā kaį¹‡haį¹ƒ isiį¹ƒ upasaį¹…kamitvā etadavocuį¹ƒ:
“sotthi bhadante hotu raƱƱo, sotthi bhadante hotu raƱƱo”ti.

 

“Sotthi bhavissati raƱƱo, api ca rājā yadi adho khurappaį¹ƒ muƱcissati yāvatā raƱƱo vijitaį¹ƒ ettāvatā paį¹­havÄ« udrÄ«yissatÄ«”ti.

 

“Sotthi bhadante hotu raƱƱo, sotthi janapadassā”ti.

 

“Sotthi bhavissati raƱƱo, sotthi janapadassa. Api ca rājā yadi uddhaį¹ƒ
khurappaį¹ƒ muƱcissati yāvatā raƱƱo vijitaį¹ƒ ettāvatā sattavassāni devo na
vassissatÄ«”ti.

 

“Sotthi bhadante hotu raƱƱo, sotthi janapadassa, devo ca vassatÅ«”ti.

 

“Sotthi bhavissati raƱƱo, sotthi janapadassa, devo ca vassissati. Api ca
rājā jeį¹­į¹­hakumāre khurappaį¹ƒ patiį¹­į¹­hāpetu, sotthi kumāro, pallomo
bhavissatÄ«”ti.

 

Atha kho māį¹‡avakā, amaccā okkākassa ārocesuį¹ƒ: “devo jeį¹­į¹­hakumāre
khurappaį¹ƒ patiį¹­į¹­hāpetu, sotthi kumāro pallomo bhavissatÄ«”ti. Atha kho
rājā okkāko jeį¹­į¹­hakumāre khurappaį¹ƒ patiį¹­į¹­hāpesi. Sotthi kumāro pallomo
bhavi.

 

Atha kho tassa rājā okkāko bhÄ«to saį¹ƒviggo lomahaį¹­į¹­hajāto brahmadaį¹‡įøena [PTS Page 097]
[\q 97/] tajjito maį¹­į¹­harÅ«piį¹ƒ dhÄ«taraį¹ƒ adāsi. Mā kho tumhe
māį¹‡avakā ambaį¹­į¹­haį¹ƒ māį¹‡avaį¹ƒ atibāįø·haį¹ƒ dāsiputtavādena nimmānetha. Uįø·Äro
so kaį¹‡ho isi ahosi.

 

26. Atha kho bhagavā ambaį¹­į¹­haį¹ƒ māį¹‡avaį¹ƒ āmantesi: “taį¹ƒ kimmaƱƱasi
ambaį¹­į¹­ha? Idha khattiyakumāro brāhmaį¹‡akaƱƱāya saddhiį¹ƒ saį¹ƒvāsaį¹ƒ kappeyya,
tesaį¹ƒ saį¹ƒvāsamanvāya putto jāyetha, yo so khattiyakumārena
brāhmaį¹‡akaƱƱāya putto uppanno, api nu so labhetha brāhmaį¹‡esu āsanaį¹ƒ vā
udakaį¹ƒ vā?’Ti,

 

“Labhetha bho gotama”.

 

“Api nu naį¹ƒ brāhmaį¹‡Ä bhojeyyuį¹ƒ saddhe vā thālipāke vā yaƱƱe vā pāhune vā?”Ti.

 

[BJT Page 168] [\x 168/]

 

“Bhojeyyuį¹ƒ bho gotama. ”

 

“Api nu naį¹ƒ brāhmaį¹‡Ä mante vāceyyuį¹ƒ vā no vā?”Ti

 

“Vāceyyuį¹ƒ bho gotama. ”

 

“Apinu’ssa itthisu āvaį¹­aį¹ƒ vā assa anāvaį¹­aį¹ƒ vā?”Ti

 

“Anāvaį¹­aį¹ƒ hi’ssa bho gotama”.

 

“Api nu naį¹ƒ khattiyā khattiyābhisekena abhisiƱceyyunti?”

 

“No hidaį¹ƒ bho gotama. ”

 

“Taį¹ƒ kissa hetu?”

 

“Mātito hi bho gotama anuppanno”ti.

 

27. “Taį¹ƒ kimmaƱƱasi ambaį¹­į¹­ha? Idha brāhmaį¹‡akumāro khattiyakaƱƱāya
saddhiį¹ƒ saį¹ƒvāsaį¹ƒ kappeyya, tesaį¹ƒ saį¹ƒvāsamanvāya putto jāyetha, yo so
brāhmaį¹‡akumārena khattiyakaƱƱāya putto uppanno, api nu so labhetha
brāhmaį¹‡esu āsanaį¹ƒ vā udakaį¹ƒ vā?”Ti

 

“Labhetha bho gotama. ”

 

“Api nu naį¹ƒ brāhmaį¹‡Ä bhojeyyuį¹ƒ saddhe vā thālipāke vā yaƱƱe vā pāhune vā?”Ti

 

“Bhojeyyuį¹ƒ bho gotama. ”

 

“Api nu naį¹ƒ brāhmaį¹‡Ä mante vāceyyuį¹ƒ vā no vā?”Ti

 

“Vāceyyuį¹ƒ bho gotama. ”

 

[PTS Page 098] [\q 98/] “apinu’ssa itthisu āvaį¹­aį¹ƒ vā assa anāvaį¹­aį¹ƒ vā?”Ti

 

“Anāvaį¹­aį¹ƒ hi’ssa bho gotama. ”

 

“Api nu naį¹ƒ khattiyā khattiyābhisekena abhisiƱceyyunti?”

 

“No hidaį¹ƒ bho gotama. ”

 

“Taį¹ƒ kissa hetu?”

 

“Pitito hi bho gotama anuppanno”ti.

 

28. “Iti kho ambaį¹­į¹­ha itthiyā vā itthiį¹ƒ karitvā purisena vā purisaį¹ƒ
karitvā khattiyā ‘va seį¹­į¹­hā, hÄ«nā brāhmaį¹‡Ä. Taį¹ƒ kimmaƱƱasi ambaį¹­į¹­ha?
Idha brāhmaį¹‡Ä brāhmaį¹‡aį¹ƒ kismicideva pakaraį¹‡e khuramuį¹‡įøaį¹ƒ karitvā
assapuį¹­ena vadhitvā raį¹­į¹­hā vā nagarā vā pabbājeyyuį¹ƒ, api nu so labhetha
brāhmaį¹‡esu āsanaį¹ƒ vā udakaį¹ƒ vā?”Ti

 

[BJT Page 170] [\x 170/]

 

“No hidaį¹ƒ bho gotama. ”

 

“Api nu naį¹ƒ brāhmaį¹‡Ä bhojeyyuį¹ƒ saddhe vā thālipāke vā yaƱƱe vā pāhune vā?”Ti

 

“No hidaį¹ƒ bho gotama. ”

 

“Api nu naį¹ƒ brāhmaį¹‡Ä mante vāceyyuį¹ƒ vā no vā?”Ti.

 

“No hidaį¹ƒ bho gotama. ”

 

“Api nu’ssa itthÄ«su āvaį¹­aį¹ƒ vā assa anāvaį¹­aį¹ƒ vā?Ti”

 

“Āvaį¹­aį¹ƒ hi’ssa bho gotama. ”

 

29. “Taį¹ƒ kimmaƱƱasi ambaį¹­į¹­ha? Idha khattiyā khattiyaį¹ƒ kismicideva
pakaraį¹‡e khuramuį¹‡įøaį¹ƒ karitvā assapuį¹­ena vadhitvā raį¹­į¹­hā vā nagarā vā
pabbājeyyuį¹ƒ, api nu so labhetha brāhmaį¹‡esu āsanaį¹ƒ vā udakaį¹ƒ vā?Ti”

 

“Labhetha bho gotama”

 

“Api nu naį¹ƒ brāhmaį¹‡Ä bhojeyyuį¹ƒ saddhe vā thālipāke vā yaƱƱe vā pāhune vā?Ti”

 

“Bhojeyyuį¹ƒ bho gotama. ”

 

“Api nu naį¹ƒ brāhmaį¹‡Ä mante vāceyyuį¹ƒ vā no vā?”Ti

 

“Vāceyyuį¹ƒ bho gotama. ”

 

“Api nu’ssa ithÄ«su āvaį¹­aį¹ƒ vā assa anāvaį¹­aį¹ƒ vā?”Ti

 

“Anāvaį¹­aį¹ƒ hi’ssa bho gotama. ”

 

“Ettāvatā kho ambaį¹­į¹­ha khattiyo paramanihÄ«nataį¹ƒ [PTS Page 099]
[\q 99/] patto hoti, yadeva naį¹ƒ khattiyā khuramuį¹‡įøaį¹ƒ karitvā
assapuį¹­ena vadhitvā raį¹­į¹­hā vā nagarā vā pabbājenti. Iti kho ambaį¹­į¹­ha
yadā khattiyo paramanihÄ«nataį¹ƒ patto hoti, tadāpi khattiyā’va seį¹­į¹­hā hÄ«nā
brāhmaį¹‡Ä.

 

30. Brahmunā’pi ambaį¹­į¹­ha sanaį¹…kumārena gāthā bhāsitā:

 

‘Khattiyo seį¹­į¹­ho janetasmiį¹ƒ
Ye gottapaį¹­isārino,
Vijjācaraį¹‡asampanno
So seį¹­į¹­ho devamānuse’ti

 

Sā kho panesā ambaį¹­į¹­ha brahmunā sanaį¹…kumārena gāthā sugÄ«tā no duggÄ«tā,
subhāsitā no dubbhāsitā, atthasaį¹ƒhitā no anatthasaį¹ƒhitā, anumatā mayā.
Ahampi1 ambaį¹­į¹­ha evaį¹ƒ vadāmi:

 

‘Khattiyo seį¹­į¹­ho janetasmiį¹ƒ
Ye gottapaį¹­isārino,
Vijjācaraį¹‡asampanno
So seį¹­į¹­ho devamānuse’ti.

 

Bhāį¹‡Ävāro paį¹­hamo.

 

1. Ahampibhi, machasaį¹ƒ.

 

[BJT Page 172] [\x 172/]

 

31. “Katamaį¹ƒ pana taį¹ƒ bho gotama caraį¹‡aį¹ƒ, katamā ca pana sā vijjā?”Ti.
“Na kho ambaį¹­į¹­ha anuttarāya vijjācaraį¹‡asampadāya jātivādo vā vuccati
gottavādo vā vuccati mānavādo vā vuccati: ‘arahasi vā maį¹ƒ tvaį¹ƒ na vā maį¹ƒ
tvaį¹ƒ arahasÄ«’ti. Yattha kho ambaį¹­į¹­ha āvāho vā hoti, vivāho vā hoti,
āvāhavivāho vā hoti, etthetaį¹ƒ vuccati jātivādo vā itipi, gottavādo vā
itipi, mānavādo vā itipi:’arahasi vā maį¹ƒ tvaį¹ƒ na vā maį¹ƒ tvaį¹ƒ arahasÄ«’ti.
Ye hi keci ambaį¹­į¹­ha jātivādavinibaddhā vā gottavādavinibaddhā vā
mānavādavinibaddhā vā āvāhavivāhavinibaddhā vā, ārakā te anuttarāya
vijjācaraį¹‡asampadāya. Pahāya kho ambaį¹­į¹­ha jātivādavinibaddhaƱca
gottavādavinibaddhaƱca mānavādavinibaddhaƱca āvāhavivāhavinibaddhaƱca [PTS Page 100] [\q 100/] anuttarāya vijjācaraį¹‡asampadāya sacchikiriyā hotÄ«”ti.

 

32. “Katamaį¹ƒ pana taį¹ƒ bho gotama caraį¹‡aį¹ƒ? Katamā ca sā vijjā?”Ti “idha
ambaį¹­į¹­ha tathāgato loke uppajjati arahaį¹ƒ sammāsambuddho
vijjācaraį¹‡asampanno sugato lokavidÅ« anuttaro purisadammasārathÄ« satthā
devamanussānaį¹ƒ buddho bhagavā. So imaį¹ƒ lokaį¹ƒ sadevakaį¹ƒ samārakaį¹ƒ
sabrahmakaį¹ƒ sassamaį¹‡abrāhmaį¹‡iį¹ƒ pajaį¹ƒ sadevamanussaį¹ƒ sayaį¹ƒ abhiƱƱā
sacchikatvā pavedeti. So dhammaį¹ƒ deseti ādikalyāį¹‡aį¹ƒ majjhekalyāį¹‡aį¹ƒ
pariyosānakalyāį¹‡aį¹ƒ sātthaį¹ƒ sabyaƱjanaį¹ƒ kevalaparipuį¹‡į¹‡aį¹ƒ parisuddhaį¹ƒ
brahmacariyaį¹ƒ pakāseti.

 

33. Taį¹ƒ dhammaį¹ƒ suį¹‡Äti gahapati vā gahapatiputto vā aƱƱatarasmiį¹ƒ vā kule
paccājāto. So taį¹ƒ dhammaį¹ƒ sutvā tathāgate saddhaį¹ƒ paį¹­ilabhati. So tena
saddhāpaį¹­ilābhena samannāgato iti paį¹­isaį¹ƒcikkhati: “sambādho gharāvāso
rajopatho abbhokāso pabbajjā. Nayidaį¹ƒ sukaraį¹ƒ agāraį¹ƒ ajjhāvasatā
ekantaparipuį¹‡į¹‡aį¹ƒ ekantaparisuddhaį¹ƒ saį¹ƒkhalikhitaį¹ƒ brahmacariyaį¹ƒ carituį¹ƒ,
yannÅ«nāhaį¹ƒ kesamassuį¹ƒ ohāretthā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā
anagāriyaį¹ƒ pabbajeyya”nti.

 

So aparena samayena appaį¹ƒ vā bhogakkhandhaį¹ƒ pahāya mahantaį¹ƒ vā
bhogakkhandhaį¹ƒ pahāya appaį¹ƒ vā Ʊātiparivaį¹­į¹­aį¹ƒ pahāya mahantaį¹ƒ vā
Ʊātiparivaį¹­į¹­aį¹ƒ pahāya kesamassuį¹ƒ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā
agārasmā anagāriyaį¹ƒ pabbajati. So evaį¹ƒ pabbajito samāno
pātimokkhasaį¹ƒvarasaį¹ƒvuto viharati ācāragocarasampanno aį¹‡umattesu vajjesu
bhayadassāvī. Samādāya sikkhati sikkhāpadesu kāyakammavacīkammena
samannāgato kusalena, parisuddhājīvo sīlasampanno indriyesu guttadvāro
bhojane mattaĆ±Ć±Å« satisampajaƱƱena samannāgato santuį¹­į¹­ho.

 

[BJT Page 174] [\x 174/]

 

34. KathaƱca ambaį¹­į¹­ha bhikkhu sÄ«lasampanno hoti?

 

Idha ambaį¹­į¹­ha bhikkhu pāį¹‡Ätipātaį¹ƒ pahāya pāį¹‡Ätipātā paį¹­ivirato hoti
nihitadaį¹‡įøo nihitasattho lajjÄ« dayāpanno sabbapāį¹‡abhÅ«tahitānukampÄ«
viharati. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

Adinnādānaį¹ƒ pahāya adinnādānā paį¹­ivirato hoti. DinnādāyÄ« dinnapāį¹­ikaį¹…khÄ«
athenena sucibhÅ«tena attanā viharati. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

Abrahmacariyaį¹ƒ pahāya brahmacārÄ« hoti ārācārÄ« virato methunā gāmadhammā. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

Musāvādaį¹ƒ pahāya musāvādā paį¹­ivirato hoti saccavādÄ« saccasandho theto paccayiko avisaį¹ƒvādako lokassa. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

Pisuį¹‡aį¹ƒ vācaį¹ƒ pahāya pisuį¹‡Äya vācāya paį¹­ivirato hoti, ito sutvā na
amutra akkhātā imesaį¹ƒ bhedāya. Amutra vā sutvā na imesaį¹ƒ akkhātā amÅ«saį¹ƒ
bhedāya. Iti bhinnānaį¹ƒ vā sandhātā saį¹ƒhitānaį¹ƒ vā anuppadātā samaggārāmo
samaggarato samagganandÄ« samaggakaraį¹‡iį¹ƒ vācaį¹ƒ bhāsitā hoti. Idampi’ssa
hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

Pharusaį¹ƒ vācaį¹ƒ pahāya pharusāya vācāya paį¹­ivirato hoti. Yā sā vācā nelā
kaį¹‡į¹‡asukhā pemanÄ«yā hadayaį¹…gamā porÄ« bahujanakantā bahujanamanāpā
tathārÅ«piį¹ƒ vācaį¹ƒ bhāsitā hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

Samphappalāpaį¹ƒ pahāya samphappalāpā paį¹­ivirato hoti kālavādÄ« bhÅ«tavādÄ«
atthavādÄ« dhammavādÄ« vinayavādÄ« nidhānavatiį¹ƒ vācaį¹ƒ bhāsitā hoti kālena
sāpadesaį¹ƒ pariyantavatiį¹ƒ atthasaƱhitaį¹ƒ idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

35. BÄ«jagāmabhÅ«tagāmasamārambhā paį¹­ivirato hoti. Ekabhattiko hoti
rattÅ«parato paį¹­ivirato vikālabhojanā. NaccagÄ«tavāditavisÅ«kadassanā
paį¹­ivirato hoti. Mālāgandhavilepanadhāraį¹‡amaį¹‡įøanavibhÅ«sanaį¹­į¹­hānā
paį¹­ivirato hoti. Uccāsayanamahāsayanā paį¹­ivirato hoti.
JātarÅ«parajatapaį¹­iggahaį¹‡Ä paį¹­ivirato hoti. ĀmakadhaƱƱapaį¹­iggahaį¹‡Ä
paį¹­ivirato hoti. Āmakamaį¹ƒsapaį¹­iggahaį¹‡Ä paį¹­ivirato hoti.
Itthikumārikapaį¹­iggahaį¹‡Ä paį¹­ivirato hoti. Dāsidāsapaį¹­iggahaį¹‡Ä paį¹­ivirato
hoti. Ajeįø·akapaį¹­iggahaį¹‡Ä paį¹­ivirato hoti. Kukkuį¹­asÅ«karapaį¹­iggahaį¹‡Ä
paį¹­ivirato hoti. Hatthigavāssavaįø·avapaį¹­iggahaį¹‡Ä paį¹­ivirato hoti.
Khettavatthupaį¹­iggahaį¹‡Ä paį¹­ivirato hoti. DÅ«teyyapahiį¹‡agamanānuyogā
paį¹­ivirato hoti. Kayavikkayā paį¹­ivirato hoti. TulākÅ«į¹­akaį¹ƒsakÅ«į¹­amānakÅ«į¹­Ä
paį¹­ivirato hoti. Ukkoį¹­anavaƱcananikatisāciyogā paį¹­ivirato hoti.
Chedanavadhabandhanaviparāmosaālopasahasākārā paį¹­ivirato hoti.
Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

[BJT Page 176] [\x 176/]

 

36. Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pā bÄ«jagāmabhÅ«tagāmasamārambhaį¹ƒ anuyuttā viharanti,
seyyathÄ«daį¹ƒ: mÅ«labÄ«jaį¹ƒ khandhabÄ«jaį¹ƒ phaįø·ubÄ«jaį¹ƒ aggabÄ«jaį¹ƒ bÄ«jabÄ«jameva
paƱcamaį¹ƒ. Iti evarÅ«pā bÄ«jagāmabhÅ«tagāmasamārambhā paį¹­ivirato hoti
idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

37. Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ sannidhikāraparibhogaį¹ƒ anuyuttā viharanti,
seyyathÄ«daį¹ƒ: annasannidhiį¹ƒ pānasannidhiį¹ƒ vatthasannidhiį¹ƒ yānasannidhiį¹ƒ
sayanasannidhiį¹ƒ gandhasannidhiį¹ƒ āmisasannidhiį¹ƒ. Iti vā iti evarÅ«pā
sannidhikāraparibhogā paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

38. Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pā visÅ«kadassanaį¹ƒ anuyuttā viharanti seyyathÄ«daį¹ƒ:
naccaį¹ƒ gÄ«taį¹ƒ vāditaį¹ƒ pekkhaį¹ƒ akkhānaį¹ƒ pāį¹‡issaraį¹ƒ vetālaį¹ƒ kumbhathÅ«naį¹ƒ
sobhanagarakaį¹ƒ caį¹‡įøÄlaį¹ƒ vaį¹ƒsaį¹ƒ dhovanaį¹ƒ hatthiyuddhaį¹ƒ assayuddhaį¹ƒ
mahisayuddhaį¹ƒ usabhayuddhaį¹ƒ ajayuddhaį¹ƒ meį¹‡įøayuddhaį¹ƒ kukkuį¹­ayuddhaį¹ƒ
vaį¹­į¹­akayuddhaį¹ƒ daį¹‡įøayuddhaį¹ƒ muį¹­į¹­hiyuddhaį¹ƒ nibbuddhaį¹ƒ uyyodhikaį¹ƒ balaggaį¹ƒ
senābyuhaį¹ƒ aį¹‡Ä«kadassanaį¹ƒ. Iti vā iti evarÅ«pā visÅ«kadassanā paį¹­ivirato
hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

39. Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pā jÅ«tappamādaį¹­į¹­hānānuyogaį¹ƒ anuyuttā viharanti.
SeyyathÄ«daį¹ƒ: aį¹­į¹­hapadaį¹ƒ dasapadaį¹ƒ ākāsaį¹ƒ parihārapathaį¹ƒ santikaį¹ƒ
khalikaį¹ƒ ghaį¹­ikaį¹ƒ salākahatthaį¹ƒ akkhaį¹ƒ paį¹…gacÄ«raį¹ƒ vaį¹…kakaį¹ƒ mokkhacikaį¹ƒ
ciį¹…gulakaį¹ƒ pattāįø·hakaį¹ƒ rathakaį¹ƒ dhanukaį¹ƒ akkharikaį¹ƒ manesikaį¹ƒ
yathāvajjaį¹ƒ. Iti vā iti evarÅ«pā jÅ«tappamādaį¹­į¹­hānānuyogā paį¹­ivirato hoti.
Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

40. Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ uccāsayanamahāsayanaį¹ƒ anuyuttā viharanti,
seyyathÄ«daį¹ƒ: āsandiį¹ƒ pallaį¹…kaį¹ƒ gonakaį¹ƒ cittakaį¹ƒ paį¹­ikaį¹ƒ paį¹­alikaį¹ƒ
tulikaį¹ƒ vikatikaį¹ƒ uddalomiį¹ƒ ekantalomiį¹ƒ kaį¹­į¹­hissaį¹ƒ koseyyaį¹ƒ kuttakaį¹ƒ
hatthattharaį¹ƒ assattharaį¹ƒ rathattharaį¹ƒ ajinappaveį¹‡iį¹ƒ
kādalimigapavarapaccattharaį¹‡aį¹ƒ sauttaracchadaį¹ƒ ubhatolohitakupadhānaį¹ƒ -
iti vā iti evarÅ«pā uccāsayanamahāsayanā paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti
sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

[BJT Page 178] [\x 178/]

 

41. Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ maį¹‡įøanavibhusanaį¹­į¹­hānānuyogaį¹ƒ anuyuttā viharanti,
seyyathÄ«daį¹ƒ: uccādanaį¹ƒ parimaddanaį¹ƒ nahāpanaį¹ƒ sambāhanaį¹ƒ ādāsaį¹ƒ aƱjanaį¹ƒ
mālāvilepanaį¹ƒ mukhacuį¹‡į¹‡akaį¹ƒ mukhālepanaį¹ƒ hatthabandhaį¹ƒ sikhābandhaį¹ƒ
daį¹‡įøakaį¹ƒ nāįø·ikaį¹ƒ khaggaį¹ƒ chattaį¹ƒ citrÅ«pāhanaį¹ƒ uį¹‡hÄ«saį¹ƒ maį¹‡iį¹ƒ vāįø·avÄ«janiį¹ƒ
odātāni vatthāni dīghadasāni. Iti vā itievarūpā
maį¹‡įøanavibhÅ«sanaį¹­į¹­hānānuyogā paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

42. Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ tiracchānakathaį¹ƒ anuyuttā viharanti, seyyathÄ«daį¹ƒ:
rājakathaį¹ƒ corakathaį¹ƒ mahāmattakathaį¹ƒ senākathaį¹ƒ bhayakathaį¹ƒ
yuddhakathaį¹ƒ annakathaį¹ƒ pānakathaį¹ƒ vatthakathaį¹ƒ sayanakathaį¹ƒ mālākathaį¹ƒ
gandhakathaį¹ƒ Ʊātikathaį¹ƒ yānakathaį¹ƒ gāmakathaį¹ƒ nigamakathaį¹ƒ nagarakathaį¹ƒ
janapadakathaį¹ƒ itthikathaį¹ƒ purisakathaį¹ƒ kumārakathaį¹ƒ kumārÄ«kathaį¹ƒ
sÅ«rakathaį¹ƒ visikhākathaį¹ƒ kumbhaį¹­į¹­hānakathaį¹ƒ pubbapetakathaį¹ƒ
nānattakathaį¹ƒ lokakkhāyikaį¹ƒ samuddakkhāyikaį¹ƒ itibhavābhavakathaį¹ƒ. Iti vā
itievarÅ«pāya tiracchānakathāya paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti
sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

43. Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ viggāhikakathaį¹ƒ anuyuttā viharanti, seyyathÄ«daį¹ƒ:
na tvaį¹ƒ imaį¹ƒ dhammavinayaį¹ƒ ājānāsi. Ahaį¹ƒ imaį¹ƒ dhammavinayaį¹ƒ ājānāmi. Kiį¹ƒ
tvaį¹ƒ imaį¹ƒ dhammavinayaį¹ƒ ājānissasi? Micchāpaį¹­ipanno tvamasi, ahamasmi
sammāpaį¹­inno. Sahitamme1 asahitanne. Pure vacanÄ«yaį¹ƒ pacchā avaca,
pacchāvacanÄ«yaį¹ƒ pure avaca. Āciį¹‡į¹‡aį¹ƒ te viparāvattaį¹ƒ. Āropito te vādo
niggahito’si. Cara vādappamokkhāya. Nibbeį¹­hehi vā sace pahosÄ«ti. Iti vā
itievarÅ«pāya viggāhikakathāya paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

44. Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ dÅ«teyyapahiį¹‡agamanānuyogamanuyuttā viharanti,
seyyathÄ«daį¹ƒ: raƱƱaį¹ƒ rājamahāmattānaį¹ƒ khattiyānaį¹ƒ brāhmaį¹‡Änaį¹ƒ
gahapatikānaį¹ƒ kumārānaį¹ƒ: idha gaccha, amutrāgaccha, idaį¹ƒ hara, amutra
idaį¹ƒ āharāti. Iti vā evarÅ«pā dÅ«teyyapahiį¹‡agamanānuyogā paį¹­ivirato hoti.
Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

1. Saį¹ƒhitamme asaį¹ƒhitaį¹ƒ te. Kesuci.

 

[BJT Page 180] [\x 180/]

 

45. Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te kuhakā ca honti lapakā ca nemittikā ca nippesikā ca lābhena
lābhaį¹ƒ nijigiį¹ƒsitāro ca. Iti vā itievarÅ«pā kuhanalapanā paį¹­ivirato
hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

46. Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ kappenti
seyyathÄ«daį¹ƒ: aį¹…gaį¹ƒ nimittaį¹ƒ uppādaį¹ƒ supinaį¹ƒ lakkhaį¹‡aį¹ƒ mÅ«sikacchinnaį¹ƒ
aggihomaį¹ƒ dabbihomaį¹ƒ thusahomaį¹ƒ kaį¹‡ahomaį¹ƒ taį¹‡įøulahomaį¹ƒ sappihomaį¹ƒ
telahomaį¹ƒ mukhahomaį¹ƒ lohitahomaį¹ƒ aį¹…gavijjā vatthuvijjā khattavijjā
sivavijjā bhūtavijjā bhūrivijjā ahivijjā visavijjā vicchikavijjā
mÅ«sikavijjā sakuį¹‡avijjā vāyasavijjā pakkajjhānaį¹ƒ saraparittānaį¹ƒ
migacakkaį¹ƒ. Iti vā itievarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vā paį¹­ivirato
hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

47. Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ kappenti
seyyathÄ«daį¹ƒ: maį¹‡ilakkhaį¹‡aį¹ƒ vatthalakkhaį¹‡aį¹ƒ daį¹‡įøalakkhaį¹‡aį¹ƒ asilakkhaį¹‡aį¹ƒ
usulakkhaį¹‡aį¹ƒ dhanulakkhaį¹‡aį¹ƒ āvudhalakkhaį¹‡aį¹ƒ itthilakkhaį¹‡aį¹ƒ
purisalakkhaį¹‡aį¹ƒ kumāralakkhaį¹‡aį¹ƒ kumārilakkhaį¹‡aį¹ƒ dāsalakkhaį¹‡aį¹ƒ
dāsilakkhaį¹‡aį¹ƒ hatthilakkhaį¹‡aį¹ƒ assalakkhaį¹‡aį¹ƒ mahisalakkhaį¹‡aį¹ƒ
usabhalakkhaį¹‡aį¹ƒ golakkhaį¹‡aį¹ƒ ajalakkhaį¹‡aį¹ƒ meį¹‡įøalakkhaį¹‡aį¹ƒ kukkuį¹­alakkhaį¹‡aį¹ƒ
vaį¹­į¹­akalakkhaį¹‡aį¹ƒ godhālakkhaį¹‡aį¹ƒ kaį¹‡į¹‡ikālakkhaį¹‡aį¹ƒ kacchapalakkhaį¹‡aį¹ƒ
migalakkhaį¹‡aį¹ƒ. Iti vā iti evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vā
paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

48. Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ kappenti
seyyathÄ«daį¹ƒ: raƱƱaį¹ƒ niyyānaį¹ƒ bhavissati, raƱƱaį¹ƒ aniyyānaį¹ƒ bhavissati.
Abbhantarānaį¹ƒ raƱƱaį¹ƒ upayānaį¹ƒ bhavissati, bāhirānaį¹ƒ raƱƱaį¹ƒ apayānaį¹ƒ
bhavissati. Bāhirānaį¹ƒ raƱƱaį¹ƒ upayānaį¹ƒ bhavissati, abbhantarānaį¹ƒ raƱƱaį¹ƒ
apayānaį¹ƒ bhavissati. Abbhantarānaį¹ƒ raƱƱaį¹ƒ jayo bhavissati, bāhirānaį¹ƒ
raƱƱaį¹ƒ parājayo bhavissati. Bāhirānaį¹ƒ raƱƱaį¹ƒ jayo bhavissati,
abbhantarānaį¹ƒ raƱƱaį¹ƒ parājayo bhavissati. Iti imassa jayo bhavissati,
imassa parājayo bhavissati. Iti vā itievarūpāya tiracchānavijjāya
micchājÄ«vā paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

[BJT Page 182] [\x 182/]

 

49. Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ kappenti
seyyathÄ«daį¹ƒ: candaggāho bhavissati suriyaggāho bhavissati nakkhattaggāho
bhavissati. Candimasuriyānaį¹ƒ pathagamanaį¹ƒ bhavissati candimasuriyānaį¹ƒ
uppathagamanaį¹ƒ bhavissati nakkhattānaį¹ƒ pathagamanaį¹ƒ bhavissati
nakkhattānaį¹ƒ uppathagamanaį¹ƒ bhavissati. Ukkāpāto bhavissati. DisāįøÄho
bhavissati. BhÅ«micālo bhavissati. Evaį¹ƒ vipāko devadundubhi bhavissati.
Evaį¹ƒvipāko candimasuriyanakkhattānaį¹ƒ uggamanaį¹ƒ ogamanaį¹ƒ saį¹ƒkilesaį¹ƒ
vodānaį¹ƒ bhavissati. Evaį¹ƒvipāko candaggāho bhavissati. Evaį¹ƒvipāko
suriyaggāho bhavissati. Evaį¹ƒvipāko nakkhattaggāho bhavissati.
Evaį¹ƒvipākaį¹ƒ candimasuriyānaį¹ƒ pathagamanaį¹ƒ bhavissati. Evaį¹ƒvipākaį¹ƒ
candimasuriyānaį¹ƒ uppathagamanaį¹ƒ bhavissati. Evaį¹ƒvipākaį¹ƒ nakkhattānaį¹ƒ
pathagamanaį¹ƒ bhavissati. Evaį¹ƒvipāko ukkāpāto bhavissati. Evaį¹ƒvipāko
disāįøÄho bhavissati. Evaį¹ƒvipāko bhÅ«micālo bhavissati. Evaį¹ƒvipāko
devadundÅ«bhi bhavissati. Evaį¹ƒvipākaį¹ƒ candimasuriyanakkhattānaį¹ƒ uggamanaį¹ƒ
ogamanaį¹ƒ saį¹…kileso vodānaį¹ƒ bhavissati. Iti vā itievarÅ«pāya
tiracchānavijjāya micchājÄ«vā paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

50. Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ kappenti
seyyathÄ«daį¹ƒ: subbuį¹­į¹­hikā bhavissati dubbuį¹­į¹­hikā bhavissati. Subhikkhaį¹ƒ
bhavissati dubbhikkhaį¹ƒ bhavissati. Khemaį¹ƒ bhavissati bhayaį¹ƒ bhavissati.
Rogo bhavissati ārogyaį¹ƒ bhavissati. Muddā gaį¹‡anā saį¹ƒkhānaį¹ƒ kāveyyaį¹ƒ
lokāyataį¹ƒ. Iti vā iti evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vā paį¹­ivirato
hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

51. Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ kappenti
seyyathÄ«daį¹ƒ: āvāhanaį¹ƒ vivāhanaį¹ƒ saį¹ƒvadanaį¹ƒ vivadanaį¹ƒ saį¹ƒkiraį¹‡aį¹ƒ
vikiraį¹‡aį¹ƒ subhagakaraį¹‡aį¹ƒ dubbhagakaraį¹‡aį¹ƒ viruddhagabbhakaraį¹‡aį¹ƒ
jivhānitthambhanaį¹ƒ hanusaį¹ƒhananaį¹ƒ hatthābhijappanaį¹ƒ hanujappanaį¹ƒ
kaį¹‡į¹‡ajappanaį¹ƒ ādāsapaƱhaį¹ƒ kumāripaƱhaį¹ƒ devapaƱhaį¹ƒ ādiccupaį¹­į¹­hānaį¹ƒ
mahatupaį¹­į¹­hānaį¹ƒ abbhujjalanaį¹ƒ sirivhāyanaį¹ƒ. Iti vā itievarÅ«pāya
tiracchānavijjāya micchājÄ«vā paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

[BJT Page 184] [\x 184/]

 

52. Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ kappenti -
seyyathÄ«daį¹ƒ: santikammaį¹ƒ paį¹‡idhikammaį¹ƒ bhÅ«rikammaį¹ƒ vassakammaį¹ƒ
vossakammaį¹ƒ vatthukammaį¹ƒ vatthuparikiraį¹‡aį¹ƒ ācamanaį¹ƒ nahāpanaį¹ƒ juhanaį¹ƒ
vamanaį¹ƒ virecanaį¹ƒ uddhavirecanaį¹ƒ adhovirecanaį¹ƒ sÄ«savirecanaį¹ƒ kaį¹‡į¹‡atelaį¹ƒ
nettapatappanaį¹ƒ natthukammaį¹ƒ aƱjanaį¹ƒ paccaƱjanaį¹ƒ sālākiyaį¹ƒ sallakattiyaį¹ƒ
dārakatikicchā mÅ«labhesajjānaį¹ƒ anuppadānaį¹ƒ osadhÄ«naį¹ƒ paį¹­imokkho. Iti vā
iti evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vā paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa
hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

53. Atha kho so ambaį¹­į¹­ha bhikkhu evaį¹ƒ sÄ«lasampanno na kutoci bhayaį¹ƒ
samanupassati yadidaį¹ƒ sÄ«lasaį¹ƒvarato. Seyyathāpi ambaį¹­į¹­ha khattiyo
muddhāvasitto nihatapaccāmitto na kutoci bhayaį¹ƒ samanupassati yadidaį¹ƒ
paccatthikato, evameva kho ambaį¹­į¹­ha bhikkhu evaį¹ƒ sÄ«lasampanno na kutoci
bhayaį¹ƒ samanupassati yadidaį¹ƒ sÄ«lasaį¹ƒvarato. So iminā ariyena
sÄ«lakkhandhena samannāgato ajjhattaį¹ƒ anavajjasukhaį¹ƒ paį¹­isaį¹ƒvedeti. Evaį¹ƒ
kho ambaį¹­į¹­ha bhikkhu sÄ«lasampanno hoti.

 

54. KathaƱca ambaį¹­į¹­ha bhikkhu indirayesu gutatadvāro hoti? Idha ambaį¹­į¹­ha
bhikkhu cakkhunā rÅ«paį¹ƒ disvā na nimittaggāhÄ« hoti nānubyaƱjanaggāhÄ«.
Yatvādhikaraį¹‡ametaį¹ƒ cakkhundriyaį¹ƒ asaį¹ƒvutaį¹ƒ viharantaį¹ƒ abhijjhādomanassā
pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuį¹ƒ tassa saį¹ƒvarāya paį¹­ipajjati
rakkhati cakkhundriyaį¹ƒ, cakkhundriya saį¹ƒvaraį¹ƒ āpajjati. Sotena saddaį¹ƒ
sutvā na nimittaggāhÄ« hoti nānubyaƱjanaggāhÄ«. Yatvādhikaraį¹‡ametaį¹ƒ
sotendriyaį¹ƒ asaį¹ƒvutaį¹ƒ viharantaį¹ƒ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā
anvāssaveyyuį¹ƒ tassa saį¹ƒvarāya paį¹­ipajjati rakkhati sotendriyaį¹ƒ,
sotendriye saį¹ƒvaraį¹ƒ āpajjati. Ghāį¹‡ena gandhaį¹ƒ ghāyitvā na nimittaggāhÄ«
hoti nānubyaƱjanaggāhÄ«. Yatvādhikaraį¹‡ametaį¹ƒ ghānindriyaį¹ƒ asaį¹ƒvutaį¹ƒ
viharantaį¹ƒ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuį¹ƒ tassa
saį¹ƒvarāya paį¹­ipajjati rakkhati ghāį¹‡indriyaį¹ƒ, ghāį¹‡indriye saį¹ƒvaraį¹ƒ
āpajjati. Jivhāya rasaį¹ƒ sāyitvā na nimittaggāhÄ« hoti nānubyaƱjanaggāhÄ«.
Yatvādhikaraį¹‡ametaį¹ƒ jivhindriyaį¹ƒ asaį¹ƒvutaį¹ƒ viharantaį¹ƒ abhijjhādomanassā
pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuį¹ƒ tassa saį¹ƒvarāya paį¹­ipajjati rakkhati
jivhindriyaį¹ƒ, jivhindriye saį¹ƒvaraį¹ƒ āpajjati. Kāyena phoį¹­į¹­habbaį¹ƒ
phusitvā na nimittaggāhÄ« hoti nānubyaƱjanaggāhÄ«. Yatvādhikaraį¹‡ametaį¹ƒ
kāyindriyaį¹ƒ asaį¹ƒvutaį¹ƒ viharantaį¹ƒ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā
anvāssaveyyuį¹ƒ tassa saį¹ƒvarāya paį¹­ipajjati rakkhati kāyindriyaį¹ƒ,
kāyindriye saį¹ƒvaraį¹ƒ āpajjati. Manasā dhammaį¹ƒ viƱƱāya na nimittaggāhÄ«
hoti nānubyaƱjanaggāhÄ«. Yatvādhikaraį¹‡ametaį¹ƒ manindriyaį¹ƒ asaį¹ƒvutaį¹ƒ
viharantaį¹ƒ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuį¹ƒ tassa
saį¹ƒvarāya paį¹­ipajjati rakkhati manindriyaį¹ƒ, manindriye saį¹ƒvaraį¹ƒ
āpajjati. So iminā ariyena indriyasaį¹ƒvarena samannāgato ajjhattaį¹ƒ
abyāsekasukhaį¹ƒ paį¹­isaį¹ƒvedeti. Evaį¹ƒ kho ambaį¹­į¹­ha bhikkhu indriyesu
guttadvāro hoti.

 

[BJT Page 186] [\x 186/]

 

55. KathaƱca ambaį¹­į¹­ha bhikkhu satisampajaƱƱena samannāgato hoti? Idha
ambaį¹­į¹­ha bhikkhu abhikkante paį¹­ikkante sampajānakārÄ« hoti, ālokite
vilokite sampajānakārī hoti, samiƱjite pasārite sampajānakārī hoti,
saį¹…ghāį¹­ipattacÄ«varadhāraį¹‡e sampajānakārÄ« hoti, asite pÄ«te khāyite sāyite
sampajānakārÄ« hoti, uccārapassāvakamme sampajānakārÄ« hoti, gate į¹­hite
nisinne sutte jāgarite bhāsite tuį¹‡hÄ«bhāve sampajānakārÄ« hoti. Evaį¹ƒ kho
ambaį¹­į¹­ha bhikkhu satisampajaƱƱena samannāgato hoti.

 

56. KathaƱca ambaį¹­į¹­ha bhikkhu santuį¹­į¹­ho hoti?

 

Idha ambaį¹­į¹­ha bhikkhu santuį¹­į¹­ho hoti kāyaparihārikena cÄ«varena
kucchiparihārikena piį¹‡įøapātena. So yena yeneva pakkamati samādāyeva
pakkamati. SeyyathāpÄ« ambaį¹­į¹­ha pakkhi sakuį¹‡o yena yeneva įøeti
sapattabhāro’va įøeti, evameva kho ambaį¹­į¹­ha bhikkhu santuį¹­į¹­ho hoti
kāyaparihārikena cÄ«varena kucchiparihārikena piį¹‡įøapātena. So yena yeneva
pakkamati samādāyeva pakkamati. Evaį¹ƒ kho ambaį¹­į¹­ha bhikkhu santuį¹­į¹­ho
hoti.

 

57. So iminā ca ariyena sīlakkhandhena samannāgato iminā ca ariyena
indriyasaį¹ƒvarena samannāgato iminā ca ariyena satisampajaƱƱena
samannāgato imāya ca ariyāya santuį¹­į¹­hiyā samannāgato vivittaį¹ƒ senāsanaį¹ƒ
bhajati araƱƱaį¹ƒ rukkhamÅ«laį¹ƒ pabbataį¹ƒ kandaraį¹ƒ giriguhaį¹ƒ susānaį¹ƒ
vanapatthaį¹ƒ abbhokāsaį¹ƒ palālapuƱjaį¹ƒ. So pacchābhattaį¹ƒ
piį¹‡įøapātapaį¹­ikkanto nisÄ«dati pallaį¹…kaį¹ƒ ābhujitvā ujuį¹ƒ kāyaį¹ƒ paį¹‡idhāya
parimukhaį¹ƒ satiį¹ƒ upaį¹­į¹­hapetvā.

 

58. So abhijjhaį¹ƒ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati abhijjhāya
cittaį¹ƒ parisodheti. Byāpādapadosaį¹ƒ pahāya abyāpannacitto viharati
sabbapāį¹‡abhÅ«tahitānukampi, byāpādapadosā cittaį¹ƒ parisodheti.
ThÄ«namiddhaį¹ƒ pahāya vigatathÄ«namiddho viharati ālokasaƱƱī sato
sampajāno, thÄ«namiddhā cittaį¹ƒ parisodheti. Uddhaccakukkuccaį¹ƒ pahāya
anuddhato viharati ajjhattaį¹ƒ vÅ«pasantacitto, uddhaccakukkuccaį¹ƒ cittaį¹ƒ
parisodheti. Vicikicchaį¹ƒ pahāya tiį¹‡į¹‡avicikiccho viharati akathaį¹ƒkathÄ«
kusalesu dhammesu, vicikicchāya cittaį¹ƒ parisodheti.

 

[BJT Page 188] [\x 188/]

 

59. Seyyathāpi ambaį¹­į¹­ha puriso iį¹‡aį¹ƒ ādāya kammante payojeyya tassa te
kammantā samijjheyyuį¹ƒ, so yāni ca porāį¹‡Äni iį¹‡amÅ«lāni tāni ca
byantÄ«kareyya, siyā cassa uttariį¹ƒ avasiį¹­į¹­haį¹ƒ dārabharaį¹‡Äya, tassa
evamassa: ‘ahaį¹ƒ kho pubbe iį¹‡aį¹ƒ ādāya kammante payojesiį¹ƒ tassa me te
kammantā samijjhiį¹ƒsu so’haį¹ƒ yāni ca porāį¹‡Äni iį¹‡amÅ«lāni tāni ca
byantÄ«akāsiį¹ƒ. Atthi ca me uttariį¹ƒ avasiį¹­į¹­haį¹ƒ dārabharaį¹‡Äyā’ti. So
tatonidānaį¹ƒ labhetha pāmojjaį¹ƒ, adhigaccheyya somanassaį¹ƒ.

 

60. Seyyathāpi ambaį¹­į¹­ha puriso ābādhiko assa dukkhito bāįø·hagilāno,
bhattaį¹ƒ cassa nacchādeyya, na cassa kāye balamattā. So aparena samayena
tambhā ābādhā mucceyya bhattaƱcassa chādeyya siyā cassa kāye balamattā.
Tassa evamassa: ‘ahaį¹ƒ bo pubbe ābādhiko ahosiį¹ƒ dukkhito bāįø·hagilāno
bhattaį¹ƒ me nacchādesi na cassa me āsi kāye balamattā. So’mhi etarahi
tamhā ābādhā mutto bhattaƱca me chādeti atthi ca me kāye balamattā’ti,
so tatonidānaį¹ƒ labhetha pāmojjaį¹ƒ adhigaccheyya somanassaį¹ƒ.

 

61. Seyyathāpi ambaį¹­į¹­ha puriso bandhanāgāre baddho assa, so aparena
samayena tambhā bandhanāgārā mucceyya sotthinā abbayena, na cassa kiƱci
bhogānaį¹ƒ vayo. Tassa evamassa: ‘ahaį¹ƒ kho pubbe bandhanāgāre baddho
ahosiį¹ƒ. So’mhi etarahi tamhā bandhanāgārā mutto sotthinā abbayena.
Natthi ca me kiƱci bhogānaį¹ƒ vayo’ti. So tatonidānaį¹ƒ labhetha pāmojjaį¹ƒ
adhigaccheyya somanassaį¹ƒ.

 

62. Seyyathāpi ambaį¹­į¹­ha puriso dāso assa anattādhÄ«no parādhÄ«no na
yenakāmaį¹…gamo. So aparena samayena tamhā dāsabyā mucceyya attādhÄ«no
aparādhÄ«no bhujisso yenakāmaį¹…gamo. Tassa evamassa: ‘ahaį¹ƒ kho pubbe dāso
ahosiį¹ƒ anattādhÄ«no parādhÄ«no na yenakāmaį¹…gamo. So’mhi etarahi tamhā
dāsabyā mutto attādhÄ«no aparādhÄ«no bhujisso yenakāmaį¹…gamo’ti. So
tatonidānaį¹ƒ labhetha pāmojjaį¹ƒ, adhigaccheyya somanassaį¹ƒ.

 

[BJT Page 190] [\x 190/]

 

63. Seyyathāpi ambaį¹­į¹­ha puriso sadhano sabhogo kantāraddhānamaggaį¹ƒ
paį¹­ipajjeyya dubbhikkhaį¹ƒ sappaį¹­ibhayaį¹ƒ. So aparena samayena taį¹ƒ kantāraį¹ƒ
nitthareyya sotthinā gāmantaį¹ƒ anupāpuį¹‡eyya khemaį¹ƒ appaį¹­ibhayaį¹ƒ. Tassa
evamassa: ‘ahaį¹ƒ kho pubbe sadhano sabhogo kantāraddhānamaggaį¹ƒ paį¹­ipajjiį¹ƒ
dubbhikkhaį¹ƒ sappaį¹­ibhayaį¹ƒ. So’mhi etarahi taį¹ƒ kantāraį¹ƒ tiį¹‡į¹‡o sotthinā
gāmantaį¹ƒ anuppatto khemaį¹ƒ appaį¹­ibhaya’nti. So tato nidānaį¹ƒ labhetha
pāmojjaį¹ƒ adhigaccheyya somanassaį¹ƒ.

 

Evameva kho ambaį¹­į¹­ha bhikkhu yathā iį¹‡aį¹ƒ yathā rogaį¹ƒ yathā bandhanāgāraį¹ƒ
yathā dāsabyaį¹ƒ yathā kantāraddhānamaggaį¹ƒ evaį¹ƒ ime paƱcanÄ«varaį¹‡e appahÄ«ne
attani samanupassati. Seyyathāpi ambaį¹­į¹­ha ānaį¹‡yaį¹ƒ yathā ārogyaį¹ƒ yathā
bandhanā mokkhaį¹ƒ yathā bhujissaį¹ƒ yathā khemantabhÅ«miį¹ƒ evameva kho
ambaį¹­į¹­ha bhikkhu ime paƱcanÄ«varaį¹‡e pahÄ«ne attani samanupassati.

 

64. Tassime paƱcanÄ«varaį¹‡e pahÄ«į¹‡e attani samanupassato pāmojjaį¹ƒ jāyati,
pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo
sukhaį¹ƒ vedeti, sukhino cittaį¹ƒ samādhiyati.

 

65. So vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaį¹ƒ savicāraį¹ƒ
vivekajaį¹ƒ pÄ«tisukhaį¹ƒ paį¹­hamaį¹ƒ jhānaį¹ƒ upasampajja viharati. So imameva
kāyaį¹ƒ vivekajena pÄ«tisukhena abhisanneti parisanneti paripÅ«reti
parippharati. Nāssa kiƱci sabbāvato kāyassa vivekajena pītisukhena
apphuį¹­aį¹ƒ hoti.

 

66. Seyyathāpi ambaį¹­į¹­ha dakkho nahāpako vā nahāpakantevāsÄ« vā kaį¹ƒsathāle
nahānÄ«yacuį¹‡į¹‡Äni ākiritvā udakena paripphosakaį¹ƒ paripphosakaį¹ƒ sanneyya,
sāyaį¹ƒ nahānÄ«yapiį¹‡įøÄ« snehānugatā snehaparetā sāntarabāhirā phuį¹­Ä snehena,
na ca pagghariį¹‡Ä«,

 

Evameva kho ambaį¹­į¹­ha bhikkhu imameva kāyaį¹ƒ vivekajena pÄ«tisukhena
abhisanneti parisanneti paripÅ«reti parippharati. Nāssa kiƱci sabbāvato
kāyassa vivekajena pÄ«tisukhena apphuį¹­aį¹ƒ hoti. Idampi’ssa hoti
caraį¹‡asmiį¹ƒ.

 

67. Puna ca paraį¹ƒ ambaį¹­į¹­ha bhikkhu vitakkavicārānaį¹ƒ vÅ«pasamā ajjhattaį¹ƒ
sampasādanaį¹ƒ cetaso ekodibhāvaį¹ƒ avitakkaį¹ƒ avicāraį¹ƒ samādhijaį¹ƒ pÄ«tisukhaį¹ƒ
dutiyaį¹ƒ jhānaį¹ƒ upasampajja viharati. So imameva kāyaį¹ƒ samādhijena
pÄ«tisukhena abhisanneti parisanneti paripÅ«reti parippharati nāssa kiƱci
sabbāvato kāyassa samādhijena pÄ«tisukhena apphuį¹­aį¹ƒ hoti.

 

[BJT Page 192] [\x 192/]

 

68. Seyyathāpi ambaį¹­į¹­ha udakarahado gambhÄ«ro ubbhidodako, tassa nevassa
puratthimāya disāya udakassa āyamukhaį¹ƒ, na dakkhiį¹‡Äya disāya udakassa
āyamukhaį¹ƒ, na pacchimāya disāya udakassa āyamukhaį¹ƒ, na uttarāya disāya
udakassa āyamukhaį¹ƒ, devo ca na kālena kālaį¹ƒ sammā dhāraį¹ƒ
anuppaveccheyya, atha kho tamhā ca udakarahadā sītā vāridhārā
ubbhijjitvā tameva udakarahadaį¹ƒ sÄ«tena vārinā abhisanneyya1
parisanneyya2 paripÅ«reyya paripphareyya, nāssa kiƱci sabbāvato
udakarahadassa sÄ«tena vārinā apphuį¹­aį¹ƒ assa,

 

Evameva kho ambaį¹­į¹­ha bhikkhu imameva kāyaį¹ƒ samādhijena pÄ«tisukhena
abhisanneti parisanneti paripÅ«reti parippharati. Nāssa kiƱci sabbāvato
kāyassa samādhijena pÄ«tisukhena apphuį¹­aį¹ƒ hoti. Idampi’ssa hoti
caraį¹‡asmiį¹ƒ.

 

69. Puna ca paraį¹ƒ ambaį¹­į¹­ha bhikkhu pÄ«tiyā ca virāgā upekkhako ca
viharati sato sampajāno, sukhaƱca kāyena paį¹­isaį¹ƒvedeti, yantaį¹ƒ ariyā
ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārÄ«ti taį¹ƒ tatiyaį¹ƒ jhānaį¹ƒ
upasampajja viharati.

 

So imameva kāyaį¹ƒ nippÄ«tikena sukhena abhisanneti parisanneti paripÅ«reti
parippharati, nāssa kiƱci sabbāvato kāyassa nippÄ«tikena sukhena apphuį¹­aį¹ƒ
hoti.

 

Seyyathāpi ambaį¹­į¹­ha uppaliniyaį¹ƒ vā paduminiyaį¹ƒ vā puį¹‡įøarÄ«kiniyaį¹ƒ vā
appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puį¹‡įøarÄ«kāni vā udake jātāni udake
saį¹ƒvaddhāni udakānuggatāni antonimuggaposÄ«ni tāni yāva caggā yāva ca
mÅ«lā sÄ«tena cārinā abhisannāni parisannāni3 paripÅ«rāni paripphuį¹­Äni
nāssa kiƱci sabbāvataį¹ƒ uppalānaį¹ƒ vā padumānaį¹ƒ vā puį¹‡įøarÄ«kānaį¹ƒ vā sÄ«tena
vārinā apphuį¹­aį¹ƒ assa,

 

Evameva kho ambaį¹­į¹­ha bhikkhu imameva kāyaį¹ƒ nippÄ«tikena sukhena
abhisanneti parisanneti paripÅ«reti parippharati nāssa kiƱci sabbāvato
kāyassa nippÄ«tikena sukhena apphuį¹­aį¹ƒ hoti. Idampi’ssa hoti caraį¹‡asmiį¹ƒ.

 

70. Puna ca paraį¹ƒ ambaį¹­į¹­ha bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca
pahānā pubbeva somanassadomanassānaį¹ƒ atthaį¹…gamā adukkhamasukhaį¹ƒ
upekkhāsatipārisuddhiį¹ƒ catutthaį¹ƒ jhānaį¹ƒ upasampajja viharati. So imameva
kāyaį¹ƒ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti nāssa
kiƱci sabbāvato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphuį¹­aį¹ƒ hoti.

 

Seyyathāpi ambaį¹­į¹­ha puriso odātena vatthena sasÄ«saį¹ƒ pārupitvā nisinno
assa, nāssa kiƱci sabbāvato kāyassa odātena vatthena apphuį¹­aį¹ƒ assa,
evameva kho ambaį¹­į¹­ha bhikkhu imameva kāyaį¹ƒ parisuddhena cetasā
pariyodātena pharitvā nisinno hoti nāssa kiƱci sabbāvato kāyassa
parisuddhena cetasā pariyodātena apphuį¹­aį¹ƒ hoti. Idampi’ssa hoti
caraį¹‡asmiį¹ƒ.

 

Idaį¹ƒ kho taį¹ƒ ambaį¹­į¹­ha caraį¹‡aį¹ƒ.

 

1. Abhisandeyya, machasaį¹ƒ.
2. Parisandeyya, machasaį¹ƒ.
3. Abhisandāni parisandāni, machasaį¹ƒ. Abhisaniddhāni parisaniddhāni?

 

[BJT Page 194] [\x 194/]

 

71. (Puna ca paraį¹ƒ ambaį¹­į¹­ha) so evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe
pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite
āneƱjappatte Ʊāį¹‡adassanāya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So evaį¹ƒ
pajānāti: ayaį¹ƒ kho me kāyo rÅ«pÄ« cātummahābhÅ«tiko mātāpettikasambhavo
odanakummāsÅ«pacayo aniccucchādanaparimaddanabhedanaviddhaį¹ƒsanadhammo.
Idaį¹ƒ ca pana me viƱƱāį¹‡aį¹ƒ ettha sitaį¹ƒ ettha paį¹­ibaddhanti.

 

Seyyathāpi ambaį¹­į¹­ha maį¹‡i veįø·uriyo subho jātimā aį¹­į¹­haį¹ƒso suparikammakato
accho vippasanno anāvilo sabbākārasampanno, tatrassa suttaį¹ƒ āvutaį¹ƒ nÄ«laį¹ƒ
vā pÄ«taį¹ƒ vā lohitaį¹ƒ vā odātaį¹ƒ vā paį¹‡įøusuttaį¹ƒ vā. Tamenaį¹ƒ cakkhumā
puriso hatthe karitvā paccavekkheyya: ayaį¹ƒ kho maį¹‡i veįø·uriyo subho
jātimā aį¹­į¹­haį¹ƒso suparikammakato accho vippasanno anāvilo
sabbākārasampanno. Tatiradaį¹ƒ suttaį¹ƒ āvutaį¹ƒ nÄ«laį¹ƒ vā pÄ«taį¹ƒ vā lohitaį¹ƒ vā
odātaį¹ƒ vā paį¹‡įøusuttaį¹ƒ vā’ti.

 

Evameva kho ambaį¹­į¹­ha bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte
anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte
Ʊāį¹‡adassanāya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So evaį¹ƒ pajānāti: ayaį¹ƒ
kho me kāyo rūpī cātummahābhūtiko mātāpettikasambhavo odanakummāsūpacayo
aniccucchādanaparimaddanabhedanaviddhaį¹ƒsanadhammo. Idaį¹ƒ ca pana me
viƱƱāį¹‡aį¹ƒ ettha sitaį¹ƒ ettha paį¹­ibaddhanti. Idampi’ssa hoti vijjāya.

 

72. So evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e
vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte manomayaį¹ƒ kāyaį¹ƒ
abhinimminanāya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So imambhā kāyā aƱƱaį¹ƒ
kāyaį¹ƒ abhinimmināti rÅ«piį¹ƒ manomayaį¹ƒ sabbaį¹…gapaccaį¹…giį¹ƒ ahÄ«nindriyaį¹ƒ.

 

[BJT Page 196] [\x 196/]

 

Seyyathāpi ambaį¹­į¹­ha puriso muƱjamhā Ä«sikaį¹ƒ pabbāheyya. Tassa evamassa:
ayaį¹ƒ muƱjo, ayaį¹ƒ Ä«sikā, aƱƱo muƱjo, aƱƱā Ä«sikā, muƱjamhātveva Ä«sikā
pabbāįø·hā’ti. Seyyathā vā pana ambaį¹­į¹­ha puriso asiį¹ƒ kosiyā pabbāheyya,
tassa evamassa: ayaį¹ƒ asi, ayaį¹ƒ kosi, aƱƱo asi, aƱƱā kosi, kosiyā tveva
asi pabbāįø·ho’ti. Seyyathā vā pana ambaį¹­į¹­ha puriso ahiį¹ƒ karaį¹‡įøÄ
uddhareyya, tassa evamassa: ayaį¹ƒ ahi, ayaį¹ƒ karaį¹‡įøo, aƱƱo ahi, aƱƱo
karaį¹‡įøo, karaį¹‡įøÄtveva ahi ubbhato’ti. Evameva kho ambaį¹­į¹­ha bhikkhu
evaį¹ƒsamāhite citte parisuddhe pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese
mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte manomayaį¹ƒ kāyaį¹ƒ abhinimminanāya
cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So imamhā kāyā aƱƱaį¹ƒ kāyaį¹ƒ
abhinimmināti rÅ«piį¹ƒ manomayaį¹ƒ sabbaį¹…gapaccaį¹…giį¹ƒ ahÄ«nindriyaį¹ƒ. Idampi’ssa
hoti vijjāya.

 

73. So evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e
vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte iddhividhāya
cittaį¹ƒ abhinÄ«harati, abhininnāmeti. So anekavihitaį¹ƒ iddhividhaį¹ƒ
paccanubhoti: eko’pi hutvā bahudhā hoti, bahudhāpi hutvā eko hoti,
ācÄ«bhāvaį¹ƒ tirobhāvaį¹ƒ tirokuįøįøaį¹ƒ tiropākāraį¹ƒ tiropabbataį¹ƒ asajjamāno
gacchati seyyathāpi ākāse. Pathaviyā pi ummujjanimujjaį¹ƒ karoti
seyyathāpi udake. Udake’pi abhijjamāne gacchati seyyathāpi pathaviyaį¹ƒ.
Ākāse’pi pallaį¹…kena kamati seyyathāpi pakkhi sakuį¹‡o. Ime’pi
candimasuriye evaį¹ƒmahiddhike evaį¹ƒmahānubhāve pāį¹‡inā parimasati
parimajjati, yāva brahmalokā’pi kāyena vasaį¹ƒ vatteti.

 

Seyyathāpi ambaį¹­į¹­ha dakkho kumbhakāro vā kumbhakārantevāsÄ« vā
suparikammakatāya mattikāya yaį¹ƒ yadeva bhājanavikatiį¹ƒ ākaį¹…kheyya taį¹ƒ
tadeva kareyya abhinipphādeyya. Seyyathā vā pana ambaį¹­į¹­ha dakkho
dantakārovā dantakārantevāsÄ« vā suparikammakatasmiį¹ƒ dantasmiį¹ƒ yaį¹ƒ yadeva
dantavikatiį¹ƒ ākaį¹…kheyya taį¹ƒ tadeva kareyya abhinipphādeyya. Seyyathā vā
pana ambaį¹­į¹­ha dakkho suvaį¹‡į¹‡akāro vā suvaį¹‡į¹‡akārantevāsÄ« vā
suparikammakatasmiį¹ƒ suvaį¹‡į¹‡asmiį¹ƒ yaį¹ƒ yadeva suvaį¹‡į¹‡avikatiį¹ƒ ākaį¹…kheyya taį¹ƒ
tadeva kareyya abhinipphādeyya, evameva kho ambaį¹­į¹­ha bhikkhu evaį¹ƒ
samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e vÄ«gatÅ«pakkilese mudubhÅ«te
kammaniye į¹­hite āneƱjappatte iddhividhāya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati
abhininnāmeti.

 

[BJT Page 198] [\x 198/]

 

So anekavihitaį¹ƒ iddhividhaį¹ƒ paccanubhoti eko’pi hutvā bahudhā hoti
bahudhāpi hutvā eko hoti. ĀvÄ«bhāvaį¹ƒ tirobhāvaį¹ƒ tirokuįøįøaį¹ƒ tiropākāraį¹ƒ
tiropabbataį¹ƒ asajjamāno gacchati seyyathāpi ākāse. Pathaviyāpi
ummujjanimujjaį¹ƒ karoti seyyathāpi udake. Udake’pi abhijjamāne gacchati
seyyathāpi paį¹­haviyaį¹ƒ. Ākāse’pi pallaį¹…kena kamati seyyathāpi pakkhi
sakuį¹‡o. Ime’pi candimasuriye evaį¹ƒmahiddhike evaį¹ƒmahānubhāve pāį¹‡inā
parimasati. Parimajjati. Yāva brahmalokā’pi kāyena vasaį¹ƒ vatteti.
Idampi’ssa hoti vijjāya.

 

74. So evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e
vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte1 dibbāya
sotadhātuyā cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So dibbāya sotadhātuyā
visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suį¹‡Äti dibbe ca mānuse ca ye
dūre sannike ca.

 

Seyyathāpi ambaį¹­į¹­ha puriso addhānamaggapaį¹­ipanno so suį¹‡eyya
bherisaddampi mudiį¹…gasaddampi saį¹…khapaį¹‡avadeį¹‡įøimasaddampi. Tassa
evamassa: bherisaddo itipi mudiį¹…gasaddo itipi saį¹…khapaį¹‡avadeį¹‡įøisaddo
itipi. Evameva kho ambaį¹­į¹­ha bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe
pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite
āneƱjappatte dibbāya sotadhātuyā cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti.

 

So dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suį¹‡Äti
dibbe ca mānuse ca ye dÅ«re santike ca. Idampi’ssa hoti vijjāya.

 

75. So evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte āneƱjappatte
cetopariyaƱāį¹‡Äya cittaį¹ƒ abhininnāmeti. So parasattānaį¹ƒ parapuggalānaį¹ƒ
cetasā ceto paricca pajānāti:

 

Sarāgaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ sarāgaį¹ƒ cittanti pajānāti,
VÄ«tarāgaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ vÄ«tarāgaį¹ƒ cittanti pajānāti,
Sadosaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ sadosaį¹ƒ cittanti pajānāti,
VÄ«tadosaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ vÄ«tadosaį¹ƒ cittanti pajānāti,
Samohaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ samohaį¹ƒ cittanti pajānāti,
VÄ«tamohaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ vÄ«tamohaį¹ƒ cittanti pajānāti,
Saį¹…khittaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ saį¹…khittaį¹ƒ cittanti pajānāti,
Vikkhittaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ vikkhittaį¹ƒ cittanti pajānāti,
Mahaggataį¹ƒ vā cittaį¹ƒ mahaggataį¹ƒ cittanti pajānāti,
Amahaggataį¹ƒ vā cittaį¹ƒ amahaggataį¹ƒ cittanti pajānāti,
Sauttaraį¹ƒ vā cittaį¹ƒ sauttaraį¹ƒ cittanti pajānāti,
Anuttaraį¹ƒ vā cittaį¹ƒ anuttaraį¹ƒ cittanti pajānāti,
Samāhitaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ samāhitaį¹ƒ cittanti pajānāti,
Asamāhitaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ asamāhitaį¹ƒ cittanti pajānāti,
Vimuttaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ vimuttaį¹ƒ cittanti pajānāti,
Avimuttaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ avimuttaį¹ƒ cittanti pajānāti,

 

1. Ānejjappatte (kesuci potthakesu)

 

[BJT Page 200] [\x 200/]

 

Seyyathāpi ambaį¹­į¹­ha itthi vā puriso vā daharo vā yuvā maį¹‡įøanajātiko
ādāse vā parisuddhe pariyodāte acche vā udakapatte sakaį¹ƒ mukhanimittaį¹ƒ
paccavekkhamāno sakaį¹‡ikaį¹ƒ vā sakaį¹‡ikanti jāneyya, akaį¹‡ikaį¹ƒ vā akaį¹‡ikanti
jāneyya, evameva kho ambaį¹­į¹­ha bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe
pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite
āneƱjappatte cetopariyaƱāį¹‡Äya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti.

 

So parasattānaį¹ƒ parapuggalānaį¹ƒ cetasā ceto paricca pajānāti:

 

“Sarāgaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ sarāgaį¹ƒ cittanti pajānāti,
VÄ«tarāgaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ vÄ«tarāgaį¹ƒ cittanti pajānāti,
Sadosaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ sadosaį¹ƒ cittanti pajānāti,
VÄ«tadosaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ vÄ«tadosaį¹ƒ cittanti pajānāti,
Samohaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ samohaį¹ƒ cittanti pajānāti,
VÄ«tamohaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ vÄ«tamohaį¹ƒ cittanti pajānāti,
Saį¹…khittaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ saį¹…khittaį¹ƒ cittanti pajānāti,
Vikkhittaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ vikkhittaį¹ƒ cittanti pajānāti,
Mahaggataį¹ƒ vā cittaį¹ƒ mahaggataį¹ƒ cittanti pajānāti,
Amahaggataį¹ƒ vā cittaį¹ƒ amahaggataį¹ƒ cittanti pajānāti,
Sauttaraį¹ƒ vā cittaį¹ƒ sauttaraį¹ƒ cittanti pajānāti,
Anuttaraį¹ƒ vā cittaį¹ƒ anuttaraį¹ƒ cittanti pajānāti,
Samāhitaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ samāhitaį¹ƒ cittanti pajānāti,
Asamāhitaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ asamāhitaį¹ƒ cittanti pajānāti,
Vimuttaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ vimuttaį¹ƒ cittanti pajānāti,
Avimuttaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ avimuttaį¹ƒ cittanti pajānāti,
Idampissa hoti vijjāya.

 

76. So evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e
vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite ānaƱjeppatte
pubbenivāsānussatiƱāį¹‡Äya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So
anekavihitaį¹ƒ pubbenivāsaį¹ƒ anussarati. SeyyathÄ«daį¹ƒ: ekampi jātiį¹ƒ dve’pi
jātiyo tisso’pi jātiyo catasso’pi jātiyo paƱca’pi jātiyo dasa’pi jātiyo
vÄ«sampi jātiyo tiį¹ƒsampi jātiyo cattārÄ«sampi jātiyo paƱƱāsampi jātiyo
jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi aneke’pi saį¹ƒvaį¹­į¹­akappe
aneke’pi vivaį¹­į¹­akappe aneke’pi saį¹ƒvaį¹­į¹­avivaį¹­į¹­akappe “amutrāsiį¹ƒ evannāmo
evaį¹ƒgotto evaį¹ƒvaį¹‡į¹‡o evamāhāro evaį¹ƒsukhadukkhapaį¹­isaį¹ƒvedÄ«
evamāyupariyanto. So tato cuto amutra upapādiį¹ƒ. Tatrāpāsiį¹ƒ evaį¹ƒnāmo
evaį¹ƒgotto evaį¹ƒvaį¹‡į¹‡o evamāhāro evaį¹ƒsukhadukkhapaį¹­isaį¹ƒvedÄ«
evamāyupariyanto. So tato cuto idhÅ«papanno”ti. Iti sākāraį¹ƒ sauddesaį¹ƒ
anekavihitaį¹ƒ pubbenivāsaį¹ƒ anussarati.

 

[BJT Page 202] [\x 202/]

 

Seyyathāpi ambaį¹­į¹­ha puriso sakambhā gāmā aƱƱaį¹ƒ gāmaį¹ƒ gaccheyya, tamhāpi
gāmā aƱƱaį¹ƒ gāmaį¹ƒ gaccheyya, so tamhā gāmā sakaƱƱeva gāmaį¹ƒ
paccāgaccheyya, tassa evamassa: ahaį¹ƒ kho sakamhā gāmā amuį¹ƒ gāmaį¹ƒ
agacchiį¹ƒ. Tatra evaį¹ƒ aį¹­į¹­hāsiį¹ƒ evaį¹ƒ nisÄ«diį¹ƒ evaį¹ƒ abhāsiį¹ƒ evaį¹ƒ tuį¹‡hÄ«
ahosiį¹ƒ. Tamhāpi gāmā amuį¹ƒ gāmaį¹ƒ agacchiį¹ƒ. Tatrāpi evaį¹ƒ aį¹­į¹­hāsiį¹ƒ evaį¹ƒ
nisÄ«diį¹ƒ evaį¹ƒ abhāsiį¹ƒ evaį¹ƒ tuį¹‡hÄ« ahosiį¹ƒ. So’mhi tamhā gāmā sakaƱƱeva
gāmaį¹ƒ paccāgato’ti,

 

Evameva kho ambaį¹­į¹­ha bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte
anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese mudrabhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte
pubbenivāsānussatiƱāį¹‡Äya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So
anekavihitaį¹ƒ pubbenivāsaį¹ƒ anussarati: seyyathÄ«daį¹ƒ ekampi jātiį¹ƒ dve’pi
jātiyo tisso’pi jātiyo catasso’pi jātiyo paƱca’pi jātiyo dasapi jātiyo
vÄ«sampi jātiyo tiį¹ƒsampi jātiyo cattārÄ«sampi jātiyo paƱƱāsampÄ« jātiyo
jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi aneke’pi saį¹ƒvaį¹­į¹­akappe
aneke’pi vivaį¹­į¹­akappe aneke’pi saį¹ƒvaį¹­į¹­avivaį¹­į¹­akappe: amutrāsiį¹ƒ evaį¹ƒnāmo
evaį¹ƒgotto evaį¹ƒvaį¹‡į¹‡o evamāhāro evaį¹ƒsukhadukkhapaį¹­isaį¹ƒvedÄ«
evamāyupariyanto. So tato cuto amutra upapādiį¹ƒ. Tatrāpāsiį¹ƒ evaį¹ƒnāmo
evaį¹ƒgotto evaį¹ƒvaį¹‡į¹‡o evamāhāro evaį¹ƒsukhadukkhapaį¹­isaį¹ƒvedÄ«
evamāyupariyanto. So tato cuto idhÅ«papanno’ti. Iti sākāraį¹ƒ sauddesaį¹ƒ
anekavihitaį¹ƒ pubbenivāsaį¹ƒ anussarati. Idampi’ssa hoti vijjāya.

 

77. So evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e
vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte sattānaį¹ƒ
cutÅ«papātaƱāį¹‡Äya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So dibbena cakkhunā
visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne
paį¹‡Ä«te suvaį¹‡į¹‡e dubbaį¹‡į¹‡e sugate duggate yathākammÅ«page satte pajānāti:
ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena
samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaį¹ƒ upavādakā
micchādiį¹­į¹­hikā micchādiį¹­į¹­hikammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraį¹‡Ä
apāyaį¹ƒ duggatiį¹ƒ vinipātaį¹ƒ nirayaį¹ƒ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā
kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena
samannāgatā ariyānaį¹ƒ anupavādakā sammādiį¹­į¹­hikā sammādiį¹­į¹­hikammasamādānā.
Te kāyassa bhedā parammaraį¹‡Ä sugatiį¹ƒ saggaį¹ƒ lokaį¹ƒ upapannā’ti. Iti
dibbena cakkhunā vīsuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne
upapajjamāne hÄ«ne paį¹‡Ä«te suvaį¹‡į¹‡e dubbaį¹‡į¹‡e sugate duggate yathākammÅ«page
satte pajānāti.

 

[BJT Page 204] [\x 204/]

 

Seyyathāpi ambaį¹­į¹­ha majjhe siį¹ƒghāį¹­ake pasādo, tattha cakkhumā puriso
į¹­hito passeyya manusse gehaį¹ƒ pavisante’pi nikkhamante’pi rathiyā
vÄ«tisaƱcarante’pi majjhe siį¹ƒghāį¹­ake nisinne’pi. Tassa evamassa: ete
manussā gehaį¹ƒ pavisanti. Ete nikkhamanti. Ete rathiyā vÄ«tisaƱcaranti.
Ete majjhe siį¹ƒghāį¹­ake nisinnā’ti.

 

Evameva kho ambaį¹­į¹­ha bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte
anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte sattānaį¹ƒ
cutÅ«papātaƱāį¹‡Äya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So dibbena cakkhunā
visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne
paį¹‡Ä«te suvaį¹‡į¹‡e dubabaį¹‡į¹‡e sugate duggate yathākammÅ«page satte pajānāti:
ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena
samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaį¹ƒ upavādakā
micchādiį¹­į¹­hikā micchādiį¹­į¹­hÄ«kammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraį¹‡Ä
apāyaį¹ƒ duggatiį¹ƒ vinipātaį¹ƒ nirayaį¹ƒ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā
kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena
samannāgatā ariyānaį¹ƒ anupavādakā sammādiį¹­į¹­hÄ«kā sammādiį¹­į¹­hikammasamādānā.
Te kāyassa bhedā parammaraį¹‡Ä sugatiį¹ƒ saggaį¹ƒ lokaį¹ƒ upapannā’ti. Iti
dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne
upapajjamāne hÄ«ne paį¹‡Ä«te suvaį¹‡į¹‡e dubbaį¹‡į¹‡e sugate duggate
yathākapammÅ«page satte pajānāti. Idampi’ssa hoti vijjāya.

 

78. So evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e
vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte āsavānaį¹ƒ
khayaƱāį¹‡Äya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti.

 

So idaį¹ƒ dukkhanti yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti.
Ayaį¹ƒ dukkhasamudayo’ti yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti.
Ayaį¹ƒ dukkhanirodho’ti yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti.
Ayaį¹ƒ dukkhanirodhagāminipaį¹­ipadā’ti yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti.
Ime āsavā’ti yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti.
Ayaį¹ƒ āsavasamudayo’ti yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti.
Ayaį¹ƒ āsavanirodho’ti yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti.
Ayaį¹ƒ āsavanirodhagāminÄ« paį¹­ipadā’ti yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti.

 

Tassa evaį¹ƒ jānato evaį¹ƒ passato kāmāsavā’pi cittaį¹ƒ vimuccati,
bhavāsavā’pi cittaį¹ƒ vimuccati, avijjāsavā’pi cittaį¹ƒ vimuccati.
Vimuttasmiį¹ƒ vimuttamiti Ʊāį¹‡aį¹ƒ hoti.

 

‘KhÄ«į¹‡Ä jāti, vusitaį¹ƒ brahmacariyaį¹ƒ, kataį¹ƒ karaį¹‡Ä«yaį¹ƒ, nāparaį¹ƒ itthattāyā’ti pajānāti.

 

[BJT Page 206] [\x 206/]

 

Seyyathāpi ambaį¹­į¹­ha pabbatasaį¹…khepe udakarahado accho vippasanno
anāvilo, tattha cakkhumā puriso tÄ«re į¹­hito passeyya sippisambukampi
sakkharakaį¹­halampi macchagumbampi carantampi tiį¹­į¹­hantampi. Tassa
evamassa: ayaį¹ƒ kho udakarahado accho vippasanno anāvilo. Tatirame
sippisambukā’pi sakkharakaį¹­halā’pi macchagumbā’pi caranti’pi
tiį¹­į¹­hanti’pÄ«ti. Evameva kho ambaį¹­į¹­ha bhikkhu samāhite citte parisuddhe
pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite
āneƱjappatte āsavānaį¹ƒ khayaƱāį¹‡Äya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti.

 

So ‘idaį¹ƒ dukkhanti’ yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. ‘Ayaį¹ƒ dukkhasamudayo’ti yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti.

 

‘Ayaį¹ƒ dukkhanirodho’ti yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. ‘Ayaį¹ƒ dukkhanirodhagāminÄ« paį¹­ipadā’ti yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti.

 

‘Ime āsavā’ti yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. ‘Ayaį¹ƒ āsavasamudayo’ti yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti.

 

‘Ayaį¹ƒ āsavanirodho’ti yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. ‘Ayaį¹ƒ āsavanirodhagāminÄ«paį¹­ipadā’ti yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti.

 

Tassa evaį¹ƒ jānato evaį¹ƒ passato kāmāsavā’pi cittaį¹ƒ vimuccati,
bhavāsavā’pi cittaį¹ƒ vimuccati, avijjāsavā’pi cittaį¹ƒ vimuccati.
Vimuttasmiį¹ƒ vimuttamiti Ʊāį¹‡aį¹ƒ hoti.

 

‘KhÄ«į¹‡Ä jāti, vusitaį¹ƒ brahmacariyaį¹ƒ, kataį¹ƒ karaį¹‡Ä«yaį¹ƒ, nāparaį¹ƒ itthattāyā’ti pajānāti. Ayaį¹ƒ kho sā ambaį¹­į¹­ha vijjā.

 

79. Ayaį¹ƒ vuccati ambaį¹­į¹­ha bhikkhu vijjāsampanno itipi, caraį¹‡a sampanno
itipi, vijjācaraį¹‡asampanno itipi. Imāya ca ambaį¹­į¹­ha vijjācaraį¹‡asampadāya
caraį¹‡asampadāya ca aƱƱā vijjāsampadā ca caraį¹‡asampadā ca uttaritarā vā
paį¹‡Ä«tatarā vā natthi.

 

80. Imāya kho ambaį¹­į¹­ha anuttarāya vijjācaraį¹‡asampadāya [PTS Page 101]
[\q 101/] cattāri apāyamukhāni bhavanti. Katamāni cattāri? Idha
ambaį¹­į¹­ha ekacco samaį¹‡o vā brāhmaį¹‡o vā imaƱceva anuttaraį¹ƒ
vijjācaraį¹‡asampadaį¹ƒ anabhisambhuį¹‡amāno khārivivadhamādāya araƱƱāyatanaį¹ƒ
ajjhogāhati pavattaphalabhojano bhavissāmīti. So aƱƱadatthu
vijjācaraį¹‡asampannasseva paricārako sampajjati. Imāya kho ambaį¹­į¹­ha
anuttarāya vijjācaraį¹‡asampadāya idaį¹ƒ paį¹­hamaį¹ƒ apāyamukhaį¹ƒ bhavati.

 

81. Puna ca paraį¹ƒ ambaį¹­į¹­ha idhekacco samaį¹‡o vā brāhmaį¹‡o vā imaƱceva
anuttaraį¹ƒ vijjācaraį¹‡asampadaį¹ƒ anabhisambhuį¹‡amāno
pavattaphalabhojanataƱca anabhisambhuį¹‡amāno kuddālapiį¹­akaį¹ƒ ādāya
araƱƱāyatanamajjhogāhati kandamÅ«laphalabhojano bhavissāmÄ«ti. So
aƱƱadatthu vijjācaraį¹‡asampannasseva paricārako sampajjati. Imāya ca kho
ambaį¹­į¹­ha anuttarāya vijjācaraį¹‡asampadāya idaį¹ƒ dutiyaį¹ƒ apāyamukhaį¹ƒ
bhavati.

 

[BJT Page 208] [\x 208/]

 

82. Puna ca paraį¹ƒ ambaį¹­į¹­ha idhekacco samaį¹‡o vā brāhmaį¹‡o vā imaƱceva
anuttaraį¹ƒ vijjācaraį¹‡asampadaį¹ƒ anabhisambhuį¹‡amāno
pavattaphalabhojanataƱca anabhisambhuį¹‡amāno kandamÅ«laphalabhojanataƱca
anabhisambhuį¹‡amāno gāmasāmantaį¹ƒ vā nigamasāmantaį¹ƒ vā agyāgāraį¹ƒ karitvā
aggiį¹ƒ paricaranto acchati. So aƱƱadatthu vijjācaraį¹‡asampannasseva
paricāriko sampajjati. Imāya kho ambaį¹­į¹­ha anuttarāya
vijjācaraį¹‡asampadāya idaį¹ƒ tatiyaį¹ƒ apāyamukhaį¹ƒ bhavati.

 

83. Puna ca paraį¹ƒ ambaį¹­į¹­ha idhekacco samaį¹‡o vā brāhmaį¹‡o vā imaƱceva
anuttaraį¹ƒ vijjācaraį¹‡asampadaį¹ƒ anabhisambhuį¹‡amāno pavattaphalabhojanaƱca
anabhisambhuį¹‡amāno kandamÅ«laphalabhojananaƱca anabhisambhuį¹‡amāno
aggiparicariyaƱca anabhisambhuį¹‡amāno [PTS Page 102]
[\q 102/] cātummahāpathe catudvāraį¹ƒ agāraį¹ƒ karitvā acchati: yo
imāhi catÅ«hi disāhi āgamissati samaį¹‡o vā brāhmaį¹‡o vā tamahaį¹ƒ yathāsatti
yathābalaį¹ƒ paį¹­ipÅ«jessāmÄ«ti. So aƱƱadatthu vijjācaraį¹‡asampannasseva
paricārako sampajjati. Imāya kho ambaį¹­į¹­ha anuttarāya
vijjācaraį¹‡asampadāya idaį¹ƒ catutthaį¹ƒ apāyamukhaį¹ƒ bhavati.

 

Imāya kho ambaį¹­į¹­ha anuttarāya vijjācaraį¹‡asampadāya imāni cattāri apāyamukhāni bhavanti.

 

84. Taį¹ƒ kimmaƱƱasi ambaį¹­į¹­ha? Api nu tvaį¹ƒ imāya anuttarāya vijjācaraį¹‡asampadāya sandissasi sācariyako?”Ti.

 

“No hidaį¹ƒ bho gotama. Ko cāhaį¹ƒ bho gotama sācariyako? Kā ca anuttarā
vijjācaraį¹‡asampadā? Ārakā’haį¹ƒ bho gotama anuttarāya vijjācaraį¹‡asampadāya
sācariyako”ti.

 

“Taį¹ƒ kimmaƱƱasi ambaį¹­į¹­ha? Api nu tvaį¹ƒ imaƱceva anuttaraį¹ƒ
vijjācaraį¹‡asampadaį¹ƒ anabhisambhuį¹‡amāno khārivivadhamādāya
araƱƱavanamajjhogāhasi sācariyako pavattaphalabhojano bhavissāmiti?”

 

“No hidaį¹ƒ bho gotama. ”

 

“Taį¹ƒ kimmaƱƱasi ambaį¹­į¹­ha? Api nu tvaį¹ƒ imaƱceva anuttaraį¹ƒ
vijjācaraį¹‡asampadaį¹ƒ anabhisambhuį¹‡amāno pavattaphalabhojanataƱca
anabhisambhuį¹‡amāno kuddālapiį¹­akaį¹ƒ ādāya araƱƱavanamajjhogāhasi
sācariyako kandamÅ«laphalabhojano bhavissāmÄ«ti?”

 

“No hidaį¹ƒ bho gotama. ”

 

“Taį¹ƒ kimmaƱƱasi ambaį¹­į¹­ha? Api nu tvaį¹ƒ imaƱceva anuttaraį¹ƒ
vijjācaraį¹‡asampadaį¹ƒ anabhisambhuį¹‡amāno pavattaphalabhojananaƱca
anabhisambhuį¹‡amāno kandamÅ«laphalabhojanataƱca anabhisambhuį¹‡amāno
gāmasāmantaį¹ƒ vā nigamasāmantaį¹ƒ vā agyāgāraį¹ƒ karitvā aggiį¹ƒ paricaranto
acchasi sācariyako? “Ti

 

[PTS Page 103] [\q 103/] “no hidaį¹ƒ bho gotama. ”

 

[BJT Page 210] [\x 210/]

 

“Taį¹ƒ kimmaƱƱasi ambaį¹­į¹­ha api nu tvaį¹ƒ imaƱceva anuttaraį¹ƒ
vijjācaraį¹‡asampadaį¹ƒ anabhisambhuį¹‡amāno pavattaphalabhojanataƱca
anabhisambhuį¹‡amāno kandamÅ«laphalabhojanataƱca anabhisambhuį¹‡amāno
aggiparicariyaƱca anabhisambhuį¹‡amāno cātummahāpathe catudvāraį¹ƒ agāraį¹ƒ
karitvā acchasi sācariyako, yo imāhi catÅ«hi disāhi āgamissati samaį¹‡o vā
brāhmaį¹‡o vā taį¹ƒ mayaį¹ƒ yathāsatti yathābalaį¹ƒ paį¹­ipÅ«jessāmāti?”

 

“No hidaį¹ƒ bho gotama. ”

 

85. Iti kho ambaį¹­į¹­ha imāya ceva tvaį¹ƒ anuttarāya vijjācaraį¹‡asampadāya
parihÄ«no sācariyako. Ye cime anuttarāya vijjācaraį¹‡asampadāya cattāri
apāyamukhāni bhavanti, tato ca tvaį¹ƒ parihÄ«no sācariyako. Bhāsitā kho
pana te esā ambaį¹­į¹­ha ācariyena brāhmaį¹‡ena pokkharasādinā vācā “ke ca
muį¹‡įøakā samaį¹‡akā ibbhā kaį¹‡hā bandhupādapaccā, kā ca tevijjānaį¹ƒ
brāhmaį¹‡Änaį¹ƒ sākacchā”ti, attanā āpāyiko’pi aparipÅ«rayamāno. Passa
ambaį¹­į¹­ha yāva aparaddhaƱca te idaį¹ƒ ācariyassa brāhmaį¹‡assa
pokkharasādissa.

 

86. Brāhmaį¹‡o kho pana ambaį¹­į¹­ha pokkharasādÄ« raƱƱo pasenadissa kosalassa
dattikaį¹ƒ bhuƱjati. Tassa rājā pasenadi kosalo sammukhÄ«bhāvampi na
dadāti. Yadāpi tena manteti tirodussena manteti. Yassa kho pana ambaį¹­į¹­ha
dhammikaį¹ƒ payataį¹ƒ bhikkhaį¹ƒ patigaį¹‡heyya, kathaį¹ƒ tassa rājā pasenadÄ«
kosalo sammukhÄ«bhāvampi na dadeyya? Passa ambaį¹­į¹­ha yāvaaparaddhaƱca te
idaį¹ƒ ācariyassa brāhmaį¹‡assa pokkharasādissa.

 

Taį¹ƒ kimmaƱƱasi ambaį¹­į¹­ha? Rājā pasenadi kosalo hatthigÄ«vāya vā nisinno
assapiį¹­į¹­he vā nisinno rathÅ«patthare vā į¹­hito uggehi vā rājaƱƱehi vā
kiƱcideva [PTS Page 104] [\q 104/]
mantaį¹‡aį¹ƒ manteyya, so tamhā padesā apakkamma ekamantaį¹ƒ tiį¹­į¹­heyya. Atha
āgaccheyya suddo vā suddadāso vā, so tasmiį¹ƒ padese į¹­hito tadeva mantaį¹‡aį¹ƒ
manteyya: evampi rājā pasenadi kosalo āha evampi rājā pasenadī kosalo
āhāti. Api nu so rājabhaį¹‡itaį¹ƒ vā bhaį¹‡ati rājamantaį¹ƒ vā manteti, ettāvatā
so assa rājā vā rājamahāmatto vāti?”

 

“No hidaį¹ƒ bho gotama. ”

 

87. Evameva kho tvaį¹ƒ ambaį¹­į¹­ha, ye te ahesuį¹ƒ brāhmaį¹‡Änaį¹ƒ pubbakā isayo
mantānaį¹ƒ kattāro mantānaį¹ƒ pavattāro, yesamidaį¹ƒ etarahi brāhmaį¹‡Ä porāį¹‡aį¹ƒ
mantapadaį¹ƒ gÄ«taį¹ƒ pavuttaį¹ƒ samÅ«hitaį¹ƒ tadanuggāyanti tadanubhāsanti
bhāsitamanubhāsanti vācitamanuvācenti, seyyathÄ«daį¹ƒ: aį¹­į¹­ako vāmako
vāmadevo vessāmitto yamataggÄ« aį¹…giraso bhāradvājo vāseį¹­į¹­ho kassapo
bhagu, tyāhaį¹ƒ mante adhiyāmi sācariyako’ti tāvatā tvaį¹ƒ bhavissasi isi vā
isittāya vā paį¹­inno’ti netaį¹ƒ į¹­hānaį¹ƒ vijjati.

 

[BJT Page 212] [\x 212/]

 

88. Taį¹ƒ kimmaƱƱasi ambaį¹­į¹­ha kinti te sutaį¹ƒ brāhmaį¹‡Änaį¹ƒ vuddhānaį¹ƒ
mahallakānaį¹ƒ ācariyapācariyānaį¹ƒ bhāsamānānaį¹ƒ: “ye te ahesuį¹ƒ brāhmaį¹‡Änaį¹ƒ
pubbakā isayo mantānaį¹ƒ kattāro mantānaį¹ƒ pavattāro, yesamidaį¹ƒ etarahi
brāhmaį¹‡Ä porāį¹‡aį¹ƒ mantapadaį¹ƒ gÄ«taį¹ƒ pavuttaį¹ƒ samÅ«hitaį¹ƒ tadanugāyanti
tadanubhāsanti bhāsitamanubhāsanti vācitamanuvācenti seyyathÄ«daį¹ƒ:
aį¹­į¹­ako, vāmako, vāmadevo, vessāmitto, yamataggi, aį¹…giraso, bhāradvājo,
vāseį¹­į¹­ho, kassapo, bhagu - evaį¹ƒ su te sunhātā suvilittā kappitakesamassÅ«
āmuttamaį¹‡ikuį¹‡įøalābharaį¹‡Ä odātavatthavasanā paƱcahi kāmaguį¹‡ehi samappitā
samaį¹…gibhÅ«tā paricārenti, seyyathāpi tvaį¹ƒ etarahi sācariyako?”Ti.

 

[PTS Page 105] [\q 105/] “no hidaį¹ƒ bho gotama. ”

 

89. “Evaį¹ƒ su te sālÄ«naį¹ƒ odanaį¹ƒ sucimaį¹ƒsÅ«pasecanaį¹ƒ vicitakālakaį¹ƒ
anekasÅ«paį¹ƒ anekabyaƱjanaį¹ƒ paribhuƱjanti, seyyathāpi tvaį¹ƒ etarahi
sācariyako?”Ti.

 

“No hidaį¹ƒ bho gotama. ”

 

“Evaį¹ƒ su te veį¹­hanakapassāhi nārÄ«hi paricārenti seyyathāpi tvaį¹ƒ etarahi sācariyako?”Ti.

 

“No hidaį¹ƒ bho gotama. ”

 

“Evaį¹ƒ su te kuttavālehi vaįø·avārathehi dÄ«ghāhi patodalaį¹­į¹­hihi vāhane
vitudentā vipariyāyanti seyyathāpi tvaį¹ƒ etarahi sācariyako?”Ti.

 

” No hidaį¹ƒ bho gotama. ”

 

“Evaį¹ƒ su te ukkiį¹‡į¹‡aparikhāsu okkhittapalighāsu nagarÅ«pakārikāsu
dÄ«ghāsibaddhehi purisehi rakkhāpeti seyyathāpi tvaį¹ƒ etarahi
sācariyako?”Ti.

 

” No hidaį¹ƒ bho gotama. ”

 

Iti kho ambaį¹­į¹­ha neva tvaį¹ƒ isi, na isittāya paį¹­ipanno sācariyako. Yassa
kho pana ambaį¹­į¹­ha mayi kaį¹…khā vā vimati vā, so maį¹ƒ paƱhena, ahaį¹ƒ
veyyakaraį¹‡ena sodhissāmÄ«”ti.

 

90. Atha kho bhagavā vihārā nikkhamma caį¹…kamaį¹ƒ abbhuį¹­į¹­hāsi. Ambaį¹­į¹­ho’pi
māį¹‡avo vihārā nikkhamma caį¹…kamaį¹ƒ abbhuį¹­į¹­hāsi. Atha kho ambaį¹­į¹­ho māį¹‡avo
bhagavantaį¹ƒ caį¹…kamantaį¹ƒ anucaį¹…kamamāno kāye
dvattiį¹ƒsamahāpurisalakkhaį¹‡Äni samannesi. Addasa kho ambaį¹­į¹­ho māį¹‡avo
bhagavato kāye dvattiį¹ƒsamahāpurisalakkhaį¹‡Äni yebhuyyena į¹­hapetvā [PTS Page 106]
[\q 106/] dve. DvÄ«su mahāpurisalakkhaį¹‡esu kaį¹…khati vicikicchati
nādhimuccati na sampasīdati kosohite ca vatthaguyhe1 pahūtajivhatāya ca.

 

1. Kośāvahita vasatuguhya. (MahāyānikādÄ«naį¹ƒ ganthesu)

 

[BJT Page 214] [\x 214/]

 

91. Atha kho bhagavato etadahosi: passati kho me ayaį¹ƒ ambaį¹­į¹­ho māį¹‡avo
dvattiį¹ƒsamahāpurisalakkhaį¹‡Äni yebhuyyena į¹­hapetvā dve. DvÄ«su
mahāpurisalakkhaį¹‡esu kaį¹…khati vicikicchati nādhimuccati na sampasÄ«dati
kosohite ca vatthaguyhe pahūtajivhatāya cāti.

 

Atha kho bhagavā tathārÅ«paį¹ƒ iddhābhisaį¹…khāraį¹ƒ abhisaį¹…kāsi yathā addasa
ambaį¹­į¹­ho māį¹‡avo bhagavato kosohitaį¹ƒ vatthaguyhaį¹ƒ. Atha kho bhagavā
jivhaį¹ƒ ninnāmetvā ubho’pi kaį¹‡į¹‡asotāni anumasi parimasi. Ubho’pi
nāsikāsotāni anumasi parimasi. Kevalampi naįø·Äį¹­amaį¹‡įøalaį¹ƒ jivhāya chādesi.

 

Atha kho ambaį¹­į¹­hassa māį¹‡avassa etadahosi: samannāgato kho samaį¹‡o gotavo
dvattiį¹ƒsamahāpurisalakkhaį¹‡ehi paripuį¹‡į¹‡ehi no aparipuį¹‡į¹‡ehÄ«ti bhagavantaį¹ƒ
etadavoca: “handa ca’dāni mayaį¹ƒ bho gotama gacchāma. Bahukiccā mayaį¹ƒ
bahukaraį¹‡Ä«yā”ti.

 

“Yassa’dāni tvaį¹ƒ ambaį¹­į¹­ha kālaį¹ƒ maƱƱasÄ«ti”.

 

Atha kho ambaį¹­į¹­ho māį¹‡avo vaįø·avārathamāruyha pakkāmi.

 

92. Tena kho pana samayena brahmaį¹‡o pokkharasādi ukkaį¹­į¹­hāya nikkhamitvā
mahatā brāhmaį¹‡agaį¹‡ena saddhiį¹ƒ sake ārāme nisinno hoti ambaį¹­į¹­haį¹ƒ yeva
māį¹‡avaį¹ƒ patimānento. Atha kho ambaį¹­į¹­ho māį¹‡avo yena sako ārāmo tena
pāyāsi. Yāvatikā yānassa bhūmi yānena gantvā yānā paccorohitvā
pattiko’va yena brāhmaį¹‡o pokkharasādÄ« tenupasaį¹…kami, upasaį¹…kamitvā
brāhmaį¹‡aį¹ƒ pokkharasādiį¹ƒ abhivādetvā ekamantaį¹ƒ nisÄ«di.

 

93. Ekamantaį¹ƒ nisinnaį¹ƒ kho ambaį¹­į¹­haį¹ƒ māį¹‡avaį¹ƒ brāhmaį¹‡o pokkharasādÄ«
etadavoca: kacci tāta ambaį¹­į¹­ha addasa taį¹ƒ bhavantaį¹ƒ gotamanti?.

 

“Addasāma kho bho taį¹ƒ bhavantaį¹ƒ gotamanti. ”

 

“Kacci tāta ambaį¹­į¹­ha taį¹ƒ bhavantaį¹ƒ gotamaį¹ƒ tathā [PTS Page 107] [\q 107/] santo yeva saddo abbhuggato no aƱƱathā? Kacci pana bho so bhavaį¹ƒ gotamo tādiso no aƱƱādiso?”Ti.

 

“Tathā santo yeva bho taį¹ƒ bhavantaį¹ƒ gotamaį¹ƒ saddo abbhuggato no aƱƱathā.
Tādiso’va bho so bhavaį¹ƒ gotamo no aƱƱādiso. Samannāgato ca bho so
bhavaį¹ƒ gotamo dvattiį¹ƒsamahāpurisalakkhaį¹‡ehi paripuį¹‡į¹‡ehi no
aparipuį¹‡į¹‡ehÄ«”ti.

 

[BJT Page 216] [\x 216/]

 

“Ahu pana te tāta ambaį¹­į¹­ha samaį¹‡ena gotamena saddhiį¹ƒ kocideva kathāsallāpo?”Ti.

 

“Ahu kho yeva bho samaį¹‡ena gotamena saddhiį¹ƒ kocideva kathāsallāpo?”Ti.

 

“Yathākathaį¹ƒ pana te tāta ambaį¹­į¹­ha ahu samaį¹‡ena gotamena saddhiį¹ƒ kocideva kathāsallāpo?”Ti.

 

Atha kho ambaį¹­į¹­ho māį¹‡avo yāvatako ahosi bhagavatā saddhiį¹ƒ kathāsallāpo taį¹ƒ sabbaį¹ƒ brāhmaį¹‡assa pokkharasādissa ārocesi.

 

94. Evaį¹ƒ vutte brāhmaį¹‡o pokkharasādÄ« ambaį¹­į¹­haį¹ƒ māį¹‡avaį¹ƒ etadavoca: “aho
vata re, amhākaį¹ƒ paį¹‡įøitaka! Aho vata re amhākaį¹ƒ bahussutaka! Aho vata
re, amhākaį¹ƒ tevijjaka! EvarÅ«pena kira bho puriso atthacarakena kāyassa
bhedā parammaraį¹‡Ä apāyaį¹ƒ duggatiį¹ƒ vinipātaį¹ƒ nirayaį¹ƒ upapajjeyya. Yadeva
kho tvaį¹ƒ ambaį¹­į¹­ha taį¹ƒ bhavantaį¹ƒ gotamaį¹ƒ evaį¹ƒ āsajja āsajja avacāsi. Atha
kho bhavaį¹ƒ gotamo amhe’pi evaį¹ƒ upaneyya upaneyya avaca. Abho vata re,
amhākaį¹ƒ paį¹‡įøitaka! Aho vata re, amhākaį¹ƒ bahussutaka! Aho vata re,
amhākaį¹ƒ tevijjaka! EvarÅ«pena kira bho puriso atthacarakena kāyassa bhedā
parammaraį¹‡Ä apāyaį¹ƒ duggatiį¹ƒ vinipātaį¹ƒ nirayaį¹ƒ upapajjeyyā”ti kupito
anattamano ambaį¹­į¹­haį¹ƒ māį¹‡avaį¹ƒ padasā yeva pavattesi. Icchati ca tāvadeva
bhagavantaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ.

 

95. [PTS Page 108] [\q 108/] atha kho te
brāhmaį¹‡Ä brāhmaį¹‡aį¹ƒ pokkharasādiį¹ƒ etadavocuį¹ƒ: ativikālo kho bho ajja
samaį¹‡aį¹ƒ gotamaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ. Svedāni bhavaį¹ƒ pokkharasātÄ«
samaį¹‡aį¹ƒ gotamaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamissatÄ«”ti.

 

Atha kho brāhmaį¹‡o sake nivesane paį¹‡Ä«taį¹ƒ khādanÄ«yaį¹ƒ bhojanÄ«yaį¹ƒ
paį¹­iyādāpetvā yānesu āropetvā ukkāsu dhāriyamānāsu ukkaį¹­į¹­hāya niyyāsi.
Yena icchānaį¹…galavanasaį¹‡įøo tena pāyāsi. Yāvatikā yānassa bhÅ«mi yānena
gantvā yānā paccorohitvā pattiko’va yena bhagavā tenupasaį¹…kami.
Upasaį¹…kamitvā bhagavatā saddhiį¹ƒ sammodanÄ«yaį¹ƒ kathaį¹ƒ sārāį¹‡Ä«yaį¹ƒ
vÄ«tisāretvā ekamantaį¹ƒ nisÄ«di. Ekamantaį¹ƒ nisinno kho brāhmaį¹‡o
pokkharasādÄ« bhagavantaį¹ƒ etadavoca: “āgamānukhavidha bho gotama amhākaį¹ƒ
antevāsÄ« ambaį¹­į¹­ho māį¹‡avo?”Ti.

 

[BJT Page 218] [\x 218/]

 

“Āgamā kho te antevāsÄ« ambaį¹­į¹­ho māį¹‡avo”ti.

 

“Ahu pana te bho gotama ambaį¹­į¹­hena māį¹‡avena saddhiį¹ƒ kocideva kathāsallāpo?”Ti.

 

“Ahu kho me brāhmaį¹‡a ambaį¹­į¹­hena māį¹‡avena saddhiį¹ƒ kocideva kathāsallāpo”ti.

 

“Yathākathaį¹ƒ pana te bho gotama ahu ambaį¹­į¹­hena māį¹‡avena saddhiį¹ƒ kocideva kathāsallāpo?”Ti.

 

Atha kho bhagavā yāvatiko ahosi ambaį¹­į¹­hena māį¹‡avena saddhiį¹ƒ kathāsallāpo, taį¹ƒ sabbaį¹ƒ brāhmaį¹‡assa pokkharasādissa ārocesi.

 

“Evaį¹ƒ vutte brāhmaį¹‡o pokkharasādi bhagavantaį¹ƒ etadavoca: bālo bho gotama
ambaį¹­į¹­ho māį¹‡avo. Khamatu bhavaį¹ƒ gotamo ambaį¹­į¹­hassa māį¹‡avassā”ti.

 

“SukhÄ« hotu brāhmaį¹‡a ambaį¹­į¹­ho māį¹‡avo”ti.

 

96. [PTS Page 109] [\q 109/] atha kho
brāhmaį¹‡o pokkharasādi bhagavato kāye dvattiį¹ƒsamahāpurisalakkhaį¹‡Äni
samannesi. Addasā kho brāhmaį¹‡o pokkharasādÄ« bhagavato kāye
dvattiį¹ƒsamahāpurisalakkhaį¹‡Äni yebhuyyena į¹­hapetvā dve. DvÄ«su
mahāpurisalakkhaį¹‡esu kaį¹…khati vicikicchati nādhimuccati na sampasÄ«dati
kosohite ca vatthaguyhe pahūtajivhatāya ca.

 

97. Atha kho bhagavato etadahosi: passati kho me ayaį¹ƒ brāhmaį¹‡o
pokkharasādÄ« dvattiį¹ƒsamahāpurisalakkhaį¹‡Äni yebhuyyena į¹­hapetvā dve.
DvÄ«su mahāpurisalakkhaį¹‡esu kaį¹…khati vicikicchati nādhimuccati na
sampasīdati kosohite ca vatthaguyhe pahūtajivhatāya cāti.

 

Atha kho bhagavā tathārÅ«paį¹ƒ iddhābhisaį¹…khāraį¹ƒ abhisaį¹…khāsÄ« yathā addasa
brāhmaį¹‡o pokkharasādÄ« bhagavato kosohitaį¹ƒ vatthaguyhaį¹ƒ. Atha kho bhagavā
jivhaį¹ƒ ninnāmetvā ubho’pi kaį¹‡į¹‡asotāni anumasi, paį¹­imasi, ubho’pi
nāsikāsotāni anumasi, paį¹­imasi. Kevalampi naįø·Äį¹­amaį¹‡įøalaį¹ƒ jivhāya
chādesi.

 

98. Atha kho brāhmaį¹‡assa pokkharasādissa etadahosi: “samannāgato kho
samaį¹‡o gotamo dvattiį¹ƒsamahāpurisalakkhaį¹‡ehi paripuį¹‡į¹‡ehi no
aparipuį¹‡į¹‡ehÄ«”ti bhagavantaį¹ƒ etadavoca: adhivāsetu me bhavaį¹ƒ gotamo
ajjatanāya bhattaį¹ƒ saddhiį¹ƒ bhikkhusaį¹…ghenā”ti. Adhivāsesi bhagavā
tuį¹‡hÄ«bhāvena.

 

99. Atha kho brāhmaį¹‡o pokkharasādÄ« bhagavato, adhivāsanaį¹ƒ viditvā
bhagavato kālaį¹ƒ ārocesi: kālo bho gotama, niį¹­į¹­hitaį¹ƒ bhattanti. ‘

 

[BJT Page 220] [\x 220/]

 

Atha kho bhagavā pubbanhasamayaį¹ƒ nivāsetvā pattacÄ«varamādāya saddhiį¹ƒ
bhikkhusaį¹…ghena yena buhmaį¹‡assa pokkharasādissa parivesanā
tenupasaį¹…khami. Upasaį¹…kamitvā paƱƱatte āsane nisÄ«di. Atha kho brāhmaį¹‡o
pokkharasātÄ« bhagavantaį¹ƒ paį¹‡Ä«tena khādanÄ«yena bhojanÄ«yena sahatthā
santappesi sampavāresi. Māį¹‡avakā’pi bhikkhusaį¹…ghaį¹ƒ. Atha kho brāhmaį¹‡o
pokkharasātÄ« bhagavantaį¹ƒ bhuttāviį¹ƒ onÄ«tapattapāį¹‡iį¹ƒ aƱƱataraį¹ƒ nÄ«caį¹ƒ
āsanaį¹ƒ gahetvā ekamantaį¹ƒ nisÄ«di.

 

100. Ekamantaį¹ƒ nisinnassa kho brāhmaį¹‡assa pokkharasādissa [PTS Page 110]
[\q 110/] bhagavā ānupubbÄ«kathaį¹ƒ kathesi, seyyathÄ«daį¹ƒ: dānakathaį¹ƒ
sÄ«lakathaį¹ƒ saggakathaį¹ƒ kāmānaį¹ƒ ādÄ«navaį¹ƒ okāraį¹ƒ saį¹ƒkilesaį¹ƒ nekkhamme ca
ānisaį¹ƒsaį¹ƒ pakāsesi. Yadā bhagavā aƱƱāsi brāhmaį¹‡aį¹ƒ pokkharasātiį¹ƒ
kallacittaį¹ƒ muducittaį¹ƒ vinÄ«varaį¹‡acittaį¹ƒ udaggacittaį¹ƒ pasannacittaį¹ƒ, atha
yā buddhānaį¹ƒ sāmukkaį¹ƒsikā dhammadesanā taį¹ƒ pakāsesi: dukkhaį¹ƒ samudayaį¹ƒ
nirodhaį¹ƒ maggaį¹ƒ.

 

Seyyathāpi nāma suddhaį¹ƒ vatthaį¹ƒ apagatakāįø·akaį¹ƒ sammadeva rajanaį¹ƒ
paį¹­iggaį¹‡heyya, evameva brāhmaį¹‡assa pokkharasādissa tasmiį¹ƒ yeva āsane
virajaį¹ƒ vÄ«tamalaį¹ƒ dhammacakkhuį¹ƒ udapādi yaį¹ƒ kiƱci samudayadhammaį¹ƒ sabbaį¹ƒ
taį¹ƒ nirodhadhammanti.

 

101. Atha kho brāhmaį¹‡o pokkharasādÄ« diį¹­į¹­hadhammo pattadhammo
viditadhammo pariyogāįø·hadhammo tiį¹‡į¹‡avicikiccho vigatakathaį¹ƒkatho
vesārajjappatto aparappaccayo satthusāsane bhagavantaį¹ƒ etadavoca:
“abhikkantaį¹ƒ bho gotama abhikkantaį¹ƒ bho gotama. Seyyathāpi bho gotama
nikkujjitaį¹ƒ vā ukkujjeyya paį¹­icchannaį¹ƒ vā vivareyya mÅ«įø·hassa vā maggaį¹ƒ
ācikkheyya andhakāre vā telapajjotaį¹ƒ dhāreyya cakkhumanto rÅ«pāni
dakkhintīti, evameva bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito.
Esāhaį¹ƒ bho gotama saputto sabhariyo sapariso sāmacco bhavantaį¹ƒ gotamaį¹ƒ
saraį¹‡aį¹ƒ gacchāmi dhammaƱca bhikkhusaį¹…ghaƱca. Upāsakaį¹ƒ maį¹ƒ bhavaį¹ƒ gotamo
dhāretu ajjatagge pāį¹‡upetaį¹ƒ saraį¹‡aį¹ƒ gataį¹ƒ. Yathā ca bhavaį¹ƒ gotamo
ukkaį¹­į¹­hāya aƱƱāni upāsakakulāni upasaį¹…kamati evameva bhavaį¹ƒ gotamo
pokkharasādikulaį¹ƒ upasaį¹…kamatu. Tattha ye te māį¹‡avakā vā māį¹‡avikā vā
bhavantaį¹ƒ gotamaį¹ƒ abhivādessanti vā paccuį¹­į¹­hissanti vā āsanaį¹ƒ vā udakaį¹ƒ
vā dassanti cittaį¹ƒ vā pasādessanti, tesaį¹ƒ taį¹ƒ bhavissanti dÄ«gharattaį¹ƒ
hitāya sukhāyā”ti. “Kalyāį¹‡aį¹ƒ vuccati brāhmaį¹‡Ä”ti.

 

Ambaį¹­į¹­hasuttaį¹ƒ tatiyaį¹ƒ.

 

Piį¹­ava:222

 

4

 

[PTS Page 111] [\q 111/] soį¹‡adaį¹‡įøasuttaį¹ƒ

 

1. Evaį¹ƒ me sutaį¹ƒ. Ekaį¹ƒ samayaį¹ƒ bhagavā aį¹…gesu cārikaį¹ƒ caramāno mahatā
bhikkhusaį¹…ghena saddhiį¹ƒ paƱcamattehi bhikkhusatehi yena campā
tadavasari. Tatra sudaį¹ƒ bhagavā campāyaį¹ƒ viharati gaggarāya pokkharaį¹‡iyā
tīre.

 

Tena kho pana samayena soį¹‡adaį¹‡įøo brāhmaį¹‡o campaį¹ƒ ajjhāvasati sattussadaį¹ƒ
satiį¹‡akaį¹­į¹­hodakaį¹ƒ sadhaƱƱaį¹ƒ rājabhoggaį¹ƒ raƱƱā māgadhena seniyena
bimbisārena dinnaį¹ƒ rājadāyaį¹ƒ brahmadeyyaį¹ƒ.

 

2. Assosuį¹ƒ kho campeyyakā brāhmaį¹‡agahapatikā “samaį¹‡o khalu bho gotamo
sakyaputto sakyakulā pabbajito aį¹…gesu cārikaį¹ƒ caramāno mahatā
bhikkhusaį¹…ghena saddhiį¹ƒ paƱcamattehi bhikkhusatehi campaį¹ƒ anuppatto,
campāyaį¹ƒ viharati gaggarāya pokkharaį¹‡iyā tÄ«re. Taį¹ƒ kho pana bhavantaį¹ƒ
gotamaį¹ƒ evaį¹ƒ kalyāį¹‡o kittisaddo abbhuggato: “itipi so bhagavā arahaį¹ƒ
sammāsambuddho vijjācaraį¹‡asampanno sugato lokavidÅ« anuttaro
purisadammasārathÄ« satthā devamanussānaį¹ƒ buddho bhagavā’ti. So imaį¹ƒ
lokaį¹ƒ sadevakaį¹ƒ samārakaį¹ƒ sabrahmakaį¹ƒ sassamaį¹‡abrāhmaį¹‡iį¹ƒ pajaį¹ƒ
sadevamanussaį¹ƒ sayaį¹ƒ abhiƱƱā sacchikatvā pavedeti. So dhammaį¹ƒ deseti
ādikalyāį¹‡aį¹ƒ majjhekalyāį¹‡aį¹ƒ pariyosānakalyāį¹‡aį¹ƒ sātthaį¹ƒ sabyaƱjanaį¹ƒ
kevalaparipuį¹‡į¹‡aį¹ƒ parisuddhaį¹ƒ brahmacariyaį¹ƒ pakāseti. Sādhu kho pana
tathārÅ«pānaį¹ƒ arahataį¹ƒ dassanaį¹ƒ hotÄ«”ti.

 

3. [PTS Page 112] [\q 112/] atha kho
campeyyakā brāhmaį¹‡agahapatikā campāya nikkhamitvā saį¹…ghasaį¹…ghÄ« gaį¹‡Ä«bhÅ«tā
yena gaggarā pokkharaį¹‡Ä« tenupasaį¹…kamanti.

 

4. Tena kho pana samayena soį¹‡adaį¹‡įøo brāhmaį¹‡o uparipāsāde divāseyyaį¹ƒ
upagato hoti. Addasā kho soį¹‡adaį¹‡įøo brāhmaį¹‡o campeyyake
brāhmaį¹‡agahapatike campāya nikkhamitvā saį¹…ghasaį¹…ghÄ« gaį¹‡Ä«bhÅ«te yena
gaggarā pokkharaį¹‡Ä« tenupasaį¹…kamante. Disvā khattaį¹ƒ āmantesi: “kinnu kho
bho khatte campeyyakā brāhmaį¹‡agahapatikā campāya nikkhamitvā
saį¹…ghasaį¹…ghÄ« gaį¹‡Ä«bhÅ«tā yena gaggarā pokkharaį¹‡Ä« tenupasaį¹…kamantÄ«?”Ti

 

[BJT Page 224] [\x 224/]

 

“Atthi kho bho samaį¹‡o gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito aį¹…gesu
cārikaį¹ƒ caramāno mahatā bhikkhusaį¹…ghena saddhiį¹ƒ paƱcamattehi
bhikkhusatehi campaį¹ƒ anuppatto campāya viharati gaggarāya pokkharaį¹‡iyā
tÄ«re. Taį¹ƒ kho pana bhavantaį¹ƒ gotamaį¹ƒ evaį¹ƒ kalyāį¹‡o kittisaddo abbhuggato:
‘itipi so bhagavā arahaį¹ƒ sammāsambuddho vijjācaraį¹‡asampanno sugato
lokavidÅ« anuttaro purisadammasārathÄ« satthā devamanussānaį¹ƒ buddho
bhagavā’ti. Tamete bhavantaį¹ƒ gotamaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamantÄ«”ti.

 

5. Tena hi bho khatte yena campeyyakā brāhmaį¹‡agahapatikā tenupasaį¹…kama.
Upasaį¹…kamitvā campeyyake brāhmaį¹‡agahapatike evaį¹ƒ vadehi: “soį¹‡adaį¹‡įøo bho
brāhmaį¹‡o evamāha: ‘āgamentu kira bhavanto soį¹‡adaį¹‡įøo’pi brāhmaį¹‡o samaį¹‡aį¹ƒ
gotamaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamissatÄ«”ti.

 

‘Evaį¹ƒ bho’ti kho so khattā soį¹‡adaį¹‡įøassa brāhmaį¹‡assa paį¹­issutvā yena
campeyyakā brāhmaį¹‡agahapatikā tenupasaį¹…kami. Upasaį¹…kamitvā campeyyake
brāhmaį¹‡a gahapatike etadavoca: [PTS Page 113]
[\q 113/] “soį¹‡adaį¹‡įøo bho brāhmaį¹‡o evamāha: “āgamentÅ« kira
bhavanto. Soį¹‡adaį¹‡įøo’pi brāhmaį¹‡o samaį¹‡aį¹ƒ gotamaį¹ƒ dassanāya
upasaį¹…kamissatÄ«”ti.

 

6. Tena kho pana samayena nānāverajjakānaį¹ƒ brāhmaį¹‡Änaį¹ƒ paƱcamattāni
brāhmaį¹‡asatāni campāyaį¹ƒ paį¹­ivasanti kenacideva karaį¹‡Ä«yena. Assosuį¹ƒ kho
te brāhmaį¹‡Ä: ’soį¹‡adaį¹‡įøo kira brāhmaį¹‡o samaį¹‡aį¹ƒ gotamaį¹ƒ dassanāya
upasaį¹…kamissatÄ«’ti. Atha kho te brāhmaį¹‡Ä yena soį¹‡adaį¹‡įøo brāhmaį¹‡o
tenupasaį¹…kamiį¹ƒsu. Upasaį¹…kamitvā soį¹‡adaį¹‡įøaį¹ƒ brāhmaį¹‡aį¹ƒ etadavocuį¹ƒ: ’saccaį¹ƒ
kira bhavaį¹ƒ soį¹‡adaį¹‡įøo samaį¹‡aį¹ƒ gotamaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamissatÄ«’?”Ti

 

“Evaį¹ƒ kho me bho hoti ahampi samaį¹‡aį¹ƒ gotamaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamissāmÄ«”ti.

 

7. “Mā bhavaį¹ƒ soį¹‡adaį¹‡įøo samaį¹‡aį¹ƒ gotamaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kami. Na arahati
bhavaį¹ƒ soį¹‡adaį¹‡įøo samaį¹‡aį¹ƒ gotamaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ. Sace bhavaį¹ƒ
soį¹‡adaį¹‡įøo samaį¹‡aį¹ƒ gotamaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamissati, bhoto soį¹‡adaį¹‡įøassa
yaso hāyissati samaį¹‡assa gotamassa yaso abhivaįøįøhissati. Yampi bhoto
soį¹‡adaį¹‡įøassa yaso hāyissati samaį¹‡assa gotamassa yaso abhivaįøįøhissati,
iminā paį¹…gena na arahati bhavaį¹ƒ soį¹‡adaį¹‡įøo samaį¹‡aį¹ƒ gotamaį¹ƒ dassanāya
upasaį¹…kamituį¹ƒ. Samaį¹‡o tveva gotamo arahati bhavantaį¹ƒ soį¹‡adaį¹‡įøaį¹ƒ
dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ.

 

[BJT Page 226] [\x 226/]

 

Bhavaį¹ƒ hi soį¹‡adaį¹‡įøo ubhato sujāto mātito ca pitito ca, saį¹ƒsuddhagahaį¹‡iko
yāva sattamā pitāmahayugā, akkhitto anupakkuį¹­į¹­ho jātivādena.

 

Yampi bhavaį¹ƒ soį¹‡adaį¹‡įøo ubhato sujāto mātito ca pitito ca,
saį¹ƒsuddhagahaį¹‡iko yāva sattamā pitāmahayugā, akkhitto anupakkuį¹­į¹­ho
jātivādena. Iminā paį¹…gena na arahati bhavaį¹ƒ soį¹‡adaį¹‡įøo samaį¹‡aį¹ƒ gotamaį¹ƒ
dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ. Samaį¹‡o tveva gotamo arahati bhavantaį¹ƒ
soį¹‡adaį¹‡įøaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ.

 

Bhavaį¹ƒ hi soį¹‡adaį¹‡įøo aįøįøho mahaddhano mahābhogo.

 

Yampi bhavaį¹ƒ soį¹‡adaį¹‡įøo aįøįøho mahaddhano mahābhogo. Iminā paį¹…gena na
arahati bhavaį¹ƒ soį¹‡adaį¹‡įøo samaį¹‡aį¹ƒ gotamaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ. Samaį¹‡o
tveva gotamo arahati bhavantaį¹ƒ soį¹‡adaį¹‡įøaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ.

 

Bhavaį¹ƒ hi soį¹‡adaį¹‡įøo [PTS Page 114] [\q 114/]
ajjhāyako mantadharo tiį¹‡į¹‡aį¹ƒ vedānaį¹ƒ pāragÅ« sanighaį¹‡įøukeį¹­ubhānaį¹ƒ
sākkharappabhedānaį¹ƒ itihāsapaƱcamānaį¹ƒ, padako, veyyākaraį¹‡o,
lokāyatamahāpurisalakkhaį¹‡esu anavayo.

 

Yampi bhavaį¹ƒ soį¹‡adaį¹‡įøo ajjhāyako mantadharo tiį¹‡į¹‡aį¹ƒ vedānaį¹ƒ pāragÅ«
sanighaį¹‡įøukeį¹­ubhānaį¹ƒ sākkharappabhedānaį¹ƒ itihāsapaƱcamānaį¹ƒ, padako,
veyyākaraį¹‡o, lokāyatamahāpurisalakkhaį¹‡esu anavayo. Iminā paį¹…gena na
arahati bhavaį¹ƒ soį¹‡adaį¹‡įøo samaį¹‡aį¹ƒ gotamaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ. Samaį¹‡o
tveva gotamo arahati bhavantaį¹ƒ soį¹‡adaį¹‡įøaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ.

 

Bhavaį¹ƒ hi soį¹‡adaį¹‡įøo abhirÅ«po dassanÄ«yo pāsādiko paramāya
vaį¹‡į¹‡apokkharatāya samannāgato brahmavaį¹‡į¹‡Ä« brahmavaccasÄ«, akkhuddāvakāso
dassanāya.

 

Yampi bhavaį¹ƒ soį¹‡adaį¹‡įøo abhirÅ«po dassanÄ«yo pāsādiko paramāya
vaį¹‡į¹‡apokkharatāya samannāgato brahmavaį¹‡į¹‡Ä« brahmavaccasÄ«, akkhuddāvakāso
dassanāya. Iminā paį¹…gena na arahati bhavaį¹ƒ soį¹‡adaį¹‡įøo samaį¹‡aį¹ƒ gotamaį¹ƒ
dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ. Samaį¹‡o tveva gotamo arahati bhavantaį¹ƒ
soį¹‡adaį¹‡įøaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ.

 

Bhavaį¹ƒ hi soį¹‡adaį¹‡įøo sÄ«lavā vuddhasÄ«lÄ« vuddhasÄ«lena samannāgato.

 

Yampi bhavaį¹ƒ soį¹‡adaį¹‡įøo sÄ«lavā vuddhasÄ«lÄ« vuddhasÄ«lena samannāgato. Iminā
paį¹…gena na arahati bhavaį¹ƒ soį¹‡adaį¹‡įøo samaį¹‡aį¹ƒ gotamaį¹ƒ dassanāya
upasaį¹…kamituį¹ƒ. Samaį¹‡o tveva gotamo arahati bhavantaį¹ƒ soį¹‡adaį¹‡įøaį¹ƒ
dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ.

 

Bhavaį¹ƒ hi soį¹‡adaį¹‡įøo kalyāį¹‡avāco kalyāį¹‡avākkaraį¹‡o, poriyā vācāya samannāgato vissaį¹­į¹­hāya anelagalāya atthassa viƱƱāpaniyā.

 

Yampi bhavaį¹ƒ soį¹‡adaį¹‡įøo kalyāį¹‡avāco kalyāį¹‡avākkaraį¹‡o, poriyā vācāya
samannāgato vissaį¹­į¹­hāya anelagalāya atthassa viƱƱāpaniyā. Iminā paį¹…gena
na arahati bhavaį¹ƒ soį¹‡adaį¹‡įøo samaį¹‡aį¹ƒ gotamaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ.
Samaį¹‡o tveva gotamo arahati bhavantaį¹ƒ soį¹‡adaį¹‡įøaį¹ƒ dassanāya
upasaį¹…kamituį¹ƒ.

 

Bhavaį¹ƒ hi soį¹‡adaį¹‡įøo bahunnaį¹ƒ ācariyapācariyo, tÄ«į¹‡i māį¹‡avakasatāni mante
vāceti. BahÅ« kho pana nānādisā nānājanapadā māį¹‡avakā āgacchanti bhoto
soį¹‡adaį¹‡įøassa santike mantatthikā mante adhÄ«yitukāmā.

 

Yampi bhavaį¹ƒ soį¹‡adaį¹‡įøo bahunnaį¹ƒ ācariyapācariyo, tÄ«į¹‡i māį¹‡avasatāni mante
vāceti. BahÅ« kho pana nānādisā nānājanapadā māį¹‡avakā āgacchanti bhoto
soį¹‡adaį¹‡įøassa santike mantatthikā mante adhÄ«yitukāmā. Iminā paį¹…gena na
arahati bhavaį¹ƒ soį¹‡adaį¹‡įøo samaį¹‡aį¹ƒ gotamaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ. Samaį¹‡o
tveva gotamo arahati bhavantaį¹ƒ soį¹‡adaį¹‡įøaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ.

 

Bhavaį¹ƒ hi soį¹‡adaį¹‡įøo jiį¹‡į¹‡o vuddho mahallako addhagato vayo anuppatto. Samaį¹‡o gotamo taruį¹‡o ceva taruį¹‡apabbajito ca.

 

Yampi bhavaį¹ƒ soį¹‡adaį¹‡įøo jiį¹‡į¹‡o vuddho mahallako addhagato vayo anuppatto.
Samaį¹‡o gotamo taruį¹‡o ceva taruį¹‡apabbajito ca. Iminā paį¹…gena na arahati
bhavaį¹ƒ soį¹‡adaį¹‡įøo samaį¹‡aį¹ƒ gotamaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ. Samaį¹‡o tveva
gotamo arahati bhavantaį¹ƒ soį¹‡adaį¹‡įøaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ.

 

Bhavaį¹ƒ hi soį¹‡adaį¹‡įøo raƱƱo māgadhassa seniyassa bimbisārassa sakkato garukato mānito pÅ«jito apacito.

 

Yampi bhavaį¹ƒ soį¹‡adaį¹‡įøo raƱƱo māgadhassa seniyassa bimbisārassa sakkato
garukato mānito pÅ«jito apacito. Iminā paį¹…gena na arahati bhavaį¹ƒ
soį¹‡adaį¹‡įøo samaį¹‡aį¹ƒ gotamaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ. Samaį¹‡o tveva gotamo
arahati bhavantaį¹ƒ soį¹‡adaį¹‡įøaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ.

 

Bhavaį¹ƒ hi soį¹‡adaį¹‡įøo brāhmaį¹‡assa pokkharasātissa sakkato garukato mānito pÅ«jito apacito.

 

Yampi bhavaį¹ƒ soį¹‡adaį¹‡įøo brāhmaį¹‡assa pokkharasātissa sakkato garukato
mānito pÅ«jito apacito. Iminā paį¹…gena na arahati bhavaį¹ƒ soį¹‡adaį¹‡įøo samaį¹‡aį¹ƒ
gotamaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ. Samaį¹‡o tveva gotamo arahati bhavantaį¹ƒ
soį¹‡adaį¹‡įøaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ.

 

[BJT Page 228] [\x 228/]

 

Bhavaį¹ƒ hi soį¹‡adaį¹‡įøo campaį¹ƒ ajjhāvasati sattussadaį¹ƒ satiį¹‡akaį¹­į¹­hodakaį¹ƒ
sadhaƱƱaį¹ƒ rājabhoggaį¹ƒ raƱƱā māgadhena seniyena bimbisārena dinnaį¹ƒ
rājadāyaį¹ƒ brahmadeyyaį¹ƒ.

 

Yampi bhavaį¹ƒ soį¹‡adaį¹‡įøo campaį¹ƒ ajjhāvasati sattussadaį¹ƒ satiį¹‡akaį¹­į¹­hodakaį¹ƒ
sadhaƱƱaį¹ƒ rājabhoggaį¹ƒ raƱƱā māgadhena seniyena bimbisārena dinnaį¹ƒ
rājadāyaį¹ƒ brahmadeyyaį¹ƒ, iminā paį¹…gena na arahati bhavaį¹ƒ soį¹‡adaį¹‡įøo
samaį¹‡aį¹ƒ gotamaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ. Samaį¹‡o tveva gotamo arahati
bhavantaį¹ƒ soį¹‡adaį¹‡įøaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamitunti.

 

8. Evaį¹ƒ vutte soį¹‡adaį¹‡įøo brāhmaį¹‡o te brāhmaį¹‡e etadavoca: [PTS Page 115]
[\q 115/] tena hi bho mamapi suį¹‡Ätha, yathā mayameva arahāma taį¹ƒ
bhavantaį¹ƒ gotamaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ natveva arahati so bhavaį¹ƒ
gotamo amhākaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ. Samaį¹‡o khalu bho gotamo ubhato
sujāto mātito ca pitito ca, saį¹ƒsuddhagahaį¹‡iko yāva sattamā pitāmahayugā,
akkhitto anupakkuį¹­į¹­ho jātivādena.

 

Yampi bho samaį¹‡o gotamo ubhato sujāto mātito ca pitito ca,
saį¹ƒsuddhagahaį¹‡iko yāva sattamā pitāmahayugā, akkhitto anupakkuį¹­į¹­ho
jātivādena, imināpaį¹…gena na arahati so bhavaį¹ƒ gotamo amhākaį¹ƒ dassanāya
upasaį¹…kamituį¹ƒ. Atha kho mayameva arahāma taį¹ƒ bhavantaį¹ƒ gotamaį¹ƒ dassanāya
usaį¹…kamituį¹ƒ.

 

Samaį¹‡o khalu bho gotamo mahantaį¹ƒ Ʊātisaį¹…ghaį¹ƒ ohāya pabbajito.

 

Yampi bho samaį¹‡o gotamo mahantaį¹ƒ Ʊātisaį¹…ghaį¹ƒ ohāya pabbajito,
imināpaį¹…gena na arahati so bhavaį¹ƒ gotamo amhākaį¹ƒ dassanāya
upasaį¹…kamituį¹ƒ. Atha kho mayameva arahāma taį¹ƒ bhavantaį¹ƒ gotamaį¹ƒ dassanāya
upasaį¹…kamituį¹ƒ.

 

Samaį¹‡o khalu bho gotamo pahÅ«taį¹ƒ hiraƱƱasuvaį¹‡į¹‡aį¹ƒ ohāya pabbajito bhÅ«migataƱca vehāsaį¹­į¹­haƱca.

 

Yampi bho samaį¹‡o gotamo pahÅ«taį¹ƒ hiraƱƱasuvaį¹‡į¹‡aį¹ƒ ohāya pabbajito
bhÅ«migataƱca vehāsaį¹­į¹­haƱca, imināpaį¹…gena na arahati so bhavaį¹ƒ gotamo
amhākaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ. Atha kho mayameva arahāma taį¹ƒ bhavantaį¹ƒ
gotamaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ.

 

Samaį¹‡o khalu bho gotamo daharo’va samāno yuvā susu kāįø·akeso bhadrena
yobbaį¹‡ena samannāgato paį¹­hamena vayasā agārasmā anagāriyaį¹ƒ pabbajito.

 

Yampi bho samaį¹‡o gotamo daharo’va samāno yuvā susu kāįø·akeso bhadrena
yobbaį¹‡ena samannāgato paį¹­hamena vayasā agārasmā anagāriyaį¹ƒ pabbajito,
imināpaį¹…gena na arahati so bhavaį¹ƒ gotamo amhākaį¹ƒ dassanāya
upasaį¹…kamituį¹ƒ. Atha kho mayameva arahāma taį¹ƒ bhavantaį¹ƒ gotamaį¹ƒ dassanāya
upasaį¹…kamituį¹ƒ.

 

Samaį¹‡o khalu bho gotamo akāmakānaį¹ƒ mātāpitunnaį¹ƒ assumukhānaį¹ƒ rudantānaį¹ƒ
kesamassuį¹ƒ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaį¹ƒ
pabbajito.

 

Yampi bho samaį¹‡o gotamo akāmakānaį¹ƒ mātāpitunnaį¹ƒ assumukhānaį¹ƒ rudantānaį¹ƒ
kesamassuį¹ƒ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaį¹ƒ
pabbajito, imināpaį¹…gena na arahati so bhavaį¹ƒ gotamo amhākaį¹ƒ dassanāya
upasaį¹…kamituį¹ƒ. Atha kho mayameva arahāma taį¹ƒ bhavantaį¹ƒ gotamaį¹ƒ dassanāya
upasaį¹…kamituį¹ƒ.

 

Samaį¹‡o khalu bho gotamo abhirÅ«po dassanÄ«yo pāsādiko paramāya
vaį¹‡į¹‡apokkharatāya samannāgato brahmavaį¹‡į¹‡Ä« brahmavaccasÄ« akkhuddāvakāso
dassanāya.

 

Yampi bho samaį¹‡o gotamo abhirÅ«po dassanÄ«yo pāsādiko paramāya
vaį¹‡į¹‡apokkharatāya samannāgato brahmavaį¹‡į¹‡Ä« brahmavaccasÄ« akkhuddāvakāso
dassanāya, imināpaį¹…gena na arahati so bhavaį¹ƒ gotamo amhākaį¹ƒ dassanāya
upasaį¹…kamituį¹ƒ. Atha kho mayameva arahāma taį¹ƒ bhavantaį¹ƒ gotamaį¹ƒ dassanāya
upasaį¹…kamituį¹ƒ.

 

Samaį¹‡o khalu bho gotamo sÄ«lavā ariyasÄ«li kusalasÄ«lÄ« kusalasÄ«lena samannāgato.

 

Yampi bho samaį¹‡o gotamo sÄ«lavā ariyasÄ«li kusalasÄ«li kusalasÄ«lena
samannāgato, imināpaį¹…gena na arahati so bhavaį¹ƒ gotamo amhākaį¹ƒ dassanāya
upasaį¹…kamituį¹ƒ. Atha kho mayameva arahāma taį¹ƒ bhavantaį¹ƒ gotamaį¹ƒ dassanāya
upasaį¹…kamituį¹ƒ.

 

[BJT Page 230] [\x 230/]
Samaį¹‡o khalu bho gotamo kalyāį¹‡avāco kalyāį¹‡avākkaraį¹‡o poriyā vācāya samannāgato vissaį¹­į¹­hāya anelagalāya atthassa viƱƱāpaniyā.

 

Yampi bho samaį¹‡o gotamo kalyāį¹‡avāco kalyāį¹‡avākkaraį¹‡o poriyā vācāya
samannāgato vissaį¹­į¹­hāya anelagalāya atthassa viƱƱāpaniyā, imināpaį¹…gena
na arahati so bhavaį¹ƒ gotamo amhākaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ. Atha kho
mayameva arahāma taį¹ƒ bhavantaį¹ƒ gotamaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ.

 

Samaį¹‡o khalu bho gotamo bahunnaį¹ƒ ācariyapācariyo.

 

Yampi bho samaį¹‡o gotamo bahunnaį¹ƒ ācariyapācariyo, imināpaį¹…gena na
arahati so bhavaį¹ƒ gotamo amhākaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ. Atha kho
mayameva arahāma taį¹ƒ bhavantaį¹ƒ gotamaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ.

 

Samaį¹‡o khalu bho gotamo khÄ«į¹‡akāmarāgo vigatacāpallo.

 

Yampi bho samaį¹‡o gotamo khÄ«į¹‡akāmarāgo vigatacāpallo, imināpaį¹…gena na
arahati so bhavaį¹ƒ gotamo amhākaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ. Atha kho
mayameva arahāma taį¹ƒ bhavantaį¹ƒ gotamaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ.

 

Samaį¹‡o khalu bho gotamo kammavādÄ« kiriyavādÄ« apāpapurekkhāro brahmaƱƱāya pajāya.

 

Yampi bho samaį¹‡o gotamo kammavādÄ« kiriyavādÄ« apāpapurekkhāro brahmaƱƱāya
pajāya, imināpaį¹…gena na arahati so bhavaį¹ƒ gotamo amhākaį¹ƒ dassanāya
upasaį¹…kamituį¹ƒ. Atha kho mayameva arahāma taį¹ƒ bhavantaį¹ƒ gotamaį¹ƒ dassanāya
upasaį¹…kamituį¹ƒ.

 

Samaį¹‡o khalu bho gotamo uccā kulā pabbajito asambhinnakhattiyakulā.

 

Yampi bho samaį¹‡o gotamo uccā kulā pabbajito asambhinnakhattiyakulā,
imināpaį¹…gena na arahati so bhavaį¹ƒ gotamo amhākaį¹ƒ dassanāya
upasaį¹…kamituį¹ƒ. Atha kho mayameva arahāma taį¹ƒ bhavantaį¹ƒ gotamaį¹ƒ dassanāya
upasaį¹…kamituį¹ƒ.

 

Samaį¹‡o khalu bho gotamo aįøįøhā kulā pabbajito mahaddhanā mahābhogā.

 

Yampi bho samaį¹‡o gotamo aįøįøhā kulā pabbajito mahaddhanā mahābhogā,
imināpaį¹…gena na arahati so bhavaį¹ƒ gotamo amhākaį¹ƒ dassanāya
upasaį¹…kamituį¹ƒ. Atha kho mayameva arahāma taį¹ƒ bhavantaį¹ƒ gotamaį¹ƒ dassanāya
upasaį¹…kamituį¹ƒ.

 

[PTS Page 116] [\q 116/] samaį¹‡aį¹ƒ khalu bho gotamaį¹ƒ tiroraį¹­į¹­hā tirojanapadā sampucchituį¹ƒ āgacchanti.

 

Yampi bho samaį¹‡aį¹ƒ gotamaį¹ƒ tiroraį¹­į¹­hā tirojanapadā sampucchituį¹ƒ
āgacchanti, imināpaį¹…gena na arahati so bhavaį¹ƒ gotamo amhākaį¹ƒ dassanāya
upasaį¹…kamituį¹ƒ. Atha kho mayameva arahāma taį¹ƒ bhavantaį¹ƒ gotamaį¹ƒ dassanāya
upasaį¹…kamituį¹ƒ.

 

Samaį¹‡aį¹ƒ khalu bho gotamaį¹ƒ anekāni devatāsahassāni pāį¹‡ehi saraį¹‡aį¹ƒ gatāni.

 

Yampi bho samaį¹‡aį¹ƒ gotamaį¹ƒ anekāni devatāsahassāni pāį¹‡ehi saraį¹‡aį¹ƒ gatāni,
imināpaį¹…gena na arahati so bhavaį¹ƒ gotamo amhākaį¹ƒ dassanāya
upasaį¹…kamituį¹ƒ. Atha kho mayameva arahāma taį¹ƒ bhavantaį¹ƒ gotamaį¹ƒ dassanāya
upasaį¹…kamituį¹ƒ.

 

Samaį¹‡aį¹ƒ khalu bho gotamaį¹ƒ evaį¹ƒ kalyāį¹‡o kittisaddo abbhuggato ‘itipi so
bhagavā arahaį¹ƒ sammāsambuddho vijjācaraį¹‡asampanno sugato lokavidÅ«
anuttaro purisadammasārathÄ« satthā devamanussānaį¹ƒ buddho bhagavā’ti.

 

Yampi bho samaį¹‡aį¹ƒ gotamaį¹ƒ evaį¹ƒ kalyāį¹‡o kittisaddo abbhuggato ‘itipi so
bhagavā arahaį¹ƒ sammāsambuddho vijjācaraį¹‡asampanno sugato lokavidÅ«
anuttaro purisadammasārathÄ« satthā devamanussānaį¹ƒ buddho bhagavā’ti,
imināpaį¹…gena na arahati so bhavaį¹ƒ gotamo amhākaį¹ƒ dassanāya
upasaį¹…kamituį¹ƒ. Atha kho mayameva arahāma taį¹ƒ bhavantaį¹ƒ gotamaį¹ƒ dassanāya
upasaį¹…kamituį¹ƒ.

 

Samaį¹‡o khalu bho gotamo dvattiį¹ƒsamahāpurisalakkhaį¹‡ehi samannāgato.

 

Yampi bho samaį¹‡o gotamo dvattiį¹ƒsamahāpurisalakkhaį¹‡ehi samannāgato,
imināpaį¹…gena na arahati so bhavaį¹ƒ gotamo amhākaį¹ƒ dassanāya
upasaį¹…kamituį¹ƒ. Atha kho mayameva arahāma taį¹ƒ bhavantaį¹ƒ gotamaį¹ƒ dassanāya
upasaį¹…kamituį¹ƒ.

 

Samaį¹‡o khalu bho gotamo ehisāgatavādÄ« sakhilo sammodako abbhākuį¹­iko uttānamukho pubbabhāsÄ«.

 

Yampi bho samaį¹‡o gotamo ehisāgatavādÄ« sakhilo sammodako abbhākuį¹­iko
uttānamukho pubbabhāsÄ«, imināpaį¹…gena na arahati so bhavaį¹ƒ gotamo amhākaį¹ƒ
dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ. Atha kho mayameva arahāma taį¹ƒ bhavantaį¹ƒ
gotamaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ.

 

Samaį¹‡o khalu bho gotamo catunnaį¹ƒ parisānaį¹ƒ sakkato garukato mānito pÅ«jito apacito.

 

Yampi bho samaį¹‡o gotamo catunnaį¹ƒ parisānaį¹ƒ sakkato garukato mānito
pÅ«jito apacito, imināpaį¹…gena na arahati so bhavaį¹ƒ gotamo amhākaį¹ƒ
dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ. Atha kho mayameva arahāma taį¹ƒ bhavantaį¹ƒ gotamaį¹ƒ
dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ.

 

Samaį¹‡e khalu bho gotame bahÅ« devā manussā ca abhippasannā.

 

Yampi bho samaį¹‡e gotame bahÅ« devā manussā ca abhippasannā, imināpaį¹…gena
na arahati so bhavaį¹ƒ gotamo amhākaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ. Atha kho
mayameva arahāma taį¹ƒ bhavantaį¹ƒ gotamaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ.

 

[BJT Page 232] [\x 232/]

 

Samaį¹‡o khalu bho gotamo yasmiį¹ƒ gāme vā nigame vā paį¹­ivasati, na tasmiį¹ƒ gāme vā nigame vā amanussā manusse viheį¹­henti.

 

Yampi bho samaį¹‡o gotamo yasmiį¹ƒ gāme vā nigame vā paį¹­ivasati, na tasmiį¹ƒ
gāme vā nigame vā amanussā manusse viheį¹­henti, imināpaį¹…gena na arahati
so bhavaį¹ƒ gotamo amhākaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ. Atha kho mayameva
arahāma taį¹ƒ bhavantaį¹ƒ gotamaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ.

 

Samaį¹‡o khalu bho gotamo saį¹…ghÄ« gaį¹‡Ä« gaį¹‡Äcariyo puthutitthakarānaį¹ƒ aggamakkhāyati.

 

Yampi bho samaį¹‡o gotamo saį¹…ghÄ« gaį¹‡Ä« gaį¹‡Äcariyo puthutitthakarānaį¹ƒ
aggamakkhāyati, imināpaį¹…gena na arahati so bhavaį¹ƒ gotamo amhākaį¹ƒ
dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ. Atha kho mayameva arahāma taį¹ƒ bhavantaį¹ƒ gotamaį¹ƒ
dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ.

 

Yathā kho pana bho ekesaį¹ƒ samaį¹‡abrāhmaį¹‡Änaį¹ƒ yathā vā tathā vā yaso
samudāgacchati na hevaį¹ƒ samaį¹‡assa gotamassa yaso samudāgato. Atha kho
anuttarāya vijjācaraį¹‡asampadāya samaį¹‡assa gotamassa yaso samudāgato. . .

 

Samaį¹‡aį¹ƒ khalu bho gotamaį¹ƒ rājā māgadho seniyo bimbisāro saputto sabhariyo sapariso sāmacco pāį¹‡ehi saraį¹‡aį¹ƒ gato.

 

Yampi bho samaį¹‡aį¹ƒ gotamaį¹ƒ rājā māgadho seniyo bimbisāro saputto
sabhariyo sapariso sāmacco pāį¹‡ehi saraį¹‡aį¹ƒ gato, imināpaį¹…gena na arahati
so bhavaį¹ƒ gotamo amhākaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ. Atha kho mayameva
arahāma taį¹ƒ bhavantaį¹ƒ gotamaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ.

 

Samaį¹‡aį¹ƒ khalu bho gotamaį¹ƒ rājā pasenadÄ« kosalo saputto sabhariyo sapariso sāmacco pāį¹‡ehi saraį¹‡aį¹ƒ gato.

 

Yampi bho samaį¹‡aį¹ƒ gotamaį¹ƒ rājā pasenadÄ« kosalo saputto sabhariyo
sapariso sāmacco pāį¹‡ehi saraį¹‡aį¹ƒ gato, imināpaį¹…gena na arahati so bhavaį¹ƒ
gotamo amhākaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ. Atha kho mayameva arahāma taį¹ƒ
bhavantaį¹ƒ gotamaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ.

 

Samaį¹‡aį¹ƒ khalu bho gotamaį¹ƒ brāhmaį¹‡o pokkharasātÄ« saputto sabhariyo sapariso sāmacco pāį¹‡ehi saraį¹‡aį¹ƒ gato.

 

Yampi bho samaį¹‡aį¹ƒ gotamaį¹ƒ brāhmaį¹‡o pokkharasātÄ« saputto sabhariyo
sapariso sāmacco pāį¹‡ehi saraį¹‡aį¹ƒ gato. Imināpaį¹…gena na arahati so bhavaį¹ƒ
gotamo amhākaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ. Atha kho mayameva arahāma taį¹ƒ
bhavantaį¹ƒ gotamaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ.

 

Samaį¹‡o khalu bho gotamo raƱƱo māgadhassa seniyassa bimbisārassa sakkato garukato mānito pÅ«jito apacito.

 

Yampi bho samaį¹‡o gotamo raƱƱo māgadhassa seniyassa bimbisārassa sakkato
garukato mānino pÅ«jito apacito, imināpaį¹…gena na arahati so bhavaį¹ƒ gotamo
amhākaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ. Atha kho mayameva arahāma taį¹ƒ
bhavantaį¹ƒ gotamaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ.

 

Samaį¹‡o khalu bho gotamo raƱƱo pasenadissa kosalassa sakkato garukato mānito pÅ«jito apacito.

 

Yampi bho samaį¹‡o gotamo raƱƱo pasenadissa kosalassa sakkato garukato
mānito pÅ«jito apacito, imināpaį¹…gena na arahati so bhavaį¹ƒ gotamo amhākaį¹ƒ
dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ. Atha kho mayameva arahāma taį¹ƒ bhavantaį¹ƒ gotamaį¹ƒ
dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ.

 

Samaį¹‡o khalu bho gotamo brāhmaį¹‡assa pokkharasātissa sakkato garukato mānito pÅ«jito apacito.

 

Yampi bho samaį¹‡o gotamo brāhmaį¹‡assa pokkharasātissa sakkato garukato
mānito pÅ«jito apacito, imināpaį¹…gena na arahati so bhavaį¹ƒ gotamo amhākaį¹ƒ
dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ. Atha kho mayameva arahāma taį¹ƒ bhavantaį¹ƒ gotamaį¹ƒ
dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ.

 

[PTS Page 117] [\q 117/] samaį¹‡o khalu
bho gotamo campaį¹ƒ anuppatto campāyaį¹ƒ viharati gaggarāya pokkharaį¹‡iyā
tÄ«re. Ye kho pana bho keci samaį¹‡Ä vā brāhmaį¹‡Ä vā amhākaį¹ƒ gāmakkhettaį¹ƒ
āgacchanti, atithī no te honti. Atithī kho panamhehi sakkātabbā
garukātabbā mānetabbā pÅ«jetabbā apacetabbā. Yampi bho samaį¹‡o gotamo
campaį¹ƒ anuppatto campāyaį¹ƒ viharati gaggarāya pokkharaį¹‡iyā tÄ«re.
Atithamhākaį¹ƒ samaį¹‡o gotamo. Atithi kho panamhehi sakkātabbo garukātabbo
mānetabbo pÅ«jetabbo apacetabbo. Imināpaį¹…gena na arahati so bhavaį¹ƒ gotamo
amhākaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ. Atha kho pana mayameva arahāma taį¹ƒ
bhavantaį¹ƒ gotamaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ.

 

Ettake kho ahaį¹ƒ bho tassa bhoto gotamassa guį¹‡e pariyāpuį¹‡Ämi. No ca kho
so bhavaį¹ƒ gotamo ettakavaį¹‡į¹‡o. Aparimāį¹‡avaį¹‡į¹‡o hi so bhavaį¹ƒ gotamo”ti.

 

[BJT Page 234] [\x 234/]

 

9. Evaį¹ƒ vutte te brāhmaį¹‡Ä soį¹‡adaį¹‡įøaį¹ƒ brāhmaį¹‡aį¹ƒ etadavocuį¹ƒ: ‘yathā kho
bhavaį¹ƒ soį¹‡adaį¹‡įøo samaį¹‡assa gotamassa vaį¹‡į¹‡e bhāsati ito ce’pi so bhavaį¹ƒ
gotamo yojanasate viharati, alameva saddhena kulaputtena dassanāya
upasaį¹…kamituį¹ƒ api puį¹­osena1. Tena hi bho sabbeva mayaį¹ƒ samaį¹‡aį¹ƒ gotamaį¹ƒ
dassanāya upasaį¹…kamissāmā”ti.

 

Atha kho soį¹‡adaį¹‡įøo brāhmaį¹‡o mahatā brāhmaį¹‡agaį¹‡ena saddhiį¹ƒ yena gaggarā pokkharaį¹‡Ä« tenupasaį¹…kami.

 

10. Atha kho soį¹‡adaį¹‡įøassa brāhmaį¹‡assa tirovanasaį¹‡įøagatassa evaį¹ƒ cetaso
parivitakko udapādi: “ahaƱceva kho pana samaį¹‡aį¹ƒ gotamaį¹ƒ paƱhaį¹ƒ
puccheyyaį¹ƒ, tatra ce maį¹ƒ samaį¹‡o gotamo evaį¹ƒ vadeyya: ‘na kho esa
brāhmaį¹‡a paƱho evaį¹ƒ pucchÄ«tabbo, evaį¹ƒ nāmesa buhmaį¹‡a paƱho
pucchitabbo’ti. Tena maį¹ƒ ayaį¹ƒ parisā paribhaveyya: ‘bālo soį¹‡adaį¹‡įøo
brāhmaį¹‡o abyatto, [PTS Page 118] [\q 118/]
nāsakkhi samaį¹‡aį¹ƒ gotamaį¹ƒ yoniso paƱhaį¹ƒ pucchitunti’. Yaį¹ƒ kho panāyaį¹ƒ
parisā paribhaveyya, yaso’pi tassa hāyetha, yassa kho pana yaso hāyetha
bhogā’pi tassa hāyeyyuį¹ƒ. Yasoladdhā kho panamhākaį¹ƒ bhogā. MaƱceva kho
pana samaį¹‡o gotamo paƱhaį¹ƒ puccheyya, tassa cāhaį¹ƒ paƱhassa veyyākaraį¹‡ena
cittaį¹ƒ na ārādheyyaį¹ƒ, tatra ce maį¹ƒ samaį¹‡o gotamo evaį¹ƒ vadeyya: ‘na kho
esa brāhmaį¹‡a paƱho evaį¹ƒ vyākātabbo. Evaį¹ƒ nāmesa brāhmaį¹‡a paƱho
vyākātabbo’ti, tena maį¹ƒ ayaį¹ƒ parisā paribhaveyya: ‘bālo soį¹‡aį¹‡įøo
brāhmaį¹‡o, abyatto nāsakkhi samaį¹‡assa gotamassa paƱhassa veyyākaraį¹‡ena
cittaį¹ƒ ārādhetunti. Yaį¹ƒ kho panāyaį¹ƒ parisā paribhaveyya, yaso’pi tassa
hāyetha. Yassa kho pana yaso hāyetha bhogāpi tassa hāyeyyuį¹ƒ. Yasoladdhā
kho panamhākaį¹ƒ bhogā. Ahaį¹ƒ ceva kho pana evaį¹ƒ samÄ«pagato samāno
adisvā’va samaį¹‡aį¹ƒ gotamaį¹ƒ nivatteyyaį¹ƒ, tena maį¹ƒ ayaį¹ƒ parisā
paribhaveyya: ‘bālo soį¹‡adaį¹‡įøo brāhmaį¹‡o abyatto mānatthaddho bhÄ«to ca. No
visahi samaį¹‡aį¹ƒ gotamaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ. Kathaį¹ƒ hi nāma
samÄ«pagato samāno adisvā samaį¹‡aį¹ƒ gotamaį¹ƒ nivattissatÄ«?’Ti. Yaį¹ƒ kho
panāyaį¹ƒ parisā paribhaveyya yaso’pi tassa hāyetha. Yassa kho pana yaso
hāyetha, bhogā’pi tassa hāyeyyuį¹ƒ. Yasoladdhā kho panamhākaį¹ƒ bhogā”ti.

 

11. Atha kho soį¹‡adaį¹‡įøo brāhmaį¹‡o yena bhagavā tenupasaį¹…kami.
Upasaį¹…kamitvā bhagavatā saddhiį¹ƒ sammodi. SammodanÄ«yaį¹ƒ kathaį¹ƒ sārāį¹‡Ä«yaį¹ƒ
vÄ«tisāretvā ekamantaį¹ƒ nisÄ«di. Campeyyakāpi kho brāhmaį¹‡agahapatikā
appekacce bhagavantaį¹ƒ abhivādetvā ekamantaį¹ƒ nisÄ«diį¹ƒsu. Appekacce
bhagavatā saddhiį¹ƒ sammodiį¹ƒsu. SammodanÄ«yaį¹ƒ kathaį¹ƒ sārāį¹‡Ä«yaį¹ƒ vÄ«tisāretvā
ekamantaį¹ƒ nisÄ«diį¹ƒsu. Appekacce yena bhagavā tenaƱjaliį¹ƒ panāmetvā
ekamantaį¹ƒ nisÄ«diį¹ƒsu. Appekacce nāmagottaį¹ƒ sāvetvā ekamantaį¹ƒ nisÄ«diį¹ƒsu.
Appekacce tuį¹‡hÄ«bhÅ«tā ekamantaį¹ƒ nisÄ«diį¹ƒsu.

 

1. Puį¹­aį¹ƒsenāti’pi pāį¹­ho kesuci potthakesu.

 

[BJT Page 236] [\x 236/]

 

12. [PTS Page 119] [\q 119/] tatrapi
sudaį¹ƒ soį¹‡adaį¹‡įøo brāhmaį¹‡o etadeva bahulamanuvitakkento nisinno hoti.
“Ahaį¹ƒ ceva kho pana samaį¹‡aį¹ƒ gotamaį¹ƒ paƱhaį¹ƒ puccheyyaį¹ƒ tatra ce maį¹ƒ
samaį¹‡o gotamo evaį¹ƒ vadeyya ‘na kho esa brāhmaį¹‡a paƱho pucchÄ«tabbo’ti,
tena maį¹ƒ ayaį¹ƒ parisā paribhaveyya ‘bālo soį¹‡adaį¹‡įøo brāhmaį¹‡o abyatto,
nāsakkhi samaį¹‡aį¹ƒ gotamaį¹ƒ yoniso paƱhaį¹ƒ pucachitunti’ yaį¹ƒ kho panāyaį¹ƒ
parisā paribhaveyya yaso’pi tassa hāyetha. Yassa kho pana yaso hāyetha
bhogāpi tassa hāyeyyuį¹ƒ. Yasoladdhā kho panamhākaį¹ƒ bhogā. MaƱceva kho
pana samaį¹‡o gotamo paƱhaį¹ƒ puccheyya, tassa cāhaį¹ƒ paƱhassa veyyākaraį¹‡ena
cittaį¹ƒ na ārādheyyaį¹ƒ, tatra ce maį¹ƒ samaį¹‡o gotamo evaį¹ƒ vadeyya ‘na kho
esa brāhmaį¹‡a, paƱho evaį¹ƒ vyākātabbo, evaį¹ƒ nāmesa brāhmaį¹‡a paƱho
vyākātabbo’ti, tena maį¹ƒ ayaį¹ƒ parisā paribhaveyya: ‘bālo soį¹‡adaį¹‡įøo
brāhmaį¹‡o abyatto, nāsakkhi samaį¹‡assa gotamassa paƱhassa veyyākaraį¹‡ena
cittaį¹ƒ ārādhetunti. ‘ Yaį¹ƒ kho panāyaį¹ƒ parisā paribhaveyya yaso’pi tassa
hāyetha yassa kho pana yaso hāyetha bhogāpi tassa hāyeyyuį¹ƒ. Yasoladdhā
kho panambhākaį¹ƒ bhogā. Aho vata maį¹ƒ samaį¹‡o gotamo sake ācariyake
tevijjake paƱhaį¹ƒ puccheyya. Addhāvatassāhaį¹ƒ cittaį¹ƒ ārādheyyaį¹ƒ paƱhassa
veyyākaraį¹‡enā”ti.

 

13. Atha kho bhagavato soį¹‡adaį¹‡įøassa brāhmaį¹‡assa cetasā
cetoparivitakkamaƱƱāya etadahosi: “vihaƱƱati kho ayaį¹ƒ soį¹‡adaį¹‡įøo brāhmaį¹‡o
sakena cittena. YannÅ«nāhaį¹ƒ soį¹‡adaį¹‡įøaį¹ƒ brāhmaį¹‡aį¹ƒ sake ācariyake
tevijjake paƱhaį¹ƒ puccheyyanti. ”

 

Atha kho bhagavā soį¹‡adaį¹‡įøaį¹ƒ brāhmaį¹‡aį¹ƒ etadavoca: “katÄ«hi pana brāhmaį¹‡a
aį¹…gehi samannāgataį¹ƒ brāhmaį¹‡Ä brāhmaį¹‡aį¹ƒ paƱƱapenti brāhmaį¹‡o’smÄ«ti ca
vadamāno sammā vadeyya na ca pana musāvādaį¹ƒ āpajjeyyā?”Ti

 

14. Atha kho soį¹‡adaį¹‡įøassa brāhmaį¹‡assa etadahosi: [PTS Page 120]
[\q 120/] yaį¹ƒ vata no ahosi icchitaį¹ƒ, yaį¹ƒ ākaį¹…khitaį¹ƒ, yaį¹ƒ
adhippetaį¹ƒ, yaį¹ƒ abhipatthitaį¹ƒ ‘aho vata maį¹ƒ samaį¹‡o gotamo sake ācariyake
tevijjake paƱhaį¹ƒ puccheyya, addhā vatassāhaį¹ƒ cittaį¹ƒ ārādheyyaį¹ƒ paƱhassa
veyyāį¹‡enā’ti, tatra maį¹ƒ samaį¹‡o gotamo sake ācariyake tevijjake paƱhaį¹ƒ
pucchati. Addhā vatassāhaį¹ƒ cittaį¹ƒ ārādhessāmi paƱhassa veyyākaraį¹‡enā’ti.

 

15. Atha kho soį¹‡adaį¹‡įøo brāhmaį¹‡o abbhunnāmetvā kāyaį¹ƒ anuviloketvā parisaį¹ƒ
bhagavantaį¹ƒ etadavoca: “paƱcahi bho gotama aį¹…gehi samannāgataį¹ƒ brāhmaį¹‡Ä
brāhmaį¹‡aį¹ƒ paƱƱāpenti ‘brāhmaį¹‡o’smÄ«ti ca vadamāno sammā vadeyya na ca
pana musāvādaį¹ƒ āpajjeyya. Katamehi paƱcahi? Idha bho gotama brāhmaį¹‡o
ubhato sujāto hoti mātito ca pitito ca, saį¹ƒsuddhagahaį¹‡iko yāva sattamā
pitāmahayugā, akkhitto anupakkuį¹­į¹­ho jātivādena. Ajjhāyako hoti
mantadharo tiį¹‡į¹‡aį¹ƒ vedānaį¹ƒ pāragÅ« sanighaį¹‡įøukeį¹­ubhānaį¹ƒ
sākkharappabhedānaį¹ƒ itihāsapaƱcamānaį¹ƒ, padako veyyākaraį¹‡o
lokāyatamahāpurisalakkhaį¹‡esu anavayo:

 

[BJT Page 238] [\x 238/]

 

AbhirÅ«po hoti dassanÄ«yo pāsādiko paramāya vaį¹‡į¹‡apokkharatāya samannāgato,
brahmavaį¹‡į¹‡Ä« brahmavaccasÄ« akkhuddāvakāso dassanāya. SÄ«lavā hoti
vuddhasÄ«lÄ« vuddhasÄ«lena samannāgato, paį¹‡įøito ca hoti medhāvÄ«, paį¹­hamo vā
dutiyo vā sujaį¹ƒ paggaį¹‡hantānaį¹ƒ. Imehi kho bho gotama paƱcahi aį¹…gehi
samannāgataį¹ƒ brāhmaį¹‡Ä brāhmaį¹‡aį¹ƒ paƱƱāpenti. Brāhmaį¹‡o’smÄ«ti ca vadamāno
sammā vadeyya na ca pana musāvādaį¹ƒ āpajjeyyāti.

 

16. “Imesaį¹ƒ pana brāhmaį¹‡a paƱcannaį¹ƒ aį¹…gānaį¹ƒ sakkā ekaį¹ƒ aį¹…gaį¹ƒ į¹­hapetvā
catÅ«hi aį¹…gehi samannāgataį¹ƒ brāhmaį¹‡aį¹ƒ paƱƱāpetuį¹ƒ brāhmaį¹‡o’smÄ«ti ca
vadamāno sammā vadeyya na ca pana musāvādaį¹ƒ āpajjeyyā?”Ti.

 

17. “Sakkā bho gotama. Imesaį¹ƒ hi bho gotama paƱcannaį¹ƒ aį¹…gānaį¹ƒ vaį¹‡į¹‡aį¹ƒ
į¹­hapayāma. Kiį¹ƒ hi vaį¹‡į¹‡o karissati? Yato kho bho gotama brāhmaį¹‡o ubhato
sujāto hoti mātito ca pitito ca, saį¹ƒsuddhagahaį¹‡iko yāva sattamā [PTS Page 121]
[\q 121/] pitāmahayugā, akkhitto anupakkuį¹­į¹­ho jātivādena.
Ajjhāyako ca hoti mantadharo, tiį¹‡į¹‡aį¹ƒ vedānaį¹ƒ pāragÅ« sanighaį¹‡įøukeį¹­ubhānaį¹ƒ
sākkharappabhedānaį¹ƒ itihāsapaƱcamānaį¹ƒ, padako, veyyākaraį¹‡o,
lokāyatamahāpurisalakkhaį¹‡esu anavayo. SÄ«lavā ca hoti vuddhasÄ«lÄ«
vuddhasÄ«lena samannāgato, paį¹‡įøito ca hoti medhāvÄ« paį¹­hamo vā dutiyo vā
sujaį¹ƒ paggaį¹‡hantānaį¹ƒ. Imehi kho bho gotama catÅ«haį¹…gehi samannāgataį¹ƒ
brāhmaį¹‡Ä brāhmaį¹‡aį¹ƒ paƱƱāpenti brāhmaį¹‡o’smÄ«ti ca vadamāno sammā vadeyya,
na ca pana musāvādaį¹ƒ āpajjeyyā”ti.

 

18. “Imesaį¹ƒ pana brāhmaį¹‡a catunnaį¹ƒ aį¹…gānaį¹ƒ sakkā ekaį¹ƒ aį¹…gaį¹ƒ į¹­hapayitvā
tÄ«hi aį¹…gehi samannāgataį¹ƒ brāhmaį¹‡aį¹ƒ paƱƱāpetuį¹ƒ brāhmaį¹‡osmÄ«ti ca vadamāno
sammā vadeyya na ca pana musāvādaį¹ƒ āpajjeyyā?”Ti.

 

19. “Sakkā bho gotama. Imesaį¹ƒ hi bho gotama catunnaį¹ƒ aį¹…gānaį¹ƒ mante
į¹­hapayāma. Kiį¹ƒ hi mantā karissanti? Yato kho bho gotama brāhmaį¹‡o ubhato
sujāto hoti mātito ca pitito ca, saį¹ƒsuddhagahaį¹‡iko yāva sattamā
pitāmahayugā, akkhitto anupakkuį¹­į¹­ho jātivādena, sÄ«lavā ca hoti
vuddhasÄ«lÄ« vuddhasÄ«lena samannāgato, paį¹‡įøito ca hoti medhāvÄ«, paį¹­hamo vā
dutiyo vā sujaį¹ƒ paggaį¹‡hantānaį¹ƒ. Imehi kho bho gotama catÅ«haį¹…gehi
samannāgataį¹ƒ brāhmaį¹‡Ä brāhmaį¹‡aį¹ƒ paƱƱāpenti brāhmaį¹‡o’smÄ«ti ca vadamāno
sammā vadeyya na ca pana musāvādaį¹ƒ āpajjeyyā”ti.

 

[BJT Page 240] [\x 240/]

 

20. “Imesaį¹ƒ pana brāhmaį¹‡a tiį¹‡į¹‡aį¹ƒ aį¹…gānaį¹ƒ sakkā ekaį¹ƒ aį¹…gaį¹ƒ į¹­hapetvā
dvÄ«haį¹…gehi samannāgataį¹ƒ brāhmaį¹‡aį¹ƒ paƱƱāpetuį¹ƒ, brāhmaį¹‡osmÄ«ti ca vadamāno
sammā vadeyya na ca pana musāvādaį¹ƒ āpajjeyyā?”Ti.

 

21. “Sakkā bho gotama, imesaį¹ƒ hi bho gotama tiį¹‡į¹‡aį¹ƒ aį¹…gānaį¹ƒ jātiį¹ƒ
į¹­hapayāma. Kiį¹ƒ hi jāti karissati? Yato kho bho gotama brāhmaį¹‡o sÄ«lavā
hoti vuddhasÄ«lÄ« vuddhasÄ«lena samannāgato, paį¹‡įøito ca hoti medhāvÄ«
paį¹­hamo vā dutiyo vā sujaį¹ƒ paggaį¹‡hantānaį¹ƒ. Imehi kho bho gotama
dvÄ«haį¹…gehi samannāgataį¹ƒ brāhmaį¹‡Ä brāhmaį¹‡aį¹ƒ paƱƱāpenti. Brāhmaį¹‡o’smÄ«ti ca
vadamāno sammā vadeyya na ca pana musāvādaį¹ƒ āpajjeyyā”ti.

 

22. [PTS Page 122] [\q 122/] evaį¹ƒ vutte
te brāhmaį¹‡Ä soį¹‡adaį¹‡įøaį¹ƒ brāhmaį¹‡aį¹ƒ etadavocuį¹ƒ: “mā bhavaį¹ƒ soį¹‡adaį¹‡įøo evaį¹ƒ
avaca. Mā bhavaį¹ƒ soį¹‡adaį¹‡įøo evaį¹ƒ avaca. Apavadateva bhavaį¹ƒ soį¹‡adaį¹‡įøo
vaį¹‡į¹‡aį¹ƒ, apavadati mante, apavadati jātiį¹ƒ. Ekaį¹ƒsena bhavaį¹ƒ soį¹‡adaį¹‡įøo
samaį¹‡asseva gotamassa vādaį¹ƒ anupakkhandatÄ«”ti.

 

23. Atha kho bhagavā te brāhmaį¹‡e etadavoca: “sace kho tumhākaį¹ƒ brāhmaį¹‡Ä
evaį¹ƒ hoti, ‘appassuto ca soį¹‡adaį¹‡įøo brāhmaį¹‡o, akalyāį¹‡avākkaraį¹‡o ca
soį¹‡adaį¹‡įøo brāhmaį¹‡o, duppaƱƱo ca soį¹‡adaį¹‡įøo brāhmaį¹‡o samaį¹‡ena gotamena
saddhiį¹ƒ asmiį¹ƒ vacane paį¹­imantetunti, tiį¹­į¹­hatu soį¹‡adaį¹‡įøo brāhmaį¹‡o, tumhe
mayā saddhiį¹ƒ mantavho. Sace pana tumhākaį¹ƒ brāhmaį¹‡Ä evaį¹ƒ hoti: “bahussuto
ca soį¹‡adaį¹‡įøo brāhmaį¹‡o, kalyāį¹‡avākkaraį¹‡o ca soį¹‡adaį¹‡įøo brāhmaį¹‡o, paį¹‡įøito
ca soį¹‡adaį¹‡įøo brāhmaį¹‡o, pahoti ca soį¹‡adaį¹‡įøo brāhmaį¹‡o samaį¹‡ena gotamena
saddhiį¹ƒ asmiį¹ƒ vacane paį¹­imantetunti’ tiį¹­į¹­hatha tumhe, soį¹‡adaį¹‡įøo brāhmaį¹‡o
mayā saddhiį¹ƒ paį¹­imantetÅ«”ti.

 

24. Evaį¹ƒ vutte soį¹‡adaį¹‡įøo brāhmaį¹‡o bhagavantaį¹ƒ etadavoca: “tiį¹­į¹­hatu
bhavaį¹ƒ gotamo. Tuį¹‡hÄ« bhavaį¹ƒ gotamo hotu. Ahameva tesaį¹ƒ sahadhammena
paį¹­ivacanaį¹ƒ karissāmÄ«”ti.

 

Atha kho soį¹‡adaį¹‡įøo brāhmaį¹‡o te brāhmaį¹‡e etadavoca: “mā bhavanto evaį¹ƒ
avacuttha, mā bhavanto evaį¹ƒ avacuttha: ‘apavadateva bhavaį¹ƒ soį¹‡adaį¹‡įøo
vaį¹‡į¹‡aį¹ƒ, apavadati mante, apavadati jātiį¹ƒ, ekaį¹ƒsena. Bhavaį¹ƒ soį¹‡adaį¹‡įøo [PTS Page 123] [\q 123/] samaį¹‡asseva gotamassa vādaį¹ƒ anupakkhandatÄ«’ti nāhaį¹ƒ bho apavadāmi vaį¹‡į¹‡aį¹ƒ vā mante vā jātiį¹ƒ vā”ti.

 

[BJT Page 242] [\x 242/]

 

25. Tena kho pana samayena soį¹‡adaį¹‡įøassa brāhmaį¹‡assa bhāgineyyo aį¹…gako
nāma māį¹‡avako tassaį¹ƒ parisāyaį¹ƒ nisinno hoti. Atha kho soį¹‡adaį¹‡įøo brāhmaį¹‡o
te brāhmaį¹‡e etadavoca: “passanti no bhonto imaį¹ƒ aį¹…gakaį¹ƒ māį¹‡avakaį¹ƒ
amhākaį¹ƒ bhāgineyyanti?”

 

“Evaį¹ƒ bho. ”

 

“Aį¹…gako kho bho māį¹‡avako abhirÅ«po dassanÄ«yo pāsādiko paramāya
vaį¹‡į¹‡apokkharatāya samannāgato brahmavaį¹‡į¹‡Ä« brahmavaccasÄ« akkhuddāvakāso
dassanāya. Nāssa imissaį¹ƒ parisāyaį¹ƒ samasamo atthi vaį¹‡į¹‡ena, į¹­hapetvā
samaį¹‡aį¹ƒ gotamaį¹ƒ.

 

Aį¹…gako kho bho māį¹‡avako ajjhāyako mantadharo, tiį¹‡į¹‡aį¹ƒ vedānaį¹ƒ pāragÅ«
sanighaį¹‡įøukeį¹­ubhānaį¹ƒ sākkharappabhedānaį¹ƒ itihāsapaƱcamānaį¹ƒ. Padako
veyyākaraį¹‡o lokāyatamahāpurisalakkhaį¹‡esu anavayo. Ahamassa mante vācetā.

 

Aį¹…gako kho bho māį¹‡avako ubhato sujāto mātito ca pitito ca,
saį¹ƒsuddhagahaį¹‡iko yāva sattamā pitāmahayugā, akkhitto anupakkuį¹­į¹­ho
jātivādena. Ahamassa mātāpitaro jānāmi.

 

Aį¹…gako kho bho māį¹‡avako pāį¹‡ampi haneyya adinnampi ādiyeyya paradārampi
gaccheyya musāpi bhaį¹‡eyya majjampi piveyya, etthadāni bho kiį¹ƒ vaį¹‡į¹‡o
karissati, kiį¹ƒ mantā, kiį¹ƒ jāti. ?

 

Yato kho bho brāhmaį¹‡o sÄ«lavā ca hoti vuddhasÄ«lÄ« vuddhasÄ«lena
samannāgato, paį¹‡įøito ca hoti medhāvÄ« paį¹­hamo vā dutiyo vā sujaį¹ƒ
paggaį¹‡hantānaį¹ƒ. Imehi kho bho dvÄ«haį¹…gehi samannāgataį¹ƒ brāhmaį¹‡Ä brāhmaį¹‡aį¹ƒ
paƱƱāpenti. Brāhmaį¹‡o’smÄ«ti ca vadamāno sammā vadeyya, na ca pana
musāvādaį¹ƒ āpajjeyyā”ti.

 

26. “Imesaį¹ƒ pana brāhmaį¹‡a dvinnaį¹ƒ aį¹…gānaį¹ƒ sakkā ekaį¹ƒ aį¹…gaį¹ƒ į¹­hapayitvā
ekena aį¹…gena samannāgataį¹ƒ brāhmaį¹‡aį¹ƒ paƱƱāpetuį¹ƒ, brāhmaį¹‡o’smÄ«ti ca
vadamāno sammā vadeyya. Na ca pana musāvādaį¹ƒ āpajjeyyā?”Ti.

 

[PTS Page 124] [\q 124/] “no hidaį¹ƒ bho
gotama. SÄ«laparidhotā hi bho gotama paƱƱā. PaƱƱāparidhotaį¹ƒ sÄ«laį¹ƒ. Yattha
sÄ«laį¹ƒ tattha paƱƱā. Yattha paƱƱā tattha sÄ«laį¹ƒ. SÄ«lavato paƱƱā,
paƱƱavato sÄ«laį¹ƒ. SÄ«lapaƱƱāį¹‡aį¹ƒ ca pana lokasmiį¹ƒ aggamakkhāyati.
Seyyathāpi bho gotama hatthena vā hatthaį¹ƒ dhoveyya pādena vā pādaį¹ƒ
dhoveyya, evameva kho bho gotama sÄ«laparidhotā paƱƱā, paƱƱāparidhotaį¹ƒ
sÄ«laį¹ƒ. Yattha sÄ«laį¹ƒ tattha paƱƱā, yattha paƱƱā tattha sÄ«laį¹ƒ. SÄ«lavato
paƱƱā, paƱƱāvato sÄ«laį¹ƒ. SÄ«lapaƱƱāį¹‡aƱca pana lokasmiį¹ƒ aggamakkhāyati.

 

[BJT Page 244] [\x 244/]

 

“Evametaį¹ƒ brāhmaį¹‡a sÄ«laparidhotā hi brāhmaį¹‡a paƱƱā, paƱƱāparidhotaį¹ƒ
sÄ«laį¹ƒ. Yattha sÄ«laį¹ƒ tattha paƱƱā, yattha paƱƱā tattha sÄ«laį¹ƒ. SÄ«lavato
paƱƱā, paƱƱavato sÄ«laį¹ƒ. SÄ«lapaƱƱāį¹‡aƱca pana lokasmiį¹ƒ aggamakkhāyati.

 

“Katamaį¹ƒ pana taį¹ƒ brāhmaį¹‡a sÄ«laį¹ƒ? Katamā sā paƱƱā”ti

 

“Ettakaparamā’va mayaį¹ƒ bho gotama etasmiį¹ƒ atthe. Sādhu vata bhavantaį¹ƒyeva gotamaį¹ƒ paį¹­ibhātu etassa bhāsitassa attho”ti.

 

“Tena hi brāhmaį¹‡a suį¹‡Ähi, sādhukaį¹ƒ manasi karohi, bhāsissāmÄ«”ti.

 

‘Evaį¹ƒ bho’ti kho soį¹‡adaį¹‡įøo brāhmaį¹‡o bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca:

 

25 . “Idha brāhmaį¹‡a tathāgato loke uppajjati arahaį¹ƒ sammā sambuddho
vijjācaraį¹‡asampanno sugato lokavidÅ« anuttaro purisadammasārathÄ« satthā
devamanussānaį¹ƒ buddho bhagavā. So imaį¹ƒ lokaį¹ƒ sadevakaį¹ƒ samārakaį¹ƒ
sabrahmakaį¹ƒ sassamaį¹‡abrāhmaį¹‡iį¹ƒ pajaį¹ƒ sadevamanussaį¹ƒ sayaį¹ƒ abhiƱƱā
sacchikatvā pavedeti. So dhammaį¹ƒ deseti ādikalyāį¹‡aį¹ƒ majjhekalyāį¹‡aį¹ƒ
pariyosānakalyāį¹‡aį¹ƒ sātthaį¹ƒ sabyaƱjanaį¹ƒ kevalaparipuį¹‡į¹‡aį¹ƒ parisuddhaį¹ƒ
brahmacariyaį¹ƒ pakāseti.

 

Taį¹ƒ dhammaį¹ƒ suį¹‡Äti gahapati vā gahapatiputto vā aƱƱatarasmiį¹ƒ vā kule
paccājāto. So taį¹ƒ dhammaį¹ƒ sutvā tathāgate saddhaį¹ƒ paį¹­ilabhati. So tena
saddhāpaį¹­ilābhena samannāgato iti paį¹­isaį¹ƒcikkhati: ’sambādho gharāvāso
rajāpatho. Abbhokāso pabbajjā. Nayidaį¹ƒ sukaraį¹ƒ agāraį¹ƒ ajjhāvasatā
ekantaparipuį¹‡į¹‡aį¹ƒ ekantaparisuddhaį¹ƒ saį¹ƒkhalikhitaį¹ƒ brahmacariyaį¹ƒ carituį¹ƒ.
YannÅ«nāhaį¹ƒ kesamassuį¹ƒ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā
anagāriyaį¹ƒ pabbajeyya’nti.

 

So aparena samayena appaį¹ƒ vā bhogakkhandhaį¹ƒ pahāya mahantaį¹ƒ vā
bhogakkhandhaį¹ƒ pahāya appaį¹ƒ vā Ʊātiparivaį¹­į¹­aį¹ƒ pahāya mahantaį¹ƒ vā
Ʊātiparivaį¹­į¹­aį¹ƒ pahāya kesamassuį¹ƒ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā
agārasmā anagāriyaį¹ƒ pabbajati. So evaį¹ƒ pabbajito samāno
pātimokkhasaį¹ƒvarasaį¹ƒvuto viharati ācāragocarasampanno aį¹‡umattesu vajjesu
bhayadassāvī. Samādāya sikkhati sikkhāpadesu kāyakammavacīkammena
samannāgato kusalena. Parisuddhājīvo sīlasampanno indriyesu guttadvāro
bhojane mattaĆ±Ć±Å« satisampajaƱƱesu samannāgato santuį¹­į¹­ho.

 

KathaƱca brāhmaį¹‡a bhikkhu sÄ«lasampanno hoti? Idha brāhmaį¹‡a bhikkhu
pāį¹‡Ätipātaį¹ƒ pahāya pāį¹‡Ätipātā paį¹­ivirato hoti nihitadaį¹‡įøo nihitasattho
lajjÄ« dayāpanno. Sabbapāį¹‡abhÅ«tahitānukampÄ« viharati. Idampi’ssa hoti
sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

Adinnādānaį¹ƒ pahāya adinnādānā paį¹­ivirato hoti dinnādāyÄ« dinnapāį¹­ikaį¹…khÄ«.
Athenena sucibhÅ«tena attanā virahati. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

Abrahmacariyaį¹ƒ pahāya brahmacārÄ« hoti ārācārÄ« virato methunā gāmadhammā. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

Musāvādaį¹ƒ pahāya musāvādā paį¹­ivirato hoti saccavādÄ« saccasandho theto paccayiko avisaį¹ƒvādako lokassa. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

Pisuį¹‡aį¹ƒ vācaį¹ƒ pahāya pisuį¹‡Äya vācāya paį¹­ivirato hoti. Ito sutvā na
amutra akkhātā imesaį¹ƒ bhedāya. Amutra vā sutvā na imesaį¹ƒ akkhātā amÅ«saį¹ƒ
bhedāya. Iti bhinnānaį¹ƒ vā sandhātā, sahitānaį¹ƒ vā anuppadātā samaggārāmo
samaggarato samagganandiį¹ƒ samaggakaraį¹‡iį¹ƒ vācaį¹ƒ bhāsitā hoti. Idampi’ssa
hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

Pharusaį¹ƒ vācaį¹ƒ pahāya pharusāya vācāya paį¹­ivirato hoti. Yā sā vācā neįø·Ä
kaį¹‡į¹‡asukhā pemanÄ«yā7 hadayaį¹…gamā porÄ« bahujanakantā bahujanamanāpā,
tathārÅ«paį¹ƒ8 vācaį¹ƒ bhāsitā hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

Samphappalāpaį¹ƒ pahāya samphappalāpā paį¹­ivirato hoti kālavādÄ« bhÅ«tavādÄ«
atthavādÄ« dhammavādÄ« vinayavādÄ«. Nidhānavatiį¹ƒ vācaį¹ƒ bhāsitā hoti kālena
sāpadesaį¹ƒ pariyantavatiį¹ƒ atthasaƱhitaį¹ƒ. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

BÄ«jagāmabhÅ«tagāmasamārambhā paį¹­ivirato hoti. Ekabhattiko hoti
rattÅ«parato paį¹­ivirato vikālabhojanā. NaccagÄ«tavāditavisÅ«kadassanā
paį¹­ivirato hoti. Mālāgandhavilepanadhāraį¹‡amaį¹‡įøanavibhusanaį¹­į¹­hānā
paį¹­ivirato hoti. Uccāsayanamahāsayanā paį¹­ivirato hoti.
JātarÅ«parajatapaį¹­iggahaį¹‡Ä paį¹­ivirato hoti. ĀmakadhaƱƱapaį¹­iggahaį¹‡Ä
paį¹­ivirato hoti. Āmakamaį¹ƒsapaį¹­iggahaį¹‡Ä paį¹­ivirato hoti.
Itthikumārikapaį¹­iggahaį¹‡Ä paį¹­ivirato hoti. Dāsidāsapaį¹­iggahaį¹‡Ä paį¹­ivirato
hoti. Ajeįø·akapaį¹­iggahaį¹‡Ä paį¹­ivirato hoti. Kukkuį¹­asÅ«karapaį¹­iggahaį¹‡Ä
paį¹­ivirato hoti. Hatthigavassavaįø·avā paį¹­iggahaį¹‡Ä paį¹­ivirato hoti.
Khettavatthupaį¹­iggahaį¹‡Ä paį¹­ivirato hoti. DÅ«teyyapaheį¹‡a gamanānuyogā
paį¹­ivirato hoti. Kayavikkayā paį¹­ivirato hoti. TulākÅ«į¹­akaį¹ƒsakÅ«į¹­amānakÅ«į¹­Ä
paį¹­ivirato hoti. Ukkoį¹­anavaƱcananikatisāci yogā paį¹­ivirato hoti.
Chedanavadhabandhanaviparāmosaālopasahasākārā paį¹­ivirato hoti.
Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

CullasÄ«laį¹ƒ niį¹­į¹­hitaį¹ƒ

 

Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni bhuƱjitvā
te evarÅ«paį¹ƒ bÄ«jagāmabhÅ«tagāmasamārambhaį¹ƒ anuyuttā viharanti,
seyyathÄ«daį¹ƒ: mÅ«labÄ«jaį¹ƒ khandhabÄ«jaį¹ƒ phalubÄ«jaį¹ƒ aggabÄ«jaį¹ƒ bijabÄ«jameva
paƱcamaį¹ƒ. Iti vā itievarÅ«pā bÄ«jagāmabhÅ«tagāmasamārambhā paį¹­ivirato hoti.
Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni bhuƱjitvā
te evarÅ«paį¹ƒ sannidhikāraparibhogaį¹ƒ anuyuttā viharanti, seyyathÄ«daį¹ƒ:
annasannidhiį¹ƒ pānasannidhiį¹ƒ vatthasannidhiį¹ƒ yānasannidhiį¹ƒ
sayanasannidhiį¹ƒ gandhasannidhiį¹ƒ āmisasannidhiį¹ƒ. Iti vā iti evarÅ«pā
sannidhikāraparibhogā paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni bhuƱjitvā
te evarÅ«paį¹ƒ visÅ«kadassanaį¹ƒ anuyuttā viharanti, seyyathÄ«daį¹ƒ: naccaį¹ƒ gÄ«taį¹ƒ
vāditaį¹ƒ pekkhaį¹ƒ akkhātaį¹ƒ pāį¹‡issaraį¹ƒ vetālaį¹ƒ kumbhathÅ«naį¹ƒ sobhanakaį¹ƒ
caį¹‡įøÄlaį¹ƒ vaį¹ƒsaį¹ƒ dhopanakaį¹ƒ hatthiyuddhaį¹ƒ assayuddhaį¹ƒ mahisayuddhaį¹ƒ
usabhayuddhaį¹ƒ ajayuddhaį¹ƒ meį¹‡įøayuddhaį¹ƒ kukkuį¹­ayuddhaį¹ƒ vaį¹­į¹­akayuddhaį¹ƒ
daį¹‡įøayuddhaį¹ƒ muį¹­į¹­hiyuddhaį¹ƒ nibbuddhaį¹ƒ uyyodhikaį¹ƒ balaggaį¹ƒ senābyÅ«haį¹ƒ
aį¹‡Ä«kadassanaį¹ƒ. Iti vā iti evarÅ«pā visÅ«kadassanā paį¹­ivirato hoti.
Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni bhuƱjitvā
te evarÅ«paį¹ƒ jÅ«tappamādaį¹­į¹­hānānuyogaį¹ƒ anuyuttā viharanti, seyyathÄ«daį¹ƒ:
aį¹­į¹­hapadaį¹ƒ dasapadaį¹ƒ ākāsaį¹ƒ parihārapathaį¹ƒ santikaį¹ƒ khalikaį¹ƒ ghaį¹­ikaį¹ƒ
salākahatthaį¹ƒ akkhaį¹ƒ paį¹…gacÄ«raį¹ƒ vaį¹…kakaį¹ƒ mokkhacikaį¹ƒ ciį¹…gulakaį¹ƒ
pattāįø·hakaį¹ƒ rathakaį¹ƒ dhanukaį¹ƒ akkharikaį¹ƒ manesikaį¹ƒ yathāvajjaį¹ƒ. Iti vā
iti evarÅ«pā jÅ«tappamādaį¹­į¹­hānānuyogā paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti
sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni bhuƱjitvā
te evarÅ«paį¹ƒ uccāsayanamahāsayanaį¹ƒ anuyuttā viharanti, seyyathÄ«daį¹ƒ:
āsandiį¹ƒ pallaį¹…kaį¹ƒ gonakaį¹ƒ cittakaį¹ƒ paį¹­ikaį¹ƒ paį¹­alikaį¹ƒ tÅ«likaį¹ƒ vikatikaį¹ƒ
uddalomiį¹ƒ ekantalomiį¹ƒ kaį¹­į¹­hissaį¹ƒ koseyyaį¹ƒ kuttakaį¹ƒ hatthattharaį¹ƒ
assattharaį¹ƒ rathattharaį¹ƒ ajinappaveį¹‡iį¹ƒ kādalimigapavarapaccattharaį¹‡aį¹ƒ
sauttaracchadaį¹ƒ ubhatolohitakÅ«padhānaį¹ƒ. Iti vā iti evarÅ«pā
uccāsayanamahāsayanā paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni bhuƱjitvā
te evarÅ«paį¹ƒ maį¹‡įøanavibhusanaį¹­į¹­hānānuyogaį¹ƒ anuyuttā viharanti,
seyyathÄ«daį¹ƒ: ucchādanaį¹ƒ parimaddanaį¹ƒ nahāpanaį¹ƒ sambāhanaį¹ƒ ādāsaį¹ƒ aƱjanaį¹ƒ
mālāvilepanaį¹ƒ mukhacuį¹‡į¹‡akaį¹ƒ mukhalepanaį¹ƒ hatthabandhaį¹ƒ sikhābandhaį¹ƒ
daį¹‡įøakaį¹ƒ nāįø·ikaį¹ƒ khaggaį¹ƒ chattaį¹ƒ citrÅ«pāhanaį¹ƒ uį¹‡ahÄ«saį¹ƒ maį¹‡iį¹ƒ vālavÄ«janiį¹ƒ
odātāni vatthāni dīghadasāni. Iti vā iti evarūpā
maį¹‡įøanavibhusanaį¹­į¹­hānānuyogā paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni bhuƱjitvā
te evarÅ«paį¹ƒ tiracchānakathaį¹ƒ anuyuttā viharanti, seyyathÄ«daį¹ƒ: rājakathaį¹ƒ
corakathaį¹ƒ mahāmattakathaį¹ƒ senākathaį¹ƒ bhayakathaį¹ƒ yuddhakathaį¹ƒ
annakathaį¹ƒ pānakathaį¹ƒ vatthakathaį¹ƒ sayanakathaį¹ƒ mālākathaį¹ƒ gandhakathaį¹ƒ
Ʊātikathaį¹ƒ yānakathaį¹ƒ gāmakathaį¹ƒ nigamakathaį¹ƒ nagarakathaį¹ƒ
janapadakathaį¹ƒ itthikathaį¹ƒ purisakathaį¹ƒ (kumārakathaį¹ƒ kumārikathaį¹ƒ)
sÅ«rakathaį¹ƒ visikhākathaį¹ƒ kumbhaį¹­į¹­hānakathaį¹ƒ pubbapetakathaį¹ƒ
nānattakathaį¹ƒ lokakkhāyikaį¹ƒ samuddakkhāyikaį¹ƒ itibhavābhavakathaį¹ƒ. Iti vā
itievarÅ«pāya tiracchānakathāya paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti
sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni bhuƱjitvā
te evarÅ«pā viggāhikakathaį¹ƒ anuyuttā viharanti, seyyathÄ«daį¹ƒ: “na tvaį¹ƒ
imaį¹ƒ dhammavinayaį¹ƒ ājānāsi. Ahaį¹ƒ imaį¹ƒ dhammavinayaį¹ƒ ājānāmi. Kiį¹ƒ tvaį¹ƒ
imaį¹ƒ dhammavinayaį¹ƒ ājānissasi? Micchāpaį¹­ipanno tvamasi. Ahamasmi
sammāpaį¹­ipanno. Sahitaį¹ƒ me, asahitaį¹ƒ te. Pure vacanÄ«yaį¹ƒ pacchā avaca.
Pacchā vacanÄ«yaį¹ƒ pure avaca. Āciį¹‡į¹‡aį¹ƒ te viparāvattaį¹ƒ. Āropito te vādo.
NiggahÄ«to tvamasi. Cara vādappamokkhāya. Nibbeį¹­hehi vā sace pahosÄ«”ti.
Iti vā itievarÅ«pāya viggahikakathāya paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti
sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni bhuƱjitvā
te evarÅ«paį¹ƒ dÅ«teyyapahiį¹‡agamanānuyogamanuyuttā viharanti, seyyathÄ«daį¹ƒ:
raƱƱaį¹ƒ rājamahāmattānaį¹ƒ khattiyānaį¹ƒ brāhmaį¹‡Änaį¹ƒ gahapatikānaį¹ƒ kumārānaį¹ƒ
“idha gaccha. Amutrāgaccha. Idaį¹ƒ hara. Amutra idaį¹ƒ āharā”ti. Iti vā
itievarÅ«pā dÅ«teyyapahiį¹‡agamanānuyogā paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti
sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni bhuƱjitvā
te kuhakā ca honti lapakā ca nemittikā ca nippesikā ca lābhena ca lābhaį¹ƒ
nijigiį¹ƒsitāro. Iti vā itievarÅ«pā kuhalapanā paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa
hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

MajjhimasÄ«laį¹ƒ niį¹­į¹­hitaį¹ƒ.

 

Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni bhuƱjitvā
te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ kappenti,
seyyathÄ«daį¹ƒ: aį¹…gaį¹ƒ nimittaį¹ƒ uppātaį¹ƒ supiį¹‡aį¹ƒ lakkhaį¹‡aį¹ƒ mÅ«sikacchinnaį¹ƒ
aggihomaį¹ƒ dabbihomaį¹ƒ thusahomaį¹ƒ taį¹‡įøulahomaį¹ƒ sappihemaį¹ƒ telahomaį¹ƒ
mukhahomaį¹ƒ lohitahomaį¹ƒ aį¹…gavijjā vatthuvijjā khattavijjā sivavijjā
bhūtavijjā bhurivijjā ahivijjā visavijjā vicchikavijjā mūsikavijjā
sakuį¹‡avijjā vāyasavijjā pakkajjhānaį¹ƒ saraparittānaį¹ƒ migacakkaį¹ƒ. Iti vā
itievarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vā paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa
hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni bhuƱjitvā
te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ kappenti,
seyyathÄ«daį¹ƒ: maį¹‡ilakkhaį¹‡aį¹ƒ vatthalakkhaį¹‡aį¹ƒ daį¹‡įøalakkhaį¹‡aį¹ƒ asikalakkhaį¹‡aį¹ƒ
usulakkhaį¹‡aį¹ƒ dhanulakkhaį¹‡aį¹ƒ āvudhalakkhaį¹‡aį¹ƒ itthilakkhaį¹‡aį¹ƒ
purisalakkhaį¹‡aį¹ƒ kumāralakkhaį¹‡aį¹ƒ kumārilakkhaį¹‡aį¹ƒ dāsalakkhaį¹‡aį¹ƒ
dāsilakkhaį¹‡aį¹ƒ hatthilakkhaį¹‡aį¹ƒ assalakkhaį¹‡aį¹ƒ mahisalakkhaį¹‡aį¹ƒ
usabhalakkhaį¹‡aį¹ƒ golakkhaį¹‡aį¹ƒ ajalakkhaį¹‡aį¹ƒ meį¹‡įøalakkhaį¹‡aį¹ƒ kukkuį¹­alakkhaį¹‡aį¹ƒ
vaį¹­į¹­akalakkhaį¹‡aį¹ƒ godhālakkhaį¹‡aį¹ƒ kaį¹‡į¹‡ikālakkhaį¹‡aį¹ƒ kacchapalakkhaį¹‡aį¹ƒ
migalakkhaį¹‡aį¹ƒ. Iti vā itievarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vā
paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni bhuƱjitvā
te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ kappenti
seyyathÄ«daį¹ƒ: raƱƱaį¹ƒ niyyānaį¹ƒ bhavissati, raƱƱaį¹ƒ aniyyānaį¹ƒ bhavissati,
abbhantarānaį¹ƒ raƱƱaį¹ƒ upayānaį¹ƒ bhavissati, bāhirānaį¹ƒ raƱƱaį¹ƒ apayānaį¹ƒ
bhavissati, bāhirānaį¹ƒ raƱƱaį¹ƒ upayānaį¹ƒ bhavissati, abbhantarānaį¹ƒ raƱƱaį¹ƒ
apayānaį¹ƒ bhavissati, abbhantarānaį¹ƒ raƱƱaį¹ƒ jayo bhavissati, abbhantarānaį¹ƒ
raƱƱaį¹ƒ parājayo bhavissati. Iti imassa jayo bhavissati. Imassa parājayo
bhavissati. Iti vā itievarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vā paį¹­ivirato
hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni bhuƱjitvā
te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ kappenti.
SeyyathÄ«daį¹ƒ: candaggāho bhavissati. Suriyaggāho bhavissati.
Nakkhattagāho bhavissati. Candimasuriyānaį¹ƒ pathagamanaį¹ƒ bhavissati.
Candimasuriyānaį¹ƒ uppathagamanaį¹ƒ bhavissati. Nakkhattānaį¹ƒ pathagamanaį¹ƒ
bhavissati. Nakkhattānaį¹ƒ uppathagamanaį¹ƒ bhavissati. Ukkāpāto bhavissati.
DÄ«sāįøÄho bhavissati. BhÅ«micālo bhavissati. DevadundÅ«bhi bhavissati.
Candimasuriyanakkhattānaį¹ƒ uggamanaį¹ƒ ogamanaį¹ƒ saį¹ƒkilesaį¹ƒ vodānaį¹ƒ
bhavissati. Evaį¹ƒvipāko candaggāho bhavissati. Evaį¹ƒvipāko suriyaggāho
bhavissati. Evaį¹ƒvipāko nakkhattaggāho bhavissati. Evaį¹ƒvipākaį¹ƒ
candimasuriyānaį¹ƒ pathagamanaį¹ƒ bhavissati. Evaį¹ƒvipākaį¹ƒ candimasuriyānaį¹ƒ
uppathagamanaį¹ƒ bhavissati. Evaį¹ƒvipākaį¹ƒ nakkhattānaį¹ƒ pathagamanaį¹ƒ
bhavissati. Evaį¹ƒvipākaį¹ƒ nakkhattānaį¹ƒ uppathagamanaį¹ƒ bhavissati.
Evaį¹ƒvipāko ukkāpāto bhavissati. Evaį¹ƒvipāko disāįøÄho bhavissati.
Evaį¹ƒvipāko bhumivālo bhavissati. Evaį¹ƒvipāko devadundÅ«bhi bhavissati.
Evaį¹ƒvipāko candimasuriyanakkhattānaį¹ƒ uggamanaį¹ƒ ogamanaį¹ƒ saį¹…kilesaį¹ƒ
vodānaį¹ƒ bhavissati. Iti vā evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vā
paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni bhuƱjitvā
te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ kappenti.
Seyyathadaį¹ƒ: subbuį¹­į¹­hikā bhavissati. Dubbuį¹­į¹­hikā bhavissati. Subhikkhaį¹ƒ
bhavissati. Dubbhikkhaį¹ƒ bhavissati. Khemaį¹ƒ bhavissati. Bhayaį¹ƒ
bhavissati. Rogo bhavissati. Ārogyaį¹ƒ bhavissati. Muddā gaį¹‡anā saį¹ƒkhānaį¹ƒ
kāveyyaį¹ƒ lokāyataį¹ƒ. Iti vā itievarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena
paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni bhuƱjitvā
te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ kappenti.
SeyyathÄ«daį¹ƒ: āvāhanaį¹ƒ vivāhanaį¹ƒ saį¹ƒvadanaį¹ƒ vivadanaį¹ƒ saį¹ƒkiraį¹‡aį¹ƒ
vikiraį¹‡aį¹ƒ subhagakaraį¹‡aį¹ƒ dubbhagakaraį¹‡aį¹ƒ viruddhagabbhakaraį¹‡aį¹ƒ
jivhānitthambhanaį¹ƒ hanusaį¹ƒhananaį¹ƒ hatthābhijappanaį¹ƒ hanujappanaį¹ƒ
kaį¹‡į¹‡ajappanaį¹ƒ ādāsapaƱhaį¹ƒ kumāripaƱhaį¹ƒ devapaƱhaį¹ƒ ādiccupaį¹­į¹­hānaį¹ƒ
mahatupaį¹­į¹­hānaį¹ƒ abbhujjalanaį¹ƒ sirivhāyanaį¹ƒ. Iti vā itievarÅ«pāya
tiracchānavijjāya micchājÄ«vā paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni bhuƱjitvā
te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ kappenti.
SeyyathÄ«daį¹ƒ: santikammaį¹ƒ paį¹‡idhikammaį¹ƒ bhÅ«takammaį¹ƒ bhurikammaį¹ƒ
vassakammaį¹ƒ vossakammaį¹ƒ vatthukammaį¹ƒ vatthuparikiraį¹‡aį¹ƒ ācamanaį¹ƒ
nahāpanaį¹ƒ juhanaį¹ƒ vamanaį¹ƒ virecanaį¹ƒ uddhavirecanaį¹ƒ adhovirecanaį¹ƒ
sÄ«savirecanaį¹ƒ
Kaį¹‡į¹‡atelaį¹ƒ nettatappanaį¹ƒ natthukammaį¹ƒ aƱjanaį¹ƒ paccaƱjanaį¹ƒ sālākiyaį¹ƒ
sallakattiyaį¹ƒ dārakatikicchā mÅ«labhesajjānaį¹ƒ anuppadānaį¹ƒ osadhÄ«naį¹ƒ
paį¹­imokkho. Iti vā itievarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vā paį¹­ivirato
hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

Sa kho so brāhmaį¹‡a bhikkhu evaį¹ƒ sÄ«lasampanno na kutoci bhayaį¹ƒ
samanupassati yadidaį¹ƒ sÄ«lasaį¹ƒvarato. Seyyathāpi mahārāja khattiyo
muddhāvasitto nihatapaccāmitto na kutoci bhayaį¹ƒ samanupassati yadidaį¹ƒ
paccatthikato, evameva kho mahārāja bhikkhu evaį¹ƒ sÄ«lasampanno na kutoci
bhayaį¹ƒ samanupassati yadidaį¹ƒ sÄ«lasaį¹ƒvarato. So iminā ariyena
sÄ«lakkhandhena samannāgato ajjhattaį¹ƒ anavajjasukhaį¹ƒ paį¹­isaį¹ƒvedeti. Evaį¹ƒ
kho brāhmaį¹‡a bhikkhu sÄ«lasampanno hoti.

 

KathaƱca brāhmaį¹‡a bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti? Idha mahārāja
bhikkhu cakkhunā rÅ«paį¹ƒ disvā na nimittaggāhÄ« hoti nānubyaƱjanaggāhÄ«.
Yatvādhikaraį¹‡amenaį¹ƒ cakkhundriyaį¹ƒ asaį¹ƒvutaį¹ƒ viharantaį¹ƒ abhijjhā
domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuį¹ƒ3 tassa saį¹ƒvarāya
paį¹­ipajjati. Rakkhati cakkhundriyaį¹ƒ cakkhundriye saį¹ƒvaraį¹ƒ āpajjati.
Sotena saddaį¹ƒ sutvā na nimittaggāhÄ« hoti nānubyaƱjanaggāhÄ«.
Yatvādhikaraį¹‡amenaį¹ƒ sotindriyaį¹ƒ asaį¹ƒvutaį¹ƒ viharantaį¹ƒ abhijjhā domanassā
pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuį¹ƒ tassa saį¹ƒvarāya paį¹­ipajjati.
Rakkhati sotindriyaį¹ƒ sotindriye saį¹ƒvaraį¹ƒ āpajjati. Ghāį¹‡ena gandhaį¹ƒ
ghāyitvā na nimittaggāhÄ« hoti nānubyaƱjanaggāhÄ«. Yatvādhikaraį¹‡amenaį¹ƒ
ghānindriyaį¹ƒ asaį¹ƒvutaį¹ƒ viharantaį¹ƒ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā
dhammā anvassaveyyuį¹ƒ tassa saį¹ƒvarāya paį¹­ipajjati. Rakkhati ghānindriyaį¹ƒ
ghānindriye saį¹ƒvaraį¹ƒ āpajjati. Jivhāya rasaį¹ƒ sāyitvā na nimittaggāhÄ«
hoti nānubyaƱjanaggāhÄ«. Yatvādhikaraį¹‡amenaį¹ƒ jivhindriyaį¹ƒ asaį¹ƒvutaį¹ƒ
viharantaį¹ƒ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuį¹ƒ, tassa
saį¹ƒvarāya paį¹­ipajjati. Rakkhati jivhindriyaį¹ƒ jivhindriye saį¹ƒvaraį¹ƒ
āpajjati. Kāyena phoį¹­į¹­habbaį¹ƒ phusitvā na nimittaggāhÄ« hoti
nānubyaƱjanaggāhÄ«. Yatvādhikaraį¹‡amenaį¹ƒ kāyindriyaį¹ƒ asaį¹ƒvutaį¹ƒ viharantaį¹ƒ
abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuį¹ƒ3 tassa saį¹ƒvarāya
paį¹­ipajjati. Rakkhati kāyindriyaį¹ƒ kāyindriye saį¹ƒvaraį¹ƒ āpajjati. Manasā
dhammaį¹ƒ viƱƱāya na nimittaggāhÄ« hoti nānubyaƱjanaggāhÄ«.
Yatvādhikaraį¹‡amenaį¹ƒ manindriyaį¹ƒ asaį¹ƒvutaį¹ƒ viharantaį¹ƒ abhijjhā domanassā
pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuį¹ƒ3 tassa saį¹ƒvarāya paį¹­ipajjati.
Rakkhati manindriyaį¹ƒ. Manindriye saį¹ƒvaraį¹ƒ āpajjati. So iminā ariyena
indriyasaį¹ƒvarena samannāgato ajjhattaį¹ƒ abyāsekasukhaį¹ƒ paį¹­isaį¹ƒvedeti.
Evaį¹ƒ kho brāhmaį¹‡a bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti.

 

KathaƱca brāhmaį¹‡a bhikkhu satisampajaƱƱena samannāgato hoti? Idha
brāhmaį¹‡a bhikkhu abhikkante paį¹­ikkante sampajānakārÄ« hoti. Ālokite
vilokite sampajānakārī hoti. SamiƱjite1 pasārite sampajānakārī hoti.
Saį¹…ghāį¹­ipattacÄ«varadhāraį¹‡e sampajānakārÄ« hoti. Asite pÄ«te khāyite sāyite
sampajānakārÄ« hoti. Uccārapassāvakamme sampajānakārÄ« hoti. Gate į¹­hite
nisinne sutte jāgarite bhāsite tuį¹‡hÄ«bhāve sampajānakārÄ« hoti. Evaį¹ƒ kho
brāhmaį¹‡a bhikkhu satisampajaƱƱena samannāgato hoti.

 

KathaƱca brāhmaį¹‡a bhikkhu santuį¹­į¹­ho hoti? Idha brāhmaį¹‡a bhikkhu
santuį¹­į¹­ho hoti kāyaparihāriyena cÄ«varena kucchiparihāriyena2
piį¹‡įøapātena. So yena yeneva pakkamati samādāyeva pakkamati. Seyyathāpi
mahārāja pakkhi sakuį¹‡o yena yeneva įøeti sapattabhāro’va įøeti, evameva
kho brāhmaį¹‡a bhikkhu santuį¹­į¹­ho hoti kāyaparihāriyena cÄ«varena
kucchiparihāriyena piį¹‡įøapātena. So yena yeneva pakkamati samādāyeva
pakkamati. Evaį¹ƒ kho brāhmaį¹‡a bhikkhu santuį¹­į¹­ho hoti.

 

So iminā ca ariyena sīlakkhandhena3 samannāgato iminā ca ariyena
indriyasaį¹ƒvarena samannāgato iminā ca ariyena satisampajaƱƱena
samannāgato imāya ca ariyāya santuį¹­į¹­hiyā samannāgato vivittaį¹ƒ senāsanaį¹ƒ
bhajati araƱƱaį¹ƒ rukkhamÅ«laį¹ƒ pabbataį¹ƒ kandaraį¹ƒ giriguhaį¹ƒ susānaį¹ƒ
vanapatthaį¹ƒ abbhokāsaį¹ƒ palālapuƱjaį¹ƒ. So pacchābhattaį¹ƒ
piį¹‡įøapātapaį¹­ikkanto nisÄ«dati pallaį¹…kaį¹ƒ ābhujitvā ujuį¹ƒ kāyaį¹ƒ paį¹‡Ä«dhāya
parimukhaį¹ƒ satiį¹ƒ upaį¹­į¹­hapetvā.

 

So abhijjhaį¹ƒ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati. Abhijjhāya
cittaį¹ƒ parisodheti. Byāpādapadosaį¹ƒ pahāya abyāpannacitto viharati
sabbapāį¹‡abhÅ«tahitānukampi. Byāpādapadosā cittaį¹ƒ parisodheti.
ThÄ«namiddhaį¹ƒ pahāya vigatathÄ«namiddho viharati ālokasaƱƱī sato
sampajāno. ThÄ«namiddhā cittaį¹ƒ parisodheti. Uddhaccakukkuccaį¹ƒ pahāya
anuddhato viharati ajjhattaį¹ƒ vÅ«pasantacitto. Uddhaccakukkuccā cittaį¹ƒ
parisodheti. Vicikicchaį¹ƒ pahāya tiį¹‡į¹‡avicikiccho viharati akathaį¹ƒkathÄ«
kusalesu dhammesu. Vicikicchāya cittaį¹ƒ parisodheti.

 

Seyyathāpi brāhmaį¹‡a puriso iį¹‡aį¹ƒ ādāya kammante payojeyya, tassa te
kammantā samijjheyyuį¹ƒ, so yāni ca porāį¹‡Äni iį¹‡amÅ«lāni tāni ca
byantÄ«kareyya, siyā cassa uttariį¹ƒ avasiį¹­į¹­haį¹ƒ dārabharaį¹‡Äya, tassa
evamassa: “ahaį¹ƒ kho pubbe iį¹‡aį¹ƒ ādāya kammante payojesiį¹ƒ. Tassa me te
kammantā samijjhiį¹ƒsu. So’haį¹ƒ yāni ca porāį¹‡Äni iį¹‡amÅ«lāni tāni ca byantÄ«
akāsiį¹ƒ. Atthi ca me uttariį¹ƒ avasiį¹­į¹­haį¹ƒ dārabharaį¹‡Äyā”ti. So tatonidānaį¹ƒ
labhetha pāmojjaį¹ƒ, adhigaccheyya somanassaį¹ƒ -

 

Seyyathāpi brāhmaį¹‡a puriso ābādhiko assa dukkhito bāįø·hagilāno, bhattaį¹ƒ
cassa nacchādeyya, na cassa kāye balamattā, so aparena samayena tamhā
ābādhā mucceyya, bhattaƱcassa chādeyya, siyā cassa kāye balamattā, tassa
evamassa: “ahaį¹ƒ kho pubbe ābādhiko ahosiį¹ƒ dukkhito bāįø·hagilāno. Bhattaį¹ƒ
ca me nacchādesi. Nacassa me āsi kāye balamattā. So’mhi etarahi tamhā
ābādhā mutto bhattaƱca me chādeti. Atthi ca me kāye balamattā”ti. So
tato nidānaį¹ƒ labhetha pāmojjaį¹ƒ, adhigaccheyya somanassaį¹ƒ -

 

Seyyathāpi brāhmaį¹‡a puriso bandhanāgāre baddho assa, so aparena samayena
tamhā bandhanāgārā mucceyya sotthinā abbayena1, na cassa kiƱci bhogānaį¹ƒ
vayo, tassa evamassa: “ahaį¹ƒ kho pubbe bandhanāgāre baddho ahosiį¹ƒ.
So’mhi etarahi tamhā bandhanāgārā mutto sotthinā abbayena. Natthi ca me
kiƱci bhogānaį¹ƒ vayo”ti. So tatonidānaį¹ƒ labhetha pāmojjaį¹ƒ, adhigaccheyya
somanassaį¹ƒ -

 

Seyyathāpi brāhmaį¹‡a puriso dāso assa anattadhÄ«no parādhÄ«no na
yenakāmaį¹…gamo, so aparena samayena tamhā dāsabyā mucceyya attādhÄ«no
aparādhÄ«no bhujisso yenakāmaį¹…gamo, tassa evamassa: “ahaį¹ƒ kho pubbe dāso
ahosiį¹ƒ anattādhÄ«no parādhÄ«no na yenakāmaį¹…gamo, so’mhi etarahi tamhā
dāsabyā mutto attādhÄ«no aparādhÄ«no bhujisso yenakāmaį¹…gamo”ti. So
tatonidānaį¹ƒ labhetha pāmojjaį¹ƒ, adhigaccheyya somanassaį¹ƒ -

 

Seyyathāpi brāhmaį¹‡a puriso sadhano sabhogo kantāraddhānamaggaį¹ƒ
paį¹­ipajjeyya dubbhikkhaį¹ƒ sappaį¹­ibhayaį¹ƒ. So aparena samayena taį¹ƒ kantāraį¹ƒ
nitthareyya, sotthinā gāmantaį¹ƒ anupāpuį¹‡eyya khemaį¹ƒ appaį¹­ibhayaį¹ƒ, tassa
evamassa: “ahaį¹ƒ kho pubbe sadhano sabhogo kantāraddhānamaggaį¹ƒ paį¹­ipajjiį¹ƒ
dubbhikkhaį¹ƒ sappaį¹­ibhayaį¹ƒ. So’mhi etarahi taį¹ƒ kantāraį¹ƒ tiį¹‡į¹‡o sotthinā
gāmantaį¹ƒ anuppatto khemaį¹ƒ appaį¹­ibhaya”nti. So tato nidānaį¹ƒ labhetha
pāmojjaį¹ƒ adhigaccheyya somanassaį¹ƒ -

 

Evameva kho brāhmaį¹‡a bhikkhu yathā guį¹‡aį¹ƒ yathā rogaį¹ƒ yathā bandhanāgāraį¹ƒ
yathā dāsabyaį¹ƒ yathā kantāraddhānamaggaį¹ƒ evaį¹ƒ ime paƱca nÄ«varaį¹‡e
appahÄ«į¹‡e attani samanupassati. Seyyathāpi brāhmaį¹‡a ānaį¹‡yaį¹ƒ yathā ārogyaį¹ƒ
yathā bandhanā mokkhaį¹ƒ yathā bhujissaį¹ƒ yathā khemantabhÅ«miį¹ƒ evameva kho
brāhmaį¹‡a bhikkhu ime paƱca nÄ«varaį¹‡e pahÄ«į¹‡e attani samanupassati.

 

Tassime paƱca nÄ«varaį¹‡e pahÄ«į¹‡e attani samanupassato pāmojjaį¹ƒ jāyati.
Pamuditassa pīti jāyati. Pītimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyo
sukhaį¹ƒ vedeti. Sukhino cittaį¹ƒ samādhiyati.

 

So vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaį¹ƒ savicāraį¹ƒ
vivekajaį¹ƒ pÄ«tisukhaį¹ƒ paį¹­hamaį¹ƒ jhānaį¹ƒ upasampajja viharati. So imameva
kāyaį¹ƒ vivekajena pÄ«tisukhena abhisanteti parisanneti paripÅ«reti
parippharati. Nāssa kiƱci sabbāvato kāyassa vivekajena pītisukhena
apphuį¹­aį¹ƒ hoti.

 

Seyyathāpi brāhmaį¹‡a dakkho nahāpako vā nahāpakantevāsÄ« vā kaį¹ƒsathāle
nahānÄ«yavuį¹‡į¹‡Äni ākiritvā udakena paripphosakaį¹ƒ paripphosakaį¹ƒ sanneyya
sāyaį¹ƒ nahānÄ«yapiį¹‡įøi snehānugatā snehaparetā santarabāhirā phuį¹­Ä snehena
na ca paggharaį¹‡Ä« -

 

Evameva kho brāhmaį¹‡a bhikkhu imameva kāyaį¹ƒ vivekajena pÄ«tisukhena
abhisanneti parisanneti paripÅ«reti parippharati. Nāssa kiƱci sabbāvato
kāyassa vivekajena pÄ«tisukhena apphuį¹­aį¹ƒ hoti.

 

Puna ca paraį¹ƒ brāhmaį¹‡a bhikkhu vitakkavicārānaį¹ƒ vÅ«pasamā ajjhattaį¹ƒ
sampasādanaį¹ƒ cetaso ekodibhāvaį¹ƒ avitakkaį¹ƒ avicāraį¹ƒ samādhijaį¹ƒ pÄ«tisukhaį¹ƒ
dutiyaį¹ƒ jhānaį¹ƒ upasampajja viharati. So imameva kāyaį¹ƒ samādhijena
pÄ«tisukhena abhisandeti parisandeti paripÅ«reti parippharati. Nāssa kiƱci
sabbāvato kāyassa samādhijena pÄ«tisukhena apphuį¹­aį¹ƒ hoti.

 

Seyyathāpi brāhmaį¹‡a udakarabhado ubbhidodako, tassa nevassa puratthimāya
disāya udakassa āyamukhaį¹ƒ, na dakkhiį¹‡Äya disāya udakassa āyamukhaį¹ƒ, na
pacchimāya disāya udakassa āyamukhaį¹ƒ, na uttarāya disāya udakassa
āyamukhaį¹ƒ, devo ca na kālena kālaį¹ƒ sammā dhāraį¹ƒ anupaveccheyya, atha kho
tamhā ca udakarahadā sÄ«tā vāridhārā ubbhijjitvā tameva udakarahadaį¹ƒ
sītena vārinā abhisandeyya parisandeyya paripūreyya paripphareyya, nāssa
kiƱci sabbāvato udakarahadassa vārinā sÄ«tena apphuį¹­aį¹ƒ assa -

 

Evameva kho brāhmaį¹‡a bhikkhu imameva kāyaį¹ƒ samādhijena pÄ«tisukhena
abhisandeti parisandeti paripÅ«reti parippharati. Nāssa kiƱci sabbāvato
kāyassa samādhijena pÄ«tisukhena apphuį¹­aį¹ƒ hoti.

 

Puna ca paraį¹ƒ brāhmaį¹‡a bhikkhu pÄ«tiyā ca virāgā upekkhako ca viharati
sato sampajāno sukhaƱca kāyena paį¹­isaį¹ƒvedeti. Yantaį¹ƒ ariyā ācikkhanti:
upekkhako satimā sukhavihārÄ«ti tatiyaį¹ƒ jhānaį¹ƒ upasampajja viharati.

 

So imameva kāyaį¹ƒ nippÄ«tikena sukhena abhisandeti parisandeti paripÅ«reti,
parippharati nāssa kiƱci sabbāvato kāyassa nippÄ«tikena sukhena apphuį¹­aį¹ƒ
hoti.

 

Seyyathāpi brāhmaį¹‡a uppaliniyaį¹ƒ vā paduminiyaį¹ƒ vā puį¹‡įøarÄ«kiniyaį¹ƒ vā
appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puį¹‡įøarÄ«kāni vā udake jātāni udake
saį¹ƒvaddhāni udakānuggatāni antonimuggaposÄ«ni tāni yāva caggā yāva ca
mÅ«lā sÄ«tena vārinā abhisannāni parisannāni paripÅ«rāni, paripphuį¹­Äni
nāssā kiƱci sabbāvataį¹ƒ uppalānaį¹ƒ vā padumānaį¹ƒ vā puį¹‡įøarÄ«kānaį¹ƒ vā sÄ«tena
vārinā apphuį¹­aį¹ƒ assa.

 

Evameva kho brāhmaį¹‡a bhikkhu imameva kāyaį¹ƒ nippÄ«tikena sukhena
abhisandeti parisandeti paripÅ«reti parippharati. Nāssa kiƱci sabbāvato
kāyassa nippÄ«tikena sukhena apphuį¹­aį¹ƒ hoti.

 

Puna ca paraį¹ƒ brāhmaį¹‡a bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā
pubbeva somanassadomanassānaį¹ƒ atthaį¹…gamā adukkhamasukhaį¹ƒ
upekkhāsatipārisuddhiį¹ƒ catutthaį¹ƒ jhānaį¹ƒ upasampajja viharati. So imameva
kāyaį¹ƒ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti. Nāssa
kiƱci sabbāvato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphuį¹­aį¹ƒ hoti.

 

Seyyathāpi brāhmaį¹‡a puriso odātena vatthena sasÄ«saį¹ƒ pārupitvā nisinno
assa, nāssa kiƱci sabbāvato kāyassa odātena vatthena apphuį¹­aį¹ƒ assa,
evameva kho mahārāja bhikkhu imameva kāyaį¹ƒ parisuddhena cetasā
pariyodātena pharitvā nisinno hoti. Nāssa kiƱci sabbāvato kāyassa
parisuddhena cetasā pariyodātena apphuį¹­aį¹ƒ hoti.

 

Puna ca paraį¹ƒ brāhmaį¹‡a so bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe
pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite
āneƱjappatte Ʊāį¹‡adassanāya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So evaį¹ƒ
pajānāti: “ayaį¹ƒ kho me kāyo rÅ«pÄ« cātummahābhÅ«tiko mātāpettikasambhavo
odanakummāsÅ«pacayo aniccucchādanaparimaddanabhedaviddhaį¹ƒsanadhammo. Idaį¹ƒ
ca pana me viƱƱāį¹‡aį¹ƒ ettha sitaį¹ƒ ettha paį¹­ibaddha’nti.

 

Seyyathāpi brāhmaį¹‡a maį¹‡i veįø·uriyo subho jātimā aį¹­į¹­haį¹ƒso suparikammakato
accho vippasanno anāvilo sabbākārasampanno, tatra’ssa suttaį¹ƒ āvutaį¹ƒ
nÄ«laį¹ƒ vā pÄ«taį¹ƒ vā lohitaį¹ƒ vā odātaį¹ƒ vā paį¹‡įøusuttaį¹ƒ vā. Tamenaį¹ƒ cakkhumā
puriso hatthe karitvā paccavekkheyya “ayaį¹ƒ kho maį¹‡i veįø·uriyo subho
jātimā aį¹­į¹­haį¹ƒso suparikammakato, accho vippasanno anāvilo
sabbākārasampanno. Tatiradaį¹ƒ suttaį¹ƒ āvutaį¹ƒ nÄ«laį¹ƒ vā pÄ«taį¹ƒ vā lohitaį¹ƒ vā
odātaį¹ƒ vā paį¹‡įøusuttaį¹ƒ vā”ti.

 

Evameva kho brāhmaį¹‡a bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte
anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte
Ʊāį¹‡adassanāya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhinnāmeti. So evaį¹ƒ pajānāti ayaį¹ƒ kho
me kāyo rūpī cātummahābhūtiko mātāpettikasambhavo odanakummāsūpacayo
aniccucchādanaparimaddanabhedanaviddhaį¹ƒsanadhammo. Idaį¹ƒ ca pana me
viƱƱāį¹‡aį¹ƒ ettha sitaį¹ƒ ettha paį¹­ibaddhanti.

 

So evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese
mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte manomayaį¹ƒ kāyaį¹ƒ abhinimminanāya
cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So imamhā kāyā aƱƱaį¹ƒ kāyaį¹ƒ
abhinimmināti rÅ«piį¹ƒ manomayaį¹ƒ sabbaį¹…gapaccaį¹…giį¹ƒ ahÄ«nindriyaį¹ƒ,

 

Seyyathāpi brāhmaį¹‡a puriso muƱjamhā isikaį¹ƒ pavāheyya. Tassa evamassa:
ayaį¹ƒ muƱjo ayaį¹ƒ isikā aƱƱo muƱjo aƱƱā isikā muƱjamhātveva isikā
pavāįø·hāti.

 

Seyyathāpi vā pana brāhmaį¹‡a puriso asiį¹ƒ kosiyā pavāheyya. Tassa
evamassa: “ayaį¹ƒ asi ayaį¹ƒ kosi, aƱƱo asi aƱƱā kosi, kosiyātveva asi
pavāįø·ho”ti.

 

Seyyathāpi vā pana brāhmaį¹‡a puriso ahiį¹ƒ karaį¹‡įøÄ uddhareyya. Tassa
evamassa: “ayaį¹ƒ ahi ayaį¹ƒ karaį¹‡įøo, aƱƱo ahi aƱƱo karaį¹‡įøo, karaį¹‡įøÄtveva
ahi ubbhato”ti.

 

Evameva kho brāhmaį¹‡a bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte
anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese mudrabhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte
manomayaį¹ƒ kāyaį¹ƒ abhinimminanāya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So
imamhā kāyā aƱƱaį¹ƒ kāyaį¹ƒ abhinimmināti rÅ«piį¹ƒ manomayaį¹ƒ sabbaį¹…gapaccaį¹…giį¹ƒ
ahÄ«nindriyaį¹ƒ.

 

So evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese
mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte iddhividhāya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati
abhininnāmeti. So anekavihitaį¹ƒ iddhividhaį¹ƒ paccanubhoti: eko’pi hutvā
bahudhā hoti bahudhāpi hutvā eko hoti, āvÄ«bhāvaį¹ƒ tirobhāvaį¹ƒ tirokuįøįøaį¹ƒ
tiropākāraį¹ƒ tiropabbataį¹ƒ asajjamāno gacchati seyyathāpi ākāse,
paį¹­haviyā’pi ummujjanimujjaį¹ƒ karoti seyyathāpi udake, udake’pi
abhijjamāne gacchati seyyathāpi paį¹­haviyaį¹ƒ, ākāse’pi pallaį¹…kena kamati
seyyathā’pi pakkhi sakuį¹‡o. Ime’pi candimasuriye evaį¹ƒmahiddhike
evaį¹ƒmahānubhāve pāį¹‡inā parāmasati parimajjati. Yāva brahmalokāpi kāyena
vasaį¹ƒ vatteti.

 

Seyyathāpi brāhmaį¹‡a dakkho kumbhakāro vā kumbhakārantevāsÄ« vā
suparikammakatāya mattikāya yaį¹ƒ yadeva bhājanavikatiį¹ƒ ākaį¹…kheyya taį¹ƒ
tadeva kareyya abhinipphādeyya -

 

Seyyathāpi vā pana brāhmaį¹‡a dakkho dantakāro vā dantakārantevāsÄ« vā
suparikammakatasmiį¹ƒ dantasmiį¹ƒ yaį¹ƒ yadeva dantavikatiį¹ƒ ākaį¹…kheyya taį¹ƒ
tadeva kareyya abhinipphādeyya -

 

Seyyathāpi vā pana brāhmaį¹‡a dakkho suvaį¹‡į¹‡akāro vā suvaį¹‡į¹‡akārentavāsÄ« vā
suparikammakatasmiį¹ƒ suvaį¹‡į¹‡asmiį¹ƒ yaį¹ƒ yadeva suvaį¹‡į¹‡avikatiį¹ƒ ākaį¹…kheyya taį¹ƒ
tadeva kareyya abhinipphādeyya -

 

Evavema kho brāhmaį¹‡a bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte
anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte
iddhividhāya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So anekavihitaį¹ƒ
iddhividhaį¹ƒ paccanubhoti: eko’pi hutvā bahudhā hoti. Bahudhā’pi hutvā
eko hoti. ĀvÄ«bhāvaį¹ƒ tirobhāvaį¹ƒ tirokuįøįøaį¹ƒ tiropākāraį¹ƒ tiropabbataį¹ƒ
asajjamāno gacchati seyyathāpi ākāse. Paį¹­haviyā’pi ummujjanimujjaį¹ƒ
karoti seyyathāpi udake. Udake’pi abhijjamāne gacchati seyyathāpi
paį¹­haviyaį¹ƒ. Ākāse’pi pallaį¹…kena kamati seyyathāpi pakkhi sakuį¹‡o. Ime’pi
candimasuriye evaį¹ƒmahiddhike evaį¹ƒmahānubhāve pāį¹‡inā parāmasati
parimajjati. Yāva brahmalokā’pi kāyena vasaį¹ƒ vatteti.

 

So evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese
mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte dibbāya sotadhātuyā cittaį¹ƒ
abhinīharati abhininnāmeti. So dibbāya sotadhātuyā visuddhāya
atikkantamānusikāya ubho sadde suį¹‡Äti dibbe ca mānuse ca ye dÅ«re santike
ca.

 

Seyyathāpi brāhmaį¹‡a puriso addhānamaggapaį¹­ipanno so suį¹‡eyya
bherisaddampi mudiį¹…gasaddampi saį¹…khapaį¹‡avadeį¹‡įøimasaddampi, tassa
evamassa: bherisaddo iti’pi mudiį¹…gasaddo iti’pi saį¹…khapaį¹‡avadeį¹‡įøimasaddo
iti’pi. Evameva kho mahārāja bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe
pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite
āneƱjappatte dibbāya sotadhātuyā cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So
dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suį¹‡Äti
dibbe ca mānuse ca ye dūre santike ca.

 

So evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese
mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte cetopariyaƱāį¹‡Äya cittaį¹ƒ
abhinÄ«harati abhininnāmeti. So parasattānaį¹ƒ parapuggalānaį¹ƒ cetasā ceto
paricca pajānāti: “sarāgaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ sarāgaį¹ƒ cittanti pajānāti.
VÄ«tarāgaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ vÄ«tarāgaį¹ƒ cittanti pajānāti. Sadosaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ
sadosaį¹ƒ cittanti pajānāti. VÄ«tadosaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ vÄ«tadosaį¹ƒ cittanti
pajānāti. Samohaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ samohaį¹ƒ cittanti pajānāti. VÄ«tamohaį¹ƒ vā
cittaį¹ƒ vÄ«tamohaį¹ƒ cittanti pajānāti. Saį¹…khittaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ saį¹…khittaį¹ƒ
cittanti pajānāti. Vikkhittaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ vikkhittaį¹ƒ cittanti pajānāti.
Mahaggataį¹ƒ vā cittaį¹ƒ mahaggataį¹ƒ cittanti pajānāti. Amahaggataį¹ƒ vā cittaį¹ƒ
amahaggataį¹ƒ cittanti pajānāti. Sauttaraį¹ƒ vā cittaį¹ƒ sauttaraį¹ƒ cittanti
pajānāti. Anuttaraį¹ƒ vā cittaį¹ƒ anuttaraį¹ƒ cittanti pajānāti. Samāhitaį¹ƒ vā
cittaį¹ƒ samāhitaį¹ƒ cittanti pajānāti. Asamāhitaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ asamāhitaį¹ƒ
cittanti pajānāti. Vimuttaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ vimuttaį¹ƒ cittanti pajānāti.
Avimuttaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ avimuttaį¹ƒ cittanti pajānāti.

 

Seyyathāpi brāhmaį¹‡a itthi vā puriso vā daharo vā yuvā maį¹‡įøanakajātiko
ādāse vā parisuddhe pariyodāte acche vā udakapatte sakaį¹ƒ mukhanimittaį¹ƒ
paccavekkhamāno sakaį¹‡ikaį¹ƒ vā sakaį¹‡ikanti jāneyya, akaį¹‡ikaį¹ƒ vā akaį¹‡ikanti
jāneyya -

 

Evameva kho brāhmaį¹‡a bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte
anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte
cetopariyaƱāį¹‡Äya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti.

 

So parasattānaį¹ƒ parapuggalānaį¹ƒ cetasā ceto paricca pajānāti: sarāgaį¹ƒ vā
cittaį¹ƒ sarāgaį¹ƒ cittanti pajānāti vÄ«tarāgaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ vÄ«tarāgaį¹ƒ cittanti
pajānāti. Sadosaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ sadosaį¹ƒ cittanti pajānāti. VÄ«tadosaį¹ƒ vā
cittaį¹ƒ vÄ«tadosaį¹ƒ cittanti pajānāti. Samohaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ samohaį¹ƒ cittanti
pajānāti. VÄ«tamohaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ vÄ«tamohaį¹ƒ cittanti pajānāti. Saį¹…khittaį¹ƒ vā
cittaį¹ƒ saį¹…khittaį¹ƒ cittanti pajānāti. Vikkhittaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ vikkhittaį¹ƒ
cittanti pajānāti. Mahaggataį¹ƒ vā cittaį¹ƒ mahaggataį¹ƒ cittanti pajānāti
amahaggataį¹ƒ vā cittaį¹ƒ amahaggataį¹ƒ cittanti pajānāti. Sauttaraį¹ƒ vā cittaį¹ƒ
sauttaraį¹ƒ cittanti pajānāti*. Anuttaraį¹ƒ vā cittaį¹ƒ anuttaraį¹ƒ cittanti
pajānāti. Samāhitaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ samāhitaį¹ƒ cittanti pajānāti asamāhitaį¹ƒ vā
cittaį¹ƒ asamāhitaį¹ƒ cittanti pajānāti. Vimuttaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ vimuttaį¹ƒ
cittanti pajānāti avimuttaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ avimuttaį¹ƒ cittanti pajānāti.

 

So evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese
mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte pubbenivāsānussatiƱāį¹‡Äya cittaį¹ƒ
abhinÄ«harati abhininnāmeti. So anekavihitaį¹ƒ pubbenivāsaį¹ƒ anussarati
seyyathÄ«daį¹ƒ: ekampi jātiį¹ƒ dve’pi jātiyo tisso’pi jātiyo catasso’pi
jātiyo paƱca’pi jātiyo dasa’pi jātiyo vÄ«sampi jātiyo tiį¹ƒsampi jātiyo
cattārīsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi
aneke’pi saį¹ƒvaį¹­į¹­akappe aneke’pi vivaį¹­į¹­akappe aneke’pi
saį¹ƒvaį¹­į¹­avivaį¹­į¹­akappe amutrāsiį¹ƒ evaį¹ƒnāmo evaį¹ƒgotto evaį¹ƒvaį¹‡į¹‡o evamāhāro
evaį¹ƒ sukhadukkhapaį¹­isaį¹ƒvedÄ« evamāyupariyanto. So tato cuto amutra
upapādiį¹ƒ tatrāpāsiį¹ƒ evaį¹ƒnāmo evaį¹ƒgotto evaį¹ƒvaį¹‡į¹‡o evamāhāro
evaį¹ƒsukhadukkhapaį¹­isaį¹ƒvedÄ« evamāyupariyanto. So tato cuto
idhÅ«papanno’ti. Iti sākāraį¹ƒ sauddesaį¹ƒ anekavihitaį¹ƒ pubbenivāsaį¹ƒ
anussarati.

 

Seyyathāpi brāhmaį¹‡a puriso sakamhā gāmā aƱƱaį¹ƒ gāmaį¹ƒ gaccheyya tamhā’pi
gāmā aƱƱaį¹ƒ gāmaį¹ƒ gaccheyya. So tamhā gāmā sakaƱƱeva gāmaį¹ƒ
paccāgaccheyya. Tassa evamassa: ‘ahaį¹ƒ kho sakamhā gāmā amuį¹ƒ gāmaį¹ƒ
agacchiį¹ƒ tatra evaį¹ƒ aį¹­į¹­hāsiį¹ƒ evaį¹ƒ nisÄ«diį¹ƒ evaį¹ƒ abhāsiį¹ƒ evaį¹ƒ tuį¹‡ahÄ«
ahosiį¹ƒ. Tamhāpi gāmā agacchiį¹ƒ tatrāpi evaį¹ƒ aį¹­į¹­hāsiį¹ƒ evaį¹ƒ nisÄ«diį¹ƒ evaį¹ƒ
abhāsiį¹ƒ evaį¹ƒ tuį¹‡hÄ« ahosiį¹ƒ. So’mpi tamhā gāmā sakaƱƱeva gāmaį¹ƒ
paccāgato’ti.

 

Evameva kho brāhmaį¹‡a bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte
anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte
pubbenivāsānussatiƱāį¹‡Äya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So
anekavihitaį¹ƒ pubbenivāsaį¹ƒ anussarati seyyathÄ«daį¹ƒ: ekampi jātiį¹ƒ dve’pi
jātiyo tisso’pi jātiyo catasso’pi jātiyo paƱca’pi jātiyo dasa’pi jātiyo
vÄ«sampi jātiyo tiį¹ƒsampi jātiyo cattārÄ«sampi jātiyo paƱƱāsampi jātiyo
jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi aneke’pi saį¹ƒvaį¹­į¹­akappe
aneke’pi vivaį¹­į¹­akappe aneke’pi saį¹ƒvaį¹­į¹­avivaį¹­į¹­akappe amutrāsiį¹ƒ evaį¹ƒnāmo
evaį¹ƒgotto evaį¹ƒvaį¹‡į¹‡o evamāhāro evaį¹ƒsukhadukkhapaį¹­isaį¹ƒvedÄ«
evamāyupariyanto. So tato cuto amutra upapādiį¹ƒ tatrāpāsiį¹ƒ evaį¹ƒnāmo
evaį¹ƒgotto evaį¹ƒvaį¹‡į¹‡o evamāhāro evaį¹ƒsukhadukkhapaį¹­isaį¹ƒvedi
evamāyupariyanto. So tato cuto idhÅ«papanno’ti iti sākāraį¹ƒ sauddesaį¹ƒ
anekavihitaį¹ƒ pubbenivāsaį¹ƒ anussarati.

 

So evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese
mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte sattānaį¹ƒ cutÅ«papātaƱāį¹‡Äya cittaį¹ƒ
abhinīharati abhininnāmeti. So dibbena cakkhunā visuddhena
atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hÄ«ne paį¹‡Ä«te
suvaį¹‡į¹‡e dubbaį¹‡į¹‡e sugate duggate yathākammÅ«page satte pajānāti: ‘ime vata
bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā
manoduccaritena samannāgatā ariyānaį¹ƒ upavādakā micchādiį¹­į¹­hikā
micchādiį¹­į¹­hikammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraį¹‡Ä apāyaį¹ƒ duggatiį¹ƒ
vinipātaį¹ƒ nirayaį¹ƒ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena
samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā
ariyānaį¹ƒ anupavādakā sammādiį¹­į¹­hikā sammādiį¹­į¹­hikammasamādānā. Te kāyassa
bhedā parammaraį¹‡Ä sugatiį¹ƒ saggaį¹ƒ lokaį¹ƒ upapannā’ti. Iti dibbena cakkhunā
visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne
paį¹‡Ä«te suvaį¹‡į¹‡e dubbaį¹‡į¹‡e sugate duggate yathākammÅ«page satte pajānāti.

 

Seyyathāpi brāhmaį¹‡a majjhe siį¹ƒghāį¹­ake pāsādo. Tattha cakkhumā puriso
į¹­hito passeyya manusse gehaį¹ƒ pavisante’pi rathiyā vÄ«tisaƱcarante’pi
majjhe siį¹ƒghāį¹­ake nisinne’pi, tassa evamassa: ete manussā gehaį¹ƒ
pavisanti. Ete nikkhamanti. Ete rathiyā vītisaƱcaranti. Ete majjhe
siį¹ƒghāį¹­ake nisinnā’ti.

 

Evameva kho brāhmaį¹‡a bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte
anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte sattānaį¹ƒ
cutÅ«papātaƱāį¹‡Äya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So dibbena cakkhunā
visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne
paį¹‡Ä«te suvaį¹‡į¹‡e dubbaį¹‡į¹‡e sugate duggate yathākammÅ«page satte pajānāti:
‘ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacÄ«duccaritena
samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaį¹ƒ upavādakā
micchādiį¹­į¹­hikā micchādiį¹­į¹­hikammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraį¹‡Ä
apāyaį¹ƒ duggatiį¹ƒ vinipātaį¹ƒ nirayaį¹ƒ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā
kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena
samannāgatā ariyānaį¹ƒ anupavādakā sammādiį¹­į¹­hikā sammādiį¹­į¹­hikammasamādānā.
Te kāyassa bhedā parammaraį¹‡Ä sugatiį¹ƒ saggaį¹ƒ lokaį¹ƒ upapannā’ti. Iti
dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne
upapajjamāne hÄ«ne paį¹‡Ä«te suvaį¹‡į¹‡e dubbaį¹‡į¹‡e sugate duggate yathākammÅ«page
satte pajānāti.

 

So evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese
mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte āsavānaį¹ƒ khayaƱāį¹‡Äya cittaį¹ƒ
abhinÄ«harati abhininnāmeti so idaį¹ƒ dukkhanti yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. Ayaį¹ƒ
dukkhasamudayo’ti yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. Ayaį¹ƒ dukkhanirodho’ti
yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. Ayaį¹ƒ dukkhanirodhagāminÄ«paį¹­ipadā’ti yathābhÅ«taį¹ƒ
pajānāti. Ime āsavā’ti yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. Ayaį¹ƒ āsavasamudayo’ti
yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. Ayaį¹ƒ āsavanirodho’ti yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. Ayaį¹ƒ
āsavanirodhagāminÄ«paį¹­ipadā’ti yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. Tassa evaį¹ƒ jānato
evaį¹ƒ passato kāmāsavāpi cittaį¹ƒ vimuccati bhavāsavāpi cittaį¹ƒ vimuccati
avijjāsavāpi cittaį¹ƒ vimuccati. Vimuttasmiį¹ƒ vimuttamiti Ʊāį¹‡aį¹ƒ hoti. KhÄ«į¹‡Ä
jāti vusitaį¹ƒ brahmacariyaį¹ƒ kataį¹ƒ karaį¹‡Ä«yaį¹ƒ nāparaį¹ƒ itthattāyāti
pajānāti.

 

Seyyathāpi brāhmaį¹‡a pabbatasaį¹…khepe udakarahado accho vippasanno
anāvilo. Tattha cakkhumā puriso tÄ«re į¹­hito passeyya sippisambÅ«kampi
sakkharakaį¹­halampi macchagumbampi carantampi tiį¹­į¹­hantampi. Tassa
evamassa: ayaį¹ƒ kho udakarahado accho vippasanno anāvilo. Tatrime
sippisambÅ«kā’pi sakkharakaį¹­halā’pi macchagumbā’pi carantipi
tiį¹­į¹­hantipÄ«ti.

 

Evameva kho brāhmaį¹‡a bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte
anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte āsavānaį¹ƒ
khayaƱāį¹‡Äya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So idaį¹ƒ dukkhanti
yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. Ayaį¹ƒ dukkhasamudayo’ti yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. Ayaį¹ƒ
dukkhanirodho’ti yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. Ayaį¹ƒ
dukkhanirodhagāminÄ«paį¹­ipadā’ti yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. Ime āsavā’ti
yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. Ayaį¹ƒ āsavanirodho’ti yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. Ayaį¹ƒ
āsavanirodhagāminÄ«paį¹­ipadā’ti yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti.

 

Tassa evaį¹ƒ jānato evaį¹ƒ passato kāmāsavā’pi cittaį¹ƒ vimuccati,
bhavāsavā’pÄ« cittaį¹ƒ vimuccati, avijjāsavā’pi cittaį¹ƒ vimuccati.
Vimuttasmiį¹ƒ vimuttamiti Ʊāį¹‡aį¹ƒ hoti. KhÄ«į¹‡Ä jāti, vusitaį¹ƒ brahmacariyaį¹ƒ,
kataį¹ƒ karaį¹‡Ä«yaį¹ƒ nāparaį¹ƒ itthattāyāti pajānāti.

 

26. Evaį¹ƒ vutte soį¹‡adaį¹‡įøo brāhmaį¹‡o bhagavantaį¹ƒ etadavoca: “abhikkantaį¹ƒ bho gotama, abhikkantaį¹ƒ bho [PTS Page 125]
[\q 125/] gotama. Seyyathāpi bho gotama nikkujjitaį¹ƒ vā ukkujjeyya
paį¹­icchantaį¹ƒ vā vivareyya mÅ«įø·hassa vā maggaį¹ƒ ācikkheyya andhakāre vā
telapajjotaį¹ƒ dhāreyya cakkhumanto rÅ«pāni dakkhintÄ«ti, evameva bhotā
gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaį¹ƒ bhavantaį¹ƒ gotamaį¹ƒ
saraį¹‡aį¹ƒ gacchāmi dhammaƱca bhikkhusaį¹…ghaƱca. Upāsakaį¹ƒ maį¹ƒ bhavaį¹ƒ gotamo
dhāretu ajjatagge pāį¹‡upetaį¹ƒ saraį¹‡aį¹ƒ gataį¹ƒ. Adhivāsetu ca me bhavaį¹ƒ
gotamo svātanāya bhattaį¹ƒ saddhiį¹ƒ bhikkhusaį¹…ghenā”ti. Adhivāsesi bhagavā
tuį¹‡hÄ«bhāvena.

 

[BJT Page 246] [\x 246/]

 

27. Atha kho soį¹‡adaį¹‡įøo brāhmaį¹‡o bhagavato adhivāsanaį¹ƒ viditvā
uį¹­į¹­hāyāsanā bhagavantaį¹ƒ abhivādetvā padakkhiį¹‡aį¹ƒ katvā pakkāmi. Atha kho
soį¹‡adaį¹‡įøo brāhmaį¹‡o tassā rattiyā accayena sake nivesane paį¹‡Ä«taį¹ƒ
khādanÄ«yaį¹ƒ bhojanÄ«yaį¹ƒ paį¹­iyādāpetvā bhagavato kālaį¹ƒ ārocāpesi: kālo bho
gotama, niį¹­į¹­hitaį¹ƒ bhattanti.

 

28. Atha kho bhagavā pubbanhasamayaį¹ƒ nivāsetvā pattacÄ«varamādāya saddhiį¹ƒ
bhikkhusaį¹…ghena yena soį¹‡adaį¹‡įøassa brāhmaį¹‡assa nivesanaį¹ƒ tenupasaį¹…kami.
Upasaį¹…kamitvā paƱƱatte āsane nisÄ«di. Atha kho soį¹‡adaį¹‡įøo brāhmaį¹‡o
buddhapamukhaį¹ƒ bhikkhusaį¹…ghaį¹ƒ paį¹‡Ä«tena khādanÄ«yena bhojanÄ«yena sahatthā
santappesi sampavāresi.

 

29. Atha kho soį¹‡adaį¹‡įøo bhagavantaį¹ƒ bhuttāviį¹ƒ onÄ«tapattapāį¹‡iį¹ƒ aƱƱataraį¹ƒ
nÄ«caį¹ƒ āsanaį¹ƒ gahetvā ekamantaį¹ƒ nisÄ«di. Ekamantaį¹ƒ nisinno kho soį¹‡adaį¹‡įøo
brāhmaį¹‡o bhagavantaį¹ƒ etadavoca: “ahaƱceva kho pana bho gotama parisagato
samāno āsanā vuį¹­į¹­hahitvā bhavantaį¹ƒ gotamaį¹ƒ abhivādeyyaį¹ƒ, tena maį¹ƒ sā
parisā paribhaveyya. Yaį¹ƒ kho pana sā parisā paribhaveyya yaso’pi tassa
hāyetha. Yassa kho pana yaso hāyetha bhogāpi tassa hāyeyyuį¹ƒ. Yasoladdhā
kho panamhākaį¹ƒ bhogā.

 

AhaƱceva kho pana bho gotama parisagato samāno aƱjaliį¹ƒ paggaį¹‡heyyaį¹ƒ, āsanā me taį¹ƒ bhavaį¹ƒ gotamo paccuį¹­į¹­hānaį¹ƒ dhāretu.

 

AhaƱceva [PTS Page 126] [\q 126/] kho pana bho gotama parisagato samāno veį¹­hanaį¹ƒ omuƱceyyaį¹ƒ, sirasā metaį¹ƒ bhavaį¹ƒ gotamo abhivādanaį¹ƒ dhāretu.

 

AhaƱceva kho pana bho gotama yānagato samāno yānā paccorohitvā bhavantaį¹ƒ
gotamaį¹ƒ abhivādeyyaį¹ƒ, tena maį¹ƒ sā parisā paribhaveyya. Yaį¹ƒ kho pana sā
parisā paribhaveyya yaso’pi tassa bhāyetha. Yassa kho pana yaso hāyetha
bhogāpi tassa hāyeyyuį¹ƒ. Yasoladdhā kho panamhākaį¹ƒ bhogā.

 

AhaƱceva kho pana bho gotama yānagato samāno patodalaį¹­į¹­hiį¹ƒ abbhunnāmeyyaį¹ƒ, yānā me bhavaį¹ƒ gotamo paccorohanaį¹ƒ dhāretu.

 

AhaƱceva kho pana bho gotama yānagato samāno chattaį¹ƒ apanāmeyyaį¹ƒ, sirasā me taį¹ƒ bhavaį¹ƒ gotamo abhivādanaį¹ƒ dhāretÅ«”ti.

 

Atha kho bhagavā soį¹‡adaį¹‡įøaį¹ƒ brāhmaį¹‡aį¹ƒ dhammiyā kathāya sandassetvā
samādapetvā samuttejetvā sampahaį¹ƒsetvā uį¹­į¹­hāyāsanā pakkāmÄ«ti.

 

Soį¹‡adaį¹‡įøasuttaį¹ƒ niį¹­į¹­hitaį¹ƒ catutthaį¹ƒ

 

[BJT Page 248] [\x 248/]

 

5

 

[PTS Page 127] [\q 127/]

 

KÅ«į¹­adantasuttaį¹ƒ

 

1. Evaį¹ƒ me sutaį¹ƒ. Ekaį¹ƒ samayaį¹ƒ bhagavā magadhesu cārikaį¹ƒ caramāno mahatā
bhikkhusaį¹…ghena saddhiį¹ƒ paƱcamattehi bhikkhusatehi, yena khāį¹‡umataį¹ƒ
nāma magadhānaį¹ƒ brāhmaį¹‡agāmo tadavasari. Tatra sudaį¹ƒ bhagavā khāį¹‡umate
viharati ambalaį¹­į¹­hikāyaį¹ƒ.

 

Tena kho pana samayena kÅ«į¹­adanto brāhmaį¹‡o khāį¹‡umataį¹ƒ ajjhāvasati
sattussadaį¹ƒ satiį¹‡akaį¹­į¹­hodakaį¹ƒ sadhaƱƱaį¹ƒ rājabhoggaį¹ƒ raƱƱā māgadhena
seniyena bimbisārena dinnaį¹ƒ rājadāyaį¹ƒ brahmadeyyaį¹ƒ.

 

Tena kho pana samayena kÅ«į¹­adantassa brāhmaį¹‡assa mahāyaƱƱo upakkhaį¹­o
hoti. Satta ca usabhasatāni satta ca vacchatarasatāni satta ca
vacchatarīsatāni satta ca ajasatāni satta ca urabbhasatāni thūnūpanītāni
honti yaƱƱatthāya.

 

Assosuį¹ƒ kho khāį¹‡umatakā brāhmaį¹‡agahapatikā: “samaį¹‡o khalu bho gotamo
sakyaputto sakyakulā pabbajito magadhesu cārikaį¹ƒ caramāno mahatā
bhikkhusaį¹…ghena saddhiį¹ƒ paƱcamattehi bhikkhusatehi khāį¹‡umataį¹ƒ anuppatto
khāį¹‡umate viharati ambalaį¹­į¹­hikāyaį¹ƒ.

 

‘Taį¹ƒ kho pana bhavantaį¹ƒ gotamaį¹ƒ evaį¹ƒ kalyāį¹‡o kittisaddo abbhuggato’:
itipi so bhagavā arahaį¹ƒ sammāsambuddho vijjācaraį¹‡asampanno sugato
lokavidÅ« anuttaro purisadammasārathÄ« satthā devamanussānaį¹ƒ buddho
bhagavā’ti. [PTS Page 128] [\q 128/] so
imaį¹ƒ lokaį¹ƒ sadevakaį¹ƒ samārakaį¹ƒ sabrahmakaį¹ƒ sassamaį¹‡abrāhmaį¹‡iį¹ƒ pajaį¹ƒ
sadevamanussaį¹ƒ sayaį¹ƒ abhiƱƱā sacchikatvā pavedeti. So dhammaį¹ƒ deseti
ādikalyāį¹‡aį¹ƒ majjhekalyāį¹‡aį¹ƒ pariyosānakalyāį¹‡aį¹ƒ sātthaį¹ƒ sabyaƱjanaį¹ƒ
kevalaparipuį¹‡į¹‡aį¹ƒ parisuddhaį¹ƒ brahmacariyaį¹ƒ pakāseti. Sādhu kho pana
tathārÅ«pānaį¹ƒ arahataį¹ƒ dassanaį¹ƒ hotÄ«”ti.

 

Atha kho khāį¹‡umatakā brāhmaį¹‡agahapatikā khāį¹‡umataį¹ƒ nikkhamitvā saį¹…ghasaį¹…ghÄ« gaį¹‡Ä«bhÅ«tā yena ambalaį¹­į¹­hikā tenupasaį¹…kamanti.

 

[BJT Page 250] [\x 250/]

 

3. Tena kho pana samayena kÅ«į¹­adanto brāhmaį¹‡o uparipāsāde divāseyyaį¹ƒ
upagato hoti. Addasā kho kÅ«į¹­adanto brāhmaį¹‡o khāį¹‡umatake
brāhmaį¹‡agahapatike khāį¹‡umatā nikkhamitvā saį¹…ghasaį¹…ghÄ« gaį¹‡Ä«bhÅ«te yena
ambalaį¹­į¹­hikā tenupasaį¹…kamante. Disvā khattaį¹ƒ āmantesi: “kinnu kho bho
khatte khāį¹‡umatakā brāhmaį¹‡agahapatikā khāį¹‡umatā nikkhamitvā saį¹…ghasaį¹…ghÄ«
gaį¹‡Ä«bhÅ«tā yena ambalaį¹­į¹­hikā tenupasaį¹…khamantÄ«”?Ti.

 

“Atthi kho bho samaį¹‡o gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito magadhesu
cārikaį¹ƒ caramāno mahatā bhikkhusaį¹…ghena saddhiį¹ƒ paƱcamattehi
bhikkhusatehi khāį¹‡umataį¹ƒ anuppatto khāį¹‡umate viharati ambalaį¹­į¹­hikāyaį¹ƒ.
Taį¹ƒ kho pana bhavantaį¹ƒ gotamaį¹ƒ evaį¹ƒ kalyāį¹‡o kittisaddo abbhuggato: itipi
so bhagavā arahaį¹ƒ sammāsambuddho vijjācaraį¹‡asampanno sugato lokavidÅ«
anuttaro purisadammasārathÄ« satthā devamanussānaį¹ƒ buddho bhagavā”ti.

 

4. Atha kho kÅ«į¹­adantassa brāhmaį¹‡assa etadahosi “sutaį¹ƒ kho pana me taį¹ƒ:
samaį¹‡o gotamo tividhaį¹ƒ yaƱƱasampadaį¹ƒ soįø·asaparikkhāraį¹ƒ jānātÄ«ti. Na kho
panāhaį¹ƒ jānāmi tividhaį¹ƒ yaƱƱasampadaį¹ƒ soįø·asaparikkhāraį¹ƒ. Icchāmi cāhaį¹ƒ
mahāyaƱƱaį¹ƒ yajituį¹ƒ. YannÅ«nāhaį¹ƒ [PTS Page 129] [\q 129/] samaį¹‡aį¹ƒ gotamaį¹ƒ upasaį¹…kamitvā tividhaį¹ƒ yaƱƱasampadaį¹ƒ soįø·asaparikkhāraį¹ƒ puccheyyanti”.

 

Atha kho kÅ«į¹­adanto brāhmaį¹‡o khattaį¹ƒ āmantesi “tena hi bho khatte yena
khāį¹‡umatakā brāhmaį¹‡agahapatikā tenupasaį¹…kama. Upasaį¹…kamitvā khāį¹‡umatake
brāhmaį¹‡agahapatike evaį¹ƒ vadehi “kÅ«į¹­adanto bho brāhmaį¹‡o evamāha: āgamentu
kira bhavanto. KÅ«į¹­adanto’pi brāhmaį¹‡o samaį¹‡aį¹ƒ gotamaį¹ƒ dassanāya
upasaį¹…kamissatÄ«”ti.

 

‘Evaį¹ƒ bho’ti kho so khattā kÅ«į¹­adantassa brāhmaį¹‡assa paį¹­issutvā yena
khāį¹‡umatakā brāhmaį¹‡agahapatikā tenupasaį¹…kami. Upasaį¹…kamitvā khāį¹‡umatake
brāhmaį¹‡agahapatike etadavoca “kÅ«į¹­adanto bho brāhmaį¹‡o evamāha: āgamentu
kira bhonto. KÅ«į¹­adanto’pi brāhmaį¹‡o samaį¹‡aį¹ƒ gotamaį¹ƒ dassanāya
upasaį¹…kamissatÄ«’ti.

 

5. Tena kho pana samayena anekāni brāhmaį¹‡asatāni khāį¹‡umate paį¹­ivasanti
‘kÅ«į¹­adantassa brāhmaį¹‡assa mahāyaƱƱaį¹ƒ anubhavissāmā’ti. Assosuį¹ƒ kho te
brāhmaį¹‡Ä ‘kÅ«į¹­adanto kira brāhmaį¹‡o samaį¹‡aį¹ƒ gotamaį¹ƒ dassanāya
upasaį¹…kamissatÄ«’ti. Atha kho te brāhmaį¹‡Ä yena kÅ«į¹­adanto brāhmaį¹‡o
tenupasaį¹…kamiį¹ƒsu. Upasaį¹…kamitvā kÅ«į¹­adantaį¹ƒ brāhmaį¹‡aį¹ƒ etadavocuį¹ƒ ’saccaį¹ƒ
kira bhavaį¹ƒ kÅ«į¹­adanto samaį¹‡aį¹ƒ gotamaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamissatÄ«?’Ti.

 

[BJT Page 252] [\x 252/]

 

“Evaį¹ƒ kho me bho hoti: ahampi samaį¹‡aį¹ƒ gotamaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamissāmÄ«”ti.

 

6. “Mā bhavaį¹ƒ kÅ«į¹­adanto samaį¹‡aį¹ƒ gotamaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kami na arahati
bhavaį¹ƒ kÅ«į¹­adanto samaį¹‡aį¹ƒ gotamaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ. Sace bhavaį¹ƒ
kÅ«į¹­adanto samaį¹‡aį¹ƒ gotamaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamissati bhoto kÅ«į¹­adantassa
yaso hāyissati. Samaį¹‡assa gotamassa yaso abhivaįøįøhissati. Yampi bhoto
kÅ«į¹­adantassa yaso hāyissati samaį¹‡assasa gotamassa yaso abhivaįøįøhissati,
imināpaį¹…gena na arahati bhavaį¹ƒ kÅ«į¹­adanto samaį¹‡aį¹ƒ gotamaį¹ƒ dassanāya
upasaį¹…kamituį¹ƒ, samaį¹‡o tveva gotamo arahati bhavantaį¹ƒ kÅ«į¹­adantaį¹ƒ
dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ.

 

[PTS Page 130] [\q 130/] bhavaį¹ƒ hi
kÅ«į¹­adanto ubhato mātito ca pÄ«tito ca, saį¹ƒsuddhagahaį¹‡iko yāva sattamā
pitāmahayugā, akkhitto anupakkuį¹­į¹­ho jātivādena. Yampi bhavaį¹ƒ kÅ«į¹­adanto
ubhato sujāto mātito ca pitito ca saį¹ƒsuddhagahaį¹‡iko yāva sattamā
pitāmahayugā, akkhitto anupakkuį¹­į¹­ho jātivādena, imināpaį¹…gena na arahati
bhavaį¹ƒ kÅ«į¹­adanto samaį¹‡aį¹ƒ gotamaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ. Samaį¹‡o tveva
gotamo arahati bhavantaį¹ƒ kÅ«į¹­adantaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ.

 

Bhavaį¹ƒ hi kÅ«į¹­adanto aįøįøho mahaddhano mahābhogo. Yampi bhavaį¹ƒ kÅ«į¹­adanto
aįøįøho mahaddhano mahābhogo. Imināpaį¹…gena na arahati bhavaį¹ƒ kÅ«į¹­adanto
samaį¹‡aį¹ƒ gotamaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ. Samaį¹‡o tveva gotamo arahati
bhavantaį¹ƒ kÅ«į¹­adantaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ.

 

Bhavaį¹ƒ hi kÅ«į¹­adanto ajjhāyako mantadharo tinnaį¹ƒ vedānaį¹ƒ pāragÅ«
sanighaį¹‡įøukeį¹­ubhānaį¹ƒ sākkharappabhedānaį¹ƒ itihāsapaƱcamānaį¹ƒ, padako
veyyākaraį¹‡o lokāyatamahāpurisalakkhaį¹‡esu anavayo. Yampi bhavaį¹ƒ kÅ«į¹­adanto
ajjhāyako mantadharo tinnaį¹ƒ vedānaį¹ƒ pāragÅ« sanighaį¹‡įøukeį¹­ubhānaį¹ƒ
sākkharappabhedānaį¹ƒ itihāsapaƱcamānaį¹ƒ, padako veyyākaraį¹‡o
lokāyatamahāpurisalakkhaį¹‡esu anavayo. Imināpaį¹…gena na arahati bhavaį¹ƒ
kÅ«į¹­adanto samaį¹‡aį¹ƒ gotamaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ. Samaį¹‡o tveva gotamo
arahati bhavantaį¹ƒ kÅ«į¹­adantaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ.

 

Bhavaį¹ƒ hi kÅ«į¹­adanto abhirÅ«po dassanÄ«yo pāsādiko paramāya
vaį¹‡į¹‡apokkharatāya samannāgato, brahmavaį¹‡į¹‡i brahmavaccasÄ« akkhuddāvakāso
dassanāya. Yampi bhavaį¹ƒ kÅ«į¹­adanto abhirÅ«po dassanÄ«yo pāsādiko paramāya
vaį¹‡į¹‡apokkharatāya samannāgato, brahmavaį¹‡į¹‡Ä« brahmavaccasÄ« akkhuddāvakāso
dassanāya, imināpaį¹…gena na arahati bhavaį¹ƒ kÅ«į¹­adanto samaį¹‡aį¹ƒ gotamaį¹ƒ
dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ. Samaį¹‡o tveva gotamo arahati bhavantaį¹ƒ
kÅ«į¹­adantaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ.

 

Bhavaį¹ƒ hi kÅ«į¹­adanto sÄ«lavā hoti vuddhasÄ«lÄ« vuddhasÄ«lena samannāgato.
Yampi bhavaį¹ƒ kÅ«į¹­adanto sÄ«lavā hoti vuddhasÄ«lÄ« vuddhasÄ«lena samannāgato,
imināpaį¹…gena na arahati bhavaį¹ƒ kÅ«į¹­adanto samaį¹‡aį¹ƒ gotamaį¹ƒ dassanāya
upasaį¹…kamituį¹ƒ. Samaį¹‡o tveva gotamo arahati bhavantaį¹ƒ kÅ«į¹­adantaį¹ƒ
dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ.

 

Bhavaį¹ƒ hi kÅ«į¹­adanto kalyāį¹‡avāco kalyāį¹‡avākkaraį¹‡o poriyā vācāya
samannāgato vissaį¹­į¹­hāya anelagalāya atthassa viƱƱāpatiyā. Yampi bhavaį¹ƒ
kÅ«į¹­adanto kalyāį¹‡avāco kalyāį¹‡avākkaraį¹‡o poriyā vācāya samannāgato
vissaį¹­į¹­hāya anelagalāya atthassa viƱƱāpaniyā, imināpaį¹…gena na arahati
bhavaį¹ƒ kÅ«į¹­adanto samaį¹‡aį¹ƒ gotamaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ. Samaį¹‡o tveva
gotamo arahati bhavantaį¹ƒ kÅ«į¹­adantaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ.

 

Bhavaį¹ƒ hi kÅ«į¹­adanto bahunnaį¹ƒ ācariyapācariyo. TÄ«į¹‡i māį¹‡avakasatāni mante
vāceti. BahÅ« kho pana nānādisā nānājanapadā māį¹‡avakā āgacchanti bhoto
kÅ«į¹­adantassa santike mantatthikā mante adhiyitukāmā. Yampi bhavaį¹ƒ
kÅ«į¹­adanto bahunnaį¹ƒ ācariyapācariyo. TÄ«į¹‡i māį¹‡avakasatāni mante vāceti.
BahÅ« kho pana nānādisā nānājanapadā māį¹‡avakā āgacchanti bhoto
kÅ«į¹­adantassa santike mantatthikā mante adhiyitukāmā, imināpaį¹…gena na
arahati bhavaį¹ƒ kÅ«į¹­adanto samaį¹‡aį¹ƒ gotamaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ. Samaį¹‡o
tveva gotamo arahati bhavantaį¹ƒ kÅ«į¹­adantaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ.

 

[BJT Page 254] [\x 254/]

 

Bhavaį¹ƒ hi kÅ«į¹­adanto jiį¹‡į¹‡o vuddho mahallako addhagato vayo anuppatto.
Samaį¹‡o gotamo taruį¹‡o ceva taruį¹‡apabbajito ca. Yampi bhavaį¹ƒ kuį¹­adanto
jiį¹‡į¹‡o vuddho mahallako addhagato vayo anuppatto. Samaį¹‡o gotamo taruį¹‡o
ceva taruį¹‡apabbajito ca, imināpaį¹…gena na arahati bhavaį¹ƒ kÅ«į¹­adanto
samaį¹‡aį¹ƒ gotamaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ. Samaį¹‡o tveva gotamo arahati
bhavantaį¹ƒ kÅ«į¹­adantaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ.

 

Bhavaį¹ƒ hi kÅ«į¹­adanto raƱƱo māgadhassa seniyassa bimbisārassa sakkato
garukato mānito pÅ«jito apacito. Yampi bhavaį¹ƒ kÅ«į¹­adanto raƱƱo māgadhassa
seniyassa bimbisārassa sakkato garukato mānito pūjito apacito,
imināpaį¹…gena na arahati bhavaį¹ƒ kÅ«į¹­adanto samaį¹‡aį¹ƒ gotamaį¹ƒ dassanāya
upasaį¹…kamituį¹ƒ. Samaį¹‡o tveva gotamo arahati bhavantaį¹ƒ kÅ«į¹­adantaį¹ƒ
dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ.

 

Bhavaį¹ƒ hi kÅ«į¹­adanto brāhmaį¹‡assa pokkharasātissa sakkato garukato mānito
pÅ«jito apacito. Yampi bhavaį¹ƒ kÅ«į¹­adanto brāhmaį¹‡assa pokkharasātissa
sakkato garukato mānito pÅ«jito apacito, imināpaį¹…gena na arahati bhavaį¹ƒ
kÅ«į¹­adanto samaį¹‡aį¹ƒ gotamaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ. Samaį¹‡o tveva gotamo
arahati bhavantaį¹ƒ kÅ«į¹­adantaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ.

 

[PTS Page 131] [\q 131/] bhavaį¹ƒ hi
kÅ«į¹­adanto khāį¹‡umataį¹ƒ ajjhāvasati sattussadaį¹ƒ satiį¹‡akaį¹­į¹­hodakaį¹ƒ sadhaƱƱaį¹ƒ
rājabhoggaį¹ƒ raƱƱā māgadhena seniyena bimbisārena dinnaį¹ƒ rājadāyaį¹ƒ
brahmadeyyaį¹ƒ. Yampi bhavaį¹ƒ kÅ«į¹­adanto khāį¹‡umataį¹ƒ ajjhāvasati sattussadaį¹ƒ
satiį¹‡akaį¹­į¹­hodakaį¹ƒ sadhaƱƱaį¹ƒ rājabhoggaį¹ƒ raƱƱā māgadhena seniyena
bimbisārena dinnaį¹ƒ rājadāyaį¹ƒ brahmadeyyaį¹ƒ. Imināpaį¹…gena na arahati
bhavaį¹ƒ kÅ«į¹­adanto samaį¹‡aį¹ƒ gotamaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ. Samaį¹‡o tveva
gotamo arahati bhavantaį¹ƒ kÅ«į¹­adantaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamitunti.

 

7. Evaį¹ƒ vutte kÅ«į¹­adanto brāhmaį¹‡o te brāhmaį¹‡e etadavoca: “tena hi bho
mamapi suį¹‡Ätha yathā mayameva arahāma taį¹ƒ bhavantaį¹ƒ gotamaį¹ƒ dassanāya
upasaį¹…kamituį¹ƒ, natveva arahati so bhavaį¹ƒ gotamo amhākaį¹ƒ dassanāya
upasaį¹…kamituį¹ƒ.

 

“Samaį¹‡o khalu bho gotamo ubhato sujāto mātito ca pitito ca,
saį¹ƒsuddhagahaį¹‡iko yāva sattamā pitāmahayugā, akkhitto anupakkuį¹­į¹­ho
jātivādena. Yampi kho samaį¹‡o gotamo ubhato sujāto mātito ca pitito ca,
saį¹ƒsuddhagahaį¹‡iko yāva sattamā pitāmahayugā, akkhitto anupakkuį¹­į¹­ho
jātivādena. Imināpaį¹…gena na arahati so bhavaį¹ƒ gotamo amhākaį¹ƒ dassanāya
upasaį¹…kamituį¹ƒ. Atha kho mayameva arahāma taį¹ƒ bhavantaį¹ƒ gotamaį¹ƒ dassanāya
upasaį¹…kamituį¹ƒ.

 

Samaį¹‡o khalu bho gotamo mahantaį¹ƒ Ʊātisaį¹…ghaį¹ƒ ohāya pabbajito. Yampi bho
samaį¹‡o gotamo mahantaį¹ƒ Ʊātisaį¹…ghaį¹ƒ ohāya pabbajito. Imināpaį¹…gena na
arahati so bhavaį¹ƒ gotamo amhākaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ. Atha kho
mayameva arahāma taį¹ƒ bhavantaį¹ƒ gotamaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ.

 

Samaį¹‡o khalu bho gotamo pahÅ«taį¹ƒ hiraƱƱasuvaį¹‡į¹‡aį¹ƒ ohāya pabbajito
bhÅ«migataƱca vehāsaį¹­į¹­haƱca. Yampi bho samaį¹‡o gotamo pahÅ«taį¹ƒ
hiraƱƱasuvaį¹‡į¹‡aį¹ƒ ohāya pabbajito bhÅ«migataƱca vehāsaį¹­į¹­haƱca. Imināpaį¹…gena
na arahati so bhavaį¹ƒ gotamo amhākaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ. Atha kho
mayameva arahāma taį¹ƒ bhavantaį¹ƒ gotamaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ.

 

Samaį¹‡o khalu bho gotamo daharo’va samāno yuvā susukāįø·akeso bhadrena
yobbanena samannāgato paį¹­hamena vayasā agārasmā anagāriyaį¹ƒ pabbajito.
Yampi bho samaį¹‡o gotamo daharo’va samāno yuvā susukāįø·akeso bhadrena
yobbanena samannāgato paį¹­hamena vayasā agārasmā anagāriyaį¹ƒ pabbajito.
Imināpaį¹…gena na arahati so bhavaį¹ƒ gotamo amhākaį¹ƒ dassanāya
upasaį¹…kamituį¹ƒ. Atha kho mayameva arahāma taį¹ƒ bhavantaį¹ƒ gotamaį¹ƒ dassanāya
upasaį¹…kamituį¹ƒ.

 

[BJT Page 256] [\x 256/]

 

Samaį¹‡o khalu bho gotamo akāmakānaį¹ƒ mātāpitunnaį¹ƒ assumukhānaį¹ƒ rudantānaį¹ƒ
kesamassuį¹ƒ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaį¹ƒ
pabbajito. Yampi bho samaį¹‡o gotamo akāmakānaį¹ƒ mātāpitunnaį¹ƒ assumukhānaį¹ƒ
rudantānaį¹ƒ kesamassuį¹ƒ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā
anagāriyaį¹ƒ pabbajito. Imināpaį¹…gena na arahati so bhavaį¹ƒ gotamo amhākaį¹ƒ
dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ. Atha kho mayameva arahāma taį¹ƒ bhavantaį¹ƒ gotamaį¹ƒ
dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ.

 

Samaį¹‡o khalu bho gotamo abhirÅ«po dassanÄ«yo pāsādiko paramāya
vaį¹‡į¹‡apokkharatāya samannāgato brahmavaį¹‡į¹‡Ä« brahmavaccasÄ« akkhuddāvakāso [PTS Page 132]
[\q 132/] dassanāya. Yampi bho samaį¹‡o gotamo abhirÅ«po dassanÄ«yo
pāsādiko paramāya vaį¹‡į¹‡apokkharatāya samannāgato brahmavaį¹‡į¹‡Ä«
brahmavaccasÄ« akkhuddāvakāso dassanāya. Imināpaį¹…gena na arahati so
bhavaį¹ƒ gotamo amhākaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ. Atha kho
Mayameva arahāma taį¹ƒ bhavantaį¹ƒ gotamaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ.

 

Samaį¹‡o khalu bho gotamo sÄ«lavā ariyasÄ«lÄ« kusalasÄ«lÄ« kusalasÄ«lena
samannāgato. Yampi bho samaį¹‡o gotamo sÄ«lavā ariyasÄ«li kusalasÄ«lena
samannāgato. Imināpaį¹…gena na arahati so bhavaį¹ƒ gotamo amhākaį¹ƒ dassanāya
upasaį¹…kamituį¹ƒ. Atha kho mayameva arahāma taį¹ƒ bhavantaį¹ƒ gotamaį¹ƒ dassanāya
upasaį¹…kamituį¹ƒ.

 

Samaį¹‡o khalu bho gotamo kalyāį¹‡avāco kalyāį¹‡avākkaraį¹‡o poriyā vācāya
samannāgato vissaį¹­į¹­hāya anelagalāya atthassa viƱƱāpaniyā. Yampi bho
samaį¹‡o gotamo kalyāį¹‡avāco kalyāį¹‡avākkaraį¹‡o poriyā vācāya samannāgato
vissaį¹­į¹­hāya anelagalāya atthassa viƱƱāpaniyā, imināpaį¹…gena na arahati
bhavaį¹ƒ kÅ«į¹­adanto samaį¹‡aį¹ƒ gotamaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ. Atha kho
mayameva arahāma taį¹ƒ bhavantaį¹ƒ gotamaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ.

 

Samaį¹‡o khalu bho gotamo bahunnaį¹ƒ ācariyapācariyo. Yampi bho samaį¹‡o
gotamo bahunnaį¹ƒ ācariyapācariyo. Imināpaį¹…gena na arahati so bhavaį¹ƒ
gotamo amhākaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ. Atha kho mayameva arahāma taį¹ƒ
bhavantaį¹ƒ gotamaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ.

 

Samaį¹‡o khalu bho gotamo kammavādÄ« kiriyavādÄ« apāpapurekkhāro brahmaƱƱāya
pajāya. Yampi bho samaį¹‡o gotamo kammavādÄ« kiriyavādÄ« apāpapurekkhāro
brahmaƱƱāya pajāya. Imināpaį¹…gena na arahati so bhavaį¹ƒ gotamo amhākaį¹ƒ
dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ. Atha kho mayameva arahāma taį¹ƒ bhavantaį¹ƒ gotamaį¹ƒ
dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ.

 

Samaį¹‡o khalu bho gotamo uccākulā pabbajito asambhinnakhattiyakulā. Yampi
bho samaį¹‡o gotamo uccākulā pabbajito asambhinnakhattiyakulā.
Imināpaį¹…gena na arahati so bhavaį¹ƒ gotamo amhākaį¹ƒ dassanāya
upasaį¹…kamituį¹ƒ. Atha kho mayameva arahāma taį¹ƒ bhavantaį¹ƒ gotamaį¹ƒ dassanāya
upasaį¹…kamituį¹ƒ.

 

Samaį¹‡o khalu bho gotamo aįøįøhā kulā pabbajito mahaddhanā mahābhogā. Yampi
bho samaį¹‡o gotamo aįøįøhā kulā pabbajito mahaddhanā mahābhogā.
Imināpaį¹…gena na arahati so bhavaį¹ƒ gotamo amhākaį¹ƒ dassanāya
upasaį¹…kamituį¹ƒ. Atha kho mayameva arahāma taį¹ƒ bhavantaį¹ƒ gotamaį¹ƒ dassanāya
upasaį¹…kamituį¹ƒ.

 

Samaį¹‡aį¹ƒ khalu bho gotamaį¹ƒ tiroraį¹­į¹­hā tirojanapadā sampucchituį¹ƒ
āgacchanti. Yampi bho samaį¹‡aį¹ƒ gotamaį¹ƒ tiroraį¹­į¹­hā tirojanapadā
sampucchituį¹ƒ āgacchanti. Imināpaį¹…gena na arahati so bhavaį¹ƒ gotamo
amhākaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ. Atha kho mayameva arahāma taį¹ƒ bhavantaį¹ƒ
gotamaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ.

 

Samaį¹‡aį¹ƒ khalu bho gotamaį¹ƒ anekāni devatāsahassāni pāį¹‡ehi saraį¹‡aį¹ƒ gatāni.
Yampi bho samaį¹‡aį¹ƒ gotamaį¹ƒ anekāni devatāsahassāni pāį¹‡ehi saraį¹‡aį¹ƒ
gatāni. Imināpaį¹…gena na arahati so bhavaį¹ƒ gotamo amhākaį¹ƒ dassanāya
upasaį¹…kamituį¹ƒ. Atha kho mayameva arahāma taį¹ƒ bhavantaį¹ƒ gotamaį¹ƒ dassanāya
upasaį¹…kamituį¹ƒ.

 

Samaį¹‡aį¹ƒ khalu bho gotamaį¹ƒ evaį¹ƒ kalyāį¹‡o kittisaddo abbhuggato ‘itipi so
bhagavā arahaį¹ƒ sammā sambuddho vijjācaraį¹‡asampanno sugato lokavidÅ«
anuttaro purisadammasārathÄ« satthā devamanussānaį¹ƒ buddho bhagavā’ti.
Yampi bho samaį¹‡aį¹ƒ gotamaį¹ƒ evaį¹ƒ kalyāį¹‡o kittisaddo abbhuggato ‘itipi so
bhagavā arahaį¹ƒ sammā sambuddho vijjācaraį¹‡asampanno sugato lokavidÅ«
anuttaro purisadammasārathÄ« satthā devamanussānaį¹ƒ buddho bhagavā’ti.
Imināpaį¹…gena na arahati so bhavaį¹ƒ gotamo amhākaį¹ƒ dassanāya
upasaį¹…kamituį¹ƒ. Atha kho mayameva arahāma taį¹ƒ bhavantaį¹ƒ gotamaį¹ƒ dassanāya
upasaį¹…kamituį¹ƒ.

 

Samaį¹‡o khalu bho gotamo dvattiį¹ƒsamahāpurisalakkhaį¹‡ehi samannāgato. Yampi
bho samaį¹‡o gotamo dvattiį¹ƒsamahāpurisalakkhaį¹‡ehi samannāgato.
Imināpaį¹…gena na arahati so bhavaį¹ƒ gotamo amhākaį¹ƒ dassanāya
upasaį¹…kamituį¹ƒ. Atha kho mayameva arahāma taį¹ƒ bhavantaį¹ƒ gotamaį¹ƒ dassanāya
upasaį¹…kamituį¹ƒ.

 

Samaį¹‡o khalu bho gotamo ehisāgatavādÄ« sakhilo sammodako abbhākuį¹­iko
uttānamukho pubbabhāsÄ«. Yampi bho samaį¹‡o gotamo ehisāgatavādi sakhilo
sammodako abbhākuį¹­iko uttānamukho pubbabhāsÄ«. Imināpaį¹…gena na arahati so
bhavaį¹ƒ gotamo amhākaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ. Atha kho mayameva
arahāma taį¹ƒ bhavantaį¹ƒ gotamaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ.

 

[BJT Page 258] [\x 258/]

 

Samaį¹‡o khalu bho gotamo catunnaį¹ƒ parisānaį¹ƒ sakkato garukato mānito
pÅ«jito apacito. Yampi bho samaį¹‡o gotamo catunnaį¹ƒ parisānaį¹ƒ sakkato
garukato mānito pÅ«jito apacito. Imināpaį¹…gena na arahati so bhavaį¹ƒ gotamo
amhākaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ. Atha kho mayameva arahāma taį¹ƒ
bhavantaį¹ƒ gotamaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ.

 

Samaį¹‡e khalu bho gotame bahÅ« devā ca manussā ca abhippasannā. Yampi bho
samaį¹‡e gotame bahÅ« devā ca manussā ca abhippasannā. Imināpaį¹…gena na
arahati so bhavaį¹ƒ gotamo amhākaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ. Atha kho
mayameva arahāma taį¹ƒ bhavantaį¹ƒ gotamaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ.

 

Samaį¹‡o khalu bho gotamo yasmiį¹ƒ gāme vā nigame vā paį¹­ivasatÄ«, na tasmiį¹ƒ
gāme vā nigame vā amanussā manusse viheį¹­henti. Yampi bho samaį¹‡o gotamo
yasmiį¹ƒ gāme vā nigame vā paį¹­ivasati, na tasmiį¹ƒ gāme vā nigame vā
amanussā manusse viheį¹­henti. Imināpaį¹…gena na arahati so bhavaį¹ƒ gotamo
amhākaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ. Atha kho mayameva arahāma taį¹ƒ bhavantaį¹ƒ
gotamaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ.

 

Samaį¹‡o khalu bho gotamo saį¹…ghÄ« gaį¹‡Ä« gaį¹‡Äcariyo puthutitthakarānaį¹ƒ
aggamakkhāyati. Yathā kho pana bho ekesaį¹ƒ samaį¹‡abrāhmaį¹‡Änaį¹ƒ yathā vā
tathā vā yaso samudāgacchati, na hevaį¹ƒ samaį¹‡assa gotamassa yaso
samudāgato. Atha kho anuttarāya vijjācaraį¹‡asampadāya samaį¹‡assa gotamassa
yaso samudāgato. Yampi bho samaį¹‡o gotamo saį¹…ghÄ« gaį¹‡i gaį¹‡Äcariyo
puthutitthakarānaį¹ƒ aggamakkhāyati. Yathā kho pana bho ekesaį¹ƒ
samaį¹‡abrāhmaį¹‡Änaį¹ƒ yathā vā tathā vā yaso samudāgacchati, na hevaį¹ƒ
samaį¹‡assa gotamassa yaso samudāgato. Atha kho anuttarāya
vijjācaraį¹‡asampadāya samaį¹‡assa gotamassa yaso samudāgato. Imināpaį¹…gena
na arahati so bhavaį¹ƒ gotamo amhākaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ. Atha kho
mayameva arahāma taį¹ƒ bhavantaį¹ƒ gotamaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ.

 

Samaį¹‡aį¹ƒ khalu bho gotamaį¹ƒ rājā māgadho seniyo bimbisāro saputto sabhariyo [PTS Page 133]
[\q 133/] sapariso sāmacco pāį¹‡ehi saraį¹‡aį¹ƒ gato. Samaį¹‡aį¹ƒ khalu bho
gotamaį¹ƒ rājā pasenadÄ« kosalo saputto sabhariyo sapariso sāmacco pāį¹‡ehi
saraį¹‡aį¹ƒ gato. Samaį¹‡aį¹ƒ khalu bho gotamaį¹ƒ brāhmaį¹‡o pokkharasātÄ« saputto
sabhariyo sapariso sāmacco pāį¹‡ehi saraį¹‡aį¹ƒ gato. Samaį¹‡o khalu bho gotamo
raƱƱo māgadhassa seniyassa bimbisārassa sakkato garukato mānito pÅ«jito
apacito. Samaį¹‡o khalu bho gotamo raƱƱo pasenadissa kosalassa sakkato
garukato mānito pÅ«jito apacito. Samaį¹‡o khalu bho gotamo brāhmaį¹‡assa
pokkharasātissa sakkato garukato mānito pūjito apacito.

 

Samaį¹‡o khalu bho gotamo khāį¹‡umataį¹ƒ anuppatto, khāį¹‡umate viharati
ambalaį¹­į¹­hikāyaį¹ƒ. Ye kho pana keci samaį¹‡Ä vā brāhmaį¹‡Ä vā amhākaį¹ƒ
gāmakkhettaį¹ƒ āgacchanti, atithÄ« no te honti. AtithÄ« kho panamhehi
sakkātabbā garukātabbā mānetabbā pÅ«jetabbā apacetabbā. Yampi bho samaį¹‡o
gotamo khāį¹‡umataį¹ƒ anuppatto khāį¹‡umate viharati ambalaį¹­į¹­hikāyaį¹ƒ.
Atithamhākaį¹ƒ samaį¹‡o gotamo, atithi kho panamhehi sakkātabbo garukātabbo
mānetabbo pūjetabbo apacetabbo.

 

[BJT Page 260] [\x 260/]

 

Imināpaį¹…gena nārahati so bhavaį¹ƒ gotamo amhākaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ.
Atha kho mayameva arahāma taį¹ƒ bhavantaį¹ƒ gotamaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamituį¹ƒ.

 

Ettake kho ahaį¹ƒ bho tassa bhoto gotamassa vaį¹‡į¹‡e pariyāpuį¹‡Ämi. No ca kho
so bhavaį¹ƒ gotamo ettakavaį¹‡į¹‡o. Aparimāį¹‡avaį¹‡į¹‡o hi so bhavaį¹ƒ gotamo’ti.

 

8. Evaį¹ƒ vutte te brāhmaį¹‡Ä kÅ«į¹­adantaį¹ƒ brāhmaį¹‡aį¹ƒ etadavocuį¹ƒ: “yathā kho
bhavaį¹ƒ kÅ«į¹­adanto samaį¹‡assa gotamassa vaį¹‡į¹‡o bhāsati ito ce’pi so bhavaį¹ƒ
gotamo yojanasate viharati, alameva saddhena kulaputtena dassanāya
upasaį¹…kamituį¹ƒ api puį¹­aį¹ƒsenāpi1. Tena hi bho sabbeva mayaį¹ƒ samaį¹‡aį¹ƒ
gotamaį¹ƒ dassanāya upasaį¹…kamissamā”ti.

 

9. Atha kho kÅ«į¹­adanto brāhmaį¹‡o mahatā brāhmaį¹‡agaį¹‡ena saddhiį¹ƒ yena
ambalaį¹­į¹­hikā yena bhagavā tenupasaį¹…kami. Upasaį¹…kamitvā bhagavatā saddhiį¹ƒ
sammodi. [PTS Page 134] [\q 134/]
sammodanÄ«yaį¹ƒ kathaį¹ƒ sārāį¹‡Ä«yaį¹ƒ vÄ«tisāretvā ekamantaį¹ƒ nisÄ«di.
Khāį¹‡umatikā’pi kho brāhmaį¹‡agahapatikā appekacce bhagavantaį¹ƒ abhivādetvā
ekamantaį¹ƒ nisÄ«diį¹ƒsu, appekacce bhagavatā saddhiį¹ƒ sammodiį¹ƒsu.
SammodanÄ«yaį¹ƒ kathaį¹ƒ sārāį¹‡Ä«yaį¹ƒ vÄ«tisāretvā ekamantaį¹ƒ nisÄ«diį¹ƒsu. Appekacce
yena bhagavā tenaƱjaliį¹ƒ paį¹‡Ämetvā ekamantaį¹ƒ nisÄ«diį¹ƒsu. Appekacce
nāmagottaį¹ƒ sāvetvā ekamantaį¹ƒ nisÄ«diį¹ƒsu. Appekacce tuį¹‡hÄ«bhÅ«tā ekamantaį¹ƒ
nisÄ«diį¹ƒsu.

 

10. Ekamantaį¹ƒ nisinno kho kÅ«į¹­adanto brāhmaį¹‡o bhagavantaį¹ƒ etadavoca:
“sutaį¹ƒ metaį¹ƒ bho gotamo tividhaį¹ƒ yaƱƱasampadaį¹ƒ soįø·asaparikkhāraį¹ƒ
jānātÄ«ti. Na kho panāhaį¹ƒ jānāmi tividhaį¹ƒ yaƱƱasampadaį¹ƒ
soįø·asaparikkhāraį¹ƒ. Icchāmi cāhaį¹ƒ mahāyaƱƱaį¹ƒ yajituį¹ƒ. Sādhu me bhavaį¹ƒ
gotamo tividhaį¹ƒ yaƱƱasampadaį¹ƒ soįø·asaparikkhāraį¹ƒ desetÅ«”ti.

 

“Tena hi brāhmaį¹‡a suį¹‡ohi sādhukaį¹ƒ manasikarohi bhāsissāmÄ«”ti.

 

‘Evaį¹ƒ bho’ti kho kÅ«į¹­adanto brāhmaį¹‡o bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca:

 

11. “BhÅ«tapubbaį¹ƒ brāhmaį¹‡a rājā mahāvijito nāma ahosi, aįøįøho mahaddhano
mahābhogo pahÅ«tajātarÅ«parajato pahÅ«tavittÅ«pakaraį¹‡o pahÅ«tadhanadhaƱƱo
paripuį¹‡į¹‡akosakoį¹­į¹­hāgāro. Atha kho brāhmaį¹‡a raƱƱo mahāvijitassa
rahogatassa paį¹­isallÄ«nassa evaį¹ƒ cetaso parivitakko udapādi: “adhigatā
kho me vipulā mānusakā bhogā. Mahantaį¹ƒ paį¹­havimaį¹‡įøalaį¹ƒ abhivijiya
ajjhāvasāmi. YannÅ«nāhaį¹ƒ mahāyaƱƱaį¹ƒ yajeyyaį¹ƒ, yaį¹ƒ mama’ssa dÄ«gharattaį¹ƒ
hitāya sukhāyā”ti.

 

1. PÅ«į¹­osenāpi (kesuci potthakesu)

 

[BJT Page 262] [\x 262/]

 

Atha kho brāhmaį¹‡a rājā mahāvijite purohitaį¹ƒ brāhmaį¹‡aį¹ƒ āmantetvā
etadavoca: ‘idha mayhaį¹ƒ brāhmaį¹‡a rahogatassa paį¹­isallÄ«nassa evaį¹ƒ cetaso
parivitakko udapādi: “adhigatā kho me vipulā mānusakā [PTS Page 135]
[\q 135/] bhogā. Mahantaį¹ƒ paį¹­havimaį¹‡įøalaį¹ƒ abhivijiya ajjhāvasāmi.
YannÅ«nāhaį¹ƒ mahāyaƱƱaį¹ƒ yajeyyaį¹ƒ, yaį¹ƒ mama’ssa dÄ«gharattaį¹ƒ hitāya
sukhāyā’ti. Icchāmahaį¹ƒ brāhmaį¹‡a mahāyaƱƱaį¹ƒ yajituį¹ƒ. Anusāsatu maį¹ƒ
bhavaį¹ƒ, yaį¹ƒ mama’ssa dÄ«gharattaį¹ƒ hitāya sukhāyā”ti.

 

12. Evaį¹ƒ vutte brāhmaį¹‡a purohito brāhmaį¹‡o rājānaį¹ƒ mahāvijitaį¹ƒ etadavoca:
‘bhoto kho raƱƱo janapado sakaį¹‡į¹­ako sauppÄ«įø·o. Gāmaghātā’pi dissanti,
nigamaghātā’pi dissanti, panthadÅ«hanā’pi dissanti. Bhavaį¹ƒ ce kho pana
rājā evaį¹ƒ sakaį¹‡į¹­ake janapade sauppÄ«įø·e balimuddhareyya, akiccakārÄ« assa
tena bhavaį¹ƒ rājā. Siyā kho pana bhoto raƱƱo evamassa: ‘ahametaį¹ƒ
dassukhÄ«laį¹ƒ vadhena vā bandhena vā jātiyā vā garahāya vā pabbājanāya vā
samÅ«hanissāmÄ«’ti. Na kho panetassa dassukhÄ«lassa evaį¹ƒ sammā samugghāto
hoti. Ye te hatāvasesakā bhavissanti, te pacchā raƱƱo janapadaį¹ƒ
viheį¹­hessanti. Api ca kho idaį¹ƒ saį¹ƒvidhānaį¹ƒ āgamma evametassa
dassukhÄ«lassa sammā samugghāto hoti. Tena hi bhavaį¹ƒ rājā ye bhoto raƱƱo
janapade ussahanti kasigorakkhe, tesaį¹ƒ bhavaį¹ƒ rājā bÄ«jabhattaį¹ƒ
anuppadetu. Ye bhoto raƱƱo janapade ussahanti vaį¹‡ijjāya, tesaį¹ƒ bhavaį¹ƒ
rājā pābhataį¹ƒ anuppadetu. Ye bhoto raƱƱo janapade ussahanti rājaporise,
tesaį¹ƒ bhavaį¹ƒ rājā bhattavetanaį¹ƒ pakappatu. Te ca manussā sakammapasutā
raƱƱo janapadaį¹ƒ na viheį¹­hessanti. Mahā ca raƱƱo rāsiko bhavissati,
khemaį¹­į¹­hitā janapadā akaį¹‡į¹­akā anuppÄ«įø·Ä. Manussā ca mudā modamānā ure
putte naccentā apārutagharā maƱƱe viharissantÄ«”ti.

 

13. ‘Evaį¹ƒ bho’ti kho brāhmaį¹‡a rājā mahāvijito purohitassa brāhmaį¹‡assa paį¹­issutvā ye raƱƱo janapade ussahiį¹ƒsu [PTS Page 136]
[\q 136/] kasigorakkhe, tesaį¹ƒ rājā mahāvijito bÄ«jabhattaį¹ƒ
anuppādāsÄ«. 1 Ye raƱƱo janapade ussahiį¹ƒsu vaį¹‡ijjāya, tesaį¹ƒ rājā
mahāvijito pābhataį¹ƒ anuppādāsi. Ye raƱƱo janapade ussahiį¹ƒsu rājaporise,
tesaį¹ƒ rājā mahāvijito bhattavetanaį¹ƒ pakappesi. Te ca manussā
sakammapasutā raƱƱo janapadaį¹ƒ na viheį¹­hesuį¹ƒ. Mahā ca raƱƱo rāsiko ahosi,
khemaį¹­į¹­hitā janapadā akaį¹‡į¹­akā anuppÄ«įø·Ä. Manussā ca mudā modamānā ure
putte naccentā apārutagharā maƱƱe vihariį¹ƒsu.

 

1. Anuppādesi. (Kesu ci potthakesu)

 

[BJT Page 264] [\x 264/]

 

14. Atha kho brāhmaį¹‡a rājā mahāvijito purohitaį¹ƒ brāhmaį¹‡aį¹ƒ āmantetvā
etadavoca: “samÅ«hato kho me bho so dassukhÄ«lo bhoto saį¹ƒvidhānaį¹ƒ āgamma.
Mahā ca me rāsiko. Khemaį¹­į¹­hitā janapadā akaį¹‡į¹­akā anuppÄ«įø·Ä. Manussā mudā
modamānā ure putte naccentā apārutagharā maƱƱe viharanti. Icchāmahaį¹ƒ
brāhmaį¹‡a mahāyaƱƱaį¹ƒ yajituį¹ƒ. Anusāsatu maį¹ƒ bhavaį¹ƒ, yaį¹ƒ mama’ssa
dÄ«gharattaį¹ƒ hitāya sukhāyā”ti.

 

“Tena hi bhavaį¹ƒ rājā ye bhoto raƱƱo janapade khattiyā anuyuttā negamā
ceva jānapadā ca, te bhavaį¹ƒ rājā āmantayataį¹ƒ, ‘icchāmahaį¹ƒ bho mahāyaƱƱaį¹ƒ
yajituį¹ƒ. Anujānantu me bhonto yaį¹ƒ mama’ssa dÄ«gharattaį¹ƒ hitāya
sukhāyā’ti. Ye bhoto raƱƱo janapade amaccā pārisajjā negamā ceva
jānapadā ca, te bhavaį¹ƒ rājā āmantayataį¹ƒ, ‘icchāmahaį¹ƒ bho mahāyaƱƱaį¹ƒ
yajituį¹ƒ. Anujānantu me bhonto yaį¹ƒ mama’ssa dÄ«gharattaį¹ƒ hitāya
sukhāyā’ti. Ye bhoto raƱƱo janapade brāhmaį¹‡amahāsālā negamā ceva
jānapadā ca, te bhavaį¹ƒ rājā āmantayataį¹ƒ, ‘icchāmahaį¹ƒ bho mahāyaƱƱaį¹ƒ
yajituį¹ƒ. Anujānantu me bhonto yaį¹ƒ mama’ssa dÄ«gharattaį¹ƒ hitāya
sukhāyā’ti.

 

‘Evaį¹ƒ bho’ti kho brāhmaį¹‡a rājā mahāvijito purohitassa brāhmaį¹‡assa
paį¹­issutvā ye raƱƱo janapade khattiyā anuyuttā negamā ceva jānapadā ca,
te rājā mahāvijito [PTS Page 137] [\q 137/]
āmantesi: “icchāmahaį¹ƒ bho mahāyaƱƱaį¹ƒ yajituį¹ƒ. Anujānantu me bhonto,
yaį¹ƒ mama’ssa dÄ«gharattaį¹ƒ hitāya sukhāyā”ti.

 

“Yajataį¹ƒ bhavaį¹ƒ rājā yaƱƱaį¹ƒ. YaƱƱakālo mahārājā”ti.

 

Ye raƱƱo janapade amaccā pārisajjā negamā ceva jānapadā ca, te rājā
mahāvijito āmantesi: “icchāmahaį¹ƒ bho mahāyaƱƱaį¹ƒ yajituį¹ƒ. Anujānantu me
bhavanto, yaį¹ƒ mama’ssa dÄ«gharattaį¹ƒ hitāya sukhāyā”ti. Ye raƱƱo janapade
brāhmaį¹‡amahāsālā negamā ceva jānapadā ca, te rājā mahāvijito āmantesi:
“icchāmahaį¹ƒ bho mahāyaƱƱaį¹ƒ yajituį¹ƒ. Anujānantu me bhavanto, yaį¹ƒ mama’ssa
dÄ«gharattaį¹ƒ hitāya sukhāyā”ti. Ye raƱƱo janapade gahapatinecayikā
negamā ceva jānapadā ca, te rājā mahāvijito āmantesi: “icchāmahaį¹ƒ bho
mahāyaƱƱaį¹ƒ yajituį¹ƒ. Anujānantu me bhavanto, yaį¹ƒ mama’ssa dÄ«gharattaį¹ƒ
hitāya sukhāyā”ti.

 

“Yajataį¹ƒ bhavaį¹ƒ rājā yaƱƱaį¹ƒ. YaƱƱakālo mahārājā”ti.

 

Itīme cattāro anumatipakkhā tasseva yaƱƱassa parikkhārā bhavanti.

 

15. Rājā mahāvijito aį¹­į¹­hahi aį¹…gehi samannāgato.

 

Ubhato sujāto mātito ca pitito ca, saį¹ƒsuddhagahaį¹‡iko yāva sattamā pitāmahayugā,

 

[BJT Page 266] [\x 266/]

 

Akkhitto anupakkuį¹­į¹­ho jātivādena,

 

AbhirÅ«po dassanÄ«yo pāsādiko, paramāya vaį¹‡į¹‡apokkharatāya samannāgato, brahmavaį¹‡į¹‡Ä« brahmavaccasÄ« akkhuddāvakāso dassanāya.

 

Aįøįøho mahaddhano mahābhogo pahÅ«tajātarÅ«parajato pahÅ«tavittÅ«pakaraį¹‡o pahÅ«tadhanadhaƱƱo paripuį¹‡į¹‡akosakoį¹­į¹­hāgāro.

 

Balavā caturaį¹…giniyā senāya samannāgato assavāya ovādapaį¹­ikarāya, patapati maƱƱe paccatthike yasasā.

 

Saddho dāyako dānapati anāvaį¹­advāro, samaį¹‡abrāhmaį¹‡akapaį¹‡addhikavaį¹‡ibbakayācakānaį¹ƒ opānabhÅ«to, puƱƱāni karoti.

 

Bahussuto tassa tassa sutajātassa. Tassa tasseva kho pana bhāsitassa
atthaį¹ƒ jānāti: ‘ayaį¹ƒ imassa bhāsitassa attho ayaį¹ƒ imassa bhāsitassa
attho’ti.

 

Paį¹‡įøito viyatto medhāvÄ« paį¹­ibalo atÄ«tānāgatapaccuppanne atthe cintetuį¹ƒ.

 

Rājā mahāvijito imehi aį¹­į¹­hahi aį¹…gehi samannāgato.

 

Iti imāni’pi aį¹­į¹­haį¹…gāni tasseva yaƱƱassa parikkhārā bhavanti.

 

16. [PTS Page 138] [\q 138/] purohito’pi brāhmaį¹‡o catÅ«haį¹…gehi samannāgato:

 

Ubhato sujāto mātito ca pitito ca. Saį¹ƒsuddhagahaį¹‡iko yāva sattamā pitāmahayugā. Akkhitto anupakkuį¹­į¹­ho jātivādena.

 

Ajjhāyako mantadharo tiį¹‡į¹‡aį¹ƒ vedānaį¹ƒ pāragÅ« sanighaį¹‡įøukeį¹­ubhānaį¹ƒ
sākkharappabhedānaį¹ƒ itihāsapaƱcamānaį¹ƒ. Padako veyyākaraį¹‡o
lokāyatamahāpurisalakkhaį¹‡esu anavayo.

 

Sīlavā vuddhasīlī vuddhasīlena samannāgato.

 

Paį¹‡įøito viyatto medhāvÄ« paį¹­hamo vā dutiyo vā sujaį¹ƒ paggaį¹‡hantānaį¹ƒ.

 

Purohito brāhmaį¹‡o imehi catuhaį¹…gehi samannāgato. Iti imāni’pi cattāri aį¹…gāni tasseva yaƱƱassa parikkhārā bhavanti.

 

[BJT Page 268] [\x 268/]

 

17. Atha kho brāhmaį¹‡a, purohito brāhmaį¹‡o raƱƱo mahāvijitassa pubbeva yaƱƱā tisso vidhā desesi:

 

“Siyā kho pana bhoto raƱƱo mahāyaƱƱaį¹ƒ yiį¹­į¹­hukāmassa kocideva vippaį¹­isāro
‘mahā vata me bhogakkhandho vigacchissatÄ«’ti, so bhoto raƱƱo
vippaį¹­isāro na karaį¹‡Ä«yo. Siyā kho pana bhoto raƱƱo mahāyaƱƱaį¹ƒ
yajamānassa kocideva vippaį¹­isāro ‘mahā vata me bhogakkhandho
vigacchatÄ«’ti, so bhoto raƱƱo vippaį¹­isāro na karaį¹‡Ä«yo siyā kho pana
bhoto raƱƱo mahāyaƱƱaį¹ƒ yiį¹­į¹­hassa kocideva vippaį¹­isāro ‘mahā vata me
bhogakkhandho vigato’ti, so bhoto raƱƱo vippaį¹­isāro na karaį¹‡Ä«yo”ti.

 

Imā kho pana brāhmaį¹‡a purohito brāhmaį¹‡o raƱƱo mahāvijitassa pubbeva yaƱƱā tisso vidhā desesi.

 

18. Atha kho brāhmaį¹‡a, purohito brāhmaį¹‡o raƱƱo mahāvijitassa pubbeva
yaƱƱā dasahākārehi paį¹­iggāhakesu vippaį¹­isāraį¹ƒ paį¹­ivinodesi: “āgamissanti
kho bhoto yaƱƱaį¹ƒ pāį¹‡Ätipātino’pi pāį¹‡Ätipātā paį¹­iviratā’pi. Ye tattha
pāį¹‡Ätipātino tesaƱƱeva tena. Ye tattha pāį¹‡Ätipātā paį¹­iviratā te ārabbha
yajataį¹ƒ bhavaį¹ƒ, sajjataį¹ƒ bhavaį¹ƒ, modataį¹ƒ bhavaį¹ƒ, cittameva bhavaį¹ƒ
antaraį¹ƒ pasādetu. Āgamissanti kho bhoto yaƱƱaį¹ƒ adinnādāyino’pi
adinnādānā paį¹­iviratā’pi. Ye tattha adinnādāyino tesaƱƱeva tena. Ye
tattha adinnādānā paį¹­iviratā te ārabbha yajataį¹ƒ bhavaį¹ƒ, sajjataį¹ƒ bhavaį¹ƒ,
modataį¹ƒ bhavaį¹ƒ, cittameva bhavaį¹ƒ antaraį¹ƒ pasādetu. Āgamissanti kho
bhoto yaƱƱaį¹ƒ kāmesu micchācārino’pi kāmesu micchācārā paį¹­iviratā’pi. Ye
tattha kāmesu micchācārino tesaƱƱeva tena. Ye tattha kāmesu micchācārā
paį¹­iviratā te ārabbha yajataį¹ƒ bhavaį¹ƒ, sajjataį¹ƒ bhavaį¹ƒ, modataį¹ƒ bhavaį¹ƒ,
cittameva bhavaį¹ƒ antaraį¹ƒ pasādetu. Āgamissanti kho bhoto yaƱƱaį¹ƒ
musāvādino’pi musāvādā paį¹­iviratā’pi. Ye tattha musāvādino tesaƱƱeva
tena. Ye tattha musāvādā paį¹­iviratā te ārabbha yajataį¹ƒ bhavaį¹ƒ, sajjataį¹ƒ
bhavaį¹ƒ, modataį¹ƒ bhavaį¹ƒ, cittameva bhavaį¹ƒ antaraį¹ƒ pasādetu. Āgamissanti
kho bhoto yaƱƱaį¹ƒ pisuį¹‡avācino’pi pisuį¹‡Äya vācāya paį¹­iviratā’pi. Ye
tattha pisuį¹‡avācino tesaƱƱeva tena. Ye tattha pisuį¹‡Äya vācāya paį¹­iviratā
te ārabbha yajataį¹ƒ bhavaį¹ƒ, sajjataį¹ƒ bhavaį¹ƒ, modataį¹ƒ bhavaį¹ƒ, cittameva
bhavaį¹ƒ antaraį¹ƒ pasādetu. Āgamissanti kho bhoto yaƱƱaį¹ƒ pharusavācino’pi
pharusāya vācāya paį¹­iviratā’pi. Ye tattha pharusavācino tesaƱƱeva tena.
Ye tattha pharusāya vācāya paį¹­iviratā te ārabbha yajataį¹ƒ bhavaį¹ƒ,
sajjataį¹ƒ bhavaį¹ƒ, modataį¹ƒ bhavaį¹ƒ, cittameva bhavaį¹ƒ antaraį¹ƒ pasādetu.
Āgamissanti kho bhoto yaƱƱaį¹ƒ samphappalāpino’pi samphappalāpā [PTS Page 139]
[\q 139/] paį¹­iviratā’pi. Ye tattha samphappalāpino tesaƱƱeva tena.
Ye tattha samphappalāpā paį¹­iviratā te ārabbha yajataį¹ƒ bhavaį¹ƒ, sajjataį¹ƒ
bhavaį¹ƒ, modataį¹ƒ bhavaį¹ƒ, cittameva bhavaį¹ƒ antaraį¹ƒ pasādetu. Āgamissanti
kho bhoto yaƱƱaį¹ƒ abhijjhāluno’pi anabhijjhāluno’pi ye tattha
abhijjhāluno tesaƱƱeva tena. Ye tattha anabhijjhāluno te ārabbha yajataį¹ƒ
bhavaį¹ƒ, sajjataį¹ƒ bhavaį¹ƒ, modataį¹ƒ bhavaį¹ƒ, cittameva bhavaį¹ƒ antaraį¹ƒ
pasādetu. Āgamissanti kho bhoto yaƱƱaį¹ƒ byāpannacittā’pi
abyāpannacittā’pi ye tattha byāpannacittā tesaƱƱeva tena. Ye tattha
abyāpannacittā te ārabbha yajataį¹ƒ bhavaį¹ƒ, sajjataį¹ƒ bhavaį¹ƒ, modataį¹ƒ
bhavaį¹ƒ, cittameva bhavaį¹ƒ antaraį¹ƒ pasādetu. Āgamissanti kho bhoto yaƱƱaį¹ƒ
micchādiį¹­į¹­hikā’pi sammādiį¹­į¹­hikā’pi. Ye tattha micchādiį¹­į¹­hikā tesaƱƱeva
tena. Ye tattha sammādiį¹­į¹­hikā te yajataį¹ƒ bhavaį¹ƒ, sajjataį¹ƒ bhavaį¹ƒ,
modataį¹ƒ bhavaį¹ƒ, cittameva bhavaį¹ƒ antaraį¹ƒ pasādetÅ«”ti.

 

Imehi kho brāhmaį¹‡a purohito brāhmaį¹‡o raƱƱo mahāvijitassa pubbeva yaƱƱā dasahākārehi paį¹­iggāhakesu vippaį¹­isāraį¹ƒ paį¹­ivinodesi.

 

19. Atha kho brāhmaį¹‡a, purohito brāhmaį¹‡o raƱƱo mahāvijitassa mahāyaƱƱaį¹ƒ
yajamānassa soįø·asahākārehi cittaį¹ƒ sandassesi samādapesi samuttejesi
sampahaį¹ƒsesi: siyā kho pana bhoto raƱƱo mahāyaƱƱaį¹ƒ yajamānassa kocideva
vattā: “rājā kho mahāvijito mahāyaƱƱaį¹ƒ yajati. No ca kho tassa āmantitā
khattiyā anuyuttā negamāceva jānapadā ca. Atha ca pana bhavaį¹ƒ rājā
evarÅ«paį¹ƒ mahāyaƱƱaį¹ƒ yajatÄ«”ti. Evampi bhoto raƱƱo vattā dhammato natthi.
Bhotā kho pana raƱƱā āmantitā khattiyā anuyuttā negamā ceva jānapadā
ca.

 

[BJT Page 270] [\x 270/]

 

Imināpetaį¹ƒ bhavaį¹ƒ rājā jānātu. Yajataį¹ƒ bhavaį¹ƒ, sajjataį¹ƒ bhavaį¹ƒ, modataį¹ƒ bhavaį¹ƒ, cittameva bhavaį¹ƒ antaraį¹ƒ pasādetu.

 

20. Siyā kho pana bhoto raƱƱo mahāyaƱƱaį¹ƒ yajamānassa kocideva vattā
‘rājā kho mahāvijito mahāyaƱƱaį¹ƒ yajati, no ca kho tassa āmantitā amaccā
pārisajjā negamā ceva jānapadā ca, no ca brāhmaį¹‡asālā negamā ceva
jānapadā ca, no ca gahapatinecayikā negamā ceva jānapadā ca. Atha ca
pana bhavaį¹ƒ rājā evarÅ«paį¹ƒ mahāyaƱƱaį¹ƒ yajatÄ«’ti. Evampi bhoto raƱƱo vattā
dhammato natthi. Bhotā kho pana raƱƱā āmantitā gahapatinecayikā negamā
ceva jānapadā ca. Imināpetaį¹ƒ bhavaį¹ƒ rājā jānātu. Yajataį¹ƒ bhavaį¹ƒ,
sajjataį¹ƒ bhavaį¹ƒ, modataį¹ƒ bhavaį¹ƒ cittameva bhavaį¹ƒ antaraį¹ƒ pasādetu.

 

21. Siyā kho pana bhoto raƱƱo mayāyaƱƱaį¹ƒ yajamānassa kocideva vattā
‘rājā kho mahāvijito mahāyaƱƱaį¹ƒ yajati. No ca kho ubhato sujāto mātito
ca pitito ca, saį¹ƒsuddhagahaį¹‡iko yāva sattamā pitāmahayugā, [PTS Page 140]
[\q 140/] akkhitto anupakkuį¹­į¹­ho jātivādena. Atha ca pana bhavaį¹ƒ
rājā evarÅ«paį¹ƒ mahāyaƱƱaį¹ƒ yajatÄ«’ti. Evampi bhoto raƱƱo vattā dhammato
natthi. Bhavaį¹ƒ kho pana rājā ubhato sujāto mātito ca pitito ca,
saį¹ƒsuddhagahaį¹‡iko yāva sattamā pitāmahayugā, akkhitto anupakkuį¹­į¹­ho
jātivādena. Imināpetaį¹ƒ bhavaį¹ƒ rājā jānātu. Yajataį¹ƒ bhavaį¹ƒ, sajjataį¹ƒ
bhavaį¹ƒ, modataį¹ƒ bhavaį¹ƒ, cittameva bhavaį¹ƒ antaraį¹ƒ pasādetu.

 

22. Siyā kho pana bhoto raƱƱo mahāyaƱƱaį¹ƒ yajamānassa kocideva vattā
‘rājā kho mahāvijito mahāyaƱƱaį¹ƒ yajati. No ca kho abhirÅ«po dassanÄ«yo
pāsādiko paramāya vaį¹‡į¹‡apokkharatāya samannāgato brahmavaį¹‡į¹‡Ä«
brahmavaccasÄ« akkhuddāvakāso dassanāya atha ca pana bhavaį¹ƒ rājā evarÅ«paį¹ƒ
mahāyaƱƱaį¹ƒ yajatÄ«’ti. Evampi bhoto raƱƱo vattā dhammato natthi. Bhavaį¹ƒ
kho pana rājā abhirÅ«po dassanÄ«yo pāsādiko paramāya vaį¹‡į¹‡apokkharatāya
samannāgato brahmavaį¹‡į¹‡Ä« brahmavaccasÄ« akkhuddāvakāso dassanāya. No ca
kho aįøįøho mahaddhano mahābhogo pahÅ«tajātarÅ«parajato pahÅ«tavittÅ«pakaraį¹‡o
pahÅ«tadhanadhaƱƱo paripuį¹‡į¹‡akosakoį¹­į¹­hāgāro. Atha ca pana bhavaį¹ƒ rājā
evarÅ«paį¹ƒ mahāyaƱƱaį¹ƒ yajatÄ«’ti. Evampi bhoto raƱƱo vattā dhammato natthi.
Bhavaį¹ƒ kho pana rājā aįøįøho mahaddhano mahābhogo pahÅ«tajātarÅ«parajato
pahÅ«tavittÅ«pakaraį¹‡o pahÅ«tadhanadhaƱƱo paripuį¹‡į¹‡akosakoį¹­į¹­hāgāro. No ca kho
balavā caturaį¹…giniyā senāya samannāgato assavāya ovādapaį¹­ikarāya
patapati maƱƱe paccatthike yasasā. Atha ca pana bhavaį¹ƒ rājā evarÅ«paį¹ƒ
mahāyaƱƱaį¹ƒ yajatÄ«’ti. Evampi bhoto raƱƱo vattā dhammato natthi. Bhavaį¹ƒ
kho pana rājā balavā caturaį¹…giniyā senāya samannāgato assavāya
ovādapaį¹­ikarāya patapati maƱƱe paccatthike yasasā. No ca kho saddho
dāyako dānapati anāvaį¹­advāro
samaį¹‡abrāhmaį¹‡akapaį¹‡addhikavaį¹‡ibbakayācakānaį¹ƒ opānabhÅ«to puƱƱāni karoti.
Atha ca pana bhavaį¹ƒ rājā evarÅ«paį¹ƒ mahāyaƱƱaį¹ƒ yajatÄ«’ti. Evampi bhoto
raƱƱo vattā dhammato natthi. Bhavaį¹ƒ kho pana rājā saddho dāyako dānapati
anāvaį¹­advāro samaį¹‡abrāhmaį¹‡akapaį¹‡addhikavaį¹‡ibbakayācakānaį¹ƒ opānabhÅ«to
puƱƱāni karoti. No ca kho bahussuto tassa tassa sutajātassa. Atha ca
pana bhavaį¹ƒ rājā evarÅ«paį¹ƒ mahāyaƱƱaį¹ƒ yajatÄ«’ti. Evampi bhoto raƱƱo vattā
dhammato natthi. Bhavaį¹ƒ kho pana rājā bahussuto tassa tassa
sutajātassa. No ca kho tassa tasseva kho pana bhāsitassa atthaį¹ƒ jānāti:

 

[BJT Page 272] [\x 272/]

 

‘Ayaį¹ƒ imassa bhāsitassa attho ayaį¹ƒ imassa bhāsitassa attho’ti. Atha ca
pana bhavaį¹ƒ rājā evarÅ«paį¹ƒ mahāyaƱƱaį¹ƒ yajatÄ«’ti. Evampi bhoto raƱƱo vattā
dhammato natthi. Bhavaį¹ƒ kho pana rājā tassa tasseva kho pana bhāsitassa
atthaį¹ƒ jānāti. Ayaį¹ƒ imassa bhāsitassa attho ayaį¹ƒ imassa bhāsitassa
attho’ti. No ca kho paį¹‡įøito viyatto medhāvÄ« paį¹­ibalo
atÄ«tānāgatapaccuppanne atthe cintetuį¹ƒ. Atha ca pana bhavaį¹ƒ rājā evarÅ«paį¹ƒ
mahāyaƱƱaį¹ƒ yajatÄ«’ti.

 

Evampi bhoto raƱƱo vattā dhammato natthi. Bhavaį¹ƒ kho pana rājā paį¹‡įøito
viyatto medhāvÄ« paį¹­ibalo atÄ«tānāgatapaccuppanne atthe cintetuį¹ƒ.
Imināpetaį¹ƒ bhavaį¹ƒ rājā jānātu. Yajataį¹ƒ bhavaį¹ƒ, sajjataį¹ƒ bhavaį¹ƒ, modataį¹ƒ
bhavaį¹ƒ, cittameva bhavaį¹ƒ antaraį¹ƒ pasādetu.

 

23. Siyā kho pana bhoto raƱƱo mahāyaƱƱaį¹ƒ yajamānassa kocideva vattā:
‘rājā kho mahāvijito mahāyaƱƱaį¹ƒ yajati. No ca khvassa purohito brāhmaį¹‡o
ubhato sujāto mātito ca pitito ca. Saį¹ƒsuddhagahaį¹‡iko yāva sattamā
pitāmahayugā. Akkhitto anupakkuį¹­į¹­ho jātivādena. Atha ca pana bhavaį¹ƒ rājā
evarÅ«paį¹ƒ mahāyaƱƱaį¹ƒ yajatÄ«’ti. [PTS Page 141]
[\q 141/] evampi bhoto raƱƱo vattā dhammato natthi. Bhoto kho pana
raƱƱo purohito brāhmaį¹‡o ubhato sujāto mātito ca pitito ca
saį¹ƒsuddhagahaį¹‡iko yāva sattamā pitāmahayugā, akkhitto anupakkuį¹­į¹­ho
jātivādena. Imināpetaį¹ƒ bhavaį¹ƒ rājā jānātu. Yajataį¹ƒ bhavaį¹ƒ, sajjataį¹ƒ
bhavaį¹ƒ, modataį¹ƒ bhavaį¹ƒ. Cittameva bhavaį¹ƒ antaraį¹ƒ pasādetu.

 

24. Siyā kho pana bhoto raƱƱo mahāyaƱƱaį¹ƒ yajamānassa kocideva vattā
‘rājā kho mahāvijito mahāyaƱƱaį¹ƒ yajati. No ca khavassa purohito brāhmaį¹‡o
ajjhāyako mantadharo tiį¹‡į¹‡aį¹ƒ vedānaį¹ƒ pāragÅ« sanighaį¹‡įøukeį¹­ubhānaį¹ƒ
sākkharappabhedānaį¹ƒ itihāsapaƱcamānaį¹ƒ padako veyyākaraį¹‡o
lokāyatamahāpurisalakkhaį¹‡esu anavayo. Atha ca pana bhavaį¹ƒ rājā evarÅ«paį¹ƒ
mahāyaƱƱaį¹ƒ yajatÄ«’ti. Evampi bhoto raƱƱo vattā dhammato natthi. Bhoto
kho pana raƱƱo purohito brāhmaį¹‡o ajjhāyako mantadharo tiį¹‡į¹‡aį¹ƒ vedānaį¹ƒ
pāragÅ« sanighaį¹‡įøukeį¹­ubhānaį¹ƒ sākkharappabhedānaį¹ƒ itihāsapaƱcamānaį¹ƒ padako
veyyākaraį¹‡o lokāyatamahāpurisalakkhaį¹‡esu anavayo. No ca khvassa
purohito brāhmaį¹‡o sÄ«lavā vuddhasÄ«lÄ« vuddhasÄ«lena samannāgato. Atha ca
pana bhavaį¹ƒ rājā evarÅ«paį¹ƒ mahāyaƱƱaį¹ƒ yajatÄ«ti. Evampi bhoto raƱƱo vattā
dhammato natthi. Bhoto kho pana raƱƱo purohito brāhmaį¹‡o sÄ«lavā
vuddhasÄ«lÄ« vuddhasÄ«lena samannāgato. No ca khvassa purohito brāhmaį¹‡o
paį¹‡įøito viyatto medhāvÄ« paį¹­hamo vā dutiyo vā sujaį¹ƒ paggaį¹‡hantānaį¹ƒ. Atha
ca pana bhavaį¹ƒ rājā evarÅ«paį¹ƒ mahāyaƱƱaį¹ƒ yajatÄ«’ti. Evampi bhoto raƱƱo
vattā dhammato natthi.

 

[BJT Page 274] [\x 274/]

 

Bhoto kho pana raƱƱo purohito brāhmaį¹‡o paį¹‡įøito viyatto medhāvÄ« paį¹­hamo
vā dutiyo vā sujampaggaį¹‡hantānaį¹ƒ. Iminā petaį¹ƒ bhavaį¹ƒ rājā jānātu.
Yajataį¹ƒ bhavaį¹ƒ, sajjataį¹ƒ bhavaį¹ƒ, modataį¹ƒ bhavaį¹ƒ, cittameva bhavaį¹ƒ
antaraį¹ƒ pasādetÅ«’ti.

 

Imehi kho brāhmaį¹‡a, purohito brāhmaį¹‡o raƱƱo mahāvijitassa mahāyaƱƱaį¹ƒ
yajamānassa soįø·asahi ākārehi cittaį¹ƒ sandassesi, samādapesi, samuttejesi,
sampahaį¹ƒsesi.

 

25. Tasmiį¹ƒ kho brāhmaį¹‡a yaƱƱe neva gāvo haƱƱiį¹ƒsu, na ajeįø·akā haƱƱiį¹ƒsu,
na kukkuį¹­asÅ«karā haƱƱiį¹ƒsu, na vividhā pāį¹‡Ä saį¹ƒghātaį¹ƒ āpajjiį¹ƒsu, na
rukkhā chijjiį¹ƒsu1 yÅ«patthāya, na dabbā lÅ«yiį¹ƒsu barihisatthāya. 2
Ye’pi’ssa ahesuį¹ƒ dāsā’ti vā pessā’ti vā kammakarā’ti vā, te’pi na
daį¹‡įøatajjitā na bhayatajjitā na assumukhā rudamānā parikammāni akaį¹ƒsu.
Atha kho ye icchiį¹ƒsu te akaį¹ƒsu. Ye na icchiį¹ƒsu na te akaį¹ƒsu. Yaį¹ƒ
icchiį¹ƒsu taį¹ƒ akaį¹ƒsu. Yaį¹ƒ na icchiį¹ƒsu na taį¹ƒ akaį¹ƒsu.
SappitelanavanÄ«tadadhimadhuphāį¹‡itenaceva so yaƱƱo niį¹­į¹­hānamagamāsi.

 

26. [PTS Page 142] [\q 142/] atha kho
brāhmaį¹‡a khattiyā anuyuttā negamā ceva jānapadā ca amaccā pārisajjā
negamā ceva jānapadā ca, brāhmaį¹‡amahāsālā negamācave jānapadā ca,
gahapatinecayikā negamā ceva jānapadā ca pahÅ«taį¹ƒ sāpateyyaį¹ƒ ādāya
rājānaį¹ƒ mahāvijitaį¹ƒ upasaį¹…kamitvā evamāhaį¹ƒsu: “idaį¹ƒ deva pahÅ«taį¹ƒ
sāpateyyaį¹ƒ devaƱƱeva uddissa ābhataį¹ƒ. Taį¹ƒ devo patigaį¹‡hātÅ«”ti.

 

“Alaį¹ƒ bho. Mamapi idaį¹ƒ pahÅ«taį¹ƒ sāpateyyaį¹ƒ dhammikena balinā abhisaį¹…kataį¹ƒ. TaƱca vo hotu ito ca bhiyyo harathā”ti.

 

27. Te raƱƱā paį¹­ikkhittā ekamantaį¹ƒ apakkamma evaį¹ƒ sammantesuį¹ƒ: “na kho
etaį¹ƒ amhākaį¹ƒ patirÅ«paį¹ƒ yaį¹ƒ mayaį¹ƒ imāni sāpateyyāni punadeva sakāni
gharāni paį¹­ihareyyāma. Rājā kho mahāvijito mahāyaƱƱaį¹ƒ yajati. Handassa
mayaį¹ƒ anuyāgino homā”ti.

 

1. Rukkho chindiį¹ƒsu, (katthaci. )
2. Parihiį¹ƒsatthāya, (katthaci. )

 

[BJT Page 276] [\x 276/]

 

Atha kho brāhmaį¹‡a puratthimena yaƱƱāvāį¹­assa khattiyā anuyuttā negamā
ceva jānapadā ca dānāni paį¹­į¹­hapesuį¹ƒ. Dakkhiį¹‡ena yaƱƱāvāį¹­assa amaccā
pārisajjā negamā ceva jānapadā ca dānāni paį¹­į¹­hapesuį¹ƒ. Pacchimena
yaƱƱāvāį¹­assa brāhmaį¹‡amahāsālā negamā ceva jānapadā ca dānāni
paį¹­į¹­hapesuį¹ƒ. Uttarena yaƱƱāvāį¹­assa gahapatinecayikā negamā ceva jānapadā
ca dānāni paį¹­į¹­hapesuį¹ƒ. Tesu’pi kho brāhmaį¹‡a yaƱƱesu neva gāvo haƱƱiį¹ƒsu,
na ajeįø·akā haƱƱiį¹ƒsu, na kukkuį¹­asÅ«karā haƱƱiį¹ƒsu, na vividhā pāį¹‡Ä
saį¹ƒghātaį¹ƒ āpajjiį¹ƒsu, na rukkhā chijjiį¹ƒsu yÅ«patthāya, na dabbā lÅ«yiį¹ƒsu
barihisatthāya. Ye’pi nesaį¹ƒ ahesuį¹ƒ dāsā’ti vā pessā’ti vā kammakarā’ti
vā te’pi na daį¹‡įøatajjitā na bhayatajjitā na assumukhā rudamānā
parikammāni akaį¹ƒsu. Atha kho ye icchiį¹ƒsu te akaį¹ƒsu. Ye na icchiį¹ƒsu na te
akaį¹ƒsu. Yaį¹ƒ icchiį¹ƒsu, taį¹ƒ akaį¹ƒsu. Yaį¹ƒ na icchiį¹ƒsu, na taį¹ƒ akaį¹ƒsu.
SappÄ«telanavanÄ«tadadhimadhuphāį¹‡itena ceva te yaƱƱā niį¹­į¹­hānamagamaį¹ƒsu.

 

28. [PTS Page 143] [\q 143/] iti cattāro
ca anumatipakkhā, rājā mahāvijito aį¹­į¹­hahaį¹…gehi samannāgato, purohito
brāhmaį¹‡o catÅ«haį¹…gehi samannāgato, tisso ca vidhā. Ayaį¹ƒ vuccati brāhmaį¹‡a
tividhā yaƱƱasampadā soįø·asaparikkhārā’ti.

 

29. Evaį¹ƒ vutte te brāhmaį¹‡Ä unnādino uccāsaddamahāsaddā ahesuį¹ƒ: “aho
yaƱƱo aho yaƱƱasampadā”ti. KÅ«į¹­adanto pana brāhmaį¹‡o tuį¹‡hÄ«bhÅ«to’va nisinno
hoti. Atha kho te brāhmaį¹‡Ä kÅ«į¹­adantaį¹ƒ brāhmaį¹‡aį¹ƒ etadavocuį¹ƒ: kasmā pana
bhavaį¹ƒ kÅ«į¹­adanto samaį¹‡assa gotamassa subhāsitaį¹ƒ subhāsitato
nābbhanumodatī?Ti.

 

“Nāhaį¹ƒ bho samaį¹‡assa gotamassa subhāsitaį¹ƒ subhāsitato nābbhanumodāmi.
Muddhāpi tassa vipateyya yo samaį¹‡assa gotamassa subhāsitaį¹ƒ subhāsitato
nābbhanumodeyya. Api ca me bho evaį¹ƒ hoti: na samaį¹‡o gotamo evamāha:
‘evaį¹ƒ me sutanti vā evaį¹ƒ arahati bhavitunti’vā. Api ca samaį¹‡o gotamo:
‘evaį¹ƒ tadā āsi itthaį¹ƒ tadā āsi’tveva bhāsati. Tassa mayhaį¹ƒ bho evaį¹ƒ
hoti: “addhā samaį¹‡o gotamo tena samayena rājā vā ahosi mahāvijito
yaƱƱasāmi, purohito vā brāhmaį¹‡o tassa yaƱƱassa yājetā’ti. Abhijānāti
pana bhavaį¹ƒ gotamo evarÅ«paį¹ƒ yaƱƱaį¹ƒ yajitvā vā yājetvā vā kāyassa bhedā
parammaraį¹‡Ä sugatiį¹ƒ saggaį¹ƒ lokaį¹ƒ upapajjitā?”Ti.

 

[BJT Page 278] [\x 278/]

 

“Abhijānāmahaį¹ƒ brāhmaį¹‡a evarÅ«paį¹ƒ yaƱƱaį¹ƒ yajitvā vā yājetvā vā kāyassa
bhedā parammaraį¹‡Ä sugatiį¹ƒ saggaį¹ƒ lokaį¹ƒ upapajjitā. Ahaį¹ƒ tena samayena
purohito brāhmaį¹‡o ahosiį¹ƒ tassa yaƱƱassa yājetā”ti.

 

30. “Atthi pana bho gotama aƱƱo yaƱƱo imāya tividhāya yaƱƱasampadāya
soįø·asaparikkhārāya appaį¹­į¹­ataro ca appasamārambhataro ca mahapphalataro
ca mahānisaį¹ƒsataro cā?”Ti.

 

[PTS Page 144] [\q 144/] “atthi kho
brāhmaį¹‡a aƱƱo yaƱƱo imāya tividhāya yaƱƱasampadāya soįø·asaparikkhārāya
appaį¹­į¹­ataro ca appasamārambhataro ca mahapphalataro ca mahānisaį¹ƒsataro
vā”ti.

 

31. Katamo pana so bho gotama yaƱƱo imāya tividhāya yaƱƱasampadāya
soįø·asaparikkhārāya appaį¹­į¹­ataro ca appasamārambhataro ca mahapphalataro
ca mahānisaį¹ƒsataro cā ?”Ti.

 

“Yāni kho pana tāni brāhmaį¹‡a niccadānāni anukÅ«layaƱƱāni sÄ«lavanne
pabbajite uddissa dÄ«yanti, ayaį¹ƒ kho brāhmaį¹‡a yaƱƱo imāya tividhāya
yaƱƱasampadāya soįø·asaparikkhārāya appaį¹­į¹­ataro1 ca appasamārambhataro ca
mahapphalataro ca mahānisaį¹ƒsataro cā”ti.

 

32. Ko nu kho bho gotama hetu ko paccayo yena taį¹ƒ niccadānaį¹ƒ
anukÅ«layaƱƱaį¹ƒ imāya tividhāya yaƱƱasampadāya soįø·asaparikkhārāya
appaį¹­į¹­ataraƱca appasamārambhataraƱca mahapphalataraƱca
mahanisaį¹ƒsataraƱcā?”Ti.

 

Na kho brāhmaį¹‡a evarÅ«paį¹ƒ yaƱƱaį¹ƒ upasaį¹…kamanti arahanto vā arahattamaggaį¹ƒ
vā samāpannā. Taį¹ƒ kissa hetu? Dissanti hettha brāhmaį¹‡a daį¹‡įøappahārā’pi
galaggāhā’pi. Tasmā evarÅ«paį¹ƒ yaƱƱaį¹ƒ na upasaį¹…kamanti arahanto vā
arahattamaggaį¹ƒ vā samāpannā. Yāni kho pana tāni brāhmaį¹‡a niccadānāni
anukÅ«layaƱƱāni sÄ«lavante pabbajite uddissa dÄ«yanti, evarÅ«paį¹ƒ kho
brāhmaį¹‡a yaƱƱaį¹ƒ upasaį¹…kamanti arahanto vā arahantamaggaį¹ƒ vā samāpannā.
Taį¹ƒ kissa hetu? Na hettha brāhmaį¹‡a dissanti daį¹‡įøappahārāpi galaggāhāpi.
Tasmā evarÅ«paį¹ƒ yaƱƱaį¹ƒ upasaį¹…kamanti arahanto vā arahattamaggaį¹ƒ vā
samāpannā. Ayaį¹ƒ kho brāhmaį¹‡a hetu ayaį¹ƒ paccayo yena taį¹ƒ niccadānaį¹ƒ
anukÅ«layaƱƱaį¹ƒ imāya tividhāya yaƱƱasampadāya soįø·asa parikkhārāya
appaį¹­į¹­ataraƱca appasamārambhataraƱca mahapphalataraƱca
mahānisaį¹ƒsataraƱcā”ti.

 

1. Appaį¹­į¹­hataro (samara)

 

[BJT Page 280] [\x 280/]

 

33. “Atthi pana bho gotama aƱƱo yaƱƱo imāya ca tividhāya yaƱƱasampadāya
soįø·asaparikkhārāya iminā ca niccadānena anukÅ«layaƱƱena appaį¹­į¹­ataro ca
appasamārambhataro [PTS Page 145] [\q 145/] ca mahapphalataro ca mahānisaį¹ƒsataro cā”?Ti.

 

“Atthi kho brāhmaį¹‡a aƱƱo yaƱƱo imāya ca tividhāya yaƱƱasampadāya
soįø·asaparikkhārāya iminā ca niccadānena anukÅ«layaƱƱena appaį¹­į¹­ataro ca
appasamārambhataro ca mahapphalataro ca mahānisaį¹ƒsataro cā”?Ti.

 

“Katamo pana bho gotama aƱƱo yaƱƱo imāya ca tividhāya yaƱƱasampadāya
soįø·asaparikkhārāya iminā ca niccadānena anukÅ«layaƱƱena appaį¹­į¹­ataro ca
appasamārambhataro ca mahapphalataro ca mahānisaį¹ƒsataro cā”?Ti.

 

“Yo kho brāhmaį¹‡a cātuddisaį¹ƒ saį¹…ghaį¹ƒ uddissa vihāraį¹ƒ karoti, ayaį¹ƒ kho
brāhmaį¹‡a yaƱƱo imāya ca tividhāya yaƱƱasampadāya soįø·asaparikkhārāya
iminā ca niccadānena anukÅ«layaƱƱena appaį¹­į¹­ataro ca appasamārambhataro ca
mahapphalataro ca mahānisaį¹ƒsataro cā”?Ti.

 

34. “Atthi pana bho gotama aƱƱo yaƱƱo imāya ca tividhāya yaƱƱasampadāya
soįø·asaparikkhārāya iminā ca niccadānena anukÅ«layaƱƱena iminā ca
vihāradānena appaį¹­į¹­ataro ca appasamārambhataro ca mahapphalataro ca
mahānisaį¹ƒsataro cā”?Ti.

 

“Atthi kho brāhmaį¹‡a aƱƱo yaƱƱo imāya ca tividhāya yaƱƱasampadāya
soįø·asaparikkhārāya iminā ca niccadānena anukÅ«layaƱƱena iminā ca
vihāradānena appaį¹­į¹­ataro ca appasamārambhataro ca mahapphalataro ca
mahānisaį¹ƒsataro cā”?Ti.

 

“Katamo pana so bho gotama aƱƱo yaƱƱo imāya ca tividhāya yaƱƱasampadāya
soįø·asaparikkhārāya iminā ca niccadānena anukÅ«layaƱƱena iminā ca
vihāradānena appaį¹­į¹­ataro ca appasamārambhataro ca mahapphalataro ca
mahānisaį¹ƒsataro cā”?Ti.

 

“Yo kho brāhmaį¹‡a pasannacitto buddhaį¹ƒ saraį¹‡aį¹ƒ gacchati, dhammaį¹ƒ saraį¹‡aį¹ƒ
gacchati, saį¹…ghaį¹ƒ saraį¹‡aį¹ƒ gacchati, ayaį¹ƒ kho brāhmaį¹‡a yaƱƱo imāya ca
tividhāya yaƱƱasampadāya soįø·asaparikkhārāya iminā ca niccadānena
anukÅ«layaƱƱena iminā ca vihāradānena appaį¹­į¹­ataro [PTS Page 146] [\q 146/] ca appasamārambhataro ca mahapphalataro ca mahānisaį¹ƒsataro cā”?Ti.

 

35. “Atthi pana bho gotama aƱƱo yaƱƱo imāya ca tividhāya yaƱƱasampadāya
soįø·asaparikkhārāya iminā ca niccadānena anukÅ«layaƱƱena iminā ca
vihāradānena imehi ca saraį¹‡agamanehi appaį¹­į¹­ataro ca appasamārambhataro
ca mahapphalataro ca mahānisaį¹ƒsataro cā”?Ti.

 

[BJT Page 282] [\x 282/]

 

“Atthi kho brāhmaį¹‡a aƱƱo yaƱƱo imāya ca tividhāya yaƱƱasampadāya
soįø·asaparikkhārāya iminā ca niccadānena anukÅ«layaƱƱena iminā ca
vihāradānena imehi ca saraį¹‡agamanehi appaį¹­į¹­ataro ca appasamārambhataro
ca mahapphalataro ca mahānisaį¹ƒsataro cā”?Ti.

 

Katamo pana so bho gotama aƱƱo yaƱƱo imāya ca tividhāya yaƱƱasampadāya
soįø·asaparikkhārāya iminā ca niccadānena anukÅ«layaƱƱena iminā ca
vihāradānena imehi ca saraį¹‡agamanehi appaį¹­į¹­ataro ca appasamārambhataro
ca mahapphalataro ca mahānisaį¹ƒsataro cā”?Ti.

 

“Yo kho brāhmaį¹‡a pasannacitto sikkhāpadāni samādiyati pāį¹‡Ätipātā
veramaį¹‡iį¹ƒ adinnādānā veramaį¹‡iį¹ƒ kāmesu micchācārā veramaį¹‡iį¹ƒ musāvādā
veramaį¹‡iį¹ƒ surāmerayamajjapamādaį¹­į¹­hānā veramaį¹‡iį¹ƒ, ayaį¹ƒ kho brāhmaį¹‡a yaƱƱo
imāya ca tividhāya yaƱƱasampadāya soįø·asaparikkhārāya iminā ca
niccadānena anukÅ«layaƱƱena iminā ca vihāradānena imehi ca saraį¹‡agamanehi
appaį¹­į¹­ataro ca appasamārambhataro ca mahapphalataro ca mahānisaį¹ƒsataro
cā”?Ti.

 

36. “Atthi pana bho gotama aƱƱo yaƱƱo imāya ca tividhāya yaƱƱasampadāya
soįø·asaparikkhārāya iminā ca niccadānena anukÅ«layaƱƱena iminā ca
vihāradānena imehi ca saraį¹‡agamanehi imehi ca sikkhāpadehi appaį¹­į¹­ataro
ca appasamārambhataro ca mahapphalataro ca mahānisaį¹ƒsataro cā”?Ti.

 

“Atthi kho brāhmaį¹‡a aƱƱo yaƱƱo imāya ca tividhāya yaƱƱasampadāya
soįø·asaparikkhārāya iminā ca niccadānena anukÅ«layaƱƱena iminā ca
vihāradānena imehi ca saraį¹‡agamanehi imehi ca sikkhāpadehi appaį¹­į¹­ataro
ca appasamārambhataro ca mahapphalataro ca mahānisaį¹ƒsataro cā”?Ti.

 

[PTS Page 147] [\q 147/] katamo pana so
bho gotama aƱƱo yaƱƱo imāya ca tividhāya yaƱƱasampadāya
soįø·asaparikkhārāya iminā ca niccadānena anukÅ«layaƱƱena iminā ca
vihāradānena imehi ca saraį¹‡agamanehi imehi ca sikkhāpadehi appaį¹­į¹­ataro
ca appasamārambhataro ca mahapphalataro ca mahānisaį¹ƒsataro cā”?Ti.

 

37. “Idha brāhmaį¹‡a tathāgato loke uppajjati arahaį¹ƒ sammāsambuddho
vijjācaraį¹‡asampanno sugato lokavidÅ« anuttaro purisadammasārathÄ« satthā
devamanussānaį¹ƒ buddho bhagavā. So imaį¹ƒ lokaį¹ƒ sadevakaį¹ƒ samārakaį¹ƒ
sabrahmakaį¹ƒ sassamaį¹‡abrāhmaį¹‡iį¹ƒ pajaį¹ƒ sadevamanussaį¹ƒ sayaį¹ƒ abhiƱƱā
sacchikatvā pavedeti. So dhammaį¹ƒ deseti ādikalyāį¹‡aį¹ƒ majjhekalyāį¹‡aį¹ƒ
pariyosānakalyāį¹‡aį¹ƒ sātthaį¹ƒ sabyaƱjanaį¹ƒ kevalaparipuį¹‡į¹‡aį¹ƒ parisuddhaį¹ƒ
brahmacariyaį¹ƒ pakāseti.

 

38. Taį¹ƒ dhammaį¹ƒ suį¹‡Äti gahapati vā gahapatiputto vā aƱƱatarasmiį¹ƒ vā kule
paccājāto. So taį¹ƒ dhammaį¹ƒ sutvā tathāgate saddhaį¹ƒ paį¹­ilabhati. So tena
saddhāpaį¹­ilābhena samannāgato iti paį¹­isaį¹ƒcikkhati: ’sambādho gharāvāso
rajopatho abbhokāso pabbajjā. Nayidaį¹ƒ sukaraį¹ƒ agāraį¹ƒ ajjhāvasatā
ekantaparisuddhaį¹ƒ saį¹…khalikhitaį¹ƒ brahmacariyaį¹ƒ carituį¹ƒ. YannÅ«nāhaį¹ƒ
kesamassuį¹ƒ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaį¹ƒ
pabbajeyyanti.

 

[BJT Page 284] [\x 284/]

 

So aparena samayena appaį¹ƒ vā bhogakkhandhaį¹ƒ pahāya mahantaį¹ƒ vā
bhogakkhandhaį¹ƒ pahāya appaį¹ƒ vā Ʊātiparivaį¹­į¹­aį¹ƒ pahāya mahantaį¹ƒ vā
Ʊātiparivaį¹­į¹­aį¹ƒ pahāya kesamassuį¹ƒ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā
agārasmā anagāriyaį¹ƒ pabbajati. So evaį¹ƒ pabbajito samāno
pātimokkhasaį¹ƒvarasavuto viharati ācāragocarasampanno, aį¹‡umattesu vajjesu
bhayadassāvī. Samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Kāyakammavacīkammena
samannāgato kusalena, parisuddhājīvo sīlasampanno indriyesu guttadvāro
bhojane mattaĆ±Ć±Å« satisampajaƱƱena samannāgato santuį¹­į¹­ho.

 

39. KathaƱca brāhmaį¹‡a bhikkhu sÄ«lasampanno hoti? Idha brāhmaį¹‡a bhikkhu
pāį¹‡Ätipātaį¹ƒ pahāya pāį¹‡Ätipātā paį¹­ivirato hoti nihitadaį¹‡įøo nihitasattho
lajjÄ« dayāpanno sabbapāį¹‡abhÅ«tahitānukampi viharati. Idampi’ssa hoti
sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

Adinnādānaį¹ƒ pahāya adinnādānā paį¹­ivirato hoti dinnādāyÄ« dinnapāį¹­ikaį¹…khÄ«.
Athenena sucibhÅ«tena attanā viharati. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

Abrahmacariyaį¹ƒ pahāya brahmacārÄ« hoti ārācārÄ« virato methunā gāmadhammā. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

Musāvādaį¹ƒ pahāya musāvādā paį¹­ivirato hoti saccavādÄ« saccasandho theto paccayiko avisaį¹ƒvādako lokassa. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

Pisuį¹‡aį¹ƒ vācaį¹ƒ pahāya pisuį¹‡Äya vācāya paį¹­ivirato hoti. Ito sutvā na
amutra akkhātā imesaį¹ƒ bhedāya. Amutra vā sutvā na imesaį¹ƒ akkhātā amÅ«saį¹ƒ
bhedāya. Iti bhinnānaį¹ƒ vā sandhātā saį¹ƒhitānaį¹ƒ vā anuppadātā samaggārāmo
samaggarato samagganandÄ« samaggakaraį¹‡iį¹ƒ vācaį¹ƒ bhāsitā hoti. Idampi’ssa
hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

Pharusaį¹ƒ vācaį¹ƒ pahāya pharusāya vācāya paį¹­ivirato hoti. Yā sā vācā nelā
kaį¹‡į¹‡asukhā pemaniyā hadayaį¹…gamā porÄ« bahujanakantā bahujanamanāpā,
tathārÅ«piį¹ƒ vācaį¹ƒ bhāsitā hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

Samphappalāpaį¹ƒ pahāya samphappalāpā paį¹­ivirato hoti. KālavādÄ« bhÅ«tavādÄ«
atthavādÄ« dhammavādÄ« vinayavādÄ«. Nidhānavatiį¹ƒ vācaį¹ƒ bhāsitā kālena
sāpadesaį¹ƒ pariyantavatiį¹ƒ atthasaƱhitaį¹ƒ. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

[BJT Page 286] [\x 286/]

 

40. BÄ«jagāmabhÅ«tagāmasamārambhā paį¹­ivirato hoti. Ekabhattiko hoti
rattūparato virato vikālabhojanā. Naccagītavāditavisūkadassanā
paį¹­ivirato hoti. Mālāgandhavilepanadhāraį¹‡amaį¹‡įøaį¹‡avibhÅ«sanaį¹­į¹­hānā
paį¹­ivirato hoti. Uccāsayanamahāsayanā paį¹­ivirato hoti.
JātarÅ«parajatapaį¹­iggahaį¹‡Ä paį¹­ivirato hoti. ĀmakadhaƱƱapaį¹­iggahaį¹‡Ä
paį¹­ivirato hoti. Āmakamaį¹ƒsapaį¹­iggahaį¹‡Ä paį¹­ivirato hoti.
Itthikumārikapaį¹­iggahaį¹‡Ä paį¹­ivirato hoti. Dāsidāsapaį¹­iggahaį¹‡Ä paį¹­ivirato
hoti. Ajeįø·akapaį¹­iggahaį¹‡Ä paį¹­ivirato hoti. Kukkuį¹­asÅ«karapaį¹­iggahaį¹‡Ä
paį¹­ivirato hoti. Hatthigavāssavaįø·avāpaį¹­iggahaį¹‡Ä paį¹­ivirato hoti.
Khettavatthupaį¹­iggahaį¹‡Ä paį¹­ivirato hoti. DÅ«teyyapahiį¹‡agamanānuyogā
paį¹­ivirato hoti. Kayavikkayā paį¹­ivirato hoti. TulākÅ«į¹­akaį¹ƒsakÅ«į¹­amānakÅ«į¹­Ä
paį¹­ivirato hoti. Ukkoį¹­anavaƱcananikatisāciyogā paį¹­ivirato hoti.
Chedanavadhabandhanaviparāmosaālopasahakārā paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa
hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

(CullasÄ«laį¹ƒ niį¹­į¹­hitaį¹ƒ. )

 

41. Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ bÄ«jagāmabhÅ«tagāmasamārambhaį¹ƒ anuyuttā viharanti,
seyyathÄ«daį¹ƒ: mÅ«labÄ«jaį¹ƒ khandhabÄ«jaį¹ƒ phaįø·ubÄ«jaį¹ƒ aggabÄ«jaį¹ƒ bÄ«jabÄ«jameva
paƱcamaį¹ƒ. Iti vā itievarÅ«pā bÄ«jagāmabhÅ«tagāmasamārambhā paį¹­ivirato hoti.
Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

42. Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ sannidhikāraparibhogaį¹ƒ anuyuttā viharanti,
seyyathÄ«daį¹ƒ annasannidhiį¹ƒ pānasannidhiį¹ƒ vatthasannidhiį¹ƒ yānasannidhiį¹ƒ
sayanasannidhiį¹ƒ gandhasannidhiį¹ƒ āmisasannidhiį¹ƒ. Iti vā itievarÅ«pā
sannidhikāraparibhogā paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

43. Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ visÅ«kadassanaį¹ƒ anuyuttā viharanti, seyyathÄ«daį¹ƒ:
naccaį¹ƒ gÄ«taį¹ƒ vāditaį¹ƒ pekkhaį¹ƒ akkhānaį¹ƒ pāį¹‡issaraį¹ƒ vetālaį¹ƒ kumbhathÅ«naį¹ƒ
sobhanakaį¹ƒ caį¹‡įøÄlaį¹ƒ vaį¹ƒsaį¹ƒ dhopanaį¹ƒ hatthiyuddhaį¹ƒ assayuddhaį¹ƒ
mahisayuddhaį¹ƒ usabhayuddhaį¹ƒ ajayuddhaį¹ƒ meį¹‡įøakayuddhaį¹ƒ kukkuį¹­ayuddhaį¹ƒ
vaį¹­į¹­akayuddhaį¹ƒ daį¹‡įøayuddhaį¹ƒ muį¹­į¹­hiyuddhaį¹ƒ nibbuddhaį¹ƒ uyyodhikaį¹ƒ balaggaį¹ƒ
senābyuhaį¹ƒ aį¹‡Ä«kadassanaį¹ƒ. Iti vā itievarÅ«pā visÅ«kadassanā paį¹­ivirato
hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

[BJT Page 288] [\x 288/]

 

44. Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ jÅ«tappamādaį¹­į¹­hānānuyogaį¹ƒ anuyuttā viharanti,
seyyathÄ«daį¹ƒ: aį¹­į¹­hapadaį¹ƒ dasapadaį¹ƒ ākāsaį¹ƒ parihārapathaį¹ƒ santikaį¹ƒ
khalikaį¹ƒ ghaį¹­ikaį¹ƒ salākahatthaį¹ƒ akkhaį¹ƒ paį¹…gacÄ«raį¹ƒ vaį¹…kakaį¹ƒ mokkhacikaį¹ƒ
ciį¹…gulakaį¹ƒ pattāįø·hakaį¹ƒ rathakaį¹ƒ dhanukaį¹ƒ akkharikaį¹ƒ manesikaį¹ƒ
yathāvajjaį¹ƒ. Iti vā itievarÅ«pā jÅ«tappamādaį¹­į¹­hānānuyogā paį¹­ivirato hoti.
Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

45. Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ uccāsayanamahāsayanaį¹ƒ anuyuttā viharanti,
seyyathÄ«daį¹ƒ: āsandiį¹ƒ pallaį¹…kaį¹ƒ gonakaį¹ƒ cittakaį¹ƒ paį¹­ikaį¹ƒ paį¹­alikaį¹ƒ
tÅ«likaį¹ƒ vikatikaį¹ƒ uddalomiį¹ƒ ekantalomiį¹ƒ kaį¹­į¹­hissaį¹ƒ koseyyaį¹ƒ kuttakaį¹ƒ
hatthattharaį¹ƒ assattharaį¹ƒ rathattharaį¹ƒ ajinappaveį¹‡iį¹ƒ
kādalimigapavarapaccattharaį¹‡aį¹ƒ sauttaracchadaį¹ƒ ubhatolohitakÅ«padhānaį¹ƒ.
Iti vā iti evarÅ«pā uccāsayanamahāsayanā paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti
sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

46. Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ maį¹‡įøanavibhusanaį¹­į¹­hānānuyogaį¹ƒ anuyuttā viharanti,
seyyathÄ«daį¹ƒ: ucchādanaį¹ƒ parimaddanaį¹ƒ nahāpanaį¹ƒ sambāhanaį¹ƒ ādāsaį¹ƒ aƱjanaį¹ƒ
mālāvilepanaį¹ƒ mukhacuį¹‡į¹‡akaį¹ƒ mukhālepanaį¹ƒ hatthabandhaį¹ƒ sikhābandhaį¹ƒ
daį¹‡įøakaį¹ƒ nāįø·ikaį¹ƒ khaggaį¹ƒ chattaį¹ƒ citrÅ«pāhanaį¹ƒ uį¹‡hÄ«saį¹ƒ maį¹‡iį¹ƒ vāįø·avÄ«janiį¹ƒ
odātāni vatthāni dīghadasāni. Iti vā itievarūpā
maį¹‡įøanavibhÅ«sanaį¹­į¹­hānānuyogā paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

47. Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ tiracchānakathaį¹ƒ anuyuttā viharanti, seyyathÄ«daį¹ƒ:
rājakathaį¹ƒ corakathaį¹ƒ mahāmattakathaį¹ƒ senākathaį¹ƒ bhayakathaį¹ƒ
yuddhakathaį¹ƒ annakathaį¹ƒ pānakathaį¹ƒ vatthakathaį¹ƒ sayanakathaį¹ƒ mālākathaį¹ƒ
gandhakathaį¹ƒ Ʊātikathaį¹ƒ yānakathaį¹ƒ gāmakathaį¹ƒ nigamakathaį¹ƒ nagarakathaį¹ƒ
janapadakathaį¹ƒ itthikathaį¹ƒ purisakathaį¹ƒ (kumārakathaį¹ƒ kumārikathaį¹ƒ)
sÅ«rakathaį¹ƒ visikhākathaį¹ƒ kumbhaį¹­į¹­hānakathaį¹ƒ pubbapetakathaį¹ƒ
nānattakathaį¹ƒ lokakkhāyikaį¹ƒ samuddakkhāyikaį¹ƒ itibhavābhavakathaį¹ƒ. Iti vā
itievarÅ«pāya tiracchānakathāya paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti
sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

[BJT Page 290] [\x 290/]

 

48. Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ viggāhikakathaį¹ƒ anuyuttā viharanti, seyyathÄ«daį¹ƒ:
‘na tvaį¹ƒ imaį¹ƒ dhammavinayaį¹ƒ ājānāsi, ahaį¹ƒ imaį¹ƒ dhammavinayaį¹ƒ ājānāmi.
Kiį¹ƒ tvaį¹ƒ imaį¹ƒ dhammavinayaį¹ƒ ājānissasi? Micchāpaį¹­ipanno tvamasi,
ahamasmi sammāpaį¹­ipanno. Sahitamme asahitante. Pure vacanÄ«yaį¹ƒ pacchā
avaca. Pacchā vacanÄ«yaį¹ƒ pure avaca. Aviciį¹‡į¹‡aį¹ƒ te viparāvattaį¹ƒ. Āropito
te vādo. NiggahÄ«to’si. Cara vādappamokkhāya, nibbeį¹­hehi vā sace
pahosÄ«’ti. Iti vā itievarÅ«pāya viggāhikakathāya paį¹­ivirato hoti.
Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

49. Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ dÅ«teyyapahiį¹‡agamanānuyogamanuyuttā viharanti,
seyyathÄ«daį¹ƒ: raƱƱaį¹ƒ rājamahāmattānaį¹ƒ khattiyānaį¹ƒ brāhmaį¹‡Änaį¹ƒ
gahapatikānaį¹ƒ kumārānaį¹ƒ: idha gaccha, amutrāgaccha, idaį¹ƒ hara, amutra
idaį¹ƒ āharāti. Iti vā itievarÅ«pā dÅ«teyyapahiį¹‡agamanānuyogā paį¹­ivirato
hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

50. Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te kuhakā ca honti lapakā ca nemittikā ca nippesikā ca lābhena
lābhaį¹ƒ nijigiį¹ƒsitāro ca. Iti vā itievarÅ«pā kuhanalapanā paį¹­ivirato
hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

(MajjhimasÄ«laį¹ƒ niį¹­į¹­hitaį¹ƒ)

 

51. Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ kappenti.
SeyyathÄ«daį¹ƒ: aį¹…gaį¹ƒ nimittaį¹ƒ uppādaį¹ƒ supiį¹‡aį¹ƒ lakkhaį¹‡aį¹ƒ mÅ«sikacchinnaį¹ƒ
aggihomaį¹ƒ dabbihomaį¹ƒ thusahomaį¹ƒ kaį¹‡ahomaį¹ƒ taį¹‡įøulahomaį¹ƒ sappihomaį¹ƒ
telahomaį¹ƒ mukhahomaį¹ƒ lohitahomaį¹ƒ aį¹…gavijjā vatthuvijjā khattavijjā
sivavijjā bhūtavijjā bhūrivijjā ahivijjā visavijjā vicchikavijjā
mÅ«sikavijjā sakuį¹‡avijjā vāyasavijjā pakkajjhānaį¹ƒ saraparittānaį¹ƒ
migacakkaį¹ƒ. Iti vā itievarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vā paį¹­ivirato
hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

[BJT Page 292] [\x 292/]

 

52. Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ kappenti.
SeyyathÄ«daį¹ƒ: maį¹‡ilakkhaį¹‡aį¹ƒ vatthalakkhaį¹‡aį¹ƒ daį¹‡įøalakkhaį¹‡aį¹ƒ asilakkhaį¹‡aį¹ƒ
usulakkhaį¹‡aį¹ƒ dhanulakkhaį¹‡aį¹ƒ āvudhalakkhaį¹‡aį¹ƒ itthilakkhaį¹‡aį¹ƒ
purisalakkhaį¹‡aį¹ƒ kumāralakkhaį¹‡aį¹ƒ kumārilakkhaį¹‡aį¹ƒ dāsalakkhaį¹‡aį¹ƒ
dāsilakkhaį¹‡aį¹ƒ hatthilakkhaį¹‡aį¹ƒ assalakkhaį¹‡aį¹ƒ mahisalakkhaį¹‡aį¹ƒ
usabhalakkhaį¹‡aį¹ƒ golakkhaį¹‡aį¹ƒ ajalakkhaį¹‡aį¹ƒ meį¹‡įøalakkhaį¹‡aį¹ƒ kukkuį¹­alakkhaį¹‡aį¹ƒ
vaį¹­į¹­akalakkhaį¹‡aį¹ƒ godhālakkhaį¹‡aį¹ƒ kaį¹‡į¹‡ikālakkhaį¹‡aį¹ƒ kacchapalakkhaį¹‡aį¹ƒ
migalakkhaį¹‡aį¹ƒ. Iti vā iti evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vā
paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

53. Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ kappenti.
SeyyathÄ«daį¹ƒ: raƱƱaį¹ƒ niyyānaį¹ƒ bhavissati, raƱƱaį¹ƒ aniyyānaį¹ƒ bhavissati,
abbhantarānaį¹ƒ raƱƱaį¹ƒ upayānaį¹ƒ bhavissati, bāhirānaį¹ƒ raƱƱaį¹ƒ apayānaį¹ƒ
bhavissati, bāhirānaį¹ƒ raƱƱaį¹ƒ upayānaį¹ƒ bhavissati, abbhantarānaį¹ƒ raƱƱaį¹ƒ
apayānaį¹ƒ bhavissati, abbhantarānaį¹ƒ raƱƱaį¹ƒ jayo bhavissati, bāhirānaį¹ƒ
raƱƱaį¹ƒ parājayo bhavissati, bāhirānaį¹ƒ raƱƱaį¹ƒ jayo bhavissati,
abbhantarānaį¹ƒ raƱƱaį¹ƒ parājayo bhavissati, iti imassa jayo bhavissati,
imassa parājayo bhavissati. Iti vā itievarūpāya tiracchānavijjāya
micchājÄ«vā paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

54. Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ kappenti.
SeyyathÄ«daį¹ƒ: candaggāho bhavissati. Suriyaggāho bhavissati,
nakkhattaggāho bhavissati, candimasuriyānaį¹ƒ pathagamanaį¹ƒ bhavissati,
candimasuriyānaį¹ƒ uppathagamanaį¹ƒ bhavissati, nakkhattānaį¹ƒ pathagamanaį¹ƒ
bhavissati, nakkhattānaį¹ƒ uppathagamanaį¹ƒ bhavissati, ukkāpāto bhavissati,
disāįøÄho bhavissati, bhÅ«micālo bhavissati, devadundÅ«bhi bhavissati,
candimasuriyanakkhattānaį¹ƒ uggamanaį¹ƒ ogamanaį¹ƒ saį¹ƒkilesaį¹ƒ vodānaį¹ƒ
bhavissati, evaį¹ƒvipāko candaggāho bhavissati, evaį¹ƒvipāko suriyaggāho
bhavissati, evaį¹ƒvipāko nakkhattaggāho bhavissati, evaį¹ƒvipākaį¹ƒ
candimasuriyānaį¹ƒ pathagamanaį¹ƒ bhavissati, evaį¹ƒvipākaį¹ƒ candimasuriyānaį¹ƒ
uppathagamanaį¹ƒ bhavissati, evaį¹ƒvipākaį¹ƒ nakkhattānaį¹ƒ pathagamanaį¹ƒ
bhavissati, evaį¹ƒvipākaį¹ƒ nakkhattānaį¹ƒ uppathagamanaį¹ƒ bhavissati,
evaį¹ƒvipāko ukkāpāto bhavissati, evaį¹ƒvipāko disāįøÄho bhavissati,
evaį¹ƒvipāko bhÅ«micālo bhavissati, evaį¹ƒvipāko devadundÅ«bhi bhavissati,
evaį¹ƒvipākaį¹ƒ candimasuriyanakkhattānaį¹ƒ uggamanaį¹ƒ ogamanaį¹ƒ saį¹…kilesaį¹ƒ
vodānaį¹ƒ bhavissati, iti vā itievarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vā
paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

[BJT Page 294] [\x 294/]

 

55. Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ kappenti.
SeyyathÄ«daį¹ƒ: subbuį¹­į¹­hikā bhavissati, dubbuį¹­į¹­hikā bhavissati, subhikkhaį¹ƒ
bhavissati, dubbhikkhaį¹ƒ bhavissati, khemaį¹ƒ bhavissati, bhayaį¹ƒ
bhavissati, rogo bhavissati, ārogyaį¹ƒ bhavissati. Muddā gaį¹‡anā saį¹ƒkhānaį¹ƒ
kāveyyaį¹ƒ lokāyataį¹ƒ, iti vā itievarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vā
paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

56. Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ kappenti.
SeyyathÄ«daį¹ƒ: āvāhanaį¹ƒ vivāhanaį¹ƒ saį¹ƒvadanaį¹ƒ vivadanaį¹ƒ saį¹ƒkiraį¹‡aį¹ƒ
vikiraį¹‡aį¹ƒ subhagakaraį¹‡aį¹ƒ dubbhagakaraį¹‡aį¹ƒ viruddhagabbhakaraį¹‡aį¹ƒ
jivhānitthambhanaį¹ƒ hanusaį¹ƒhananaį¹ƒ hatthābhijappanaį¹ƒ kaį¹‡į¹‡ajappanaį¹ƒ
ādāsapaƱhaį¹ƒ kumāripaƱhaį¹ƒ devapaƱhaį¹ƒ ādiccupaį¹­į¹­hānaį¹ƒ mahatupaį¹­į¹­hānaį¹ƒ
abbhujjalanaį¹ƒ sirivhāyanaį¹ƒ. Iti vā itievarÅ«pāya tiracchānavijjāya
micchājÄ«vā paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

57. Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ kappenti.
SeyyathÄ«daį¹ƒ: santikammaį¹ƒ paį¹‡idhikammaį¹ƒ (bhÅ«takammaį¹ƒ) bhÅ«rikammaį¹ƒ
vassakammaį¹ƒ vossakammaį¹ƒ vatthukammaį¹ƒ vatthuparikiraį¹‡aį¹ƒ ācamanaį¹ƒ
nahāpanaį¹ƒ juhanaį¹ƒ vamanaį¹ƒ virecanaį¹ƒ uddhavirecanaį¹ƒ adhovirecanaį¹ƒ
sÄ«savirecanaį¹ƒ kaį¹‡į¹‡atelaį¹ƒ nettatappanaį¹ƒ natthukammaį¹ƒ aƱjanaį¹ƒ paccaƱjanaį¹ƒ
sālākiyaį¹ƒ sallakattiyaį¹ƒ dārakatikicchā mÅ«labhesajjānaį¹ƒ anuppadānaį¹ƒ
osadhÄ«naį¹ƒ paį¹­imokkho. Iti vā itievarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vā
paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

[BJT Page 296] [\x 296/]

 

58. Atha kho brāhmaį¹‡a, bhikkhu evaį¹ƒ sÄ«lasampanno na kutoci bhayaį¹ƒ
samanupassati yadidaį¹ƒ sÄ«lasaį¹ƒvarato. Seyyathāpi brāhmaį¹‡a, khattiyo
muddhāvasitto1 nihatapaccāmitto na kutoci bhayaį¹ƒ samanupassati yadidaį¹ƒ
paccatthikato. Evameva kho brāhmaį¹‡a, bhikkhu evaį¹ƒ sÄ«lasampanno na kutoci
bhayaį¹ƒ samanupassati yadidaį¹ƒ sÄ«lasaį¹ƒvarato. So iminā ariyena
sÄ«lakkhandhena samannāgato ajjhattaį¹ƒ anavajjasukhaį¹ƒ paį¹­isaį¹ƒvedeti. Evaį¹ƒ
kho brāhmaį¹‡a bhikkhu sÄ«lasampanno hoti.

 

(MahāsÄ«laį¹ƒ niį¹­į¹­hitaį¹ƒ)

 

59. KathaƱca brāhmaį¹‡a, bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti? Idha brāhmaį¹‡a,
bhikkhu cakkhunā rÅ«paį¹ƒ disvā na nimittaggāhi hoti nānubyaƱjanaggāhÄ«.
Yatvādhikaraį¹‡ametaį¹ƒ cakkhundriyaį¹ƒ asaį¹ƒvutaį¹ƒ viharantaį¹ƒ abhijjhā
domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuį¹ƒ, tassa saį¹ƒvarāya
paį¹­ipajjati. Rakkhati cakkhundriyaį¹ƒ, cakkhundriye saį¹ƒvaraį¹ƒ āpajjati.
Sotena saddaį¹ƒ sutvā na nimittaggāhi hoti nānubyaƱjanaggāhÄ«.
Yatvādhikaraį¹‡ametaį¹ƒ sotindriyaį¹ƒ asaį¹ƒvutaį¹ƒ viharantaį¹ƒ abhijjhā domanassā
pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuį¹ƒ, tassa saį¹ƒvarāya paį¹­ipajjati.
Rakkhati sotindriyaį¹ƒ, sotindriye saį¹ƒvaraį¹ƒ āpajjati. Ghānena gandhaį¹ƒ
ghāyitvā na nimittaggāhi hoti nānubyaƱjanaggāhÄ«. Yatvādhikaraį¹‡ametaį¹ƒ
ghānindriyaį¹ƒ asaį¹ƒvutaį¹ƒ viharantaį¹ƒ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā
dhammā anvāssaveyyuį¹ƒ, tassa saį¹ƒvarāya paį¹­ipajjati. Rakkhati
ghānindriyaį¹ƒ, ghānindriye saį¹ƒvaraį¹ƒ āpajjati. Jivhāya rasaį¹ƒ sāyitvā na
nimittaggāhi hoti nānubyaƱjanaggāhÄ«. Yatvādhikaraį¹‡ametaį¹ƒ jivhindriyaį¹ƒ
asaį¹ƒvutaį¹ƒ viharantaį¹ƒ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā
anvāssaveyyuį¹ƒ, tassa saį¹ƒvarāya paį¹­ipajjati. Rakkhati jivhindriyaį¹ƒ,
jivhindriye saį¹ƒvaraį¹ƒ āpajjati. Kāyena phoį¹­į¹­habbaį¹ƒ phusitvā na
nimittaggāhi hoti nānubyaƱjanaggāhÄ«. Yatvādhikaraį¹‡ametaį¹ƒ kāyindriyaį¹ƒ
asaį¹ƒvutaį¹ƒ viharantaį¹ƒ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā
anvāssaveyyuį¹ƒ, tassa saį¹ƒvarāya paį¹­ipajjati. Rakkhati kāyindriyaį¹ƒ,
kāyindriye saį¹ƒvaraį¹ƒ āpajjati. Manasā dhammaį¹ƒ viƱƱāya na nimittaggāhi
hoti nānubyaƱjanaggāhÄ«. Yatvādhikaraį¹‡ametaį¹ƒ manindriyaį¹ƒ asaį¹ƒvutaį¹ƒ
viharantaį¹ƒ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuį¹ƒ, tassa
saį¹ƒvarāya paį¹­ipajjati. Rakkhati manindriyaį¹ƒ, manindriye saį¹ƒvaraį¹ƒ
āpajjati. So iminā ariyena indriyasaį¹ƒvarena samannāgato ajjhattaį¹ƒ
abyāsekasukhaį¹ƒ paį¹­isaį¹ƒvedeti. Evaį¹ƒ kho brāhmaį¹‡a bhikkhu indriyesu
guttadvāro hoti.

 

60. KathaƱca brāhmaį¹‡a, bhikkhu satisampajaƱƱena samannāgato hoti? Idha
brāhmaį¹‡a, bhikkhu abhikkante paį¹­ikkante sampajānakārÄ« hoti, ālokite
vilokite sampajānakārī hoti, sammiƱjite pasārite sampajānakārī hoti,
saį¹…ghāį¹­ipattacÄ«varadhāraį¹‡e sampajānakārÄ« hoti, asite pÄ«te khāyite sāyite
sampajānakārÄ« hoti. Uccārapassāvakamme sampajānakārÄ« hoti. Gate į¹­hite
nisinne sutte jāgarite bhāsite tuį¹‡hÄ«bhāve sampajānakārÄ« hoti. Evaį¹ƒ kho
brāhmaį¹‡a bhikkhu satisampajaƱƱena samannāgato hoti.

 

1. Muddhābhisinno. Bau. Sa. Sa.

 

[BJT Page 298] [\x 298/]

 

61. KathaƱca brāhmaį¹‡a bhikkhu santuį¹­į¹­ho hoti? Idha brāhmaį¹‡a bhikkhu
santuį¹­į¹­ho hoti kāyaparihārikena cÄ«varena kucchiparihārikena piį¹‡įøapātena.
So yena yeneva pakkamati samādāyeva pakkamati. Seyyathāpi brāhmaį¹‡a
pakkhi sakuį¹‡o yena yeneva įøeti sapattabhārova įøeti, evameva kho brāhmaį¹‡a
bhikkhu santuį¹­į¹­ho hoti kāyaparihārikena cÄ«varena kucchiparihārikena
piį¹‡įøapātena. So yena yeneva pakkamati samādāyeva pakkamati. Evaį¹ƒ kho
brāhmaį¹‡a bhikkhu santuį¹­į¹­ho hoti.

 

62. So iminā ca ariyena sīlakkhandhena samannāgato, iminā ca ariyena
indriyasaį¹ƒvarena samannāgato, iminā ca ariyena satisampajaƱƱena
samannāgato, imāya ca ariyāya santuį¹­į¹­hiyā samannāgato, vivittaį¹ƒ
senāsanaį¹ƒ bhajati araƱƱaį¹ƒ rukkhamÅ«laį¹ƒ pabbataį¹ƒ kandaraį¹ƒ giriguhaį¹ƒ
susānaį¹ƒ vanapatthaį¹ƒ abbhokāsaį¹ƒ palālapuƱjaį¹ƒ. So pacchābhattaį¹ƒ
piį¹‡įøapātapaį¹­ikkanto nisÄ«dati pallaį¹…kaį¹ƒ ābhujitvā ujuį¹ƒ kāyaį¹ƒ paį¹‡idhāya
parimukhaį¹ƒ satiį¹ƒ upaį¹­į¹­hapetvā.

 

63. So abhijjhaį¹ƒ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati abhijjhāya
cittaį¹ƒ parisodheti. Byāpādapadosaį¹ƒ pahāya abyāpannacitto viharati
sabbapāį¹‡abhÅ«tahitānukampÄ«. Byāpādapadosā cittaį¹ƒ parisodheti.
ThÄ«namiddhaį¹ƒ pahāya vigatathÄ«namiddho viharati ālokasaƱƱī sato
sampajāno. Thinamiddhā cittaį¹ƒ parisodheti. Uddhaccakukkuccaį¹ƒ pahāya
anuddhato viharati ajjhattaį¹ƒ vÅ«pasantacitto uddhaccakukkuccā cittaį¹ƒ
parisodheti. Vicikicchaį¹ƒ pahāya tiį¹‡į¹‡avicikiccho viharati. Akathaį¹ƒkathÄ«
kusalesu dhammesu. Vicikicchāya cittaį¹ƒ parisodheti.

 

64. Seyyathāpi brāhmaį¹‡a puriso iį¹‡aį¹ƒ ādāya kammante payojeyya, tassa te
kammantā samijjheyyuį¹ƒ, so yāni ca porāį¹‡Äni iį¹‡amÅ«lāni tāni ca
byantÄ«kareyya. Siyā cassa uttariį¹ƒ avasiį¹­į¹­haį¹ƒ dārabharaį¹‡Äya. Tassa
evamassa: ‘ahaį¹ƒ kho pubbe iį¹‡aį¹ƒ ādāya kammante payojesiį¹ƒ. Tassa me te
kammantā samijjhiį¹ƒsu. So’haį¹ƒ yāni ca porāį¹‡Äni iį¹‡amÅ«lāni tāni ca
byantÄ«akāsiį¹ƒ. Atthi ca me uttariį¹ƒ avasiį¹­į¹­haį¹ƒ dārabharaį¹‡Äyā’ti. So tato
nidānaį¹ƒ labhetha pāmojjaį¹ƒ. Adhigaccheyya somanassaį¹ƒ.

 

[BJT Page 300] [\x 300/]

 

65. Seyyathāpi brāhmaį¹‡a puriso ābādhiko assa dukkhito bāįø·hagilāno,
bhattaį¹ƒ cassa nacchādeyya, na cassa kāye balamattā. So aparena samayena
tamhā ābādhā mucceyya, bhattaƱcassa chādeyya, siyā cassa kāye balamattā.
Tassa evamassa: ahaį¹ƒ kho pubbe ābādhiko ahosiį¹ƒ, dukkhito bāįø·hagilāno,
bhattaį¹ƒ ca me nacchādesÄ«. Na cassa me āsi kāye balamattā. So’mhi etarahi
tamhā ābādhā mutto bhattaƱca me chādeti, atthi ca me kāye balamattā’ti.
So tatonidānaį¹ƒ labhetha pāmojjaį¹ƒ adhigaccheyya somanassaį¹ƒ.

 

66. Seyyathāpi brāhmaį¹‡a puriso bandhanāgāre baddho assa. So aparena
samayena tamhā bandhanā mucceyya sotthinā abbayena. Na casasa kiƱci
bhogānaį¹ƒ vayo. Tassa evamassa: ‘ahaį¹ƒ kho pubbe bandhanāgāraį¹ƒ baddho
ahosiį¹ƒ. Somhi etarahi tambhā bandhanā mutto sotthinā abbayena. Natthi ca
me kiƱci bhogānaį¹ƒ vayo’ti. So tatonidānaį¹ƒ labhetha pāmojjaį¹ƒ,
adhigaccheyya somanassaį¹ƒ.

 

67. Seyyathāpi brāhmaį¹‡a puriso dāso assa anattādhÄ«no parādhÄ«no na
yenakāmaį¹…gamo. So aparena samayena tambhā dāsabyā mucceyya, attādhÄ«no
aparādhÄ«no bhujisso yenakāmaį¹…gamo. Tassa evamassa: ‘ahaį¹ƒ kho pubbe dāso
ahosiį¹ƒ anattādhÄ«no parādhÄ«no na yenakāmaį¹…gamo. So’mhi etarahi tambhā
dāsabyā mutto attādhÄ«no aparādhÄ«no bhujisso yenakāmaį¹…gamo’ti. So tato
nidānaį¹ƒ labhetha pāmojjaį¹ƒ adhigaccheyya somanassaį¹ƒ.

 

68. Seyyathāpi brāhmaį¹‡a puriso sadhano sabhogo kantāraddhānamaggaį¹ƒ
paį¹­ipajjeyya dubbhikkhaį¹ƒ sappaį¹­ibhayaį¹ƒ. So aparena samayena taį¹ƒ kantāraį¹ƒ
nitthareyya, sotthinā gāmantaį¹ƒ anupāpuį¹‡eyya khemaį¹ƒ appaį¹­ibhayaį¹ƒ. Tassa
evamassa: ‘ahaį¹ƒ kho pubbe sadhano sabhogo kantāraddhānamaggaį¹ƒ paį¹­ipajjiį¹ƒ
dubbhikkhaį¹ƒ sappaį¹­ibhayaį¹ƒ. So’mbhi etarahi taį¹ƒ kantāraį¹ƒ nitthiį¹‡į¹‡o
sotthinā gāmantaį¹ƒ anuppatto khemaį¹ƒ appaį¹­ibhayanti. So tato nidānaį¹ƒ
labhetha pāmojjaį¹ƒ adhigaccheyya somanassaį¹ƒ.

 

69. Evameva kho brāhmaį¹‡a bhikkhu yathā iį¹‡aį¹ƒ yathā rogaį¹ƒ yathā
bandhanāgāraį¹ƒ yathā dāsabyaį¹ƒ yathā kantāraddhānamaggaį¹ƒ. Evaį¹ƒ ime
paƱcanÄ«varaį¹‡e appahÄ«ne attani samanupassati. Seyyathāpi brāhmaį¹‡a ānaį¹‡yaį¹ƒ
yathā ārogyaį¹ƒ yathā bandhanā mokkhaį¹ƒ yathā bhujissaį¹ƒ yathā
khemantabhÅ«miį¹ƒ, evameva kho brāhmaį¹‡a bhikkhu ime paƱcanÄ«varaį¹‡e pahÄ«ne
attani samanupassati.

 

[BJT Page 302] [\x 302/]

 

70. Tassime paƱcanÄ«varaį¹‡e pahÄ«ne attani samanupassato pāmojjaį¹ƒ1 jāyati.
Pamuditassa pīti jāyati. Pītimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyo
sukhaį¹ƒ vedeti. Sukhino cittaį¹ƒ samādhiyati.

 

71. So vivicceva kāmehi, vivicca akusalehi dhammehi, savitakkaį¹ƒ
savicāraį¹ƒ vivekajaį¹ƒ pÄ«tisukhaį¹ƒ paį¹­hamajjhānaį¹ƒ upasampajja viharati. So
imameva kāyaį¹ƒ vivekajena pÄ«tisukhena abhisanneti parisanneti paripÅ«reti
parippharati. Nāssa kiƱci sabbāvato kāyassa vivekajena pītisukhena
apphuį¹­aį¹ƒ hoti.

 

72. Seyyathāpi brāhmaį¹‡a dakkho nahāpako vā nahāpakantevāsÄ« vā kaį¹ƒsathāle
nahānÄ«yacuį¹‡į¹‡Äni ākiritvā udakena paripphosakaį¹ƒ paripphosakaį¹ƒ sanneyya,
sāyaį¹ƒ nahānÄ«yapiį¹‡įøÄ« snehānugatā snehaparetā santarabāhirā phuį¹­Ä snehena,
na ca paggharaį¹‡i.

 

Evameva kho brāhmaį¹‡a bhikkhu imameva kāyaį¹ƒ vivekajena pÄ«tisukhena
abhisanneti parisanneti paripÅ«reti parippharati. Nāssa kiƱci sabbāvato
kāyassa vivekajena pÄ«tisukhena apphuį¹­aį¹ƒ hoti.

 

Ayaį¹ƒ kho brāhmaį¹‡a yaƱƱo purimehi yaƱƱehi appaį¹­į¹­hataro ca appasamārambhataro ca mahapphalataro ca mahānisaį¹ƒsataro ca.

 

73. Puna ca paraį¹ƒ brāhmaį¹‡a bhikkhu vitakkavicārānaį¹ƒ vÅ«pasamā ajjhattaį¹ƒ
sampasādanaį¹ƒ cetaso ekodibhāvaį¹ƒ avitakkaį¹ƒ avicāraį¹ƒ samādhijaį¹ƒ pÄ«tisukhaį¹ƒ
dutiyajjhānaį¹ƒ upasampajja viharati. So imameva kāyaį¹ƒ samādhijena
pÄ«tisukhena abhisanneti parisanneti paripÅ«reti parippharati. Nāssa kiƱci
sabbāvato kāyassa samādhijena pÄ«tisukhena apphuį¹­aį¹ƒ hoti.

 

74. Seyyathāpi brāhmaį¹‡a udakarahado gambhÄ«ro ubbhidodako, tassa nevassa
puratthimāya disāya udakassa āyamukhaį¹ƒ, na dakkhiį¹‡Äya disāya udakassa
āyamukhaį¹ƒ, na pacchimāya disāya udakassa āyamukhaį¹ƒ, na uttarāya disāya
udakassa āyamukhaį¹ƒ, devo ca na kālena kālaį¹ƒ sammā dhāraį¹ƒ
anuppaveccheyya, atha kho tamhā ca udakarahadā sītā vāridhārā
ubbhijjitvā tameva udakarahadaį¹ƒ sÄ«tena vārinā abhisanneyya parisanneyya
paripÅ«reyya. Nāssa kiƱci sabbāvato udakarahadassa sÄ«tena vārinā apphuį¹­aį¹ƒ
assa. Evameva kho brāhmaį¹‡a bhikkhu imameva kāyaį¹ƒ samādhijena
pÄ«tisukhena abhisanneti parisanneti paripÅ«reti parippharati. Nāssa kiƱci
sabbāvato kāyassa samādhijena pÄ«tisukhena apphuį¹­aį¹ƒ hoti.

 

[BJT Page 304] [\x 304/]

 

Ayaį¹ƒ kho brāhmaį¹‡a yaƱƱo purimehi yaƱƱehi appaį¹­į¹­hataro ca appasamārambhataro ca mahapphalataro ca mahānisaį¹ƒsataro ca.

 

75. Puna ca paraį¹ƒ brāhmaį¹‡a bhikkhu pÄ«tiyā ca virāgā upekkhako ca
viharati sampajāno, sukhaƱca kāyena paį¹­isaį¹ƒvedeti. Yantaį¹ƒ ariyā
ācikkhanti upekkhako satimā sukhavihārÄ«ti. Taį¹ƒ tatiyaį¹ƒ jhānaį¹ƒ
upasampajja viharati. So imameva kāyaį¹ƒ nippÄ«tikena sukhena abhisanneti
parisanneti paripÅ«reti parippharati. Nāssa kiƱci sabbāvato kāyassa
nippÄ«tikena sukhena apphuį¹­aį¹ƒ hoti.

 

76. Seyyathāpi brāhmaį¹‡a uppaliniyaį¹ƒ vā paduminiyaį¹ƒ vā puį¹‡įøarÄ«kiniyaį¹ƒ vā
appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puį¹‡įøarÄ«kāni vā udake jātāni udake
saį¹ƒvaddhāni1 udakānuggatāni antonimuggaposÄ«ni, tāni yāva caggā yāva ca
mÅ«lā sÄ«tena vārinā abhisannāni2 parisannāni paripÅ«rāni paripphuį¹­Äni.
Nāssa kiƱci sabbāvataį¹ƒ uppalānaį¹ƒ vā padumānaį¹ƒ vā puį¹‡įøarÄ«kānaį¹ƒ vā sÄ«tena
vārinā apphuį¹­aį¹ƒ assa. Evameva kho brāhmaį¹‡a bhikkhu imameva kāyaį¹ƒ
nippītikena sukhena abhisanneti parisanneti paripūreti parippharati.
Nāssa kiƱci sabbāvato kāyassa nippÄ«tikena sukhena apphuį¹­aį¹ƒ hoti.

 

Ayaį¹ƒ kho brāhmaį¹‡a yaƱƱo purimehi yaƱƱehi appaį¹­į¹­hataro ca appasamārambhataro ca mahapphalataro ca mahānisaį¹ƒsataro ca.

 

77. Puna ca paraį¹ƒ brāhmaį¹‡a bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca
pahānā pubbeva somanassadomanassānaį¹ƒ atthaį¹…gamā adukkhamasukhaį¹ƒ
upekkhāsatipārisuddhiį¹ƒ catutthaį¹ƒ jhānaį¹ƒ upasampajja viharati. So imameva
kāyaį¹ƒ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti. Nāssa
kiƱci sabbāvato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphuį¹­aį¹ƒ hoti.

 

78. Seyyathāpi brāhmaį¹‡a puriso odātena vatthena sasÄ«saį¹ƒ pārupitvā
nisinno assa, nāssa kiƱci sabbāvato kāyassa odātena vatthena appuį¹­aį¹ƒ
assa. Evameva kho brāhmaį¹‡a bhikkhu imameva kāyaį¹ƒ parisuddhena cetasā
pariyodātena pharitvā nisinno hoti. Nāssa kiƱci sabbāvato kāyassa
parisuddhena cetasā pariyodātena apphuį¹­aį¹ƒ hoti.

 

Ayaį¹ƒ kho brāhmaį¹‡a yaƱƱo purimehi yaƱƱehi appaį¹­į¹­hataro ca appasamārambhataro ca mahapphalataro ca mahānisaį¹ƒsataro ca.

 

1. Saį¹ƒvuddhāni. (Kesuvipi potthakesu).
2. Abhisandāni parisandāni. Machasaį¹ƒ. [PTS.]

 

[BJT Page 306] [\x 306/]

 

79. So evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e
vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte1 Ʊāį¹‡adassanāya
cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So evaį¹ƒ pajānāti: ‘ayaį¹ƒ kho me kāyo
rūpī cātummahābhūtiko mātāpettikasambhavo odanakummāsūpacayo
aniccucchādanaparimaddanabhedanaviddhaį¹ƒsanadhammo, idaį¹ƒ ca pana me
viƱƱāį¹‡aį¹ƒ ettha sitaį¹ƒ ettha paį¹­ibaddha’nti.

 

80. Seyyathāpi brāhmaį¹‡a, maį¹‡i veįø·uriyo subho jātimā aį¹­į¹­haį¹ƒso
suparikammakato accho vippasanno anāvilo sabbākārasampanno, tatrassa
suttaį¹ƒ āvutaį¹ƒ nÄ«laį¹ƒ vā pÄ«taį¹ƒ vā lohitaį¹ƒ vā odātaį¹ƒ vā paį¹‡įøusuttaį¹ƒ2 vā.
Tamenaį¹ƒ cakkhumā puriso hatthe karitvā paccavekkheyya, ‘ayaį¹ƒ kho maį¹‡i
veįø·uriyo subho jātimā aį¹­į¹­haį¹ƒso suparikammakato accho vippasanno anāvilo
sabbākārasampanno. Tatridaį¹ƒ suttaį¹ƒ āvutaį¹ƒ nÄ«laį¹ƒ vā pÄ«taį¹ƒ vā lohitaį¹ƒ vā
odātaį¹ƒ vā paį¹‡įøusuttaį¹ƒ vā’ti.

 

Evameva kho brāhmaį¹‡a, bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte
anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte
Ʊāį¹‡adassanāya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So evaį¹ƒ pajānāti: ‘ayaį¹ƒ
kho me kāyo rūpī cātummahābhūtiko mātāpettikasambhavo,
odanakummāsÅ«pacayo, aniccucchādanaparimaddanabhedanaviddhaį¹ƒsanadhammo.
Idaį¹ƒ ca pana me viƱƱāį¹‡aį¹ƒ ettha sitaį¹ƒ ettha paį¹­ibaddhanti.

 

Ayaį¹ƒ kho brāhmaį¹‡a, yaƱƱehi appaį¹­į¹­hataro ca appasamārambhataro ca mahapphalataro ca mahānisaį¹ƒsataro ca.

 

81. So evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e
vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte manomayaį¹ƒ kāyaį¹ƒ
abhinimminanāya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So imamhā kāyā aƱƱaį¹ƒ
kāyaį¹ƒ abhinimmināti rÅ«piį¹ƒ manomayaį¹ƒ sabbaį¹…gapaccaį¹…giį¹ƒ ahÄ«nindriyaį¹ƒ.

 

1. Ānejjappatte, katthaci.
2. Paį¹‡įøurasuttaį¹ƒ, katthaci.

 

[BJT Page 308] [\x 308/]

 

Seyyathāpi brāhmaį¹‡a, puriso muƱjamhā Ä«sikaį¹ƒ1 pabbāheyya, tassa evamassa
“ayaį¹ƒ muƱjo, ayaį¹ƒ Ä«sikā. AƱƱo muƱjo, aƱƱā Ä«sikā. MuƱjamhā tveva Ä«sikā
pabbāįø·hā”ti.

 

Seyyathā vā pana brāhmaį¹‡a, puriso asi kosiyā pabbāheyya, tassa evamassa
“ayaį¹ƒ asi, ayaį¹ƒ kosi, aƱƱo asi, aƱƱā kosi, kosiyātveva asi pabbāįø·ho”ti.

 

Seyyathā vā pana brāhmaį¹‡a, puriso ahiį¹ƒ karaį¹‡įøÄ uddhareyya, tassa
evamassa “ayaį¹ƒ ahi, ayaį¹ƒ karaį¹‡įøo, aƱƱo ahi, aƱƱo karaį¹‡įøo, karaį¹‡įøÄ tveva
ahi ubbhato”ti.

 

Evameva kho brāhmaį¹‡a, bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte
anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te. Kammaniye į¹­hite āneƱjappatte
manomayaį¹ƒ kāyaį¹ƒ abhinimminanāya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So
imamhā kāyā aƱƱaį¹ƒ kāyaį¹ƒ abhinimmināti rÅ«piį¹ƒ manomayaį¹ƒ sabbaį¹…gapaccaį¹…giį¹ƒ
ahÄ«nindriyaį¹ƒ.

 

Ayaį¹ƒ kho brāhmaį¹‡a, yaƱƱo purimehi yaƱƱehi appaį¹­į¹­hataro ca appasamārambhataro ca mahapphalataro ca mahānisaį¹ƒsataro ca.

 

82. So evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e
vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte iddhividhāya
cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So anekavibhitaį¹ƒ iddhividhaį¹ƒ
paccanubhoti eko’pi hutvā bahudhā hoti, bahudhā’pi hutvā eko hoti,
āvÄ«bhāvaį¹ƒ tirobhāvaį¹ƒ tirokuįøįøaį¹ƒ tiropākāraį¹ƒ tiropabbataį¹ƒ asajjamāno
gacchati seyyathāpi ākāse. Paį¹­haviyā’pi ummujjanimujjaį¹ƒ karoti
seyyathāpi udake. Udake’pi abhijjamāne gacchati seyyathāpi paį¹­haviyaį¹ƒ.
Ākāse’pi pallaį¹…kena kamati seyyathāpi pakkhi sakuį¹‡o. Ime’pi
candimasuriye evaį¹ƒ mahiddhike evaį¹ƒ mahānubhāve pāį¹‡inā parimasati
parimajjati yāva brahmalokā’pi kāyena vasaį¹ƒ vatteti.

 

Seyyathāpi brāhmaį¹‡a, dakkho kumbhakāro vā kumbhakārantevāsÄ« vā
suparikammakatāya mattikāya yaį¹ƒ yadeva bhājanavikatiį¹ƒ ākaį¹…kheyya taį¹ƒ
tadeva kareyya abhinipphādeyya:

 

Seyyathā vā pana brāhmaį¹‡a, dakkho dantakāro dantakārantevāsÄ« vā
suparikammakatasmiį¹ƒ dantasmiį¹ƒ yaį¹ƒ yadeva dantavikatiį¹ƒ ākaį¹…kheyya taį¹ƒ
tadeva kareyya abhinipphādeyya:

 

1. Isikaį¹ƒ [PTS.]
[BJT Page 310] [\x 310/]

 

Seyyathā vā pana brāhmaį¹‡a, dakkho suvaį¹‡į¹‡akāro vā suvaį¹‡į¹‡akārantevāsÄ« vā
suparikammakatasmiį¹ƒ suvaį¹‡į¹‡asmiį¹ƒ yaį¹ƒ yadeva suvaį¹‡į¹‡avikatiį¹ƒ ākaį¹…kheyya,
taį¹ƒ tadeva kareyya abhinipphādeyya:

 

Evameva kho brāhmaį¹‡a, bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte
anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte
iddhividhāya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So anekavihitaį¹ƒ
iddhividhaį¹ƒ paccanubhoti eko’pi hutvā bahudhā hoti bahudhā’pi hutvā eko
hoti. ĀvÄ«bhāvaį¹ƒ tirobhāvaį¹ƒ tirokuįøįøaį¹ƒ tiropākāraį¹ƒ tiropabbataį¹ƒ
asajjamāno gacchati seyyathā’pi udake. Udake’pi abhijjamāne gacchati
seyyathā’pi paį¹­haviyaį¹ƒ. Ākāse’pi pallaį¹…kena kamati seyyathāpi pakkhi
sakuį¹‡o. Ime’pi candimasuriye evaį¹ƒmahiddhike evaį¹ƒmahānubhāve pāį¹‡inā
parimasati parimajjati. Yāva brahmalokā’pi kāyena vasaį¹ƒ vatteti.

 

Ayaį¹ƒ kho brāhmaį¹‡a yaƱƱo purimehi yaƱƱehi appaį¹­į¹­hataro ca appasamārambhataro ca mahapphalataro ca mahānisaį¹ƒsataro ca.

 

83. So evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e
vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte dibbāya
sotadhātuyā cittaį¹ƒ abhinÄ«harati, abhininnāmeti. So dibbāya sotadhātuyā
visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suį¹‡Äti dibbe ca mānuse ca ye
dūre santike ca.

 

84. Seyyathā’pi brāhmaį¹‡a, puriso addhānamaggapaį¹­ipanno, so suį¹‡eyya
bherisaddampi mudiį¹…gasaddampi saį¹…khapaį¹‡avadeį¹‡įøimasaddampi. Tassa
evamassa ‘bherisaddo iti’pi mudiį¹…gasaddo iti’pi saį¹…khapaį¹‡avadeį¹‡įøimasaddo
iti’pi. Evameva kho brāhmaį¹‡a, bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe
pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite
āneƱjapatte dibbāya sotadhātuyā cittaį¹ƒ abhinÄ«harati, abhininnāmeti. So
dÄ«bbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suį¹‡Äti
dibbe ca mānuse ca ye dūre santike ca.

 

Ayaį¹ƒ kho brāhmaį¹‡a, yaƱƱo purimehi yaƱƱehi appaį¹­į¹­hataro ca appasamārambhataro ca mahapphalataro ca mahānisaį¹ƒsataro ca.

 

[BJT Page 312] [\x 312/]

 

85. So evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e
vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte cetopariyaƱāį¹‡Äya
cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So parasattānaį¹ƒ parapuggalānaį¹ƒ cetasā
ceto paricca pajānāti. Sarāgaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ sarāgaį¹ƒ cittanti pajānāti,
vÄ«tarāgaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ vÄ«tarāgaį¹ƒ cittanti pajānāti, sadosaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ
sadosaį¹ƒ cittanti pajānāti, vÄ«tadosaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ vÄ«tadosaį¹ƒ cittanti
pajānāti, samohaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ samohaį¹ƒ cittanti pajānāti, vÄ«tamohaį¹ƒ vā
cittaį¹ƒ vÄ«tamohaį¹ƒ cittanti pajānāti, saį¹…khittaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ saį¹…khittaį¹ƒ
cittanti pajānāti, vikkhittaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ vikkhittaį¹ƒ cittanti pajānāti,
mahaggataį¹ƒ vā cittaį¹ƒ mahaggataį¹ƒ cittanti pajānāti, amahaggataį¹ƒ vā cittaį¹ƒ
amahaggataį¹ƒ cittanti pajānāti, sauttaraį¹ƒ vā cittaį¹ƒ sauttaraį¹ƒ cittanti
pajānāti, anuttaraį¹ƒ vā cittaį¹ƒ anuttaraį¹ƒ cittanti pajānāti, samāhitaį¹ƒ vā
cittaį¹ƒ samāhitaį¹ƒ cittanti pajānāti, asamāhitaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ asamāhitaį¹ƒ
cittanti pajānāti, vimuttaį¹ƒ vaį¹ƒ cittaį¹ƒ vimuttaį¹ƒ cittanti pajānāti,
avimuttaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ avimuttaį¹ƒ cittanti pajānāti.

 

86. Seyyathā’pi brāhmaį¹‡a, itthi vā puriso vā daharo vā yuvā
maį¹‡įøanajātiko ādāse vā parisuddhe pariyodāte acche vā udakapatte sakaį¹ƒ
mukhanimittaį¹ƒ paccavekkhamāno sakaį¹‡ikaį¹ƒ vā sakaį¹‡ikanti jāneyya akaį¹‡ikaį¹ƒ
vā akaį¹‡ikanti jāneyya.

 

Evameva kho brāhmaį¹‡a, bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte
anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte
cetopariyaƱāį¹‡Äya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti.

 

So parasattānaį¹ƒ parapuggalānaį¹ƒ cetasā ceto paricca pajānāti. Sarāgaį¹ƒ vā
cittaį¹ƒ sarāgaį¹ƒ cittanti pajānāti, vÄ«tarāgaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ vÄ«tarāgaį¹ƒ cittanti
pajānāti, sadosaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ sadosaį¹ƒ cittanti pajānāti, vÄ«tadosaį¹ƒ vā
cittaį¹ƒ vÄ«tadosaį¹ƒ cittanti pajānāti, samohaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ samohaį¹ƒ cittanti
pajānāti, vÄ«tamohaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ vÄ«tamohaį¹ƒ cittanti pajānāti, saį¹…khittaį¹ƒ vā
cittaį¹ƒ saį¹…khittaį¹ƒ cittanti pajānāti, vikkhittaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ vikkhittaį¹ƒ
cittanti pajānāti, mahaggataį¹ƒ vā cittaį¹ƒ mahaggataį¹ƒ cittanti pajānāti,
amahaggataį¹ƒ vā cittaį¹ƒ amahaggataį¹ƒ cittanti pajānāti, sauttaraį¹ƒ vā cittaį¹ƒ
sauttaraį¹ƒ cittanti pajānāti, anuttaraį¹ƒ vā cittaį¹ƒ anuttaraį¹ƒ cittanti
pajānāti, samāhitaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ samāhitaį¹ƒ cittanti pajānāti, asamāhitaį¹ƒ vā
cittaį¹ƒ asamāhitaį¹ƒ cittanti pajānāti, vimuttaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ vimuttaį¹ƒ
cittanti pajānāti, avimuttaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ avimuttaį¹ƒ cittanti pajānāti.

 

Ayaį¹ƒ kho brāhmaį¹‡a, yaƱƱo purimehi yaƱƱehi appaį¹­į¹­hataro ca appasamārambhataro ca mahapphalataro ca mahānisaį¹ƒsataro ca.

 

[BJT Page 314] [\x 314/]

 

87. So evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e
vigatÅ«pakkilese mudubhute kammaniye į¹­hite āneƱjappatte
pubbenivāsānussatiƱāį¹‡Äya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So
anekavihitaį¹ƒ pubbenivāsaį¹ƒ anussarati seyyathÄ«daį¹ƒ: ekampi jātiį¹ƒ dve’pi
jātiyo tisso’pi jātiyo catasso’pi jātiyo paƱcapi jātiyo dasapi jātiyo
vÄ«sampi jātiyo tiį¹ƒsampi jātiyo cattārÄ«sampi jātiyo paƱƱāsampi jātiyo
jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi aneke’pi saį¹ƒvaį¹­į¹­akappe
aneke’pi vivaį¹­į¹­akappe aneke’pi saį¹ƒvaį¹­į¹­avivaį¹­į¹­akappe: “amutrāsiį¹ƒ evaį¹ƒnāmo
evaį¹ƒgotto evaį¹ƒvaį¹‡į¹‡o evamāhāro evaį¹ƒsukhadukkhapaį¹­isaį¹ƒvedÄ«
evamāyupariyanto. So tato cuto amutra upapādiį¹ƒ. Tatrāpāsiį¹ƒ evaį¹ƒnāmo
evaį¹ƒgotto evaį¹ƒvaį¹‡į¹‡o evamāhāro evaį¹ƒsukhadukkhapaį¹­isaį¹ƒvedÄ«
evamāyupariyanto. So tato cuto idhÅ«papanno”ti. Iti sākāraį¹ƒ sauddesaį¹ƒ
anekavihitaį¹ƒ pubbenivāsaį¹ƒ anussarati.

 

88. Seyyathā’pi brāhmaį¹‡a, puriso sakambhā gāmā aƱƱaį¹ƒ gāmaį¹ƒ gaccheyya,
tamhāpi gāmā aƱƱaį¹ƒ gāmaį¹ƒ gaccheyya. So tamhā gāmā sakaƱƱeva gāmaį¹ƒ
paccāgaccheyya, tassa evamassa: “ahaį¹ƒ kho sakamhā gāmā amuį¹ƒ gāmaį¹ƒ
agacchiį¹ƒ, tatra evaį¹ƒ aį¹­į¹­hāsiį¹ƒ evaį¹ƒ nisÄ«diį¹ƒ evaį¹ƒ abhāsiį¹ƒ evaį¹ƒ tuį¹‡hÄ«
ahosiį¹ƒ. Tamhāpi gāmā amuį¹ƒ gāmaį¹ƒ agacchiį¹ƒ. Tatrāpi evaį¹ƒ aį¹­į¹­hāsiį¹ƒ evaį¹ƒ
nisÄ«diį¹ƒ evaį¹ƒ tuį¹‡hÄ« ahosiį¹ƒ. So’mhi tamhā gāmā sakaƱƱeva gāmaį¹ƒ
paccāgato”ti.

 

Evameva kho brāhmaį¹‡a, bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte
anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese mudubhute kammaniye į¹­hite āneƱjappatte
pubbenivāsānussatiƱāį¹‡Äya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So
anekavihitaį¹ƒ pubbenivāsaį¹ƒ anussarati seyyathÄ«daį¹ƒ: ekampi jātiį¹ƒ dve’pi
jātiyo tisso’pi jātiyo catasso’pi jātiyo paƱcapi jātiyo dasapi jātiyo
vÄ«sampi jātiyo tiį¹ƒsampi jātiyo cattārÄ«sampi jātiyo paƱƱāsampi jātiyo
jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi aneke’pi saį¹ƒvaį¹­į¹­akappe
aneke’pi vivaį¹­į¹­akappe aneke’pi saį¹ƒvaį¹­į¹­avivaį¹­į¹­akappe: “amutrāsiį¹ƒ evaį¹ƒnāmo
evaį¹ƒgotto evaį¹ƒvaį¹‡į¹‡o evamāhāro evaį¹ƒsukhadukkhapaį¹­isaį¹ƒvedÄ«
evamāyupariyanto. So tato cuto amutra upapādiį¹ƒ. Tatrāpāsiį¹ƒ evaį¹ƒnāmo
evaį¹ƒgotto evaį¹ƒvaį¹‡į¹‡o evamāhāro evaį¹ƒsukhadukkhapaį¹­isaį¹ƒvedÄ«
evamāyupariyanto. So tato cuto idhÅ«papanno”ti. Iti sākāraį¹ƒ sauddesaį¹ƒ
anekavihitaį¹ƒ pubbenivāsaį¹ƒ anussarati.

 

[BJT Page 316] [\x 316/]

 

Ayaį¹ƒ kho brāhmaį¹‡a, yaƱƱo purimehi yaƱƱehi appaį¹­į¹­hataro ca appasamārambhataro ca mahapphalataro ca mahānisaį¹ƒsataro ca.

 

89. So evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e
vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte sattānaį¹ƒ
cutÅ«papātaƱāį¹‡Äya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So dibbena cakkhunā
visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne
paį¹‡Ä«te suvaį¹‡į¹‡e dubbaį¹‡į¹‡e sugate duggate yathākammÅ«page satte pajānāti:
ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena
samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaį¹ƒ upavādakā
micchādiį¹­į¹­hikā micchādiį¹­į¹­hikammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraį¹‡Ä
apāyaį¹ƒ duggatiį¹ƒ vinipātaį¹ƒ nirayaį¹ƒ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā
kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena
samannāgatā ariyānaį¹ƒ anupavādakā sammādiį¹­į¹­hÄ«kammasamādānā. Te kāyassa
bhedā parammaraį¹‡Ä sugatiį¹ƒ saggaį¹ƒ lokaį¹ƒ upapannā’ti. Iti dibbena cakkhunā
visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne
paį¹‡Ä«te suvaį¹‡į¹‡e dubbaį¹‡į¹‡e sugate duggate yathākammÅ«page satte pajānāti.

 

90. Seyyathāpi brāhmaį¹‡a, majjhe siį¹ƒghāį¹­ake1 pāsādo. Tattha cakkhumā
puriso į¹­hÄ«to passeyya manusse gehaį¹ƒ pavisante’pi nikkhamante’pi rathiyā
vÄ«tisaƱcarante’pi majjhe siį¹ƒghāį¹­ake1 nisinne’pi. Tassa evamassa, ete
manussā gehaį¹ƒ pavisanti, ete nikkhamanti, ete rathiyā vÄ«tisaƱcaranti,
ete majjhe siį¹ƒghāį¹­ake1 nisinnā’ti:

 

Evameva kho brāhmaį¹‡a, bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte
anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte sattānaį¹ƒ
cutÅ«papātaƱāį¹‡Äya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So dibbena cakkhunā
visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne
paį¹‡Ä«te suvaį¹‡į¹‡e dubbaį¹‡į¹‡e sugate duggate yathākammÅ«page satte pajānāti:
ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena
samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaį¹ƒ upavādakā
micchādiį¹­į¹­hikā micchādiį¹­į¹­hikammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraį¹‡Ä
apāyaį¹ƒ duggatiį¹ƒ
1. Majhe siį¹ƒį¹…ghāį¹­akaį¹ƒ

 

[BJT Page 318] [\x 318/]

 

Vinipātaį¹ƒ nirayaį¹ƒ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena
samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā
ariyānaį¹ƒ anupavādakā sammādiį¹­į¹­hÄ«kammasamādānā. Te kāyassa bhedā
parammaraį¹‡Ä sugatiį¹ƒ saggaį¹ƒ lokaį¹ƒ upapannā’ti. Iti dibbena cakkhunā
visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne
paį¹‡Ä«te suvaį¹‡į¹‡e dubbaį¹‡į¹‡e sugate duggate yathākammÅ«page satte pajānāti.

 

Ayaį¹ƒ kho brāhmaį¹‡a, yaƱƱo purimehi yaƱƱehi appaį¹­į¹­hataro ca appasamārambhataro ca mahapphalataro ca mahānisaį¹ƒsataro ca.

 

91. So evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e
vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte āsavānaį¹ƒ
khayaƱāį¹‡Äya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So idaį¹ƒ dukkhanti
yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. ‘Ayaį¹ƒ dukkhasamudayo’ti yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti.
‘Ayaį¹ƒ dukkhanirodho’ti yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. ‘Ayaį¹ƒ
dukkhanirodhagāminÄ«paį¹­ipadā’ti yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. ‘Ime āsavā’ti
yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. ‘Ayaį¹ƒ āsavasamudayo’ti yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. ‘Ayaį¹ƒ
āsavanirodho’ti yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. ‘Ayaį¹ƒ
āsavanirodhagāminÄ«paį¹­ipadā’ti yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. Tassa evaį¹ƒ jānato
evaį¹ƒ passato kāmāsavā’pi cittaį¹ƒ vimuccati. Bhavāsavā’pi cittaį¹ƒ
vimuccati. Avijjāsavā’pi cittaį¹ƒ vimuccati. Vimuttasmiį¹ƒ vimuttamiti Ʊāį¹‡aį¹ƒ
hoti. KhÄ«į¹‡Ä jāti vusitaį¹ƒ brahmacariyaį¹ƒ kataį¹ƒ karaį¹‡Ä«yaį¹ƒ nāparaį¹ƒ
itthattayā’ti pajānāti.

 

92. Seyyathāpi brāhmaį¹‡a, pabbatasaį¹…khepe udakarahado accho vippasanno
anāvilo, tattha cakkhumā puriso tÄ«re į¹­hito passeyya sippisambukampi
sakkharakaį¹­halampi macchagumbampi carantampi tiį¹­į¹­hantampi. Tassa
evamassa: ayaį¹ƒ kho udakarahado accho vippasanno anāvilo. Tatrime
sippisambukā’pi sakkharakaį¹­halā’pi macchagumbā’pi caranti’pi tiį¹­į¹­hanti
pÄ«’ti:

 

Evameva kho brāhmaį¹‡a, bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte
anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte āsavānaį¹ƒ
khayaƱāį¹‡Äya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So idaį¹ƒ dukkhanti
yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. ‘Ayaį¹ƒ dukkhasamudayo’ti yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti.
‘Ayaį¹ƒ dukkhanirodho’ti yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. ‘Ayaį¹ƒ
dukkhanirodhagāminÄ«paį¹­ipadā’ti yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. ‘Ime āsavā’ti
yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. ‘Ayaį¹ƒ āsavasamudayo’ti yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. ‘Ayaį¹ƒ
āsavanirodho’ti yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. ‘Ayaį¹ƒ
āsavanirodhagāminÄ«paį¹­ipadā’ti yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti.

 

[BJT Page 320] [\x 320/]

 

Tassa evaį¹ƒ jānato evaį¹ƒ passato kāmāsavā’pi cittaį¹ƒ vimuccati.
Bhavāsavā’pi cittaį¹ƒ vimuccati. Avijjāsavā’pi cittaį¹ƒ vimuccati.
Vimuttasmiį¹ƒ vimuttamiti Ʊāį¹‡aį¹ƒ hoti. KhÄ«į¹‡Ä jāti vusitaį¹ƒ brahmacariyaį¹ƒ
kataį¹ƒ karaį¹‡Ä«yaį¹ƒ nāparaį¹ƒ itthattayā’ti pajānāti.

 

Ayampi kho brāhmaį¹‡a, yaƱƱo purimehi yaƱƱehi appaį¹­į¹­hataro ca
appasamārambhataro ca mahānisaį¹ƒsataro ca. Imāya ca brāhmaį¹‡a
yaƱƱasampadāya aƱƱā yaƱƱasampadā uttaritarā vā paį¹‡Ä«tatarā vā natthi”ti.

 

93. Evaį¹ƒ vutte kÅ«į¹­adanto brāhmaį¹‡o bhagavantaį¹ƒ etadavoca: abhikkantaį¹ƒ bho
gotama, abhikkantaį¹ƒ bho gotama. Seyyathāpi bo gotama nikkujjÄ«taį¹ƒ vā
ukkujjeyya paį¹­icchannaį¹ƒ vā vivareyya mÅ«įø·hassa vā maggaį¹ƒ ācikkheyya
andhakāre vā telapajjotaį¹ƒ dhāreyya: cakkhumanto rÅ«pāni dakkhintÄ«ti.
Evameva bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito esāhaį¹ƒ bhavantaį¹ƒ
gotamaį¹ƒ saraį¹‡aį¹ƒ gacchāmi dhammaƱca bhikkhusaį¹…ghaį¹ƒ ca. Upāsakaį¹ƒ maį¹ƒ
bhavaį¹ƒ gotamo dhāretu ajjatagge pāį¹‡upetaį¹ƒ saraį¹‡aį¹ƒ gataį¹ƒ. Esāhaį¹ƒ bho [PTS Page 148]
[\q 148/] gotama satta ca usabhasatāni satta ca vacchatarasatāni,
satta ca vacchatarīsatāni, satta ca ajasatāni satta ca urabbhasatāni
muƱcāmi, jÄ«vitaį¹ƒ demi. Haritāni ceva tiį¹‡Äni khādantu sÄ«tāni ca pānÄ«yāni
pivantu sÄ«to ca nesaį¹ƒ vāto upavāyatÅ«ti.

 

94. Atha kho bhagavā kÅ«į¹­adantassa brāhmaį¹‡assa ānupubbÄ«kathaį¹ƒ kathesi
seyyathÄ«daį¹ƒ? Dānakathaį¹ƒ sÄ«lakathaį¹ƒ saggakathaį¹ƒ kāmānaį¹ƒ ādÄ«navaį¹ƒ okāraį¹ƒ
saį¹ƒkilesaį¹ƒ nekkhamme ca ānisaį¹ƒsaį¹ƒ pakāsesi. Yadā bhagavā aƱƱāsi
kÅ«į¹­adantaį¹ƒ brāhmaį¹‡aį¹ƒ kallacittaį¹ƒ muducittaį¹ƒ vinÄ«varaį¹‡acittaį¹ƒ
udaggacittaį¹ƒ pasannacittaį¹ƒ. Atha yā buddhānaį¹ƒ sāmukkaį¹ƒsikā dhammadesanā,
taį¹ƒ pakāsesi: dukkhaį¹ƒ samudayaį¹ƒ nirodhaį¹ƒ maggaį¹ƒ.

 

Seyyathāpi nāma suddhaį¹ƒ vatthaį¹ƒ apagatakāįø·akaį¹ƒ rajanaį¹ƒ paį¹­iggaį¹‡heyya,
evameva kÅ«į¹­adantassa brāhmaį¹‡assa tasmiį¹ƒ yeva āsane virajaį¹ƒ vÄ«tamalaį¹ƒ
dhammacakkhuį¹ƒ udapādi: yaį¹ƒ kiƱci samudayadhammaį¹ƒ sabbantaį¹ƒ
nirodhammanti.

 

95. Atha kho kÅ«į¹­adanto brāhmaį¹‡o diį¹­į¹­hadhammo pattadhammo viditadhammo
pariyogāįø·hadhammo tiį¹‡į¹‡avicikiccho vigatakathaį¹ƒkatho vesārajjappatto
aparappaccayo satthusāsane bhagavantaį¹ƒ etadavoca: adhivāsetu me bhavaį¹ƒ
gotamo svātanāya bhattaį¹ƒ saddhiį¹ƒ bhikkhusaį¹…ghenāti. Adhivāsesi bhagavā
tuį¹‡hÄ«bhāvena.

 

[BJT Page 322] [\x 322/]

 

97. Atha kho kÅ«į¹­adanto brāhmaį¹‡o bhagavato adhivāsanaį¹ƒ viditvā
uį¹­į¹­hāyāsanā bhagavantaį¹ƒ abhivādetvā padakkhiį¹‡aį¹ƒ katvā pakkāmi. Atha kho
kÅ«į¹­adanto brāhmaį¹‡o tassā rattiyā accayena sake yaƱƱāvāį¹­e paį¹‡Ä«taį¹ƒ
khādanÄ«yaį¹ƒ bhojanÄ«yaį¹ƒ paį¹­iyādāpetvā bhagavato kālaį¹ƒ ārocāpesi: kālo bho
gotama, niį¹­į¹­hitaį¹ƒ bhattanti.

 

98. Atha kho bhagavā pubbanhasamayaį¹ƒ nivāsetvā pattacÄ«varaį¹ƒ ādāya
saddhiį¹ƒ bhikkhusaį¹…ghena yena kÅ«į¹­adantassa brāhmaį¹‡assa yaƱƱāvāį¹­o
tenupasaį¹…kami. Upasaį¹…kamitvā paƱƱatte āsane nisÄ«di. Atha kho kÅ«į¹­adanto
brāhmaį¹‡o [PTS Page 149] [\q 149/]
buddhapamukhaį¹ƒ bhikkhusaį¹…ghaį¹ƒ paį¹‡Ä«tena khādanÄ«yena bhojanÄ«yena sahatthā
santappesi sampavāresi. Atha kho kÅ«į¹­adanto brāhmaį¹‡o bhagavantaį¹ƒ
bhuttāviį¹ƒ onÄ«tapattapāį¹‡iį¹ƒ aƱƱataraį¹ƒ nÄ«caį¹ƒ āsanaį¹ƒ gahetvā ekamantaį¹ƒ
nisÄ«di. Ekamantaį¹ƒ nisinnaį¹ƒ kho kÅ«į¹­adantaį¹ƒ brāhmaį¹‡aį¹ƒ bhagavā dhammiyā
kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaį¹ƒsetvā uį¹­į¹­hāyāsanā
pakkāmīti.

 

KÅ«į¹­adantasuttaį¹ƒ niį¹­į¹­hitaį¹ƒ paƱcamaį¹ƒ.

 

[BJT Page 324] [\x 324/]

 

6. [PTS Page 150] [\q 150/] mahālisuttaį¹ƒ

 

1. Evaį¹ƒ me sutaį¹ƒ: ekaį¹ƒ samayaį¹ƒ bhagavā vesāliyaį¹ƒ viharati mahāvane kÅ«į¹­Ägārasālāyaį¹ƒ.

 

Tena kho pana samayena sambahulā kosalakā ca brāhmaį¹‡adÅ«tā māgadhakā ca
brāhmaį¹‡adÅ«tā vesāliyaį¹ƒ paį¹­ivasanti kenacideva karaį¹‡Ä«yena. Assosuį¹ƒ kho te
kosalakā ca brāhmaį¹‡adÅ«tā māgadhakā ca brāhmaį¹‡adÅ«tā, “samaį¹‡o khalu bho
gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito vesāliyaį¹ƒ viharati
kÅ«į¹­Ägārasālāyaį¹ƒ. Taį¹ƒ kho pana bhavantaį¹ƒ gotamaį¹ƒ evaį¹ƒ kalyāį¹‡o kittisaddo
abbhuggato: ‘iti’pi so bhagavā arahaį¹ƒ sammāsambuddho vijjācaraį¹‡asampanno
sugato lokavidÅ« anuttaro purisadammasārathÄ« satthā devamanussānaį¹ƒ
buddho bhagavā’ti. So imaį¹ƒ lokaį¹ƒ sadevakaį¹ƒ samārakaį¹ƒ sabrahmakaį¹ƒ
sassamaį¹‡abrāhmaį¹‡iį¹ƒ pajaį¹ƒ sadevamanussaį¹ƒ sayaį¹ƒ abhiƱƱā sacchikatvā
pavedeti. So dhammaį¹ƒ deseti ādikalyāį¹‡aį¹ƒ majjhekalyāį¹‡aį¹ƒ
pariyosānakalyāį¹‡aį¹ƒ sātthaį¹ƒ sabyaƱjanaį¹ƒ kevalaparipuį¹‡į¹‡aį¹ƒ parisuddhaį¹ƒ
brahmacariyaį¹ƒ pakāseti. Sādhu kho pana tathārÅ«pānaį¹ƒ arahataį¹ƒ dassanaį¹ƒ
hotÄ«”ti.

 

2. Atha kho te kosalakā ca brāhmaį¹‡adÅ«tā māgadhakā ca brāhmaį¹‡adÅ«tā yena
mahāvanaį¹ƒ kÅ«į¹­Ägārasālaį¹ƒ tenupasaį¹…kamiį¹ƒsu. Tena kho pana samayena āyasmā
nāgito bhagavato upaį¹­į¹­hāko hoti. Atha kho te kosalakā ca brāhmaį¹‡adÅ«tā
māgadhakā ca brāhmaį¹‡adÅ«tā yenāyasmā nāgito tenupasaį¹…kamiį¹ƒsu.
Upasaį¹…kamitvā āyasmantaį¹ƒ nāginaį¹ƒ etadavocuį¹ƒ: “kahaį¹ƒ nu kho bho nāgita,
etarahi so bhavaį¹ƒ gotamo viharati? Dassanakāmā hi mayaį¹ƒ taį¹ƒ bhavantaį¹ƒ
gotamanti. ”

 

[PTS Page 151] [\q 151/] “akālo kho āvuso bhagavantaį¹ƒ dassanāya. Paį¹­isallÄ«no bhagavā”ti.

 

Atha kho te kosalakā ca brāhmaį¹‡adÅ«tā māgadhakā ca brāhmaį¹‡adÅ«tā tattheva
ekamantaį¹ƒ nisÄ«diį¹ƒsu: “disvā’va mayaį¹ƒ taį¹ƒ bhavantaį¹ƒ gotamaį¹ƒ gamissāmā”ti.

 

3. Oį¹­į¹­haddho’pi licchavÄ« mahatiyā licchaviparisāya saddhiį¹ƒ yena
mahāvanaį¹ƒ kÅ«į¹­Ägārasālaį¹ƒ yenāyasmā nāgito tenupasaį¹…kami. Upasaį¹…kamitvā
āyasmantaį¹ƒ nāgitaį¹ƒ abhivādetvā ekamantaį¹ƒ aį¹­į¹­hāsi. Ekamantaį¹ƒ į¹­hito kho
oį¹­į¹­haddho’pi licchavÄ« āyasmantaį¹ƒ nāgitaį¹ƒ etadavoca: “kahaį¹ƒ nu kho bhante
nāgita, etarahi so bhagavā viharati arahaį¹ƒ sammāsambuddho? Dassanakāmā
hi mayaį¹ƒ taį¹ƒ bhagavantaį¹ƒ arahantaį¹ƒ sammāsambuddhanti. ”

 

[BJT Page 326] [\x 326/]

 

“Akālo kho mahāli bhagavantaį¹ƒ dassanāya. Paį¹­isallÄ«no bhagavā”ti.
Oį¹­į¹­haddho’pi licchavÄ« tattheva ekamantaį¹ƒ nisÄ«di. “Disvā va ahaį¹ƒ taį¹ƒ
bhagavantaį¹ƒ gamissāmi arahantaį¹ƒ sammāsambuddhanti. ”

 

4. Atha kho sÄ«ho samaį¹‡uddeso yenāyasmā nāgito tenupasaį¹…kami.
Upasaį¹…kamitvā āyasmantaį¹ƒ nāgitaį¹ƒ abhivādetvā ekamantaį¹ƒ aį¹­į¹­hāsi.
‘Ekamantaį¹ƒ į¹­hito kho sÄ«ho samaį¹‡uddeso āyasmantaį¹ƒ nāgitaį¹ƒ etadavoca: ete
bhante kassapa, sambahulā kosalakā ca buhmaį¹‡adÅ«tā māgadhakā ca
brāhmaį¹‡adÅ«tā idhÅ«pasaį¹…kantā bhagavantaį¹ƒ dassanāya. Oį¹­į¹­haddho’pi licchavi
mahatiyā licchaviparisāya saddhiį¹ƒ idhÅ«pasaį¹…kanto bhagavantaį¹ƒ dassanāya.
Sādhu bhante kassapa labhataį¹ƒ esā janatā bhagavannaį¹ƒ dassanāyā’ti.

 

‘Tena hi sÄ«ha, tvaƱƱeva bhagavato ārocehÄ«ti’. ‘Evaį¹ƒ bhante’ti kho sÄ«ho
samaį¹‡uddeso āyasmato nāgitassa paį¹­issutvā yena bhagavā tenupasaį¹…kamitvā
bhagavantaį¹ƒ abhivādetvā ekamantaį¹ƒ aį¹­į¹­hāsi. Ekamantaį¹ƒ į¹­hito kho sÄ«ho
samaį¹‡uddeso bhagavantaį¹ƒ etadavoca: “ete bhante sambahulā kosalakā ca
brāhmaį¹‡adÅ«tā māgadhakā ca brāhmaį¹‡adÅ«tā idhÅ«pasaį¹…kantā bhagavantaį¹ƒ
dassanāya, oį¹­į¹­haddho’pi licchavÄ« mahatiyā licchaviparisāya [PTS Page 152] [\q 152/] saddhiį¹ƒ idhÅ«pasaį¹…kanto bhagavantaį¹ƒ dassanāya. Sādhu bhante labhataį¹ƒ esā janatā bhagavantaį¹ƒ dassanāyā”ti.

 

“Tena hi sÄ«ha vihārapacchāyāyaį¹ƒ āsanaį¹ƒ paƱƱāpehÄ«”ti.

 

“Evaį¹ƒ bhante’ti kho sÄ«ho samaį¹‡uddeso bhagavato paį¹­issutvā
vihārapacchāyāyaį¹ƒ āsanaį¹ƒ paƱƱāpesi. Atha kho bhagavā vihārā nikkhamma
vihārapacchāyāyaį¹ƒ paƱƱatte āsane nisÄ«di.

 

5. Atha kho te kosalakā ca brāhmaį¹‡adÅ«tā māgadhakā ca brāhmaį¹‡adÅ«tā yena
bhagavā tenupasaį¹…kamiį¹ƒsu. Upasaį¹…kamitvā bhagavatā saddhiį¹ƒ sammodiį¹ƒsu.
SammodanÄ«yaį¹ƒ kathaį¹ƒ sārāį¹‡Ä«yaį¹ƒ vÄ«tisāretvā ekamantaį¹ƒ nisÄ«diį¹ƒsu.
Oį¹­į¹­haddho’pi licchavÄ« mahatiyā licchaviparisāya saddhiį¹ƒ yena bhagavā
tenupasaį¹…kami. Upasaį¹…kamitvā bhagavantaį¹ƒ abhivādetvā ekamantaį¹ƒ nisÄ«di.
Ekamantaį¹ƒ nisinno kho oį¹­į¹­haddho licchavÄ« bhagavantaį¹ƒ etadavoca:

 

“Purimāni bhante divasāni purimatarāni sunakkhatto licchaviputto yenāhaį¹ƒ
tenupasaį¹…kami. Upasaį¹…kamitvā maį¹ƒ etadavoca: ‘yadagge ahaį¹ƒ mahāli,
bhagavantaį¹ƒ upanissāya viharāmi na ciraį¹ƒ tÄ«į¹‡i vassāni, dibbāni hi kho
rÅ«pāni passāmi piyarÅ«pāni kāmÅ«pasaį¹ƒhitāni rajanÄ«yāni. No ca kho dibbāni
saddāni suį¹‡Ämi piyarÅ«pāni kāmÅ«pasaį¹ƒhitāni rajanÄ«yāni”ti. Santāneva nu
kho bhante sunakkhatto licchaviputto dibbāni saddāni nāssosi piyarūpāni
kāmÅ«pasaį¹ƒhitāni rajanÄ«yāni udāhu asannānÄ«”?Ti.

 

[BJT Page 328] [\x 328/]

 

“Santāneva kho mahāli sunakkhatto licchaviputto dibbāni saddāni nāssosi piyarÅ«pāni kāmÅ«pasaį¹ƒhitāni rajanÄ«yāni no asannānÄ«”ti.

 

6. “Ko nu kho bhante hetu ko paccayo, yena santāneva sunakkhatto
licchaviputto dibbāni saddāni nāssosi piyarÅ«pāni kāmÅ«pasaį¹ƒhitāni
rajanÄ«yāni no asantānÄ«?”Ti.

 

[PTS Page 153] [\q 153/] “idha mahāli
bhikkhuno puratthimāya disāya ekaį¹ƒsabhāvito samādhi hoti dibabānaį¹ƒ
rÅ«pānaį¹ƒ dassanāya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ, no ca kho
dibbānaį¹ƒ saddānaį¹ƒ savaį¹‡Äya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ. So
puratthimāya disāya ekaį¹ƒsabhāvite samādhimhi dibbānaį¹ƒ rÅ«pānaį¹ƒ dassanāya
piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ, no ca kho dibbānaį¹ƒ saddānaį¹ƒ
savaį¹‡Äya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ. Puratthimāya disāya
dibbāni rÅ«pāni passati piyarÅ«pāni kāmÅ«pasaį¹ƒhitāni rajanÄ«yāni, no ca kho
dibbāni saddāni suį¹‡Äti piyarÅ«pāni kāmÅ«pasaį¹ƒhitāni rajanÄ«yāni. Taį¹ƒ kissa
hetu: evaį¹ƒ hetaį¹ƒ mahāli hoti bhikkhuno puratthimāya disāya ekaį¹ƒsabhāvite
samādhimhi dibbānaį¹ƒ rÅ«pānaį¹ƒ dassanāya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ
rajanÄ«yānaį¹ƒ, no ca kho dibbānaį¹ƒ saddānaį¹ƒ savaį¹‡Äya piyarÅ«pānaį¹ƒ
kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ.

 

7. Puna ca paraį¹ƒ mahāli bhikkhuno dakkhiį¹‡Äya disāya ekaį¹ƒsabhāvito
samādhi hoti dibbānaį¹ƒ rÅ«pānaį¹ƒ dassanāya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ
rajanÄ«yānaį¹ƒ, no ca kho dibbānaį¹ƒ saddānaį¹ƒ savaį¹‡Äya piyarÅ«pānaį¹ƒ
kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ. So dakkhiį¹‡Äya disāya ekaį¹ƒsabhāvite
samādhimhi dibbānaį¹ƒ rÅ«pānaį¹ƒ dassanāya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ
rajanÄ«yānaį¹ƒ, no ca kho dibbānaį¹ƒ saddānaį¹ƒ savaį¹‡Äya piyarÅ«pānaį¹ƒ
kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ. Dakkhiį¹‡Äya disāya dibbāni rÅ«pāni passati
piyarÅ«pāni kāmÅ«pasaį¹ƒhitāni rajanÄ«yāni, no ca kho dibbāni saddāni suį¹‡Äti
piyarÅ«pāni kāmÅ«pasaį¹ƒhitāni rajanÄ«yāni. Taį¹ƒ kissa hetu: evaį¹ƒ hetaį¹ƒ mahāli
hoti bhikkhuno dakkhiį¹‡Äya disāya ekaį¹ƒsabhāvite samādhimhi dibbānaį¹ƒ
rÅ«pānaį¹ƒ dassanāya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ, no ca kho
dibbānaį¹ƒ saddānaį¹ƒ savaį¹‡Äya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ.
Puna ca paraį¹ƒ mahāli bhikkhuno pacchimāya disāya ekaį¹ƒsabhāvito samādhi
hoti dibbānaį¹ƒ rÅ«pānaį¹ƒ dassanāya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ
rajanÄ«yānaį¹ƒ, no ca kho dibbānaį¹ƒ saddānaį¹ƒ savaį¹‡Äya piyarÅ«pānaį¹ƒ
kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ. So pacchimāya disāya ekaį¹ƒsabhāvite
samādhimhi dibbānaį¹ƒ rÅ«pānaį¹ƒ dassanāya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ
rajanÄ«yānaį¹ƒ, no ca kho dibbānaį¹ƒ saddānaį¹ƒ savaį¹‡Äya piyarÅ«pānaį¹ƒ
kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ. Pacchimāya disāya dibbāni rÅ«pāni passati
piyarÅ«pāni kāmÅ«pasaį¹ƒhitāni rajanÄ«yāni, no ca kho dibbāni saddāni suį¹‡Äti
piyarÅ«pāni kāmÅ«pasaį¹ƒhitāni rajanÄ«yāni. Taį¹ƒ kissa hetu: evaį¹ƒ hetaį¹ƒ mahāli
hoti bhikkhuno pacchimāya disāya ekaį¹ƒsabhāvite samādhimhi dibbānaį¹ƒ
rÅ«pānaį¹ƒ dassanāya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ, no ca kho
dibbānaį¹ƒ saddānaį¹ƒ savaį¹‡Äya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ.
Puna ca paraį¹ƒ mahāli bhikkhuno uttarāya disāya ekaį¹ƒsabhāvito samādhi
hoti dibbānaį¹ƒ rÅ«pānaį¹ƒ dassanāya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ
rajanÄ«yānaį¹ƒ, no ca kho dibbānaį¹ƒ saddānaį¹ƒ savaį¹‡Äya piyarÅ«pānaį¹ƒ
kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ. So uttarāya disāya ekaį¹ƒsabhāvite
samādhimhi dibbānaį¹ƒ rÅ«pānaį¹ƒ dassanāya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ
rajanÄ«yānaį¹ƒ, no ca kho dibbānaį¹ƒ saddānaį¹ƒ savaį¹‡Äya piyarÅ«pānaį¹ƒ
kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ. Uttarāya disāya dibbāni rÅ«pāni passati
piyarÅ«pāni kāmÅ«pasaį¹ƒhitāni rajanÄ«yāni, no ca kho dibbāni saddāni suį¹‡Äti
piyarÅ«pāni kāmÅ«pasaį¹ƒhitāni rajanÄ«yāni. Taį¹ƒ kissa hetu: evaį¹ƒ hetaį¹ƒ mahāli
hoti bhikkhuno uttarāya disāya ekaį¹ƒsabhāvite samādhimhi dibbānaį¹ƒ
rÅ«pānaį¹ƒ dassanāya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ, no ca kho
dibbānaį¹ƒ saddānaį¹ƒ savaį¹‡Äya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ.
Uddhamadho tiriyaį¹ƒ ekaį¹ƒsabhāvito samādhi hoti dibbānaį¹ƒ rÅ«pānaį¹ƒ dassanāya
piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ, no ca kho dibbānaį¹ƒ saddānaį¹ƒ
savaį¹‡Äya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ. So uddhamadho tiriyaį¹ƒ
ekaį¹ƒsabhāvite samādhimhi dibbānaį¹ƒ rÅ«pānaį¹ƒ dassanāya piyarÅ«pānaį¹ƒ
kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ, no ca kho dibbānaį¹ƒ saddānaį¹ƒ savaį¹‡Äya
piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ, uddhamadho tiriyaį¹ƒ dibbāni
rÅ«pāni passati piyarÅ«pāni kāmÅ«pasaį¹ƒhitāni rajanÄ«yāni no ca kho dibbāni
saddāni suį¹‡Äti piyarÅ«pāni kāmÅ«pasaį¹ƒhitāni rajanÄ«yāni. Tiį¹ƒ kissa hetu?
Evaį¹ƒ hetaį¹ƒ mahāli bhikkhuno dakkhiį¹‡Äya disāya ekaį¹ƒsabhāvito samādhi hoti
dibbānaį¹ƒ rÅ«pānaį¹ƒ dassanāya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ, no
ca kho dibbānaį¹ƒ saddānaį¹ƒ savaį¹‡Äya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ
rajanÄ«yānaį¹ƒ. So dakkhiį¹‡Äya disāya ekaį¹ƒsabhāvite samādhimhi dibbānaį¹ƒ
rÅ«pānaį¹ƒ dassanāya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ, no ca kho
dibbānaį¹ƒ saddānaį¹ƒ savaį¹‡Äya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ.
Dakkhiį¹‡Äya disāya dibbāni rÅ«pāni passati piyarÅ«pāni kāmÅ«pasaį¹ƒhitāni
rajanÄ«yāni, no ca kho dibbāni saddāni suį¹‡Äti piyarÅ«pāni kāmÅ«pasaį¹ƒhitāni
rajanÄ«yāni. Taį¹ƒ kissa hetu: evaį¹ƒ hetaį¹ƒ mahāli hoti bhikkhuno dakkhiį¹‡Äya
disāya ekaį¹ƒsabhāvite samādhimhi dibbānaį¹ƒ rÅ«pānaį¹ƒ dassanāya piyarÅ«pānaį¹ƒ
kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ, no ca kho dibbānaį¹ƒ saddānaį¹ƒ savaį¹‡Äya
piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ. Puna ca paraį¹ƒ mahāli bhikkhuno
pacchimāya disāya ekaį¹ƒsabhāvito samādhi hoti dibabānaį¹ƒ rÅ«pānaį¹ƒ
dassanāya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ, no ca kho dibbānaį¹ƒ
saddānaį¹ƒ savaį¹‡Äya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ. So
pacchimāya disāya ekaį¹ƒsabhāvite samādhimhi dibbānaį¹ƒ rÅ«pānaį¹ƒ dassanāya
piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ, no ca kho dibbānaį¹ƒ saddānaį¹ƒ
savaį¹‡Äya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ. Pacchimāya disāya
dibbāni rÅ«pāni passati piyarÅ«pāni kāmÅ«pasaį¹ƒhitāni rajanÄ«yāni, no ca kho
dibbāni saddāni suį¹‡Äti piyarÅ«pāni kāmÅ«pasaį¹ƒhitāni rajanÄ«yāni. Taį¹ƒ kissa
hetu: evaį¹ƒ hetaį¹ƒ mahāli hoti bhikkhuno pacchimāya disāya ekaį¹ƒsabhāvite
samādhimhi dibbānaį¹ƒ rÅ«pānaį¹ƒ dassanāya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ
rajanÄ«yānaį¹ƒ, no ca kho dibbānaį¹ƒ saddānaį¹ƒ savaį¹‡Äya piyarÅ«pānaį¹ƒ
kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ. Puna ca paraį¹ƒ mahāli bhikkhuno uttarāya
disāya ekaį¹ƒsabhāvito samādhi hoti dibabānaį¹ƒ rÅ«pānaį¹ƒ dassanāya
piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ, no ca kho dibbānaį¹ƒ saddānaį¹ƒ
savaį¹‡Äya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ. So uttarāya disāya
ekaį¹ƒsabhāvite samādhimhi dibbānaį¹ƒ rÅ«pānaį¹ƒ dassanāya piyarÅ«pānaį¹ƒ
kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ, no ca kho dibbānaį¹ƒ saddānaį¹ƒ savaį¹‡Äya
piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ. Uttarāya disāya dibbāni rÅ«pāni
passati piyarÅ«pāni kāmÅ«pasaį¹ƒhitāni rajanÄ«yāni, no ca kho dibbāni
saddāni suį¹‡Äti piyarÅ«pāni kāmÅ«pasaį¹ƒhitāni rajanÄ«yāni. Taį¹ƒ kissa hetu:
evaį¹ƒ hetaį¹ƒ mahāli hoti bhikkhuno uttarāya disāya ekaį¹ƒsabhāvite
samādhimhi dibbānaį¹ƒ rÅ«pānaį¹ƒ dassanāya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ
rajanÄ«yānaį¹ƒ, no ca kho dibbānaį¹ƒ saddānaį¹ƒ savaį¹‡Äya piyarÅ«pānaį¹ƒ
kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ. Uddhamadho tiriyaį¹ƒ ekaį¹ƒsabhāvito samādhi
hoti dibbānaį¹ƒ rÅ«pānaį¹ƒ dassanāya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ
rajanÄ«yānaį¹ƒ, no ca kho dibbānaį¹ƒ saddānaį¹ƒ savaį¹‡Äya piyarÅ«pānaį¹ƒ
kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ. So uddhamadho tiriyaį¹ƒ ekaį¹ƒsabhāvite
samādhimhi dibbānaį¹ƒ rÅ«pānaį¹ƒ dassanāya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ
rajanÄ«yānaį¹ƒ, no ca kho dibbānaį¹ƒ saddānaį¹ƒ savaį¹‡Äya piyarÅ«pānaį¹ƒ
kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ.
8. Idha mahāli bhikkhuno puratthimāya disāya ekaį¹ƒsabhāvito samādhi hoti
dibbānaį¹ƒ saddānaį¹ƒ savaį¹‡Äya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ, no
ca kho dibbānaį¹ƒ rÅ«pānaį¹ƒ dassanāya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ
rajanÄ«yānaį¹ƒ. So puratthimāya disāya ekaį¹ƒsabhāvite samādhimbhi dibbānaį¹ƒ
saddānaį¹ƒ savaį¹‡Äya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ, no ca kho
dibbānaį¹ƒ rÅ«pānaį¹ƒ dassanāya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ.
Puratthimāya disāya dibbāni saddāni suį¹‡Äti piyarÅ«pāni kāmÅ«pasaį¹ƒhitāni
rajanÄ«yāni, no ca kho dibbāni rÅ«pāni passati kāmÅ«pasaį¹ƒhitāni rajanÄ«yāni.
Taį¹ƒ kissa hetu? Evaį¹ƒ hetaį¹ƒ mahāli hoti bhikkhuno puratthimāya disāya
ekaį¹ƒsabhāvite samādhimbhi dibbānaį¹ƒ saddānaį¹ƒ savaį¹‡Äya piyarÅ«pānaį¹ƒ
kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ, no ca kho dibbānaį¹ƒ rÅ«pānaį¹ƒ dassanāya
piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ.

 

[BJT Page 330] [\x 330/]

 

9. Puna ca paraį¹ƒ mahāli bhikkhuno dakkhiį¹‡Äya disāya ekaį¹ƒsabhāvito
samādhi hoti dibbānaį¹ƒ saddānaį¹ƒ savaį¹‡Äya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ
rajanÄ«yānaį¹ƒ, no ca kho dibbānaį¹ƒ rÅ«pānaį¹ƒ dassanāya piyarÅ«pānaį¹ƒ
kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ. So dakkhiį¹‡Äya disāya ekaį¹ƒsabhāvite
samādhimbhi dibbānaį¹ƒ saddānaį¹ƒ savaį¹‡Äya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ
rajanÄ«yānaį¹ƒ, no ca kho dibbānaį¹ƒ rÅ«pānaį¹ƒ dassanāya piyarÅ«pānaį¹ƒ
kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ. Dakkhiį¹‡Äya disāya dibbāni saddāni suį¹‡Äti
piyarÅ«pāni kāmÅ«pasaį¹ƒhitāni rajanÄ«yāni, no ca kho dibbāni rÅ«pāni passati
kāmÅ«pasaį¹ƒhitāni rajanÄ«yāni. Taį¹ƒ kissa hetu? Evaį¹ƒ hetaį¹ƒ mahāli hoti
bhikkhuno dakkhiį¹‡Äya disāya ekaį¹ƒsabhāvite samādhimbhi dibbānaį¹ƒ saddānaį¹ƒ
savaį¹‡Äya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ, no ca kho dibbānaį¹ƒ
rÅ«pānaį¹ƒ dassanāya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ. Puna ca
paraį¹ƒ mahāli bhikkhuno pacchimāya disāya ekaį¹ƒsabhāvito samādhi hoti
dibbānaį¹ƒ saddānaį¹ƒ savaį¹‡Äya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ, no
ca kho dibbānaį¹ƒ rÅ«pānaį¹ƒ dassanāya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ
rajanÄ«yānaį¹ƒ. So pacchimāya disāya ekaį¹ƒsabhāvite samādhimbhi dibbānaį¹ƒ
saddānaį¹ƒ savaį¹‡Äya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ, no ca kho
dibbānaį¹ƒ rÅ«pānaį¹ƒ dassanāya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ.
Pacchimāya disāya dibbāni saddāni suį¹‡Äti piyarÅ«pāni kāmÅ«pasaį¹ƒhitāni
rajanÄ«yāni, no ca kho dibbāni rÅ«pāni passati kāmÅ«pasaį¹ƒhitāni rajanÄ«yāni.
Taį¹ƒ kissa hetu? Evaį¹ƒ hetaį¹ƒ mahāli hoti bhikkhuno pacchimāya disāya
ekaį¹ƒsabhāvite samādhimbhi dibbānaį¹ƒ saddānaį¹ƒ savaį¹‡Äya piyarÅ«pānaį¹ƒ
kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ, no ca kho dibbānaį¹ƒ rÅ«pānaį¹ƒ dassanāya
piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ. Puna ca paraį¹ƒ mahāli bhikkhuno
uttarāya disāya ekaį¹ƒsabhāvito samādhi hoti dibbānaį¹ƒ saddānaį¹ƒ savaį¹‡Äya
piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ, no ca kho dibbānaį¹ƒ rÅ«pānaį¹ƒ
dassanāya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ. So uttarāya disāya
ekaį¹ƒsabhāvite samādhimbhi dibbānaį¹ƒ saddānaį¹ƒ savaį¹‡Äya piyarÅ«pānaį¹ƒ
kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ, no ca kho dibbānaį¹ƒ rÅ«pānaį¹ƒ dassanāya
piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ. Uttarāya disāya dibbāni
saddāni suį¹‡Äti piyarÅ«pāni kāmÅ«pasaį¹ƒhitāni rajanÄ«yāni, no ca kho dibbāni
rÅ«pāni passati kāmÅ«pasaį¹ƒhitāni rajanÄ«yāni. Taį¹ƒ kissa hetu? Evaį¹ƒ hetaį¹ƒ
mahāli hoti bhikkhuno uttarāya disāya ekaį¹ƒsabhāvite samādhimbhi dibbānaį¹ƒ
saddānaį¹ƒ savaį¹‡Äya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ, no ca kho
dibbānaį¹ƒ rÅ«pānaį¹ƒ dassanāya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ.
Puna ca paraį¹ƒ mahāli bhikkhuno uddhamadho tiriyaį¹ƒ ekaį¹ƒsabhāvito samādhi
hoti dibbānaį¹ƒ saddānaį¹ƒ savaį¹‡Äya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ
rajanÄ«yānaį¹ƒ, no ca kho dibbānaį¹ƒ rÅ«pānaį¹ƒ dassanāya piyarÅ«pānaį¹ƒ
kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ. So uddhamadho tiriyaį¹ƒ ekaį¹ƒsabhāvite
samādhimbhi dibbānaį¹ƒ saddānaį¹ƒ savaį¹‡Äya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ
rajanÄ«yānaį¹ƒ, no ca kho dibbānaį¹ƒ rÅ«pānaį¹ƒ dassanāya piyarÅ«pānaį¹ƒ
kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ. Uddhamadho tiriyaį¹ƒ dibbāni saddāni suį¹‡Äti
piyarÅ«pāni kāmÅ«pasaį¹ƒhitāni rajanÄ«yāni, no ca kho dibbāni rÅ«pāni passati
kāmÅ«pasaį¹ƒhitāni rajanÄ«yāni. Taį¹ƒ kissa hetu? Evaį¹ƒ hetaį¹ƒ mahāli hoti
bhikkhuno uddhamadho tiriyaį¹ƒ ekaį¹ƒsabhāvite samādhimbhi dibbānaį¹ƒ saddānaį¹ƒ
savaį¹‡Äya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ, no ca kho dibbānaį¹ƒ
rÅ«pānaį¹ƒ dassanāya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ so dakkhiį¹‡Äya
disāya ekaį¹ƒsabhāvito samādhi hoti dibbānaį¹ƒ saddānaį¹ƒ savaį¹‡Äya
piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ, no ca kho dibbānaį¹ƒ rÅ«pānaį¹ƒ
dassanāya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ. So dakkhiį¹‡Äya disāya
ekaį¹ƒsabhāvite samādhimbhi dibbānaį¹ƒ saddānaį¹ƒ savaį¹‡Äya piyarÅ«pānaį¹ƒ
kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ, no ca kho dibbānaį¹ƒ rÅ«pānaį¹ƒ dassanāya
piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ. Dakkhiį¹‡Äya disāya dibbāni
saddāni suį¹‡Äti piyarÅ«pāni kāmÅ«pasaį¹ƒhitāni rajanÄ«yāni, no ca kho dibbāni
rÅ«pāni passati kāmÅ«pasaį¹ƒhitāni rajanÄ«yāni. Taį¹ƒ kissa hetu? Evaį¹ƒ hetaį¹ƒ
mahāli hoti bhikkhuno dakkhiį¹‡Äya disāya ekaį¹ƒsabhāvite samādhimbhi
dibbānaį¹ƒ saddānaį¹ƒ savaį¹‡Äya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ, no
ca kho dibbānaį¹ƒ rÅ«pānaį¹ƒ dassanāya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ
rajanÄ«yānaį¹ƒ. So pacchimāya disāya ekaį¹ƒsabhāvito samādhi hoti dibbānaį¹ƒ
saddānaį¹ƒ savaį¹‡Äya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ, no ca kho
dibbānaį¹ƒ rÅ«pānaį¹ƒ dassanāya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ. So
pacchimāya disāya ekaį¹ƒsabhāvite samādhimbhi dibbānaį¹ƒ saddānaį¹ƒ savaį¹‡Äya
piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ, no ca kho dibbānaį¹ƒ rÅ«pānaį¹ƒ
dassanāya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ. Pacchimāya disāya
dibbāni saddāni suį¹‡Äti piyarÅ«pāni kāmÅ«pasaį¹ƒhitāni rajanÄ«yāni, no ca kho
dibbāni rÅ«pāni passati kāmÅ«pasaį¹ƒhitāni rajanÄ«yāni. Taį¹ƒ kissa hetu? Evaį¹ƒ
hetaį¹ƒ mahāli hoti bhikkhuno pacchimāya disāya ekaį¹ƒsabhāvite samādhimbhi
dibbānaį¹ƒ saddānaį¹ƒ savaį¹‡Äya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ, no
ca kho dibbānaį¹ƒ rÅ«pānaį¹ƒ dassanāya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ
rajanÄ«yānaį¹ƒ. So uttarāya disāya ekaį¹ƒsabhāvito samādhi hoti dibbānaį¹ƒ
saddānaį¹ƒ savaį¹‡Äya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ, no ca kho
dibbānaį¹ƒ rÅ«pānaį¹ƒ dassanāya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ. So
uttarāya disāya ekaį¹ƒsabhāvite samādhimbhi dibbānaį¹ƒ saddānaį¹ƒ savaį¹‡Äya
piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ, no ca kho dibbānaį¹ƒ rÅ«pānaį¹ƒ
dassanāya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ. Uttarāya disāya
dibbāni saddāni suį¹‡Äti piyarÅ«pāni kāmÅ«pasaį¹ƒhitāni rajanÄ«yāni, no ca kho
dibbāni rÅ«pāni passati kāmÅ«pasaį¹ƒhitāni rajanÄ«yāni. Taį¹ƒ kissa hetu? Evaį¹ƒ
hetaį¹ƒ mahāli hoti bhikkhuno uttarāya disāya ekaį¹ƒsabhāvite samādhimbhi
dibbānaį¹ƒ saddānaį¹ƒ savaį¹‡Äya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ, no
ca kho dibbānaį¹ƒ rÅ«pānaį¹ƒ dassanāya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ
rajanÄ«yānaį¹ƒ. So uddhamadho tiriyaį¹ƒ ekaį¹ƒsabhāvito samādhi hoti dibbānaį¹ƒ
saddānaį¹ƒ savaį¹‡Äya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ, no ca kho
dibbānaį¹ƒ rÅ«pānaį¹ƒ dassanāya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ. So
uddhamadho tiriyaį¹ƒ ekaį¹ƒsabhāvite samādhimbhi dibbānaį¹ƒ saddānaį¹ƒ savaį¹‡Äya
piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ, no ca kho dibbānaį¹ƒ rÅ«pānaį¹ƒ
dassanāya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ. Uddhamadho tiriyaį¹ƒ
dibbāni saddāni suį¹‡Äti piyarÅ«pāni kāmÅ«pasaį¹ƒhitāni rajanÄ«yāni, no ca kho
dibbāni rÅ«pāni passati kāmÅ«pasaį¹ƒhitāni rajanÄ«yāni. Taį¹ƒ kissa hetu? Evaį¹ƒ
hetaį¹ƒ mahāli hoti bhikkhuno dakkhiį¹‡Äya disāya ekaį¹ƒsabhāvito samādhi hoti
dibbānaį¹ƒ saddānaį¹ƒ savaį¹‡Äya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ, no
ca kho dibbānaį¹ƒ rÅ«pānaį¹ƒ dassanāya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ
rajanÄ«yānaį¹ƒ. So dakkhiį¹‡Äya disāya ekaį¹ƒsabhāvite samādhimbhi dibbānaį¹ƒ
saddānaį¹ƒ savaį¹‡Äya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ, no ca kho
dibbānaį¹ƒ rÅ«pānaį¹ƒ dassanāya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ.
Dakkhiį¹‡Äya disāya dibbāni saddāni suį¹‡Äti piyarÅ«pāni kāmÅ«pasaį¹ƒhitāni
rajanÄ«yāni, no ca kho dibbāni rÅ«pāni passati kāmÅ«pasaį¹ƒhitāni rajanÄ«yāni.
Taį¹ƒ kissa hetu? Evaį¹ƒ hetaį¹ƒ mahāli hoti bhikkhuno dakkhiį¹‡Äya disāya
ekaį¹ƒsabhāvite samādhimbhi dibbānaį¹ƒ saddānaį¹ƒ savaį¹‡Äya piyarÅ«pānaį¹ƒ
kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ, no ca kho dibbānaį¹ƒ rÅ«pānaį¹ƒ dassanāya
piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ. Evaį¹ƒ hetaį¹ƒ mahāli hoti
bhikkhuno pacchimāya disāya ekaį¹ƒsabhāvito samādhi hoti dibbānaį¹ƒ saddānaį¹ƒ
savaį¹‡Äya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ, no ca kho dibbānaį¹ƒ
rÅ«pānaį¹ƒ dassanāya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ. So
pacchimāya disāya ekaį¹ƒsabhāvite samādhimbhi dibbānaį¹ƒ saddānaį¹ƒ savaį¹‡Äya
piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ, no ca kho dibbānaį¹ƒ rÅ«pānaį¹ƒ
dassanāya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ. Pacchimāya disāya
dibbāni saddāni suį¹‡Äti piyarÅ«pāni kāmÅ«pasaį¹ƒhitāni rajanÄ«yāni, no ca kho
dibbāni rÅ«pāni passati kāmÅ«pasaį¹ƒhitāni rajanÄ«yāni. Taį¹ƒ kissa hetu? Evaį¹ƒ
hetaį¹ƒ mahāli hoti bhikkhuno pacchimāya disāya ekaį¹ƒsabhāvite samādhimbhi
dibbānaį¹ƒ saddānaį¹ƒ savaį¹‡Äya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ, no
ca kho dibbānaį¹ƒ rÅ«pānaį¹ƒ dassanāya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ
rajanÄ«yānaį¹ƒ. Evaį¹ƒ hetaį¹ƒ mahāli hoti bhikkhuno uttarāya disāya
ekaį¹ƒsabhāvito samādhi hoti dibbānaį¹ƒ saddānaį¹ƒ savaį¹‡Äya piyarÅ«pānaį¹ƒ
kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ, no ca kho dibbānaį¹ƒ rÅ«pānaį¹ƒ dassanāya
piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ. So uttarāya disāya
ekaį¹ƒsabhāvite samādhimbhi dibbānaį¹ƒ saddānaį¹ƒ savaį¹‡Äya piyarÅ«pānaį¹ƒ
kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ, no ca kho dibbānaį¹ƒ rÅ«pānaį¹ƒ dassanāya
piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ. Uttarāya disāya dibbāni
saddāni suį¹‡Äti piyarÅ«pāni kāmÅ«pasaį¹ƒhitāni rajanÄ«yāni, no ca kho dibbāni
rÅ«pāni passati kāmÅ«pasaį¹ƒhitāni rajanÄ«yāni. Taį¹ƒ kissa hetu? Evaį¹ƒ hetaį¹ƒ
mahāli hoti bhikkhuno uttarāya disāya ekaį¹ƒsabhāvite samādhimbhi dibbānaį¹ƒ
saddānaį¹ƒ savaį¹‡Äya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ, no ca kho
dibbānaį¹ƒ rÅ«pānaį¹ƒ dassanāya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ.
Evaį¹ƒ hetaį¹ƒ mahāli hoti bhikkhuno uddhamadho tiriyaį¹ƒ ekaį¹ƒsabhāvito
samādhi hoti dibbānaį¹ƒ saddānaį¹ƒ savaį¹‡Äya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ
rajanÄ«yānaį¹ƒ, no ca kho dibbānaį¹ƒ rÅ«pānaį¹ƒ dassanāya piyarÅ«pānaį¹ƒ
kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ. So uddhamadho tiriyaį¹ƒ ekaį¹ƒsabhāvite
samādhimbhi dibbānaį¹ƒ saddānaį¹ƒ savaį¹‡Äya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ
rajanÄ«yānaį¹ƒ, no ca kho dibbānaį¹ƒ rÅ«pānaį¹ƒ dassanāya piyarÅ«pānaį¹ƒ
kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ. Uddhamadho tiriyaį¹ƒ dibbāni saddāni suį¹‡Äti
piyarÅ«pāni kāmÅ«pasaį¹ƒhitāni rajanÄ«yāni, no ca kho dibbāni rÅ«pāni passati
kāmÅ«pasaį¹ƒhitāni rajanÄ«yāni. Taį¹ƒ kissa hetu? Evaį¹ƒ hetaį¹ƒ mahāli hoti
bhikkhuno uddhamadho tiriyaį¹ƒ ekaį¹ƒsabhāvite samādhimbhi dibbānaį¹ƒ saddānaį¹ƒ
savaį¹‡Äya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ, no ca kho dibbānaį¹ƒ
rÅ«pānaį¹ƒ dassanāya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ.

 

10. Idha mahāli bhikkhuno puratthimāya disāya ubhayaį¹ƒsabhāvito samādhi
hoti dibbānaƱca rÅ«pānaį¹ƒ dassanāya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ
rajanÄ«yānaį¹ƒ, [PTS Page 155] [\q 155/]
dibbānaƱca saddānaį¹ƒ savaį¹‡Äya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ.
So puratthimāya disāya ubhayaį¹ƒsabhāvite samādhimbhi dibbānaƱca rÅ«pānaį¹ƒ
dassanāya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ, dibbānaƱca saddānaį¹ƒ
savaį¹‡Äya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ. Puratthimāya disāya
dibbāni ca rÅ«pāni passati piyarÅ«pāni kāmÅ«pasaį¹ƒhitāni rajanÄ«yāni, dibbāni
ca saddāni suį¹‡Äti piyarÅ«pāni kāmÅ«pasaį¹ƒhitāni rajanÄ«yāni. Taį¹ƒ kissa
hetu? Evaį¹ƒ hetaį¹ƒ mahāli hoti bhikkhuno puratthimāya disāya
ubhayaį¹ƒsabhāvite samādhimbhi dibbānaƱca rÅ«pānaį¹ƒ dassanāya piyarÅ«pānaį¹ƒ
kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ, dibbānaƱca saddānaį¹ƒ savaį¹‡Äya piyarÅ«pānaį¹ƒ
kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ.

 

11. Puna ca paraį¹ƒ mahāli bhikkhuno dakkhiį¹‡Äya disāya ubhayaį¹ƒsabhāvito
samādhi hoti dibbānaƱca rÅ«pānaį¹ƒ dassanāya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ
rajanÄ«yānaį¹ƒ, dibbānaƱca saddānaį¹ƒ savaį¹‡Äya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ
rajanÄ«yānaį¹ƒ. So dakkhiį¹‡Äya disāya ubhayaį¹ƒsabhāvite samādhimbhi
dibbānaƱca rÅ«pānaį¹ƒ dassanāya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ,
dibbānaƱca saddānaį¹ƒ savaį¹‡Äya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ.
Puratthimāya disāya dibbāni ca rÅ«pāni passati piyarÅ«pāni kāmÅ«pasaį¹ƒhitāni
rajanÄ«yāni, dibbāni ca saddāni suį¹‡Äti piyarÅ«pāni kāmÅ«pasaį¹ƒhitāni
rajanÄ«yāni. Taį¹ƒ kissa hetu? Evaį¹ƒ hetaį¹ƒ mahāli hoti bhikkhuno dakkhiį¹‡Äya
disāya ubhayaį¹ƒsabhāvite samādhimbhi dibbānaƱca rÅ«pānaį¹ƒ dassanāya
piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ, dibbānaƱca saddānaį¹ƒ savaį¹‡Äya
piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ. Puna ca paraį¹ƒ mahāli bhikkhuno
pacchimāya disāya ubhayaį¹ƒsabhāvito samādhi hoti dibbānaƱca rÅ«pānaį¹ƒ
dassanāya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ, dibbānaƱca saddānaį¹ƒ
savaį¹‡Äya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ. So pacchimāya disāya
ubhayaį¹ƒsabhāvite samādhimbhi dibbānaƱca rÅ«pānaį¹ƒ dassanāya piyarÅ«pānaį¹ƒ
kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ, dibbānaƱca saddānaį¹ƒ savaį¹‡Äya piyarÅ«pānaį¹ƒ
kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ. Puratthimāya disāya dibbāni ca rÅ«pāni
passati piyarÅ«pāni kāmÅ«pasaį¹ƒhitāni rajanÄ«yāni, dibbāni ca saddāni suį¹‡Äti
piyarÅ«pāni kāmÅ«pasaį¹ƒhitāni rajanÄ«yāni. Taį¹ƒ kissa hetu? Evaį¹ƒ hetaį¹ƒ
mahāli hoti bhikkhuno pacchimāya disāya ubhayaį¹ƒsabhāvite samādhimbhi
dibbānaƱca rÅ«pānaį¹ƒ dassanāya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ,
dibbānaƱca saddānaį¹ƒ savaį¹‡Äya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ.
Puna ca paraį¹ƒ mahāli bhikkhuno uttarāya disāya ubhayaį¹ƒsabhāvito samādhi
hoti dibbānaƱca rÅ«pānaį¹ƒ dassanāya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ
rajanÄ«yānaį¹ƒ, dibbānaƱca saddānaį¹ƒ savaį¹‡Äya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ
rajanÄ«yānaį¹ƒ. So uttarāya disāya ubhayaį¹ƒsabhāvite samādhimbhi dibbānaƱca
rÅ«pānaį¹ƒ dassanāya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ, dibbānaƱca
saddānaį¹ƒ savaį¹‡Äya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ. Puratthimāya
disāya dibbāni ca rÅ«pāni passati piyarÅ«pāni kāmÅ«pasaį¹ƒhitāni rajanÄ«yāni,
dibbāni ca saddāni suį¹‡Äti piyarÅ«pāni kāmÅ«pasaį¹ƒhitāni rajanÄ«yāni. Taį¹ƒ
kissa hetu? Evaį¹ƒ hetaį¹ƒ mahāli hoti bhikkhuno uttarāya disāya
ubhayaį¹ƒsabhāvite samādhimbhi dibbānaƱca rÅ«pānaį¹ƒ dassanāya piyarÅ«pānaį¹ƒ
kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ, dibbānaƱca saddānaį¹ƒ savaį¹‡Äya piyarÅ«pānaį¹ƒ
kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ. Puna ca paraį¹ƒ mahāli bhikkhuno uddhamadho
tiriyaį¹ƒ ubhayaį¹ƒsabhāvito samādhi hoti dibbānaƱca rÅ«pānaį¹ƒ dassanāya
piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ, dibbānaƱca saddānaį¹ƒ savaį¹‡Äya
piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ. So uddhamadho tiriyaį¹ƒ
ubhayaį¹ƒsabhāvite samādhi hoti dibbānaƱca rÅ«pānaį¹ƒ dassanāya piyarÅ«pānaį¹ƒ
kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ, dibbānaƱca saddānaį¹ƒ savaį¹‡Äya piyarÅ«pānaį¹ƒ
kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ. Puratthimāya disāya dibbāni ca rÅ«pāni
passati piyarÅ«pāni kāmÅ«pasaį¹ƒhitāni rajanÄ«yāni, dibbāni ca saddāni suį¹‡Äti
piyarÅ«pāni kāmÅ«pasaį¹ƒhitāni rajanÄ«yāni. Taį¹ƒ kissa hetu? Evaį¹ƒ hetaį¹ƒ
mahāli hoti bhikkhuno uddhamadho tiriyaį¹ƒ ubhayaį¹ƒsabhāvite samādhi hoti
dibbānaƱca rÅ«pānaį¹ƒ dassanāya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ,
dibbānaƱca saddānaį¹ƒ savaį¹‡Äya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ.
So dakkhiį¹‡Äya disāya ubhayaį¹ƒsabhāvito samādhi hoti dibbānaƱca rÅ«pānaį¹ƒ
dassanāya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ, dibbānaƱca saddānaį¹ƒ
savaį¹‡Äya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ. So dakkhiį¹‡Äya disāya
ubhayaį¹ƒsabhāvite samādhimbhi dibbānaƱca rÅ«pānaį¹ƒ dassanāya piyarÅ«pānaį¹ƒ
kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ, dibbānaƱca saddānaį¹ƒ savaį¹‡Äya piyarÅ«pānaį¹ƒ
kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ. Puratthimāya disāya dibbāni ca rÅ«pāni
passati piyarÅ«pāni kāmÅ«pasaį¹ƒhitāni rajanÄ«yāni, dibbāni ca saddāni suį¹‡Äti
piyarÅ«pāni kāmÅ«pasaį¹ƒhitāni rajanÄ«yāni. Taį¹ƒ kissa hetu? Evaį¹ƒ hetaį¹ƒ
mahāli hoti bhikkhuno dakkhiį¹‡Äya disāya ubhayaį¹ƒsabhāvite samādhimbhi
dibbānaƱca rÅ«pānaį¹ƒ dassanāya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ,
dibbānaƱca saddānaį¹ƒ savaį¹‡Äya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ.
So pacchimāya disāya ubhayaį¹ƒsabhāvito samādhi hoti dibbānaƱca rÅ«pānaį¹ƒ
dassanāya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ, dibbānaƱca saddānaį¹ƒ
savaį¹‡Äya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ. So pacchimāya disāya
ubhayaį¹ƒsabhāvite samādhimbhi dibbānaƱca rÅ«pānaį¹ƒ dassanāya piyarÅ«pānaį¹ƒ
kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ, dibbānaƱca saddānaį¹ƒ savaį¹‡Äya piyarÅ«pānaį¹ƒ
kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ. Puratthimāya disāya dibbāni ca rÅ«pāni
passati piyarÅ«pāni kāmÅ«pasaį¹ƒhitāni rajanÄ«yāni, dibbāni ca saddāni suį¹‡Äti
piyarÅ«pāni kāmÅ«pasaį¹ƒhitāni rajanÄ«yāni. Taį¹ƒ kissa hetu? Evaį¹ƒ hetaį¹ƒ
mahāli hoti bhikkhuno pacchimāya disāya ubhayaį¹ƒsabhāvite samādhimbhi
dibbānaƱca rÅ«pānaį¹ƒ dassanāya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ,
dibbānaƱca saddānaį¹ƒ savaį¹‡Äya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ.
So uttarāya disāya ubhayaį¹ƒsabhāvito samādhi hoti dibbānaƱca rÅ«pānaį¹ƒ
dassanāya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ, dibbānaƱca saddānaį¹ƒ
savaį¹‡Äya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ. So uttarāya disāya
ubhayaį¹ƒsabhāvite samādhimbhi dibbānaƱca rÅ«pānaį¹ƒ dassanāya piyarÅ«pānaį¹ƒ
kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ, dibbānaƱca saddānaį¹ƒ savaį¹‡Äya piyarÅ«pānaį¹ƒ
kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ. Puratthimāya disāya dibbāni ca rÅ«pāni
passati piyarÅ«pāni kāmÅ«pasaį¹ƒhitāni rajanÄ«yāni, dibbāni ca saddāni suį¹‡Äti
piyarÅ«pāni kāmÅ«pasaį¹ƒhitāni rajanÄ«yāni. Taį¹ƒ kissa hetu? Evaį¹ƒ hetaį¹ƒ
mahāli hoti bhikkhuno uttarāya disāya ubhayaį¹ƒsabhāvite samādhimbhi
dibbānaƱca rÅ«pānaį¹ƒ dassanāya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ,
dibbānaƱca saddānaį¹ƒ savaį¹‡Äya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ.
So uddhamadho tiriyaį¹ƒ ubhayaį¹ƒsabhāvito samādhi hoti dibbānaƱca rÅ«pānaį¹ƒ
dassanāya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ, dibbānaƱca saddānaį¹ƒ
savaį¹‡Äya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ. So uddhamadho tiriyaį¹ƒ
ubhayaį¹ƒsabhāvite samādhi hoti dibbānaƱca rÅ«pānaį¹ƒ dassanāya piyarÅ«pānaį¹ƒ
kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ, dibbānaƱca saddānaį¹ƒ savaį¹‡Äya piyarÅ«pānaį¹ƒ
kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ. Puratthimāya disāya dibbāni ca rÅ«pāni
passati piyarÅ«pāni kāmÅ«pasaį¹ƒhitāni rajanÄ«yāni, dibbāni ca saddāni suį¹‡Äti
piyarÅ«pāni kāmÅ«pasaį¹ƒhitāni rajanÄ«yāni. Taį¹ƒ kissa hetu? Evaį¹ƒ hetaį¹ƒ
mahāli hoti bhikkhuno uddhamadho tiriyaį¹ƒ ubhayaį¹ƒsabhāvite samādhi hoti
dibbānaƱca rÅ«pānaį¹ƒ dassanāya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ,
dibbānaƱca saddānaį¹ƒ savaį¹‡Äya piyarÅ«pānaį¹ƒ kāmÅ«pasaį¹ƒhitānaį¹ƒ rajanÄ«yānaį¹ƒ.

 

Ayaį¹ƒ kho mahāli hetu ayaį¹ƒ paccayo, yena santāneva sunakkhatto
licchaviputto dibbāni saddāni nāssosi piyarÅ«pāni kāmÅ«pasaį¹ƒhitāni
rajanÄ«yāni no asantānÄ«”ti.

 

12. “Etāsaį¹ƒ nÅ«na bhante samādhibhāvanānaį¹ƒ sacchikiriyāhetu bhikkhu bhagavati brahmacariyaį¹ƒ carantÄ«”ti.

 

[BJT Page 332] [\x 332/]

 

13. Na kho mahāli, etāsaį¹ƒ samādhibhāvanānaį¹ƒ sacchikiriyāhetÅ« [PTS Page 156]
[\q 156/] bhikkhÅ« mayi brahmacariyaį¹ƒ caranti. Atthi kho mahāli,
aƱƱe’va dhammā uttaritarā ca paį¹‡Ä«tatarā ca yesaį¹ƒ sacchikiriyāhetu
bhikkhÅ« mayi brahmacariyaį¹ƒ carantÄ«ti.

 

14. Katame pana te bhante dhammā uttaritarā ca paį¹‡Ä«tatarā ca, yesaį¹ƒ sacchikiriyāhetu bhikkhÅ« bhagavati brahmacariyaį¹ƒ carantÄ«ti.

 

15. Idha mahāli, bhikkhÅ« tiį¹‡į¹‡aį¹ƒ saį¹ƒyojanānaį¹ƒ parikkhayā sotāpanno hoti
avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaį¹‡o. Ayaį¹ƒ’pi kho mahāli, dhammo
uttaritaro ca paį¹‡Ä«tataro ca yassa sacchikiriyāhetu bhikkhÅ« mayi
brahmacariyaį¹ƒ caranti.

 

Puna ca’ paraį¹ƒ mahāli, bhikkhÅ« tiį¹‡į¹‡aį¹ƒ saį¹ƒyojanānaį¹ƒ parikkhayā
rāgadosamohānaį¹ƒ tanuttā sakadāgāmÄ« hoti sakideva imaį¹ƒ lokaį¹ƒ āgantvā
dukkhassantaį¹ƒ karoti. Ayampi kho mahāli, dhammo uttaritaro ca paį¹‡Ä«tataro
ca yassa sacchikiriyāhetu bhikkhu mayi brahmacariyaį¹ƒ caranti.

 

Puna ca’paraį¹ƒ mahāli, bhikkhu orambhāgiyānaį¹ƒ saį¹ƒyojanānaį¹ƒ parikkhayā
opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Ayampi kho
mahāli, dhammo uttaritaro ca paį¹‡Ä«tataro ca yassa sacchikiriyāhetu mayi
brahmacariyaį¹ƒ caranti.

 

Puna ca’paraį¹ƒ mahāli, bhikkhu āsavānaį¹ƒ khayā anāsavaį¹ƒ cetovimuttiį¹ƒ
paƱƱāvimuttiį¹ƒ diį¹­į¹­heva dhamme sayaį¹ƒ abhiƱƱā sacchikatvā upasampajja
viharati. Ayampi kho mahāli, dhammo uttaritaro ca paį¹‡Ä«tataro ca yassa
sacchikiriyāhetu bhikkhu mayi brahmacariyaį¹ƒ caranti.

 

Ime kho te mahāli dhammā uttaritarā ca paį¹‡Ä«tatarā ca yesaį¹ƒ sacchikiriyāhetu bhikkhÅ« mayi brahmacariyaį¹ƒ carantÄ«”ti.

 

16. “Atthi pana bhante maggo, atthi paį¹­ipadā etesaį¹ƒ dhammānaį¹ƒ sacchikiriyāyā?”Ti.

 

“Atthi kho mahāli, atthi paį¹­ipadā, etesaį¹ƒ dhammānaį¹ƒ sacchikiriyāyā”ti.

 

[BJT Page 334] [\x 334/]

 

17. [PTS Page 157] [\q 157/] “katamo pana bhante maggo, katamā paį¹­ipadā, etesaį¹ƒ dhammānaį¹ƒ sacchikiriyāyā?”Ti.

 

“Ayameva ariyo aį¹­į¹­haį¹…giko maggo, seyyathÄ«daį¹ƒ? Sammādiį¹­į¹­hi sammāsaį¹…kappo
sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi.
Ayaį¹ƒ kho mahāli maggo ayaį¹ƒ paį¹­ipadā, etesaį¹ƒ sacchikiriyāya.

 

18. Ekadāhaį¹ƒ mahāli samayaį¹ƒ kosambiyaį¹ƒ viharāmi ghositārāme. Atha kho
dve pabbajitā maį¹‡įøisso ca paribbājako jāliyo ca dārupattikantevāsÄ«
yenāhaį¹ƒ tenupasaį¹…kamiį¹ƒsu. Upasaį¹…kamitvā mama saddhiį¹ƒ sammodiį¹ƒsu,
sammodanÄ«yaį¹ƒ kathaį¹ƒ sārāį¹‡Ä«yaį¹ƒ vÄ«tisāretvā ekamantaį¹ƒ aį¹­į¹­haį¹ƒsu. Ekamantaį¹ƒ
į¹­hitā kho te dve pabbajitā maį¹ƒ etadavocuį¹ƒ. “Kinnukho āvuso gotama, taį¹ƒ
jÄ«vaį¹ƒ taį¹ƒ sarÄ«raį¹ƒ? Udāhu aƱƱaį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ aƱƱaį¹ƒ sarÄ«ra?”Nti.

 

“Tena hāvuso suį¹‡Ätha sādhukaį¹ƒ manasi karotha bhāsissāmÄ«”ti.

 

“Evamāvuso”ti kho te dve pabbajitā mama paccassosuį¹ƒ. Ahaį¹ƒ etadavocaį¹ƒ:

 

19. Idhāvuso tathāgato loke uppajjati arahaį¹ƒ sammāsambuddho
vijjācaraį¹‡asampanno sugato lokavidÅ« anuttaro purisadammasārathÄ« satthā
devamanussānaį¹ƒ buddho bhagavā. So imaį¹ƒ lokaį¹ƒ sadevakaį¹ƒ samārakaį¹ƒ
sabrahmakaį¹ƒ sassamaį¹‡abrāhmaį¹‡iį¹ƒ pajaį¹ƒ sadevamanussaį¹ƒ sayaį¹ƒ abhiƱƱā
sacchikatvā pavedeti. So dhammaį¹ƒ deseti ādikalyāį¹‡aį¹ƒ majjhekalyāį¹‡aį¹ƒ
pariyosānakalyāį¹‡aį¹ƒ sātthaį¹ƒ sabyaƱjanaį¹ƒ kevalaparipuį¹‡į¹‡aį¹ƒ parisuddhaį¹ƒ
brahmacariyaį¹ƒ pakāseti.

 

19. (29). Taį¹ƒ dhammaį¹ƒ suį¹‡Äti gahapati vā gahapatiputto vā aƱƱatarasmiį¹ƒ
vā kule paccājāto. So taį¹ƒ dhammaį¹ƒ sutvā tathāgate saddhaį¹ƒ paį¹­ilabhati.
So tena saddhāpaį¹­ilābhena samannāgato iti paį¹­isaį¹ƒcikkhati: ’sambādho
gharāvāso rajāpatho1. Abbhokāso pabbajjā. Nayidaį¹ƒ sukaraį¹ƒ agāraį¹ƒ
ajjhāvasatā ekantaparipuį¹‡į¹‡aį¹ƒ ekantaparisuddhaį¹ƒ saį¹ƒkhalikhitaį¹ƒ
brahmacariyaį¹ƒ carituį¹ƒ. YannÅ«nāhaį¹ƒ kesamassuį¹ƒ ohāretvā kāsāyāni vatthāni
acchādetvā agārasmā anagāriyaį¹ƒ pabbajeyya’nti.

 

1. Rajopatho, katthaci.

 

[BJT Page 334] [\x 334/] (110)

 

So aparena samayena appaį¹ƒ vā bhogakkhandhaį¹ƒ pahāya mahantaį¹ƒ vā
bhogakkhandhaį¹ƒ pahāya appaį¹ƒ vā Ʊātiparivaį¹­į¹­aį¹ƒ pahāya mahantaį¹ƒ vā
Ʊātiparivaį¹­į¹­aį¹ƒ pahāya kesamassuį¹ƒ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā
agārasmā anagāriyaį¹ƒ pabbajati. So evaį¹ƒ pabbajito samāno
pātimokkhasaį¹ƒvarasaį¹ƒvuto viharati ācāragocarasampanno aį¹‡umattesu vajjesu
bhayadassāvī. Samādāya sikkhati sikkhāpadesu kāyakammavacīkammena
samannāgato kusalena. Parisuddhājīvo sīlasampanno indriyesu guttadvāro
bhojane mattaĆ±Ć±Å« satisampajaƱƱesu samannāgato santuį¹­į¹­ho.

 

19. (29). KathaƱca āvuso bhikkhu sīlasampanno hoti? Idha mahārāja
bhikkhu pāį¹‡Ätipātaį¹ƒ pahāya pāį¹‡Ätipātā paį¹­ivirato hoti nihitadaį¹‡įøo
nihitasattho lajjÄ« dayāpanno. Sabbapāį¹‡abhÅ«tahitānukampÄ« viharati.
Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

Adinnādānaį¹ƒ pahāya adinnādānā paį¹­ivirato hoti dinnādāyÄ« dinnapāį¹­ikaį¹…khÄ«.
Athenena sucibhÅ«tena attanā virahati. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmi.

 

Abrahmacariyaį¹ƒ pahāya brahmacārÄ« hoti ārācārÄ«1 virato methunā gāmadhammā. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

Musāvādaį¹ƒ pahāya musāvādā paį¹­ivirato hoti saccavādÄ« saccasandho theto2
paccayiko avisaį¹ƒvādako lokassa. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

Pisuį¹‡aį¹ƒ vācaį¹ƒ3 pahāya pisuį¹‡Äya vācāya paį¹­ivirato hoti. Ito sutvā na
amutra akkhātā imesaį¹ƒ bhedāya. Amutra vā sutvā na imesaį¹ƒ akkhātā amÅ«saį¹ƒ
bhedāya. Iti bhinnānaį¹ƒ vā sandhātā, sahitānaį¹ƒ vā anuppadātā4
samaggārāmo5 samaggarato samagganandiį¹ƒ samaggakaraį¹‡iį¹ƒ vācaį¹ƒ bhāsitā
hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

Pharusaį¹ƒ vācaį¹ƒ6 pahāya pharusāya vācāya paį¹­ivirato hoti. Yā sā vācā neįø·Ä
kaį¹‡į¹‡asukhā pemanÄ«yā7 hadayaį¹…gamā porÄ« bahujanakantā bahujānamanāpā,
tathārÅ«paį¹ƒ8 vācaį¹ƒ bhāsitā hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

Samphappalāpaį¹ƒ pahāya samphappalāpā paį¹­ivirato hoti kālavādÄ« bhÅ«tavādÄ«
atthavādÄ« dhammavādÄ« vinayavādÄ«. Nidhānavatiį¹ƒ vācaį¹ƒ bhāsitā hoti kālena
sāpadesaį¹ƒ pariyantavatiį¹ƒ atthasaƱhitaį¹ƒ. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

1. Anācāri, machasaį¹ƒ.
2. į¹¬heto, syā.
3. Pisuį¹‡Ävācaį¹ƒ, [PTS.]
4. Anuppādātā, [PTS.]
5. Samaggarāmo, machasaį¹ƒ.
6. Pharusāvācaį¹ƒ, [PTS.] Sitira
7. Pemaniyā, machasaį¹ƒ. 8. EvarÅ«piį¹ƒ. [PTS.] Sitira.
[BJT Page 334] [\x 334/] (112)

 

19. (30). BÄ«jagāmabhÅ«tagāmasamārambhā1 paį¹­ivirato hoti. Ekabhatatiko2
hoti rattuparato3 paį¹­ivirato4 vikālabhojanā.
NaccagÄ«tavāditavisÅ«kadassanā5 paį¹­ivirato hoti.
Mālāgandhavilepanadhāraį¹‡amaį¹‡įøanavibhusanaį¹­į¹­hānā paį¹­ivirato hoti.
Uccāsayanamahāsayanā paį¹­ivirato hoti. JātarÅ«parajatapaį¹­iggahaį¹‡Ä6
paį¹­ivirato hoti. ĀmakabaƱƱapaį¹­iggahaį¹‡Ä6 paį¹­ivirato hoti.
Āmakamaį¹ƒsapaį¹­igaggahaį¹‡Ä6 paį¹­ivirato hoti. Itthikumārikapaį¹­iggahaį¹‡Ä6
paį¹­ivirato hoti. Dāsidāsapaį¹­iggahaį¹‡Ä6 paį¹­ivirato hoti.
Ajeįø·akapaį¹­iggahaį¹‡Ä6 paį¹­ivirato hoti. Kukkuį¹­asÅ«karapaį¹­iggahaį¹‡Ä6
paį¹­ivirato hoti. Hatthigavassavaįø·avā7 paį¹­iggahaį¹‡Ä paį¹­ivirato hoti.
Khettavatthupaį¹­iggahaį¹‡Ä paį¹­ivirato hoti. DÅ«teyyapaheį¹‡a8 gamanānuyogā
paį¹­ivirato hoti. Kayavikkayā paį¹­ivirato hoti. TulākÅ«į¹­akaį¹ƒsakÅ«į¹­amānakÅ«į¹­Ä9
paį¹­ivirato hoti. Ukkoį¹­anavaƱcananikatisāci10 yogā paį¹­ivirato hoti.
Chedanavadhabandhanaviparāmosaālopasahasākarā11 paį¹­ivirato hoti.
Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

CullasÄ«laį¹ƒ12 niį¹­į¹­hitaį¹ƒ

 

19. (31). Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ bÄ«jagāmabhÅ«tagāmasamārambhaį¹ƒ13 anuyuttā viharanti,
seyyathÄ«daį¹ƒ: mÅ«labÄ«jaį¹ƒ khandhabÄ«jaį¹ƒ phalubÄ«jaį¹ƒ14 aggabÄ«jaį¹ƒ
bijabÄ«jameva15 paƱcamaį¹ƒ. Iti vā itievarÅ«pā16
bÄ«jagāmabhÅ«tagāmasamārambhā17 paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

32. Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ sannidhikāraparibhogaį¹ƒ anuyuttā viharanti,
seyyathÄ«daį¹ƒ: annasannidhiį¹ƒ pānasannidhiį¹ƒ vatthasannidhiį¹ƒ yānasannidhiį¹ƒ
sayanasannidhiį¹ƒ gandhasannidhiį¹ƒ āmisasannidhiį¹ƒ. Iti vā iti evarÅ«pā
sannidhikāraparibhogā paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lassamiį¹ƒ.

 

1. Samārabbhā, machasaį¹ƒ.
2. Ekaį¹ƒ bhattiko, machasaį¹ƒ.
3. Rattuparato, machasaį¹ƒ.
4. Virato, the. Se.
5. VisÅ«kaį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
6. Pariggahaį¹‡Ä, (sabbattha)
7. Gavassaį¹ƒ, se. Vaįø·avaį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
8. Pahiį¹‡a, sÄ«mu. Machasa. Syā.
9. KÅ«į¹­aį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
10. Sāvi, machasaį¹ƒ.
11. Sahasaį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
12. CÅ«įø·a sÄ«laį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
13. Samārabbhā, machasaį¹ƒ.
14. Phalaį¹ƒ, se. Phaluį¹ƒ, si. The.
15. Bija bÄ«jaį¹ƒ eva. The.
16. Iti evarupā, kesuci.
17. Samārabbhā, machasaį¹ƒ.

 

[BJT Page 334] [\x 334/] (114)

 

19. (33). Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ visukadassanaį¹ƒ anuyuttā viharanti, seyyathÄ«daį¹ƒ:
naccaį¹ƒ gÄ«taį¹ƒ vāditaį¹ƒ pekkhaį¹ƒ akkhātaį¹ƒ pāį¹‡issaraį¹ƒ vetālaį¹ƒ kumbhathÅ«naį¹ƒ
sobhanakaį¹ƒ1 caį¹‡įøÄlaį¹ƒ vaį¹ƒsaį¹ƒ dhopanakaį¹ƒ2 hatthiyuddhaį¹ƒ assayuddhaį¹ƒ
mahisayuddhaį¹ƒ3 usabhayuddhaį¹ƒ ajayuddhaį¹ƒ meį¹‡įøayuddhaį¹ƒ4 kukkuį¹­ayuddhaį¹ƒ
vaį¹­į¹­akayuddhaį¹ƒ daį¹‡įøayuddhaį¹ƒ muį¹­į¹­hiyuddhaį¹ƒ5 nibbuddhaį¹ƒ uyyodhikaį¹ƒ
balaggaį¹ƒ senābyÅ«haį¹ƒ aį¹‡Ä«kadassanaį¹ƒ6. Iti vā iti evarÅ«pā visÅ«kadassanā
paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

19. (34). Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ jÅ«tappamādaį¹­į¹­hānānuyogaį¹ƒ anuyuttā viharanti,
seyyathÄ«daį¹ƒ: aį¹­į¹­hapadaį¹ƒ dasapadaį¹ƒ ākāsaį¹ƒ parihārapathaį¹ƒ sannikaį¹ƒ
khalikaį¹ƒ ghaį¹­ikaį¹ƒ salākahatthaį¹ƒ akkhaį¹ƒ paį¹…gacÄ«raį¹ƒ vaį¹…kakaį¹ƒ mokkhacikaį¹ƒ
ciį¹…gulakaį¹ƒ pattāįø·hakaį¹ƒ rathakaį¹ƒ dhanukaį¹ƒ akkharikaį¹ƒ manesikaį¹ƒ
yathāvajjaį¹ƒ. Iti vā iti evarÅ«pā jÅ«tappamādaį¹­į¹­hānānuyogā paį¹­ivirato hoti.
Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

19. (35). Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ uccāsayanamahāsayanaį¹ƒ anuyuttā viharanti,
seyyathÄ«daį¹ƒ: ādandiį¹ƒ pallaį¹…kaį¹ƒ gonakaį¹ƒ cittakaį¹ƒ paį¹­ikaį¹ƒ paį¹­alikaį¹ƒ
tÅ«likaį¹ƒ vikatikaį¹ƒ uddalomiį¹ƒ ekantalomiį¹ƒ kaį¹­į¹­hissaį¹ƒ koseyyaį¹ƒ kuttakaį¹ƒ
hatthattharaį¹ƒ assattharaį¹ƒ rathattharaį¹ƒ ajinappaveį¹‡iį¹ƒ
kādalimigapavarapaccattharaį¹‡aį¹ƒ sauttaracchadaį¹ƒ ubhatolohitakÅ«padhānaį¹ƒ.
Iti vā iti evarÅ«pā uccāsayanamahāsayanā paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti
sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

1. Sobhanagarakaį¹ƒ, katthaci. Sobhanakarakaį¹ƒ, [PTS.] Sobhanagharakaį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
2. Dhovanaį¹ƒ, katthaci. Dhopanaį¹ƒ, sitira.
3. Mahiį¹ƒsaį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
4. Meį¹‡įøakaį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
5. SÄ«hala potthakesu na dissati.
6. Anīka - kesuci.

 

[BJT Page 334] [\x 334/] (116)

 

19 (36). Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāti bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ maį¹‡įøanavibhusanaį¹­į¹­hānānuyogaį¹ƒ anuyuttā viharanti,
seyyathÄ«daį¹ƒ: ucchādanaį¹ƒ parimaddanaį¹ƒ nahāpanaį¹ƒ sambāhanaį¹ƒ ādāsaį¹ƒ aƱjanaį¹ƒ
mālāvilepanaį¹ƒ mukhacuį¹‡į¹‡akaį¹ƒ1 mukhalepanaį¹ƒ2 hatthabandhaį¹ƒ sikhābandhaį¹ƒ
daį¹‡įøakaį¹ƒ nāįø·ikaį¹ƒ khaggaį¹ƒ chattaį¹ƒ citrÅ«pāhanaį¹ƒ uį¹‡ahÄ«saį¹ƒ maį¹‡iį¹ƒ vālavÄ«janiį¹ƒ
odātāni vatthāni dīghadasāni. Iti vā iti evarūpā
maį¹‡įøanavibhusanaį¹­į¹­hānānuyogā paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

19. (37). Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāti bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ tiracchānakathaį¹ƒ anuyuttā viharanti, seyyathÄ«daį¹ƒ:
rājakathaį¹ƒ corakathaį¹ƒ mahāmattakathaį¹ƒ senākathaį¹ƒ bhayakathaį¹ƒ
yuddhakathaį¹ƒ annakathaį¹ƒ pānakathaį¹ƒ vatthakathaį¹ƒ sayanakathaį¹ƒ mālākathaį¹ƒ
gandhakathaį¹ƒ Ʊātikathaį¹ƒ yānakathaį¹ƒ gāmakathaį¹ƒ nigamakathaį¹ƒ nagarakathaį¹ƒ
janapadakathaį¹ƒ itthikathaį¹ƒ purisakathaį¹ƒ (kumārakathaį¹ƒ kumārikathaį¹ƒ)3
sÅ«rakathaį¹ƒ visikhākathaį¹ƒ kumbhaį¹­į¹­hānakathaį¹ƒ pubbapetakathaį¹ƒ
nānattakathaį¹ƒ lokakkhāyikaį¹ƒ samuddakkhāyikaį¹ƒ itibhavābhavakathaį¹ƒ. Iti vā
itievarÅ«pāya tiracchānakathāya paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti
sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

19. (38). Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pā viggāhikakathaį¹ƒ anuyuttā viharanti, seyyathÄ«daį¹ƒ:
“na tvaį¹ƒ imaį¹ƒ dhammavinayaį¹ƒ ājānāsi. Ahaį¹ƒ imaį¹ƒ dhammavinayaį¹ƒ ājānāmi.
Kiį¹ƒ tvaį¹ƒ imaį¹ƒ dhammavinayaį¹ƒ ājānissasi? Micchāpaį¹­ipanno tvamasi.
Ahamasmi sammāpaį¹­ipanno. Sahitaį¹ƒ me, asahitaį¹ƒ te. Pure vacanÄ«yaį¹ƒ pacchā
avaca. Pacchā vacanÄ«yaį¹ƒ pure avaca. Āciį¹‡į¹‡aį¹ƒ4 te viparāvattaį¹ƒ. Āropito te
vādo. NiggahÄ«to tvamasi. Cara vādappamokkhāya. Nibbeį¹­hehi vā sace
pahosÄ«”ti. Iti vā itievarÅ«pāya viggahikakathāya paį¹­ivirato hoti.
Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

19. (39). Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāti bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ dÅ«teyyapahiį¹‡agamanānuyogamanuyuttā viharanti,
seyyathÄ«daį¹ƒ: raƱƱaį¹ƒ rājamahāmantānaį¹ƒ khattiyānaį¹ƒ brāhmaį¹‡Änaį¹ƒ
gahapatikānaį¹ƒ kumārānaį¹ƒ “idha gaccha. Amutrāgaccha. Idaį¹ƒ hara. Amutra
idaį¹ƒ āharā”ti. Iti vā itievarÅ«pā dÅ«teyyapahiį¹‡agamanānuyogā paį¹­ivirato
hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

1. Mukhacuį¹‡į¹‡aį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
2. Mukhālepanaį¹ƒ, sÄ«mu.
3. Marammapotthakesuyeva dissate
4. Aviciį¹‡į¹‡aį¹ƒ, kesuci.

 

[BJT Page 334] [\x 334/] (118)

 

19. (40). Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te kuhakā ca honti lapakā ca nemittikā ca nippesikā ca lābhena
ca lābhaį¹ƒ nijigiį¹ƒsitāro. Iti vā itievarÅ«pā kuhalapanā paį¹­ivirato hoti.
Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

MajjhimasÄ«laį¹ƒ niį¹­į¹­hitaį¹ƒ.

 

19. (41). Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ1 kappenti,
seyyathÄ«daį¹ƒ: aį¹…gaį¹ƒ nimittaį¹ƒ uppātaį¹ƒ2 supiį¹‡aį¹ƒ3 lakkhaį¹‡aį¹ƒ mÅ«sikacchinnaį¹ƒ
aggihomaį¹ƒ dabbihomaį¹ƒ thusahomaį¹ƒ taį¹‡įøulahomaį¹ƒ sappihemaį¹ƒ telahomaį¹ƒ
mukhahomaį¹ƒ lohitahomaį¹ƒ aį¹…gavijjā vatthuvijjā khattavijjā4 sivavijjā
bhūtavijjā bhurivijjā ahivijjā visavijjā vicchikavijjā mūsikavijjā
sakuį¹‡avijjā vāyasavijjā pakkajjhānaį¹ƒ5 saraparittānaį¹ƒ migacakkaį¹ƒ. Iti vā
itievarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vā paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa
hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

19. (42). Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ kappenti,
seyyathÄ«daį¹ƒ: maį¹‡ilakkhaį¹‡aį¹ƒ vatthalakkhaį¹‡aį¹ƒ daį¹‡įøalakkhaį¹‡aį¹ƒ6
asikalakkhaį¹‡aį¹ƒ usulakkhaį¹‡aį¹ƒ dhanulakkhaį¹‡aį¹ƒ āvudhalakkhaį¹‡aį¹ƒ7
itthilakkhaį¹‡aį¹ƒ purisalakkhaį¹‡aį¹ƒ kumāralakkhaį¹‡aį¹ƒ kumārilakkhaį¹‡aį¹ƒ
dāsalakkhaį¹‡aį¹ƒ dāsilakkhaį¹‡aį¹ƒ hatthilakkhaį¹‡aį¹ƒ assalakkhaį¹‡aį¹ƒ
mahisalakkhaį¹‡aį¹ƒ8 usabhalakkhaį¹‡aį¹ƒ golakkhaį¹‡aį¹ƒ9 ajalakkhaį¹‡aį¹ƒ
meį¹‡įøalakkhaį¹‡aį¹ƒ10 kukkuį¹­alakkhaį¹‡aį¹ƒ vaį¹­į¹­akalakkhaį¹‡aį¹ƒ godhālakkhaį¹‡aį¹ƒ
kaį¹‡į¹‡ikālakkhaį¹‡aį¹ƒ kacchapalakkhaį¹‡aį¹ƒ migalakkhaį¹‡aį¹ƒ. Iti vā itievarÅ«pāya
tiracchānavijjāya micchājÄ«vā paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

19. (43). Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ kappenti
seyyathÄ«daį¹ƒ: raƱƱaį¹ƒ niyyānaį¹ƒ bhavissati, raƱƱaį¹ƒ aniyyānaį¹ƒ bhavissati,
abbhantarānaį¹ƒ raƱƱaį¹ƒ upayānaį¹ƒ bhavissati, bāhirānaį¹ƒ raƱƱaį¹ƒ apayānaį¹ƒ
bhavissati, bāhirānaį¹ƒ raƱƱaį¹ƒ upayānaį¹ƒ bhavissati, abbhantarānaį¹ƒ raƱƱaį¹ƒ
apayānaį¹ƒ bhavissati, abbhantarānaį¹ƒ raƱƱaį¹ƒ jayo bhavissati, abbhantarānaį¹ƒ
raƱƱaį¹ƒ parājayo bhavissati. Iti imassa jayo bhavissati. Imassa parājayo
bhavissati. Iti vā itievarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vā paį¹­ivirato
hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

1. JÄ«vitaį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
2. Uppādaį¹ƒ, sÄ«mu.
3. Supinaį¹ƒ, machasaį¹ƒ. Supiį¹‡akaį¹ƒ, si.
4. Khettaį¹ƒ, kesuci.
5. Pakkha, kesuci.
6. Daį¹‡įøalakkhaį¹‡aį¹ƒ satthalakkhaį¹‡aį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
7. Āyudha, kesuci.
8. Mahiį¹ƒsa, machasaį¹ƒ.
9. Goį¹‡a, machasaį¹ƒ.
10. Meį¹‡įøaka, kesuci.

 

[BJT Page 334] [\x 334/] (120)

 

19. (44). Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ kappenti.
SeyyathÄ«daį¹ƒ: candaggāho bhavissati. Suriyaggāho bhavissati.
Nakkhattagāho bhavissati. Candimasuriyānaį¹ƒ pathagamanaį¹ƒ bhavissati.
Candimasuriyānaį¹ƒ uppathagamanaį¹ƒ bhavissati. Nakkhattānaį¹ƒ pathagamanaį¹ƒ
bhavissati. Nakkhattānaį¹ƒ uppathagamanaį¹ƒ bhavissati. Ukkāpāto bhavissati.
DÄ«sāįøÄho bhavissati. BhÅ«micālo bhavissati. DevadundÅ«bhi bhavissati.
Candimasuriyanakkhattānaį¹ƒ uggamanaį¹ƒ ogamanaį¹ƒ1 saį¹ƒkilesaį¹ƒ vodānaį¹ƒ
bhavissati. Evaį¹ƒvipāko candaggāho bhavissati. Evaį¹ƒvipāko suriyaggāho
bhavissati. Evaį¹ƒvipāko nakkhattaggāho bhavissati. Evaį¹ƒvipākaį¹ƒ
candimasuriyānaį¹ƒ pathagamanaį¹ƒ bhavissati. Evaį¹ƒvipākaį¹ƒ candimasuriyānaį¹ƒ
uppathagamanaį¹ƒ bhavissati. Evaį¹ƒvipākaį¹ƒ nakkhattānaį¹ƒ pathagamanaį¹ƒ
bhavissati. Evaį¹ƒvipākaį¹ƒ nakkhattānaį¹ƒ uppathagamanaį¹ƒ bhavissati.
Evaį¹ƒvipāko ukkāpāto bhavissati. Evaį¹ƒvipāko disāįøÄho bhavissati.
Evaį¹ƒvipāko bhumivālo bhavissati. Evaį¹ƒvipāko devadundÅ«bhi bhavissati.
Evaį¹ƒvipāko candimasuriyanakkhattānaį¹ƒ uggamanaį¹ƒ ogamanaį¹ƒ saį¹…kilesaį¹ƒ
vodānaį¹ƒ bhavissati. Iti vā evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vā
paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

19. (45). Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ kappenti.
SeyyathÄ«daį¹ƒ: subbuį¹­į¹­hikā bhavissati. Dubbuį¹­į¹­hikā bhavissati. Subhikkhaį¹ƒ
bhavissati. Dubbhikkhaį¹ƒ bhavissati. Khemaį¹ƒ bhavissati. Bhayaį¹ƒ
bhavissati. Rogo bhavissati. Ārogyaį¹ƒ bhavissati. Muddā gaį¹‡anā saį¹ƒkhānaį¹ƒ
kāveyyaį¹ƒ lokāyataį¹ƒ. Iti vā itievarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena
paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

19. (46). Yathā pana paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni
bhojanāni bhuƱjitvā te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ
kappenti. SeyyathÄ«daį¹ƒ: āvāhanaį¹ƒ vivāhanaį¹ƒ saį¹ƒvadanaį¹ƒ vivadanaį¹ƒ
saį¹ƒkiraį¹‡aį¹ƒ vikiraį¹‡aį¹ƒ subhagakaraį¹‡aį¹ƒ dubbhagakaraį¹‡aį¹ƒ
viruddhagabbhakaraį¹‡aį¹ƒ jivhānitthambhanaį¹ƒ2 hanusaį¹ƒhatanaį¹ƒ
hatthābhijappanaį¹ƒ hanujappanaį¹ƒ kaį¹‡į¹‡ajappanaį¹ƒ ādāsapaƱhaį¹ƒ kumāripaƱhaį¹ƒ
devapaƱhaį¹ƒ ādiccupaį¹­į¹­hānaį¹ƒ mahatupaį¹­į¹­hānaį¹ƒ abbhujjalanaį¹ƒ sirivhāyanaį¹ƒ.
Iti vā itievarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vā paį¹­ivirato hoti.
Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

1. Oggamanaį¹ƒ, kesuci.
2. Jivhānitthaddhanaį¹ƒ. Bahusu.

 

[BJT Page 334] [\x 334/] (122)

 

19. (47). Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ kappenti.
SeyyathÄ«daį¹ƒ: santikammaį¹ƒ paį¹‡idhikammaį¹ƒ bhÅ«takammaį¹ƒ bhurikammaį¹ƒ
vassakammaį¹ƒ vossakammaį¹ƒ vatthukammaį¹ƒ vatthuparikiraį¹‡aį¹ƒ ācamanaį¹ƒ
nahāpanaį¹ƒ juhanaį¹ƒ vamanaį¹ƒ virecanaį¹ƒ uddhavirecanaį¹ƒ adhovirecanaį¹ƒ
sÄ«savirecanaį¹ƒ kaį¹‡į¹‡atelaį¹ƒ nettatappanaį¹ƒ natthukammaį¹ƒ aƱjanaį¹ƒ paccaƱjanaį¹ƒ
sālākiyaį¹ƒ sallakattiyaį¹ƒ dārakatikicchā mÅ«labhesajjānaį¹ƒ anuppadānaį¹ƒ
osadhÄ«naį¹ƒ paį¹­imokkhā. Iti vā itievarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vā
paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

19. (48). Sa kho1 so āvuso bhikkhu evaį¹ƒ sÄ«lasampanno na kutoci bhayaį¹ƒ
samanupassati yadidaį¹ƒ sÄ«lasaį¹ƒvarato. Seyyathāpi āvuso khattiyo
muddhāvasitto2 nihatapaccāmittona kutoci bhayaį¹ƒ samanupassati yadidaį¹ƒ
paccatthikato, evameva kho āvuso bhikkhu evaį¹ƒ sÄ«lasampanno na kutoci
bhayaį¹ƒ samanupassati yadidaį¹ƒ sÄ«lasaį¹ƒvarato. So iminā ariyena
sÄ«lakkhandhena samannāgato ajjhattaį¹ƒ anavajjasukhaį¹ƒ paį¹­isaį¹ƒvedeti. Evaį¹ƒ
kho āvuso bhikkhu sīlasampanno hoti.

 

19. (49). KathaƱca āvuso bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti? Idha āvuso
bhikkhu cakkhunā rÅ«paį¹ƒ disvā na nimittaggāhÄ« hoti nānubyaƱjanaggāhÄ«.
Yatvādhikaraį¹‡amenaį¹ƒ cakkhundriyaį¹ƒ asaį¹ƒvutaį¹ƒ viharantaį¹ƒ abhijjhā
domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuį¹ƒ3 tassa saį¹ƒvarāya
paį¹­ipajjati. Rakkhati cakkhundriyaį¹ƒ cakkhundriye saį¹ƒvaraį¹ƒ āpajjati.
Sotena saddaį¹ƒ sutvā na nimittaggāhÄ« hoti nānubyaƱjanaggāhÄ«.
Yatvādhikaraį¹‡amenaį¹ƒ sotendriyaį¹ƒ asaį¹ƒvutaį¹ƒ viharantaį¹ƒ abhijjhā domanassā
pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuį¹ƒ tassa saį¹ƒvarāya paį¹­ipajjati.
Rakkhati sotendriyaį¹ƒ sotendriye saį¹ƒvaraį¹ƒ āpajjati. Ghāį¹‡ena gandhaį¹ƒ
ghāyitvā na nimittaggāhÄ« hoti nānubyaƱjanaggāhÄ«. Yatvādhikaraį¹‡amenaį¹ƒ
ghānindriyaį¹ƒ asaį¹ƒvutaį¹ƒ viharantaį¹ƒ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā
dhammā anvassaveyyuį¹ƒ tassa saį¹ƒvarāya paį¹­ipajjati. Rakkhati ghānindriyaį¹ƒ
ghānindriye saį¹ƒvaraį¹ƒ āpajjati. Jivhāya rasaį¹ƒ sāyitvā na nimittaggāhÄ«
hoti nānubyaƱjanaggāhÄ«. Yatvādhikaraį¹‡amenaį¹ƒ jivhindriyaį¹ƒ asaį¹ƒvutaį¹ƒ
viharantaį¹ƒ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuį¹ƒ3 tassa
saį¹ƒvarāya paį¹­ipajjati. Rakkhati jivhindriyaį¹ƒ jivhindriya saį¹ƒvaraį¹ƒ
āpajjati. Kāyena phoį¹­į¹­habbaį¹ƒ phusitvā na nimittaggāhÄ« hoti
nānubyaƱjanaggāhÄ«. Yatvādhikaraį¹‡amenaį¹ƒ kāyindriyaį¹ƒ asaį¹ƒvutaį¹ƒ viharantaį¹ƒ
abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuį¹ƒ3 tassa saį¹ƒvarāya
paį¹­ipajjati. Rakkhati kāyindriyaį¹ƒ kāyindriye saį¹ƒvaraį¹ƒ āpajjati. Manasā
dhammaį¹ƒ viƱƱāya na nimittaggāhÄ« hoti nānubyaƱjanaggāhÄ«.
Yatvādhikaraį¹‡amenaį¹ƒ manindriyaį¹ƒ asaį¹ƒvutaį¹ƒ viharantaį¹ƒ abhijjhā domanassā
pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuį¹ƒ3 tassa saį¹ƒvarāya paį¹­ipajjati.
Rakkhati manindriyaį¹ƒ. Manindriye saį¹ƒvaraį¹ƒ āpajjati. So iminā ariyena
indriyasaį¹ƒvarena samannāgato ajjhattaį¹ƒ abyāsekasukhaį¹ƒ paį¹­isaį¹ƒvedeti.
Evaį¹ƒ kho āvuso bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti.

 

1. Atha kho, kesuci.
2. Muddhābhisinto, kesuci.
3. Anvāsaveyyuį¹ƒ, anvāssaveyyu, kesuci.

 

[BJT Page 334] [\x 334/] (124)

 

19. (50). KathaƱca āvuso bhikkhu satisampajaƱƱena samannāgato hoti? Idha
āvuso bhikkhu abhikkante paį¹­ikkante sampajānakārÄ« hoti. Alokite
milokite sampajānakārī hoti. SamiƱjite1 pasārite sampajānakārī hoti.
Saį¹…ghāį¹­ipattacÄ«varadhāraį¹‡e sampajānakārÄ« hoti. Asite pÄ«te khāyite sāyite
sampajānakārÄ« hoti. Uccārapassāvakamme sampajānakārÄ« hoti. Gate į¹­hite
nisinne sutte jāgarite bhāsite tuį¹‡hÄ«bhāve sampajānakārÄ« hoti. Evaį¹ƒ kho
āvuso bhikkhu satisampajaƱƱena samannāgato hoti.

 

19. (51). KathaƱca āvuso bhikkhu santuį¹­į¹­ho hoti? Idha āvuso bhikkhu
santuį¹­į¹­ho hoti kāyaparihāriyena cÄ«varena kucchiparihāriyena2
piį¹‡įøapātena. So yena yeneva pakkamati samādāyeva pakkamati. Seyyathāpi
āvuso pakkhÄ« sakuį¹‡o yena yeneva įøeti sapattabhāro’va įøeti, evameva kho
āvuso bhikkhu santuį¹­į¹­ho hoti kāyaparihāriyena cÄ«varena
kucchiparihāriyena piį¹‡įøapātena. So yena yeneva pakkamati samādāyeva
pakkamati. Evaį¹ƒ kho āvuso bhikkhu santuį¹­į¹­ho hoti.

 

19. (52). So iminā ca ariyena sīlakkhandhena3 samannāgato iminā ca
ariyena indriyasaį¹ƒvarena samannāgato iminā ca ariyena satisampajaƱƱena
samannāgato imāya ca ariyāya santuį¹­į¹­hiyā samannāgato vivittaį¹ƒ senāsanaį¹ƒ
bhajati araƱƱaį¹ƒ rukkhamÅ«laį¹ƒ pabbataį¹ƒ kandaraį¹ƒ giriguhaį¹ƒ susānaį¹ƒ
vanapatthaį¹ƒ abbhokāsaį¹ƒ palālapuƱjaį¹ƒ. So pacchābhattaį¹ƒ
piį¹‡įøapātapaį¹­ikkanto nisÄ«dati pallaį¹…kaį¹ƒ ābhujitvā ujuį¹ƒ kāyaį¹ƒ paį¹‡Ä«dhāya
parimukhaį¹ƒ satiį¹ƒ upaį¹­į¹­hapetvā.

 

19. (53). So abhijjhaį¹ƒ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati.
Abhijjhāya cittaį¹ƒ parisodheti. Byāpādapadosaį¹ƒ pahāya abyāpannacitto
viharati sabbapāį¹‡abhÅ«tahitānukampi. Byāpādapadosā cittaį¹ƒ parisodheti.
Thinamiddhaį¹ƒ pahāya vigatathinamiddho viharati ālokasaƱƱī sato
sampajāno. Thinamiddhā cittaį¹ƒ parisodheti. Uddhaccakukkuccaį¹ƒ pahāya
anuddhato viharati ajjhattaį¹ƒ vÅ«pasannacitto. Uddhaccakukkuccā cittaį¹ƒ
parisodheti. Vicikicchaį¹ƒ pahāya tiį¹‡į¹‡avicikiccho viharati akathaį¹ƒkathÄ«
kusalesu dhammesu. Vicikicchāya cittaį¹ƒ parisodheti.

 

1. SammiƱjite, kesuci.
2. Paribhārikena, sīmu.
3. Iminā sīlakkhandhena, sabbattha.

 

[BJT Page 334] [\x 334/] (126)

 

19. (54). Seyyathāpi āvuso puriso iį¹‡aį¹ƒ ādāya kammante payojeyya, tassa
te kammantā samijjheyyuį¹ƒ, so yāni ca porāį¹‡Äni iį¹‡amÅ«lāni tāni ca
byantÄ«kareyya, siyā cassa uttariį¹ƒ avasiį¹­į¹­haį¹ƒ dārabharaį¹‡Äya, tassa
evamassa: “ahaį¹ƒ kho pubbe iį¹‡aį¹ƒ ādāya kammante payojesiį¹ƒ. Tassa me te
kammantā samijjhiį¹ƒsu. So haį¹ƒ yāni ca poraį¹‡Äni iį¹‡amÅ«lāni tāni ca byanti
akāsiį¹ƒ. Atthi ca me uttariį¹ƒ avasiį¹­į¹­haį¹ƒ dārabharaį¹‡Äyā”ti. So tatonidānaį¹ƒ
labhetha pāmojjaį¹ƒ, adhigaccheyya somanassaį¹ƒ -

 

19. (55). Seyyathāpi āvuso puriso ābādhiko assa dukkhito bāįø·hagilāno,
bhattaį¹ƒ cassa nacchādeyya, na cassa kāye balamattā, so aparena samayena
tamhā ābādhā mucceyya, bhattaƱcassa chādeyya, siyā cassa kāye balamattā,
tassa evamassa: “ahaį¹ƒ kho pubbe ābādhiko ahosiį¹ƒ dukkhito bāįø·hagilāno.
Bhattaį¹ƒ ca me nacchādesi. Nacassa me āsi kāye balamattā. So’mhi etarahi
tamhā ābādhā mutto bhattaƱca me chādeti. Atthi ca me kāye balamattā”ti.
So tato nidānaį¹ƒ labhetha pāmojjaį¹ƒ, adhigaccheyya somanassaį¹ƒ -

 

19. (56). Seyyathāpi āvuso puriso bandhanāgāre baddho assa, so aparena
samayena tamhā bandhanāgārā mucceyya sotthinā abbayena1, na cassa kiƱci
bhogānaį¹ƒ vayo, tassa evamassa: “ahaį¹ƒ kho pubbe bandhanāgāre baddho
ahosiį¹ƒ. So’mhi etarahi tamhā bandhanāgārā mutto sotthinā abbayena.
Natthi ca me kiƱci bhogānaį¹ƒ vayo”ti. So tatonidānaį¹ƒ labhetha pāmojjaį¹ƒ,
adhigaccheyya somanassaį¹ƒ -

 

19. (57). Seyyathāpi āvuso puriso dāso assa anattadhīno parādhīno na
yenakāmaį¹…gamo, so aparena samayena tamhā dāsabyā mucceyya attādhÄ«no
aparādhÄ«no bhujisso yenakāmaį¹…gamo, tassa evamassa: “ahaį¹ƒ kho pubbe dāso
ahosiį¹ƒ anattādhÄ«no parādhÄ«no na yenakāmaį¹…gamo, so’mhi etarahi tamhā
dāsabyā mutto attādhÄ«no aparādhÄ«no bhujisso yenakāmaį¹…gamo”ti. So
tatonidānaį¹ƒ labhetha pāmojjaį¹ƒ, adhigaccheyya somanassaį¹ƒ -

 

1. Avyayena, [PTS.]

 

[BJT Page 334] [\x 334/] (128)

 

19. (59). Seyyathāpi āvuso puriso sadhano sabhogo kantāraddhānamaggaį¹ƒ
paį¹­ipajjeyya dubbhikkhaį¹ƒ sappaį¹­ibhayaį¹ƒ. So aparena samayena taį¹ƒ kantāraį¹ƒ
nitthareyya, sotthinā gāmantaį¹ƒ anupāpuį¹‡eyya khemaį¹ƒ appaį¹­ibhayaį¹ƒ, tassa
evamassa: “ahaį¹ƒ kho pubbe sadhano sabhogo kantāraddhānamaggaį¹ƒ paį¹­ipajjiį¹ƒ
dubbhikkhaį¹ƒ sappaį¹­ibhayaį¹ƒ. So’mhi etarahi taį¹ƒ kantāraį¹ƒ tiį¹‡į¹‡o sotthinā
gāmantaį¹ƒ anuppatto khemaį¹ƒ appaį¹­ibhaya”nti. So tato nidānaį¹ƒ labhetha
pāmojjaį¹ƒ adhigaccheyya somanassaį¹ƒ -

 

19. (60). Evameva kho āvuso bhikkhu yathā guį¹‡aį¹ƒ yathā rogaį¹ƒ yathā
bandhanāgāraį¹ƒ yathā dāsabyaį¹ƒ yathā kantāraddhānamaggaį¹ƒ evaį¹ƒ ime paƱca
nÄ«varaį¹‡e appahÄ«į¹‡e attani samanupassati. Seyyathāpi mahārāja ānaį¹‡yaį¹ƒ
yathā ārogyaį¹ƒ yathā bandhanā mokkhaį¹ƒ yathā bhujissaį¹ƒ yathā
khemantabhÅ«miį¹ƒ evameva kho mahārāja bhikkhu ime paƱca nÄ«varaį¹‡e pahÄ«į¹‡e
attani samanupassati.

 

19. Tassime paƱca nÄ«varaį¹‡e pahÄ«į¹‡e attani samanupassato pāmojjaį¹ƒ jāyati.
Pamuditassa pīti jāyati. Pītimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyo
sukhaį¹ƒ vedeti. Sukhino cittaį¹ƒ samādhiyati.

 

20. So vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaį¹ƒ savicāraį¹ƒ
vivekajaį¹ƒ pÄ«tisukhaį¹ƒ paį¹­hamajjhānaį¹ƒ upasampajja viharati. So imameva
kāyaį¹ƒ vivekajena pÄ«tisukhena abhisandeti parisandeti paripÅ«reti
parippharati. Nāssa kiƱci sabbāvato kāyassa vivekajena pītisukhena
apphuį¹­aį¹ƒ hoti.

 

Seyyathāpi āvuso dakkho nahāpako vā nahāpakantevāsÄ« vā kaį¹ƒsathāle
nahānÄ«yacuį¹‡į¹‡Äni ākiritvā udakena paripphosakaį¹ƒ paripphosakaį¹ƒ sandeyya.
Sāyaį¹ƒ nahānÄ«yapiį¹‡įøi snehānugatā snehaparetā santarabāhirā phuį¹­Ä snehena,
na ca paggharaį¹‡Ä«.

 

Evameva kho āvuso bhikkhu imameva kāyaį¹ƒ vivekajena pÄ«tisukhena
abhisandeti parisandeti paripÅ«reti parippharati. Nāssa kiƱci sabbāvato
kāyassa vivekajena pÄ«tisukhena apphuį¹­aį¹ƒ hoti.

 

[BJT Page 336] [\x 336/]

 

Yo nu kho āvuso bhikkhu evaį¹ƒ jānāti evaį¹ƒ passati, kallaį¹ƒ nu kho tassetaį¹ƒ
vacanāya taį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ taį¹ƒ sarÄ«ranti vā aƱƱaį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ aƱƱaį¹ƒ sarÄ«ranti vā?Ti.

 

Yo so āvuso bhikkhu evaį¹ƒ jānāti evaį¹ƒ passati, kallaį¹ƒ tassetaį¹ƒ vacanāya
taį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ taį¹ƒ sarÄ«ranti vā aƱƱaį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ aƱƱaį¹ƒ sarÄ«ranti vāti.

 

Ahaį¹ƒ kho panetaį¹ƒ āvuso evaį¹ƒ jānāmi evaį¹ƒ passāmi. Atha ca panāhaį¹ƒ na
vadāmi taį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ taį¹ƒ sarÄ«ranti vā aƱƱaį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ aƱƱaį¹ƒ sarÄ«ranti vāti. 21.
Puna ca paraį¹ƒ āvuso bhikkhu vitakkavicārānaį¹ƒ vÅ«pasamā ajjhattaį¹ƒ
sampasādanaį¹ƒ cetaso ekodibhāvaį¹ƒ avitakkaį¹ƒ avicāraį¹ƒ samādhijaį¹ƒ pÄ«tisukhaį¹ƒ
dutiyajjhānaį¹ƒ upasampajja viharati. So imameva kāyaį¹ƒ samādhijena
pītisukhena abhisandeti parisandeti parippharati. Nāssa kiƱci sabbāvato
kāyassa samādhijena pÄ«tisukhena apphuį¹­aį¹ƒ hoti.

 

22. Seyyathāpi āvuso udakarahado gambhīro ubbhidodako, tassa nevassa
puratthimāya disāya udakassa āyamukhaį¹ƒ, na dakkhiį¹‡Äya disāya udakassa
āyamukhaį¹ƒ, na pacchimāya disāya udakassa āyamukhaį¹ƒ, na uttarāya disāya
udakassa āyamukhaį¹ƒ, devo ca na kālena kālaį¹ƒ sammā dhāraį¹ƒ anupaveccheyya,
atha kho tamhā ca udakarahadā sītā vāridhārā ubbhijjitvā tameva
udakarahadaį¹ƒ sÄ«tena vārinā abhisandeyya parisandeyya paripÅ«reyya
paripphareyya, nāssa kiƱci sabbāvato udakarahadassa vārinā sītena
apphuį¹­aį¹ƒ assa -

 

Evameva kho āvuso bhikkhu imameva kāyaį¹ƒ samādhijena pÄ«tisukhena
abhisandeti parisandeti paripÅ«reti parippharati. Nāssa kiƱci sabbāvato
kāyassa samādhijena pÄ«tisukhena apphuį¹­aį¹ƒ hoti.

 

23. Puna ca paraį¹ƒ āvuso bhikkhu pÄ«tiyā ca virāgā upekkhako ca viharati
sato sampajāno sukhaƱca kāyena paį¹­isaį¹ƒvedeti. Yaį¹ƒ taį¹ƒ ariyā ācikkhanti:
upekkhako satimā sukhavihārÄ«ti tatiyaį¹ƒ jhānaį¹ƒ upasampajja viharati. So
imameva kāyaį¹ƒ nippÄ«tikena sukhena abhisandeti parisandeti paripÅ«reti,
parippharati nāssa kiƱci sabbāvato kāyassa nippÄ«tikena sukhena apphuį¹­aį¹ƒ
hoti.

 

24. Seyyathāpi āvuso uppaliniyaį¹ƒ vā paduminiyaį¹ƒ vā puį¹‡įøarÄ«kiniyaį¹ƒ vā
appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puį¹‡įøarÄ«kāni vā udake jātāni udake
saį¹ƒvaddhāni udakānuggatāni antonimuggaposini tāni yāva caggā yāva ca
mÅ«lā sÄ«tena vārinā abhisannāni parisannāni paripÅ«rāni, paripphuį¹­Äni
nāssā kiƱci sabbāvataį¹ƒ uppalānaį¹ƒ vā padumānaį¹ƒ vā puį¹‡įøarÄ«kānaį¹ƒ vā sÄ«tena
vārinā apphuį¹­aį¹ƒ assa.

 

[BJT Page 338] [\x 338/]

 

Evameva kho āvuso bhikkhu imameva kāyaį¹ƒ nippÄ«tikena sukhena abhisandeti
parisandeti paripÅ«reti parippharati. Nāssa kiƱci sabbāvato kāyassa
nippÄ«tikena sukhena apphuį¹­aį¹ƒ hoti.

 

Yo nu kho āvuso bhikkhu evaį¹ƒ jānāti evaį¹ƒ passati, kallaį¹ƒ nu kho tassetaį¹ƒ
vacanāya ‘taį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ taį¹ƒ sarÄ«ranti’ vā ‘aƱƱaį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ aƱƱaį¹ƒ sarÄ«ranti’
vā?Ti.

 

“Yo so āvuso bhikkhu evaį¹ƒ jānāti evaį¹ƒ passati, kallaį¹ƒ tassetaį¹ƒ vacanāya
‘taį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ taį¹ƒ sarÄ«ranti’ vā ‘aƱƱaį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ aƱƱaį¹ƒ sarÄ«ranti’ vā’ti.

 

Ahaį¹ƒ kho panetaį¹ƒ āvuso evaį¹ƒ jānāmi evaį¹ƒ passāmi. Atha ca panāhaį¹ƒ na
vadāmi ‘taį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ taį¹ƒ sarÄ«ranti’ vā ‘aƱƱaį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ aƱƱaį¹ƒ sarÄ«ranti vāti.

 

25. Puna ca paraį¹ƒ bhikkhu āvuso bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca
pahānā pubbeva somanassadomanassānaį¹ƒ atthagamā adukkhamasukhaį¹ƒ
upekkhāsatipārisuddhiį¹ƒ [PTS Page 158] [\q
158/] catutthaį¹ƒ jhānaį¹ƒ upasampajja viharati. So imameva kāyaį¹ƒ
parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti. Nāssa kiƱci
sabbāvato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphuį¹­aį¹ƒ hoti.

 

Seyyathāpi āvuso puriso odātena vatthena sasÄ«saį¹ƒ pārupitvā nisinno assa,
nāssa kiƱci sabbāvato kāyassa odātena vatthena apphuį¹­aį¹ƒ assa, evameva
kho āvuso bhikkhu imameva kāyaį¹ƒ parisuddhena cetasā pariyodātena
pharitvā nisinno hoti. Nāssa kiƱci sabbāvato kāyassa parisuddhena cetasā
pariyodātena apphuį¹­aį¹ƒ hoti.

 

Yo nu kho āvuso bhikkhu evaį¹ƒ jānāti evaį¹ƒ passati, kallaį¹ƒ nu kho tassetaį¹ƒ
vacanāya ‘taį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ taį¹ƒ sarÄ«ranti’ vā ‘aƱƱaį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ aƱƱaį¹ƒ sarÄ«ranti’
vā?Ti.

 

“Yo so āvuso bhikkhu evaį¹ƒ jānāti evaį¹ƒ passati, kallaį¹ƒ nu kho tassetaį¹ƒ
vacanāya ‘taį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ taį¹ƒ sarÄ«ranti’ vā ‘aƱƱaį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ aƱƱaį¹ƒ sarÄ«ranti’
vā”ti.

 

Ahaį¹ƒ kho panetaį¹ƒ āvuso evaį¹ƒ jānāmi evaį¹ƒ passāmi. Atha ca panāhaį¹ƒ na
vadāmi ‘taį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ taį¹ƒ sarÄ«ranti’vā ‘aƱƱaį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ aƱƱaį¹ƒ sarÄ«ranti’ vāti.

 

[BJT Page 340] [\x 340/]

 

26. Puna ca paraį¹ƒ āvuso bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe
pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e vigatupakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite
āneƱjappatte Ʊāį¹‡adassanāya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So evaį¹ƒ
pajānāti: “ayaį¹ƒ kho me kāyo rÅ«pÄ« cātummahābhÅ«tiko mātāpettikasambhavo
odanakummāsÅ«pacayo aniccucchādanaparimaddanabhedaviddhaį¹ƒsanadhammo. Idaį¹ƒ
ca pana me viƱƱāį¹‡aį¹ƒ ettha sitaį¹ƒ ettha paį¹­ibaddha’nti. Seyyathāpi āvuso
maį¹‡i veįø·uriyo subho jātimā aį¹­į¹­haį¹ƒso suparikammakato accho vippasanno
anāvilo sabbākārasampanno, tatra’ssa suttaį¹ƒ āvutaį¹ƒ nÄ«laį¹ƒ vā pÄ«taį¹ƒ vā
lohitaį¹ƒ vā odātaį¹ƒ vā paį¹‡įøusuttaį¹ƒ vā. Tamenaį¹ƒ cakkhumā puriso hatthe
karitvā paccavekkheyya “ayaį¹ƒ kho maį¹‡i veįø·uriyo subho jātimā aį¹­į¹­haį¹ƒso
suparikammakato, accho vippasanno anāvilo sabbākārasampanno. Tatiradaį¹ƒ
suttaį¹ƒ āvutaį¹ƒ nÄ«laį¹ƒ vā pÄ«taį¹ƒ vā lohitaį¹ƒ vā odātaį¹ƒ vā paį¹‡įøusuttaį¹ƒ vā”ti.
Evameva kho āvuso bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte
anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte
Ʊāį¹‡adassanāya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So evaį¹ƒ pajānāti ayaį¹ƒ
kho me kāyo rūpī cātummahābhūtiko mātāpettikasambhavo odanakummāsūpacayo
aniccucchādanaparimaddanabhedanaviddhaį¹ƒsanadhammo. Idaį¹ƒ ca pana me
viƱƱāį¹‡aį¹ƒ ettha sitaį¹ƒ ettha paį¹­ibaddhanti.

 

Yo nu kho āvuso bhikkhu evaį¹ƒ pajānāti evaį¹ƒ passati, kallannu kho
tassetaį¹ƒ vacanāya ‘taį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ taį¹ƒ sarÄ«ranti’vā ‘aƱƱaį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ aƱƱaį¹ƒ
sarÄ«ranti’ vā”?Ti.

 

“Yo so āvuso bhikkhu evaį¹ƒ jānāti evaį¹ƒ passati, kallaį¹ƒ tassetaį¹ƒ vacanāya
‘taį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ taį¹ƒ sarÄ«ranti’ vā ‘aƱƱaį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ aƱƱaį¹ƒ sarÄ«ranti’vā”ti.

 

Ahaį¹ƒ kho panetaį¹ƒ āvuso evaį¹ƒ jānāmi evaį¹ƒ passāmi. Atha ca panāhaį¹ƒ na
vadāmi ‘taį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ taį¹ƒ sarÄ«ranti’vā ‘aƱƱaį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ aƱƱaį¹ƒ sarÄ«ranti’vāti.

 

27. Puna ca paraį¹ƒ āvuso evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte
anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte
manomayaį¹ƒ kāyaį¹ƒ abhinimminanāya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So
imamhā kāyā aƱƱaį¹ƒ kāyaį¹ƒ abhinimmināti rÅ«piį¹ƒ manomayaį¹ƒ sabbaį¹…gapaccaį¹…giį¹ƒ
ahÄ«nindriyaį¹ƒ,

 

Seyyathāpi āvuso puriso muƱjamhā isikaį¹ƒ pabbāheyya. Tassa evamassa: ayaį¹ƒ
muƱjo ayaį¹ƒ isikā aƱƱo muƱjo aƱƱā isikā muƱjamhātveva isikā pabbāįø·hāti.

 

Seyyathāpi vā pana āvuso puriso asiį¹ƒ kosiyā pabbāheyya. Tassa evamassa:
“ayaį¹ƒ asi ayaį¹ƒ kosi, aƱƱo asi aƱƱā kosi, kosiyātveva asi pabbāįø·ho”ti.

 

Seyyathāpi vā pana āvuso puriso ahaį¹ƒ karaį¹‡įøÄ uddhareyya. Tassa evamassa:
“ayaį¹ƒ ahi ayaį¹ƒ karaį¹‡įøo, aƱƱo ahi aƱƱo karaį¹‡įøo, karaį¹‡įøÄtveva ahi
ubbhato”ti.

 

Evameva kho āvuso bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte
anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese mudrabhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte
manomayaį¹ƒ kāyaį¹ƒ abhinimminanāya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So
imamhā kāyā aƱƱaį¹ƒ kāyaį¹ƒ abhinimmināti rÅ«piį¹ƒ manomayaį¹ƒ sabbaį¹…gapaccaį¹…giį¹ƒ
ahÄ«nindriyaį¹ƒ.

 

Yo nu kho āvuso bhikkhu evaį¹ƒ jānāti evaį¹ƒ passati, kallannu kho tassetaį¹ƒ
vacanāya ‘taį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ taį¹ƒ sarÄ«ranti’ vā ‘aƱƱaį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ aƱƱaį¹ƒ sarÄ«ranti’
vā?”Ti.

 

“Yo so āvuso bhikkhu evaį¹ƒ jānāti evaį¹ƒ passati, kallaį¹ƒ tassetaį¹ƒ vacanāya
‘taį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ taį¹ƒ sarÄ«ranti’vā ‘aƱƱaį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ aƱƱaį¹ƒ sarÄ«ranti’vā”ti.

 

[BJT Page 342] [\x 342/]

 

Ahaį¹ƒ kho panetaį¹ƒ āvuso evaį¹ƒ jānāmi evaį¹ƒ passāmi. Atha ca panāhaį¹ƒ na
vadāmi ‘taį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ taį¹ƒ sarÄ«ranti’vā ‘aƱƱaį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ aƱƱaį¹ƒ sarÄ«ranti’vāti.

 

28. Puna ca paraį¹ƒ āvuso bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe
pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite
āneƱjappatte iddhividhāya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So
anekavihitaį¹ƒ iddhividhaį¹ƒ paccanubhoti: eko’pi hutvā bahudhā hoti
bahudhāpi hutvā eko hoti, āvÄ«bhāvaį¹ƒ tirobhāvaį¹ƒ tirokuįøįøaį¹ƒ tiropākāraį¹ƒ
tiropabbataį¹ƒ asajjamāno gacchati seyyathāpi ākāse, paį¹­haviyā’pi
ummujjanimujjaį¹ƒ karoti seyyathāpi udake, udake’pi abhijjamāne gacchati
seyyathāpi paį¹­haviyaį¹ƒ, ākāse’pi pallaį¹…kena kamati seyyathā’pi pakkhi
sakuį¹‡o. Ime’pi candimasuriye evaį¹ƒmahiddhike evaį¹ƒmahānubhāve pāį¹‡inā
parāmasati parimajjati. Yāva brahmalokāpi kāyena vasaį¹ƒ vatteti.

 

Seyyathāpi āvuso dakkho kumbhakāro vā kumbhakārantevāsī vā
suparikammakatāya mattikāya yaį¹ƒ yadeva bhājanavikatiį¹ƒ ākaį¹…kheyya taį¹ƒ
tadeva kareyya abhinipphādeyya -

 

Seyyathāpi vā pana mahārāja dakkho dantakāro vā dantakārantevāsī vā
suparikammakatasmiį¹ƒ dantasmiį¹ƒ yaį¹ƒ yadeva dantavikatiį¹ƒ ākaį¹…kheyya taį¹ƒ
tadeva kareyya abhinipphādeyya -

 

Seyyathāpi vā pana āvuso dakkho suvaį¹‡į¹‡akāro vā suvaį¹‡į¹‡akārantevāsÄ« vā
suparikammakatasmiį¹ƒ suvaį¹‡į¹‡asmiį¹ƒ yaį¹ƒ yadeva suvaį¹‡į¹‡avikatiį¹ƒ ākaį¹…kheyya taį¹ƒ
tadeva kareyya abhinipphādeyya -

 

Evameva kho āvuso bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte
anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte
iddhividhāya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So anekavihitaį¹ƒ
iddhividhaį¹ƒ paccanubhoti: eko’pi hutvā bahudhā hoti. Bahudhā’pi hutvā
eko hoti. ĀvÄ«bhāvaį¹ƒ tirobhāvaį¹ƒ tirokuįøįøaį¹ƒ tiropākāraį¹ƒ tiropabbataį¹ƒ
asajjamāno gacchati seyyathāpi ākāse. Paį¹­haviyā’pi ummujjanimujjaį¹ƒ
karoti seyyathāpi udake. Udake’pi abhijjamāne gacchati seyyathāpi
paį¹­haviyaį¹ƒ. Ākāse’pi pallaį¹…kena kamati seyyathāpi pakkhi sakuį¹‡o. Ime’pi
candimasuriye evaį¹ƒmahiddhike evaį¹ƒmahānubhāve pāį¹‡inā parāmasati
parimajjati. Yāva brahmalokā’pi kāyena vasaį¹ƒ vatteti.

 

Yo nu kho āvuso bhikkhu evaį¹ƒ jānāti evaį¹ƒ passati, kallannu kho tassetaį¹ƒ
vacanāya ‘taį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ taį¹ƒ sarÄ«ranti’vā ‘aƱƱaį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ aƱƱaį¹ƒ sarÄ«ranti’vā?Ti.

 

“Yo so āvuso bhikkhu evaį¹ƒ jānāti evaį¹ƒ passati, kallaį¹ƒ tassetaį¹ƒ vacanāya
‘taį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ taį¹ƒ sarÄ«ranti’ vā ‘aƱƱaį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ aƱƱaį¹ƒ sarÄ«ranti’vā”ti.

 

Ahaį¹ƒ kho panetaį¹ƒ āvuso evaį¹ƒ jānāmi evaį¹ƒ passāmi. Atha ca panāhaį¹ƒ na
vadāmi ‘taį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ taį¹ƒ sarÄ«ranti’vā ‘aƱƱaį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ aƱƱaį¹ƒ sarÄ«ranti’vāti.

 

29. Puna ca paraį¹ƒ āvuso bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe
pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite
āneƱjappatte dibbāya sotadhātuyā cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So
dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suį¹‡Äti
dibbe ca mānuse ca ye dūre santike ca.

 

Seyyathāpi āvuso puriso addhānamaggapaį¹­ipanno, so suį¹‡eyya bherisaddampi
mudiį¹…gasaddampi saį¹…khapaį¹‡avadeį¹‡įøimasaddampi, tassa evamassa: bherisaddo
iti’pi mudiį¹…gasaddo iti’pi saį¹…khapaį¹‡avadeį¹‡įøimasaddo iti’pi. Evameva kho
āvuso bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e
vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte dibbāya
sotadhātuyā cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So dibbāya sotadhātuyā
visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suį¹‡Äti dibbe ca mānuse ca ye
dūre santike ca.

 

Yo nu kho āvuso bhikkhu evaį¹ƒ jānāti evaį¹ƒ passati, kallannu kho tassetaį¹ƒ
vacanāya ‘taį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ taį¹ƒ sarÄ«ranti’vā ‘aƱƱaį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ aƱƱaį¹ƒ sarÄ«ranti’vā?Ti.

 

“Yo so āvuso bhikkhu evaį¹ƒ jānāti evaį¹ƒ passati, kallaį¹ƒ tassetaį¹ƒ vacanāya
‘taį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ taį¹ƒ sarÄ«ranti’ vā ‘aƱƱaį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ aƱƱaį¹ƒ sarÄ«ranti’vā”ti.

 

Ahaį¹ƒ kho panetaį¹ƒ āvuso evaį¹ƒ jānāmi evaį¹ƒ passāmi. Atha ca panāhaį¹ƒ na
vadāmi ‘taį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ taį¹ƒ sarÄ«ranti’vā ‘aƱƱaį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ aƱƱaį¹ƒ sarÄ«ranti’vāti.

 

[BJT Page 344] [\x 344/]

 

30. Puna ca paraį¹ƒ āvuso bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe
pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite
āneƱjappatte cetopariyaƱāį¹‡Äya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So
parasattānaį¹ƒ parapuggalānaį¹ƒ cetasā ceto paricca pajānāti: “sarāgaį¹ƒ vā
cittaį¹ƒ sarāgaį¹ƒ cittanti pajānāti. VÄ«tarāgaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ vÄ«tarāgaį¹ƒ cittanti
pajānāti. Sadosaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ sadosaį¹ƒ cittanti pajānāti. VÄ«tadosaį¹ƒ vā
cittaį¹ƒ vÄ«tadosaį¹ƒ cittanti pajānāti. Samohaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ samohaį¹ƒ cittanti
pajānāti. VÄ«tamohaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ vÄ«tamohaį¹ƒ cittanti pajānāti. Saį¹…khittaį¹ƒ vā
cittaį¹ƒ saį¹…khittaį¹ƒ cittanti pajānāti. Vikkhittaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ vikkhittaį¹ƒ
cittanti pajānāti. Mahaggataį¹ƒ vā cittaį¹ƒ mahaggataį¹ƒ cittanti pajānāti.
Amahaggataį¹ƒ vā cittaį¹ƒ amahaggataį¹ƒ cittanti pajānāti. Sauttaraį¹ƒ vā cittaį¹ƒ
sauttaraį¹ƒ cittanti pajānāti. Anuttaraį¹ƒ vā cittaį¹ƒ anuttaraį¹ƒ cittanti
pajānāti. Samāhitaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ samāhitaį¹ƒ cittanti pajānāti. Asamāhitaį¹ƒ vā
cittaį¹ƒ asamāhitaį¹ƒ cittanti pajānāti. Vimuttaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ vimuttaį¹ƒ
cittanti pajānāti. Avimuttaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ avimuttaį¹ƒ cittanti pajānāti.

 

Seyyathāpi āvuso itthi vā puriso vā daharo vā yuvā maį¹‡įøanakajātiko ādāse
vā parisuddhe pariyodāte acche vā udakapatte sakaį¹ƒ mukhanimittaį¹ƒ
paccavekkhamāno sakaį¹‡ikaį¹ƒ vā sakaį¹‡ikanti jāneyya, akaį¹‡ikaį¹ƒ vā akaį¹‡ikanti
jāneyya -

 

Evameva kho āvuso bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte
anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte
cetopariyaƱāį¹‡Äya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti.

 

So parasattānaį¹ƒ parapuggalānaį¹ƒ cetasā ceto paricca pajānāti: sarāgaį¹ƒ vā
cittaį¹ƒ sarāgaį¹ƒ cittanti pajānāti vÄ«tarāgaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ vÄ«tarāgaį¹ƒ cittanti
pajānāti. Sadosaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ sadosaį¹ƒ cittanti pajānāti vÄ«tadosaį¹ƒ vā
cittaį¹ƒ vÄ«tadosaį¹ƒ cittanti pajānāti. Samohaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ samohaį¹ƒ cittanti
pajānāti vÄ«tamohaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ vÄ«tamohaį¹ƒ cittanti pajānāti. Saį¹…khittaį¹ƒ vā
cittaį¹ƒ saį¹…khittaį¹ƒ cittanti pajānāti. Vikkhittaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ vikkhittaį¹ƒ
cittanti pajānāti. Mahaggataį¹ƒ vā cittaį¹ƒ mahaggataį¹ƒ cittanti pajānāti
amahaggataį¹ƒ vā cittaį¹ƒ amahaggataį¹ƒ cittanti pajānāti. Sauttaraį¹ƒ vā cittaį¹ƒ
sauttaraį¹ƒ cittanti pajānāti*. Anuttaraį¹ƒ vā cittaį¹ƒ anuttaraį¹ƒ cittanti
pajānāti. Samāhitaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ samāhitaį¹ƒ cittanti pajānāti asamāhitaį¹ƒ vā
cittaį¹ƒ asamāhitaį¹ƒ cittanti pajānāti. Vimuttaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ vimuttaį¹ƒ
cittanti pajānāti avimuttaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ avimuttaį¹ƒ cittanti pajānāti.

 

Yo nu kho āvuso bhikkhu evaį¹ƒ jānāti evaį¹ƒ passati, kallannu kho tassetaį¹ƒ
vacanāya ‘taį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ taį¹ƒ sarÄ«ranti’vā ‘aƱƱaį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ aƱƱaį¹ƒ sarÄ«ranti’vā?Ti.

 

“Yo so āvuso bhikkhu evaį¹ƒ jānāti evaį¹ƒ passati, kallaį¹ƒ tassetaį¹ƒ vacanāya
‘taį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ taį¹ƒ sarÄ«ranti’ vā ‘aƱƱaį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ aƱƱaį¹ƒ sarÄ«ranti’vā”ti.

 

Ahaį¹ƒ kho panetaį¹ƒ āvuso evaį¹ƒ jānāmi evaį¹ƒ passāmi. Atha ca panāhaį¹ƒ na
vadāmi ‘taį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ taį¹ƒ sarÄ«ranti’vā ‘aƱƱaį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ aƱƱaį¹ƒ sarÄ«ranti’vāti.

 

31. Puna ca paraį¹ƒ āvuso bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe
pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite
āneƱjappatte pubbenivāsānussatiƱāį¹‡Äya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti.
So anekavihitaį¹ƒ pubbenivāsaį¹ƒ anussarati seyyathÄ«daį¹ƒ: ekampi jātiį¹ƒ
dve’pi jātiyo tisso’pi jātiyo catasso’pi jātiyo paƱca’pi jātiyo dasa’pi
jātiyo vÄ«sampi jātiyo tiį¹ƒsampi jātiyo cattārÄ«sampi jātiyo jātisatampi
jātisahassampi jātisatasahassampi aneke’pi saį¹ƒvaį¹­į¹­akappe aneke’pi
vivaį¹­į¹­akappe aneke’pi saį¹ƒvaį¹­į¹­avivaį¹­į¹­akappe amutrāsiį¹ƒ evannāmo evaį¹ƒgotto
evaį¹ƒvaį¹‡į¹‡o evamāhāro evaį¹ƒ sukhadukkhapaį¹­isaį¹ƒvedÄ« evamāyupariyanto. So
tato cuto amutra upapādiį¹ƒ tatrāpāsiį¹ƒ evannāmo evaį¹ƒgotto evaį¹ƒvaį¹‡į¹‡o
evamāhāro evaį¹ƒsukhadukkhapaį¹­isaį¹ƒvedÄ« evamāyupariyanto. So tato cuto
idhÅ«papanno’ti. Iti sākāraį¹ƒ sauddesaį¹ƒ anekavihitaį¹ƒ pubbenivāsaį¹ƒ
anussarati.

 

Cittaį¹ƒ

 

Yo nu kho āvuso bhikkhu evaį¹ƒ jānāti evaį¹ƒ passati, kallannu kho tassetaį¹ƒ
vacanāya ‘taį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ taį¹ƒ sarÄ«ranti’vā ‘aƱƱaį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ aƱƱaį¹ƒ sarÄ«ranti’vā?Ti.

 

“Yo so āvuso bhikkhu evaį¹ƒ jānāti evaį¹ƒ passati, kallaį¹ƒ tassetaį¹ƒ vacanāya
‘taį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ taį¹ƒ sarÄ«ranti’ vā ‘aƱƱaį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ aƱƱaį¹ƒ sarÄ«ranti’vā”ti.

 

Ahaį¹ƒ panetaį¹ƒ āvuso evaį¹ƒ jānāmi evaį¹ƒ passāmi. Atha ca panāhaį¹ƒ na vadāmi
‘taį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ taį¹ƒ sarÄ«ranti’vā ‘aƱƱaį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ aƱƱaį¹ƒ sarÄ«ranti’vāti

 

32. Puna ca paraį¹ƒ āvuso bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe
pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite
āneƱjappatte sattānaį¹ƒ cutÅ«papātaƱāį¹‡Äya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati
abhininnāmeti. So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte
passati cavamāne upapajjamāne hÄ«ne paį¹‡Ä«te suvaį¹‡į¹‡e dubbaį¹‡į¹‡e sugate
duggate yathākammūpage satte pajānāti.

 

[BJT Page 346] [\x 346/]

 

Seyyathāpi āvuso pabbatasaį¹…khepe udakarahado accho vippasanno anāvilo,
tattha cakkhumā puriso tÄ«re į¹­hito passeyya sippisambukampi
sakkharakaį¹­halampi macchagumbampi carantampi tiį¹­į¹­hantampi, tassa
evamassa: ayaį¹ƒ kho udakarahado accho vippasanno anāvilo, tatrime
sippisambukā’pi sakkharakaį¹­halā’pi macchagumbā’pi caranti’pi
tiį¹­į¹­hanti’pÄ«ti, evameva kho āvuso bhikkhu samāhite citte parisuddhe
pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite
āneƱjappatte āsavānaį¹ƒ khayaƱāį¹‡Äya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti so
idaį¹ƒ dukkhanti yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. Ayaį¹ƒ dukkhasamudayoti yathābhÅ«taį¹ƒ
pajānāti. Ayaį¹ƒ dukkhanirodhoti yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. Ayaį¹ƒ
dukkhanirodhagāminÄ«paį¹­ipadā’ti yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. Ime āsavā’ti
yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. Ayaį¹ƒ āsavasamudayo’ti yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. Ayaį¹ƒ
āsavanirodho’ti yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. Ayaį¹ƒ āsavanirodhagāminÄ«paį¹­ipadā’ti
yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti.

 

* * *

 

Evameva kho āvuso bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte
anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte āsavānaį¹ƒ
khayaƱāį¹‡Äya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So idaį¹ƒ dukkhanti
yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. Ayaį¹ƒ dukkhasamudayo’ti yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. Ayaį¹ƒ
dukkhanirodho’ti yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. Ayaį¹ƒ
dukkhanirodhagāminÄ«paį¹­ipadā’ti yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. Ime āsavā’ti
yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. Ayaį¹ƒ āsavanirodho’ti yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. Ayaį¹ƒ
āsavanirodhagāminÄ«paį¹­ipadā’ti yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti.

 

Tassa evaį¹ƒ jānato evaį¹ƒ passato kāmāsavā’pi cittaį¹ƒ vimuccati.
Bhavāsavā’pi cittaį¹ƒ vimuccati. Avijjāsavā’pi cittaį¹ƒ vimuccati.
Vimuttasmiį¹ƒ vimuttamiti Ʊāį¹‡aį¹ƒ hoti. ‘KhÄ«į¹‡Ä jāti, vusitaį¹ƒ brahmacariyaį¹ƒ,
kataį¹ƒ karaį¹‡Ä«yaį¹ƒ, nāparaį¹ƒ itthattayāti pajānāti.

 

33. Yo kho āvuso bhikkhu evaį¹ƒ jānāti evaį¹ƒ passati, kallannu kho tassetaį¹ƒ
vacanāya ‘taį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ taį¹ƒ sarÄ«ranti’vā ‘aƱƱaį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ aƱƱaį¹ƒ
sarÄ«ranti’vā?Ti.

 

“Yo so āvuso bhikkhu evaį¹ƒ jānāti evaį¹ƒ passati, kallaį¹ƒ tassetaį¹ƒ vacanāya
‘taį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ taį¹ƒ sarÄ«ranti’ vā ‘aƱƱaį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ aƱƱaį¹ƒ sarÄ«ranti’vā”ti.

 

Ahaį¹ƒ kho panetaį¹ƒ āvuso evaį¹ƒ jānāmi evaį¹ƒ passāmi. Atha ca panāhaį¹ƒ na
vadāmi ‘taį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ taį¹ƒ sarÄ«ranti’vā ‘aƱƱaį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ aƱƱaį¹ƒ sarÄ«ranti’vāti

 

34. Idamavoca bhagavā. Attamano oį¹­į¹­haddho licchavÄ« bhagavato bhāsitaį¹ƒ abhinandÄ«ti.

 

MahālÄ«suttaį¹ƒ niį¹­į¹­hitaį¹ƒ chaį¹­į¹­haį¹ƒ.

 

[BJT Page 348] [\x 348/]

 

7. [PTS Page 159] [\q 159/] jāliya suttaį¹ƒ

 

1. Evaį¹ƒ me sutaį¹ƒ: ekaį¹ƒ samayaį¹ƒ bhagavā kosambiyaį¹ƒ viharati ghositārāme.
Tena kho pana samayena dve pabbajitā maį¹‡įøisso ca paribbājako jāliyo ca
dārupattikantevāsÄ« yena bhagavā tenupasaį¹…kamiį¹ƒsu. Upasaį¹…kamitvā
bhagavatā saddhiį¹ƒ sammodiį¹ƒsu. SammodanÄ«yaį¹ƒ kathaį¹ƒ sārāį¹‡Ä«yaį¹ƒ vÄ«tisāretvā
ekamantaį¹ƒ aį¹­į¹­haį¹ƒsu. Ekamantaį¹ƒ į¹­hitā kho te dve pabbajitā bhagavantaį¹ƒ
etadavocuį¹ƒ: “kinnu kho āvuso gotama taį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ taį¹ƒ sarÄ«raį¹ƒ? Udāhu aƱƱaį¹ƒ
jÄ«vaį¹ƒ aƱƱaį¹ƒ sarÄ«raį¹ƒ?”Ti.

 

2. Tena hāvuso suį¹‡Ätha. Sādhukaį¹ƒ manasi karotha. BhāsissāmÄ«’ti.
‘Evamāvuso’ti kho te dve pabbajitā bhagavato paccassosuį¹ƒ. Bhagavā
etadavoca:

 

3. (28). Idhāvuso tathāgato loke uppajjati arahaį¹ƒ sammāsambuddho
vijjācaraį¹‡asampanno sugato lokavidÅ« anuttaro purisadammasārathÄ« satthā
devamanussānaį¹ƒ buddho bhagavā. So imaį¹ƒ lokaį¹ƒ sadevakaį¹ƒ samārakaį¹ƒ
sabrahmakaį¹ƒ sassamaį¹‡abrāhmaį¹‡iį¹ƒ pajaį¹ƒ sadevamanussaį¹ƒ sayaį¹ƒ abhiƱƱā
sacchikatvā pavedeti. So dhammaį¹ƒ deseti ādikalyāį¹‡aį¹ƒ majjhekalyāį¹‡aį¹ƒ
pariyosānakalyāį¹‡aį¹ƒ sātthaį¹ƒ sabyaƱjanaį¹ƒ kevalaparipuį¹‡į¹‡aį¹ƒ parisuddhaį¹ƒ.
Brahmacariyaį¹ƒ pakāseti.

 

3. (29). Taį¹ƒ dhammaį¹ƒ suį¹‡Äti gahapati vā gahapatiputto vā aƱƱatarasmiį¹ƒ vā
kule paccājāto. So taį¹ƒ dhammaį¹ƒ sutvā tathāgate saddhaį¹ƒ paį¹­ilabhati. So
tena saddhāpaį¹­ilābhena samannāgato iti paį¹­isaį¹ƒcikkhati: ’sambādho
gharāvaso rajāpatho1. Abbhokāso pabbajjā. Nayidaį¹ƒ sukaraį¹ƒ agāraį¹ƒ
ajjhāvasatā ekantaparipuį¹‡į¹‡aį¹ƒ ekantaparisuddhaį¹ƒ saį¹ƒkhalikhitaį¹ƒ
brahmacariyaį¹ƒ carituį¹ƒ. YannÅ«nāhaį¹ƒ kesamassuį¹ƒ ohāretvā kāsāyāni vatthāni
acchādetvā agārasmā anagāriyaį¹ƒ pabbajeyya’nti.

 

1. Rajopatho, katthaci.

 

[BJT Page 348] [\x 348/] (110)

 

So aparena samayena appaį¹ƒ vā bhogakkhandhaį¹ƒ pahāya mahantaį¹ƒ vā
bhogakkhandhaį¹ƒ pahāya appaį¹ƒ vā Ʊātiparivaį¹­į¹­aį¹ƒ pahāya mahantaį¹ƒ vā
Ʊātiparivaį¹­į¹­aį¹ƒ kesamassuį¹ƒ ohāretvā kāsāyati vatthāni acchādetvā agārasmā
anagāriyaį¹ƒ pabbajati. So evaį¹ƒ pabbajito samāno pātimokkhasaį¹ƒvarasaį¹ƒvuto
viharati ācāragocarasampanno aį¹‡umattesu vajjesu bhayadassāvÄ«. Samādāya
sikkhati sikkhāpadesu kāyakammavacīkammena samannāgato kusalena.
ParisuddhājÄ«vo sÄ«lasampanno indriyesu guttadvāro bhojane mattaĆ±Ć±Å«
satisampajaƱƱesu samannāgato sattuį¹­į¹­ho.

 

3. (29). KathaƱca āvuso bhikkhu sīlasampanno hoti? Idha āvuso bhikkhu
pāį¹‡Ätipātaį¹ƒ pahāya pāį¹‡Ätipātā paį¹­ivirato hoti nihitadaį¹‡įøo nihitasattho
lajjÄ« dayāpanno. Sabbapāį¹‡abhuhitānukampi viharati. Idampi’ssa hoti
sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

Adinnādānaį¹ƒ pahāya adinnādānā paį¹­ivirato hoti dinnādāyÄ« dinnapāį¹­ikaį¹…khÄ«.
Athenena sucibhÅ«tena attanā virahati. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmi.

 

Abrahmacariyaį¹ƒ pahāya brahmacārÄ« hoti ārācārÄ«1 virato methunā gāmadhammā. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

Musāvādaį¹ƒ pahāya musāvādā paį¹­ivirato hoti saccavādÄ« saccasandho theto2
paccayiko avisaį¹ƒvādako lokassa. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

Pisuį¹‡aį¹ƒ vācaį¹ƒ3 pahāya pisuį¹‡Äya vācāya paį¹­ivirato hoti. Ito sutvā na
amutra akkhātā imesaį¹ƒ bhedāya. Amutra vā sutvā na imesaį¹ƒ akkhātā amÅ«saį¹ƒ
bhedāya. Iti bhinnānaį¹ƒ vā sandhātā, sahitānaį¹ƒ vā anuppadātā4
samaggārāmo5 samaggarato samagganandiį¹ƒ samaggakaraį¹‡iį¹ƒ vācaį¹ƒ bhāsitā
hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

Pharusaį¹ƒ vācaį¹ƒ6 pahāya pharusāya vācāya paį¹­ivirato hoti. Yā sā vācā neįø·Ä
kaį¹‡į¹‡asukhā pemanÄ«yā7 hadayaį¹…gamā porÄ« bahujanakantā bahujānamanāpā,
tathārÅ«paį¹ƒ8 vācaį¹ƒ bhāsitā hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

Samphappalāpaį¹ƒ pahāya samphappalāpā paį¹­ivirato hoti kālavādÄ« bhÅ«tavādÄ«
atthavādÄ« dhammavādÄ« vinayavādÄ«. Nidhānavatiį¹ƒ vācaį¹ƒ bhāsitā hoti kālena
sāpadesaį¹ƒ pariyantavatiį¹ƒ atthasaƱhitaį¹ƒ. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

1. Anācāri, machasaį¹ƒ.
2. į¹¬heto, syā.
3. Pisuį¹‡Ävācaį¹ƒ, [PTS.]
4. Anuppādātā, [PTS.]
5. Samaggarāmo, machasaį¹ƒ.
6. Pharusāvācaį¹ƒ, [PTS.] Sitira
7. Pemaniyā, machasaį¹ƒ. 8. EvarÅ«piį¹ƒ. [PTS.] Sitira.
[BJT Page 348] [\x 348/] (112)

 

3 (30). BÄ«jagāmabhÅ«tagāmasamārambhā1 paį¹­ivirato hoti. Ekabhatatiko2 hoti
rattuparato3 paį¹­ivirato4 vikālabhojanā. NaccagÄ«tavāditavisÅ«kadassanā5
paį¹­ivirato hoti. Mālāgandhavilepanadhāraį¹‡amaį¹‡įøanavibhusanaį¹­į¹­hānā
paį¹­ivirato hoti. Uccāsayanamahāsayanā paį¹­ivirato hoti.
JātarÅ«parajatapaį¹­iggahaį¹‡Ä6 paį¹­ivirato hoti. ĀmakabaƱƱapaį¹­iggahaį¹‡Ä6
paį¹­ivirato hoti. Āmakamaį¹ƒsapaį¹­igaggahaį¹‡Ä6 paį¹­ivirato hoti.
Itthikumārikapaį¹­iggahaį¹‡Ä6 paį¹­ivirato hoti. Dāsidāsapaį¹­iggahaį¹‡Ä6
paį¹­ivirato hoti. Ajeįø·akapaį¹­iggahaį¹‡Ä6 paį¹­ivirato hoti.
Kukkuį¹­asÅ«karapaį¹­iggahaį¹‡Ä6 paį¹­ivirato hoti. Hatthigavassavaįø·avā7
paį¹­iggahaį¹‡Ä paį¹­ivirato hoti. Khettavatthupaį¹­iggahaį¹‡Ä paį¹­ivirato hoti.
DÅ«teyyapaheį¹‡a8 gamanānuyogā paį¹­ivirato hoti. Kayavikkayā paį¹­ivirato
hoti. TulākÅ«į¹­akaį¹ƒsakÅ«į¹­amānakÅ«į¹­Ä9 paį¹­ivirato hoti.
Ukkoį¹­anavaƱcananikatisāci10 yogā paį¹­ivirato hoti.
Chedanavadhabandhanaviparāmosaālopasahasākarā11 paį¹­ivirato hoti.
Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

CullasÄ«laį¹ƒ12 niį¹­į¹­hitaį¹ƒ

 

3. (31). Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ bÄ«jagāmabhÅ«tagāmasamārambhaį¹ƒ13 anuyuttā viharanti,
seyyathÄ«daį¹ƒ: mÅ«labÄ«jaį¹ƒ khandhabÄ«jaį¹ƒ phalubÄ«jaį¹ƒ14 aggabÄ«jaį¹ƒ
bijabÄ«jameva15 paƱcamaį¹ƒ. Iti vā itievarÅ«pā16
bÄ«jagāmabhÅ«tagāmasamārambhā17 paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

3. (32). Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ sannidhikāraparibhogaį¹ƒ anuyuttā viharanti,
seyyathÄ«daį¹ƒ: annasannidhiį¹ƒ pānasannidhiį¹ƒ vatthasannidhiį¹ƒ yānasannidhiį¹ƒ
sayanasannidhiį¹ƒ gandhasannidhiį¹ƒ āmisasannidhiį¹ƒ. Iti vā iti evarÅ«pā
sannidhikāraparibhogā paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lassamiį¹ƒ.

 

1. Samārabbhā, machasaį¹ƒ.
2. Ekaį¹ƒ bhattiko, machasaį¹ƒ.
3. Rattuparato, machasaį¹ƒ.
4. Virato, the. Se.
5. VisÅ«kaį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
6. Pariggahaį¹‡Ä, (sabbattha)
7. Gavassaį¹ƒ, se. Vaįø·avaį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
8. Pahiį¹‡a, sÄ«mu. Machasa. Syā.
9. KÅ«į¹­aį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
10. Sāvi, machasaį¹ƒ.
11. Sahasaį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
12. CÅ«įø·a sÄ«laį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
13. Samārabbhā, machasaį¹ƒ.
14. Phalaį¹ƒ, se. Phaluį¹ƒ, si. The.
15. Bija bÄ«jaį¹ƒ eva. The.
16. Iti evarupā, kesuci.
17. Samārabbhā, machasaį¹ƒ.

 

[BJT Page 348] [\x 348/] (114)

 

3. (33). Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ visukadassanaį¹ƒ anuyuttā viharanti, seyyathÄ«daį¹ƒ:
naccaį¹ƒ gÄ«taį¹ƒ vāditaį¹ƒ pekkhaį¹ƒ akkhātaį¹ƒ pāį¹‡issaraį¹ƒ vetālaį¹ƒ kumbhathÅ«naį¹ƒ
sobhanakaį¹ƒ1 caį¹‡įøÄlaį¹ƒ vaį¹ƒsaį¹ƒ dhopanakaį¹ƒ2 hatthiyuddhaį¹ƒ assayuddhaį¹ƒ
mahisayuddhaį¹ƒ3 usabhayuddhaį¹ƒ ajayuddhaį¹ƒ meį¹‡įøayuddhaį¹ƒ4 kukkuį¹­ayuddhaį¹ƒ
vaį¹­į¹­akayuddhaį¹ƒ daį¹‡įøayuddhaį¹ƒ muį¹­į¹­hiyuddhaį¹ƒ5 nibbuddhaį¹ƒ uyyodhikaį¹ƒ
balaggaį¹ƒ senābyÅ«haį¹ƒ aį¹‡Ä«kadassanaį¹ƒ6. Iti vā iti evarÅ«pā visÅ«kadassanā
paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

3. (34). Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ jÅ«tappamādaį¹­į¹­hānānuyogaį¹ƒ anuyuttā viharanti,
seyyathÄ«daį¹ƒ: aį¹­į¹­hapadaį¹ƒ dasapadaį¹ƒ ākāsaį¹ƒ parihārapathaį¹ƒ sannikaį¹ƒ
khalikaį¹ƒ ghaį¹­ikaį¹ƒ salākahatthaį¹ƒ akkhaį¹ƒ paį¹…gacÄ«raį¹ƒ vaį¹…kakaį¹ƒ mokkhacikaį¹ƒ
ciį¹…gulakaį¹ƒ pattāįø·hakaį¹ƒ rathakaį¹ƒ dhanukaį¹ƒ akkharikaį¹ƒ manesikaį¹ƒ
yathāvajjaį¹ƒ. Iti vā iti evarÅ«pā jÅ«tappamādaį¹­į¹­hānānuyogā paį¹­ivirato hoti.
Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

3. (35). Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ uccāsayanamahāsayanaį¹ƒ anuyuttā viharanti,
seyyathÄ«daį¹ƒ: ādandiį¹ƒ pallaį¹…kaį¹ƒ gonakaį¹ƒ cittakaį¹ƒ paį¹­ikaį¹ƒ paį¹­alikaį¹ƒ
tÅ«likaį¹ƒ vikatikaį¹ƒ uddalomiį¹ƒ ekantalomiį¹ƒ kaį¹­į¹­hissaį¹ƒ koseyyaį¹ƒ kuttakaį¹ƒ
hatthattharaį¹ƒ assattharaį¹ƒ rathattharaį¹ƒ ajinappaveį¹‡iį¹ƒ
kādalimigapavarapaccattharaį¹‡aį¹ƒ sauttaracchadaį¹ƒ ubhatolohitakÅ«padhānaį¹ƒ.
Iti vā iti evarÅ«pā uccāsayanamahāsayanā paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti
sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

1. Sobhanagarakaį¹ƒ, katthaci. Sobhanakarakaį¹ƒ, [PTS.] Sobhanagharakaį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
2. Dhovanaį¹ƒ, katthaci. Dhopanaį¹ƒ, sitira.
3. Mahiį¹ƒsaį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
4. Meį¹‡įøakaį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
5. SÄ«hala potthakesu na dissati.
6. Anīka - kesuci.

 

[BJT Page 348] [\x 348/] (116)

 

3. (36). Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāti bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ maį¹‡įøanavibhusanaį¹­į¹­hānānuyogaį¹ƒ anuyuttā viharanti,
seyyathÄ«daį¹ƒ: ucchādanaį¹ƒ parimaddanaį¹ƒ nahāpanaį¹ƒ sambāhanaį¹ƒ ādāsaį¹ƒ aƱjanaį¹ƒ
mālāvilepanaį¹ƒ mukhacuį¹‡į¹‡akaį¹ƒ1 mukhalepanaį¹ƒ2 hatthabandhaį¹ƒ sikhābandhaį¹ƒ
daį¹‡įøakaį¹ƒ nāįø·ikaį¹ƒ khaggaį¹ƒ chattaį¹ƒ citrÅ«pāhanaį¹ƒ uį¹‡ahÄ«saį¹ƒ maį¹‡iį¹ƒ vālavÄ«janiį¹ƒ
odātāni vatthāni dīghadasāni. Iti vā iti evarūpā
maį¹‡įøanavibhusanaį¹­į¹­hānānuyogā paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

3. (37). Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāti bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ tiracchānakathaį¹ƒ anuyuttā viharanti, seyyathÄ«daį¹ƒ:
rājakathaį¹ƒ corakathaį¹ƒ mahāmattakathaį¹ƒ senākathaį¹ƒ bhayakathaį¹ƒ
yuddhakathaį¹ƒ annakathaį¹ƒ pānakathaį¹ƒ vatthakathaį¹ƒ sayanakathaį¹ƒ mālākathaį¹ƒ
gandhakathaį¹ƒ Ʊātikathaį¹ƒ yānakathaį¹ƒ gāmakathaį¹ƒ nigamakathaį¹ƒ nagarakathaį¹ƒ
janapadakathaį¹ƒ itthikathaį¹ƒ purisakathaį¹ƒ (kumārakathaį¹ƒ kumārikathaį¹ƒ)3
sÅ«rakathaį¹ƒ visikhākathaį¹ƒ kumbhaį¹­į¹­hānakathaį¹ƒ pubbapetakathaį¹ƒ
nānattakathaį¹ƒ lokakkhāyikaį¹ƒ samuddakkhāyikaį¹ƒ itibhavābhavakathaį¹ƒ. Iti vā
itievarÅ«pāya tiracchānakathāya paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti
sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

3. (38). Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pā viggāhikakathaį¹ƒ anuyuttā viharanti, seyyathÄ«daį¹ƒ:
“na tvaį¹ƒ imaį¹ƒ dhammavinayaį¹ƒ ājānāsi. Ahaį¹ƒ imaį¹ƒ dhammavinayaį¹ƒ ājānāmi.
Kiį¹ƒ tvaį¹ƒ imaį¹ƒ dhammavinayaį¹ƒ ājānissasi? Micchāpaį¹­ipanno tvamasi.
Ahamasmi sammāpaį¹­ipanno. Sahitaį¹ƒ me, asahitaį¹ƒ te. Pure vacanÄ«yaį¹ƒ pacchā
avaca. Pacchā vacanÄ«yaį¹ƒ pure avaca. Āciį¹‡į¹‡aį¹ƒ4 te viparāvattaį¹ƒ. Āropito te
vādo. NiggahÄ«to tvamasi. Cara vādappamokkhāya. Nibbeį¹­hehi vā sace
pahosÄ«”ti. Iti vā itievarÅ«pāya viggahikakathāya paį¹­ivirato hoti.
Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

3. (39). Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāti bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ dÅ«teyyapahiį¹‡agamanānuyogamanuyuttā viharanti,
seyyathÄ«daį¹ƒ: raƱƱaį¹ƒ rājamahāmantānaį¹ƒ khattiyānaį¹ƒ brāhmaį¹‡Änaį¹ƒ
gahapatikānaį¹ƒ kumārānaį¹ƒ “idha gaccha. Amutrāgaccha. Idaį¹ƒ hara. Amutra
idaį¹ƒ āharā”ti. Iti vā itievarÅ«pā dÅ«teyyapahiį¹‡agamanānuyogā paį¹­ivirato
hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

1. Mukhacuį¹‡į¹‡aį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
2. Mukhālepanaį¹ƒ, sÄ«mu.
3. Marammapotthakesuyeva dissate
4. Aviciį¹‡į¹‡aį¹ƒ, kesuci.

 

[BJT Page 348] [\x 348/] (118)

 

3. (40). Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te kuhakā ca honti lapakā ca nemittikā ca nippesikā ca lābhena
ca lābhaį¹ƒ nijigiį¹ƒsitāro. Iti vā itievarÅ«pā kuhalapanā paį¹­ivirato hoti.
Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

MajjhimasÄ«laį¹ƒ niį¹­į¹­hitaį¹ƒ.

 

3. (41). Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ1 kappenti,
seyyathÄ«daį¹ƒ: aį¹…gaį¹ƒ nimittaį¹ƒ uppātaį¹ƒ2 supiį¹‡aį¹ƒ3 lakkhaį¹‡aį¹ƒ mÅ«sikacchinnaį¹ƒ
aggihomaį¹ƒ dabbihomaį¹ƒ thusahomaį¹ƒ taį¹‡įøulahomaį¹ƒ sappihemaį¹ƒ telahomaį¹ƒ
mukhahomaį¹ƒ lohitahomaį¹ƒ aį¹…gavijjā vatthuvijjā khattavijjā4 sivavijjā
bhūtavijjā bhurivijjā ahivijjā visavijjā vicchikavijjā mūsikavijjā
sakuį¹‡avijjā vāyasavijjā pakkajjhānaį¹ƒ5 saraparittānaį¹ƒ migacakkaį¹ƒ. Iti vā
itievarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vā paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa
hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

3. (42). Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ kappenti,
seyyathÄ«daį¹ƒ: maį¹‡ilakkhaį¹‡aį¹ƒ vatthalakkhaį¹‡aį¹ƒ daį¹‡įøalakkhaį¹‡aį¹ƒ6
asikalakkhaį¹‡aį¹ƒ usulakkhaį¹‡aį¹ƒ dhanulakkhaį¹‡aį¹ƒ āvudhalakkhaį¹‡aį¹ƒ7
itthilakkhaį¹‡aį¹ƒ purisalakkhaį¹‡aį¹ƒ kumāralakkhaį¹‡aį¹ƒ kumārilakkhaį¹‡aį¹ƒ
dāsalakkhaį¹‡aį¹ƒ dāsilakkhaį¹‡aį¹ƒ hatthilakkhaį¹‡aį¹ƒ assalakkhaį¹‡aį¹ƒ
mahisalakkhaį¹‡aį¹ƒ8 usabhalakkhaį¹‡aį¹ƒ golakkhaį¹‡aį¹ƒ9 ajalakkhaį¹‡aį¹ƒ
meį¹‡įøalakkhaį¹‡aį¹ƒ10 kukkuį¹­alakkhaį¹‡aį¹ƒ vaį¹­į¹­akalakkhaį¹‡aį¹ƒ godhālakkhaį¹‡aį¹ƒ
kaį¹‡į¹‡ikālakkhaį¹‡aį¹ƒ kacchapalakkhaį¹‡aį¹ƒ migalakkhaį¹‡aį¹ƒ. Iti vā itievarÅ«pāya
tiracchānavijjāya micchājÄ«vā paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

3. (43). Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ kappenti
seyyathÄ«daį¹ƒ: raƱƱaį¹ƒ niyyānaį¹ƒ bhavissati, raƱƱaį¹ƒ aniyyānaį¹ƒ bhavissati,
abbhantarānaį¹ƒ raƱƱaį¹ƒ upayānaį¹ƒ bhavissati, bāhirānaį¹ƒ raƱƱaį¹ƒ apayānaį¹ƒ
bhavissati, bāhirānaį¹ƒ raƱƱaį¹ƒ upayānaį¹ƒ bhavissati, abbhantarānaį¹ƒ raƱƱaį¹ƒ
apayānaį¹ƒ bhavissati, abbhantarānaį¹ƒ raƱƱaį¹ƒ jayo bhavissati, abbhantarānaį¹ƒ
raƱƱaį¹ƒ parājayo bhavissati. Iti imassa jayo bhavissati. Imassa parājayo
bhavissati. Iti vā itievarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vā paį¹­ivirato
hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

1. JÄ«vitaį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
2. Uppādaį¹ƒ, sÄ«mu.
3. Supinaį¹ƒ, machasaį¹ƒ. Supiį¹‡akaį¹ƒ, si.
4. Khettaį¹ƒ, kesuci.
5. Pakkha, kesuci.
6. Daį¹‡įøalakkhaį¹‡aį¹ƒ satthalakkhaį¹‡aį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
7. Āyudha, kesuci.
8. Mahiį¹ƒsa, machasaį¹ƒ.
9. Goį¹‡a, machasaį¹ƒ.
10. Meį¹‡įøaka, kesuci.

 

[BJT Page 348] [\x 348/] (120)

 

3. (44). Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ kappenti.
SeyyathÄ«daį¹ƒ: candaggāho bhavissati. Suriyaggāho bhavissati.
Nakkhattagāho bhavissati. Candimasuriyānaį¹ƒ pathagamanaį¹ƒ bhavissati.
Candimasuriyānaį¹ƒ uppathagamanaį¹ƒ bhavissati. Nakkhattānaį¹ƒ pathagamanaį¹ƒ
bhavissati. Nakkhattānaį¹ƒ uppathagamanaį¹ƒ bhavissati. Ukkāpāto bhavissati.
DÄ«sāįøÄho bhavissati. BhÅ«micālo bhavissati. DevadundÅ«bhi bhavissati.
Candimasuriyanakkhattānaį¹ƒ uggamanaį¹ƒ ogamanaį¹ƒ1 saį¹ƒkilesaį¹ƒ vodānaį¹ƒ
bhavissati. Evaį¹ƒvipāko candaggāho bhavissati. Evaį¹ƒvipāko suriyaggāho
bhavissati. Evaį¹ƒvipāko nakkhattaggāho bhavissati. Evaį¹ƒvipākaį¹ƒ
candimasuriyānaį¹ƒ pathagamanaį¹ƒ bhavissati. Evaį¹ƒvipākaį¹ƒ candimasuriyānaį¹ƒ
uppathagamanaį¹ƒ bhavissati. Evaį¹ƒvipākaį¹ƒ nakkhattānaį¹ƒ pathagamanaį¹ƒ
bhavissati. Evaį¹ƒvipākaį¹ƒ nakkhattānaį¹ƒ uppathagamanaį¹ƒ bhavissati.
Evaį¹ƒvipāko ukkāpāto bhavissati. Evaį¹ƒvipāko disāįøÄho bhavissati.
Evaį¹ƒvipāko bhumivālo bhavissati. Evaį¹ƒvipāko devadundÅ«bhi bhavissati.
Evaį¹ƒvipāko candimasuriyanakkhattānaį¹ƒ uggamanaį¹ƒ ogamanaį¹ƒ saį¹…kilesaį¹ƒ
vodānaį¹ƒ bhavissati. Iti vā evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vā
paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

3. (45). Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ kappenti.
SeyyathÄ«daį¹ƒ: subbuį¹­į¹­hikā bhavissati. Dubbuį¹­į¹­hikā bhavissati. Subhikkhaį¹ƒ
bhavissati. Dubbhikkhaį¹ƒ bhavissati. Khemaį¹ƒ bhavissati. Bhayaį¹ƒ
bhavissati. Rogo bhavissati. Ārogyaį¹ƒ bhavissati. Muddā gaį¹‡anā saį¹ƒkhānaį¹ƒ
kāveyyaį¹ƒ lokāyataį¹ƒ. Iti vā itievarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena
paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

3. (46). Yathā pana paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ kappenti.
SeyyathÄ«daį¹ƒ: āvāhanaį¹ƒ vivāhanaį¹ƒ saį¹ƒvadanaį¹ƒ vivadanaį¹ƒ saį¹ƒkiraį¹‡aį¹ƒ
vikiraį¹‡aį¹ƒ subhagakaraį¹‡aį¹ƒ dubbhagakaraį¹‡aį¹ƒ viruddhagabbhakaraį¹‡aį¹ƒ
jivhānitthambhanaį¹ƒ2 hanusaį¹ƒhatanaį¹ƒ hatthābhijappanaį¹ƒ hanujappanaį¹ƒ
kaį¹‡į¹‡ajappanaį¹ƒ ādāsapaƱhaį¹ƒ kumāripaƱhaį¹ƒ devapaƱhaį¹ƒ ādiccupaį¹­į¹­hānaį¹ƒ
mahatupaį¹­į¹­hānaį¹ƒ abbhujjalanaį¹ƒ sirivhāyanaį¹ƒ. Iti vā itievarÅ«pāya
tiracchānavijjāya micchājÄ«vā paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

1. Oggamanaį¹ƒ, kesuci.
2. Jivhānitthaddhanaį¹ƒ. Bahusu.

 

[BJT Page 348] [\x 348/] (122)

 

3. (47). Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ kappenti.
SeyyathÄ«daį¹ƒ: santikammaį¹ƒ paį¹‡idhikammaį¹ƒ bhÅ«takammaį¹ƒ bhurikammaį¹ƒ
vassakammaį¹ƒ vossakammaį¹ƒ vatthukammaį¹ƒ vatthuparikiraį¹‡aį¹ƒ ācamanaį¹ƒ
nahāpanaį¹ƒ juhanaį¹ƒ vamanaį¹ƒ virecanaį¹ƒ uddhavirecanaį¹ƒ adhovirecanaį¹ƒ
sÄ«savirecanaį¹ƒ kaį¹‡į¹‡atelaį¹ƒ nettatappanaį¹ƒ natthukammaį¹ƒ aƱjanaį¹ƒ paccaƱjanaį¹ƒ
sālākiyaį¹ƒ sallakattiyaį¹ƒ dārakatikicchā mÅ«labhesajjānaį¹ƒ anuppadānaį¹ƒ
osadhÄ«naį¹ƒ paį¹­imokkhā. Iti vā itievarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vā
paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

3. (48). Sa kho1 so āvuso bhikkhu evaį¹ƒ sÄ«lasampanno na kutoci bhayaį¹ƒ
samanupassati yadidaį¹ƒ sÄ«lasaį¹ƒvarato. Seyyathāpi mahārāja khattiyo
muddhāvasitto2 nihatapaccāmittona kutoci bhayaį¹ƒ samanupassati yadidaį¹ƒ
paccatthikato, evameva kho āvuso bhikkhu evaį¹ƒ sÄ«lasampanno na kutoci
bhayaį¹ƒ samanupassati yadidaį¹ƒ sÄ«lasaį¹ƒvarato. So iminā ariyena
sÄ«lakkhandhena samannāgato ajjhattaį¹ƒ anavajjasukhaį¹ƒ paį¹­isaį¹ƒvedeti. Evaį¹ƒ
kho āvuso bhikkhu sīlasampanno hoti.

 

4. KathaƱca āvuso bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti? Idha āvuso bhikkhu
cakkhunā rÅ«paį¹ƒ disvā na nimittaggāhÄ« hoti nānubyaƱjanaggāhÄ«.
Yatvādhikaraį¹‡ametaį¹ƒ cakkhundriyaį¹ƒ asaį¹ƒvutaį¹ƒ viharantaį¹ƒ abhijjhā
domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuį¹ƒ3 tassa saį¹ƒvarāya
paį¹­ipajjati. Rakkhati cakkhundriyaį¹ƒ cakkhundriye saį¹ƒvaraį¹ƒ āpajjati.
Sotena saddaį¹ƒ sutvā na nimittaggāhÄ« hoti nānubyaƱjanaggāhÄ«.
Yatvādhikaraį¹‡ametaį¹ƒ sotindriyaį¹ƒ asaį¹ƒvutaį¹ƒ viharantaį¹ƒ abhijjhā domanassā
pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuį¹ƒ tassa saį¹ƒvarāya paį¹­ipajjati.
Rakkhati sotindriyaį¹ƒ sotindriye saį¹ƒvaraį¹ƒ āpajjati. Ghāį¹‡ena gandhaį¹ƒ
ghāyitvā na nimittaggāhÄ« hoti nānubyaƱjanaggāhÄ«. Yatvādhikaraį¹‡ametaį¹ƒ
ghānindriyaį¹ƒ asaį¹ƒvutaį¹ƒ viharantaį¹ƒ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā
dhammā anvassaveyyuį¹ƒ tassa saį¹ƒvarāya paį¹­ipajjati. Rakkhati ghānindriyaį¹ƒ
ghānindriye saį¹ƒvaraį¹ƒ āpajjati. Jivhāya rasaį¹ƒ sāyitvā na nimittaggāhÄ«
hoti nānubyaƱjanaggāhÄ«. Yatvādhikaraį¹‡ametaį¹ƒ jivhindriyaį¹ƒ asaį¹ƒvutaį¹ƒ
viharantaį¹ƒ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuį¹ƒ tassa
saį¹ƒvarāya paį¹­ipajjati. Rakkhati jivhindriyaį¹ƒ jivhindriye saį¹ƒvaraį¹ƒ
āpajjati. Kāyena phoį¹­į¹­habbaį¹ƒ phusitvā na nimittaggāhÄ« hoti
nānubyaƱjanaggāhÄ«. Yatvādhikaraį¹‡ametaį¹ƒ kāyindriyaį¹ƒ asaį¹ƒvutaį¹ƒ viharantaį¹ƒ
abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuį¹ƒ tassa saį¹ƒvarāya
paį¹­ipajjati. Rakkhati kāyindriyaį¹ƒ kāyindriye saį¹ƒvaraį¹ƒ āpajjati. Manasā
dhammaį¹ƒ viƱƱāya na nimittaggāhÄ« hoti nānubyaƱjanaggāhÄ«.
Yatvādhikaraį¹‡ametaį¹ƒ manindriyaį¹ƒ asaį¹ƒvutaį¹ƒ viharantaį¹ƒ abhijjhā domanassā
pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuį¹ƒ tassa saį¹ƒvarāya paį¹­ipajjati.
Rakkhati manindriyaį¹ƒ. Manindriye saį¹ƒvaraį¹ƒ āpajjati. So iminā ariyena
indriyasaį¹ƒvarena samannāgato ajjhattaį¹ƒ abyāsekasukhaį¹ƒ paį¹­isaį¹ƒvedeti.
Evaį¹ƒ kho āvuso bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti.

 

5. Kathaį¹ƒ ca āvuso bhikkhu satisampajaƱƱena samannāgato hoti? Idhāvuso
bhikkhu abhikkante paį¹­ikkante sampajānakārÄ« hoti. Ālokite vilokite
sampajānakārī hoti. SamiƱjite1 pasārite sampajānakārī hoti.
Saį¹…ghāį¹­ipattacÄ«varadhāraį¹‡e sampajānakārÄ« hoti. Asite pÄ«te khāyite sāyite
sampajānakārÄ« hoti. Uccārapassāvakamme sampajānakārÄ« hoti. Gate į¹­hite
nisinne sutte jāgarite bhāsite tuį¹‡hÄ«bhāve sampajānakārÄ« hoti. Evaį¹ƒ kho
āvuso bhikkhu satisampajaƱƱena samannāgato hoti.

 

6. KathaƱca āvuso bhikkhu santuį¹­į¹­ho hoti? Idhāvuso bhikkhu santuį¹­į¹­ho
hoti kāyaparihāriyena cÄ«varena kucchiparihāriyena piį¹‡įøapātena. So yena
yeneva pakkamati samādāyeva pakkamati. Seyyathāpi āvuso pakkhi sakuį¹‡o
yena yeneva įøeti sapattabhāro’va įøeti, evameva kho mahārāja bhikkhu
santuį¹­į¹­ho hoti kāyaparihāriyena cÄ«varena kucchiparihāriyena piį¹‡įøapātena.
So yena yeneva pakkamati samādāyeva pakkamati. Evaį¹ƒ kho āvuso bhikkhu
santuį¹­į¹­ho hoti.

 

7. So iminā ca ariyena sīlakkhandhena samannāgato iminā ca ariyena
indriyasaį¹ƒvarena samannāgato iminā ca ariyena satisampajaƱƱena
samannāgato imāya ca ariyāya santuį¹­į¹­hiyā samannāgato vivittaį¹ƒ senāsanaį¹ƒ
bhajati araƱƱaį¹ƒ rukkhamÅ«laį¹ƒ pabbataį¹ƒ kandaraį¹ƒ giriguhaį¹ƒ susānaį¹ƒ
vanapatthaį¹ƒ abbhokāsaį¹ƒ palālapuƱjaį¹ƒ. So pacchābhattaį¹ƒ
piį¹‡įøapātapaį¹­ikkanto nisÄ«dati pallaį¹…kaį¹ƒ ābhujitvā ujuį¹ƒ kāyaį¹ƒ paį¹‡idhāya
parimukhaį¹ƒ satiį¹ƒ upaį¹­į¹­hapetvā, so abhijjhaį¹ƒ loke pahāya vigatābhijjhena
cetasā viharati. Abhijjhāya cittaį¹ƒ parisodheti. Byāpādapadosaį¹ƒ pahāya
abyāpannacitto viharati sabbapāį¹‡abhÅ«tahitānukampi. Byāpādapadosā cittaį¹ƒ
parisodheti. ThÄ«namiddhaį¹ƒ pahāya vigatathÄ«namiddho viharati ālokasaƱƱī
sato sampajāno. ThÄ«namiddhā cittaį¹ƒ parisodheti. Uddhaccakukkuccaį¹ƒ pahāya
anuddhato viharati ajjhattaį¹ƒ vÅ«pasannacitto. Uddhaccakukkuccā cittaį¹ƒ
parisodheti. Vicikicchaį¹ƒ pahāya tiį¹‡į¹‡avicikiccho viharati akathaį¹ƒkathÄ«
kusalesu dhammesu. Vicikicchāya cittaį¹ƒ parisodheti.

 

[BJT Page 350] [\x 350/]

 

Seyyathāpi āvuso puriso iį¹‡aį¹ƒ ādāya kammante payojeyya, tassa te kammantā
samijjheyyuį¹ƒ, so yāni ca porāį¹‡Äni iį¹‡amÅ«lāni tāni ca byantÄ«kareyya, siyā
cassa uttariį¹ƒ avasiį¹­į¹­haį¹ƒ dārabharaį¹‡Äya, tassa evamassa: “ahaį¹ƒ kho pubbe
iį¹‡aį¹ƒ ādāya kammante payojesiį¹ƒ. Tassa me te kammantā samijjhiį¹ƒsu. So’haį¹ƒ
yāni ca porāį¹‡Äni iį¹‡amÅ«lāni tāni ca byanti akāsiį¹ƒ. Atthi ca me uttariį¹ƒ
avasiį¹­į¹­haį¹ƒ dārabharaį¹‡Äyā”ti. So tatonidānaį¹ƒ labhetha pāmojjaį¹ƒ,
adhigaccheyya somanassaį¹ƒ.

 

Seyyathāpi āvuso puriso ābādhiko assa dukkhito bāįø·hagilāno, bhattaį¹ƒ
cassa nacchādeyya, na cassa kāye balamattā, so aparena samayena tamhā
ābādhā mucceyya, bhattaƱcassa chādeyya, siyā cassa kāye balamattā, tassa
evamassa: “ahaį¹ƒ kho pubbe ābādhiko ahosiį¹ƒ dukkhito bāįø·hagilāno. Bhattaį¹ƒ
ca me nacchādesi. Nacassa me āsi kāye balamattā. So’mhi etarahi tamhā
ābādhā mutto bhattaƱca me chādeti. Atthi ca me kāye balamattā”ti. So
tato nidānaį¹ƒ labhetha pāmojjaį¹ƒ, adhigaccheyya somanassaį¹ƒ.

 

Seyyathāpi āvuso puriso bandhanāgāre baddho assa, so aparena samayena
tamhā bandhanāgārā mucceyya sotthinā abbayena, na cassa kiƱci bhogānaį¹ƒ
vayo, tassa evamassa: “ahaį¹ƒ kho pubbe bandhanāgāre baddho ahosiį¹ƒ. So’mhi
etarahi tamhā bandhanāgārā mutto sotthinā abbayena. Natthi ca me kiƱci
bhogānaį¹ƒ vayo”ti. So tatonidānaį¹ƒ labhetha pāmojjaį¹ƒ, adhigaccheyya
somanassaį¹ƒ.

 

Seyyathāpi āvuso puriso dāso assa anattādhīno parādhīno na
yenakāmaį¹…gamo, so aparena samayena tamhā dāsabyā mucceyya attādhÄ«no
aparādhÄ«no bhujisso yenakāmaį¹…gamo, tassa evamassa: “ahaį¹ƒ kho pubbe dāso
ahosiį¹ƒ anattādhÄ«no parādhÄ«no na yenakāmaį¹…gamo, so’mhi etarahi tamhā
dāsabyā mutto attādhÄ«no aparādhÄ«no bhujisso yenakāmaį¹…gamo”ti. So
tatonidānaį¹ƒ labhetha pāmojjaį¹ƒ, adhigaccheyya somanassaį¹ƒ.

 

Seyyathāpi āvuso puriso sadhano sabhogo kantāraddhānamaggaį¹ƒ paį¹­ipajjeyya
dubbhikkhaį¹ƒ sappaį¹­ibhayaį¹ƒ. So aparena samayena taį¹ƒ kantāraį¹ƒ
nitthareyya, sotthinā gāmantaį¹ƒ anupāpuį¹‡eyya khemaį¹ƒ appaį¹­ibhayaį¹ƒ, tassa
evamassa: “ahaį¹ƒ kho pubbe sadhano sabhogo kantāraddhānamaggaį¹ƒ paį¹­ipajjiį¹ƒ
dubbhikkhaį¹ƒ sappaį¹­ibhayaį¹ƒ. So’mhi etarahi taį¹ƒ kantāraį¹ƒ tiį¹‡į¹‡o sotthinā
gāmantaį¹ƒ anuppatto khemaį¹ƒ appaį¹­ibhaya”nti. So tato nidānaį¹ƒ labhetha
pāmojjaį¹ƒ adhigaccheyya somanassaį¹ƒ.

 

Evameva kho āvuso bhikkhu yathā iį¹‡aį¹ƒ yathā rogaį¹ƒ yathā bandhanāgāraį¹ƒ
yathā dāsabyaį¹ƒ yathā kantāraddhānamaggaį¹ƒ evaį¹ƒ ime paƱca nÄ«varaį¹‡e
appahÄ«į¹‡e attani samanupassati. Seyyathāpi āvuso ānaį¹‡yaį¹ƒ yathā ārogyaį¹ƒ
yathā bandhanā mokkhaį¹ƒ yathā bhujissaį¹ƒ yathā khemantabhÅ«miį¹ƒ evameva kho
āvuso bhikkhu ime paƱca nÄ«varaį¹‡e pahÄ«į¹‡e attani samanupassati.

 

Tassime paƱca nÄ«varaį¹‡e pahÄ«į¹‡e attani samanupassato pāmojjaį¹ƒ jāyati.
Pamuditassa pīti jāyati. Pītimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyo
sukhaį¹ƒ vedeti. Sukhino cittaį¹ƒ samādhiyati.

 

So vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaį¹ƒ savicāraį¹ƒ
vivekajaį¹ƒ pÄ«tisukhaį¹ƒ paį¹­hamaį¹ƒ jhānaį¹ƒ upasampajja viharati. So imameva
kāyaį¹ƒ vivekajena pÄ«tisukhena abhisanteti1 parisanteti paripÅ«reti
parippharati. Nāssa kiƱci sabbāvato kāyassa vivekajena pītisukhena
apphuį¹­aį¹ƒ hoti.

 

Seyyathāpi āvuso dakkho nahāpako vā nahāpakantevāsÄ« vā kaį¹ƒsathāle
nahānÄ«yavuį¹‡į¹‡Äni ākiritvā udakena paripphosakaį¹ƒ paripphosakaį¹ƒ sanneyya
sāyaį¹ƒ nahānÄ«yapiį¹‡įøi snehānugatā snehaparetā santarabāhirā phuį¹­Ä snehena
na ca paggharaį¹‡Ä« -

 

Evameva kho āvuso bhikkhu imameva kāyaį¹ƒ vivekajena pÄ«tisukhena
abhisanteti parisenteti paripÅ«reti parippharati. Nāssa kiƱci sabbāvato
kāyassa vivekajena pÄ«tisukhena apphuį¹­aį¹ƒ hoti.
Yo nu kho āvuso evaį¹ƒ jānāti evaį¹ƒ passati, kallannu kho tassetaį¹ƒ vacanāya
‘taį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ taį¹ƒ sarÄ«ranti’vā ‘aƱƱaį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ aƱƱaį¹ƒ sarÄ«ranti’vā?Ti.

 

“Yo so āvuso bhikkhu evaį¹ƒ jānāti evaį¹ƒ passati, kallaį¹ƒ tassetaį¹ƒ vacanāya
‘taį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ taį¹ƒ sarÄ«ranti’ vā ‘aƱƱaį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ aƱƱaį¹ƒ sarÄ«ranti’vā”ti.

 

Ahaį¹ƒ kho panetaį¹ƒ āvuso evaį¹ƒ jānāmi evaį¹ƒ passāmi. Atha ca panāhaį¹ƒ na
vadāmi ‘taį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ taį¹ƒ sarÄ«ranti’vā ‘aƱƱaį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ aƱƱaį¹ƒ sarÄ«ranti’ vāti.

 

8. Puna ca paraį¹ƒ āvuso bhikkhu vitakkavicārānaį¹ƒ vÅ«pasamā ajjhattaį¹ƒ
sampasādanaį¹ƒ cetaso ekodibhāvaį¹ƒ avitakkaį¹ƒ avicāraį¹ƒ samādhijaį¹ƒ pÄ«tisukhaį¹ƒ
[PTS Page 160] [\q 160/] dutiyaį¹ƒ jhānaį¹ƒ
upasampajja viharati. So imameva kāyaį¹ƒ samādhijena pÄ«tisukhena
abhisandeti parisandeti paripÅ«reti parippharati. Nāssa kiƱci sabbāvato
kāyassa samādhijena pÄ«tisukhena apphuį¹­aį¹ƒ hoti.

 

Seyyathāpi āvuso udakarahado ubbhidodako, tassa nevassa puratthimāya
disāya udakassa āyamukhaį¹ƒ, na dakkhiį¹‡Äya disāya udakassa āyamukhaį¹ƒ, na
pacchimāya disāya udakassa āyamukhaį¹ƒ, na uttarāya disāya udakassa
āyamukhaį¹ƒ, devo ca na kālena kālaį¹ƒ sammā dhāraį¹ƒ anupaveccheyya, atha kho
tamhā ca udakarahadā sÄ«tā vāridhārā ubbhijjitvā tameva udakarahadaį¹ƒ
sītena vārinā abhisandeyya parisandeyya paripūreyya paripphareyya, nāssa
kiƱci sabbāvato udakarahadassa vārinā sÄ«tena apphuį¹­aį¹ƒ assa -

 

Evameva kho āvuso bhikkhu imameva kāyaį¹ƒ samādhijena pÄ«tisukhena
abhisandeti parisandeti paripÅ«reti parippharati. Nāssa kiƱci sabbāvato
kāyassa samādhijena pÄ«tisukhena apphuį¹­aį¹ƒ hoti.

 

Yo nu kho āvuso evaį¹ƒ jānāti evaį¹ƒ passati, kallannu kho tassetaį¹ƒ vacanāya
‘taį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ taį¹ƒ sarÄ«ranti’vā ‘aƱƱaį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ aƱƱaį¹ƒ sarÄ«ranti’vā?Ti.

 

“Yo so āvuso bhikkhu evaį¹ƒ jānāti evaį¹ƒ passati, kallaį¹ƒ tassetaį¹ƒ vacanāya
‘taį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ taį¹ƒ sarÄ«ranti’ vā ‘aƱƱaį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ aƱƱaį¹ƒ sarÄ«ranti’vā”ti.

 

Ahaį¹ƒ kho panetaį¹ƒ āvuso evaį¹ƒ jānāmi evaį¹ƒ passāmi. Atha ca panāhaį¹ƒ na
vadāmi ‘taį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ taį¹ƒ sarÄ«ranti’vā ‘aƱƱaį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ aƱƱaį¹ƒ sarÄ«ranti’ vāti.

 

Puna ca paraį¹ƒ āvuso bhikkhu pÄ«tiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato
sampajāno sukhaƱca kāyena paį¹­isaį¹ƒvedeti. Yantaį¹ƒ ariyā ācikkhanti:
upekkhako satimā sukhavihārÄ«ti tatiyaį¹ƒ jhānaį¹ƒ upasampajja viharati.

 

So imameva kāyaį¹ƒ nippÄ«tikena sukhena abhisandeti parisandeti paripÅ«reti,
parippharati nāssa kiƱci sabbāvato kāyassa nippÄ«tikena sukhena apphuį¹­aį¹ƒ
hoti.

 

Seyyathāpi āvuso uppaliniyaį¹ƒ vā paduminiyaį¹ƒ vā puį¹‡įøarÄ«kiniyaį¹ƒ vā
appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puį¹‡įøarÄ«kāni vā udake jātāni udake
saį¹ƒvaddhāni udakānuggatāni antonimuggaposÄ«ni tāni yāva caggā yāva ca
mÅ«lā sÄ«tena vārinā abhisannāni parisannāni paripÅ«rāni, paripphuį¹­Äni
nāssā kiƱci sabbāvataį¹ƒ uppalānaį¹ƒ vā padumānaį¹ƒ vā puį¹‡įøarÄ«kānaį¹ƒ vā sÄ«tena
vārinā apphuį¹­aį¹ƒ assa.

 

Evameva kho āvuso bhikkhu imameva kāyaį¹ƒ nippÄ«tikena sukhena abhisandeti
parisandeti paripÅ«reti parippharati. Nāssa kiƱci sabbāvato kāyassa
nippÄ«tikena sukhena apphuį¹­aį¹ƒ hoti.

 


 

[BJT Page 352] [\x 352/]

 

Yo nu kho āvuso evaį¹ƒ jānāti evaį¹ƒ passati, kallannu kho tassetaį¹ƒ vacanāya
‘taį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ taį¹ƒ sarÄ«ranti’vā ‘aƱƱaį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ aƱƱaį¹ƒ sarÄ«ranti’vā?Ti.

 

“Yo so āvuso bhikkhu evaį¹ƒ jānāti evaį¹ƒ passati, kallaį¹ƒ tassetaį¹ƒ vacanāya
‘taį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ taį¹ƒ sarÄ«ranti’ vā ‘aƱƱaį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ aƱƱaį¹ƒ sarÄ«ranti’vā”ti.

 

Ahaį¹ƒ kho panetaį¹ƒ āvuso evaį¹ƒ jānāmi evaį¹ƒ passāmi. Atha ca panāhaį¹ƒ na
vadāmi ‘taį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ taį¹ƒ sarÄ«ranti’vā ‘aƱƱaį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ aƱƱaį¹ƒ sarÄ«ranti’ vāti.

 

9. Puna ca paraį¹ƒ āvuso bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā
pubbeva somanassadomanassānaį¹ƒ atthaį¹…gamā adukkhamasukhaį¹ƒ
upekkhāsatipārisuddhiį¹ƒ catutthaį¹ƒ jhānaį¹ƒ upasampajja viharati. So imameva
kāyaį¹ƒ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti. Nāssa
kiƱci sabbāvato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphuį¹­aį¹ƒ hoti.

 

Seyyathāpi āvuso puriso odātena vatthena sasÄ«saį¹ƒ pārupitvā nisinno assa,
nāssa kiƱci sabbāvato kāyassa odātena vatthena apphuį¹­aį¹ƒ assa, evameva
kho āvuso bhikkhu imameva kāyaį¹ƒ parisuddhena cetasā pariyodātena
pharitvā nisinno hoti. Nāssa kiƱci sabbāvato kāyassa parisuddhena cetasā
pariyodātena apphuį¹­aį¹ƒ hoti.

 

Yo nu kho āvuso evaį¹ƒ jānāti evaį¹ƒ passati, kallannu kho tassetaį¹ƒ vacanāya
‘taį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ taį¹ƒ sarÄ«ranti’vā ‘aƱƱaį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ aƱƱaį¹ƒ sarÄ«ranti’vā?Ti.

 

“Yo so āvuso bhikkhu evaį¹ƒ jānāti evaį¹ƒ passati, kallaį¹ƒ tassetaį¹ƒ vacanāya
‘taį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ taį¹ƒ sarÄ«ranti’ vā ‘aƱƱaį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ aƱƱaį¹ƒ sarÄ«ranti’vā”ti.

 

Ahaį¹ƒ kho panetaį¹ƒ āvuso evaį¹ƒ jānāmi evaį¹ƒ passāmi. Atha ca panāhaį¹ƒ na
vadāmi ‘taį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ taį¹ƒ sarÄ«ranti’vā ‘aƱƱaį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ aƱƱaį¹ƒ sarÄ«ranti’ vāti.

 

10. Puna ca paraį¹ƒ āvuso so bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe
pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite
āneƱjappatte Ʊāį¹‡adassanāya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So evaį¹ƒ
pajānāti: “ayaį¹ƒ kho me kāyo rÅ«pÄ« cātummahābhÅ«tiko mātāpettikasambhavo
odanakummāsÅ«pacayo aniccucchādanaparimaddanabhedanaviddhaį¹ƒsanadhammo.
Idaį¹ƒ ca pana me viƱƱāį¹‡aį¹ƒ ettha sitaį¹ƒ ettha paį¹­ibaddha’nti.

 

Seyyathāpi āvuso maį¹‡i veįø·uriyo subho jātimā aį¹­į¹­haį¹ƒso suparikammakato
accho vippasanno anāvilo sabbākārasampanno, tatra’ssa suttaį¹ƒ āvutaį¹ƒ
nÄ«laį¹ƒ vā pÄ«taį¹ƒ vā lohitaį¹ƒ vā odātaį¹ƒ vā paį¹‡įøusuttaį¹ƒ vā. Tamenaį¹ƒ cakkhumā
puriso hatthe karitvā paccavekkheyya “ayaį¹ƒ kho maį¹‡i veįø·uriyo subho
jātimā aį¹­į¹­haį¹ƒso suparikammakato, accho vippasanno anāvilo
sabbākārasampanno. Tatiradaį¹ƒ suttaį¹ƒ āvutaį¹ƒ nÄ«laį¹ƒ vā pÄ«taį¹ƒ vā lohitaį¹ƒ vā
odātaį¹ƒ vā paį¹‡įøusuttaį¹ƒ vā”ti.

 

Evameva kho āvuso bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte
anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte
Ʊāį¹‡adassanāya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So evaį¹ƒ pajānāti ayaį¹ƒ
kho me kāyo rūpī cātummahābhūtiko mātāpettikasambhavo odanakummāsūpacayo
aniccucchādanaparimaddanabhedanaviddhaį¹ƒsanadhammo. Idaį¹ƒ ca pana me
viƱƱāį¹‡aį¹ƒ ettha sitaį¹ƒ ettha paį¹­ibaddhanti.

 

Idampi kho mahārāja sandiį¹­į¹­hikaį¹ƒ sāmaƱƱaphalaį¹ƒ purimehi sandiį¹­į¹­hikehi sāmaƱƱaphalehi abhikkantataraƱca paį¹‡Ä«tataraƱca.

 

11. Puna ca paraį¹ƒ āvuso so evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte
anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte
manomayaį¹ƒ kāyaį¹ƒ abhinimminanāya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So
imamhā kāyā aƱƱaį¹ƒ kāyaį¹ƒ abhinimmināti rÅ«piį¹ƒ manomayaį¹ƒ sabbaį¹…gapaccaį¹…giį¹ƒ
ahÄ«nindriyaį¹ƒ,

 

Seyyathāpi āvuso puriso muƱjamhā isikaį¹ƒ pavāheyya. Tassa evamassa: ayaį¹ƒ
muƱjo ayaį¹ƒ isikā aƱƱo muƱjo aƱƱā isikā muƱjamhātveva isikā pavāįø·hāti.

 

Seyyathāpi vā pana āvuso puriso asiį¹ƒ kosiyā pavāheyya. Tassa evamassa:
“ayaį¹ƒ asi ayaį¹ƒ kosi, aƱƱo asi aƱƱā kosi, kosiyātveva asi pavāįø·ho”ti.

 

Seyyathāpi vā pana āvuso puriso ahaį¹ƒ karaį¹‡įøÄ uddhareyya. Tassa evamassa:
“ayaį¹ƒ ahi ayaį¹ƒ karaį¹‡įøo, aƱƱo ahi aƱƱo karaį¹‡įøo, karaį¹‡įøÄtveva ahi
ubbhato”ti.

 

Evameva kho āvuso bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte
anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese mudrabhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte
manomayaį¹ƒ kāyaį¹ƒ abhinimminanāya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So
imamhā kāyā aƱƱaį¹ƒ kāyaį¹ƒ abhinimmināti rÅ«piį¹ƒ manomayaį¹ƒ sabbaį¹…gapaccaį¹…giį¹ƒ
ahÄ«nindriyaį¹ƒ.
[BJT Page 354] [\x 354/]

 

12. So evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e
vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte iddhividhāya
cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So anekavihitaį¹ƒ iddhividhaį¹ƒ
paccanubhoti: eko’pi hutvā bahudhā hoti bahudhāpi hutvā eko hoti,
āvÄ«bhāvaį¹ƒ tirobhāvaį¹ƒ tirokuįøįøaį¹ƒ tiropākāraį¹ƒ tiropabbataį¹ƒ asajjamāno
gacchati seyyathāpi ākāse, paį¹­haviyā’pi ummujjanimujjaį¹ƒ karoti
seyyathāpi udake, udake’pi abhijjamāne gacchati seyyathāpi paį¹­haviyaį¹ƒ,
ākāse’pi pallaį¹…kena kamati seyyathā’pi pakkhi sakuį¹‡o. Ime’pi
candimasuriye evaį¹ƒmahiddhike evaį¹ƒmahānubhāve pāį¹‡inā parāmasati
parimajjati. Yāva brahmalokāpi kāyena vasaį¹ƒ vatteti.

 

Seyyathāpi āvuso dakkho kumbhakāro vā kumbhakārantevāsī vā
suparikammakatāya mattikāya yaį¹ƒ yadeva bhājanavikatiį¹ƒ ākaį¹…kheyya taį¹ƒ
tadeva kareyya abhinipphādeyya -

 

Seyyathāpi vā pana āvuso dakkho dantakāro vā dantakārantevāsī vā
suparikammakatasmiį¹ƒ dantasmiį¹ƒ yaį¹ƒ yadeva dantavikatiį¹ƒ ākaį¹…kheyya taį¹ƒ
tadeva kareyya abhinipphādeyya -

 

Seyyathāpi vā pana āvuso dakkho suvaį¹‡į¹‡akāro vā suvaį¹‡į¹‡akārantevāsÄ« vā
suparikammakatasmiį¹ƒ suvaį¹‡į¹‡asmiį¹ƒ yaį¹ƒ yadeva suvaį¹‡į¹‡avikatiį¹ƒ ākaį¹…kheyya taį¹ƒ
tadeva kareyya abhinipphādeyya -

 

Evavema kho āvuso bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte
anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte
iddhividhāya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So anekavihitaį¹ƒ
iddhividhaį¹ƒ paccanubhoti: eko’pi hutvā bahudhā hoti. Bahudhā’pi hutvā
eko hoti. ĀvÄ«bhāvaį¹ƒ tirobhāvaį¹ƒ tirokuįøįøaį¹ƒ tiropākāraį¹ƒ tiropabbataį¹ƒ
asajjamāno gacchati seyyathāpi ākāse. Paį¹­haviyā’pi ummujjanimujjaį¹ƒ
karoti seyyathāpi udake. Udake’pi abhijjamāne gacchati seyyathāpi
paį¹­haviyaį¹ƒ. Ākāse’pi pallaį¹…kena kamati seyyathāpi pakkhi sakuį¹‡o. Ime’pi
candimasuriye evaį¹ƒmahiddhike evaį¹ƒmahānubhāve pāį¹‡inā parāmasati
parimajjati. Yāva brahmalokā’pi kāyena vasaį¹ƒ vatteti.

 

13. Puna ca paraį¹ƒ āvuso bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe
pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite
āneƱjappatte dibbāya sotadhātuyā cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So
dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suį¹‡Äti
dibbe ca mānuse ca ye dūre santike ca.

 

Seyyathāpi āvuso puriso addhānamaggapaį¹­ipanno, so suį¹‡eyya bherisaddampi
mudiį¹…gasaddampi saį¹…khapaį¹‡avadeį¹‡įøimasaddampi, tassa evamassa: bherisaddo
iti’pi mudiį¹…gasaddo
Iti’pi saį¹…khapaį¹‡avadeį¹‡įøimasaddo iti’pi. Evameva kho āvuso bhikkhu evaį¹ƒ
samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te
kammaniye į¹­hite āneƱjappatte dibbāya sotadhātuyā cittaį¹ƒ abhinÄ«harati
abhininnāmeti. So dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya
ubho sadde suį¹‡Äti dibbe ca mānuse ca ye dÅ«re santike ca.

 

Yo nu kho āvuso bhikkhu evaį¹ƒ jānāti evaį¹ƒ passati, kallannu kho tassetaį¹ƒ
vacanāya ‘taį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ taį¹ƒ sarÄ«ranti’vā ‘aƱƱaį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ aƱƱaį¹ƒ sarÄ«ranti’vā?Ti.

 

“Yo so āvuso bhikkhu evaį¹ƒ jānāti evaį¹ƒ passati, kallaį¹ƒ tassetaį¹ƒ vacanāya
‘taį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ taį¹ƒ sarÄ«ranti’ vā ‘aƱƱaį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ aƱƱaį¹ƒ sarÄ«ranti’vā”ti.

 

Ahaį¹ƒ kho panetaį¹ƒ āvuso evaį¹ƒ jānāmi evaį¹ƒ passāmi. Atha ca panāhaį¹ƒ na
vadāmi ‘taį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ taį¹ƒ sarÄ«ranti’vā ‘aƱƱaį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ aƱƱaį¹ƒ sarÄ«ranti’vāti.

 

13. Puna ca paraį¹ƒ āvuso bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe
pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite
āneƱjappatte cetopariyaƱāį¹‡Äya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So
parasattānaį¹ƒ parapuggalānaį¹ƒ cetasā ceto paricca pajānāti: “sarāgaį¹ƒ vā
cittaį¹ƒ sarāgaį¹ƒ cittanti pajānāti. VÄ«tarāgaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ vÄ«tarāgaį¹ƒ cittanti
pajānāti. Sadosaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ sadosaį¹ƒ cittanti pajānāti. VÄ«tadosaį¹ƒ vā
cittaį¹ƒ vÄ«tadosaį¹ƒ cittanti pajānāti. Samohaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ samohaį¹ƒ cittanti
pajānāti. VÄ«tamohaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ vÄ«tamohaį¹ƒ cittanti pajānāti. Saį¹…khittaį¹ƒ vā
cittaį¹ƒ saį¹…khittaį¹ƒ cittanti pajānāti. Vikkhittaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ vikkhittaį¹ƒ
cittanti pajānāti. Mahaggataį¹ƒ vā cittaį¹ƒ mahaggataį¹ƒ cittanti pajānāti.
Amahaggataį¹ƒ vā cittaį¹ƒ amahaggataį¹ƒ cittanti pajānāti. Sauttaraį¹ƒ vā cittaį¹ƒ
sauttaraį¹ƒ cittanti pajānāti. Anuttaraį¹ƒ vā cittaį¹ƒ anuttaraį¹ƒ cittanti
pajānāti. Samāhitaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ samāhitaį¹ƒ cittanti pajānāti. Asamāhitaį¹ƒ vā
cittaį¹ƒ asamāhitaį¹ƒ cittanti pajānāti. Vimuttaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ vimuttaį¹ƒ
cittanti pajānāti. Avimuttaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ avimuttaį¹ƒ cittanti pajānāti.

 

Seyyathāpi āvuso itthi vā puriso vā daharo vā yuvā maį¹‡įøanakajātiko ādāse
vā parisuddhe pariyodāte acche vā udakapatte sakaį¹ƒ mukhanimittaį¹ƒ
paccavekkhamāno sakaį¹‡ikaį¹ƒ vā sakaį¹‡ikanti jāneyya, akaį¹‡ikaį¹ƒ vā akaį¹‡ikanti
jāneyya -

 

Evameva kho āvuso bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte
anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte
cetopariyaƱāį¹‡Äya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti.

 

So parasattānaį¹ƒ parapuggalānaį¹ƒ cetasā ceto paricca pajānāti: sarāgaį¹ƒ vā
cittaį¹ƒ sarāgaį¹ƒ cittanti pajānāti vÄ«tarāgaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ vÄ«tarāgaį¹ƒ cittanti
pajānāti. Sadosaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ sadosaį¹ƒ cittanti pajānāti. VÄ«tadosaį¹ƒ vā
cittaį¹ƒ vÄ«tadosaį¹ƒ cittanti pajānāti. Samohaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ samohaį¹ƒ cittanti
pajānāti vÄ«tamohaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ vÄ«tamohaį¹ƒ cittanti pajānāti. Saį¹…khittaį¹ƒ vā
cittaį¹ƒ saį¹…khittaį¹ƒ cittanti pajānāti. Vikkhittaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ vikkhittaį¹ƒ
cittanti pajānāti. Mahaggataį¹ƒ vā cittaį¹ƒ mahaggataį¹ƒ cittanti pajānāti
amahaggataį¹ƒ vā cittaį¹ƒ amahaggataį¹ƒ cittanti pajānāti. Sauttaraį¹ƒ vā cittaį¹ƒ
sauttaraį¹ƒ cittanti pajānāti*. Anuttaraį¹ƒ vā cittaį¹ƒ anuttaraį¹ƒ cittanti
pajānāti. Samāhitaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ samāhitaį¹ƒ cittanti pajānāti asamāhitaį¹ƒ vā
cittaį¹ƒ asamāhitaį¹ƒ cittanti pajānāti. Vimuttaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ vimuttaį¹ƒ
cittanti pajānāti avimuttaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ avimuttaį¹ƒ cittanti pajānāti.

 

Yo nu kho āvuso bhikkhu evaį¹ƒ jānāti evaį¹ƒ passati, kallannu kho tassetaį¹ƒ
vacanāya ‘taį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ taį¹ƒ sarÄ«ranti’vā ‘aƱƱaį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ aƱƱaį¹ƒ sarÄ«ranti’vā?Ti.

 

“Yo so āvuso bhikkhu evaį¹ƒ jānāti evaį¹ƒ passati, kallaį¹ƒ tassetaį¹ƒ vacanāya
‘taį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ taį¹ƒ sarÄ«ranti’ vā ‘aƱƱaį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ aƱƱaį¹ƒ sarÄ«ranti’vā”ti.

 

Ahaį¹ƒ kho panetaį¹ƒ āvuso evaį¹ƒ jānāmi evaį¹ƒ passāmi. Atha ca panāhaį¹ƒ na
vadāmi ‘taį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ taį¹ƒ sarÄ«ranti’vā ‘aƱƱaį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ aƱƱaį¹ƒ sarÄ«ranti’vāti.

 

Puna ca paraį¹ƒ āvuso bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte
anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte
pubbenivāsānussatiƱāį¹‡Äya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So
anekavihitaį¹ƒ pubbenivāsaį¹ƒ anussarati seyyathÄ«daį¹ƒ: ekampi jātiį¹ƒ dve’pi
jātiyo tisso’pi jātiyo catasso’pi jātiyo paƱca’pi jātiyo dasa’pi jātiyo
vÄ«sampi jātiyo tisaį¹ƒmpi jātiyo cattārÄ«sampi jātiyo jātisatampi
jātisahassampi jātisatasahassampi aneke’pi saį¹ƒvaį¹­į¹­akappe aneke’pi
vivaį¹­į¹­akappe aneke’pi saį¹ƒvaį¹­į¹­avivaį¹­į¹­akappe amutrāsiį¹ƒ evannāmo evaį¹ƒgotto
evaį¹ƒvaį¹‡į¹‡o evamāhāro evaį¹ƒ sukhadukkhapaį¹­isaį¹ƒvedÄ« evamāyupariyanto. So
tato cuto amutra upapādiį¹ƒ tatrāpāsiį¹ƒ evannāmo evaį¹ƒgotto evaį¹ƒvaį¹‡į¹‡o
evamāhāro evaį¹ƒsukhadukkhapaį¹­isaį¹ƒvedÄ« evamāyupariyanto. So tato cuto
idhÅ«papanno’ti. Iti sākāraį¹ƒ sauddesaį¹ƒ anekavihitaį¹ƒ pubbenivāsaį¹ƒ
anussarati.

 

Seyyathāpi āvuso puriso sakamhā gāmā aƱƱaį¹ƒ gāmaį¹ƒ gaccheyya tamhā’pi gāmā
aƱƱaį¹ƒ gāmaį¹ƒ gaccheyya. So tamhā gāmā sakaƱƱeva gāmaį¹ƒ paccāgaccheyya.
Tassa evamassa: ‘ahaį¹ƒ kho sakamhā gāmā amuį¹ƒ gāmaį¹ƒ agacchiį¹ƒ tatra evaį¹ƒ
aį¹­į¹­hāsiį¹ƒ evaį¹ƒ nisÄ«diį¹ƒ evaį¹ƒ abhāsiį¹ƒ evaį¹ƒ tuį¹‡ahÄ« ahosiį¹ƒ. Tamhāpi gāmā
agacchiį¹ƒ tatrāpi evaį¹ƒ aį¹­į¹­hāsiį¹ƒ evaį¹ƒ nisÄ«diį¹ƒ evaį¹ƒ abhāsiį¹ƒ evaį¹ƒ tuį¹‡hÄ«
ahosiį¹ƒ. So’mpi tamhā gāmā sakaƱƱeva gāmaį¹ƒ paccāgato’ti. Evameva kho
āvuso bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e
vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte
pubbenivāsānussatiƱāį¹‡Äya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So
anekavihitaį¹ƒ pubbenivāsaį¹ƒ anussarati seyyathÄ«daį¹ƒ: ekampi jātiį¹ƒ dve’pi
jātiyo tisso’pi jātiyo catasso’pi jātiyo paƱca’pi jātiyo dasa’pi jātiyo
vÄ«sampi jātiyo tiį¹ƒsampi jātiyo cattārÄ«sampi jātiyo paƱƱāsampi jātiyo
jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi aneke’pi saį¹ƒvaį¹­į¹­akappe
aneke’pi vivaį¹­į¹­akappe aneke’pi saį¹ƒvaį¹­į¹­avivaį¹­į¹­akappe amutrāsiį¹ƒ evannāmo
evaį¹ƒgotto evaį¹ƒvaį¹‡į¹‡o evamāhāro evaį¹ƒsukhadukkhapaį¹­isaį¹ƒvedÄ«
evamāyupariyanto. So tato cuto amutra upapādiį¹ƒ tatrāpāsiį¹ƒ evannāmo
evaį¹ƒgotto evaį¹ƒvaį¹‡į¹‡o evamāhāro evaį¹ƒsukhadukkhapaį¹­isaį¹ƒvedi
evamāyupariyanto. So tato cuto idhÅ«papanno’ti iti sākāraį¹ƒ sauddesaį¹ƒ
anekavihitaį¹ƒ pubbenivāsaį¹ƒ anussarati.

 

Yo nu kho āvuso bhikkhu evaį¹ƒ jānāti evaį¹ƒ passati, kallannu kho tassetaį¹ƒ
vacanāya ‘taį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ taį¹ƒ sarÄ«ranti’vā ‘aƱƱaį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ aƱƱaį¹ƒ sarÄ«ranti’vā?Ti.

 

“Yo so āvuso bhikkhu evaį¹ƒ jānāti evaį¹ƒ passati, kallaį¹ƒ tassetaį¹ƒ vacanāya
‘taį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ taį¹ƒ sarÄ«ranti’ vā ‘aƱƱaį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ aƱƱaį¹ƒ sarÄ«ranti’vā”ti.

 

Ahaį¹ƒ kho panetaį¹ƒ āvuso evaį¹ƒ jānāmi evaį¹ƒ passāmi. Atha ca panāhaį¹ƒ na
vadāmi ‘taį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ taį¹ƒ sarÄ«ranti’vā ‘aƱƱaį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ aƱƱaį¹ƒ sarÄ«ranti’vāti

 

14. Puna ca paraį¹ƒ āvuso bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe
pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite
āneƱjappatte sattānaį¹ƒ cutÅ«papātaƱāį¹‡Äya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati
abhininnāmeti. So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte
passati cavamāne upapajjamāne hÄ«ne paį¹‡Ä«te suvaį¹‡į¹‡e dubbaį¹‡į¹‡e sugate
duggate yathākammÅ«page satte pajānāti: ‘ime vata bhonto sattā
kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena
samannāgatā ariyānaį¹ƒ upavādakā micchādiį¹­į¹­hikā micchādiį¹­į¹­hikammasamādānā.
Te kāyassa bhedā parammaraį¹‡Ä apāyaį¹ƒ duggatiį¹ƒ vinipātaį¹ƒ nirayaį¹ƒ
upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā
vacÄ«sucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaį¹ƒ
anupavādakā sammādiį¹­į¹­hikā sammādiį¹­į¹­hikammasamādānā. Te kāyassa bhedā
parammaraį¹‡Ä sugatiį¹ƒ saggaį¹ƒ lokaį¹ƒ upapannā’ti. Iti dibbena cakkhunā
visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne
paį¹‡Ä«te suvaį¹‡į¹‡e dubbaį¹‡į¹‡e sugate duggate yathākammÅ«page satte pajānāti.

 

Seyyathāpi āvuso majjhe siį¹ƒghāį¹­ake pāsādo. Tattha cakkhumā puriso į¹­hito
passeyya manusse gehaį¹ƒ pavisante’pi rathiyā vÄ«tisaƱcarante’pi majjhe
siį¹ƒghāį¹­ake nisinne’pi, tassa evamassa: ete manussā gehaį¹ƒ pavisanti. Ete
nikkhamanti. Ete rathiyā vÄ«tisaƱcaranti. Ete majjhe siį¹ƒghāį¹­ake
nisinnā’ti.

 

Evameva kho āvuso bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte
anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte sattānaį¹ƒ
cutÅ«papātaƱāį¹‡Äya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So dibbena cakkhunā
visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne
paį¹‡Ä«te suvaį¹‡į¹‡e dubbaį¹‡į¹‡e sugate duggate yathākammÅ«page satte pajānāti:
‘ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacÄ«duccaritena
samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaį¹ƒ upavādakā
micchādiį¹­į¹­hikā micchādiį¹­į¹­hikammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraį¹‡Ä
apāyaį¹ƒ duggatiį¹ƒ vinipātaį¹ƒ nirayaį¹ƒ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā
kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena
samannāgatā ariyānaį¹ƒ anupavādakā sammādiį¹­į¹­hikā sammādiį¹­į¹­hikammasamādānā.
Te kāyassa bhedā parammaraį¹‡Ä sugatiį¹ƒ saggaį¹ƒ lokaį¹ƒ upapannā’ti. Iti
dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne
upapajjamāne hÄ«ne paį¹‡Ä«te suvaį¹‡į¹‡e dubbaį¹‡į¹‡e sugate duggate yathākammÅ«page
satte pajānāti.

 

Yo kho āvuso bhikkhu evaį¹ƒ jānāti evaį¹ƒ passati, kallannu kho tassetaį¹ƒ
vacanāya ‘taį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ taį¹ƒ sarÄ«ranti’vā ‘aƱƱaį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ aƱƱaį¹ƒ sarÄ«ranti’vā?Ti.

 

“Yo so āvuso bhikkhu evaį¹ƒ jānāti evaį¹ƒ passati, kallaį¹ƒ tassetaį¹ƒ vacanāya
‘taį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ taį¹ƒ sarÄ«ranti’ vā ‘aƱƱaį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ aƱƱaį¹ƒ sarÄ«ranti’vā”ti.

 

Ahaį¹ƒ kho panetaį¹ƒ āvuso evaį¹ƒ jānāmi evaį¹ƒ passāmi. Atha ca panāhaį¹ƒ na
vadāmi ‘taį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ taį¹ƒ sarÄ«ranti’vā ‘aƱƱaį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ aƱƱaį¹ƒ sarÄ«ranti’vāti.

 

15. Puna ca paraį¹ƒ āvuso bhikkhu samāhite citte parisuddhe pariyodāte
anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte āsavānaį¹ƒ
khayaƱāį¹‡Äya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti so idaį¹ƒ dukkhanti
yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. Ayaį¹ƒ dukkhasamudayoti yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. Ayaį¹ƒ
dukkhanirodhoti yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. Ayaį¹ƒ
dukkhanirodhagāminÄ«paį¹­ipadā’ti yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. Ime āsavā’ti
yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. Ayaį¹ƒ āsavasamudayo’ti yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. Ayaį¹ƒ
āsavanirodho’ti yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. Ayaį¹ƒ āsavanirodhagāminÄ«paį¹­ipadā’ti
yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. Tassa evaį¹ƒ jānato evaį¹ƒ passato kāmāsavāpi cittaį¹ƒ
vimuccati bhavāsavāpi cittaį¹ƒ vimuccati avijjāsavāpi cittaį¹ƒ vimuccati.
Vimuttasmiį¹ƒ vimuttamiti Ʊāį¹‡aį¹ƒ hoti. KhÄ«į¹‡Ä jāti vusitaį¹ƒ brahmacariyaį¹ƒ
kataį¹ƒ karaį¹‡Ä«yaį¹ƒ nāparaį¹ƒ itthattāyāti pajānāti.

 

Seyyathāpi āvuso pabbatasaį¹…khepe udakarahado accho vippasanno anāvilo.
Tattha cakkhumā puriso tÄ«re į¹­hito passeyya sippisambukampi
sakkharakaį¹­halampi macchagumbampi carantampi tiį¹­į¹­hantampi. Tassa
evamassa: ayaį¹ƒ kho udakarahado accho vippasanno anāvilo. Tatrime
sippisambukā’pi sakkharakaį¹­halā’pi macchagumbā’pi carantipi
tiį¹­į¹­hantipÄ«ti.

 

Evameva kho āvuso bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte
anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte āsavānaį¹ƒ
khayaƱāį¹‡Äya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So idaį¹ƒ dukkhanti
yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. Ayaį¹ƒ
Dukkhasamudayo’ti yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. Ayaį¹ƒ dukkhanirodho’ti
yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. Ayaį¹ƒ dukkhanirodhagāminÄ«paį¹­ipadā’ti yathābhÅ«taį¹ƒ
pajānāti. Ime āsavā’ti yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. Ayaį¹ƒ āsavanirodho’ti
yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. Ayaį¹ƒ āsavanirodhagāminÄ«paį¹­ipadā’ti yathābhÅ«taį¹ƒ
pajānāti.

 

Tassa evaį¹ƒ jānato evaį¹ƒ passato kāmāsavā’pi cittaį¹ƒ vimuccati.
Bhavāsavā’pi cittaį¹ƒ vimuccati. Avijjāsavā’pi cittaį¹ƒ vimuccati.
Vimuttasmiį¹ƒ vimuttamiti Ʊāį¹‡aį¹ƒ hoti. ‘KhÄ«į¹‡Ä jāti, vusitaį¹ƒ brahmacariyaį¹ƒ,
kataį¹ƒ karaį¹‡Ä«yaį¹ƒ, nāparaį¹ƒ itthattāyāti pajānāti.

 

Yo nu kho āvuso bhikkhu evaį¹ƒ jānāti evaį¹ƒ passati, kallannu kho tassetaį¹ƒ
vacanāya ‘taį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ taį¹ƒ sarÄ«ranti’vā ‘aƱƱaį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ aƱƱaį¹ƒ sarÄ«ranti’vā?Ti.

 

“Yo so āvuso bhikkhu evaį¹ƒ jānāti evaį¹ƒ passati, kallaį¹ƒ tassetaį¹ƒ vacanāya
‘taį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ taį¹ƒ sarÄ«ranti’ vā ‘aƱƱaį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ aƱƱaį¹ƒ sarÄ«ranti’vā”ti.

 

Ahaį¹ƒ kho panetaį¹ƒ āvuso evaį¹ƒ jānāmi evaį¹ƒ passāmi. Atha ca panāhaį¹ƒ na
vadāmi ‘taį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ taį¹ƒ sarÄ«ranti’vā ‘aƱƱaį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ aƱƱaį¹ƒ sarÄ«ranti’vāti

 

16. Idamavoca bhagavā. Attamanā te dve pabbajitā bhagavato bhāsitaį¹ƒ abhinandunti.

 

Jāliyasuttaį¹ƒ niį¹­į¹­hitaį¹ƒ.

 

[BJT Page 356] [\x 356/]

 

8. [PTS Page 161] [\q 161/] sÄ«hanādasuttaį¹ƒ*

 

1. Evaį¹ƒ me sutaį¹ƒ: ekaį¹ƒ samayaį¹ƒ bhagavā ujuƱƱāyaį¹ƒ1 viharati
kaį¹‡į¹‡akatthale2 migadāye. Atha kho acelo kassapo yena bhagavā
tenupasaį¹…kami. Upasaį¹…kamitvā bhagavatā saddhiį¹ƒ sammodi. SammodanÄ«yaį¹ƒ3
kathaį¹ƒ sārāį¹‡Ä«yaį¹ƒ4 vÄ«tisāretvā ekamantaį¹ƒ aį¹­į¹­hāsi.

 

2. Ekamantaį¹ƒ į¹­hito kho acelo kassapo bhagavantaį¹ƒ etadavoca: “sutammetaį¹ƒ5
bho gotama, ’samaį¹‡o gotamo sabbaį¹ƒ tapaį¹ƒ garahati. Sabbaį¹ƒ tapassiį¹ƒ
lukhājÄ«viį¹ƒ ekaį¹ƒsena upakkosati upavadatÄ«’ti. Ye te bho gotama evamāhaį¹ƒsu
’samaį¹‡o gotamo sabbaį¹ƒ taį¹ƒ garahati, sabbaį¹ƒ tapassiį¹ƒ lukhājÄ«viį¹ƒ ekaį¹ƒsena
upakkosati upavadatÄ«’ti. Kacci te bhoto gotamassa vuttavādino? Na ca
bhavantaį¹ƒ gotamaį¹ƒ abhÅ«tena abbhācikkhanti? Dhammassa cānudhammaį¹ƒ
byākaronti? Na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaį¹ƒ į¹­hānaį¹ƒ
āgacchati? Anabbhakkhātukāmā hi mayaį¹ƒ bhavantaį¹ƒ gotama”nti.

 

3. Ye te kassapa evamāhaį¹ƒsu: ’samaį¹‡o gotamo sabbaį¹ƒ tapaį¹ƒ garahati.
Sabbaį¹ƒ tapassiį¹ƒ lukhājÄ«viį¹ƒ ekaį¹ƒsena upakkosati upavadatÄ«’ti na me te
vuttavādino. Abbhācikkhanti ca pana maį¹ƒ te asatā abhÅ«tena.

 

Idāhaį¹ƒ kassapa ekaccaį¹ƒ tapassiį¹ƒ lukhājÄ«viį¹ƒ passāmi dibbena [PTS Page 162]
[\q 162/] cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā
parammaraį¹‡Ä apāyaį¹ƒ duggatiį¹ƒ vinipātaį¹ƒ nirayaį¹ƒ upapannaį¹ƒ. Idha panāhaį¹ƒ
kassapa ekaccaį¹ƒ tapassiį¹ƒ lukhājÄ«viį¹ƒ passāmi dibbena cakkhunā visuddhena
atikkantamānusakena kāyassa bhedā parammaraį¹‡Ä sugatiį¹ƒ saggaį¹ƒ lokaį¹ƒ
upapannaį¹ƒ.

 

Idāhaį¹ƒ6 kassapa ekaccaį¹ƒ tapassiį¹ƒ appadukkhavihāriį¹ƒ passāmi dibbena
cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā parammaraį¹‡Ä apāyaį¹ƒ
duggatiį¹ƒ vinipātaį¹ƒ nirayaį¹ƒ upapannaį¹ƒ.

 

*. Kassapa sÄ«hanāta suttaį¹ƒ, kesuci. KhuddhasÄ«hanādasuttantipi. Aį¹­į¹­hakathā. MahāsÄ«hanādasuttaį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
1. UruƱāyaį¹ƒ sÄ«mu.
2. Kaį¹‡į¹‡athale. SÄ«mu.
3. SammodanÄ«yaį¹ƒ. Machasaį¹ƒ.
4. Sāraį¹‡Ä«yaį¹ƒ machasaį¹ƒ.
5. Sutametaį¹ƒ. SÄ«mu.
6. Idhapanāhaį¹ƒ, syā.

 

[BJT Page 358] [\x 358/]

 

Idhapanāhaį¹ƒ kassapa ekaccaį¹ƒ tapassiį¹ƒ appadukkhavihāriį¹ƒ passāmi dibbena
cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā parammaraį¹‡Ä
sugatiį¹ƒ saggaį¹ƒ lokaį¹ƒ upapannaį¹ƒ.

 

Yo’haį¹ƒ kassapa imesaį¹ƒ tapassÄ«naį¹ƒ evaį¹ƒ āgatiƱca gatiƱca cutiƱca
upapattiƱca yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāmi. So’haį¹ƒ kiį¹ƒ sabbaį¹ƒ tapaį¹ƒ garahissāmi,
sabbaį¹ƒ vā tapassiį¹ƒ lukhājÄ«viį¹ƒ ekaį¹ƒsena upakkosissāmi upavadissāmi?

 

4. Santi kassapa eke samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä paį¹‡įøitā nipuį¹‡Ä kataparappavādā
vāįø·avedhirÅ«pā vobhindantā1 maƱƱe caranti paƱƱāgatena diį¹­į¹­higatāni.
Tehi’pi me saddhiį¹ƒ ekaccesu į¹­hānesu sameti2 ekaccesu į¹­hānesu na sameti2.
Yante ekaccaį¹ƒ vadenti sādhÅ«’ti, mayampi taį¹ƒ ekaccaį¹ƒ vadema sādhÅ«’ti.
Yante ekaccaį¹ƒ vadenti na sādhÅ«’ti, mayampi taį¹ƒ ekaccaį¹ƒ vadema na
sādhÅ«’ti. Yante ekaccaį¹ƒ vadenti sādhÅ«’ti, mayaį¹ƒ taį¹ƒ ekaccaį¹ƒ vadema na
sādhÅ«’ti. Yante ekaccaį¹ƒ vadenti na sādhÅ«’ti, mayaį¹ƒ taį¹ƒ ekaccaį¹ƒ vadema
sādhÅ«’ti. Yaį¹ƒ mayaį¹ƒ ekaccaį¹ƒ vadema sādhÅ«’ti, pare’pi taį¹ƒ ekaccaį¹ƒ vadenti
na sādhÅ«’ti. Yaį¹ƒ mayaį¹ƒ ekaccaį¹ƒ vadema na sādhÅ«’ti, pare’pi taį¹ƒ ekaccaį¹ƒ
vadenti na sādhÅ«’ti. [PTS Page 163] [\q 163/]
yaį¹ƒ mayaį¹ƒ ekaccaį¹ƒ vadema na sādhÅ«’ti, pare’pi taį¹ƒ ekaccaį¹ƒ vadenti
sādhÅ«’ti. Yaį¹ƒ mayaį¹ƒ ekaccaį¹ƒ vadema sādhÅ«’ti. Pare’pi taį¹ƒ ekaccaį¹ƒ vadenti
na sādhÅ«’ti.

 

Tyāhaį¹ƒ upasaį¹…kamitvā evaį¹ƒ vadāmi: yesu no āvuso į¹­hānesu na sameti,
tiį¹­į¹­hantu tāni į¹­hānāni. Yesu į¹­hānesu sameti, tattha viĆ±Ć±Å«
samanuyuƱjantaį¹ƒ samanugāhantaį¹ƒ samanubhāsantaį¹ƒ satthārā vā satthāraį¹ƒ
saį¹…ghena vā saį¹…ghaį¹ƒ: “ye imesaį¹ƒ bhavataį¹ƒ dhammā akusalā akusalasaį¹…khātā
sāvajjā sāvajjasaį¹…khātā asevitabbā asevitabbasaį¹…khātā na alamariyā na
alamariyasaį¹…khātā kaį¹‡hā kaį¹‡hasaį¹…khātā, ko ime dhamme anavasesaį¹ƒ pahāya
vattati, samaį¹‡o vā gotamo pare vā pana bhonto gaį¹‡Äcariyā?”Ti.

 

1. Te bhindantā. Machasaį¹ƒ.
2. Samenti. Syā.

 

[BJT Page 360] [\x 360/]

 

į¹¬hānaį¹ƒ kho panetaį¹ƒ kassapa vijjati yaį¹ƒ viĆ±Ć±Å« samanuyuƱjantā
samanugāhantā samanubhāsantā evaį¹ƒ vadeyyuį¹ƒ: “ye imesaį¹ƒ bhavataį¹ƒ dhammā
akusalā akusalasaį¹…khātā sāvajjā sāvajjasaį¹…khātā asevitabbā
asevitabbasaį¹…khātā na alamariyā na alamariyasaį¹…khātā kaį¹‡hā
kaį¹‡hasaį¹…khātā, samaį¹‡o gotamo ime dhamme anavasesaį¹ƒ pahāya vattati, yaį¹ƒ
vā pana bhonto pare gaį¹‡Äcariyā”ti.

 

Itiha kassapa viĆ±Ć±Å« samanuyuƱjantā samanugāhantā samanubhāsantā amheva tattha yebhuyyena pasaį¹ƒseyyuį¹ƒ.

 

5. Aparampi no kassapa viĆ±Ć±Å« samanuyuƱjantaį¹ƒ samanugāhantaį¹ƒ
samanubhāsantaį¹ƒ satthāraį¹ƒ saį¹…ghena vā saį¹…ghaį¹ƒ: “ye imesaį¹ƒ bhavataį¹ƒ
dhammā kusalā kusalasaį¹…khātā anavajjā anavajjasaį¹…khātā sevitabbā
sevitabbasaį¹…khātā alamariyā alamariyasaį¹…khātā sukkā sukkasaį¹…khātā, ko
ime dhamme anavasesaį¹ƒ samādāya vattati samaį¹‡o vā gotamo pare vā pana
bhonto gaį¹‡Äcariyā?”Ti.

 

į¹¬hānaį¹ƒ kho panetaį¹ƒ kassapa vijjati yaį¹ƒ viĆ±Ć±Å« samanuyuƱjantā samanugāhantā samanubhāsantā evaį¹ƒ [PTS Page 164]
[\q 164/] vadeyyuį¹ƒ: “ye imesaį¹ƒ bhavataį¹ƒ dhammā kusalā
kusalasaį¹…khātā anavajjā anavajjasaį¹…khātā sevitabbā sevitabbasaį¹…khātā
alamariyā alamariyasaį¹…khātā sukkā sukkasaį¹…khātā, samaį¹‡o gotamo ime
dhamme anavasesaį¹ƒ samādāya vattati yaį¹ƒ vā pana bhonto pare
gaį¹‡Äcariyā”ti.

 

Itiha kassapa viĆ±Ć±Å« samanuyuƱjantā samanugāhantā samanubhāsantā amheva tattha yebhuyyena pasaį¹ƒseyyuį¹ƒ.

 

6. Aparampi no kassapa viĆ±Ć±Å« samanuyuƱjantaį¹ƒ samanugāhantaį¹ƒ
samanubhāsantaį¹ƒ satthārā vā satthāraį¹ƒ saį¹…ghena vā saį¹…ghaį¹ƒ: “ye imesaį¹ƒ
bhavataį¹ƒ dhammā akusalā akusalasaį¹…khātā sāvajjā sāvajjasaį¹…khātā
asevitabbā asevitabbasaį¹…khātā na alamariyā na alamariyasaį¹…khātā kaį¹‡hā
kaį¹‡hasaį¹…khātā ko ime dhamme anavasesaį¹ƒ pahāya vattati gotamasāvakasaį¹…gho
vā pare vā pana bhonto gaį¹‡Äcariyasāvakasaį¹…ghā?”Ti.

 

[BJT Page 362] [\x 362/]

 

į¹¬hānaį¹ƒ kho panetaį¹ƒ kassapa vijjati yaį¹ƒ viĆ±Ć±Å« samanuyuƱjantā
samanugāhantā samanubhāsantā evaį¹ƒ vadeyyuį¹ƒ: “ye imesaį¹ƒ bhavataį¹ƒ dhammā
akusalā akusalasaį¹…khātā sāvajjā sāvajjasaį¹…khātā asevitabbā
asevitabbasaį¹…khātā na alamariyā na alamariyasaį¹…khātā kaį¹‡hā
kaį¹‡hasaį¹…khātā, gotamasāvakasaį¹…gho ime dhamme anavasesaį¹ƒ pahāya vattati,
yaį¹ƒ vā pana bhonto pare gaį¹‡Äcariyasāvakasaį¹…ghā”ti.

 

Itiha kassapa viĆ±Ć±Å« samanuyuƱjantā samanugāhantā samanubhāsantā amheva tattha yebhuyyena pasaį¹ƒseyyuį¹ƒ.

 

7. Aparampi no kassapa viĆ±Ć±Å« samanuyuƱjantaį¹ƒ samanugāhantaį¹ƒ
samanubhāsantaį¹ƒ satthārā vā satthāraį¹ƒ saį¹…ghena vā saį¹…ghaį¹ƒ: “ye imesaį¹ƒ
bhavataį¹ƒ dhammā kusalā kusalasaį¹…khātā anavajjā anavajjasaį¹…khātā
sevitabbā sevitabbasaį¹…khātā alamariyā alamariyasaį¹…khātā sukkā
sukkasaį¹…khātā, ko ime dhamme anavasesaį¹ƒ samādāya vattati?
Gotamasāvakasaį¹…gho vā, pare vā pana bhonto gaį¹‡Äcariyasāvakasaį¹…ghā?”Ti.

 

į¹¬hānaį¹ƒ kho panetaį¹ƒ kassapa vijjati yaį¹ƒ viĆ±Ć±Å« samanuyuƱjantā [PTS Page 165]
[\q 165/] samanugāhantā samanubhāsantā evaį¹ƒ vadeyyuį¹ƒ “ye imesaį¹ƒ
bhavataį¹ƒ dhammā kusalā kusalasaį¹…khātā anavajjā anavajjasaį¹…khātā
sevitabbā sevitabbasaį¹…khātā alamariyā alamariyasaį¹…khātā sukkā
sukkasaį¹…khātā, gotamasāvakasaį¹…gho ime dhamme anavasesaį¹ƒ samādāya
vattati, yaį¹ƒ vā pana bhonto pare gaį¹‡Äcariyasāvakasaį¹…gho”ti.

 

Itiha kassapa viĆ±Ć±Å« samanuyuƱjantā samanugāhantā samanubhāsantā amheva tattha yebhuyyena pasaį¹ƒseyyuį¹ƒ.

 

8. Atthi kassapa maggo atthi paį¹­ipadā yathā paį¹­ipanno sāmaƱƱeva Ʊassati
sāmaį¹ƒ dakkhiti “samaį¹‡o’va gotamo kālavādÄ« bhÅ«tavādÄ« atthavādÄ« dhammavādÄ«
vinayavādÄ«”ti.

 

Katamo ca kassapa maggo katamā paį¹­ipadā yathā paį¹­ipanno sāmaƱƱeva
Ʊassati sāmaį¹ƒ dakkhiti “samaį¹‡o’va gotamo kālavādÄ« bhÅ«tavādÄ« atthavādÄ«
dhammavādÄ« vinayavādÄ«?”Ti.

 

[BJT Page 364] [\x 364/]

 

Ayameva ariyo aį¹­į¹­haį¹…giko maggo. SeyyathÄ«daį¹ƒ: sammādiį¹­į¹­hi sammāsaį¹…kappo
sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi.

 

Ayaį¹ƒ kho kassapa maggo ayaį¹ƒ paį¹­ipadā, yathā paį¹­ipanno sāmaƱƱeva Ʊassati
sāmaį¹ƒ dakkhiti ’samaį¹‡o’va gotamo kālavādÄ« bhÅ«tavādÄ« atthavādÄ« dhammavādÄ«
vinayavādÄ«’ti.

 

9. Evaį¹ƒ vutte acelo kassapo bhagavantaį¹ƒ etadavoca:

 

“Ime’pi kho āvuso gotama tapopakkamā ekesaį¹ƒ [PTS Page 166]
[\q 166/] samaį¹‡abrāhmaį¹‡Änaį¹ƒ sāmaƱƱasaį¹…khātā ca brahmaƱƱasaį¹…khātā
ca: acelako hoti muttācāro, hatthāpalekhano, na ehibhadantiko, na
tiį¹­į¹­habhadantiko, nābhihaį¹­aį¹ƒ, na uddissakaį¹­aį¹ƒ, na nimantanaį¹ƒ sādiyati.
So na kumbhimukhā paį¹­iggaį¹‡hāti, na kaįø·opimukhā paį¹­iggaį¹‡hāti, na
eįø·akamantaraį¹ƒ. Na daį¹‡įøamantaraį¹ƒ, na musalamantaraį¹ƒ, na dvinnaį¹ƒ
bhuƱjamānānaį¹ƒ, na gabbhiniyā, na pāyamānāya, na purisantaragatāya, na
saį¹ƒkittÄ«su, na yattha sā upaį¹­į¹­hito hoti, na yattha makkhikā
saį¹‡įøasaį¹‡įøacārinÄ«, na macchaį¹ƒ na maį¹ƒsaį¹ƒ na suraį¹ƒ na merayaį¹ƒ na thusodakaį¹ƒ
pivati. So ekāgāriko vā hoti ekālopiko, dvāgāriko vā hoti dvālopiko,
sattāgāriko vā hoti sattālopiko, ekissāpi dattiyā yāpeti, dvīhipi
dattÄ«pi yāpeti, sattahipi dattÄ«hi yāpeti, ekāhikampi āhāraį¹ƒ āhāreti,
dvāhikampi āhāraį¹ƒ āhāreti, sattāhikampi āhāraį¹ƒ āhāreti. Iti evarÅ«paį¹ƒ
addhamāsikampi pariyāyabhattabhojanānuyogamanuyutto viharati.

 

[BJT Page 366] [\x 366/]

 

10. Ime’pi kho āvuso gotama tapopakkamā ekesaį¹ƒ samaį¹‡abrāhmaį¹‡Änaį¹ƒ
sāmaƱƱasaį¹…khātā ca brahmaƱƱasaį¹…khātā ca: sākabhakkho vā hoti,
sāmākabhakkho vā hoti, nīvārabhakkho vā hoti, daddulabhakkho vā hoti,
haį¹­abhakkho vā hoti, kaį¹‡abhakkho vā hoti, ācāmabhakkho vā hoti,
piƱƱākabhakkho vā hoti, tiį¹‡abhakkho vā hoti, gomayabhakkho vā hoti,
vanamūlaphalāhāro yāpeti pavattaphalabhojī.

 

11. Ime’pi kho āvuso gotama tapopakkamā ekesaį¹ƒ samaį¹‡abrāhmaį¹‡Änaį¹ƒ
sāmaƱƱasaį¹…khātā ca brahmaƱƱasaį¹…khātā ca: sāį¹‡Äni pi dhāreti, masāį¹‡Äni pi
dhāreti, chavadussāni pi dhāreti, paį¹ƒsukÅ«lāni pi dhāreti, tirÄ«į¹­Äni pi
dhāreti, [PTS Page 167] [\q 167/]
ajinampi dhāreti, ajinakkhipampi dhāreti, kusacīrampi dhāreti,
vākacīrampi dhāreti, elakacīrampi dhāreti, kesakambalampi dhāreti,
vālakambalampi dhāreti, ulÅ«kapakkhikampi dhāreti, kesamassulocako’pi
hoti kesamassulocanānuyogamanuyutto, ubbhaį¹­į¹­hako’pi hoti
āsanapaį¹­ikkhitto, ukkuį¹­iko’pi hoti ukkuį¹­ikappadhānamanuyutto,
kaį¹‡į¹­akāpassayiko’pi hoti, kaį¹‡į¹­akāpassaye seyyaį¹ƒ kappeti, phalakaseyyampi
kappeti, thaį¹‡įøilaseyyampi kappeti, ekapassasayiko’pi hoti,
rajojalladharo abbhokāsiko’pi hoti yathāsanthatiko, vekaį¹­iko’pi hoti
vikaį¹­abhojanānuyogamanuyutto, apānako’pi hoti apānakattamanuyutto,
sāyatatiyakampi1 udakorohaį¹‡Änuyogamanuyutto viharatÄ«”ti.

 

12. “Acelako ce’pi kassapa hoti muttacāro hatthāpalekhano, na
ehibhadantiko, na tiį¹­į¹­habhadantiko, nābhihaį¹­aį¹ƒ, na uddissakaį¹­aį¹ƒ, na
nimittanaį¹ƒ sādiyati. So na kumbhimukhā paį¹­iggaį¹‡hāti, na kaįø·opimukhā
paį¹­iggaį¹‡hāti, na eįø·akamantaraį¹ƒ. Na daį¹‡įøamantaraį¹ƒ, na musalamantaraį¹ƒ, na
dvinnaį¹ƒ bhuƱjamānānaį¹ƒ, na gabbhiniyā, na pāyamānāya, na
purisantaragatāya, na saį¹ƒkittÄ«su, na yattha sā upaį¹­į¹­hito hoti, na yattha
makkhikā saį¹‡įøasaį¹‡įøacārinÄ«, na macchaį¹ƒ na maį¹ƒsaį¹ƒ. Na suraį¹ƒ na merayaį¹ƒ na
thusodakaį¹ƒ pivati. So ekāgāriko vā hoti ekālopiko, dvāgāriko vā hoti
dvālopiko, sattāgāriko vā hoti sattālopiko, ekissāpi dattiyā yāpeti,
dvÄ«hipi dattÄ«pi yāpeti, sattahipi dattÄ«hi yāpeti, ekāhikampi āhāraį¹ƒ
āhāreti, dvāhikampi āhāraį¹ƒ āhāreti, sattāhikampi āhāraį¹ƒ āhāreti. Iti
evarÅ«paį¹ƒ addhamāsikampi pariyāyabhattabhojanānuyogamanuyutto viharati.
Tassa cāyaį¹ƒ sÄ«lasampadā cittasampadā paƱƱāsampadā abhāvitā hoti
asacchikatā. Atha kho so ārakā’va sāmaƱƱā, ārakā’va brahmaƱƱā.

 

Yato kho kassapa bhikkhu averaį¹ƒ abyāpajjaį¹ƒ mettacittaį¹ƒ bhāveti, āsavānaƱca khayā anāsavaį¹ƒ cetovimuttiį¹ƒ paƱƱāvimuttiį¹ƒ diį¹­į¹­heva [PTS Page 168]
[\q 168/] dhamme sayaį¹ƒ abhiƱƱā sacchikatvā upasampajja viharati.
Ayaį¹ƒ vuccati kassapa bhikkhu samaį¹‡o iti’pi brāhmaį¹‡o iti’pi.

 

1. Sāyaį¹ƒtatiyakanti pi pāį¹­ho.

 

[BJT Page 368] [\x 368/]

 

13. Sākabhakkho ce’pi kassapa hoti sāmākabhakkho ce’pi kassapa hoti
nÄ«vārabhakkho ce’pi kassapa hoti daddulabhakkho ce’pi kassapa hoti
haį¹­abhakkho ce’pi kassapa hoti kaį¹‡abhakkho ce’pi kassapa hoti
ācāmabhakkho ce’pi kassapa hoti piƱƱākabhakkho ce’pi kassapa hoti
tiį¹‡abhakkho ce’pi kassapa hoti gomayabhakkho ce’pi kassapa hoti
vanamÅ«laphalāhāro yāpeti pavattaphalabhojÄ«. Tassa cāyaį¹ƒ sÄ«lasampadā
cittasampadā paƱƱāsampadā abhāvitā hoti asacchikatā. Atha kho so
ārakā’va sāmaƱƱā ārakā’va brahmaƱƱā.

 

Yato kho kassapa bhikkhu averaį¹ƒ abyāpajjaį¹ƒ mettacittaį¹ƒ bhāveti,
āsavānaƱca khayā anāsavaį¹ƒ cetovimuttiį¹ƒ paƱƱāvimuttiį¹ƒ diį¹­į¹­heva dhamme
sayaį¹ƒ abhiƱƱā sacchikatvā upasampajja viharati. Ayaį¹ƒ vuccati kassapa
bhikkhu samaį¹‡o iti’pi brāhmaį¹‡o itÄ«’pi.

 

14. Sāį¹‡Äni ce’pi kassapa dhāreti, masāį¹‡Äni ‘pi kassapa dhāreti,
chavadussāni ‘pi kassapa dhāreti, paį¹ƒsukÅ«lāni ‘pi kassapa dhāreti,
tirÄ«į¹­Äni ‘pi kassapa dhāreti, ajinampi kassapa dhāreti, ajinakkhipampi
kassapa dhāreti, kusacīrampi kassapa dhāreti, vākacīrampi kassapa
dhāreti, elakacīrampi kassapa dhāreti, kesakambalampi kassapa dhāreti,
vālakambalampi kassapa dhāreti, ulūkapakkhikampi kassapa dhāreti,
kesamassulocako ‘pi hoti kesamassulocanānuyogamanuyutto, ubbhaį¹­į¹­hako’pi
hoti āsanapaį¹­ikkhitto, ukkuį¹­iko’pi hoti ukkuį¹­ikappadhānamanuyutto,
kaį¹‡į¹­akāpassayiko’pi hoti, kaį¹‡į¹­akāpassaye seyyaį¹ƒ kappeti, phalakaseyyampi
kappeti, thaį¹‡įøilaseyyampi kappeti, ekapassasayiko’pi hoti,
rajojalladharo abbhokāsiko’pi hoti yathāsanthatiko, vekaį¹­iko’pi hoti
vikaį¹­abhojanānuyogamanuyutto, apānako’pi hoti apānakattamanuyutto,
sāyatatiyakampi udakorohaį¹‡Änuyogamanuyutto viharati, tassa cāyaį¹ƒ
sīlasampadā cittasampadā paƱƱāsampadā abhāvitā hoti asacchikatā, atha
kho so ārakā’va sāmaƱƱā ārakā’va brahmaƱƱā.

 

Yato kho kassapa bhikkhu averaį¹ƒ abyāpajjaį¹ƒ mettacittaį¹ƒ bhāveti,
āsavānaƱca khayā anāsavaį¹ƒ cetovimuttiį¹ƒ paƱƱāvimuttiį¹ƒ diį¹­į¹­heva dhamme
sayaį¹ƒ abhiƱƱā sacchikatvā upasampajja viharati. Ayaį¹ƒ vuccati kassapa
bhikkhu samaį¹‡o iti’pi brāhmaį¹‡o iti’pi.

 

15. Evaį¹ƒ vutte acelo kassapo bhagavantaį¹ƒ etadavoca: dukkaraį¹ƒ bho gotama sāmaƱƱaį¹ƒ dukkaraį¹ƒ brahmaƱƱanti.

 

“Pakati kho esā kassapa lokasmiį¹ƒ dukkaraį¹ƒ sāmaƱƱaį¹ƒ dukkaraį¹ƒ brahmaƱƱanti. ”

 

“Acelako ce’pi kassapa hoti muttācāro hatthāpalekhano, na ehibhadantiko,
na tiį¹­į¹­habhadantiko, nābhihaį¹­aį¹ƒ, na uddissakaį¹­aį¹ƒ, na nimantanaį¹ƒ
sādiyati. So na kumbhimukhā paį¹­iggaį¹‡hāti, na kaįø·opimukhā paį¹­iggaį¹‡hāti,
na eįø·akamantaraį¹ƒ. Na daį¹‡įøamantaraį¹ƒ, na musalamantaraį¹ƒ, na dvinnaį¹ƒ
bhuƱjamānānaį¹ƒ, na gabbhiniyā, na pāyamānāya, na purisantaragatāya, na
saį¹ƒkittÄ«su, na yattha sā upaį¹­į¹­hito hoti, na yattha makkhikā
saį¹‡įøasaį¹‡įøacārinÄ«, na macchaį¹ƒ na maį¹ƒsaį¹ƒ na suraį¹ƒ na merayaį¹ƒ na thusodakaį¹ƒ
pivati. So ekāgāriko vā hoti ekālopiko, dvāgāriko vā hoti dvālopiko,
sattāgāriko vā hoti sattālopiko, ekissāpi dattiyā yāpeti, dvīhipi
dattÄ«pi yāpeti, sattahipi dattÄ«hi yāpeti, ekāhikampi āhāraį¹ƒ āhāreti,
dvāhikampi āhāraį¹ƒ āhāreti, sattāhikampi āhāraį¹ƒ āhāreti. Iti evarÅ«paį¹ƒ
addhamāsikampi pariyāyabhattabhojanānuyogamanuyutto viharati, imāya ca
kassapa mattāya iminā ca tapopakkamena sāmaƱƱaį¹ƒ vā abhavissa brahmaƱƱaį¹ƒ
dukkaraį¹ƒ sudukkaraį¹ƒ, netaį¹ƒ abhavissa kallaį¹ƒ vacanāya dukkaraį¹ƒ sāmaƱƱaį¹ƒ
dukkaraį¹ƒ brahmaƱƱa”nti.

 

16. Sakkā ca panetaį¹ƒ abhavissa Ʊātuį¹ƒ gahapatinā vā gahapatiputtena vā
antamaso kumbhadāsiyā’pi: “handāhaį¹ƒ acelako homi muttācāro
hatthāpalekhano, na ehibhadantiko, na tiį¹­į¹­habhadantiko, nābhihaį¹­aį¹ƒ, na
uddissakaį¹­aį¹ƒ, na nimantanaį¹ƒ sādiyati. So na kumbhimukhā paį¹­iggaį¹‡hāti, na
kaįø·opimukhā paį¹­iggaį¹‡hāti, na eįø·akamantaraį¹ƒ. Na daį¹‡įøamantaraį¹ƒ, na
musalamantaraį¹ƒ, na dvinnaį¹ƒ bhuƱjamānānaį¹ƒ, na gabbhiniyā, na pāyamānāya,
na purisantaragatāya, na saį¹ƒkittÄ«su, na yattha sā upaį¹­į¹­hito hoti, na
yattha makkhikā saį¹‡įøasaį¹‡įøacārinÄ«, na macchaį¹ƒ na maį¹ƒsaį¹ƒ na suraį¹ƒ na
merayaį¹ƒ na thusodakaį¹ƒ pivati. So ekāgāriko vā hoti ekālopiko, dvāgāriko
vā hoti dvālopiko, sattāgāriko vā hoti sattālopiko, ekissāpi dattiyā
yāpeti, dvīhipi dattīpi yāpeti, sattahipi dattīhi yāpeti, ekāhikampi
āhāraį¹ƒ āhāreti, dvāhikampi āhāraį¹ƒ āhāreti, sattāhikampi āhāraį¹ƒ āhāreti.
Iti evarÅ«paį¹ƒ addhamāsikampi pariyāyabhattabhojanānuyogamanuyutto
viharāmÄ«”ti. Yasmā ca kho kassapa aƱƱatreva imāya mattāya aƱƱatra iminā
tapopakkamena sāmaƱƱaį¹ƒ vā hoti. BrahmaƱƱaį¹ƒ vā dukkaraį¹ƒ sudukkaraį¹ƒ, tasmā
etaį¹ƒ kallaį¹ƒ vacanāya dukkaraį¹ƒ sāmaƱƱaį¹ƒ dukkaraį¹ƒ brahmaƱƱanti.

 

[BJT Page 370] [\x 370/]

 

Yato kho kassapa bhikkhu averaį¹ƒ abyāpajjaį¹ƒ mettacittaį¹ƒ bhāveti,
āsavānaƱca khayā anāsavaį¹ƒ cetovimuttiį¹ƒ paƱƱāvimuttiį¹ƒ diį¹­į¹­heva dhamme
sayaį¹ƒ abhiƱƱā sacchikatvā upasampajja viharati. Ayaį¹ƒ vuccati kassapa
bhikkhu samaį¹‡o iti’pi brāhmaį¹‡o [PTS Page 169] [\q 169/] iti’pi.

 

17. Sākabhakkho ce’pi kassapa hoti sāmākabhakkho ce’pi kassapa hoti
nÄ«vārabhakkho ce’pi kassapa hoti daddulabhakkho ce’pi kassapa hoti
haį¹­abhakkho ce’pi kassapa hoti kaį¹‡abhakkho ce’pi kassapa hoti
ācāmabhakkho ce’pi kassapa hoti piƱƱākabhakkho ce’pi kassapa hoti
tiį¹‡abhakkho ce’pi kassapa hoti gomayabhakkho ce’pi kassapa hoti
vanamūlaphalāhāro yāpeti pavattaphalabhojī. Imāya ca kassapa mattāya
iminā tapopakkamena sāmaƱƱaį¹ƒ vā abhavissa brahmaƱƱaį¹ƒ vā dukkaraį¹ƒ
sudukkaraį¹ƒ, netaį¹ƒ abhavissa kallaį¹ƒ vacanāya ‘dukkaraį¹ƒ sāmaƱƱaį¹ƒ dukkaraį¹ƒ
brahmaƱƱanti’.

 

Sakkā ca panetaį¹ƒ abhavissa Ʊātuį¹ƒ gahapatinā vā gahapatiputtena vā
antamaso kumbhadāsiyāpi: ‘handāhaį¹ƒ sākabhakkho vā homi, sāmākabhakkho vā
homi, nÄ«vārabhakkho vā homi, daddulabhakkho vā homi, haį¹­abhakkho vā
homi, kaį¹‡abhakkho vā homi, ācāmabhakkho vā homi, piƱƱākabhakkho vā homi,
tiį¹‡abhakkho vā homi, gomayabhakkho vā homi, vanamÅ«laphalāhāro yāpeti
pavattaphalabhojÄ«’ti. Yasmā ca kho kassapa aƱƱatreva imāya mattāya
aƱƱatra iminā tapopakkamena sāmaƱƱaį¹ƒ vā hoti brahmaƱƱaį¹ƒ vā dukkaraį¹ƒ
sudukkaraį¹ƒ, tasmā etaį¹ƒ kallaį¹ƒ vacanāya ‘dukkaraį¹ƒ sāmaƱƱaį¹ƒ dukkaraį¹ƒ
brahmaƱƱanti’.

 

Yato kho kassapa bhikkhu averaį¹ƒ abyāpajjaį¹ƒ mettacittaį¹ƒ bhāveti,
āsavānaƱca khayā anāsavaį¹ƒ cetovimuttiį¹ƒ paƱƱāvimuttiį¹ƒ diį¹­į¹­heva dhamme
sayaį¹ƒ abhiƱƱā sacchikatvā upasampajja viharati. Ayaį¹ƒ vuccati kassapa
bhikkhu samaį¹‡o iti’pi brāhmaį¹‡o iti’pi.

 

18. Sāį¹‡Äni ce’pi kassapa dhāreti, masāį¹‡Äni ‘pi kassapa dhāreti,
chavadussāni ‘pi kassapa dhāreti, paį¹ƒsukÅ«lāni ‘pi kassapa dhāreti,
tirÄ«į¹­Äni ce’pi kassapa dhāreti, ajinampi kassapa dhāreti, ajinakkhipampi
kassapa dhāreti, kusacīrampi kassapa dhāreti, vākacīrampi kassapa
dhāreti, elakacÄ«rampi ce’pi kassapa dhāreti, kesakambalampi kassapa
dhāreti, vālakambalampi kassapa dhāreti, ulūkapakkhikampi kassapa
dhāreti, kesamassulocako ‘pi hoti kesamassulocanānuyogamanuyutto,
ubbhaį¹­į¹­hako’pi hoti āsanapaį¹­ikkhitto, ukkuį¹­iko’pi hoti
ukkuį¹­ikappadhānamanuyutto, kaį¹‡į¹­akāpassayiko’pi hoti, kaį¹‡į¹­akāpassaye
seyyaį¹ƒ kappeti, phalakaseyyampi kappeti, thaį¹‡įøilaseyyampi kappeti,
ekapassasayiko’pi hoti, rajojalladharo abbhokāsiko’pi hoti
yathāsanthatiko, vekaį¹­iko’pi hoti vikaį¹­abhojanānuyogamanuyutto,
apānako’pi hoti apānakattamanuyutto, sāyatatiyakampi
udakorohaį¹‡Änuyogamanuyutto viharati. Imāya ca kassapa mattāya iminā
tapopakkamena sāmaƱƱaį¹ƒ vā abhavissa brahmaƱƱaį¹ƒ vā dukkaraį¹ƒ sudukkaraį¹ƒ,
netaį¹ƒ abhavissa kallaį¹ƒ vacanāya ‘dukkaraį¹ƒ sāmaƱƱaį¹ƒ dukkaraį¹ƒ
brahmaƱƱanti’.

 

Sakkā ca panetaį¹ƒ abhavissa Ʊātuį¹ƒ gahapatinā vā gahapatiputtena vā
antamaso kumbhadāsiyāpi: ‘handāhaį¹ƒ sāį¹‡Änipi dhāremi, māsāį¹‡Änipi kassapa
dhāremi, chavadussāni ‘pi kassapa dhāremi, paį¹ƒsukÅ«lāni ‘pi kassapa
dhāremi, tirÄ«į¹­Äni ‘pi kassapa dhāremi, ajinampi kassapa dhāremi,
ajinakkhipampi kassapa dhāremi, kusacīrampi kassapa dhāremi, vākacīrampi
kassapa dhāremi, elakacīrampi kassapa dhāremi, kesakambalampi kassapa
dhāremi, vālakambalampi kassapa dhāremi, ulūkapakkhikampi kassapa
dhāremi, kesamassulocako ‘pi hoti kesamassulocanānuyogamanuyutto,
ubbhaį¹­į¹­hako’pi hoti āsanapaį¹­ikkhitto, ukkuį¹­iko’pi hoti
ukkuį¹­ikappadhānamanuyutto, kaį¹‡į¹­akāpassayiko’pi hoti, kaį¹‡į¹­akāpassaye
seyyaį¹ƒ kappeti, phalakaseyyampi kappeti, thaį¹‡įøilaseyyampi kappeti,
ekapassasayiko’pi hoti, rajojalladharo abbhokāsiko’pi hoti
yathāsanthatiko, vekaį¹­iko’pi hoti vikaį¹­abhojanānuyogamanuyutto,
apānako’pi hoti apānakattamanuyutto, sāyatatiyakampi
udakorohaį¹‡Änuyogamanuyutto viharāmÄ«’ti. Yasmā ca kho kassapa aƱƱatreva
imāya mattāya aƱƱatra iminā tapopakkamena sāmaƱƱaį¹ƒ vā hoti brahmaƱƱaį¹ƒ vā
dukkaraį¹ƒ sudukkaraį¹ƒ, tasmā etaį¹ƒ kallaį¹ƒ vacanāya ‘dukkaraį¹ƒ sāmaƱƱaį¹ƒ
dukkaraį¹ƒ brahmaƱƱanti’.

 

Yato kho kassapa bhikkhu averaį¹ƒ abyāpajjaį¹ƒ mettacittaį¹ƒ bhāveti,
āsavānaƱca khayā anāsavaį¹ƒ cetovimuttiį¹ƒ paƱƱāvimuttiį¹ƒ diį¹­į¹­heva dhamme
sayaį¹ƒ abhiƱƱā sacchikatvā upasampajja viharati. Ayaį¹ƒ vuccati kassapa
bhikkhu samaį¹‡o iti’pi brāhmaį¹‡o iti’pÄ«ti.

 

[BJT Page 372] [\x 372/]

 

19. [PTS Page 170] [\q 170/] evaį¹ƒ vutte acelo kassapo bhagavantaį¹ƒ etadavoca: “dujjāno bho gotama samaį¹‡o dujjāno brāhmaį¹‡o”ti.

 

“Pakati kho esā kassapa lokasmiį¹ƒ ‘dujjāno samaį¹‡o dujjāno brāhmaį¹‡o”ti.

 

20. “Acelako ce’pi kassapa hoti muttācāro hatthāpalekhano, na
ehibhadantiko, na tiį¹­į¹­habhadantiko, nābhihaį¹­aį¹ƒ, na uddissakaį¹­aį¹ƒ, na
nimantanaį¹ƒ sādiyati. So na kumbhimukhā paį¹­iggaį¹‡hāti, na kaįø·opimukhā
paį¹­iggaį¹‡hāti, na eįø·akamantaraį¹ƒ, na daį¹‡įøamantaraį¹ƒ, na musalamantaraį¹ƒ, na
dvinnaį¹ƒ bhuƱjamānānaį¹ƒ, na gabbhiniyā, na pāyamānāya, na
purisantaragatāya, na saį¹ƒkittÄ«su, na yattha sā upaį¹­į¹­hito hoti, na yattha
makkhikā saį¹‡įøasaį¹‡įøacārinÄ«, na macchaį¹ƒ na maį¹ƒsaį¹ƒ na suraį¹ƒ na merayaį¹ƒ na
thusodakaį¹ƒ pivati. So ekāgāriko vā hoti ekālopiko, dvāgāriko vā hoti
dvālopiko, sattāgāriko vā hoti sattālopiko, ekissāpi dattiyā yāpeti,
dvÄ«hipi dattÄ«pi yāpeti, sattahipi dattÄ«hi yāpeti, ekāhikampi āhāraį¹ƒ
āhāreti, dvāhikampi āhāraį¹ƒ āhāreti, sattāhikampi āhāraį¹ƒ āhāreti. Iti
evarÅ«paį¹ƒ addhamāsikampi pariyāyabhattabhojanānuyogamanuyutto viharati,
imāya kassapa mattāya iminā tapopakkamena samaį¹‡o vā abhavissa brāhmaį¹‡o
vā dujjāno sudujjāno, netaį¹ƒ abhavissa kallaį¹ƒ vacanāya dujjāno samaį¹‡o
dujjāno brāhmaį¹‡o’ti.

 

Sakkā ca paneso abhavissa Ʊātuį¹ƒ gahapatinā vā gahapatiputtena vā
antamaso kumbha dāsiyā’pi: ayaį¹ƒ acelako hoti muttācāro hatthāpalekhano,
na ehibhadantiko, na tiį¹­į¹­habhadantiko, nābhihaį¹­aį¹ƒ, na uddissakaį¹­aį¹ƒ, na
nimantanaį¹ƒ sādiyati. So na kumbhimukhā paį¹­iggaį¹‡hāti, na kaįø·opimukhā
paį¹­iggaį¹‡hāti, na eįø·akamantaraį¹ƒ. Na daį¹‡įøamantaraį¹ƒ, na musalamantaraį¹ƒ, na
dvinnaį¹ƒ bhuƱjamānānaį¹ƒ, na gabbhiniyā, na pāyamānāya, na
purisantaragatāya, na saį¹ƒkittÄ«su, na yattha sā upaį¹­į¹­hito hoti, na yattha
makkhikā saį¹‡įøasaį¹‡įøacārinÄ«, na macchaį¹ƒ na maį¹ƒsaį¹ƒ na suraį¹ƒ na merayaį¹ƒ na
thusodakaį¹ƒ pivati. So ekāgāriko vā hoti ekālopiko, dvāgāriko vā hoti
dvālopiko, sattāgāriko vā hoti sattālopiko, ekissāpi dattiyā yāpeti,
dvÄ«hipi dattÄ«pi yāpeti, sattahipi dattÄ«hi yāpeti, ekāhikampi āhāraį¹ƒ
āhāreti, dvāhikampi āhāraį¹ƒ āhāreti, sattāhikampi āhāraį¹ƒ āhāreti. Iti
evarÅ«paį¹ƒ addhamāsikampi pariyāyabhattabhojanānuyogamanuyutto viharatÄ«ti.
Yasmā ca kho kassapa aƱƱatreva imāya mattāya aƱƱatra iminā
tapopakkamena samaį¹‡o vā hoti. Brāhmaį¹‡o vā dujjāno sudujjāno, tasmā etaį¹ƒ
kallaį¹ƒ vacanāya dujjāno samaį¹‡o dujjāno brāhmaį¹‡o’ti.

 

Yato kho kassapa bhikkhu averaį¹ƒ abyāpajjaį¹ƒ mettacittaį¹ƒ [PTS Page 171]
[\q 171/] bhāveti, āsavānaƱca khayā anāsavaį¹ƒ cetovimuttiį¹ƒ
paƱƱāvimuttiį¹ƒ diį¹­į¹­heva dhamme sayaį¹ƒ abhiƱƱā sacchikatvā upasampajja
viharati. Ayaį¹ƒ vuccati kassapa bhikkhu samaį¹‡o iti’pi brāhmaį¹‡o iti’pÄ«ti.

 

21. Sākabhakkho ce’pi kassapa hoti sāmākabhakkho ce’pi kassapa hoti
nÄ«vārabhakkho ce’pi kassapa hoti daddulabhakkho ce’pi kassapa hoti
haį¹­abhakkho ce’pi kassapa hoti kaį¹‡abhakkho ce’pi kassapa hoti
ācāmabhakkho ce’pi kassapa hoti piƱƱākabhakkho ce’pi kassapa hoti
tiį¹‡abhakkho ce’pi kassapa hoti gomayabhakkho ce’pi kassapa hoti
vanamūlaphalāhāro yāpeti pavattaphalabhojī. Imāya ca kassapa
Mattāya iminā tapopakkamena sāmaƱƱaį¹ƒ vā abhavissa brāhmaį¹‡o vā dujjāno
sudujjāno, netaį¹ƒ abhavissa kallaį¹ƒ vacanāya ‘dujjāno samaį¹‡o dujjāno
brāhmaį¹‡o’ti.

 

Sakkā ca panetaį¹ƒ abhavissa Ʊātuį¹ƒ gahapatinā vā gahapatiputtena vā
antamaso kumbhadāsiyāpi: ‘ayaį¹ƒ sākabhakkho vā hoti, sāmākabhakkho vā
hoti, nÄ«vārabhakkho vā hoti, daddulabhakkho vā hoti, haį¹­abhakkho vā
hoti, kaį¹‡abhakkho vā hoti, ācāmabhakkho vā hoti, piƱƱākabhakkho vā hoti,
tiį¹‡abhakkho vā hoti, gomayabhakkho vā hoti, vanamÅ«laphalāhāro yāpeti
pavattaphalabhojÄ«’ti. Yasmā ca kho kassapa aƱƱatreva imāya mattāya
aƱƱatra iminā tapopakkamena samaį¹‡o vā hoti brāhmaį¹‡o vā dujjāno
sudujjāno, tasmā etaį¹ƒ kallaį¹ƒ vacanāya ‘dujjāno samaį¹‡o dujjāno
brāhmaį¹‡o’ti.

 

[BJT Page 374] [\x 374/]

 

Yato kho kassapa bhikkhu averaį¹ƒ abyāpajjaį¹ƒ mettacittaį¹ƒ bhāveti,
āsavānaƱca khayā anāsavaį¹ƒ cetovimuttiį¹ƒ paƱƱāvimuttiį¹ƒ diį¹­į¹­heva dhamme
sayaį¹ƒ abhiƱƱā sacchikatvā upasampajja viharati. Ayaį¹ƒ vuccati kassapa
bhikkhu samaį¹‡o iti’pi brāhmaį¹‡o iti’pi.

 

22. Sāį¹‡Äni ce’pi kassapa dhāreti, masāį¹‡Äni ce’pi kassapa dhāreti,
chavadussāni ce’pi kassapa dhāreti, paį¹ƒsukÅ«lāni ce’pi kassapa dhāreti,
tirÄ«į¹­Äni ce’pi kassapa dhāreti, ajinampi kassapa dhāreti, ajinakkhipampi
kassapa dhāreti, kusacīrampi kassapa dhāreti, vākacīrampi kassapa
dhāreti, elakacÄ«rampi ce’pi kassapa dhāreti, kesakambalampi ce’pi
kassapa dhāreti, vālakambalampi ce’pi kassapa dhāreti, ulÅ«kapakkhikampi
kassapa dhāreti, kesamassulocako ‘pi hoti
kesamassulocanānuyogamanuyutto, ubbhaį¹­į¹­hako’pi hoti āsanapaį¹­ikkhitto,
ukkuį¹­iko’pi hoti ukkuį¹­ikappadhānamanuyutto, kaį¹‡į¹­akāpassayiko’pi hoti,
kaį¹‡į¹­akāpassaye seyyaį¹ƒ kappeti, phalakaseyyampi kappeti, thaį¹‡įøilaseyyampi
kappeti, ekapassasayiko’pi hoti, rajojalladharo abbhokāsiko’pi hoti
yathāsanthatiko, vekaį¹­iko’pi hoti vikaį¹­abhojanānuyogamanuyutto,
apānako’pi hoti apānakattamanuyutto, sāyatatiyakampi
udakorohaį¹‡Änuyogamanuyutto viharati. Imāya ca kassapa mattāya iminā
tapopakkamena samaį¹‡o vā abhavissa brāhmaį¹‡o vā dujjāno sudujjāno, netaį¹ƒ
abhavissa kallaį¹ƒ vacanāya ‘dujjāno samaį¹‡o dujjāno brāhmaį¹‡o’ti.

 

Yato kho kassapa bhikkhu averaį¹ƒ abyāpajjaį¹ƒ mettacittaį¹ƒ bhāveti,
āsavānaƱca khayā anāsavaį¹ƒ cetovimuttiį¹ƒ paƱƱāvimuttiį¹ƒ diį¹­į¹­heva dhamme
sayaį¹ƒ abhiƱƱā sacchikatvā upasampajja viharati. Ayaį¹ƒ vuccati kassapa
bhikkhu samaį¹‡o iti’pi brāhmaį¹‡o iti’pi.

 

23. Evaį¹ƒ vutte acelo kassapo bhagavantaį¹ƒ etadavoca: “katamā pana sā bho
gotama sÄ«lasampadā, katamā cittasampadā, katamā paƱƱāsampadā?”Ti.

 

“Idha kassapa tathāgato loke uppajjati arahaį¹ƒ sammā sambuddho
vijjācaraį¹‡asampanno sugato lokavidÅ« anuttaro purisadammasārathÄ« satthā
devamanussānaį¹ƒ buddho bhagavā. So imaį¹ƒ lokaį¹ƒ sadevakaį¹ƒ samārakaį¹ƒ
sabrahmakaį¹ƒ sassamaį¹‡abrāhmaį¹‡iį¹ƒ pajaį¹ƒ sadevamanussaį¹ƒ sayaį¹ƒ abhiƱƱā
sacchikatvā pavedeti. So dhammaį¹ƒ deseti ādikalyāį¹‡aį¹ƒ majjhekalyāį¹‡aį¹ƒ
pariyosānakalyāį¹‡aį¹ƒ sātthaį¹ƒ sabyaƱjanaį¹ƒ kevalaparipuį¹‡į¹‡aį¹ƒ parisuddhaį¹ƒ
brahmacariyaį¹ƒ pakāseti.

 

23.(29) Taį¹ƒ dhammaį¹ƒ suį¹‡Äti gahapati vā gahapatiputto vā aƱƱatarasmiį¹ƒ vā
kule paccājāto. So taį¹ƒ dhammaį¹ƒ sutvā tathāgate saddhaį¹ƒ paį¹­ilabhati. So
tena saddhāpaį¹­ilābhena samannāgato iti paį¹­isaį¹ƒcikkhati: ’sambādho
gharāvaso rajāpatho1. Abbhokāso pabbajjā. Nayidaį¹ƒ sukaraį¹ƒ agāraį¹ƒ
ajjhāvasatā ekantaparipuį¹‡į¹‡aį¹ƒ ekantaparisuddhaį¹ƒ saį¹ƒkhalikhitaį¹ƒ
brahmacariyaį¹ƒ carituį¹ƒ. YannÅ«nāhaį¹ƒ kesamassuį¹ƒ ohāretvā kāsāyāni vatthāni
acchādetvā agārasmā anagāriyaį¹ƒ pabbajeyya’nti.

 

1. Rajopatho, katthaci.

 

So aparena samayena appaį¹ƒ vā bhogakkhandhaį¹ƒ pahāya mahantaį¹ƒ vā
bhogakkhandhaį¹ƒ pahāya appaį¹ƒ vā Ʊātiparivaį¹­į¹­aį¹ƒ pahāya mahantaį¹ƒ vā
Ʊātiparivaį¹­į¹­aį¹ƒ pahāya kesamassuį¹ƒ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā
agārasmā anagāriyaį¹ƒ pabbajati. So evaį¹ƒ pabbajito samāno
pātimokkhasaį¹ƒvarasaį¹ƒvuto viharati ācāragocarasampanno aį¹‡umattesu vajjesu
bhayadassāvī. Samādāya sikkhati sikkhāpadesu kāyakammavacīkammena
samannāgato kusalena. Parisuddhājīvo sīlasampanno indriyesu guttadvāro
bhojane mattaĆ±Ć±Å« satisampajaƱƱesu samannāgato santuį¹­į¹­ho.

 

24.(29) KathaƱca kassapa bhikkhu sīlasampanno hoti? Idha kassapa bhikkhu
pāį¹‡Ätipātaį¹ƒ pahāya pāį¹‡Ätipātā paį¹­ivirato hoti nihitadaį¹‡įøo nihitasattho
lajjÄ« dayāpanno. Sabbapāį¹‡abhÅ«tahitānukampÄ« viharati. Idampi’ssa hoti
sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

Adinnādānaį¹ƒ pahāya adinnādānā paį¹­ivirato hoti dinnādāyÄ« dinnapāį¹­ikaį¹…khÄ«.
Athenena sucibhÅ«tena attanā viharati. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

Abrahmacariyaį¹ƒ pahāya brahmacārÄ« hoti ārācārÄ«1 virato methunā gāmadhammā. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

Musāvādaį¹ƒ pahāya musāvādā paį¹­ivirato hoti saccavādÄ« saccasandho theto2
paccayiko avisaį¹ƒvādako lokassa. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

Pisuį¹‡aį¹ƒ vācaį¹ƒ3 pahāya pisuį¹‡Äya vācāya paį¹­ivirato hoti. Ito sutvā na
amutra akkhātā imesaį¹ƒ bhedāya. Amutra vā sutvā na imesaį¹ƒ akkhātā amÅ«saį¹ƒ
bhedāya. Iti bhinnānaį¹ƒ vā sandhātā, sahitānaį¹ƒ vā anuppadātā4
samaggārāmo5 samaggarato samagganandiį¹ƒ samaggakaraį¹‡iį¹ƒ vācaį¹ƒ bhāsitā
hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

Pharusaį¹ƒ vācaį¹ƒ6 pahāya pharusāya vācāya paį¹­ivirato hoti. Yā sā vācā neįø·Ä
kaį¹‡į¹‡asukhā pemanÄ«yā7 hadayaį¹…gamā porÄ« bahujanakantā bahujanamanāpā,
tathārÅ«paį¹ƒ8 vācaį¹ƒ bhāsitā hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

Samphappalāpaį¹ƒ pahāya samphappalāpā paį¹­ivirato hoti kālavādÄ« bhÅ«tavādÄ«
atthavādÄ« dhammavādÄ« vinayavādÄ«. Nidhānavatiį¹ƒ vācaį¹ƒ bhāsitā hoti kālena
sāpadesaį¹ƒ pariyantavatiį¹ƒ atthasaƱhitaį¹ƒ. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

1. Anācāri, machasaį¹ƒ.
2. į¹¬heto, syā.
3. Pisuį¹‡Ävācaį¹ƒ, [PTS.]
4. Anuppādātā, [PTS.]
5. Samaggarāmo, machasaį¹ƒ.
6. Pharusāvācaį¹ƒ, [PTS.] Sitira
7. Pemaniyā, machasaį¹ƒ. 8. EvarÅ«piį¹ƒ. [PTS.] Sitira.
24.(30) BÄ«jagāmabhÅ«tagāmasamārambhā1 paį¹­ivirato hoti. Ekabhattiko2 hoti
rattÅ«parato3 paį¹­ivirato4 vikālabhojanā. NaccagÄ«tavāditavisÅ«kadassanā5
paį¹­ivirato hoti. Mālāgandhavilepanadhāraį¹‡amaį¹‡įøanavibhusanaį¹­į¹­hānā
paį¹­ivirato hoti. Uccāsayanamahāsayanā paį¹­ivirato hoti.
JātarÅ«parajatapaį¹­iggahaį¹‡Ä6 paį¹­ivirato hoti. ĀmakadhaƱƱapaį¹­iggahaį¹‡Ä6
paį¹­ivirato hoti. Āmakamaį¹ƒsapaį¹­iggahaį¹‡Ä6 paį¹­ivirato hoti.
Itthikumārikapaį¹­iggahaį¹‡Ä6 paį¹­ivirato hoti. Dāsidāsapaį¹­iggahaį¹‡Ä6
paį¹­ivirato hoti. Ajeįø·akapaį¹­iggahaį¹‡Ä6 paį¹­ivirato hoti.
Kukkuį¹­asÅ«karapaį¹­iggahaį¹‡Ä6 paį¹­ivirato hoti. Hatthigavassavaįø·avā7
paį¹­iggahaį¹‡Ä paį¹­ivirato hoti. Khettavatthupaį¹­iggahaį¹‡Ä paį¹­ivirato hoti.
DÅ«teyyapaheį¹‡a8 gamanānuyogā paį¹­ivirato hoti. Kayavikkayā paį¹­ivirato
hoti. TulākÅ«į¹­akaį¹ƒsakÅ«į¹­amānakÅ«į¹­Ä9 paį¹­ivirato hoti.
Ukkoį¹­anavaƱcananikatisāci10 yogā paį¹­ivirato hoti.
Chedanavadhabandhanaviparāmosaālopasahasākārā11 paį¹­ivirato hoti.
Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

CullasÄ«laį¹ƒ12 niį¹­į¹­hitaį¹ƒ

 

24.(31) Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ bÄ«jagāmabhÅ«tagāmasamārambhaį¹ƒ13 anuyuttā viharanti,
seyyathÄ«daį¹ƒ: mÅ«labÄ«jaį¹ƒ khandhabÄ«jaį¹ƒ phalubÄ«jaį¹ƒ14 aggabÄ«jaį¹ƒ
bijabÄ«jameva15 paƱcamaį¹ƒ. Iti vā itievarÅ«pā16
bÄ«jagāmabhÅ«tagāmasamārambhā17 paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

24.(32) Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ sannidhikāraparibhogaį¹ƒ anuyuttā viharanti,
seyyathÄ«daį¹ƒ: annasannidhiį¹ƒ pānasannidhiį¹ƒ vatthasannidhiį¹ƒ yānasannidhiį¹ƒ
sayanasannidhiį¹ƒ gandhasannidhiį¹ƒ āmisasannidhiį¹ƒ. Iti vā iti evarÅ«pā
sannidhikāraparibhogā paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

1. Samārabbhā, machasaį¹ƒ.
2. Ekaį¹ƒ bhattiko, machasaį¹ƒ.
3. Rattuparato, machasaį¹ƒ.
4. Virato, the. Se.
5. VisÅ«kaį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
6. Pariggahaį¹‡Ä, (sabbattha)
7. Gavassaį¹ƒ, se. Vaįø·avaį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
8. Pahiį¹‡a, sÄ«mu. Machasa. Syā.
9. KÅ«į¹­aį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
10. Sāvi, machasaį¹ƒ.
11. Sahasaį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
12. CÅ«įø·a sÄ«laį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
13. Samārabbhā, machasaį¹ƒ.
14. Phalaį¹ƒ, se. Phaluį¹ƒ, si. The.
15. Bija bÄ«jaį¹ƒ eva. The.
16. Iti evarupā, kesuci.
17. Samārabbhā, machasaį¹ƒ.

 

24.(33) Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ visÅ«kadassanaį¹ƒ anuyuttā viharanti, seyyathÄ«daį¹ƒ:
naccaį¹ƒ gÄ«taį¹ƒ vāditaį¹ƒ pekkhaį¹ƒ akkhātaį¹ƒ pāį¹‡issaraį¹ƒ vetālaį¹ƒ kumbhathÅ«naį¹ƒ
sobhanakaį¹ƒ1 caį¹‡įøÄlaį¹ƒ vaį¹ƒsaį¹ƒ dhopanakaį¹ƒ2 hatthiyuddhaį¹ƒ assayuddhaį¹ƒ
mahisayuddhaį¹ƒ3 usabhayuddhaį¹ƒ ajayuddhaį¹ƒ meį¹‡įøayuddhaį¹ƒ4 kukkuį¹­ayuddhaį¹ƒ
vaį¹­į¹­akayuddhaį¹ƒ daį¹‡įøayuddhaį¹ƒ muį¹­į¹­hiyuddhaį¹ƒ5 nibbuddhaį¹ƒ uyyodhikaį¹ƒ
balaggaį¹ƒ senābyÅ«haį¹ƒ aį¹‡Ä«kadassanaį¹ƒ6. Iti vā iti evarÅ«pā visÅ«kadassanā
paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

24.(34) Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ jÅ«tappamādaį¹­į¹­hānānuyogaį¹ƒ anuyuttā viharanti,
seyyathÄ«daį¹ƒ: aį¹­į¹­hapadaį¹ƒ dasapadaį¹ƒ ākāsaį¹ƒ parihārapathaį¹ƒ santikaį¹ƒ
khalikaį¹ƒ ghaį¹­ikaį¹ƒ salākahatthaį¹ƒ akkhaį¹ƒ paį¹…gacÄ«raį¹ƒ vaį¹…kakaį¹ƒ mokkhacikaį¹ƒ
ciį¹…gulakaį¹ƒ pattāįø·hakaį¹ƒ rathakaį¹ƒ dhanukaį¹ƒ akkharikaį¹ƒ manesikaį¹ƒ
yathāvajjaį¹ƒ. Iti vā iti evarÅ«pā jÅ«tappamādaį¹­į¹­hānānuyogā paį¹­ivirato hoti.
Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

24.(35) Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ uccāsayanamahāsayanaį¹ƒ anuyuttā viharanti,
seyyathÄ«daį¹ƒ: āsandiį¹ƒ pallaį¹…kaį¹ƒ gonakaį¹ƒ cittakaį¹ƒ paį¹­ikaį¹ƒ paį¹­alikaį¹ƒ
tÅ«likaį¹ƒ vikatikaį¹ƒ uddalomiį¹ƒ ekantalomiį¹ƒ kaį¹­į¹­hissaį¹ƒ koseyyaį¹ƒ kuttakaį¹ƒ
hatthattharaį¹ƒ assattharaį¹ƒ rathattharaį¹ƒ ajinappaveį¹‡iį¹ƒ
kādalimigapavarapaccattharaį¹‡aį¹ƒ sauttaracchadaį¹ƒ ubhatolohitakÅ«padhānaį¹ƒ.
Iti vā iti evarÅ«pā uccāsayanamahāsayanā paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti
sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

1. Sobhanagarakaį¹ƒ, katthaci. Sobhanakarakaį¹ƒ, [PTS.] Sobhanagharakaį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
2. Dhovanaį¹ƒ, katthaci. Dhopanaį¹ƒ, sitira.
3. Mahiį¹ƒsaį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
4. Meį¹‡įøakaį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
5. SÄ«hala potthakesu na dissati.
6. Anīka - kesuci.

 

24.(36) Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ maį¹‡įøanavibhusanaį¹­į¹­hānānuyogaį¹ƒ anuyuttā viharanti,
seyyathÄ«daį¹ƒ: ucchādanaį¹ƒ parimaddanaį¹ƒ nahāpanaį¹ƒ sambāhanaį¹ƒ ādāsaį¹ƒ aƱjanaį¹ƒ
mālāvilepanaį¹ƒ mukhacuį¹‡į¹‡akaį¹ƒ1 mukhalepanaį¹ƒ2 hatthabandhaį¹ƒ sikhābandhaį¹ƒ
daį¹‡įøakaį¹ƒ nāįø·ikaį¹ƒ khaggaį¹ƒ chattaį¹ƒ citrÅ«pāhanaį¹ƒ uį¹‡hÄ«saį¹ƒ maį¹‡iį¹ƒ vālavÄ«janiį¹ƒ
odātāni vatthāni dīghadasāni. Iti vā iti evarūpā
maį¹‡įøanavibhusanaį¹­į¹­hānānuyogā paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

24.(37) Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ tiracchānakathaį¹ƒ anuyuttā viharanti, seyyathÄ«daį¹ƒ:
rājakathaį¹ƒ corakathaį¹ƒ mahāmattakathaį¹ƒ senākathaį¹ƒ bhayakathaį¹ƒ
yuddhakathaį¹ƒ annakathaį¹ƒ pānakathaį¹ƒ vatthakathaį¹ƒ sayanakathaį¹ƒ mālākathaį¹ƒ
gandhakathaį¹ƒ Ʊātikathaį¹ƒ yānakathaį¹ƒ gāmakathaį¹ƒ nigamakathaį¹ƒ nagarakathaį¹ƒ
janapadakathaį¹ƒ itthikathaį¹ƒ purisakathaį¹ƒ (kumārakathaį¹ƒ kumārikathaį¹ƒ)3
sÅ«rakathaį¹ƒ visikhākathaį¹ƒ kumbhaį¹­į¹­hānakathaį¹ƒ pubbapetakathaį¹ƒ
nānattakathaį¹ƒ lokakkhāyikaį¹ƒ samuddakkhāyikaį¹ƒ itibhavābhavakathaį¹ƒ. Iti vā
itievarÅ«pāya tiracchānakathāya paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti
sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

24.(38) Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pā viggāhikakathaį¹ƒ anuyuttā viharanti, seyyathÄ«daį¹ƒ:
“na tvaį¹ƒ imaį¹ƒ dhammavinayaį¹ƒ ājānāsi. Ahaį¹ƒ imaį¹ƒ dhammavinayaį¹ƒ ājānāmi.
Kiį¹ƒ tvaį¹ƒ imaį¹ƒ dhammavinayaį¹ƒ ājānissasi? Micchāpaį¹­ipanno tvamasi.
Ahamasmi sammāpaį¹­ipanno. Sahitaį¹ƒ me, asahitaį¹ƒ te. Pure vacanÄ«yaį¹ƒ pacchā
avaca. Pacchā vacanÄ«yaį¹ƒ pure avaca. Āciį¹‡į¹‡aį¹ƒ4 te viparāvattaį¹ƒ. Āropito te
vādo. NiggahÄ«to tvamasi. Cara vādappamokkhāya. Nibbeį¹­hehi vā sace
pahosÄ«”ti. Iti vā itievarÅ«pāya viggāhikakathāya paį¹­ivirato hoti.
Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

24.(39) Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ dÅ«teyyapahiį¹‡agamanānuyogamanuyuttā viharanti,
seyyathÄ«daį¹ƒ: raƱƱaį¹ƒ rājamahāmattānaį¹ƒ khattiyānaį¹ƒ brāhmaį¹‡Änaį¹ƒ
gahapatikānaį¹ƒ kumārānaį¹ƒ “idha gaccha. Amutrāgaccha. Idaį¹ƒ hara. Amutra
idaį¹ƒ āharā”ti. Iti vā itievarÅ«pā dÅ«teyyapahiį¹‡agamanānuyogā paį¹­ivirato
hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

1. Mukhacuį¹‡į¹‡aį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
2. Mukhālepanaį¹ƒ, sÄ«mu.
3. Marammapotthakesuyeva dissate
4. Aviciį¹‡į¹‡aį¹ƒ, kesuci.

 

24.(40) Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te kuhakā ca honti lapakā ca nemittikā ca nippesikā ca lābhena
ca lābhaį¹ƒ nijigiį¹ƒsitāro. Iti vā itievarÅ«pā kuhanalapanā paį¹­ivirato
hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

MajjhimasÄ«laį¹ƒ niį¹­į¹­hitaį¹ƒ.

 

24.(41) Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ1 kappenti,
seyyathÄ«daį¹ƒ: aį¹…gaį¹ƒ nimittaį¹ƒ uppātaį¹ƒ2 supiį¹‡aį¹ƒ3 lakkhaį¹‡aį¹ƒ mÅ«sikacchinnaį¹ƒ
aggihomaį¹ƒ dabbihomaį¹ƒ thusahomaį¹ƒ taį¹‡įøulahomaį¹ƒ sappihomaį¹ƒ telahomaį¹ƒ
mukhahomaį¹ƒ lohitahomaį¹ƒ aį¹…gavijjā vatthuvijjā khattavijjā4 sivavijjā
bhūtavijjā bhurivijjā ahivijjā visavijjā vicchikavijjā mūsikavijjā
sakuį¹‡avijjā vāyasavijjā pakkajjhānaį¹ƒ5 saraparittānaį¹ƒ migacakkaį¹ƒ. Iti vā
itievarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vā paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa
hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

24.(42) Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ kappenti,
seyyathÄ«daį¹ƒ: maį¹‡ilakkhaį¹‡aį¹ƒ vatthalakkhaį¹‡aį¹ƒ daį¹‡įøalakkhaį¹‡aį¹ƒ6 asilakkhaį¹‡aį¹ƒ
usulakkhaį¹‡aį¹ƒ dhanulakkhaį¹‡aį¹ƒ āvudhalakkhaį¹‡aį¹ƒ7 itthilakkhaį¹‡aį¹ƒ
purisalakkhaį¹‡aį¹ƒ kumāralakkhaį¹‡aį¹ƒ kumārilakkhaį¹‡aį¹ƒ dāsalakkhaį¹‡aį¹ƒ
dāsilakkhaį¹‡aį¹ƒ hatthilakkhaį¹‡aį¹ƒ assalakkhaį¹‡aį¹ƒ mahisalakkhaį¹‡aį¹ƒ8
usabhalakkhaį¹‡aį¹ƒ golakkhaį¹‡aį¹ƒ9 ajalakkhaį¹‡aį¹ƒ meį¹‡įøalakkhaį¹‡aį¹ƒ10
kukkuį¹­alakkhaį¹‡aį¹ƒ vaį¹­į¹­akalakkhaį¹‡aį¹ƒ godhālakkhaį¹‡aį¹ƒ kaį¹‡į¹‡ikālakkhaį¹‡aį¹ƒ
kacchapalakkhaį¹‡aį¹ƒ migalakkhaį¹‡aį¹ƒ. Iti vā itievarÅ«pāya tiracchānavijjāya
micchājÄ«vā paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

24.(43) Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ kappenti
seyyathÄ«daį¹ƒ: raƱƱaį¹ƒ niyyānaį¹ƒ bhavissati, raƱƱaį¹ƒ aniyyānaį¹ƒ bhavissati,
abbhantarānaį¹ƒ raƱƱaį¹ƒ upayānaį¹ƒ bhavissati, bāhirānaį¹ƒ raƱƱaį¹ƒ apayānaį¹ƒ
bhavissati, bāhirānaį¹ƒ raƱƱaį¹ƒ upayānaį¹ƒ bhavissati, abbhantarānaį¹ƒ raƱƱaį¹ƒ
apayānaį¹ƒ bhavissati, abbhantarānaį¹ƒ raƱƱaį¹ƒ jayo bhavissati, abbhantarānaį¹ƒ
raƱƱaį¹ƒ parājayo bhavissati. Iti imassa jayo bhavissati. Imassa parājayo
bhavissati. Iti vā itievarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vā paį¹­ivirato
hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

1. JÄ«vitaį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
2. Uppādaį¹ƒ, sÄ«mu.
3. Supinaį¹ƒ, machasaį¹ƒ. Supiį¹‡akaį¹ƒ, si.
4. Khettaį¹ƒ, kesuci.
5. Pakkha, kesuci.
6. Daį¹‡įøalakkhaį¹‡aį¹ƒ satthalakkhaį¹‡aį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
7. Āyudha, kesuci.
8. Mahiį¹ƒsa, machasaį¹ƒ.
9. Goį¹‡a, machasaį¹ƒ.
10. Meį¹‡įøaka, kesuci.

 

24.(44) Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ kappenti.
SeyyathÄ«daį¹ƒ: candaggāho bhavissati. Suriyaggāho bhavissati.
Nakkhattagāho bhavissati. Candimasuriyānaį¹ƒ pathagamanaį¹ƒ bhavissati.
Candimasuriyānaį¹ƒ uppathagamanaį¹ƒ bhavissati. Nakkhattānaį¹ƒ pathagamanaį¹ƒ
bhavissati. Nakkhattānaį¹ƒ uppathagamanaį¹ƒ bhavissati. Ukkāpāto bhavissati.
DÄ«sāįøÄho bhavissati. BhÅ«micālo bhavissati. Devadundubhi bhavissati.
Candimasuriyanakkhattānaį¹ƒ uggamanaį¹ƒ ogamanaį¹ƒ1 saį¹ƒkilesaį¹ƒ vodānaį¹ƒ
bhavissati. Evaį¹ƒvipāko candaggāho bhavissati. Evaį¹ƒvipāko suriyaggāho
bhavissati. Evaį¹ƒvipāko nakkhattaggāho bhavissati. Evaį¹ƒvipākaį¹ƒ
candimasuriyānaį¹ƒ pathagamanaį¹ƒ bhavissati. Evaį¹ƒvipākaį¹ƒ candimasuriyānaį¹ƒ
uppathagamanaį¹ƒ bhavissati. Evaį¹ƒvipākaį¹ƒ nakkhattānaį¹ƒ pathagamanaį¹ƒ
bhavissati. Evaį¹ƒvipākaį¹ƒ nakkhattānaį¹ƒ uppathagamanaį¹ƒ bhavissati.
Evaį¹ƒvipāko ukkāpāto bhavissati. Evaį¹ƒvipāko disāįøÄho bhavissati.
Evaį¹ƒvipāko bhÅ«micālo bhavissati. Evaį¹ƒvipāko devadundÅ«bhi bhavissati.
Evaį¹ƒvipāko candimasuriyanakkhattānaį¹ƒ uggamanaį¹ƒ ogamanaį¹ƒ saį¹…kilesaį¹ƒ
vodānaį¹ƒ bhavissati. Iti vā itievarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vā
paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

24.(45) Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ kappenti.
SeyyathÄ«daį¹ƒ: subbuį¹­į¹­hikā bhavissati. Dubbuį¹­į¹­hikā bhavissati. Subhikkhaį¹ƒ
bhavissati. Dubbhikkhaį¹ƒ bhavissati. Khemaį¹ƒ bhavissati. Bhayaį¹ƒ
bhavissati. Rogo bhavissati. Ārogyaį¹ƒ bhavissati. Muddā gaį¹‡anā saį¹ƒkhānaį¹ƒ
kāveyyaį¹ƒ lokāyataį¹ƒ. Iti vā itievarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena
paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

24.(46) Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ kappenti.
SeyyathÄ«daį¹ƒ: āvāhanaį¹ƒ vivāhanaį¹ƒ saį¹ƒvadanaį¹ƒ vivadanaį¹ƒ saį¹ƒkiraį¹‡aį¹ƒ
vikiraį¹‡aį¹ƒ subhagakaraį¹‡aį¹ƒ dubbhagakaraį¹‡aį¹ƒ viruddhagabbhakaraį¹‡aį¹ƒ
jivhānitthambhanaį¹ƒ2 hanusaį¹ƒhananaį¹ƒ hatthābhijappanaį¹ƒ hanujappanaį¹ƒ
kaį¹‡į¹‡ajappanaį¹ƒ ādāsapaƱhaį¹ƒ kumāripaƱhaį¹ƒ devapaƱhaį¹ƒ ādiccupaį¹­į¹­hānaį¹ƒ
mahatupaį¹­į¹­hānaį¹ƒ abbhujjalanaį¹ƒ sirivhāyanaį¹ƒ. Iti vā itievarÅ«pāya
tiracchānavijjāya micchājÄ«vā paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

1. Oggamanaį¹ƒ, kesuci.
2. Jivhānitthaddhanaį¹ƒ. Bahusu.

 

24.(47) Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ kappenti.
SeyyathÄ«daį¹ƒ: santikammaį¹ƒ paį¹‡idhikammaį¹ƒ bhÅ«takammaį¹ƒ bhurikammaį¹ƒ
vassakammaį¹ƒ vossakammaį¹ƒ vatthukammaį¹ƒ vatthuparikiraį¹‡aį¹ƒ ācamanaį¹ƒ
nahāpanaį¹ƒ juhanaį¹ƒ vamanaį¹ƒ virecanaį¹ƒ uddhavirecanaį¹ƒ adhovirecanaį¹ƒ
sÄ«savirecanaį¹ƒ kaį¹‡į¹‡atelaį¹ƒ nettatappanaį¹ƒ natthukammaį¹ƒ aƱjanaį¹ƒ paccaƱjanaį¹ƒ
sālākiyaį¹ƒ sallakattiyaį¹ƒ dārakatikicchā mÅ«labhesajjānaį¹ƒ anuppadānaį¹ƒ
osadhÄ«naį¹ƒ paį¹­imokkho. Iti vā itievarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vā
paį¹­ivirato hoti. Idamassa hoti sÄ«lasampadāya.

 

24.(48) Sa kho1 so kassapa bhikkhu evaį¹ƒ sÄ«lasampanno na kutoci bhayaį¹ƒ
samanupassati yadidaį¹ƒ sÄ«lasaį¹ƒvarato. Seyyathāpi kassapa rājā khattiyo
muddhāvasitto2 nihatapaccāmitto na kutoci bhayaį¹ƒ samanupassati yadidaį¹ƒ
paccatthikato, evameva kho kassapa bhikkhu evaį¹ƒ sÄ«lasampanno na kutoci
bhayaį¹ƒ samanupassati yadidaį¹ƒ sÄ«lasaį¹ƒvarato. So iminā ariyena
sÄ«lakkhandhena samannāgato ajjhattaį¹ƒ anavajjasukhaį¹ƒ paį¹­isaį¹ƒvedeti. Evaį¹ƒ
kho kassapa bhikkhu sīlasampanno hoti.

 

25.(49) KathaƱca kassapa bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti? Idha kassapa
bhikkhu cakkhunā rÅ«paį¹ƒ disvā na nimittaggāhÄ« hoti nānubyaƱjanaggāhÄ«.
Yatvādhikaraį¹‡amenaį¹ƒ cakkhundriyaį¹ƒ asaį¹ƒvutaį¹ƒ viharantaį¹ƒ abhijjhā
domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuį¹ƒ3 tassa saį¹ƒvarāya
paį¹­ipajjati. Rakkhati cakkhundriyaį¹ƒ. Cakkhundriye saį¹ƒvaraį¹ƒ āpajjati.
Sotena saddaį¹ƒ sutvā na nimittaggāhÄ« hoti nānubyaƱjanaggāhÄ«.
Yatvādhikaraį¹‡amenaį¹ƒ sotindriyaį¹ƒ asaį¹ƒvutaį¹ƒ viharantaį¹ƒ abhijjhā domanassā
pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuį¹ƒ tassa saį¹ƒvarāya paį¹­ipajjati.
Rakkhati sotindriyaį¹ƒ. Sotindriye saį¹ƒvaraį¹ƒ āpajjati. Ghāį¹‡ena gandhaį¹ƒ
ghāyitvā na nimittaggāhÄ« hoti nānubyaƱjanaggāhÄ«. Yatvādhikaraį¹‡amenaį¹ƒ
ghāį¹‡indriyaį¹ƒ asaį¹ƒvutaį¹ƒ viharantaį¹ƒ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā
dhammā anvassaveyyuį¹ƒ tassa saį¹ƒvarāya paį¹­ipajjati. Rakkhati ghāį¹‡indriyaį¹ƒ.
Ghāį¹‡indriye saį¹ƒvaraį¹ƒ āpajjati. Jivhāya rasaį¹ƒ sāyitvā na nimittaggāhÄ«
hoti nānubyaƱjanaggāhÄ«. Yatvādhikaraį¹‡amenaį¹ƒ jivhindriyaį¹ƒ asaį¹ƒvutaį¹ƒ
viharantaį¹ƒ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuį¹ƒ3 tassa
saį¹ƒvarāya paį¹­ipajjati. Rakkhati jivhindriyaį¹ƒ. Jivhindriye saį¹ƒvaraį¹ƒ
āpajjati. Kāyena phoį¹­į¹­habbaį¹ƒ phusitvā na nimittaggāhÄ« hoti
nānubyaƱjanaggāhÄ«. Yatvādhikaraį¹‡amenaį¹ƒ kāyindriyaį¹ƒ asaį¹ƒvutaį¹ƒ viharantaį¹ƒ
abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuį¹ƒ3 tassa saį¹ƒvarāya
paį¹­ipajjati. Rakkhati kāyindriyaį¹ƒ. Kāyindriye saį¹ƒvaraį¹ƒ āpajjati. Manasā
dhammaį¹ƒ viƱƱāya na nimittaggāhÄ« hoti nānubyaƱjanaggāhÄ«.
Yatvādhikaraį¹‡amenaį¹ƒ manindriyaį¹ƒ asaį¹ƒvutaį¹ƒ viharantaį¹ƒ abhijjhā domanassā
pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuį¹ƒ3 tassa saį¹ƒvarāya paį¹­ipajjati.
Rakkhati manindriyaį¹ƒ. Manindriye saį¹ƒvaraį¹ƒ āpajjati. So iminā ariyena
indriyasaį¹ƒvarena samannāgato ajjhattaį¹ƒ abyāsekasukhaį¹ƒ paį¹­isaį¹ƒvedeti.
Evaį¹ƒ kho kassapa bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti.

 

1. Atha kho, kesuci.
2. Muddhābhisinto, kesuci.
3. Anvāsaveyyuį¹ƒ, anvāssaveyyu, kesuci.

 

26.(50) KathaƱca kassapa bhikkhu satisampajaƱƱena samannāgato hoti?
Idhāvuso bhikkhu abhikkante paį¹­ikkante sampajānakārÄ« hoti. Ālokite
vilokite sampajānakārī hoti. SamiƱjite1 pasārite sampajānakārī hoti.
Saį¹…ghāį¹­ipattacÄ«varadhāraį¹‡e sampajānakārÄ« hoti. Asite pÄ«te khāyite sāyite
sampajānakārÄ« hoti. Uccārapassāvakamme sampajānakārÄ« hoti. Gate į¹­hite
nisinne sutte jāgarite bhāsite tuį¹‡hÄ«bhāve sampajānakārÄ« hoti. Evaį¹ƒ kho
kassapa bhikkhu satisampajaƱƱena samannāgato hoti.

 

[BJT Page 378] [\x 378/]
27.(51) KathaƱca āvuso bhikkhu santuį¹­į¹­ho hoti? Idhāvuso bhikkhu
santuį¹­į¹­ho hoti kāyaparihāriyena cÄ«varena kucchiparihāriyena2
piį¹‡įøapātena. So yena yeneva pakkamati samādāyeva pakkamati. Seyyathāpi
kassapa pakkhi sakuį¹‡o yena yeneva įøeti sapattabhāro’va įøeti, evameva kho
āvuso bhikkhu santuį¹­į¹­ho hoti kāyaparihāriyena cÄ«varena
kucchiparihāriyena piį¹‡įøapātena. So yena yeneva pakkamati samādāyeva
pakkamati. Evaį¹ƒ kho āvuso bhikkhu santuį¹­į¹­ho hoti.

 

28.(52) So iminā ca ariyena sīlakkhandhena3 samannāgato iminā ca ariyena
indriyasaį¹ƒvarena samannāgato iminā ca ariyena satisampajaƱƱena
samannāgato imāya ca ariyāya santuį¹­į¹­hiyā samannāgato vivittaį¹ƒ senāsanaį¹ƒ
bhajati araƱƱaį¹ƒ rukkhamÅ«laį¹ƒ pabbataį¹ƒ kandaraį¹ƒ giriguhaį¹ƒ susānaį¹ƒ
vanapatthaį¹ƒ abbhokāsaį¹ƒ palālapuƱjaį¹ƒ. So pacchābhattaį¹ƒ
piį¹‡įøapātapaį¹­ikkanto nisÄ«dati pallaį¹…kaį¹ƒ ābhujitvā ujuį¹ƒ kāyaį¹ƒ paį¹‡idhāya
parimukhaį¹ƒ satiį¹ƒ upaį¹­į¹­hapetvā.

 

29.(53) So loke abhijjhaį¹ƒ pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati.
Abhijjhāya cittaį¹ƒ parisodheti. Byāpādapadosaį¹ƒ pahāya abyāpannacitto
viharati sabbapāį¹‡abhÅ«tahitānukampÄ«. Byāpādapadosā cittaį¹ƒ parisodheti.
ThÄ«namiddhaį¹ƒ pahāya vigatathÄ«namiddho viharati ālokasaƱƱī sato
sampajāno. ThÄ«namiddhā cittaį¹ƒ parisodheti. Uddhaccakukkuccaį¹ƒ pahāya
anuddhato viharati ajjhattaį¹ƒ vÅ«pasantacitto. Uddhaccakukkuccā cittaį¹ƒ
parisodheti. Vicikicchaį¹ƒ pahāya tiį¹‡į¹‡avicikiccho viharati akathaį¹ƒkathÄ«
kusalesu dhammesu. Vicikicchāya cittaį¹ƒ parisodheti.

 

1. SammiƱjite, kesuci.
2. Paribhārikena, sīmu.
3. Iminā sīlakkhandhena, sabbattha.

 

29.(54) Seyyathāpi āvuso puriso iį¹‡aį¹ƒ ādāya kammante payojeyya, tassa te
kammantā samijjheyyuį¹ƒ, so yāni ca porāį¹‡Äni iį¹‡amÅ«lāni tāni ca
byantÄ«kareyya, siyā cassa uttariį¹ƒ avasiį¹­į¹­haį¹ƒ dārabharaį¹‡Äya, tassa
evamassa: “ahaį¹ƒ kho pubbe iį¹‡aį¹ƒ ādāya kammante payojesiį¹ƒ. Tassa me te
kammantā samijjhiį¹ƒsu. So’haį¹ƒ yāni ca porāį¹‡Äni iį¹‡amÅ«lāni tāni ca byantÄ«
akāsiį¹ƒ. Atthi ca me uttariį¹ƒ avasiį¹­į¹­haį¹ƒ dārabharaį¹‡Äyā”ti. So tatonidānaį¹ƒ
labhetha pāmojjaį¹ƒ, adhigaccheyya somanassaį¹ƒ -

 

29.(55) Seyyathāpi āvuso puriso ābādhiko assa dukkhito bāįø·hagilāno,
bhattaį¹ƒ cassa nacchādeyya, na cassa kāye balamattā, so aparena samayena
tamhā ābādhā mucceyya, bhattaƱcassa chādeyya, siyā cassa kāye balamattā,
tassa evamassa: “ahaį¹ƒ kho pubbe ābādhiko ahosiį¹ƒ dukkhito bāįø·hagilāno.
Bhattaį¹ƒ ca me nacchādesi. Nacassa me āsi kāye balamattā. So’mhi etarahi
tamhā ābādhā mutto bhattaƱca me chādeti. Atthi ca me kāye balamattā”ti.
So tato nidānaį¹ƒ labhetha pāmojjaį¹ƒ, adhigaccheyya somanassaį¹ƒ -

 

29.(56) Seyyathāpi āvuso puriso bandhanāgāre baddho assa, so aparena
samayena tamhā bandhanāgārā mucceyya sotthinā abbayena1, na cassa kiƱci
bhogānaį¹ƒ vayo, tassa evamassa: “ahaį¹ƒ kho pubbe bandhanāgāre baddho
ahosiį¹ƒ. So’mhi etarahi tamhā bandhanāgārā mutto sotthinā abbayena.
Natthi ca me kiƱci bhogānaį¹ƒ vayo”ti. So tatonidānaį¹ƒ labhetha pāmojjaį¹ƒ,
adhigaccheyya somanassaį¹ƒ -

 

29.(57) Seyyathāpi āvuso puriso dāso assa anattādhīno parādhīno na
yenakāmaį¹…gamo, so aparena samayena tamhā dāsabyā mucceyya attādhÄ«no
aparādhÄ«no bhujisso yenakāmaį¹…gamo, tassa evamassa: “ahaį¹ƒ kho pubbe dāso
ahosiį¹ƒ anattādhÄ«no parādhÄ«no na yenakāmaį¹…gamo, so’mhi etarahi tamhā
dāsabyā mutto attādhÄ«no aparādhÄ«no bhujisso yenakāmaį¹…gamo”ti. So
tatonidānaį¹ƒ labhetha pāmojjaį¹ƒ, adhigaccheyya somanassaį¹ƒ -

 

1. Avyayena, [PTS.]

 

29.(59) Seyyathāpi āvuso puriso sadhano sabhogo kantāraddhānamaggaį¹ƒ
paį¹­ipajjeyya dubbhikkhaį¹ƒ sappaį¹­ibhayaį¹ƒ. So aparena samayena taį¹ƒ kantāraį¹ƒ
nitthareyya, sotthinā gāmantaį¹ƒ anupāpuį¹‡eyya khemaį¹ƒ appaį¹­ibhayaį¹ƒ, tassa
evamassa: “ahaį¹ƒ kho pubbe sadhano sabhogo kantāraddhānamaggaį¹ƒ paį¹­ipajjiį¹ƒ
dubbhikkhaį¹ƒ sappaį¹­ibhayaį¹ƒ. So’mhi etarahi taį¹ƒ kantāraį¹ƒ tiį¹‡į¹‡o sotthinā
gāmantaį¹ƒ anuppatto khemaį¹ƒ appaį¹­ibhaya”nti. So tato nidānaį¹ƒ labhetha
pāmojjaį¹ƒ adhigaccheyya somanassaį¹ƒ -

 

29.(60) Evameva kho āvuso bhikkhu yathā iį¹‡aį¹ƒ yathā rogaį¹ƒ yathā
bandhanāgāraį¹ƒ yathā dāsabyaį¹ƒ yathā kantāraddhānamaggaį¹ƒ evaį¹ƒ ime paƱca
nÄ«varaį¹‡e appahÄ«į¹‡e attani samanupassati. Seyyathāpi āvuso ānaį¹‡yaį¹ƒ yathā
ārogyaį¹ƒ yathā bandhanā mokkhaį¹ƒ yathā bhujissaį¹ƒ yathā khemantabhÅ«miį¹ƒ
evameva kho āvuso bhikkhu ime paƱca nÄ«varaį¹‡e pahÄ«į¹‡e attani
samanupassati.

 

[BJT Page 380] [\x 380/]
30(61) Tassime paƱca nÄ«varaį¹‡e pahÄ«į¹‡e attani samanupassato pāmojjaį¹ƒ
jāyati. Pamuditassa pīti jāyati. Pītimanassa kāyo passambhati.
Passaddhakāyo sukhaį¹ƒ vedeti. Sukhino cittaį¹ƒ samādhiyati.
So vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi [PTS Page 173]
[\q 173/] savitakkaį¹ƒ savicāraį¹ƒ vivekajaį¹ƒ pÄ«tisukhaį¹ƒ paį¹­hamaį¹ƒ
jhānaį¹ƒ upasampajja viharati. So imameva kāyaį¹ƒ vivekajena pÄ«tisukhena
abhisanneti parisanneti paripÅ«reti parippharati. Nāssa kiƱci sabbāvato
kāyassa vivekajena pÄ«tisukhena apphuį¹­aį¹ƒ hoti.

 

Seyyathāpi āvuso dakkho nahāpako vā nahāpakantevāsÄ« vā kaį¹ƒsathāle
nahānÄ«yavuį¹‡į¹‡Äni ākiritvā udakena paripphosakaį¹ƒ paripphosakaį¹ƒ sanneyya3
sāyaį¹ƒ nahānÄ«yapiį¹‡įøi snehānugatā snehaparetā santarabāhirā phuį¹­Ä snehena
na ca paggharaį¹‡i -

 

Evameva kho āvuso bhikkhu imameva kāyaį¹ƒ vivekajena pÄ«tisukhena
abhisanneti parisenneti paripÅ«reti parippharati. Nāssa kiƱci sabbāvato
kāyassa vivekajena pÄ«tisukhena apphuį¹­aį¹ƒ hoti.

 

Puna ca paraį¹ƒ āvuso bhikkhu vitakkavicārānaį¹ƒ vÅ«pasamā ajjhattaį¹ƒ
sampasādanaį¹ƒ cetaso ekodibhāvaį¹ƒ avitakkaį¹ƒ avicāraį¹ƒ samādhijaį¹ƒ pÄ«tisukhaį¹ƒ
dutiyaį¹ƒ jhānaį¹ƒ upasampajja viharati. So imameva kāyaį¹ƒ samādhijena
pÄ«tisukhena abhisandeti parisandeti paripÅ«reti parippharati. Nāssa kiƱci
sabbāvato kāyassa samādhijena pÄ«tisukhena apphuį¹­aį¹ƒ hoti.

 

Seyyathāpi āvuso udakarabhado ubbhidodako, tassa nevassa puratthimāya
disāya udakassa āyamukhaį¹ƒ, na dakkhiį¹‡Äya disāya udakassa āyamukhaį¹ƒ, na
pacchimāya disāya udakassa āyamukhaį¹ƒ, na uttarāya disāya udakassa
āyamukhaį¹ƒ, devo ca na kālena kālaį¹ƒ sammā dhāraį¹ƒ anupaveccheyya, atha kho
tamhā ca udakarahadā sÄ«tā vāridhārā ubbhijjitvā tameva udakarahadaį¹ƒ
sītena vārinā abhisandeyya parisandeyya paripūreyya paripphareyya, nāssa
kiƱci sabbāvato udakarahadassa vārinā sÄ«tena apphuį¹­aį¹ƒ assa -

 

Evameva kho āvuso bhikkhu imameva kāyaį¹ƒ samādhijena pÄ«tisukhena
abhisandeti parisandeti paripÅ«reti parippharati. Nāssa kiƱci sabbāvato
kāyassa samādhijena pÄ«tisukhena apphuį¹­aį¹ƒ hoti.

 

Puna ca paraį¹ƒ āvuso bhikkhu pÄ«tiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato
sampajāno sukhaƱca kāyena paį¹­isaį¹ƒvedeti. Yantaį¹ƒ ariyā ācikkhanti:
upekkhako satimā sukhavihārÄ«ti tatiyaį¹ƒ jhānaį¹ƒ upasampajja viharati.

 

So imameva kāyaį¹ƒ nippÄ«tikena sukhena abhisandeti parisandeti paripÅ«reti,
parippharati nāssa kiƱci sabbāvato kāyassa nippÄ«tikena sukhena apphuį¹­aį¹ƒ
hoti.

 

Seyyathāpi āvuso uppaliniyaį¹ƒ vā paduminiyaį¹ƒ vā puį¹‡įøarÄ«kiniyaį¹ƒ vā
appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puį¹‡įøarÄ«kāni vā udake jātāni udake
saį¹ƒvaddhāni udakānuggatāni antonimuggaposÄ«ni tāni yāva caggā yāva ca
mÅ«lā sÄ«tena vārinā abhisannāni parisannāni paripÅ«rāni, paripphuį¹­Äni
nāssā kiƱci sabbāvataį¹ƒ uppalānaį¹ƒ vā padumānaį¹ƒ vā puį¹‡įøarÄ«kānaį¹ƒ vā sÄ«tena
vārinā apphuį¹­aį¹ƒ assa.

 

Evameva kho āvuso bhikkhu imameva kāyaį¹ƒ nippÄ«tikena sukhena abhisandeti
parisandeti paripÅ«reti parippharati. Nāssa kiƱci sabbāvato kāyassa
nippÄ«tikena sukhena apphuį¹­aį¹ƒ hoti.

 

Puna ca paraį¹ƒ āvuso bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā
pubbeva somanassadomanassānaį¹ƒ atthaį¹…gamā adukkhamasukhaį¹ƒ
upekkhāsatipārisuddhiį¹ƒ catutthaį¹ƒ jhānaį¹ƒ upasampajja viharati. Idampi’ssa
hoti cittasampadāya. Ayaį¹ƒ kho sā kassapa cittasampadā.

 

31. So evaį¹ƒ samāhite citte - pe -

 

[BJT Page 380] [\x 380/]

 

32. [PTS Page 174] [\q 174/] imāya ca
kassapa sīlasampadāya imāya ca cittasampadāya imāya ca paƱƱāsampadāya
aƱƱā sÄ«lasampadā cittasampadā paƱƱāsampadā uttarÄ«tarā vā paį¹‡Ä«tatarā vā
natthi.

 

33. Santi kassapa eke samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä sÄ«lavādā. Te anekapariyāyena
sÄ«lassa vaį¹‡į¹‡aį¹ƒ bhāsanti. Yāvatā kassapa ariyaį¹ƒ paramaį¹ƒ sÄ«laį¹ƒ, nāhaį¹ƒ
tattha attano samasamaį¹ƒ samanupassāmi. Kuto bhiyyo? Atha kho ahameva
tattha bhiyyo yadidaį¹ƒ adhisÄ«laį¹ƒ.

 

34. Santi kassapa eke samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä tapojigucchāvādā. Te
anekapariyāyena tapojigucchāya vaį¹‡į¹‡aį¹ƒ bhāsanti. Yāvatā kassapa ariyā
paramā tapojigucchā, nāhaį¹ƒ tattha attano samasamaį¹ƒ samanupassāmi. Kuto
bhiyyo? Atha kho ahameva tattha bhiyyo yadidaį¹ƒ adhijegucchaį¹ƒ.

 

35. Santi kassapa eke samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä paƱƱāvādā. Te anekapariyāyena
paƱƱāya vaį¹‡aį¹‡aį¹ƒ bhāsanti. Yāvatā kassapa ariyā paramā paƱƱā, nāhaį¹ƒ
tattha attano samasamaį¹ƒ samanupassāmi. Kuto bhiyyo? Atha kho ahameva
tattha bhiyyo yadidaį¹ƒ adhipaƱƱā.

 

36. Santi kassapa eke samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä vimuttivādā. Te anekapariyāyena
vimuttiyā vaį¹‡aį¹‡aį¹ƒ bhāsanti. Yāvatā kassapa ariyā paramā vimutti, nāhaį¹ƒ
tattha attano samasamaį¹ƒ samanupassāmi. Kuto bhiyyo? Atha kho ahameva
tattha bhiyyo yadidaį¹ƒ adhimutti.

 

[BJT Page 382] [\x 382/]

 

37. [PTS Page 175] [\q 175/] į¹­hānaį¹ƒ kho
panetaį¹ƒ kassapa vijjati yaį¹ƒ aƱƱatitthiyā paribbājakā evaį¹ƒ vadeyyuį¹ƒ:
“sÄ«hanādaį¹ƒ kho samaį¹‡o gotamo nadati. TaƱca kho suƱƱāgāre nadati no
parisāsÅ«”ti. Te ‘mā hevanti’ssu vacanÄ«yā. “SÄ«hanādaƱca samaį¹‡o gotamo
nadati, parisāsu ca nadatÄ«’ti. Evamassu kassapa vacanÄ«yā.

 

38. į¹¬hānaį¹ƒ kho panetaį¹ƒ kassapa vijjati yaį¹ƒ aƱƱatitthiyā paribbājakā evaį¹ƒ
vadeyyuį¹ƒ: “sÄ«hanādaƱca samaį¹‡o gotamo nadati, parisāsu ca nadati. No ca
kho visārado nadatÄ«”ti. Te ‘mā hevanti’ssu vacanÄ«yā. “SÄ«hanādaƱca samaį¹‡o
gotamo nadati, parisāsu ca nadati, visārado ca nadatÄ«”ti. Evamassu
kassapa vacanīyā.

 

39. į¹¬hānaį¹ƒ kho panetaį¹ƒ kassapa vijjati yaį¹ƒ aƱƱatitthiyā paribbājakā evaį¹ƒ
vadeyyuį¹ƒ: “sÄ«hanādaƱca samaį¹‡o gotamo nadati, parisāsu ca nadati,
visārado ca nadati, no ca kho naį¹ƒ paƱhaį¹ƒ pucchantÄ«”ti. Te ‘mā
hevanti’ssu vacanÄ«yā “sÄ«hanādaį¹ƒ ca samaį¹‡o gotamo nadati. Parisāsu ca
nadati, visārado ca nadati, paƱhaƱca naį¹ƒ pucchantÄ«”ti. Evamassu kassapa
vacanīyā.

 

40. į¹¬hānaį¹ƒ kho panetaį¹ƒ kassapa vijjati yaį¹ƒ aƱƱatitthiyā paribbājakā evaį¹ƒ
vadeyyuį¹ƒ: “sÄ«hanādaį¹ƒ ca samaį¹‡o gotamo nadati, parisāsu ca nadati,
visārado ca nadati, paƱhaį¹ƒ ca naį¹ƒ pucchanti, no ca kho nesaį¹ƒ paƱhaį¹ƒ
puį¹­į¹­ho byākarotÄ«”ti. Te ‘mā hevanti’ssu vacanÄ«yā. “SÄ«hanādaƱca samaį¹‡o
gotamo nadati, parisāsu ca nadati, visārado ca nadati, paƱhaį¹ƒ ca naį¹ƒ
pucchanti. PaƱhaƱca nesaį¹ƒ puį¹­į¹­ho byākarotÄ«”ti. Evamassu kassapa
vacanīyā.

 

41. į¹¬hānaį¹ƒ kho panetaį¹ƒ kassapa vijjati yaį¹ƒ aƱƱatitthiyā paribbājakā evaį¹ƒ
vadeyyuį¹ƒ: “sÄ«hanādaƱca samaį¹‡o gotamo nadati, parisāsu ca nadati.
Visārado ca nadati, paƱhaį¹ƒ ca naį¹ƒ pucchanti, no ca kho paƱhaƱca nesaį¹ƒ
puį¹­į¹­ho byākaroti, no ca kho paƱhassa veyyākaraį¹‡ena cittaį¹ƒ ārādhetÄ«”ti.
Te ‘mā hevanti’ssu vacanÄ«yā “sÄ«hanādaį¹ƒ ca samaį¹‡o gotamo nadati, parisāsu
ca nadati, visārado ca nadati, paƱhaį¹ƒ ca naį¹ƒ pucchanti, no ca kho nesaį¹ƒ
paƱhassa ca veyyākaraį¹‡ena cittaį¹ƒ ārādhetÄ«”ti evamassu kassapa vacanÄ«yā.

 

42. į¹¬hānaį¹ƒ kho panetaį¹ƒ kassapa vijjati yaį¹ƒ aƱƱatitthiyā paribbājakā evaį¹ƒ
vadeyyuį¹ƒ: “sÄ«hanādaƱca samaį¹‡o gotamo nadati. Parisāsu ca nadati,
visārado ca nadati, paƱhassa ca veyyākaraį¹‡ena cittaį¹ƒ ārādheti, no ca kho
sotabbaį¹ƒ maƱƱantÄ«”ti. Te ‘mā hevanti’ssu vacanÄ«yā: “sÄ«hanādaƱca samaį¹‡o
gotamo nadati, parisāsu ca nadati, visārado ca nadati, paƱhassa ca
veyyākaraį¹‡ena cittaį¹ƒ ārādheti. SotabbaƱcassa maƱƱantÄ«”ti. Evamassu
kassapa vacanīyā.

 

[BJT Page 384] [\x 384/]

 

43. į¹¬hānaį¹ƒ kho panetaį¹ƒ vijjati yaį¹ƒ aƱƱatitthiyā paribbājakā evaį¹ƒ
vadeyyuį¹ƒ: “sÄ«hanādaƱca samaį¹‡o gotamo nadati. Parisāsu ca nadati,
visārado ca nadati, paƱhassa ca veyyākaraį¹‡ena cittaį¹ƒ ārādheti, no ca kho
sotabbaį¹ƒ maƱƱantÄ«”ti. Te ‘mā hevanti’ssu vacanÄ«yā: “sÄ«hanādaƱca samaį¹‡o
gotamo nadati, parisāsu ca nadati, visārado ca nadati, paƱhassa ca
veyyākaraį¹‡ena cittaį¹ƒ ārādheti. SotabbaƱcassa maƱƱanti. No ca kho sutvā
cassa pasÄ«danatÄ«”ti. Te ‘mā hevanti’ssu vacanÄ«yā: “sÄ«hanādaƱca samaį¹‡o
gotamo nadati, parisāsu ca nadati, visārado ca nadati, paƱhassa ca
veyyākaraį¹‡ena cittaį¹ƒ ārādheti. SotabbaƱcassa maƱƱanti. Sutvā cassa
pasÄ«dantÄ«”ti. Evamassu kassapa vacanÄ«yā.

 

44. į¹¬hānaį¹ƒ kho panetaį¹ƒ kassapa vijjati yaį¹ƒ aƱƱatitthiyā paribbājakā evaį¹ƒ
vadeyyuį¹ƒ: “sÄ«hanādaƱca samaį¹‡o gotamo nadati. Parisāsu ca nadati,
visārado ca nadati, paƱhassa ca veyyākaraį¹‡ena cittaį¹ƒ ārādheti, no ca kho
sotabbaį¹ƒ maƱƱantÄ«”ti. Te ‘mā hevanti’ssu vacanÄ«yā: “sÄ«hanādaƱca samaį¹‡o
gotamo nadati, parisāsu ca nadati, visārado ca nadati, paƱhassa ca
veyyākaraį¹‡ena cittaį¹ƒ ārādheti. Sutvā cassa pasÄ«danti, no ca kho pasannā
pasannākāraį¹ƒ karontÄ«”ti. Te mā’ hevanti’ssu vacanÄ«yā. “SÄ«hanādaƱca
samaį¹‡o gotamo nadati. Parisāsu ca nadati, visārado ca nadati, paƱhassa
ca veyyākaraį¹‡ena cittaį¹ƒ ārādheti, no ca kho sotabbaį¹ƒ maƱƱantÄ«”ti. Te ‘mā
hevanti’ssu vacanÄ«yā: “sÄ«hanādaƱca samaį¹‡o gotamo nadati, parisāsu ca
nadati, visārado ca nadati, paƱhassa ca veyyākaraį¹‡ena cittaį¹ƒ ārādheti.
Sutvā cassa pasÄ«dati, pasannā ca pasannākāraį¹ƒ karontÄ«”ti evamassu
kassapa vacanīyā.

 

45. į¹¬hānaį¹ƒ kho panetaį¹ƒ kassapa vijjati yaį¹ƒ aƱƱatitthiyā paribbājakā evaį¹ƒ
vadeyyuį¹ƒ: “sÄ«hanādaį¹ƒ ca samaį¹‡o gotamo nadati. Parisāsu ca nadati,
visārado ca nadati, paƱhassa ca veyyākaraį¹‡ena cittaį¹ƒ ārādheti, no ca kho
sotabbaį¹ƒ maƱƱantÄ«”ti. Te ‘mā hevanti’ssu vacanÄ«yā: “sÄ«hanādaƱca samaį¹‡o
gotamo nadati, parisāsu ca nadati, visārado ca nadati, paƱhassa ca
veyyākaraį¹‡ena cittaį¹ƒ ārādheti. Pasannā ca pasannākāraį¹ƒ karoti. No ca kho
tathattāya paį¹­ipajjantÄ«”ti. Te ‘mā hevanti”ssu vacanÄ«yā “sÄ«hanādaį¹ƒ ca
samaį¹‡o gotamo nadati. Parisāsu ca nadati, visārado ca nadati, paƱhassa
ca veyyākaraį¹‡ena cittaį¹ƒ ārādheti, no ca kho sotabbaį¹ƒ maƱƱantÄ«”ti. Te ‘mā
hevanti’ssu vacanÄ«yā: “sÄ«hanādaƱca samaį¹‡o gotamo nadati, parisāsu ca
nadati, visārado ca nadati, paƱhassa ca veyyākaraį¹‡ena cittaį¹ƒ ārādheti.
Pasannā ca pasannākāraį¹ƒ karonti. Tathattāya ca paį¹­ipajjantÄ«”ti evamassu
kassapa vacanīyā.

 

46. į¹¬hānaį¹ƒ kho panetaį¹ƒ kassapa vijjati yaį¹ƒ aƱƱatitthiyā paribbājakā evaį¹ƒ
vadeyyuį¹ƒ: “sÄ«hanādaį¹ƒ ca samaį¹‡o gotamo nadati. Parisāsu ca nadati,
visārado ca nadati, paƱhassa ca veyyākaraį¹‡ena cittaį¹ƒ ārādheti, sotabbaį¹ƒ
ca maƱƱanti, tathattāya ca paį¹­ipajjanti, no ca kho paį¹­ipannā
ārādhentÄ«”ti. Te ‘mā hevanti’ssu vacanÄ«yā. “SÄ«hanādaƱca samaį¹‡o gotamo
nadati. Parisāsu ca nadati, visārado ca nadati, paƱhaƱca taį¹ƒ pucchanti,
paƱhaƱca nesaį¹ƒ puį¹­į¹­ho byākaroti, paƱhassa ca veyyākaraį¹‡ena cittaį¹ƒ
ārādheti, sotabbaƱcassa maƱƱanti, sutvā cassa pasīdanti, pasannā ca
pasannākāraį¹ƒ karonti, tathattāya ca paį¹­ipajjanti paį¹­ipannā ca
ārādhentÄ«”ti. Evamassu kassapa vacanÄ«yā.

 

47. Ekamidāhaį¹ƒ kassapa samayaį¹ƒ rājagahe viharāmi gijjhakÅ«į¹­e pabbate. Tatra maį¹ƒ aƱƱataro tapabrahmacārÄ« [PTS Page 176]
[\q 176/] nigrodho nāma adhijegucche paƱhaį¹ƒ pucchi. Tassāhaį¹ƒ
adhijegucche paƱhaį¹ƒ puį¹­į¹­ho byākāsiį¹ƒ. Byākato ca pana me attamano ahosi.
Paraį¹ƒ viya mattāyāti.

 

[BJT Page 386] [\x 386/]

 

48. “Ko hi bhante bhagavato dhammaį¹ƒ sutvā na attamano assa paraį¹ƒ viya
mattāya? Bhante bhagavato dhammaį¹ƒ sutvā attamano paraį¹ƒ viya mattāya,
abhikkantaį¹ƒ bhante, abhikkantaį¹ƒ bhante. Seyyathāpi bhante nikkujjitaį¹ƒ vā
ukkujjeyya, paį¹­icchannaį¹ƒ vā vivareyya, mÅ«įø·hassa vā maggaį¹ƒ ācikkheyya,
andhakāre vā telapajjotaį¹ƒ dhāreyya cakkhumanto rÅ«pāni dakkhintÄ«ti,
evameva bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaį¹ƒ bhante
bhagavantaį¹ƒ saraį¹‡aį¹ƒ gacchāmi dhammaƱca bhikkhusaį¹…ghaƱca. Labheyyāhaį¹ƒ
bhante bhagavato santike pabbajjaį¹ƒ, labheyyaį¹ƒ upasampadanti”.

 

49. “Yo kho kassapa aƱƱatitthiyapubbo imasmiį¹ƒ dhammavinaye ākaį¹…khati
pabbajjaį¹ƒ, ākaį¹…khati upasampadaį¹ƒ, so cattāro māse parivasati. Catunnaį¹ƒ
māsānaį¹ƒ accayena āraddhacittā bhikkhÅ« taį¹ƒ pabbājenti, upasampādenti
bhikkhubhāvāya. Api ca mettha puggalavemattatā viditā”ti.

 

50. “Sace bhante aƱƱatitthiyapubbā imasmiį¹ƒ dhammavinaye ākaį¹…khantā
pabbajjaį¹ƒ ākaį¹…khantā upasampadaį¹ƒ cattāro māse parivasanti, catunnaį¹ƒ
māsānaį¹ƒ accayena āraddhacittā bhikkhÅ« taį¹ƒ pabbājenti, upasampādenti
bhikkhubhāvāya. Ahaį¹ƒ cattāri vassāni parivasissāmi. Catunnaį¹ƒ vassānaį¹ƒ
accayena āraddhacittā bhikkhÅ« maį¹ƒ pabbājentu, upasampādentu
bhikkhubhāvāyā’ti.

 

51. Alattha kho acelo kassapo bhagavato santike pabbajjaį¹ƒ [PTS Page 177]
[\q 177/] alatthupasampadaį¹ƒ. AcirÅ«pasampanno kho panāyasmā kassapo
eko vÅ«pakaį¹­į¹­ho appamatto ātāpÄ« pahitatto viharanto, na cirasseva
yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaį¹ƒ pabbajanti,
tadanuttaraį¹ƒ brahmacariyapariyosānaį¹ƒ diį¹­į¹­heva dhamme sayaį¹ƒ abhiƱƱā
sacchikatvā upasampajja vihāsi. “KhÄ«į¹‡Ä jāti. Vusitaį¹ƒ brahmacariyaį¹ƒ.
Kataį¹ƒ karaį¹‡Ä«yaį¹ƒ. Nāparaį¹ƒ itthattāyā”ti abbhaƱƱāsi.

 

AƱƱataro ca kho panāyasmā kassapo arahataį¹ƒ ahosÄ«ti.

 

SÄ«hanādasuttaį¹ƒ niį¹­į¹­hitaį¹ƒ aį¹­į¹­hamaį¹ƒ.

 

[BJT Page 388] [\x 388/]

 

9. [PTS Page 178] [\q 178/] poį¹­į¹­hapādasuttaį¹ƒ

 

1. Evaį¹ƒ me sutaį¹ƒ: ekaį¹ƒ samayaį¹ƒ bhagavā sāvatthiyaį¹ƒ viharati jetavane
anāthapiį¹‡įøikassa ārāme. Tena kho pana samayena poį¹­į¹­hapādo paribbājako
samayappavādake tindukācÄ«re ekasālake mallikāya ārāme paį¹­ivasati
mahatiyā paribbājakaparisāya saddhiį¹ƒ tiį¹ƒsamattehi paribbājakasatehi.

 

2. Atha kho bhagavā pubbanhasamayaį¹ƒ nivāsetvā pattacÄ«varamādāya
sāvatthiį¹ƒ piį¹‡įøÄya pāvisi. Atha kho bhagavato etadahosi: atippago kho
tāva sāvatthiyaį¹ƒ piį¹‡įøÄya carituį¹ƒ, yannÅ«nāhaį¹ƒ yena samayappavādako
tindukācÄ«ro ekasālako mallikāya ārāmo, yena poį¹­į¹­hapādo paribbājako,
tenupasaį¹…kameyyanti. Atha kho bhagavā yena samayappavādako tindukācÄ«ro
ekasālako mallikāya ārāmo tenupasaį¹…kami.

 

3. Tena kho pana samayena poį¹­į¹­hapādo paribbājako mahatiyā
paribbājakaparisāya saddhiį¹ƒ nisinno hoti unnādiniyā uccāsaddamahāsaddāya
anekavihitaį¹ƒ tiracchānakathaį¹ƒ kathentiyā - seyyathÄ«daį¹ƒ: rājakathaį¹ƒ
corakathaį¹ƒ mahāmattakathaį¹ƒ senākathaį¹ƒ bhayakathaį¹ƒ yuddhakathaį¹ƒ
annakathaį¹ƒ pānakathaį¹ƒ vatthakathaį¹ƒ sayanakathaį¹ƒ gandhakathaį¹ƒ mālākathaį¹ƒ
Ʊātikathaį¹ƒ yānakathaį¹ƒ gāmakathaį¹ƒ nigamakathaį¹ƒ nagarakathaį¹ƒ [PTS Page 179]
[\q 179/] janapadakathaį¹ƒ itthikathaį¹ƒ purisakathaį¹ƒ sÅ«rakathaį¹ƒ
visikhākathaį¹ƒ kumbhaį¹­į¹­hānakathaį¹ƒ pubbapetakathaį¹ƒ nānattakathaį¹ƒ
lokakkhāyikaį¹ƒ samuddakkhāyikaį¹ƒ itibhavābhavakathaį¹ƒ, iti vā’ti.

 

4. Addasā kho poį¹­į¹­hapādo paribbājako bhagavantaį¹ƒ dÅ«rato’va āgacchantaį¹ƒ.
Disvāna sakaį¹ƒ parisaį¹ƒ saį¹‡į¹­hapesi:1 “appasaddā bhonto hontu. Mā bhonto
saddamakattha. Ayaį¹ƒ samaį¹‡o gotamo āgacchati. Appasaddakāmo kho so
panāyasmā, appasaddassa vaį¹‡į¹‡avādÄ«. Appevanāma appasaddaį¹ƒ parisaį¹ƒ viditvā
upasaį¹…kamitabbaį¹ƒ maƱƱeyyā”ti. Evaį¹ƒ vutte te paribbājakā tuį¹‡hÄ« ahesuį¹ƒ.
Atha kho bhagavā yena poį¹­į¹­hapādo paribbājako tenupasaį¹…kami. Atha kho
poį¹­į¹­hapādo paribbājako bhagavantaį¹ƒ etadavoca: etu kho bhante bhagavā.
Svāgataį¹ƒ2 bhante bhagavato. Cirassaį¹ƒ kho bhante bhagavā imaį¹ƒ
pariyāyamakāsi yadidaį¹ƒ idhāgamanāya. NisÄ«datu bhante bhagavā. Idamāsanaį¹ƒ
paƱƱattanti. NisÄ«di bhagavā paƱƱatte āsane. Poį¹­į¹­hapādo’pi kho
paribbājako aƱƱataraį¹ƒ nÄ«caį¹ƒ āsanaį¹ƒ gahetvā ekamantaį¹ƒ nisÄ«di. Ekamantaį¹ƒ
nisinnaį¹ƒ kho poį¹­į¹­hapādaį¹ƒ paribbājakaį¹ƒ bhagavā etadavoca: “kāya nu’ttha
poį¹­į¹­hapāda etarahi kathāya sannisinnā? Kā ca pana vo antarā kathā
vippakatā?”Ti.

 

1. Saį¹‡į¹­hāpesi, [PTS.]
2. Sāgataį¹ƒ, [PTS.]

 

[BJT Page 390] [\x 390/]

 

5. Evaį¹ƒ vutte poį¹­į¹­hapādo paribbājako bhagavantaį¹ƒ etadavoca: tiį¹­į¹­hatesā
bhante kathā, yāya maį¹ƒ etarahi kathāya sannisinnā. Nesā bhante kathā
bhagavato dullabhā bhavissati pacchāpi savaį¹‡Äya. Purimāni bhante
divasāni purimatarāni nānātitthiyānaį¹ƒ samaį¹‡abrahmaį¹‡Änaį¹ƒ kutÅ«halasālāya
sannisinnānaį¹ƒ sannipatitānaį¹ƒ abhisaƱƱānirodhe [PTS Page 180] [\q 180/] kathā udapādi “kathaį¹ƒ nu kho bho abhisaƱƱānirodho hotÄ«?”Ti.

 

(1) Tatrekacce evamāhaį¹ƒsu: “ahetu appaccayā purisassa saƱƱā
uppajjanti’pi nirujjhanti’pi. Yasmiį¹ƒ samaye uppajjanti, saƱƱi tasmiį¹ƒ
samaye hoti. Yasmiį¹ƒ samaye nirujjhanti, asaƱƱi tasmiį¹ƒ samaye hotÄ«”ti
ittheke abhisaƱƱānirodhaį¹ƒ paƱƱāpenti.

 

(2) TamaƱƱo evamāha: “na kho pana me’taį¹ƒ bho evaį¹ƒ bhavissati. SaƱƱā hi
bho purisassa attā. Sā ca kho upeti’pi apeti’pi. Yasmiį¹ƒ samaye upeti,
saƱƱī tasmiį¹ƒ samaye hoti. Yasmiį¹ƒ samaye apeti, asaƱƱī tasmiį¹ƒ samaye
hotÄ«”ti ittheke abhisaƱƱānirodhaį¹ƒ paƱƱāpenti.

 

(3) TamaƱƱo evamāha: “na kho pana me’taį¹ƒ bho evaį¹ƒ bhavissati. Santi hi
bho samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä mahiddhikā mahānubhāvā. Te imassa purisassa saƱƱaį¹ƒ
upakaįøįøhanti’pi apakaįøįøhanti’pi. Yasmiį¹ƒ samaye upakaįøįøhanti, saƱƱī
tasmiį¹ƒ samaye hoti. Yasmiį¹ƒ samaye apakaįøįøhanti. AsaƱƱi tasmiį¹ƒ samaye
hotÄ«”ti ittheke abhisaƱƱānirodhaį¹ƒ paƱƱāpenti.

 

(4) TamaƱƱo evamāha: “na kho pana me’taį¹ƒ bho evaį¹ƒ bhavissati. Santi hi
bho devatā3 mahiddhikā mahānubhāvā. Tā imassa purisassa saƱƱaį¹ƒ
upakaįøįøhanti’pi apakaįøįøhanti’pi. Yasmiį¹ƒ samaye upakaįøįøhanti, saƱƱiį¹ƒ
tasmiį¹ƒ samaye hoti. Yasmiį¹ƒ samaye apakaįøįøhanti, asaƱƱi tasmiį¹ƒ samaye
hotÄ«”ti ittheke abhisaƱƱānirodhaį¹ƒ paƱƱāpenti.

 

6. Tassa mayhaį¹ƒ bhante bhagavantaį¹ƒ yeva ārabbha sati udapādi: ‘aho nÅ«na
bhagavā, aho nÅ«na sugato, yo imesaį¹ƒ dhammānaį¹ƒ sukusalo’ti. Bhagavā
kusalo bhagavā pakataĆ±Ć±Å« abhisaƱƱānirodhassa. Kathaį¹ƒ nu kho bhante
abhisaƱƱānirodho hotÄ«?”Ti.

 

1. PaƱƱāpenti, [PTS.]
2. Na kho nāmetaį¹ƒ, [PTS.]
3. Devā, syāma.
4. Te, syāma.

 

[BJT Page 392] [\x 392/]

 

7. Tatra poį¹­į¹­hapāda ye te samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä evamāhaį¹ƒsu: ahetÅ« appaccayā
purisassa saƱƱā uppajjanti’pi nirujhantipÄ«’ti. Ādito’va tesaį¹ƒ
aparaddhaį¹ƒ. Taį¹ƒ kissa hetu? SahetÅ« hi poį¹­į¹­hapāda sappaccayā purisassa [PTS Page 181] [\q 181/] saƱƱā uppajjanti’pi nirujjhanti’pi. Sikkhā ekā saƱƱā uppajjanti, sikkhā ekā saƱƱā nirujjhanti”.

 

“Kā ca sikkhā”ti bhagavā avoca:

 

Idha poį¹­į¹­hapāda tathāgato loke uppajjati arahaį¹ƒ sammāsambuddho
vijjācaraį¹‡asampanno sugato lokavidÅ« anuttaro purisadammasārathÄ« satthā
devamanussānaį¹ƒ buddho bhagavā. So imaį¹ƒ lokaį¹ƒ sadevakaį¹ƒ samārakaį¹ƒ
sabrahmakaį¹ƒ sassamaį¹‡abrāhmaį¹‡iį¹ƒ pajaį¹ƒ sadevamanussaį¹ƒ sayaį¹ƒ abhiƱƱā
sacchikatvā pavedeti. So dhammaį¹ƒ deseti ādikalyāį¹‡aį¹ƒ majjhekalyāį¹‡aį¹ƒ
pariyosānakalyāį¹‡aį¹ƒ sātthaį¹ƒ sabyaƱjanaį¹ƒ kevalaparipuį¹‡į¹‡aį¹ƒ parisuddhaį¹ƒ
brahmacariyaį¹ƒ pakāseti.

 

8.(29) Taį¹ƒ dhammaį¹ƒ suį¹‡Äti gahapati vā gahapatiputto vā aƱƱatarasmiį¹ƒ vā
kule paccājāto. So taį¹ƒ dhammaį¹ƒ sutvā tathāgate saddhaį¹ƒ paį¹­ilabhati. So
tena saddhāpaį¹­ilābhena samannāgato iti paį¹­isaį¹ƒcikkhati: ’sambādho
gharāvaso rajāpatho1. Abbhokāso pabbajjā. Nayidaį¹ƒ sukaraį¹ƒ agāraį¹ƒ
ajjhāvasatā ekantaparipuį¹‡į¹‡aį¹ƒ ekantaparisuddhaį¹ƒ saį¹ƒkhalikhitaį¹ƒ
brahmacariyaį¹ƒ carituį¹ƒ. YannÅ«nāhaį¹ƒ kesamassuį¹ƒ ohāretvā kāsāyāni vatthāni
acchādetvā agārasmā anagāriyaį¹ƒ pabbajeyya’nti.

 

1. Rajopatho, katthaci.

 

9. So aparena samayena appaį¹ƒ vā bhogakkhandhaį¹ƒ pahāya mahantaį¹ƒ vā
bhogakkhandhaį¹ƒ pahāya appaį¹ƒ vā Ʊātiparivaį¹­į¹­aį¹ƒ pahāya mahantaį¹ƒ vā
Ʊātiparivaį¹­į¹­aį¹ƒ pahāya kesamassuį¹ƒ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā
agārasmā anagāriyaį¹ƒ pabbajati. So evaį¹ƒ pabbajito samāno
pātimokkhasaį¹ƒvarasaį¹ƒvuto viharati ācāragocarasampanno aį¹‡umattesu vajjesu
bhayadassāvī. Samādāya sikkhati sikkhāpadesu kāyakammavacīkammena
samannāgato kusalena. Parisuddhājīvo sīlasampanno indriyesu guttadvāro
bhojane mattaĆ±Ć±Å« satisampajaƱƱesu samannāgato santuį¹­į¹­ho.

 

10.(29) KathaƱca poį¹­į¹­hapāda bhikkhu sÄ«lasampanno hoti? Idha poį¹­į¹­hapāda
bhikkhu pāį¹‡Ätipātaį¹ƒ pahāya pāį¹‡Ätipātā paį¹­ivirato hoti nihitadaį¹‡įøo
nihitasattho lajjÄ« dayāpanno. Sabbapāį¹‡abhÅ«tahitānukampÄ« viharati.
Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

1. Rajāpatho,syāma.
[BJT Page 394] [\x 394/]
Adinnādānaį¹ƒ pahāya adinnādānā paį¹­ivirato hoti dinnādāyÄ« dinnapāį¹­ikaį¹…khÄ«.
Athenena sucibhÅ«tena attanā viharati. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

Abrahmacariyaį¹ƒ pahāya brahmacārÄ« hoti ārācārÄ«1 virato methunā gāmadhammā. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

Musāvādaį¹ƒ pahāya musāvādā paį¹­ivirato hoti saccavādÄ« saccasandho theto2
paccayiko avisaį¹ƒvādako lokassa. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

Pisuį¹‡aį¹ƒ vācaį¹ƒ3 pahāya pisuį¹‡Äya vācāya paį¹­ivirato hoti. Ito sutvā na
amutra akkhātā imesaį¹ƒ bhedāya. Amutra vā sutvā na imesaį¹ƒ akkhātā amÅ«saį¹ƒ
bhedāya. Iti bhinnānaį¹ƒ vā sandhātā, sahitānaį¹ƒ vā anuppadātā4
samaggārāmo5 samaggarato samagganandiį¹ƒ samaggakaraį¹‡iį¹ƒ vācaį¹ƒ bhāsitā
hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

Pharusaį¹ƒ vācaį¹ƒ6 pahāya pharusāya vācāya paį¹­ivirato hoti. Yā sā vācā neįø·Ä
kaį¹‡į¹‡asukhā pemanÄ«yā7 hadayaį¹…gamā porÄ« bahujanakantā bahujanamanāpā,
tathārÅ«paį¹ƒ8 vācaį¹ƒ bhāsitā hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

Samphappalāpaį¹ƒ pahāya samphappalāpā paį¹­ivirato hoti kālavādÄ« bhÅ«tavādÄ«
atthavādÄ« dhammavādÄ« vinayavādÄ«. Nidhānavatiį¹ƒ vācaį¹ƒ bhāsitā hoti kālena
sāpadesaį¹ƒ pariyantavatiį¹ƒ atthasaƱhitaį¹ƒ. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

1. Anācāri, machasaį¹ƒ.
2. į¹¬heto, syā.
3. Pisuį¹‡Ävācaį¹ƒ, [PTS.]
4. Anuppādātā, [PTS.]
5. Samaggarāmo, machasaį¹ƒ.
6. Pharusāvācaį¹ƒ, [PTS.] Sitira
7. Pemaniyā, machasaį¹ƒ. 8. EvarÅ«piį¹ƒ. [PTS.] Sitira.
11.(30) BÄ«jagāmabhÅ«tagāmasamārambhā1 paį¹­ivirato hoti. Ekabhattiko2 hoti
rattÅ«parato3 paį¹­ivirato4 vikālabhojanā. NaccagÄ«tavāditavisÅ«kadassanā5
paį¹­ivirato hoti. Mālāgandhavilepanadhāraį¹‡amaį¹‡įøanavibhusanaį¹­į¹­hānā
paį¹­ivirato hoti. Uccāsayanamahāsayanā paį¹­ivirato hoti.
JātarÅ«parajatapaį¹­iggahaį¹‡Ä6 paį¹­ivirato hoti. ĀmakadhaƱƱapaį¹­iggahaį¹‡Ä6
paį¹­ivirato hoti. Āmakamaį¹ƒsapaį¹­iggahaį¹‡Ä6 paį¹­ivirato hoti.
Itthikumārikapaį¹­iggahaį¹‡Ä6 paį¹­ivirato hoti. Dāsidāsapaį¹­iggahaį¹‡Ä6
paį¹­ivirato hoti. Ajeįø·akapaį¹­iggahaį¹‡Ä6 paį¹­ivirato hoti.
Kukkuį¹­asÅ«karapaį¹­iggahaį¹‡Ä6 paį¹­ivirato hoti. Hatthigavassavaįø·avā7
paį¹­iggahaį¹‡Ä paį¹­ivirato hoti. Khettavatthupaį¹­iggahaį¹‡Ä paį¹­ivirato hoti.
DÅ«teyyapaheį¹‡a8 gamanānuyogā paį¹­ivirato hoti. Kayavikkayā paį¹­ivirato
hoti. TulākÅ«į¹­akaį¹ƒsakÅ«į¹­amānakÅ«į¹­Ä9 paį¹­ivirato hoti.
Ukkoį¹­anavaƱcananikatisāci10 yogā paį¹­ivirato hoti.
Chedanavadhabandhanaviparāmosaālopasahasākārā11 paį¹­ivirato hoti.
Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

CullasÄ«laį¹ƒ12 niį¹­į¹­hitaį¹ƒ

 

11.(31) Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ bÄ«jagāmabhÅ«tagāmasamārambhaį¹ƒ13 anuyuttā viharanti,
seyyathÄ«daį¹ƒ: mÅ«labÄ«jaį¹ƒ khandhabÄ«jaį¹ƒ phalubÄ«jaį¹ƒ14 aggabÄ«jaį¹ƒ
bijabÄ«jameva15 paƱcamaį¹ƒ. Iti vā itievarÅ«pā16
bÄ«jagāmabhÅ«tagāmasamārambhā17 paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

11.(32) Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ sannidhikāraparibhogaį¹ƒ anuyuttā viharanti,
seyyathÄ«daį¹ƒ: annasannidhiį¹ƒ pānasannidhiį¹ƒ vatthasannidhiį¹ƒ yānasannidhiį¹ƒ
sayanasannidhiį¹ƒ gandhasannidhiį¹ƒ āmisasannidhiį¹ƒ. Iti vā iti evarÅ«pā
sannidhikāraparibhogā paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

1. Samārabbhā, machasaį¹ƒ.
2. Ekaį¹ƒ bhattiko, machasaį¹ƒ.
3. Rattuparato, machasaį¹ƒ.
4. Virato, the. Se.
5. VisÅ«kaį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
6. Pariggahaį¹‡Ä, (sabbattha)
7. Gavassaį¹ƒ, se. Vaįø·avaį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
8. Pahiį¹‡a, sÄ«mu. Machasa. Syā.
9. KÅ«į¹­aį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
10. Sāvi, machasaį¹ƒ.
11. Sahasaį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
12. CÅ«įø·a sÄ«laį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
13. Samārabbhā, machasaį¹ƒ.
14. Phalaį¹ƒ, se. Phaluį¹ƒ, si. The.
15. Bija bÄ«jaį¹ƒ eva. The.
16. Iti evarupā, kesuci.
17. Samārabbhā, machasaį¹ƒ.

 

12.(33) Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ visÅ«kadassanaį¹ƒ anuyuttā viharanti, seyyathÄ«daį¹ƒ:
naccaį¹ƒ gÄ«taį¹ƒ vāditaį¹ƒ pekkhaį¹ƒ akkhātaį¹ƒ pāį¹‡issaraį¹ƒ vetālaį¹ƒ kumbhathÅ«naį¹ƒ
sobhanakaį¹ƒ1 caį¹‡įøÄlaį¹ƒ vaį¹ƒsaį¹ƒ dhopanakaį¹ƒ2 hatthiyuddhaį¹ƒ assayuddhaį¹ƒ
mahisayuddhaį¹ƒ3 usabhayuddhaį¹ƒ ajayuddhaį¹ƒ meį¹‡įøayuddhaį¹ƒ4 kukkuį¹­ayuddhaį¹ƒ
vaį¹­į¹­akayuddhaį¹ƒ daį¹‡įøayuddhaį¹ƒ muį¹­į¹­hiyuddhaį¹ƒ5 nibbuddhaį¹ƒ uyyodhikaį¹ƒ
balaggaį¹ƒ senābyÅ«haį¹ƒ aį¹‡Ä«kadassanaį¹ƒ6. Iti vā iti evarÅ«pā visÅ«kadassanā
paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

13.(34) Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ jÅ«tappamādaį¹­į¹­hānānuyogaį¹ƒ anuyuttā viharanti,
seyyathÄ«daį¹ƒ: aį¹­į¹­hapadaį¹ƒ dasapadaį¹ƒ ākāsaį¹ƒ parihārapathaį¹ƒ santikaį¹ƒ
khalikaį¹ƒ ghaį¹­ikaį¹ƒ salākahatthaį¹ƒ akkhaį¹ƒ paį¹…gacÄ«raį¹ƒ vaį¹…kakaį¹ƒ mokkhacikaį¹ƒ
ciį¹…gulakaį¹ƒ pattāįø·hakaį¹ƒ rathakaį¹ƒ dhanukaį¹ƒ akkharikaį¹ƒ manesikaį¹ƒ
yathāvajjaį¹ƒ. Iti vā iti evarÅ«pā jÅ«tappamādaį¹­į¹­hānānuyogā paį¹­ivirato hoti.
Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

14.(35) Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ uccāsayanamahāsayanaį¹ƒ anuyuttā viharanti,
seyyathÄ«daį¹ƒ: āsandiį¹ƒ pallaį¹…kaį¹ƒ gonakaį¹ƒ cittakaį¹ƒ paį¹­ikaį¹ƒ paį¹­alikaį¹ƒ
tÅ«likaį¹ƒ vikatikaį¹ƒ uddalomiį¹ƒ ekantalomiį¹ƒ kaį¹­į¹­hissaį¹ƒ koseyyaį¹ƒ kuttakaį¹ƒ
hatthattharaį¹ƒ assattharaį¹ƒ rathattharaį¹ƒ ajinappaveį¹‡iį¹ƒ
kādalimigapavarapaccattharaį¹‡aį¹ƒ sauttaracchadaį¹ƒ ubhatolohitakÅ«padhānaį¹ƒ.
Iti vā iti evarÅ«pā uccāsayanamahāsayanā paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti
sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

1. Sobhanagarakaį¹ƒ, katthaci. Sobhanakarakaį¹ƒ, [PTS.] Sobhanagharakaį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
2. Dhovanaį¹ƒ, katthaci. Dhopanaį¹ƒ, sitira.
3. Mahiį¹ƒsaį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
4. Meį¹‡įøakaį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
5. SÄ«hala potthakesu na dissati.
6. Anīka - kesuci.

 

15.(36) Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ maį¹‡įøanavibhusanaį¹­į¹­hānānuyogaį¹ƒ anuyuttā viharanti,
seyyathÄ«daį¹ƒ: ucchādanaį¹ƒ parimaddanaį¹ƒ nahāpanaį¹ƒ sambāhanaį¹ƒ ādāsaį¹ƒ aƱjanaį¹ƒ
mālāvilepanaį¹ƒ mukhacuį¹‡į¹‡akaį¹ƒ1 mukhalepanaį¹ƒ2 hatthabandhaį¹ƒ sikhābandhaį¹ƒ
daį¹‡įøakaį¹ƒ nāįø·ikaį¹ƒ khaggaį¹ƒ chattaį¹ƒ citrÅ«pāhanaį¹ƒ uį¹‡hÄ«saį¹ƒ maį¹‡iį¹ƒ vālavÄ«janiį¹ƒ
odātāni vatthāni dīghadasāni. Iti vā iti evarūpā
maį¹‡įøanavibhusanaį¹­į¹­hānānuyogā paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

16.(37) Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ tiracchānakathaį¹ƒ anuyuttā viharanti, seyyathÄ«daį¹ƒ:
rājakathaį¹ƒ corakathaį¹ƒ mahāmattakathaį¹ƒ senākathaį¹ƒ bhayakathaį¹ƒ
yuddhakathaį¹ƒ annakathaį¹ƒ pānakathaį¹ƒ vatthakathaį¹ƒ sayanakathaį¹ƒ mālākathaį¹ƒ
gandhakathaį¹ƒ Ʊātikathaį¹ƒ yānakathaį¹ƒ gāmakathaį¹ƒ nigamakathaį¹ƒ nagarakathaį¹ƒ
janapadakathaį¹ƒ itthikathaį¹ƒ purisakathaį¹ƒ (kumārakathaį¹ƒ kumārikathaį¹ƒ)3
sÅ«rakathaį¹ƒ visikhākathaį¹ƒ kumbhaį¹­į¹­hānakathaį¹ƒ pubbapetakathaį¹ƒ
nānattakathaį¹ƒ lokakkhāyikaį¹ƒ samuddakkhāyikaį¹ƒ itibhavābhavakathaį¹ƒ. Iti vā
itievarÅ«pāya tiracchānakathāya paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti
sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

[BJT Page 396] [\x 396/]
17.(38) Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pā viggāhikakathaį¹ƒ anuyuttā viharanti, seyyathÄ«daį¹ƒ:
“na tvaį¹ƒ imaį¹ƒ dhammavinayaį¹ƒ ājānāsi. Ahaį¹ƒ imaį¹ƒ dhammavinayaį¹ƒ ājānāmi.
Kiį¹ƒ tvaį¹ƒ imaį¹ƒ dhammavinayaį¹ƒ ājānissasi? Micchāpaį¹­ipanno tvamasi.
Ahamasmi sammāpaį¹­ipanno. Sahitaį¹ƒ me, asahitaį¹ƒ te. Pure vacanÄ«yaį¹ƒ pacchā
avaca. Pacchā vacanÄ«yaį¹ƒ pure avaca. Āciį¹‡į¹‡aį¹ƒ4 te viparāvattaį¹ƒ. Āropito te
vādo. NiggahÄ«to tvamasi. Cara vādappamokkhāya. Nibbeį¹­hehi vā sace
pahosÄ«”ti. Iti vā itievarÅ«pāya viggāhikakathāya paį¹­ivirato hoti.
Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

18.(39) Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ dÅ«teyyapahiį¹‡agamanānuyogamanuyuttā viharanti,
seyyathÄ«daį¹ƒ: raƱƱaį¹ƒ rājamahāmattānaį¹ƒ khattiyānaį¹ƒ brāhmaį¹‡Änaį¹ƒ
gahapatikānaį¹ƒ kumārānaį¹ƒ “idha gaccha. Amutrāgaccha. Idaį¹ƒ hara. Amutra
idaį¹ƒ āharā”ti. Iti vā itievarÅ«pā dÅ«teyyapahiį¹‡agamanānuyogā paį¹­ivirato
hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

1. Mukhacuį¹‡į¹‡aį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
2. Mukhālepanaį¹ƒ, sÄ«mu.
3. Marammapotthakesuyeva dissate
4. Aviciį¹‡į¹‡aį¹ƒ, kesuci.

 

19.(40) Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te kuhakā ca honti lapakā ca nemittikā ca nippesikā ca lābhena
ca lābhaį¹ƒ nijigiį¹ƒsitāro. Iti vā itievarÅ«pā kuhanalapanā paį¹­ivirato
hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

MajjhimasÄ«laį¹ƒ niį¹­į¹­hitaį¹ƒ.

 

20.(41) Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ1 kappenti,
seyyathÄ«daį¹ƒ: aį¹…gaį¹ƒ nimittaį¹ƒ uppātaį¹ƒ2 supiį¹‡aį¹ƒ3 lakkhaį¹‡aį¹ƒ mÅ«sikacchinnaį¹ƒ
aggihomaį¹ƒ dabbihomaį¹ƒ thusahomaį¹ƒ taį¹‡įøulahomaį¹ƒ sappihomaį¹ƒ telahomaį¹ƒ
mukhahomaį¹ƒ lohitahomaį¹ƒ aį¹…gavijjā vatthuvijjā khattavijjā4 sivavijjā
bhūtavijjā bhurivijjā ahivijjā visavijjā vicchikavijjā mūsikavijjā
sakuį¹‡avijjā vāyasavijjā pakkajjhānaį¹ƒ5 saraparittānaį¹ƒ migacakkaį¹ƒ. Iti vā
itievarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vā paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa
hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

21.(42) Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ kappenti,
seyyathÄ«daį¹ƒ: maį¹‡ilakkhaį¹‡aį¹ƒ vatthalakkhaį¹‡aį¹ƒ daį¹‡įøalakkhaį¹‡aį¹ƒ6 asilakkhaį¹‡aį¹ƒ
usulakkhaį¹‡aį¹ƒ dhanulakkhaį¹‡aį¹ƒ āvudhalakkhaį¹‡aį¹ƒ7 itthilakkhaį¹‡aį¹ƒ
purisalakkhaį¹‡aį¹ƒ kumāralakkhaį¹‡aį¹ƒ kumārilakkhaį¹‡aį¹ƒ dāsalakkhaį¹‡aį¹ƒ
dāsilakkhaį¹‡aį¹ƒ hatthilakkhaį¹‡aį¹ƒ assalakkhaį¹‡aį¹ƒ mahisalakkhaį¹‡aį¹ƒ8
usabhalakkhaį¹‡aį¹ƒ golakkhaį¹‡aį¹ƒ9 ajalakkhaį¹‡aį¹ƒ meį¹‡įøalakkhaį¹‡aį¹ƒ10
kukkuį¹­alakkhaį¹‡aį¹ƒ vaį¹­į¹­akalakkhaį¹‡aį¹ƒ godhālakkhaį¹‡aį¹ƒ kaį¹‡į¹‡ikālakkhaį¹‡aį¹ƒ
kacchapalakkhaį¹‡aį¹ƒ migalakkhaį¹‡aį¹ƒ. Iti vā itievarÅ«pāya tiracchānavijjāya
micchājÄ«vā paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

22.(43) Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ kappenti
seyyathÄ«daį¹ƒ: raƱƱaį¹ƒ niyyānaį¹ƒ bhavissati, raƱƱaį¹ƒ aniyyānaį¹ƒ bhavissati,
abbhantarānaį¹ƒ raƱƱaį¹ƒ upayānaį¹ƒ bhavissati, bāhirānaį¹ƒ raƱƱaį¹ƒ apayānaį¹ƒ
bhavissati, bāhirānaį¹ƒ raƱƱaį¹ƒ upayānaį¹ƒ bhavissati, abbhantarānaį¹ƒ raƱƱaį¹ƒ
apayānaį¹ƒ bhavissati, abbhantarānaį¹ƒ raƱƱaį¹ƒ jayo bhavissati, abbhantarānaį¹ƒ
raƱƱaį¹ƒ parājayo bhavissati. Iti imassa jayo bhavissati. Imassa parājayo
bhavissati. Iti vā itievarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vā paį¹­ivirato
hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

1. JÄ«vitaį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
2. Uppādaį¹ƒ, sÄ«mu.
3. Supinaį¹ƒ, machasaį¹ƒ. Supiį¹‡akaį¹ƒ, si.
4. Khettaį¹ƒ, kesuci.
5. Pakkha, kesuci.
6. Daį¹‡įøalakkhaį¹‡aį¹ƒ satthalakkhaį¹‡aį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
7. Āyudha, kesuci.
8. Mahiį¹ƒsa, machasaį¹ƒ.
9. Goį¹‡a, machasaį¹ƒ.
10. Meį¹‡įøaka, kesuci.

 

23.(44) Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ kappenti.
SeyyathÄ«daį¹ƒ: candaggāho bhavissati. Suriyaggāho bhavissati.
Nakkhattagāho bhavissati. Candimasuriyānaį¹ƒ pathagamanaį¹ƒ bhavissati.
Candimasuriyānaį¹ƒ uppathagamanaį¹ƒ bhavissati. Nakkhattānaį¹ƒ pathagamanaį¹ƒ
bhavissati. Nakkhattānaį¹ƒ uppathagamanaį¹ƒ bhavissati. Ukkāpāto bhavissati.
DÄ«sāįøÄho bhavissati. BhÅ«micālo bhavissati. Devadundubhi bhavissati.
Candimasuriyanakkhattānaį¹ƒ uggamanaį¹ƒ ogamanaį¹ƒ1 saį¹ƒkilesaį¹ƒ vodānaį¹ƒ
bhavissati. Evaį¹ƒvipāko candaggāho bhavissati. Evaį¹ƒvipāko suriyaggāho
bhavissati. Evaį¹ƒvipāko nakkhattaggāho bhavissati. Evaį¹ƒvipākaį¹ƒ
candimasuriyānaį¹ƒ pathagamanaį¹ƒ bhavissati. Evaį¹ƒvipākaį¹ƒ candimasuriyānaį¹ƒ
uppathagamanaį¹ƒ bhavissati. Evaį¹ƒvipākaį¹ƒ nakkhattānaį¹ƒ pathagamanaį¹ƒ
bhavissati. Evaį¹ƒvipākaį¹ƒ nakkhattānaį¹ƒ uppathagamanaį¹ƒ bhavissati.
Evaį¹ƒvipāko ukkāpāto bhavissati. Evaį¹ƒvipāko disāįøÄho bhavissati.
Evaį¹ƒvipāko bhÅ«micālo bhavissati. Evaį¹ƒvipāko devadundÅ«bhi bhavissati.
Evaį¹ƒvipāko candimasuriyanakkhattānaį¹ƒ uggamanaį¹ƒ ogamanaį¹ƒ saį¹…kilesaį¹ƒ
vodānaį¹ƒ bhavissati. Iti vā itievarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vā
paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

24.(45) Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ kappenti.
SeyyathÄ«daį¹ƒ: subbuį¹­į¹­hikā bhavissati. Dubbuį¹­į¹­hikā bhavissati. Subhikkhaį¹ƒ
bhavissati. Dubbhikkhaį¹ƒ bhavissati. Khemaį¹ƒ bhavissati. Bhayaį¹ƒ
bhavissati. Rogo bhavissati. Ārogyaį¹ƒ bhavissati. Muddā gaį¹‡anā saį¹ƒkhānaį¹ƒ
kāveyyaį¹ƒ lokāyataį¹ƒ. Iti vā itievarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena
paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

[BJT Page 398] [\x 398/]
25.(46) Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ kappenti.
SeyyathÄ«daį¹ƒ: āvāhanaį¹ƒ vivāhanaį¹ƒ saį¹ƒvadanaį¹ƒ vivadanaį¹ƒ saį¹ƒkiraį¹‡aį¹ƒ
vikiraį¹‡aį¹ƒ subhagakaraį¹‡aį¹ƒ dubbhagakaraį¹‡aį¹ƒ viruddhagabbhakaraį¹‡aį¹ƒ
jivhānitthambhanaį¹ƒ2 hanusaį¹ƒhananaį¹ƒ hatthābhijappanaį¹ƒ hanujappanaį¹ƒ
kaį¹‡į¹‡ajappanaį¹ƒ ādāsapaƱhaį¹ƒ kumāripaƱhaį¹ƒ devapaƱhaį¹ƒ ādiccupaį¹­į¹­hānaį¹ƒ
mahatupaį¹­į¹­hānaį¹ƒ abbhujjalanaį¹ƒ sirivhāyanaį¹ƒ. Iti vā itievarÅ«pāya
tiracchānavijjāya micchājÄ«vā paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

1. Oggamanaį¹ƒ, kesuci.
2. Jivhānitthaddhanaį¹ƒ. Bahusu.

 

26.(47) Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ kappenti.
SeyyathÄ«daį¹ƒ: santikammaį¹ƒ paį¹‡idhikammaį¹ƒ bhÅ«takammaį¹ƒ bhurikammaį¹ƒ
vassakammaį¹ƒ vossakammaį¹ƒ vatthukammaį¹ƒ vatthuparikiraį¹‡aį¹ƒ ācamanaį¹ƒ
nahāpanaį¹ƒ juhanaį¹ƒ vamanaį¹ƒ virecanaį¹ƒ uddhavirecanaį¹ƒ adhovirecanaį¹ƒ
sÄ«savirecanaį¹ƒ kaį¹‡į¹‡atelaį¹ƒ nettatappanaį¹ƒ natthukammaį¹ƒ aƱjanaį¹ƒ paccaƱjanaį¹ƒ
sālākiyaį¹ƒ sallakattiyaį¹ƒ dārakatikicchā mÅ«labhesajjānaį¹ƒ anuppadānaį¹ƒ
osadhÄ«naį¹ƒ paį¹­imokkho. Iti vā itievarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vā
paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

27.(48) Sa kho1 so poį¹­į¹­hapāda bhikkhu evaį¹ƒ sÄ«lasampanno na kutoci bhayaį¹ƒ
samanupassati yadidaį¹ƒ sÄ«lasaį¹ƒvarato. Seyyathāpi poį¹­į¹­hapāda khattiyo
muddhāvasitto2 nihatapaccāmitto na kutoci bhayaį¹ƒ samanupassati yadidaį¹ƒ
paccatthikato, evameva kho poį¹­į¹­hapāda bhikkhu evaį¹ƒ sÄ«lasampanno na
kutoci bhayaį¹ƒ samanupassati yadidaį¹ƒ sÄ«lasaį¹ƒvarato. So iminā ariyena
sÄ«lakkhandhena samannāgato ajjhattaį¹ƒ anavajjasukhaį¹ƒ paį¹­isaį¹ƒvedeti. Evaį¹ƒ
kho poį¹­į¹­hapāda bhikkhu sÄ«lasampanno hoti.

 

28.(49) KathaƱca poį¹­į¹­hapāda bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti? Idha
poį¹­į¹­hapāda bhikkhu cakkhunā rÅ«paį¹ƒ disvā na nimittaggāhÄ« hoti
nānubyaƱjanaggāhÄ«. Yatvādhikaraį¹‡amenaį¹ƒ cakkhundriyaį¹ƒ asaį¹ƒvutaį¹ƒ
viharantaį¹ƒ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuį¹ƒ3 tassa
saį¹ƒvarāya paį¹­ipajjati. Rakkhati cakkhundriyaį¹ƒ. Cakkhundriye [PTS Page 182]
[\q 182/] saį¹ƒvaraį¹ƒ āpajjati. Sotena saddaį¹ƒ sutvā na nimittaggāhÄ«
hoti nānubyaƱjanaggāhÄ«. Yatvādhikaraį¹‡amenaį¹ƒ sotindriyaį¹ƒ asaį¹ƒvutaį¹ƒ
viharantaį¹ƒ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuį¹ƒ tassa
saį¹ƒvarāya paį¹­ipajjati. Rakkhati sotindriyaį¹ƒ. Sotindriye saį¹ƒvaraį¹ƒ
āpajjati. Ghāį¹‡ena gandhaį¹ƒ ghāyitvā na nimittaggāhÄ« hoti
nānubyaƱjanaggāhÄ«. Yatvādhikaraį¹‡amenaį¹ƒ ghāį¹‡indriyaį¹ƒ asaį¹ƒvutaį¹ƒ viharantaį¹ƒ
abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuį¹ƒ tassa saį¹ƒvarāya
paį¹­ipajjati. Rakkhati ghāį¹‡indriyaį¹ƒ. Ghāį¹‡indriye saį¹ƒvaraį¹ƒ āpajjati.
Jivhāya rasaį¹ƒ sāyitvā na nimittaggāhÄ« hoti nānubyaƱjanaggāhÄ«.
Yatvādhikaraį¹‡amenaį¹ƒ jivhindriyaį¹ƒ asaį¹ƒvutaį¹ƒ viharantaį¹ƒ abhijjhā domanassā
pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuį¹ƒ3 tassa saį¹ƒvarāya paį¹­ipajjati.
Rakkhati jivhindriyaį¹ƒ. Jivhindriye saį¹ƒvaraį¹ƒ āpajjati. Kāyena phoį¹­į¹­habbaį¹ƒ
phusitvā na nimittaggāhÄ« hoti nānubyaƱjanaggāhÄ«. Yatvādhikaraį¹‡amenaį¹ƒ
kāyindriyaį¹ƒ asaį¹ƒvutaį¹ƒ viharantaį¹ƒ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā
dhammā anvassaveyyuį¹ƒ3 tassa saį¹ƒvarāya paį¹­ipajjati. Rakkhati kāyindriyaį¹ƒ.
Kāyindriye saį¹ƒvaraį¹ƒ āpajjati. Manasā dhammaį¹ƒ viƱƱāya na nimittaggāhÄ«
hoti nānubyaƱjanaggāhÄ«. Yatvādhikaraį¹‡amenaį¹ƒ manindriyaį¹ƒ asaį¹ƒvutaį¹ƒ
viharantaį¹ƒ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuį¹ƒ3 tassa
saį¹ƒvarāya paį¹­ipajjati. Rakkhati manindriyaį¹ƒ. Manindriye saį¹ƒvaraį¹ƒ
āpajjati. So iminā ariyena indriyasaį¹ƒvarena samannāgato ajjhattaį¹ƒ
abyāsekasukhaį¹ƒ paį¹­isaį¹ƒvedeti. Evaį¹ƒ kho poį¹­į¹­hapāda bhikkhu indriyesu
guttadvāro hoti.

 

1. Atha kho, kesuci.
2. Muddhābhisinto, kesuci.
3. Anvāsaveyyuį¹ƒ, anvāssaveyyu, kesuci.

 

29(50) KathaƱca poį¹­į¹­hapāda bhikkhu satisampajaƱƱena samannāgato hoti?
Idha poį¹­į¹­hapāda bhikkhu abhikkante paį¹­ikkante sampajānakārÄ« hoti.
Ālokite vilokite sampajānakārÄ« hoti. SamiƱjite1 pasārite sampajānakārÄ«
hoti. Saį¹…ghāį¹­ipattacÄ«varadhāraį¹‡e sampajānakārÄ« hoti. Asite pÄ«te khāyite
sāyite sampajānakārī hoti. Uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti. Gate
į¹­hite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuį¹‡hÄ«bhāve sampajānakārÄ« hoti. Evaį¹ƒ
kho poį¹­į¹­hapāda bhikkhu satisampajaƱƱena samannāgato hoti.

 

30.(51) KathaƱca poį¹­į¹­hapāda bhikkhu santuį¹­į¹­ho hoti? Idha poį¹­į¹­hapāda
bhikkhu santuį¹­į¹­ho hoti kāyaparihāriyena cÄ«varena kucchiparihāriyena2
piį¹‡įøapātena. So yena yeneva pakkamati samādāyeva pakkamati. Seyyathāpi
poį¹­į¹­hapāda pakkhi sakuį¹‡o yena yeneva įøeti sapattabhāro’va įøeti, evameva
kho poį¹­į¹­hapāda bhikkhu santuį¹­į¹­ho hoti kāyaparihāriyena cÄ«varena
kucchiparihāriyena piį¹‡įøapātena. So yena yeneva pakkamati samādāyeva
pakkamati. Evaį¹ƒ kho poį¹­į¹­hapāda bhikkhu santuį¹­į¹­ho hoti.

 

31.(52) So iminā ca ariyena sīlakkhandhena3 samannāgato iminā ca ariyena
indriyasaį¹ƒvarena samannāgato iminā ca ariyena satisampajaƱƱena
samannāgato imāya ca ariyāya santuį¹­į¹­hiyā samannāgato vivittaį¹ƒ senāsanaį¹ƒ
bhajati araƱƱaį¹ƒ rukkhamÅ«laį¹ƒ pabbataį¹ƒ kandaraį¹ƒ giriguhaį¹ƒ susānaį¹ƒ
vanapatthaį¹ƒ abbhokāsaį¹ƒ palālapuƱjaį¹ƒ. So pacchābhattaį¹ƒ
piį¹‡įøapātapaį¹­ikkanto nisÄ«dati pallaį¹…kaį¹ƒ ābhujitvā ujuį¹ƒ kāyaį¹ƒ paį¹‡idhāya
parimukhaį¹ƒ satiį¹ƒ upaį¹­į¹­hapetvā.

 

[BJT Page 400] [\x 400/]
32.(53) So abhijjhaį¹ƒ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati.
Abhijjhāya cittaį¹ƒ parisodheti. Byāpādapadosaį¹ƒ pahāya abyāpannacitto
viharati sabbapāį¹‡abhÅ«tahitānukampÄ«. Byāpādapadosā cittaį¹ƒ parisodheti.
ThÄ«namiddhaį¹ƒ pahāya vigatathÄ«namiddho viharati ālokasaƱƱī sato
sampajāno. ThÄ«namiddhā cittaį¹ƒ parisodheti. Uddhaccakukkuccaį¹ƒ pahāya
anuddhato viharati ajjhattaį¹ƒ vÅ«pasantacitto. Uddhaccakukkuccā cittaį¹ƒ
parisodheti. Vicikicchaį¹ƒ pahāya tiį¹‡į¹‡avicikiccho viharati akathaį¹ƒkathÄ«
kusalesu dhammesu. Vicikicchāya cittaį¹ƒ parisodheti.

 

1. SammiƱjite, kesuci.
2. Paribhārikena, sīmu.
3. Iminā sīlakkhandhena, sabbattha.

 

32.(54) Seyyathāpi poį¹­į¹­hapāda puriso iį¹‡aį¹ƒ ādāya kammante payojeyya,
tassa te kammantā samijjheyyuį¹ƒ, so yāni ca porāį¹‡Äni iį¹‡amÅ«lāni tāni ca
byantÄ«kareyya, siyā cassa uttariį¹ƒ avasiį¹­į¹­haį¹ƒ dārabharaį¹‡Äya, tassa
evamassa: “ahaį¹ƒ kho pubbe iį¹‡aį¹ƒ ādāya kammante payojesiį¹ƒ. Tassa me te
kammantā samijjhiį¹ƒsu. So’haį¹ƒ yāni ca porāį¹‡Äni iį¹‡amÅ«lāni tāni ca byantÄ«
akāsiį¹ƒ. Atthi ca me uttariį¹ƒ avasiį¹­į¹­haį¹ƒ dārabharaį¹‡Äyā”ti. So tatonidānaį¹ƒ
labhetha pāmojjaį¹ƒ, adhigaccheyya somanassaį¹ƒ -

 

32.(55) Seyyathāpi joį¹­į¹­hapāda puriso ābādhiko assa dukkhito bāįø·hagilāno,
bhattaį¹ƒ cassa nacchādeyya, na cassa kāye balamattā, so aparena samayena
tamhā ābādhā mucceyya, bhattaƱcassa chādeyya, siyā cassa kāye
balamattā, tassa evamassa: “ahaį¹ƒ kho pubbe ābādhiko ahosiį¹ƒ dukkhito
bāįø·hagilāno. Bhattaį¹ƒ ca me nacchādesi. Nacassa me āsi kāye balamattā.
So’mhi etarahi tamhā ābādhā mutto bhattaƱca me chādeti. Atthi ca me kāye
balamattā”ti. So tato nidānaį¹ƒ labhetha pāmojjaį¹ƒ, adhigaccheyya
somanassaį¹ƒ -

 

32.(56) Seyyathāpi poį¹­į¹­hapāda puriso bandhanāgāre baddho assa, so
aparena samayena tamhā bandhanāgārā mucceyya sotthinā abbayena1, na
cassa kiƱci bhogānaį¹ƒ vayo, tassa evamassa: “ahaį¹ƒ kho pubbe bandhanāgāre
baddho ahosiį¹ƒ. So’mhi etarahi tamhā bandhanāgārā mutto sotthinā
abbayena. Natthi ca me kiƱci bhogānaį¹ƒ vayo”ti. So tatonidānaį¹ƒ labhetha
pāmojjaį¹ƒ, adhigaccheyya somanassaį¹ƒ -

 

32.(57) Seyyathāpi poį¹­į¹­hapāda puriso dāso assa anattādhÄ«no parādhÄ«no na
yenakāmaį¹…gamo, so aparena samayena tamhā dāsabyā mucceyya attādhÄ«no
aparādhÄ«no bhujisso yenakāmaį¹…gamo, tassa evamassa: “ahaį¹ƒ kho pubbe dāso
ahosiį¹ƒ anattādhÄ«no parādhÄ«no na yenakāmaį¹…gamo, so’mhi etarahi tamhā
dāsabyā mutto attādhÄ«no aparādhÄ«no bhujisso yenakāmaį¹…gamo”ti. So
tatonidānaį¹ƒ labhetha pāmojjaį¹ƒ, adhigaccheyya somanassaį¹ƒ -

 

1. Avyayena, [PTS.]

 

32.(59) Seyyathāpi poį¹­į¹­hapāda puriso sadhano sabhogo kantāraddhānamaggaį¹ƒ
paį¹­ipajjeyya dubbhikkhaį¹ƒ sappaį¹­ibhayaį¹ƒ. So aparena samayena taį¹ƒ
kantāraį¹ƒ nitthareyya, sotthinā gāmantaį¹ƒ anupāpuį¹‡eyya khemaį¹ƒ
appaį¹­ibhayaį¹ƒ, tassa evamassa: “ahaį¹ƒ kho pubbe sadhano sabhogo
kantāraddhānamaggaį¹ƒ paį¹­ipajjiį¹ƒ dubbhikkhaį¹ƒ sappaį¹­ibhayaį¹ƒ. So’mhi etarahi
taį¹ƒ kantāraį¹ƒ tiį¹‡į¹‡o sotthinā gāmantaį¹ƒ anuppatto khemaį¹ƒ appaį¹­ibhaya”nti.
So tato nidānaį¹ƒ labhetha pāmojjaį¹ƒ adhigaccheyya somanassaį¹ƒ -

 

32.(60) Evameva kho poį¹­į¹­hapāda bhikkhu yathā iį¹‡aį¹ƒ yathā rogaį¹ƒ yathā
bandhanāgāraį¹ƒ yathā dāsabyaį¹ƒ yathā kantāraddhānamaggaį¹ƒ evaį¹ƒ ime paƱca
nÄ«varaį¹‡e appahÄ«į¹‡e attani samanupassati. Seyyathāpi poį¹­į¹­hapāda ānaį¹‡yaį¹ƒ
yathā ārogyaį¹ƒ yathā bandhanā mokkhaį¹ƒ yathā bhujissaį¹ƒ yathā
khemantabhÅ«miį¹ƒ evameva kho poį¹­į¹­hapāda bhikkhu ime paƱca nÄ«varaį¹‡e pahÄ«į¹‡e
attani samanupassati.

 

33.(61) Tassime paƱca nÄ«varaį¹‡e pahÄ«į¹‡e attani samanupassato pāmojjaį¹ƒ
jāyati. Pamuditassa pīti jāyati. Pītimanassa kāyo passambhati.
Passaddhakāyo sukhaį¹ƒ vedeti. Sukhino cittaį¹ƒ samādhiyati.
So vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaį¹ƒ savicāraį¹ƒ
vivekajaį¹ƒ pÄ«tisukhaį¹ƒ paį¹­hamaį¹ƒ jhānaį¹ƒ3 upasampajja viharati. Tassa yā
purimā kāmasaƱƱā sā nirujjhati. VivekajapītisukhasukhumasaccasaƱƱā
tasmiį¹ƒ samaye hoti. VivekajapÄ«tisukhasukhumasaccasaƱƱī yeva tasmiį¹ƒ
samaye hoti. Evampi sikkhā ekā saƱƱā uppajjati. 4 Sikkhā ekā saƱƱā
nirujjhati. 5 ‘Ayaį¹ƒ sikkhā’ti bhagavā avoca.

 

1. Pāmujjaį¹ƒ, [PTS.]
2. Paį¹­isaį¹ƒvedeti, syā.
3. Paį¹­hamajjhānaį¹ƒ, kesuci.
4. Uppajjanti, [PTS.]
5. Nirujhanti, [PTS.]

 

[BJT Page 402] [\x 402/]

 

“Puna ca paraį¹ƒ poį¹­į¹­hapāda bhikkhu vitakkavicārānaį¹ƒ vÅ«pasamā ajjhattaį¹ƒ
sampasādanaį¹ƒ cetaso ekodibhāvaį¹ƒ avitakkaį¹ƒ avicāraį¹ƒ samādhijaį¹ƒ pÄ«tisukhaį¹ƒ
dutiyaį¹ƒ jhānaį¹ƒ1 upasampajja viharati. Tassa yā purimā
vivekajapītisukhasukhumasaccasaƱƱā2 sā nirujjhati.
SamādhipÄ«tisukhasukhumasaccasaƱƱā tasmiį¹ƒ samaye [PTS Page 183]
[\q 183/] hoti. SamādhijapÄ«tisukhasukhumasaccasaƱƱī yeva tasmiį¹ƒ
samaye hoti. Evampi sikkhā ekā saƱƱā uppajjati. Sikkhā ekā saƱƱā
nirujhati. Ayampi sikkhā”ti bhagavā avoca.

 

“Puna ca paraį¹ƒ poį¹­į¹­hapāda bhikkhu pÄ«tiyā ca virāgā upekkhako ca viharati
sato ca sampajāno. SukhaƱca kāyena paį¹­isaį¹ƒvedeti. Yantaį¹ƒ ariyā
ācikkhanti ‘upekkhako satimā sukhavihārÄ«’ti tatiyaį¹ƒjhānaį¹ƒ3 upasampajja
viharati. Tassa yā purimā samādhijapītisukhasukhumasaccasaƱƱā sā
nirujjhati. UpekkhāsukhasukhumasaccasaƱƱā tasmiį¹ƒ samaye hoti.
UpekkhāsukhasukhumasaccasaƱƱī yeva tasmiį¹ƒ samaye hoti. Evampi sikkhā ekā
saƱƱā uppajjati. Sikkhā ekā saƱƱā nirujjhati. Ayampi sikkhā”ti bhagavā
avoca.

 

“Puna ca paraį¹ƒ poį¹­į¹­hapāda bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca
pahānā, pubbeva somanassadomanassānaį¹ƒ atthagamā4 adukkhamasukhaį¹ƒ
upekkhāsatipārisuddhiį¹ƒ catutthaį¹ƒ jhānaį¹ƒ5 upasampajja viharati. Tassa yā
purimā upekkhāsukhasukhumasaccasaƱƱā sā nirujjhati.
AdukkhamasukhasukhumasaccasaƱƱā tasmiį¹ƒ samaye hoti.
AdukkhamasukhasukhumasaƱƱī yeva tasmiį¹ƒ samaye hoti. Evampi sikkhā ekā
saƱƱā uppajjati. Sikkhā ekā saƱƱā nirujjhati. Ayampi sikkhā”ti bhagavā
avoca.

 

“Puna ca paraį¹ƒ poį¹­į¹­hapāda bhikkhu sabbaso rÅ«pasaƱƱānaį¹ƒ samatikkamā
paį¹­ighasaƱƱānaį¹ƒ atthagamā nānattasaƱƱānaį¹ƒ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti
ākāsānaƱcāyatanaį¹ƒ upasampajja viharati. Tassa yā purimā rÅ«pasaƱƱā sā
nirujhati. ĀkāsānaƱcāyatanasukhumasaccasaƱƱā tasmiį¹ƒ samaye hoti.
ĀkāsānaƱcāyatanasukhumasaccasaƱƱiyeva tasmiį¹ƒ samaye hoti. Evampi sikkhā
ekā saƱƱā uppajjati. Sikkhā ekā saƱƱā nirujjhati. Ayampi sikkhā”ti
bhagavā avoca.

 

1. Dutiyajjhānaį¹ƒ, [PTS.]
2. Vivekajaį¹ƒ pÄ«tisukhaį¹ƒ sukhumasaƱƱā, [PTS.]
3. Tatiyajjhānaį¹ƒ, kesuci potthakesu.
4. Atthaį¹…gamā kesuci.
5. Catutthajjhānaį¹ƒ, kesuci.

 

[BJT Page 404] [\x 404/]

 

“Puna ca paraį¹ƒ poį¹­į¹­hapāda bhikkhu sabbaso ākāsānaƱcāyatanaį¹ƒ [PTS Page 184]
[\q 184/] samatikkamma, ‘anantaį¹ƒ viƱƱāį¹‡a’nti viƱƱāį¹‡aƱcāyatanaį¹ƒ
upasampajja viharati. Tassa yā purimā ākāsānaƱcāyatanasukhumasaccasaƱƱā
sā nirujjhati. ViƱƱāį¹‡aƱcāyatanasukhumasaccasaƱƱā tasmiį¹ƒ samaye hoti.
ViƱƱāį¹‡aƱcāyatanasukhumasaccasaƱƱī yeva tasmiį¹ƒ samaye hoti. Evampi sikkhā
ekā saƱƱā uppajjati. 1 Sikkhā ekā saƱƱā nirujjhati. Ayampi sikkhā”ti
bhagavā avoca.

 

“Puna ca paraį¹ƒ poį¹­į¹­hapāda bhikkhu sabbaso viƱƱāį¹‡aƱcāyatanaį¹ƒ samatikkamma
‘natthi kiƱcÄ«’ti ākiƱcaƱƱāyatanaį¹ƒ upasampajja viharati. Tassa yā purimā
viƱƱāį¹‡aƱcāyatanasukhumasaccasaƱƱā sā nirujjhati.
ĀkiƱcaƱƱāyatanasukhumasaccasaƱƱā tasmiį¹ƒ samaye hoti.
ĀkiƱcaƱƱāyatanasukhumasaccasaƱƱiyeva tasmiį¹ƒ samaye hoti. Evampi sikkhā
ekā saƱƱā uppajjati. Sikkhā ekā saƱƱā nirujjhati. Ayampi sikkhā”ti
bhagavā avoca.

 

“Yato kho poį¹­į¹­hapāda bhikkhu idha sakasaƱƱī hoti, so tato amutra tato
amutra anupubbena saƱƱaggaį¹ƒ phusati. Tassa saƱƱagge į¹­hitassa evaį¹ƒ hoti:
‘cetayamānassa me pāpiyo2 acetayamānassa me seyyo. AhaƱceva kho pana
ceteyyaį¹ƒ abhisaį¹…khareyyaį¹ƒ, imā ca me saƱƱā nirujjheyyuį¹ƒ, aƱƱā ca oįø·Ärikā
saƱƱā uppajjeyyuį¹ƒ. YannÅ«nāhaį¹ƒ ‘na ceva3 ceteyyaį¹ƒ na
cābhisaį¹…khareyya’nti. So na ceva ceteti na cābhisaį¹…kharoti. Tassa
acetayato anabhisaį¹…kharoto tā ceva saƱƱā nirujjhanti, aƱƱā ca oįø·Ärikā
saƱƱā na uppajjanti. So nirodhaį¹ƒ phusati. Evaį¹ƒ kho poį¹­į¹­hapāda
anupubbābhisaƱƱānirodhasampajānasamāpatti hoti. Taį¹ƒ kimmaƱƱasi
poį¹­į¹­hapāda? Api nu4 te ito pubbe evarÅ«pā
anupubbābhisaƱƱānirodhasampajānasamāpatti sutapubbā?”Ti.

 

1. Upapajjati kesuci.
2. Pāpiyyo, kesucipi potthakesu.
3. Na ca, syā.
4. Nu kho, syā.

 

[BJT Page 406] [\x 406/]

 

“No hetambhante. Evaį¹ƒ kho ahaį¹ƒ bhante bhagavato bhāsitaį¹ƒ ājānāmi1: yato
kho poį¹­į¹­hapāda bhikkhu idha sakasaƱƱī hoti. So tato amutra tato amutra
anupubbena saƱƱaggaį¹ƒ phusati. Tassa saƱƱagge į¹­hitassa evaį¹ƒ hoti: [PTS Page 185
[\q 185/] ‘@]catayamānassa me pāpiyo, acetayamānassa me seyyo.
AhaƱceva kho pana ceteyyaį¹ƒ abhisaį¹…khareyyaį¹ƒ. Imā ca me saƱƱā
nirujjheyyuį¹ƒ, aƱƱā ca oįø·Ärikā saƱƱā uppajjeyyuį¹ƒ. YannÅ«nāhaį¹ƒ na ceva
ceteyyaį¹ƒ na ca abhisaį¹…khareyya’nti. So na ceva ceteti. Na ca
abhisaį¹…kharoti. Tassa acetayato anabhisaį¹…kharoto2 tā ceva saƱƱā
nirujjhanti. AƱƱā ca oįø·Ärikā saƱƱā na uppajjanti. So nirodhaį¹ƒ phusati.
Evaį¹ƒ kho poį¹­į¹­hapāda anupubbābhisaƱƱānirodhasampajānasamāpatti hotÄ«”ti.

 

“Evaį¹ƒ kho poį¹­į¹­hapādā”ti.

 

“EkaƱƱeva3 nu kho bhante bhagavā saƱƱaggaį¹ƒ paƱƱapeti udāhu puthÅ«’pi saƱƱagge paƱƱapetÄ«?”Ti.

 

“Ekampi kho ahaį¹ƒ poį¹­į¹­hapāda4 saƱƱaggaį¹ƒ paƱƱapemi. PuthÅ«’pi saƱƱagge paƱƱapemÄ«”ti.

 

“Yathākathaį¹ƒ pana bhante bhagavā ekampi saƱƱaggaį¹ƒ paƱƱapeti? PuthÅ«pi saƱƱagge paƱƱapetÄ«?”Ti.

 

“Yathā yathā kho poį¹­į¹­hapāda nirodhaį¹ƒ phusati, tathā tathā’haį¹ƒ5 saƱƱaggaį¹ƒ
paƱƱapemi. Evaį¹ƒ kho ahaį¹ƒ poį¹­į¹­hapāda ekampi saƱƱaggaį¹ƒ paƱƱapemi,
puthÅ«’pi saƱƱagge paƱƱapemÄ«”ti.

 

“SaƱƱā nu kho bhante paį¹­hamaį¹ƒ uppajjati, pacchā Ʊāį¹‡aį¹ƒ. ? Udāhu Ʊāį¹‡aį¹ƒ
paį¹­hamaį¹ƒ uppajjati, pacchā saƱƱā. ? Udāhu saƱƱā ca Ʊāį¹‡aƱca apubbaį¹ƒ
acarimaį¹ƒ uppajjantÄ«?”Ti.

 

1. Bhagavatā dhammaį¹ƒ desitaį¹ƒ anujānāmÄ«ti, syā.
2. Nābhisaį¹…kharoto, machasaį¹ƒ.
3. Ekaį¹ƒ yeva (kesuci potthakesu)
4. Poį¹­į¹­hapāda ahaį¹ƒ, syā
5. Tathā ahaį¹ƒ, syā.

 

[BJT Page 408] [\x 408/]

 

“SaƱƱā kho poį¹­į¹­hapāda paį¹­hamaį¹ƒ uppajjati pacchā Ʊāį¹‡aį¹ƒ. SaƱƱuppādā ca
pana Ʊāį¹‡uppādo hoti. So evaį¹ƒ pajānāti: idappaccayā kira me Ʊāį¹‡aį¹ƒ
udapādÄ«ti. Iminā1 kho etaį¹ƒ poį¹­į¹­hapāda pariyāyena veditabbaį¹ƒ, yathā saƱƱā
paį¹­hamaį¹ƒ uppajjati pacchā Ʊāį¹‡aį¹ƒ, saƱƱuppādo ca pana Ʊāį¹‡uppādo hotÄ«”ti.

 

“SaƱƱā nu kho bhante purisassa attā? Udāhu aƱƱā saƱƱā, aƱƱo attā?”Ti.
Kiį¹ƒ pana2 tvaį¹ƒ poį¹­į¹­hapāda attānaį¹ƒ paccesÄ«?”Ti.

 

[PTS Page 186] [\q 186/] “oįø·Ärikaį¹ƒ kho ahaį¹ƒ bhante attānaį¹ƒ paccemi rÅ«piį¹ƒ cātummahābhÅ«tikaį¹ƒ3 kabalÄ«kārāhārabhakkhanti”4.

 

Oįø·Äriko ca hi te poį¹­į¹­hapāda attā abhavissa rÅ«pÄ« cātummahābhÅ«tiko3
kabalÄ«kārāhārabhakkho, 4 evaį¹ƒ santaį¹ƒ kho te poį¹­į¹­hapāda aƱƱā’ va5 saƱƱā
bhavissati, 6 aƱƱo attā7. Tadamināpetaį¹ƒ8 poį¹­į¹­hapāda pariyāyena
veditabbaį¹ƒ, yathā aƱƱā’va saƱƱā bhavissati, aƱƱo attā.

 

Tiį¹­į¹­hatevasāyaį¹ƒ9 poį¹­į¹­hapāda oįø·Äriko attā rÅ«pÄ« cātummahābhÅ«tiko
kabalÄ«kārāhārabhakkho. Atha imassa purisassa aƱƱā’va saƱƱā uppajjanti10
aƱƱā’va saƱƱā nirujjhanti11. Iminā 12 kho etaį¹ƒ poį¹­į¹­hapāda pariyāyena
veditabbaį¹ƒ, yathā aƱƱā’va saƱƱā bhavissati, aƱƱo attā”ti.

 

“Manomayaį¹ƒ kho ahaį¹ƒ bhante attānaį¹ƒ paccemi sabbaį¹…ga paccaį¹…giį¹ƒ13 ahÄ«nindriyanti”.

 

“Manomayo ca te poį¹­į¹­hapāda attā abhavissa sabbaį¹…gapaccaį¹…gÄ« ahÄ«nindriyo,
evaį¹ƒ santampi kho te poį¹­į¹­hapāda aƱƱā’va saƱƱā bhavissati, aƱƱo attā.
Tadamināpetaį¹ƒ poį¹­į¹­hapāda pariyāyena veditabbaį¹ƒ, yathā aƱƱā’va saƱƱā
bhavissati, aƱƱo attā”.

 

“Tiį¹­į¹­hatevāyaį¹ƒ poį¹­į¹­hapāda manomayo attā sabbaį¹…gapaccaį¹…gÄ« ahÄ«nindriyo.
Atha imassa purisassa aƱƱā’va saƱƱā uppajjanti, aƱƱā’va saƱƱā
nirujjhanti. Imināpi kho etaį¹ƒ poį¹­į¹­hapāda pariyāyena veditabbaį¹ƒ, yathā
aƱƱā’va saƱƱā bhavissati, aƱƱo attā ‘ti”.

 

1. Iminā ca kho etaį¹ƒ, machasaį¹ƒ. Imināpetaį¹ƒ, [PTS.]
2. Kiį¹ƒ, sÄ«mu.
3. CātumahābhÅ«tikaį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
4. KabalÄ«kārāhāraį¹ƒ, syā.
5. Ca, syā.
6. Abhavissa, sīmu.
7. Attāti, sīmu.
8. Tadaminā, [PTS.]
9. Tiį¹­į¹­hate ca, ayaį¹ƒ.
10. Uppajjati, syā.
11. Nirujjhati, syā.
12. Imināpi kho, [PTS.]
13. Paccaį¹…ga, syā.

 

[BJT Page 410] [\x 410/]

 

[PTS Page 187] [\q 187/] “arÅ«piį¹ƒ kho ahaį¹ƒ bhante attānaį¹ƒ paccemi saƱƱāmayanti”

 

“ArÅ«pÄ« ca te poį¹­į¹­hapāda attā abhavissa saƱƱāmayo, evaį¹ƒ santampi kho te
poį¹­į¹­hapāda aƱƱā’va saƱƱā bhavissati. AƱƱo attā. Tadamināpetaį¹ƒ poį¹­į¹­hapāda
pariyāyena veditabbaį¹ƒ yathā aƱƱā’va saƱƱā bhavissati, aƱƱo attā.
Tiį¹­į¹­hatevāyaį¹ƒ poį¹­į¹­hapāda arÅ«pÄ« attā saƱƱāmayo. Atha imassa purisassa
aƱƱā’va saƱƱā uppajjanti, aƱƱā’va saƱƱā nirujjhanti. Imināpi kho etaį¹ƒ
poį¹­į¹­hapāda pariyāyena veditabbaį¹ƒ yathā aƱƱā’va saƱƱā bhavissati, aƱƱo
attā’ti”.

 

“Sakkā panetaį¹ƒ bhante mayā Ʊātuį¹ƒ saƱƱā purisassa attā’ti vā, aƱƱā saƱƱā, aƱƱo1 attā’ti?”.

 

“Dujjānaį¹ƒ kho etaį¹ƒ poį¹­į¹­hapāda tayā aƱƱadiį¹­į¹­hikena aƱƱakhantikena
aƱƱarucikena aƱƱatrayogena3 aƱƱatrācariyakena4 saƱƱā purisassa attā’ti
vā, aƱƱā saƱƱā, aƱƱo attā’ti vā”ti.

 

“Sace taį¹ƒ bhante mayā dujjānaį¹ƒ aƱƱadiį¹­į¹­hikena aƱƱakhantikena
aƱƱarucikena aƱƱatrācariyakena ’saƱƱā purisassa attā’ti vā, ‘aƱƱā saƱƱā,
aƱƱo attā’ti vā. ‘Kiį¹ƒ pana bhante sassato loko idameva saccaį¹ƒ
moghamaƱƱanti?”.

 

“Abyākataį¹ƒ5 kho etaį¹ƒ poį¹­į¹­hapāda mayā: sassato loko idameva saccaį¹ƒ moghamaƱƱanti”.

 

“Kiį¹ƒ pana bhante asassato loko idameva saccaį¹ƒ moghamaƱƱanti?”.

 

“Etampi kho poį¹­į¹­hapāda mayā abyākataį¹ƒ ‘asassato loko idameva saccaį¹ƒ moghamaƱƱanti”.

 

“Kiį¹ƒ pana bhante antavā loko. Idameva saccaį¹ƒ moghamaƱƱanti?”.

 

“Etampi kho poį¹­į¹­hapāda mayā abyākataį¹ƒ ‘antavā loko idameva saccaį¹ƒ moghamaƱƱanti?”.

 

“Kiį¹ƒ pana bhante anantavā loko. Idameva saccaį¹ƒ moghamaƱƱanti?”.

 

[PTS Page 188] [\q 188/] “etampi kho poį¹­į¹­hapāda mayā abyākataį¹ƒ ‘anantavā loko idameva saccaį¹ƒ moghamaƱƱanti?”.

 

1. AƱƱā ca, syā
2. AƱƱo ca, syā.
3. AƱƱattha āyogena, syā.
4. AƱƱatthāvariyakena, syā.
5. Avyākataį¹ƒ, sabbattha.

 

[BJT Page 412] [\x 412/]

 

“Kiį¹ƒ pana bhante taį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ taį¹ƒ sarÄ«raį¹ƒ. Idameva saccaį¹ƒ moghamaƱƱanti?”.

 

“Etampi kho poį¹­į¹­hapāda mayā abyākataį¹ƒ ‘taį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ taį¹ƒ sarÄ«raį¹ƒ idameva saccaį¹ƒ moghamaƱƱanti?”.

 

“Kiį¹ƒ pana bhante anantavā aƱƱaį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ aƱƱaį¹ƒ sarÄ«raį¹ƒ. Idameva saccaį¹ƒ moghamaƱƱanti?”.

 

“Etampi kho poį¹­į¹­hapāda mayā abyākataį¹ƒ ‘aƱƱaį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ aƱƱaį¹ƒ sarÄ«raį¹ƒ. Idameva saccaį¹ƒ moghamaƱƱanti?”.

 

“Kiį¹ƒ pana bhante tathāgato parammaraį¹‡Ä. Idameva saccaį¹ƒ moghamaƱƱanti?”.

 

“Etampi kho poį¹­į¹­hapāda mayā abyākataį¹ƒ ‘hoti tathāgato parammaraį¹‡Ä. Idameva saccaį¹ƒ moghamaƱƱanti?”.

 

“Kiį¹ƒ pana bhante na hoti tathāgato parammaraį¹‡Ä. Idameva saccaį¹ƒ moghamaƱƱanti?”.

 

“Etampi kho poį¹­į¹­hapāda mayā abyākataį¹ƒ ‘na hoti tathāgato parammaraį¹‡Ä idameva saccaį¹ƒ moghamaƱƱanti?”.

 

“Kiį¹ƒ pana bhante hoti ca na hoti ca tathāgato parammaraį¹‡Ä. Idameva saccaį¹ƒ moghamaƱƱanti?”.

 

“Etampi kho poį¹­į¹­hapāda mayā abyākataį¹ƒ ‘hoti ca na hoti ca tathāgato parammaraį¹‡Ä. Idameva saccaį¹ƒ moghamaƱƱanti?”.

 

“Kiį¹ƒ pana bhante neva hoti na na hoti tathāgato parammaraį¹‡Ä. Idameva saccaį¹ƒ moghamaƱƱanti?”.

 

“Etampi kho poį¹­į¹­hapāda mayā abyākataį¹ƒ ‘neva hoti na na hoti tathāgato parammaraį¹‡Ä. Idameva saccaį¹ƒ moghamaƱƱanti?”.

 

[BJT Page 414] [\x 414/]

 

Kasmā panetaį¹ƒ bhante bhagavatā abyākatanti?

 

Na hetaį¹ƒ poį¹­į¹­hapāda atthasaį¹ƒhitaį¹ƒ na dhammasaį¹ƒhitaį¹ƒ [PTS Page 189]
[\q 189/] nādibrahmacariyakaį¹ƒ na nibbidāya na virāgāya na
nirodhāya na upasamāya na abhiƱƱāya na sambodhāya na nibbānāya
saį¹ƒvattati. Tasmā taį¹ƒ mayā abyākatanti.

 

“Idaį¹ƒ dukkhanti’ kho poį¹­į¹­hapāda mayā byākataį¹ƒ. ‘Ayaį¹ƒ dukkhasamudayo’ti
kho poį¹­į¹­hapāda mayā byākataį¹ƒ. ‘Ayaį¹ƒ dukkhanirodho’ti kho poį¹­į¹­hapāda mayā
byākataį¹ƒ. ‘Ayaį¹ƒ dukkhanirodhagāminÄ«paį¹­ipadā’ti kho poį¹­į¹­hapāda mayā
byākatanti”.

 

“Kasmā panetaį¹ƒ bhante bhagavatā byākatanti?”.

 

“Etaį¹ƒ hi kho poį¹­į¹­hapāda atthasaį¹ƒhitaį¹ƒ etaį¹ƒ dhammasaį¹ƒhitaį¹ƒ etaį¹ƒ
ādibrahmacariyakaį¹ƒ. Etaį¹ƒ nibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya
abhiƱƱāya sambodhāya nibbānāya saį¹ƒvattati. Tasmā etaį¹ƒ mayā byākatanti”.

 

“Evametaį¹ƒ bhagavā, evametaį¹ƒ sugata, yassadāni bhante bhagavā kālaį¹ƒ maƱƱatÄ«”ti.

 

Atha kho bhagavā uį¹­į¹­hāyāsanā pakkāmi.

 

Atha kho te paribbājakā acirapakkantassa bhagavato poį¹­į¹­hapādaį¹ƒ
paribbājakaį¹ƒ samantato vācāsattitodakena1 saƱjambhariį¹ƒ2 akaį¹ƒsu: “evameva
panāyaį¹ƒ bhavaį¹ƒ poį¹­į¹­hapādo yaƱƱadeva samaį¹‡o gotamo bhāsati taį¹ƒ tadevassa
abbhanumodati. ‘Evametaį¹ƒ bhagavā, evametaį¹ƒ sugatā’ti. Na kho pana mayaį¹ƒ
kiƱci samaį¹‡assa gotamassa ekaį¹ƒsikaį¹ƒ dhammaį¹ƒ desitaį¹ƒ ājānāma: sassato
loko’ti vā asassato loko’ti vā, antavā loko’ti vā, anantavā loko’ti vā,
taį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ taį¹ƒ sarÄ«ranti vā, aƱƱaį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ aƱƱaį¹ƒ sarÄ«ranti vā, hoti
tathāgato parammaraį¹‡Ä’ti vā, na hoti tathāgato parammaraį¹‡Ä’ti [PTS Page 190] [\q 190/] vā, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraį¹‡Ä’ti vā, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraį¹‡Ä’ti vā”ti.

 

1. Vācāsattitodakehi. (Katthaci) vācāya santitodagena, sīmu.
2. SasaƱjabbhariį¹ƒ. Machasaį¹ƒ.

 

[BJT Page 416] [\x 416/]

 

Evaį¹ƒ vutte poį¹­į¹­hapādo paribbājako te paribbājake etadavoca: “ahampi kho
bho na kiƱci samaį¹‡assa gotamassa ekaį¹ƒsikaį¹ƒ dhammaį¹ƒ desitaį¹ƒ ājānāma:
’sassato loko’ti vā ‘asassato loko’ti vā, antavā loko’ti vā, anantavā
loko’ti vā, taį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ taį¹ƒ sarÄ«ranti vā, aƱƱaį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ aƱƱaį¹ƒ sarÄ«ranti vā,
hoti tathāgato parammaraį¹‡Ä’ti vā, na hoti tathāgato parammaraį¹‡Ä’ti vā,
hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraį¹‡Ä’ti vā, neva hoti na na hoti
tathāgato parammaraį¹‡Ä’ti vā”ti. Api ca samaį¹‡o gotamo bhÅ«taį¹ƒ tacchaį¹ƒ
tathā paį¹­ipadaį¹ƒ paƱƱāpeti1 dhammaį¹­į¹­hitaį¹ƒ2 dhammaniyāmakaį¹ƒ3. BhÅ«taį¹ƒ kho
pana tacchaį¹ƒ tathaį¹ƒ paį¹­ipadaį¹ƒ paƱƱāpentassa dhammaį¹­į¹­hitaį¹ƒ
dhammaniyāmakaį¹ƒ. Kathaį¹ƒ hi nāma mādiso viƱƱu samaį¹‡assa gotamassa
subhāsitaį¹ƒ subhāsitato nābbhanumodeyyā’?Ti.

 

Atha kho dvÄ«hatÄ«hassa accayena citto ca hatthisāriputto poį¹­į¹­hapādo ca
paribbājako yena bhagavā tenupasaį¹…kamiį¹ƒsu. Upasaį¹…kamitvā citto
hatthisāriputto bhagavantaį¹ƒ abhivādetvā ekamantaį¹ƒ nisÄ«di. Poį¹­į¹­hapādo
pana paribbājako bhagavatā saddhiį¹ƒ sammodi. SammodanÄ«yaį¹ƒ kathaį¹ƒ
sārāį¹‡Ä«yaį¹ƒ4 vÄ«tisāretvā ekamantaį¹ƒ nisÄ«di. Ekamantaį¹ƒ nisinno kho
poį¹­į¹­hapādo paribbājako bhagavantaį¹ƒ etadavoca: tadā maį¹ƒ bhante te
paribbājakā acirapakkantassa bhagavato samantato vācāsattitodakena
saƱjambhariį¹ƒ akaį¹ƒsu: evameva panāyaį¹ƒ bhavaį¹ƒ poį¹­į¹­hapādo yaƱƱadeva samaį¹‡o
gotamo bhāsati, taį¹ƒ tadevassa abbhanumodati ‘evametaį¹ƒ bhagavā, evametaį¹ƒ
sugatā’ti. Na kho pana mayaį¹ƒ kiƱci samaį¹‡assa gotamassa ekaį¹ƒsikaį¹ƒ dhammaį¹ƒ
desitaį¹ƒ ājānāma: sassato loko’ti vā asassato loko’ti vā, antavā loko’ti
vā, anantavā loko’ti vā, taį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ taį¹ƒ sarÄ«ranti vā, aƱƱaį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ aƱƱaį¹ƒ
sarÄ«ranti vā, hoti tathāgato parammaraį¹‡Ä’ti vā, na hoti tathāgato
parammaraį¹‡Ä’ti vā, hoti ca na ca hoti [PTS Page 191]
[\q 191/] tathāgato parammaraį¹‡Ä’ti vā, neva hoti na na hoti
tathāgato parammaraį¹‡Ä’ti vā ti. Evaį¹ƒ vutto’haį¹ƒ bhante te paribbājake
etadavocaį¹ƒ: “ahampi kho bho na kiƱci samaį¹‡assa gotamassa ekaį¹ƒsikaį¹ƒ
dhammaį¹ƒ desitaį¹ƒ ājānāma: sassato loko’ti vā asassato loko’ti vā, antavā
loko’ti vā, anantavā loko’ti vā, taį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ taį¹ƒ sarÄ«ranti vā, aƱƱaį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ
aƱƱaį¹ƒ sarÄ«ranti vā, hoti tathāgato parammaraį¹‡Ä’ti vā, na hoti tathāgato
parammaraį¹‡Ä’ti vā, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraį¹‡Ä’ti vā, neva
hoti na na hoti tathāgato parammaraį¹‡Ä’ti vā. Api ca samaį¹‡o gotamo
bhÅ«taį¹ƒ tacchaį¹ƒ tathaį¹ƒ paį¹­ipadaį¹ƒ paƱƱāpeti1 dhammaį¹­į¹­hitaį¹ƒ5
dhammaniyāmakaį¹ƒ6 bhÅ«taį¹ƒ kho pana tacchaį¹ƒ tathaį¹ƒ paį¹­ipadaį¹ƒ paƱƱapentassa
dhammaį¹­į¹­hitaį¹ƒ5 dhammaniyāmakaį¹ƒ6. Kathaį¹ƒ hi nāma mādiso viƱƱu samaį¹‡assa
gotamassa subhāsitaį¹ƒ subhāsitato nābbhanumodeyyā’ti.

 

1. PaƱƱapeti, kesuci.
2. Dhammaį¹­į¹­hitataį¹ƒ, sÄ«mu.
3. Dhammaniyāmataį¹ƒ, sÄ«mu.
4. Sāraį¹‡Ä«yaį¹ƒ, machasaį¹ƒ. Saį¹ƒraƱjanÄ«yāį¹ƒ (mahāyāna pothi)
5. Dhammaį¹­į¹­hitaį¹ƒ, [PTS.] Dhammaį¹­į¹­hitataį¹ƒ, sÄ«mu.
6. Dhammaniyāmataį¹ƒ, sÄ«mu. Dhammaniyāmakaį¹ƒ [PTS.] (Taduppādakaį¹ƒ, į¹­Ä«kā. )

 

[BJT Page 418] [\x 418/]

 

Sabbeva kho ete poį¹­į¹­hapāda paribbājakā andhā acakkhukā. Tvaį¹ƒ yeva nesaį¹ƒ
eko cakkhumā. Ekaį¹ƒsikā’pi hi kho poį¹­į¹­hapāda mayā dhammā desitā paƱƱattā.
Anekaį¹ƒsikā’pi hi kho poį¹­į¹­hapāda mayā dhammā desitā paƱƱattā.

 

Katame ca te poį¹­į¹­hapāda mayā anekaį¹ƒsikā dhammā desitā paƱƱattā? ‘Sassato
loko’ti vā kho poį¹­į¹­hapāda mayā anekaį¹ƒsiko dhammo desito paƱƱatto.
‘Asassato loko’ti vā kho poį¹­į¹­hapāda mayā anekaį¹ƒsiko dhammo desito
paƱƱatto. ‘Antavā loko’ti vā kho poį¹­į¹­hapāda mayā anekaį¹ƒsiko dhammo
desito paƱƱatto. ‘Anantavā loko’ti vā kho poį¹­į¹­hapāda mayā anekaį¹ƒsiko
dhammo desito paƱƱatto. ‘Taį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ taį¹ƒ sarÄ«ranti’ vā kho poį¹­į¹­hapāda mayā
anekaį¹ƒsiko dhammo desito paƱƱatto. ‘AƱƱaį¹ƒ jÄ«vaį¹ƒ aƱƱaį¹ƒ sarÄ«ranti’ vā kho
poį¹­į¹­hapāda mayā anekaį¹ƒsiko dhammo desito paƱƱatto. ‘Hoti tathāgato
parammaraį¹‡Ä’ti vā kho poį¹­į¹­hapāda mayā anekaį¹ƒsiko dhammo desito paƱƱatto.
‘Na hoti tathāgato parammaraį¹‡Ä’ti vā kho poį¹­į¹­hapāda mayā anekaį¹ƒsiko
dhammo desito paƱƱatto. ‘Hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraį¹‡Ä’ti vā
kho poį¹­į¹­hapāda mayā anekaį¹ƒsiko dhammo desito paƱƱatto. ‘Neva hoti na na
hoti tathāgato parammaraį¹‡Ä’ti vā kho poį¹­į¹­hapāda mayā anekaį¹ƒsiko dhammo
desito paƱƱatto.

 

Kasmā ca te poį¹­į¹­hapāda mayā anekaį¹ƒsikā dhammā desitā paƱƱattā? Na hete
poį¹­į¹­hapāda atthasaį¹ƒhitā na dhammasaį¹ƒhitā na ādibrahmacariyakā na
nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiƱƱāya na
sambodhāya na nibbānāya saį¹ƒvattanti. Tasmā te mayā anekaį¹ƒsikā dhammā
desitā paƱƱattā.

 

Katame ca te poį¹­į¹­hapāda mayā ekaį¹ƒsikā dhammā desitā paƱƱattā? ‘Idaį¹ƒ dukkha’nti kho poį¹­į¹­hapāda mayā [PTS Page 192]
[\q 192/] ekaį¹ƒsiko dhammo desito paƱƱatto. ‘Ayaį¹ƒ dukkhasamudayo’ti
kho poį¹­į¹­hapāda mayā ekaį¹ƒsiko dhammo desito paƱƱatto. ‘Ayaį¹ƒ
dukkhanirodho’ti kho poį¹­į¹­hapāda mayā ekaį¹ƒsiko dhammo desito paƱƱatto.
‘Ayaį¹ƒ dukkhanirodhagāminÄ«paį¹­ipadā’ti kho poį¹­į¹­hapāda mayā ekaį¹ƒsiko dhammo
desito paƱƱatto.

 

Kasmā ca te poį¹­į¹­hapāda mayā ekaį¹ƒsikā dhammā desitā paƱƱattā? Ete
poį¹­į¹­hapāda atthasaį¹ƒhitā, ete dhammasaį¹ƒhitā, ete ādibrahmacariyakā, ete
nibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiƱƱāya sambodhāya nibbānāya
saį¹ƒvattanti. Tasmā te mayā ekaį¹ƒsikā dhammā desitā paƱƱattā.

 

[BJT Page 420] [\x 420/]

 

Santi kho poį¹­į¹­hapāda eke samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä evaį¹ƒvādino evaį¹ƒdiį¹­į¹­hino:
‘ekantasukhÄ« attā hoti. Arogo parammaraį¹‡Ä’ti. Tyāhaį¹ƒ upasaį¹…kamitvā evaį¹ƒ
vadāmi: ’saccaį¹ƒ kira tumhe āyasmanto evaį¹ƒvādino evaį¹ƒdiį¹­į¹­hino
‘ekantasukhÄ« attā hoti, arogo parammaraį¹‡Ä’ti? Te ce me evaį¹ƒ puį¹­į¹­hā
‘āmā’ti1 paį¹­ijānanti, tyāhaį¹ƒ evaį¹ƒ vadāmi: ‘api pana tumhe āyasmanto
ekantasukhaį¹ƒ lokaį¹ƒ jānaį¹ƒ passaį¹ƒ viharathā’ti. Iti puį¹­į¹­hā ‘no’ti vadanti.
Tyāhaį¹ƒ evaį¹ƒ vadāmi ‘api ca pana tumhe āyasmanto ekaį¹ƒ vā rattiį¹ƒ ekaį¹ƒ vā
divasaį¹ƒ upaįøįøhaį¹ƒ vā rattiį¹ƒ upaįøįøhaį¹ƒ vā divasaį¹ƒ ekantasukhiį¹ƒ attānaį¹ƒ
sampajānāthā?’Ti. Iti puį¹­į¹­hā ‘no’ti vadanti, tyāhaį¹ƒ evaį¹ƒ vadāmi ‘api
pana tumhe āyasmanto jānātha: ‘ayaį¹ƒ maggo ayaį¹ƒ paį¹­ipadā ekantasukhassa
lokassa sacchikiriyāyā?’Ti. Iti puį¹­į¹­hā ‘no’ti vadanti. Tyāhaį¹ƒ evaį¹ƒ
vadāmi ‘api pana tumhe āyasmanto yā tā devatā ekantasukhaį¹ƒ lokaį¹ƒ
upapannā, tāsaį¹ƒ bhāsamānānaį¹ƒ saddaį¹ƒ suį¹‡Ätha: ’supaį¹­ipannāttha mārisā,
ujupaį¹­ipannāttha mārisā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāya. Mayampi
hi mārisā evampaį¹­ipannā ekantasukhaį¹ƒ lokaį¹ƒ upapannā’ti? [PTS Page 193] [\q 193/] iti puį¹­į¹­hā ‘no’ti vadanti.

 

Taį¹ƒ kiį¹ƒ maƱƱasi poį¹­į¹­hapāda, “nanu evaį¹ƒ sante tesaį¹ƒ samaį¹‡abrāhmaį¹‡Änaį¹ƒ appāį¹­ihÄ«rakataį¹ƒ bhāsitaį¹ƒ sampajjatÄ«?”Ti.

 

“Addhā kho bhante evaį¹ƒ sante tesaį¹ƒ samaį¹‡abrāhmaį¹‡Änaį¹ƒ appāį¹­ihÄ«rakataį¹ƒ bhāsitaį¹ƒ sampajjatÄ«”ti.

 

“Seyyathāpi poį¹­į¹­hapāda puriso evaį¹ƒ vadeyya: ‘ahaį¹ƒ yā imasmiį¹ƒ janapade
janapadakalyāį¹‡Ä«, taį¹ƒ icchāmi, taį¹ƒ kāmemÄ«’ti. Tamenaį¹ƒ evaį¹ƒ vadeyyuį¹ƒ:
ambho purisaį¹ƒ yaį¹ƒ tvaį¹ƒ janapadakalyāį¹‡iį¹ƒ icchasi kāmesi, jānāsi taį¹ƒ
janapadakalyāį¹‡iį¹ƒ khattiyÄ« vā brāhmaį¹‡Ä« vā vessÄ« vā suddÄ« vā? Ti. Iti
puį¹­į¹­ho ‘no’ti vadeyya, tamenaį¹ƒ evaį¹ƒ vadeyyuį¹ƒ: ambho purisa yaį¹ƒ tvaį¹ƒ
janapadakalyāį¹‡iį¹ƒ icchasi kāmesi, jānāsi taį¹ƒ janapadakalyāį¹‡iį¹ƒ evannāmā
evaį¹…gottā’ti vā, dÄ«ghā vā rassā vā majjhimā vā, kāįø·Ä« vā sāmā vā
maį¹…guracchavÄ« vā’ti, ‘amukasmiį¹ƒ gāme vā nigame vā nagare vā’ti? Iti
puį¹­į¹­ho ‘no’ti vadeyya, tamenaį¹ƒ evaį¹ƒ vadeyyuį¹ƒ: ambho purisa yaį¹ƒ tvaį¹ƒ na
jānāsi na passasi, taį¹ƒ tvaį¹ƒ icchasi kāmesÄ«?’Ti. Iti puį¹­į¹­ho ‘āmā’ti
vadeyya.

 

Taį¹ƒ kiį¹ƒ maƱƱasi poį¹­į¹­hapāda, nanu evaį¹ƒ sante tassa purisassa appāį¹­ihÄ«rakataį¹ƒ bhāsitaį¹ƒ sampajjatÄ«?”Ti.

 

“Addhā kho bhante evaį¹ƒ sante tassa purisassa appāį¹­ihÄ«rakataį¹ƒ bhāsitaį¹ƒ sampajjatÄ«”ti.

 

1. Āmoti, [PTS.]

 

[BJT Page 422] [\x 422/]

 

“Evameva kho poį¹­į¹­hapāda ye te samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä evaį¹ƒvādino evaį¹ƒdiį¹­į¹­hino
‘ekantasukhÄ« attā hoti arogo parammaraį¹‡Ä’ti, tyāhaį¹ƒ upasaį¹…kamitvā evaį¹ƒ
vadāmi: saccaį¹ƒ kira tumhe āyasmanto evaį¹ƒvādino evaį¹ƒdiį¹­į¹­hino ‘ekantasukhÄ«
attā hoti arogo parammaraį¹‡Ä’ti?” Te ce1 me evaį¹ƒ puį¹­į¹­hā ‘āmā’ti
paį¹­ijānanti, tyāhaį¹ƒ evaį¹ƒ vadāmi: api pana tumhe āyasmanto ekantasukhaį¹ƒ
lokaį¹ƒ jānaį¹ƒ passaį¹ƒ viharathā”ti. [PTS Page 194] [\q 194/] iti puį¹­į¹­hā ‘no’ti vadanti.

 

Tyāhaį¹ƒ evaį¹ƒ vadāmi: api pana tumhe āyasmanto ekaį¹ƒ vā rattiį¹ƒ ekaį¹ƒ vā
divasaį¹ƒ upaįøįøhaį¹ƒ vā rattiį¹ƒ upaįøįøhaį¹ƒ vā divasaį¹ƒ ekantasukhiį¹ƒ attānaį¹ƒ
sampajānāthā’ti. Iti puį¹­į¹­hā ‘no’ti vadanti.

 

Tyāhaį¹ƒ evaį¹ƒ vadāmi: api pana tumhe āyasmanto jānātha ‘ayaį¹ƒ maggo ayaį¹ƒ
paį¹­ipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyā’ti. Itipuį¹­į¹­hā ‘no’ti
vadanti.

 

Tyāhaį¹ƒ evaį¹ƒ vadāmi: api pana tumhe āyasmanto yā tā devatā ekantasukhaį¹ƒ
lokaį¹ƒ upapannā, tāsaį¹ƒ bhāsamānānaį¹ƒ saddaį¹ƒ suį¹‡Ätha: supaį¹­ipannāttha
mārisā, ujupaį¹­ipannāttha mārisā, ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāya.
Mayampi hi mārisā, evaį¹ƒ paį¹­ipannā ekantasukhaį¹ƒ lokaį¹ƒ upapannā’ti. Iti
puį¹­į¹­hā ‘no’ti vadanti.

 

Taį¹ƒ kiį¹ƒ maƱƱasi poį¹­į¹­hapāda, nanu evaį¹ƒ sante tesaį¹ƒ samaį¹‡abrāhmaį¹‡Änaį¹ƒ appāį¹­ihÄ«rakataį¹ƒ bhāsitaį¹ƒ sampajjatÄ«?”Ti.

 

“Addhā kho bhante tesaį¹ƒ samaį¹‡abrāhmaį¹‡Änaį¹ƒ appāį¹­ihÄ«rakataį¹ƒ bhāsitaį¹ƒ sampajjatÄ«”ti.

 

Seyyathāpi poį¹­į¹­hapāda puriso cātummahāpathe nisseį¹‡iį¹ƒ kareyya pāsādassa
ārohaį¹‡Äya, tamenaį¹ƒ evaį¹ƒ vadeyyuį¹ƒ: ambho purisa yassa tvaį¹ƒ pāsādassa
ārohaį¹‡Äya nisseį¹‡iį¹ƒ karosi, jānāsi taį¹ƒ pāsādaį¹ƒ puratthimāya vā disāya
dakkhiį¹‡Äya vā disāya pacchimāya vā disāya uttārāya vā disāya, ucco vā
nÄ«co vā majjhimo vā?Ti. Iti puį¹­į¹­ho ‘no’ti vadeyya. Tamenaį¹ƒ evaį¹ƒ
vadeyyuį¹ƒ: ambho purisa yaį¹ƒ tvaį¹ƒ na jānāsi na passasi, tassa tvaį¹ƒ
pāsādassa ārohaį¹‡Äya nisseį¹‡iį¹ƒ karosÄ«?”Ti. Iti puį¹­į¹­ho ‘āmā’ti vadeyya.

 

Taį¹ƒ kiį¹ƒ maƱƱasi poį¹­į¹­hapāda, nanu evaį¹ƒ sante tassa purisassa appāį¹­ihÄ«rakataį¹ƒ bhāsitaį¹ƒ sampajjatÄ«?”Ti.

 

“Addhā kho bhante evaį¹ƒ sante tassa purisassa appāį¹­ihÄ«rakataį¹ƒ bhāsitaį¹ƒ sampajjatÄ«”ti.

 

1. Ca [PTS.]

 

[BJT Page 424] [\x 424/]

 

“Evameva kho poį¹­į¹­hapāda ye te samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä evaį¹ƒvādino evaį¹ƒdiį¹­į¹­hino
‘ekantasukhÄ« attā hoti arogo parammaraį¹‡Ä’ti, tyāhaį¹ƒ upasaį¹…kamitvā evaį¹ƒ
vadāmi: saccaį¹ƒ kira tumhe āyasmanto evaį¹ƒvādino evaį¹ƒdiį¹­į¹­hino ‘ekantasukhÄ«
attā hoti arogo parammaraį¹‡Ä’ti?” [PTS Page 195]
[\q 195/] te ce me evaį¹ƒ puį¹­į¹­hā ‘āmā’ti paį¹­ijānanti, tyāhaį¹ƒ evaį¹ƒ
vadāmi: api pana tumhe āyasmanto ekantasukhaį¹ƒ lokaį¹ƒ jānaį¹ƒ passaį¹ƒ
viharathā”ti. Iti puį¹­į¹­hā ‘no’ti vadanti. Tyāhaį¹ƒ evaį¹ƒ vadāmi: api pana
tumhe āyasmanto ekaį¹ƒ vā rattiį¹ƒ ekaį¹ƒ vā divasaį¹ƒ upaįøįøhaį¹ƒ vā rattiį¹ƒ
upaįøįøhaį¹ƒ vā divasaį¹ƒ ekantasukhiį¹ƒ attānaį¹ƒ sampajānāthā’ti. Iti puį¹­į¹­hā
‘no’ti vadanti. Tyāhaį¹ƒ evaį¹ƒ vadāmi: api pana tumhe āyasmanto jānātha
‘ayaį¹ƒ maggo ayaį¹ƒ paį¹­ipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyā’ti.
Itipuį¹­į¹­hā ‘no’ti vadanti. Tyāhaį¹ƒ evaį¹ƒ vadāmi: api pana tumhe āyasmanto
yā tā devatā ekantasukhaį¹ƒ lokaį¹ƒ upapannā, tāsaį¹ƒ bhāsamānānaį¹ƒ saddaį¹ƒ
suį¹‡Ätha: supaį¹­ipannāttha mārisā, ujupaį¹­ipannāttha mārisā, ekantasukhassa
lokassa sacchikiriyāya. Mayampi hi mārisā, evaį¹ƒ paį¹­ipannā ekantasukhaį¹ƒ
lokaį¹ƒ upapannā’ti. Iti puį¹­į¹­hā ‘no’ti vadanti.

 

Taį¹ƒ kimmaƱƱasi poį¹­į¹­hapāda, nanu evaį¹ƒ sante tesaį¹ƒ samaį¹‡abrāhmaį¹‡Änaį¹ƒ appāį¹­ihÄ«rakataį¹ƒ bhāsitaį¹ƒ sampajjatÄ«?”Ti.

 

“Addhā kho bhante evaį¹ƒ sante tesaį¹ƒ samaį¹‡abrāhmaį¹‡Änaį¹ƒ appāį¹­ihÄ«rakataį¹ƒ bhāsitaį¹ƒ sampajjatÄ«”ti.

 

“Tayo kho’me poį¹­į¹­hapāda attapaį¹­ilābhā: oįø·Äriko attapaį¹­ilābho, manomayo attapaį¹­ilābho, arÅ«po attapaį¹­ilābho’ti.

 

Katamo ca poį¹­į¹­hāpāda oįø·Äriko attapaį¹­ilābho? RÅ«pÄ« cātummahābhÅ«tiko kabalÄ«kārāhārabhakkho, ayaį¹ƒ oįø·Äriko attapaį¹­ilābho.

 

Katamo manomayo attapaį¹­ilābho? RÅ«pÄ« manomayo sabbaį¹…gapaccaį¹…gÄ« ahÄ«nindriyo, ayaį¹ƒ manomayo attapaį¹­ilābho.

 

Katamo ca arÅ«po attapaį¹­ilābho? ArÅ«pÄ« saƱƱāmayo, ayaį¹ƒ arÅ«po attapaį¹­ilābho.

 

[BJT Page 426] [\x 426/]

 

Oįø·Ärikassapi kho ahaį¹ƒ poį¹­į¹­hapāda attapaį¹­ilābhassa pahānāya dhammaį¹ƒ
desemi yathāpaį¹­ipannānaį¹ƒ vo saį¹…kilesikā dhammā pahÄ«yissanti, vodāniyā
dhammā abhivaįøįøhissanti, paƱƱāpāripÅ«riį¹ƒ vepullattaƱca1 diį¹­į¹­heva [PTS Page 196] [\q 196/] dhamme sayaį¹ƒ abhiƱƱā sacchikatvā upasampajja viharissantÄ«2ti.

 

Siyā kho pana te poį¹­į¹­hapāda evamassa: saį¹…kilesikā dhammā pahÄ«yissanti,
vodāniyā dhammā abhivaįøįøhissanti, paƱƱāpāripÅ«riį¹ƒ vepullattaƱca diį¹­į¹­heva
dhamme sayaį¹ƒ abhiƱƱā sacchikatvā upasampajja viharissāma. Dukkho ca kho
vihāro’ti.

 

Na kho panetaį¹ƒ poį¹­į¹­hapāda evaį¹ƒ daį¹­į¹­habbaį¹ƒ. Saį¹…kilesikā ceva dhammā
pahÄ«yissanti. Vodāniyā dhammā abhivaįøįøhissanti. PaƱƱāpāripÅ«riį¹ƒ
vepullattaƱca diį¹­į¹­heva dhamme sayaį¹ƒ abhiƱƱā sacchikatvā upasampajja
viharissanti. PāmujjaƱceva bhavissati pīti ca passaddhi ca sati ca
sampajaƱƱaƱca sukho ca vihāro.

 

Manomayassa pi kho ahaį¹ƒ poį¹­į¹­hapāda attapaį¹­ilābhassa pahānāya dhammaį¹ƒ
desemi yathāpaį¹­ipannānaį¹ƒ vo saį¹…kilesikā dhammā pahÄ«yissanti, vodāniyā
dhammā abhivaįøįøhissanti, paƱƱāpāripÅ«riį¹ƒ vepullattaƱca diį¹­į¹­heva dhamme
sayaį¹ƒ abhiƱƱā sacchikatvā upasampajja vÄ«harissathāti. 3

 

Siyā kho pana te poį¹­į¹­hapāda evamassa: saį¹…kilesikā dhammā pahÄ«yissanti,
vodāniyā dhammā abhivaįøįøhissanti, paƱƱāpāripÅ«riį¹ƒ vepullattaƱca diį¹­į¹­heva
dhamme sayaį¹ƒ abhiƱƱā sacchikatvā upasampajja viharissāma. Dukkho ca kho
vihāro’ti.

 

Na kho panetaį¹ƒ poį¹­į¹­hapāda evaį¹ƒ daį¹­į¹­habbaį¹ƒ. Saį¹…kilesikā ceva dhammā
pahÄ«yissanti. Vodāniyā dhammā abhivaįøįøhissanti. PaƱƱāpāripÅ«riį¹ƒ
vepullattaƱca diį¹­į¹­heva dhamme sayaį¹ƒ abhiƱƱā sacchikatvā upasampajja
viharissatha. PāmujjaƱceva bhavissati pīti ca passaddhi ca sati
sampajaƱƱaƱca sukho ca vihāro.

 

ArÅ«passapi kho ahaį¹ƒ poį¹­į¹­hapāda attapaį¹­ilābhassa pahānāya dhammaį¹ƒ desemi
yathā paį¹­ipannānaį¹ƒ vo saį¹…kilesikā dhammā pahÄ«yissanti, vodāniyā dhammā [PTS Page 197]
[\q 197/] abhivaįøįøhissanti, paƱƱāpāripÅ«riį¹ƒ vepullattaƱca diį¹­į¹­heva
dhamme sayaį¹ƒ abhiƱƱā sacchikatvā upasampajja viharissathāti.

 

Siyā kho pana te poį¹­į¹­hapāda evamassa: ’saį¹…kilesikā dhammā pahÄ«yissanti,
vodāniyā dhammā abhivaįøįøhissanti, paƱƱāpāripÅ«riį¹ƒ vepullattaƱca diį¹­į¹­heva
dhamme sayaį¹ƒ abhiƱƱā sacchikatvā upasampajja viharissāma. Dukkho ca kho
vihāro’ti.

 

Na kho panetaį¹ƒ poį¹­į¹­hapāda evaį¹ƒ daį¹­į¹­habbaį¹ƒ. Saį¹…kilesikā ceva dhammā
pahÄ«yissanti. Vodāniyā dhammā abhivaįøįøhissanti. PaƱƱāpāripÅ«riį¹ƒ
vepullattaƱca diį¹­į¹­heva dhamme sayaį¹ƒ abhiƱƱā sacchikatvā upasampajja
viharissatha. PāmujjaƱceva bhavissati pīti ca passaddhi ca sati ca
sampajaƱƱaƱca sukho ca vihāro.

 

1. Vepullataį¹ƒ, [PTS]
2. Vihārissatī, (bahusu)
3. Viharissati, (bahusu)

 

[BJT Page 428] [\x 428/]

 

Pare ce poį¹­į¹­hapāda amhe evaį¹ƒ puccheyyuį¹ƒ: ‘katamo pana so āvuso oįø·Äriko
attapaį¹­ilābho yassa tumhe pahāį¹‡Äya dhammaį¹ƒ desetha yathāpaį¹­ipannānaį¹ƒ vo
saį¹…kilesikā dhammā pahÄ«yissanti, vodāniyā dhammā abhivaįøįøhissanti,
paƱƱāpāripÅ«riį¹ƒ vepullattaƱca diį¹­į¹­heva dhamme sayaį¹ƒ abhiƱƱā sacchikatvā
upasampajja viharissathā’ti. Tesaį¹ƒ mayaį¹ƒ evaį¹ƒ puį¹­į¹­hā evaį¹ƒ byākaryoma:
“ayaį¹ƒ vā so āvuso oįø·Äriko attapaį¹­ilābho yassa mayaį¹ƒ pahānāya dhammaį¹ƒ
desema yathāpaį¹­ipannānaį¹ƒ vo saį¹…kilesikā dhammā pahÄ«yissanti, vodāniyā
dhammā abhivaįøįøhissanti, paƱƱāpāripÅ«riį¹ƒ vepullattaƱca diį¹­į¹­heva dhamme
sayaį¹ƒ abhiƱƱā sacchikatvā upasampajja viharissathā”ti.

 

Pare ce poį¹­į¹­hapāda amhe evaį¹ƒ puccheyyuį¹ƒ: ‘katamo pana so āvuso manomayo
attapaį¹­ilābho, yassa tumhe pahānāya dhammaį¹ƒ desetha yathāpaį¹­ipannānaį¹ƒ vo
saį¹…kilesikā dhammā pahÄ«yissanti, vodāniyā dhammā abhivaįøįøhissanti,
paƱƱāpāripÅ«riį¹ƒ vepullattaƱca diį¹­į¹­heva dhamme sayaį¹ƒ abhiƱƱā sacchikatvā
upasampajja viharissathā’ti. Tesaį¹ƒ mayaį¹ƒ puį¹­į¹­hā evaį¹ƒ byākareyyāma: “ayaį¹ƒ
vā so āvuso manomayo attapaį¹­ilābho yassa mayaį¹ƒ pahānāya dhammaį¹ƒ desema
yathāpaį¹­ipannānaį¹ƒ vo saį¹…kilesikā dhammā pahÄ«yissanti, vodāniyā dhammā [PTS Page 198]
[\q 198/] abhivaįøįøhissanti, paƱƱāpāripÅ«riį¹ƒ vepullattaƱca diį¹­į¹­heva
dhamme sayaį¹ƒ abhiƱƱā sacchikatvā upasampajja viharissathā”ti.

 

Pare ce poį¹­į¹­hapāda amhe evaį¹ƒ puccheyyuį¹ƒ: ‘katamo pana so āvuso arÅ«po
attapaį¹­ilābho, yassa tumhe pahānāya dhammaį¹ƒ desetha yathāpaį¹­ipannānaį¹ƒ vo
saį¹…kilesikā dhammā pahÄ«yissanti, vodāniyā dhammā abhivaįøįøhissanti,
paƱƱāpāripÅ«riį¹ƒ vepullattaƱca diį¹­į¹­heva dhamme sayaį¹ƒ abhiƱƱā sacchikatvā
upasampajja viharissathā’ti. Tesaį¹ƒ mayaį¹ƒ puį¹­į¹­hā evaį¹ƒ byākareyyāma: “ayaį¹ƒ
vā so āvuso arÅ«po attapaį¹­ilābho yassa mayaį¹ƒ pahānāya dhammaį¹ƒ desema
yathāpaį¹­ipannānaį¹ƒ vo saį¹…kilesikā dhammā pahÄ«yissanti, vodāniyā dhammā
abhivaįøįøhissanti, paƱƱāpāripÅ«riį¹ƒ vepullattaƱca diį¹­į¹­heva dhamme sayaį¹ƒ
abhiƱƱā sacchikatvā upasampajja viharissathā”ti

 

Taį¹ƒ kimmaƱƱasi poį¹­į¹­hapāda, nanu evaį¹ƒ sante sappāį¹­ihÄ«rakataį¹ƒ bhāsitaį¹ƒ sampajjatÄ«?Ti.

 

1. Viharissatīti. Sīmu. Viharissathāti [PTS]

 

[BJT Page 430] [\x 430/]

 

“Addhā kho bhante evaį¹ƒ sante sappāį¹­ihÄ«rakataį¹ƒ bhāsitaį¹ƒ sampajjatÄ«”ti.

 

Seyyathāpi poį¹­į¹­hapāda puriso nisseį¹‡iį¹ƒ kareyya pāsādassa ārohaį¹‡Äya
tasseva pāsādassa heį¹­į¹­hā. Tamenaį¹ƒ evaį¹ƒ vadeyyuį¹ƒ: ‘ambho purisa yassa
tvaį¹ƒ pāsādassa ārohaį¹‡Äya nisseį¹‡iį¹ƒ karosi, jānāsi taį¹ƒ pāsādaį¹ƒ
puratthimāya vā disāya dakkhiį¹‡Äya vā disāya pacchimāya vā disāya
uttarāya vā disāya ucco vā nÄ«co vā majjhimo vā’ti? So ce evaį¹ƒ vadeyya:
‘ayaį¹ƒ so āvuso pāsādo, yassāhaį¹ƒ ārohaį¹‡Äya nisseį¹‡iį¹ƒ karomi tasseva
pāsādassa heį¹­į¹­hā’ti.

 

Taį¹ƒ kiį¹ƒ maƱƱasi poį¹­į¹­hapāda? Nanu evaį¹ƒ sante tassa purisassa sappāį¹­ihÄ«rakataį¹ƒ bhāsitaį¹ƒ sampajjatÄ«?Ti.

 

“Addhā kho bhante evaį¹ƒ sante tassa purisassa sappāį¹­ihÄ«rakataį¹ƒ bhāsitaį¹ƒ sampajjatÄ«”ti.

 

[PTS Page 199] [\q 199/] evameva kho
poį¹­į¹­hapāda amhe evaį¹ƒ puccheyyuį¹ƒ: ‘katamo pana so āvuso oįø·Äriko
attapaį¹­ilābho? Yassa tumhe pahāį¹‡Äya dhammaį¹ƒ desetha yathāpaį¹­ipannānaį¹ƒ vo
saį¹…kilesikā dhammā pahÄ«yissanti, vodāniyā dhammā abhivaįøįøhissanti,
paƱƱāpāripÅ«riį¹ƒ vepullattaƱca diį¹­į¹­heva dhamme sayaį¹ƒ abhiƱƱā sacchikatvā
upasampajja viharissathā’ti. Tesaį¹ƒ mayaį¹ƒ evaį¹ƒ puį¹­į¹­hā evaį¹ƒ byākareyyāma:

 

Evameva kho poį¹­į¹­hapāda amhe evaį¹ƒ puccheyyuį¹ƒ: ‘katamo pana so āvuso
manomayo attapaį¹­ilābho? Yassa tumhe pahānāya dhammaį¹ƒ desetha
yathāpaį¹­ipannānaį¹ƒ vo saį¹…kilesikā dhammā pahÄ«yissanti, vodāniyā dhammā
abhivaįøįøhissanti, paƱƱāpāripÅ«riį¹ƒ vepullattaƱca diį¹­į¹­heva dhamme sayaį¹ƒ
abhiƱƱā sacchikatvā upasampajja viharissathā’ti. Tesaį¹ƒ mayaį¹ƒ puį¹­į¹­hā evaį¹ƒ
byākareyyāma:

 

Evameva kho poį¹­į¹­hapāda amhe evaį¹ƒ puccheyyuį¹ƒ: ‘katamo pana so āvuso arÅ«po
attapaį¹­ilābho? Yassa tumhe pahānāya dhammaį¹ƒ desetha yathāpaį¹­ipannānaį¹ƒ
vo saį¹…kilesikā dhammā pahÄ«yissanti, vodāniyā dhammā abhivaįøįøhissanti,
paƱƱāpāripÅ«riį¹ƒ vepullattaƱca diį¹­į¹­heva dhamme sayaį¹ƒ abhiƱƱā sacchikatvā
upasampajja viharissathā’ti. Tesaį¹ƒ mayaį¹ƒ puį¹­į¹­hā evaį¹ƒ byākareyyāma:

 

“Ayaį¹ƒ vā so āvuso oįø·Äriko attapaį¹­ilābho yassa mayaį¹ƒ pahānāya dhammaį¹ƒ
desema yathāpaį¹­ipannānaį¹ƒ vo saį¹…kilesikā dhammā pahÄ«yissanti, vodāniyā
dhammā abhivaįøįøhissanti, paƱƱāpāripÅ«riį¹ƒ vepullattaƱca diį¹­į¹­heva dhamme
sayaį¹ƒ abhiƱƱā sacchikatvā upasampajja viharissathā”ti

 

“Ayaį¹ƒ vā so āvuso manomayo attapaį¹­ilābho yassa mayaį¹ƒ pahānāya dhammaį¹ƒ
desema yathāpaį¹­ipannānaį¹ƒ vo saį¹…kilesikā dhammā pahÄ«yissanti, vodāniyā
dhammā abhivaįøįøhissanti, paƱƱāpāripÅ«riį¹ƒ vepullattaƱca diį¹­į¹­heva dhamme
sayaį¹ƒ abhiƱƱā sacchikatvā upasampajja viharissathā”ti

 

“Ayaį¹ƒ vā so āvuso arÅ«po attapaį¹­ilābho yassa mayaį¹ƒ pahānāya dhammaį¹ƒ
desema yathāpaį¹­ipannānaį¹ƒ vo saį¹…kilesikā dhammā pahÄ«yissanti, vodāniyā
dhammā abhivaįøįøhissanti, paƱƱāpāripÅ«riį¹ƒ vepullattaƱca diį¹­į¹­heva dhamme
sayaį¹ƒ abhiƱƱā sacchikatvā upasampajja viharissathā”ti

 

Taį¹ƒ kimmaƱƱasi poį¹­į¹­hapāda, nanu evaį¹ƒ sante sappāį¹­ihÄ«rakataį¹ƒ bhāsitaį¹ƒ sampajjatÄ«?Ti.

 

“Addhā kho bhante evaį¹ƒ sante sappāį¹­ihÄ«rakataį¹ƒ bhāsitaį¹ƒ sampajjatÄ«”ti.

 

Evaį¹ƒ vutte citto hatthisāriputto bhagavantaį¹ƒ etadavoca: yasmiį¹ƒ bhante
samaye oįø·Äriko attapaį¹­ilābho hoti, moghassa tasmiį¹ƒ samaye manomayo atta
paį¹­ilābho hoti, mogho arÅ«po attapaį¹­ilābho hoti. Oįø·Äriko vāssa
attapaį¹­ilābho tasmiį¹ƒ samaye sacco hoti.

 

[BJT Page 432] [\x 432/]

 

Yasmiį¹ƒ bhante samaye manomayo attapaį¹­ilābho hoti, moghassa tasmiį¹ƒ samaye
oįø·Äriko attapaį¹­ilābho hoti, mogho arÅ«po attapaį¹­ilābho. Manomayo ca
attapaį¹­ilābho tasmiį¹ƒ samaye sacco hoti.

 

Yasmiį¹ƒ bhante samaye arÅ«po attapaį¹­ilābho hoti, moghassa tasmiį¹ƒ samaye
oįø·Äriko attapaį¹­ilābho hoti, mogho arÅ«po attapaį¹­ilābho. Manomayo ca
attapaį¹­ilābho tasmiį¹ƒ samaye sacco hotÄ«”ti.

 

“Yasmiį¹ƒ citta samaye oįø·Äriko attapaį¹­ilābho hoti, neva tasmiį¹ƒ samaye
manomayo attapaį¹­ilābho’ti saį¹…khaį¹ƒ gacchati, na ‘arÅ«po attapaį¹­ilābho ti
saį¹…khaį¹ƒ [PTS Page 200] [\q 200/] gacchati. Oįø·Äriko attapaį¹­ilābho’ tveva tasmiį¹ƒ samaye saį¹…khaį¹ƒ gacchati.

 

Yasmiį¹ƒ citta samaye manomayo attapaį¹­ilābho hoti, neva tasmiį¹ƒ samaye
oįø·Äriko attapaį¹­ilābho’ti saį¹…khaį¹ƒ gacchati, na ‘arÅ«po attapaį¹­ilābho ti
saį¹…khaį¹ƒ gacchati. Manomayo attapaį¹­ilābho’ tveva tasmiį¹ƒ samaye saį¹…khaį¹ƒ
gacchati.

 

Yasmiį¹ƒ citta samaye arÅ«po attapaį¹­ilābho hoti, neva tasmiį¹ƒ samaye
manomayo attapaį¹­ilābho’ti saį¹…khaį¹ƒ gacchati, na ‘oįø·Äriko’ attapaį¹­ilābho
ti saį¹…khaį¹ƒ gacchati. ArÅ«po attapaį¹­ilābho’ tveva tasmiį¹ƒ samaye saį¹…khaį¹ƒ
gacchati.

 

Sace taį¹ƒ citta evaį¹ƒ puccheyyuį¹ƒ: ahosi tvaį¹ƒ atÄ«tamaddhānaį¹ƒ, na tvaį¹ƒ
nāhosi? Bhavissasi tvaį¹ƒ anāgatamaddhānaį¹ƒ, na tvaį¹ƒ na bhavissasi? Atthi
tvaį¹ƒ etarahi, na tvaį¹ƒ natthÄ«ti evaį¹ƒ puį¹­į¹­ho tvaį¹ƒ citta kinti
byākareyyāsÄ«?”Ti.

 

“Sace maį¹ƒ bhante evaį¹ƒ puccheyyuį¹ƒ: ahosi tvaį¹ƒ atÄ«tamaddhānaį¹ƒ na tvaį¹ƒ na
bhavissasi? Atthi tvaį¹ƒ etarahi, na tvaį¹ƒ natthÄ«?’Ti evaį¹ƒ puį¹­į¹­ho ‘haį¹ƒ
bhante evaį¹ƒ byākareyyaį¹ƒ: ahosāhaį¹ƒ1 atÄ«tamaddhānaį¹ƒ, nāhaį¹ƒ na ahosiį¹ƒ.
Bhavissāmahaį¹ƒ anāgatamaddhānaį¹ƒ, nāhaį¹ƒ na bhavissāmi. Atthāhaį¹ƒ etarahi,
nāhaį¹ƒ natthÄ«ti. Evaį¹ƒ puį¹­į¹­ho ‘haį¹ƒ bhante evaį¹ƒ byākareyyanti. ”

 

Sace pana taį¹ƒ citta evaį¹ƒ puccheyyuį¹ƒ: yo te ahosi atÄ«to attapaį¹­ilābho
sveva2 te attapaį¹­ilābho sacco, mogho anāgato, mogho paccuppanno? Yo te3
bhavissati anāgato attapaį¹­ilābho, sveva te attapaį¹­ilābho sacco, mogho
atÄ«to, mogho paccuppanno attapaį¹­ilābho. Sveva te attapaį¹­ilābho sacco,
mogho atÄ«to, mogho anāgato? Ti evaį¹ƒ puį¹­į¹­ho tvaį¹ƒ citta kinti
byākareyyāsÄ«?”Ti.

 

1. Ahosahaį¹ƒ,
2. Soyeva, (syāma)
3. Yo vā te, [PTS]

 

[BJT Page 434] [\x 434/]

 

Sace pana maį¹ƒ bhante evaį¹ƒ puccheyyuį¹ƒ: yo te [PTS Page 201]
[\q 201/] ahosi atÄ«to attapaį¹­ilābho, sveva te attapaį¹­ilābho sacco,
mogho anāgato, mogho paccuppanno? Yo te bhavissati anāgato
attapaį¹­ilābho, sveva te attapaį¹­ilābho sacco, mogho atÄ«to, mogho
paccuppanno? Yo te etarahi paccuppanno attapaį¹­ilābho, sveva te
attapaį¹­ilābho sacco, mogho atÄ«to, mogho anāgato? Ti. Evaį¹ƒ puį¹­į¹­ho ahaį¹ƒ
bhante evaį¹ƒ byākareyyaį¹ƒ: yo me ahosi atÄ«to attapaį¹­ilābho, sveva me
attapaį¹­ilābho tasmiį¹ƒ samaye sacco ahosi, mogho anāgato, mogho
paccuppanno. Yo1 me bhavissati anāgato attapaį¹­ilābho, sveva me
attapaį¹­ilābho tasmiį¹ƒ samaye sacco bhavissati, mogho paccuppanno. Yo me
etarahi paccuppanno attapaį¹­ilābho, sveva me attapaį¹­ilābho sacco, mogho
atÄ«to, mogho anāgato?Ti. Evaį¹ƒ puį¹­į¹­ho ahaį¹ƒ bhante evaį¹ƒ byākareyyanti.

 

“Evameva kho citta yasmiį¹ƒ samaye oįø·Äriko attapaį¹­ilābho hoti, neva tasmiį¹ƒ
samaye manomayo attapaį¹­ilābho’ti saį¹…khaį¹ƒ gacchati. Na arÅ«po
attapaį¹­ilābho’ti saį¹…khaį¹ƒ gacchati. Oįø·Äriko attapaį¹­ilābho’tveva tasmiį¹ƒ
samaye saį¹…khaį¹ƒ gacchati. Yasmiį¹ƒ citta samaye manomayo attapaį¹­ilābho
hoti, neva tasmiį¹ƒ samaye oįø·Äriko attapaį¹­ilābho’ti saį¹…khaį¹ƒ gacchati. Na
arÅ«po attapaį¹­ilābho’ti saį¹…khaį¹ƒ gacchati. Manomayo attapaį¹­ilābho’tveva
tasmiį¹ƒ samaye saį¹…khaį¹ƒ gacchati. Yasmiį¹ƒ citta samaye arÅ«po attapaį¹­ilābho
hoti, neva tasmiį¹ƒ samaye oįø·Äriko attapaį¹­ilābho’ti saį¹…khaį¹ƒ gacchati, na
manomayo attapaį¹­ilābho’ti saį¹…khaį¹ƒ gacchati. ArÅ«po attapaį¹­ilābho’tveva
tasmiį¹ƒ samaye saį¹…khaį¹ƒ gacchati.

 

Seyyathāpi citta gavā khÄ«raį¹ƒ, khÄ«ramhā dadhi, dadhimhā navanÄ«taį¹ƒ,
navanÄ«tamhā sappi, sappimhā sappimaį¹‡įøo, yasmiį¹ƒ samaye khÄ«raį¹ƒ hoti, neva
tasmiį¹ƒ samaye dadhÄ«ti saį¹…khaį¹ƒ gacchati. Na navanÄ«tanti saį¹…khaį¹ƒ gacchati.
Na sappÄ«ti saį¹…khaį¹ƒ gacchati. Na sappimaį¹‡įøoti saį¹…khaį¹ƒ gacchati. KhÄ«raį¹ƒ
tveva tasmiį¹ƒ samaye saį¹…khaį¹ƒ gacchati. Yasmi samaye dadhi hoti, neva
tasmiį¹ƒ samaye navanÄ«tanti saį¹…khaį¹ƒ gacchati. Na sappÄ«ti saį¹…khaį¹ƒ gacchati.
Na sappimaį¹‡įøoti saį¹…khaį¹ƒ gacchati. Yasmiį¹ƒ samaye navanÄ«taį¹ƒ hoti, neva
tasmiį¹ƒ samaye sappinti saį¹…khaį¹ƒ gacchati. Na sappimaį¹‡įøoti saį¹…khaį¹ƒ
gacchati. Na khÄ«ranti saį¹…khaį¹ƒ gacchati. Yasmiį¹ƒ samaye sappi hoti, neva
tasmiį¹ƒ samaye sappimaį¹‡įøoti saį¹…khaį¹ƒ gacchati. Na khÄ«ranti saį¹…khaį¹ƒ
gacchati. Na dadhÄ«ti saį¹…khaį¹ƒ gacchati. Yasmiį¹ƒ samaye sappimaį¹‡įøo hoti,
neva tasmiį¹ƒ samaye khÄ«ranti saį¹…khaį¹ƒ gacchati. Na dadhÄ«ti saį¹…khaį¹ƒ
gacchati. Na navanÄ«tanti saį¹…khaį¹ƒ gacchati. ‘Sappimaį¹‡įøo’tveva tasmiį¹ƒ
samaye saį¹…khaį¹ƒ gacchati. [PTS Page 202] [\q
202/] yasmiį¹ƒ samaye oįø·Äriko attapaį¹­ilābho hoti, neva tasmiį¹ƒ samaye
manomayo attapaį¹­ilābho’ti saį¹…khaį¹ƒ gacchati. Na arÅ«po attapaį¹­ilābho’ti
saį¹…khaį¹ƒ gacchati. ‘Oįø·Äriko attapaį¹­ilābho’tveva tasmiį¹ƒ samaye saį¹…khaį¹ƒ
gacchati. Yasmiį¹ƒ citta samaye manomayo attapaį¹­ilābho hoti, neva tasmiį¹ƒ
samaye arÅ«po attapaį¹­ilābho’ti saį¹…khaį¹ƒ gacchati. Na oįø·Äriko
attapaį¹­ilābho’ti saį¹…khaį¹ƒ gacchati. ‘Manomayo attapaį¹­ilābho’tveva tasmiį¹ƒ
samaye saį¹…khaį¹ƒ gacchati. Yasmiį¹ƒ citta samaye arÅ«po attapaį¹­ilābho hoti,
neva tasmiį¹ƒ samaye oįø·Äriko attapaį¹­ilābho’ti saį¹…khaį¹ƒ gacchati. Na
manomayo attapaį¹­ilābho’ti saį¹…khaį¹ƒ gacchati. ‘ArÅ«po attapaį¹­ilābho’tveva
tasmiį¹ƒ samaye saį¹…khaį¹ƒ gacchati.

 

1. Yo ca, syā yo vā, [PTS.]

 

[BJT Page 436] [\x 436/]

 

Imā1 kho citta lokasamaƱƱā lokaniruttiyo lokavohārā lokapaƱƱattiyo yāhi tathāgato voharati aparāmasanti.

 

Evaį¹ƒ vutte poį¹­į¹­hapādo paribbājako bhagavantaį¹ƒ etadavoca: abhikkantaį¹ƒ
bhante. Abhikkantaį¹ƒ bhante. Seyyathāpi bhante nikkujjitaį¹ƒ vā ukkujjeyya,
paį¹­icchannaį¹ƒ vā vivareyya, mÅ«įø·hassa vā maggaį¹ƒ ācikkheyya, andhakāre vā
telapajjotaį¹ƒ dhāreyya ‘cakkhumanto rÅ«pāni dakkhintÄ«’ti, evameva bhante
bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaį¹ƒ bhante bhagavantaį¹ƒ
saraį¹‡aį¹ƒ gacchāmi dhammaƱca bhikkhusaį¹…ghaƱca. Upāsakaį¹ƒ maį¹ƒ bhante
bhagavā2 dhāretu ajjatagge pāį¹‡upetaį¹ƒ saraį¹‡aį¹ƒ gatanti.

 

Citto pana hatthisāriputto bhagavantaį¹ƒ etadavoca: abhikkantaį¹ƒ bhante
abhikkantaį¹ƒ bhante. Seyyathāpi bhante nikkujjitaį¹ƒ vā ukkujjeyya,
paį¹­icchannaį¹ƒ vā vivareyya, mÅ«įø·hassa vā maggaį¹ƒ ācikkheyya, andhakāre vā
telapajjotaį¹ƒ dhāreyya ‘cakkhumanto rÅ«pāni dakkhintÄ«’ti, evameva bhante
bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaį¹ƒ bhante bhagavantaį¹ƒ
saraį¹‡aį¹ƒ gacchāmi dhammaƱca bhikkhusaį¹…ghaƱca. Labheyyāhaį¹ƒ bhante
bhagavato santike pabbajjaį¹ƒ, labheyyaį¹ƒ upasampadanti.

 

Alattha kho citto hatthisāriputto bhagavato santike pabbajjaį¹ƒ. Alattha
upasampadaį¹ƒ. AcirÅ«pasampanno kho panāyasmā citto hatthisāriputto eko
vÅ«pakaį¹­į¹­ho appamatto viharanto na cirasseva yassatthāya kulaputtā
sammadeva agārasmā anagāriyaį¹ƒ [PTS Page 203]
[\q 203/] pabbajanti tadanuttaraį¹ƒ brahmacariyapariyosānaį¹ƒ diį¹­į¹­heva
dhamme sayaį¹ƒ abhiƱƱā sacchikatvā upasampajja vihāsi. KhÄ«į¹‡Ä jāti, vusitaį¹ƒ
brahmacariyaį¹ƒ, kataį¹ƒ karaį¹‡Ä«yaį¹ƒ, nāparaį¹ƒ itthattayā’ti abbhaƱƱāsi.
AƱƱataro ca kho panāyasmā citto hatthisāriputto arahataį¹ƒ ahosÄ«ti.

 

Poį¹­į¹­hapādasuttaį¹ƒ niį¹­į¹­hitaį¹ƒ navamaį¹ƒ.

 

1. Itimā, [PTS.]
2. Bhagavā. Syā, bhavaį¹ƒ gotamo, sÄ«mu.

 

[BJT Page 438] [\x 438/]

 

10

 

[PTS Page 204] [\q 204/] subhasuttaį¹ƒ

 

1. Evaį¹ƒ me sutaį¹ƒ. Ekaį¹ƒ samayaį¹ƒ āyasmā ānando sāvatthiyaį¹ƒ viharati
jetavane anāthapiį¹‡įøikassa ārāme aciraparinibbute bhagavati. Tena kho
pana samayena subho māį¹‡avo todeyyaputto sāvatthiyaį¹ƒ paį¹­ivasati
kenacideva karaį¹‡Ä«yena.

 

2. Atha kho subho māį¹‡avo todeyyaputto aƱƱataraį¹ƒ māį¹‡avakaį¹ƒ āmantesi: ehi
tvaį¹ƒ māį¹‡avaka, yena samaį¹‡o ānando tenupasaį¹…kama. Upasaį¹…kamitvā mama
vacanena samaį¹‡aį¹ƒ ānandaį¹ƒ appabādhaį¹ƒ appātaį¹…kaį¹ƒ lahuį¹­į¹­hānaį¹ƒ balaį¹ƒ
phāsuvihāraį¹ƒ puccha “subho māį¹‡avo tedeyyaputto bhavantaį¹ƒ ānandaį¹ƒ
appābādhaį¹ƒ appātaį¹…kaį¹ƒ lahuį¹­į¹­hānaį¹ƒ balaį¹ƒ phāsuvihāraį¹ƒ pucchatÄ«”ti. Evaį¹ƒ
ca vadehi “sādhu kira bhavaį¹ƒ ānando yena subhassa māį¹‡avassa
todeyyaputtassa nivesanaį¹ƒ tenupasaį¹…kamatu anukampaį¹ƒ upādāyā”ti.

 

3. ‘Evaį¹ƒ bho’ti kho so māį¹‡avako subhassa māį¹‡avassa todeyyaputtassa
paį¹­issutvā yenāyasmā ānando tenupasaį¹…kami. Upasaį¹…kamitvā āyasmatā
ānandena saddhiį¹ƒ sammodi. SammodanÄ«yaį¹ƒ kathaį¹ƒ sārāį¹‡Ä«yaį¹ƒ1 vÄ«tisāretvā
ekamantaį¹ƒ nisÄ«di. Ekamantaį¹ƒ nisinno kho so māį¹‡avako āyasmantaį¹ƒ ānandaį¹ƒ
etadavoca: subho māį¹‡avo todeyyaputto bhavantaį¹ƒ ānandaį¹ƒ appābādhaį¹ƒ
appātaį¹…kaį¹ƒ lahuį¹­į¹­hānaį¹ƒ balaį¹ƒ phāsuvihāraį¹ƒ pucchati. Evaį¹ƒ ca vadeti
“sādhu kira bhavaį¹ƒ ānando yena subhassa māį¹‡avassa todeyyaputtassa [PTS Page 205] [\q 205/] nivesanaį¹ƒ tenupasaį¹…kamatu anukampaį¹ƒ upādāyā”ti.

 

4. Evaį¹ƒ vutte āyasmā ānando taį¹ƒ māį¹‡avakaį¹ƒ etadavoca: akālo kho māį¹‡avaka.
Atthi me ajja bhesajjamattā pÄ«tā. Appevanāma svepi upasaį¹…kameyyāma
kālaƱca samayaƱca upādāyāti. ‘Evaį¹ƒ bho’ti kho so māį¹‡avako āyasmato
ānandassa paį¹­issutvā uį¹­į¹­hāyāsanā yena subho māį¹‡avo todeyyaputto
tenupasaį¹…kami. Upasaį¹…kamitvā subhaį¹ƒ māį¹‡avaį¹ƒ todeyyaputtaį¹ƒ etadavoca:
“avocumha2 kho mayaį¹ƒ bhoto vacanena taį¹ƒ bhavantaį¹ƒ ānandaį¹ƒ: subho māį¹‡avo
todeyyaputto bhavantaį¹ƒ ānandaį¹ƒ appābādhaį¹ƒ appātaį¹…kaį¹ƒ lahuį¹­į¹­hānaį¹ƒ balaį¹ƒ
phāsuvihāraį¹ƒ pucchati. Evaį¹ƒ ca vadeti ’sādhu kira bhavaį¹ƒ ānando yena
subhassa māį¹‡avassa todeyyaputtassa nivesanaį¹ƒ tenupasaį¹…kamatu anukampaį¹ƒ
upādāyā’ti. Evaį¹ƒ vutte bho samaį¹‡o ānando maį¹ƒ etadavoca: ‘akālo kho
māį¹‡avaka. Atthi me ajja bhesajjamattā pÄ«tā. Appeva nāma svepi
upasaį¹…kameyyāma kālaƱca samayaƱca upādāyā”ti. “Ettāvatāpi kho bho
katameva etaį¹ƒ, yato so bho bhavaį¹ƒ3 ānando okāsamakāsi svātanāyapi
upasaį¹…kamanāyā”ti.

 

1. Kathāį¹ƒ saį¹ƒraƱjanÄ«yāį¹ƒ (mahāyānagatthesu)
2. Avocumhā, sīmu.
3. Kho so bhavaį¹ƒ, [PTS.]

 

[BJT Page 440] [\x 440/]

 

5. Atha kho āyasmā ānando tassā rattiyā accayena pubbanhasamayaį¹ƒ
nivāsetvā pattacÄ«varaį¹ƒ ādāya cetakena bhikkhunā pacchāsamaį¹‡ena yena
subhassa māį¹‡avassa todeyyaputtassa nivesanaį¹ƒ tenupasaį¹…kami.
Upasaį¹…kamitvā paƱƱatte āsane nisÄ«di. Atha kho subho māį¹‡avo todeyyaputto
yenāyasmā ānando tenupasaį¹…kami. Upasaį¹…kamitvā āyasmatā ānandena saddhiį¹ƒ
sammodi. SammodanÄ«yaį¹ƒ kathaį¹ƒ sārāį¹‡Ä«yaį¹ƒ vÄ«tisāretvā ekamantaį¹ƒ nisÄ«di.

 

6. Ekamantaį¹ƒ nisinno kho subho māį¹‡avo todeyyaputto āyasmantaį¹ƒ ānandaį¹ƒ etadavoca: [PTS Page 206]
[\q 206/] “bhavaį¹ƒ hi ānando tassa bhoto gotamassa dÄ«gharattaį¹ƒ
upaį¹­į¹­hāko santikāvacaro samÄ«pacārÄ«. Bhavaį¹ƒ etaį¹ƒ ānando jāneyya yesaį¹ƒ so
bhavaį¹ƒ gotamo dhammānaį¹ƒ vaį¹‡į¹‡avādÄ« ahosi, yattha ca imaį¹ƒ janataį¹ƒ
samādapesi nivesesi patiį¹­į¹­hāpesi. Katamesānaį¹ƒ kho bho ānanda dhammānaį¹ƒ
so bhavaį¹ƒ gotamo vaį¹‡į¹‡avādÄ« ahosi? Kattha ca imaį¹ƒ janataį¹ƒ samādapesi
nivesesi patiį¹­į¹­hāpesÄ«?”Ti.

 

7. “Tiį¹‡į¹‡aį¹ƒ kho māį¹‡ava khandhānaį¹ƒ so bhagavā vaį¹‡į¹‡avādÄ« ahosi. Ettha ca
imaį¹ƒ janataį¹ƒ samādapesi nivesesi patiį¹­į¹­hāpesi. Katamesaį¹ƒ tiį¹‡į¹‡aį¹ƒ?
Ariyassa sīlakkhandhassa ariyassa samādhikkhandhassa ariyassa
paƱƱākkhandhassa. Imesaį¹ƒ kho māį¹‡ava tiį¹‡į¹‡aį¹ƒ khandhānaį¹ƒ so bhagavā
vaį¹‡į¹‡avādÄ« ahosi. Ettha ca imaį¹ƒ janataį¹ƒ samādapesi nivesesi
patiį¹­į¹­hāpesÄ«”ti.

 

8. “Katamo pana so bho ānanda ariyo sÄ«lakkhandho yassa so bhavaį¹ƒ gotamo
vaį¹‡į¹‡avādÄ« ahosi, yattha ca imaį¹ƒ janataį¹ƒ samādapesi nivesesi
patiį¹­į¹­hāpesÄ«?”Ti.

 

9. “Idha māį¹‡ava tathāgato loke uppajjati arahaį¹ƒ sammāsambuddho
vijjācaraį¹‡asampanno sugato lokavidÅ« anuttaro purisadammasārathÄ« satthā
devamanussānaį¹ƒ buddho bhagavā. So imaį¹ƒ lokaį¹ƒ sadevakaį¹ƒ samārakaį¹ƒ
sabrahmakaį¹ƒ sassamaį¹‡abrāhmaį¹‡iį¹ƒ pajaį¹ƒ sadevamanussaį¹ƒ sayaį¹ƒ abhiƱƱā
sacchikatvā pavedeti. So dhammaį¹ƒ deseti ādikalyāį¹‡aį¹ƒ majjhekalyāį¹‡aį¹ƒ
pariyosānakalyāį¹‡aį¹ƒ sātthaį¹ƒ sabyaƱjanaį¹ƒ kevalaparipuį¹‡į¹‡aį¹ƒ parisuddhaį¹ƒ.
Brahmacariyaį¹ƒ pakāseti.

 

[BJT Page 442] [\x 442/] (108)
10(29) Taį¹ƒ dhammaį¹ƒ suį¹‡Äti gahapati vā gahapatiputto vā aƱƱatarasmiį¹ƒ vā
kule paccājāto. So taį¹ƒ dhammaį¹ƒ sutvā tathāgate saddhaį¹ƒ paį¹­ilabhati. So
tena saddhāpaį¹­ilābhena samannāgato iti paį¹­isaį¹ƒcikkhati: ’sambādho
gharāvaso rajāpatho1. Abbhokāso pabbajjā. Nayidaį¹ƒ sukaraį¹ƒ agāraį¹ƒ
ajjhāvasatā ekantaparipuį¹‡į¹‡aį¹ƒ ekantaparisuddhaį¹ƒ saį¹ƒkhalikhitaį¹ƒ
brahmacariyaį¹ƒ carituį¹ƒ. YannÅ«nāhaį¹ƒ kesamassuį¹ƒ ohāretvā kāsāyāni vatthāni
acchādetvā agārasmā anagāriyaį¹ƒ pabbajeyya’nti.

 

1. Rajopatho, katthaci.

 

11.So aparena samayena appaį¹ƒ vā bhogakkhandhaį¹ƒ pahāya mahantaį¹ƒ vā
bhogakkhandhaį¹ƒ pahāya appaį¹ƒ vā Ʊātiparivaį¹­į¹­aį¹ƒ pahāya mahantaį¹ƒ vā
Ʊātiparivaį¹­į¹­aį¹ƒ pahāya kesamassuį¹ƒ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā
agārasmā anagāriyaį¹ƒ pabbajati. So evaį¹ƒ pabbajito samāno
pātimokkhasaį¹ƒvarasaį¹ƒvuto viharati ācāragocarasampanno aį¹‡umattesu vajjesu
bhayadassāvī. Samādāya sikkhati sikkhāpadesu kāyakammavacīkammena
samannāgato kusalena. Parisuddhājīvo sīlasampanno indriyesu guttadvāro
bhojane mattaĆ±Ć±Å« satisampajaƱƱesu samannāgato santuį¹­į¹­ho.

 

12.(29) KathaƱca māį¹‡ava bhikkhu sÄ«lasampanno hoti? Idha māį¹‡ava bhikkhu
pāį¹‡Ätipātaį¹ƒ pahāya pāį¹‡Ätipātā paį¹­ivirato hoti nihitadaį¹‡įøo nihitasattho
lajjÄ« dayāpanno. Sabbapāį¹‡abhÅ«tahitānukampÄ« viharati. Idampi’ssa hoti
sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

13.Adinnādānaį¹ƒ pahāya adinnādānā paį¹­ivirato hoti dinnādāyÄ«
dinnapāį¹­ikaį¹…khÄ«. Athenena sucibhÅ«tena attanā viharati. Idampi’ssa hoti
sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

14.Abrahmacariyaį¹ƒ pahāya brahmacārÄ« hoti ārācārÄ«1 virato methunā gāmadhammā. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

15.Musāvādaį¹ƒ pahāya musāvādā paį¹­ivirato hoti saccavādÄ« saccasandho
theto2 paccayiko avisaį¹ƒvādako lokassa. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

[BJT Page 444 [\x 444/] 16.]Pisuį¹‡aį¹ƒ vācaį¹ƒ3 pahāya pisuį¹‡Äya vācāya
paį¹­ivirato hoti. Ito sutvā na amutra akkhātā imesaį¹ƒ bhedāya. Amutra vā
sutvā na imesaį¹ƒ akkhātā amÅ«saį¹ƒ bhedāya. Iti bhinnānaį¹ƒ vā sandhātā,
sahitānaį¹ƒ vā anuppadātā4 samaggārāmo5 samaggarato samagganandiį¹ƒ
samaggakaraį¹‡iį¹ƒ vācaį¹ƒ bhāsitā hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

17.Pharusaį¹ƒ vācaį¹ƒ6 pahāya pharusāya vācāya paį¹­ivirato hoti. Yā sā vācā
neįø·Ä kaį¹‡į¹‡asukhā pemanÄ«yā7 hadayaį¹…gamā porÄ« bahujanakantā bahujanamanāpā,
tathārÅ«paį¹ƒ8 vācaį¹ƒ bhāsitā hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

18.Samphappalāpaį¹ƒ pahāya samphappalāpā paį¹­ivirato hoti kālavādÄ«
bhÅ«tavādÄ« atthavādÄ« dhammavādÄ« vinayavādÄ«. Nidhānavatiį¹ƒ vācaį¹ƒ bhāsitā
hoti kālena sāpadesaį¹ƒ pariyantavatiį¹ƒ atthasaƱhitaį¹ƒ. Idampi’ssa hoti
sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

1. Anācāri, machasaį¹ƒ.
2. į¹¬heto, syā.
3. Pisuį¹‡Ävācaį¹ƒ, [PTS.]
4. Anuppādātā, [PTS.]
5. Samaggarāmo, machasaį¹ƒ.
6. Pharusāvācaį¹ƒ, [PTS.] Sitira
7. Pemaniyā, machasaį¹ƒ. 8. EvarÅ«piį¹ƒ. [PTS.] Sitira.
19.(30) BÄ«jagāmabhÅ«tagāmasamārambhā1 paį¹­ivirato hoti. Ekabhattiko2 hoti
rattÅ«parato3 paį¹­ivirato4 vikālabhojanā. NaccagÄ«tavāditavisÅ«kadassanā5
paį¹­ivirato hoti. Mālāgandhavilepanadhāraį¹‡amaį¹‡įøanavibhusanaį¹­į¹­hānā
paį¹­ivirato hoti. Uccāsayanamahāsayanā paį¹­ivirato hoti.
JātarÅ«parajatapaį¹­iggahaį¹‡Ä6 paį¹­ivirato hoti. ĀmakadhaƱƱapaį¹­iggahaį¹‡Ä6
paį¹­ivirato hoti. Āmakamaį¹ƒsapaį¹­iggahaį¹‡Ä6 paį¹­ivirato hoti.
Itthikumārikapaį¹­iggahaį¹‡Ä6 paį¹­ivirato hoti. Dāsidāsapaį¹­iggahaį¹‡Ä6
paį¹­ivirato hoti. Ajeįø·akapaį¹­iggahaį¹‡Ä6 paį¹­ivirato hoti.
Kukkuį¹­asÅ«karapaį¹­iggahaį¹‡Ä6 paį¹­ivirato hoti. Hatthigavassavaįø·avā7
paį¹­iggahaį¹‡Ä paį¹­ivirato hoti. Khettavatthupaį¹­iggahaį¹‡Ä paį¹­ivirato hoti.
DÅ«teyyapaheį¹‡a8 gamanānuyogā paį¹­ivirato hoti. Kayavikkayā paį¹­ivirato
hoti. TulākÅ«į¹­akaį¹ƒsakÅ«į¹­amānakÅ«į¹­Ä9 paį¹­ivirato hoti.
Ukkoį¹­anavaƱcananikatisāci10 yogā paį¹­ivirato hoti.
Chedanavadhabandhanaviparāmosaālopasahasākārā11 paį¹­ivirato hoti.
Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

CullasÄ«laį¹ƒ12 niį¹­į¹­hitaį¹ƒ

 

[BJT Page 446] [\x 446/]
20(31) Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ bÄ«jagāmabhÅ«tagāmasamārambhaį¹ƒ13 anuyuttā viharanti,
seyyathÄ«daį¹ƒ: mÅ«labÄ«jaį¹ƒ khandhabÄ«jaį¹ƒ phalubÄ«jaį¹ƒ14 aggabÄ«jaį¹ƒ
bijabÄ«jameva15 paƱcamaį¹ƒ. Iti vā itievarÅ«pā16
bÄ«jagāmabhÅ«tagāmasamārambhā17 paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

21 (32) Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ sannidhikāraparibhogaį¹ƒ anuyuttā viharanti,
seyyathÄ«daį¹ƒ: annasannidhiį¹ƒ pānasannidhiį¹ƒ vatthasannidhiį¹ƒ yānasannidhiį¹ƒ
sayanasannidhiį¹ƒ gandhasannidhiį¹ƒ āmisasannidhiį¹ƒ. Iti vā iti evarÅ«pā
sannidhikāraparibhogā paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

1. Samārabbhā, machasaį¹ƒ.
2. Ekaį¹ƒ bhattiko, machasaį¹ƒ.
3. Rattuparato, machasaį¹ƒ.
4. Virato, the. Se.
5. VisÅ«kaį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
6. Pariggahaį¹‡Ä, (sabbattha)
7. Gavassaį¹ƒ, se. Vaįø·avaį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
8. Pahiį¹‡a, sÄ«mu. Machasa. Syā.
9. KÅ«į¹­aį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
10. Sāvi, machasaį¹ƒ.
11. Sahasaį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
12. CÅ«įø·a sÄ«laį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
13. Samārabbhā, machasaį¹ƒ.
14. Phalaį¹ƒ, se. Phaluį¹ƒ, si. The.
15. Bija bÄ«jaį¹ƒ eva. The.
16. Iti evarupā, kesuci.
17. Samārabbhā, machasaį¹ƒ.

 

22(33) Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ visÅ«kadassanaį¹ƒ anuyuttā viharanti, seyyathÄ«daį¹ƒ:
naccaį¹ƒ gÄ«taį¹ƒ vāditaį¹ƒ pekkhaį¹ƒ akkhātaį¹ƒ pāį¹‡issaraį¹ƒ vetālaį¹ƒ kumbhathÅ«naį¹ƒ
sobhanakaį¹ƒ1 caį¹‡įøÄlaį¹ƒ vaį¹ƒsaį¹ƒ dhopanakaį¹ƒ2 hatthiyuddhaį¹ƒ assayuddhaį¹ƒ
mahisayuddhaį¹ƒ3 usabhayuddhaį¹ƒ ajayuddhaį¹ƒ meį¹‡įøayuddhaį¹ƒ4 kukkuį¹­ayuddhaį¹ƒ
vaį¹­į¹­akayuddhaį¹ƒ daį¹‡įøayuddhaį¹ƒ muį¹­į¹­hiyuddhaį¹ƒ5 nibbuddhaį¹ƒ uyyodhikaį¹ƒ
balaggaį¹ƒ senābyÅ«haį¹ƒ aį¹‡Ä«kadassanaį¹ƒ6. Iti vā iti evarÅ«pā visÅ«kadassanā
paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

23(34) Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ jÅ«tappamādaį¹­į¹­hānānuyogaį¹ƒ anuyuttā viharanti,
seyyathÄ«daį¹ƒ: aį¹­į¹­hapadaį¹ƒ dasapadaį¹ƒ ākāsaį¹ƒ parihārapathaį¹ƒ santikaį¹ƒ
khalikaį¹ƒ ghaį¹­ikaį¹ƒ salākahatthaį¹ƒ akkhaį¹ƒ paį¹…gacÄ«raį¹ƒ vaį¹…kakaį¹ƒ mokkhacikaį¹ƒ
ciį¹…gulakaį¹ƒ pattāįø·hakaį¹ƒ rathakaį¹ƒ dhanukaį¹ƒ akkharikaį¹ƒ manesikaį¹ƒ
yathāvajjaį¹ƒ. Iti vā iti evarÅ«pā jÅ«tappamādaį¹­į¹­hānānuyogā paį¹­ivirato hoti.
Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

[BJT Page 448] [\x 448/]
24(35) Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ uccāsayanamahāsayanaį¹ƒ anuyuttā viharanti,
seyyathÄ«daį¹ƒ: āsandiį¹ƒ pallaį¹…kaį¹ƒ gonakaį¹ƒ cittakaį¹ƒ paį¹­ikaį¹ƒ paį¹­alikaį¹ƒ
tÅ«likaį¹ƒ vikatikaį¹ƒ uddalomiį¹ƒ ekantalomiį¹ƒ kaį¹­į¹­hissaį¹ƒ koseyyaį¹ƒ kuttakaį¹ƒ
hatthattharaį¹ƒ assattharaį¹ƒ rathattharaį¹ƒ ajinappaveį¹‡iį¹ƒ
kādalimigapavarapaccattharaį¹‡aį¹ƒ sauttaracchadaį¹ƒ ubhatolohitakÅ«padhānaį¹ƒ.
Iti vā iti evarÅ«pā uccāsayanamahāsayanā paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti
sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

1. Sobhanagarakaį¹ƒ, katthaci. Sobhanakarakaį¹ƒ, [PTS.] Sobhanagharakaį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
2. Dhovanaį¹ƒ, katthaci. Dhopanaį¹ƒ, sitira.
3. Mahiį¹ƒsaį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
4. Meį¹‡įøakaį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
5. SÄ«hala potthakesu na dissati.
6. Anīka - kesuci.

 

25(36) Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ maį¹‡įøanavibhusanaį¹­į¹­hānānuyogaį¹ƒ anuyuttā viharanti,
seyyathÄ«daį¹ƒ: ucchādanaį¹ƒ parimaddanaį¹ƒ nahāpanaį¹ƒ sambāhanaį¹ƒ ādāsaį¹ƒ aƱjanaį¹ƒ
mālāvilepanaį¹ƒ mukhacuį¹‡į¹‡akaį¹ƒ1 mukhalepanaį¹ƒ2 hatthabandhaį¹ƒ sikhābandhaį¹ƒ
daį¹‡įøakaį¹ƒ nāįø·ikaį¹ƒ khaggaį¹ƒ chattaį¹ƒ citrÅ«pāhanaį¹ƒ uį¹‡hÄ«saį¹ƒ maį¹‡iį¹ƒ vālavÄ«janiį¹ƒ
odātāni vatthāni dīghadasāni. Iti vā iti evarūpā
maį¹‡įøanavibhusanaį¹­į¹­hānānuyogā paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

26(37) Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ tiracchānakathaį¹ƒ anuyuttā viharanti, seyyathÄ«daį¹ƒ:
rājakathaį¹ƒ corakathaį¹ƒ mahāmattakathaį¹ƒ senākathaį¹ƒ bhayakathaį¹ƒ
yuddhakathaį¹ƒ annakathaį¹ƒ pānakathaį¹ƒ vatthakathaį¹ƒ sayanakathaį¹ƒ mālākathaį¹ƒ
gandhakathaį¹ƒ Ʊātikathaį¹ƒ yānakathaį¹ƒ gāmakathaį¹ƒ nigamakathaį¹ƒ nagarakathaį¹ƒ
janapadakathaį¹ƒ itthikathaį¹ƒ purisakathaį¹ƒ (kumārakathaį¹ƒ kumārikathaį¹ƒ)3
sÅ«rakathaį¹ƒ visikhākathaį¹ƒ kumbhaį¹­į¹­hānakathaį¹ƒ pubbapetakathaį¹ƒ
nānattakathaį¹ƒ lokakkhāyikaį¹ƒ samuddakkhāyikaį¹ƒ itibhavābhavakathaį¹ƒ. Iti vā
itievarÅ«pāya tiracchānakathāya paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti
sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

27(38) Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pā viggāhikakathaį¹ƒ anuyuttā viharanti, seyyathÄ«daį¹ƒ:
“na tvaį¹ƒ imaį¹ƒ dhammavinayaį¹ƒ ājānāsi. Ahaį¹ƒ imaį¹ƒ dhammavinayaį¹ƒ ājānāmi.
Kiį¹ƒ tvaį¹ƒ imaį¹ƒ dhammavinayaį¹ƒ ājānissasi? Micchāpaį¹­ipanno tvamasi.
Ahamasmi sammāpaį¹­ipanno. Sahitaį¹ƒ me, asahitaį¹ƒ te. Pure vacanÄ«yaį¹ƒ pacchā
avaca. Pacchā vacanÄ«yaį¹ƒ pure avaca. Āciį¹‡į¹‡aį¹ƒ4 te viparāvattaį¹ƒ. Āropito te
vādo. NiggahÄ«to tvamasi. Cara vādappamokkhāya. Nibbeį¹­hehi vā sace
pahosÄ«”ti. Iti vā itievarÅ«pāya viggāhikakathāya paį¹­ivirato hoti.
Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

[BJT Page 450] [\x 450/]
28(39) Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ dÅ«teyyapahiį¹‡agamanānuyogamanuyuttā viharanti,
seyyathÄ«daį¹ƒ: raƱƱaį¹ƒ rājamahāmattānaį¹ƒ khattiyānaį¹ƒ brāhmaį¹‡Änaį¹ƒ
gahapatikānaį¹ƒ kumārānaį¹ƒ “idha gaccha. Amutrāgaccha. Idaį¹ƒ hara. Amutra
idaį¹ƒ āharā”ti. Iti vā itievarÅ«pā dÅ«teyyapahiį¹‡agamanānuyogā paį¹­ivirato
hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

1. Mukhacuį¹‡į¹‡aį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
2. Mukhālepanaį¹ƒ, sÄ«mu.
3. Marammapotthakesuyeva dissate
4. Aviciį¹‡į¹‡aį¹ƒ, kesuci.

 

29(40) Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te kuhakā ca honti lapakā ca nemittikā ca nippesikā ca lābhena
ca lābhaį¹ƒ nijigiį¹ƒsitāro. Iti vā itievarÅ«pā kuhanalapanā paį¹­ivirato
hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

MajjhimasÄ«laį¹ƒ niį¹­į¹­hitaį¹ƒ.

 

30(41) Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ1 kappenti,
seyyathÄ«daį¹ƒ: aį¹…gaį¹ƒ nimittaį¹ƒ uppātaį¹ƒ2 supiį¹‡aį¹ƒ3 lakkhaį¹‡aį¹ƒ mÅ«sikacchinnaį¹ƒ
aggihomaį¹ƒ dabbihomaį¹ƒ thusahomaį¹ƒ taį¹‡įøulahomaį¹ƒ sappihomaį¹ƒ telahomaį¹ƒ
mukhahomaį¹ƒ lohitahomaį¹ƒ aį¹…gavijjā vatthuvijjā khattavijjā4 sivavijjā
bhūtavijjā bhurivijjā ahivijjā visavijjā vicchikavijjā mūsikavijjā
sakuį¹‡avijjā vāyasavijjā pakkajjhānaį¹ƒ5 saraparittānaį¹ƒ migacakkaį¹ƒ. Iti vā
itievarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vā paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa
hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

31(42) Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ kappenti,
seyyathÄ«daį¹ƒ: maį¹‡ilakkhaį¹‡aį¹ƒ vatthalakkhaį¹‡aį¹ƒ daį¹‡įøalakkhaį¹‡aį¹ƒ6 asilakkhaį¹‡aį¹ƒ
usulakkhaį¹‡aį¹ƒ dhanulakkhaį¹‡aį¹ƒ āvudhalakkhaį¹‡aį¹ƒ7 itthilakkhaį¹‡aį¹ƒ
purisalakkhaį¹‡aį¹ƒ kumāralakkhaį¹‡aį¹ƒ kumārilakkhaį¹‡aį¹ƒ dāsalakkhaį¹‡aį¹ƒ
dāsilakkhaį¹‡aį¹ƒ hatthilakkhaį¹‡aį¹ƒ assalakkhaį¹‡aį¹ƒ mahisalakkhaį¹‡aį¹ƒ8
usabhalakkhaį¹‡aį¹ƒ golakkhaį¹‡aį¹ƒ9 ajalakkhaį¹‡aį¹ƒ meį¹‡įøalakkhaį¹‡aį¹ƒ10
kukkuį¹­alakkhaį¹‡aį¹ƒ vaį¹­į¹­akalakkhaį¹‡aį¹ƒ godhālakkhaį¹‡aį¹ƒ kaį¹‡į¹‡ikālakkhaį¹‡aį¹ƒ
kacchapalakkhaį¹‡aį¹ƒ migalakkhaį¹‡aį¹ƒ. Iti vā itievarÅ«pāya tiracchānavijjāya
micchājÄ«vā paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

[BJT Page 452] [\x 452/]
32(43) Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ kappenti
seyyathÄ«daį¹ƒ: raƱƱaį¹ƒ niyyānaį¹ƒ bhavissati, raƱƱaį¹ƒ aniyyānaį¹ƒ bhavissati,
abbhantarānaį¹ƒ raƱƱaį¹ƒ upayānaį¹ƒ bhavissati, bāhirānaį¹ƒ raƱƱaį¹ƒ apayānaį¹ƒ
bhavissati, bāhirānaį¹ƒ raƱƱaį¹ƒ upayānaį¹ƒ bhavissati, abbhantarānaį¹ƒ raƱƱaį¹ƒ
apayānaį¹ƒ bhavissati, abbhantarānaį¹ƒ raƱƱaį¹ƒ jayo bhavissati, abbhantarānaį¹ƒ
raƱƱaį¹ƒ parājayo bhavissati. Iti imassa jayo bhavissati. Imassa parājayo
bhavissati. Iti vā itievarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vā paį¹­ivirato
hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

1. JÄ«vitaį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
2. Uppādaį¹ƒ, sÄ«mu.
3. Supinaį¹ƒ, machasaį¹ƒ. Supiį¹‡akaį¹ƒ, si.
4. Khettaį¹ƒ, kesuci.
5. Pakkha, kesuci.
6. Daį¹‡įøalakkhaį¹‡aį¹ƒ satthalakkhaį¹‡aį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
7. Āyudha, kesuci.
8. Mahiį¹ƒsa, machasaį¹ƒ.
9. Goį¹‡a, machasaį¹ƒ.
10. Meį¹‡įøaka, kesuci.

 

33(44) Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ kappenti.
SeyyathÄ«daį¹ƒ: candaggāho bhavissati. Suriyaggāho bhavissati.
Nakkhattagāho bhavissati. Candimasuriyānaį¹ƒ pathagamanaį¹ƒ bhavissati.
Candimasuriyānaį¹ƒ uppathagamanaį¹ƒ bhavissati. Nakkhattānaį¹ƒ pathagamanaį¹ƒ
bhavissati. Nakkhattānaį¹ƒ uppathagamanaį¹ƒ bhavissati. Ukkāpāto bhavissati.
DÄ«sāįøÄho bhavissati. BhÅ«micālo bhavissati. Devadundubhi bhavissati.
Candimasuriyanakkhattānaį¹ƒ uggamanaį¹ƒ ogamanaį¹ƒ1 saį¹ƒkilesaį¹ƒ vodānaį¹ƒ
bhavissati. Evaį¹ƒvipāko candaggāho bhavissati. Evaį¹ƒvipāko suriyaggāho
bhavissati. Evaį¹ƒvipāko nakkhattaggāho bhavissati. Evaį¹ƒvipākaį¹ƒ
candimasuriyānaį¹ƒ pathagamanaį¹ƒ bhavissati. Evaį¹ƒvipākaį¹ƒ candimasuriyānaį¹ƒ
uppathagamanaį¹ƒ bhavissati. Evaį¹ƒvipākaį¹ƒ nakkhattānaį¹ƒ pathagamanaį¹ƒ
bhavissati. Evaį¹ƒvipākaį¹ƒ nakkhattānaį¹ƒ uppathagamanaį¹ƒ bhavissati.
Evaį¹ƒvipāko ukkāpāto bhavissati. Evaį¹ƒvipāko disāįøÄho bhavissati.
Evaį¹ƒvipāko bhÅ«micālo bhavissati. Evaį¹ƒvipāko devadundubhi bhavissati.
Evaį¹ƒvipāko candimasuriyanakkhattānaį¹ƒ uggamanaį¹ƒ ogamanaį¹ƒ saį¹…kilesaį¹ƒ
vodānaį¹ƒ bhavissati. Iti vā itievarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vā
paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

34(45) Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ kappenti.
SeyyathÄ«daį¹ƒ: subbuį¹­į¹­hikā bhavissati. Dubbuį¹­į¹­hikā bhavissati. Subhikkhaį¹ƒ
bhavissati. Dubbhikkhaį¹ƒ bhavissati. Khemaį¹ƒ bhavissati. Bhayaį¹ƒ
bhavissati. Rogo bhavissati. Ārogyaį¹ƒ bhavissati. Muddā gaį¹‡anā saį¹ƒkhānaį¹ƒ
kāveyyaį¹ƒ lokāyataį¹ƒ. Iti vā itievarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena
paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

[BJT Page 454] [\x 454/]
35(46) Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ kappenti.
SeyyathÄ«daį¹ƒ: āvāhanaį¹ƒ vivāhanaį¹ƒ saį¹ƒvadanaį¹ƒ vivadanaį¹ƒ saį¹ƒkiraį¹‡aį¹ƒ
vikiraį¹‡aį¹ƒ subhagakaraį¹‡aį¹ƒ dubbhagakaraį¹‡aį¹ƒ viruddhagabbhakaraį¹‡aį¹ƒ
jivhānitthambhanaį¹ƒ2 hanusaį¹ƒhananaį¹ƒ hatthābhijappanaį¹ƒ hanujappanaį¹ƒ
kaį¹‡į¹‡ajappanaį¹ƒ ādāsapaƱhaį¹ƒ kumāripaƱhaį¹ƒ devapaƱhaį¹ƒ ādiccupaį¹­į¹­hānaį¹ƒ
mahatupaį¹­į¹­hānaį¹ƒ abbhujjalanaį¹ƒ sirivhāyanaį¹ƒ. Iti vā itievarÅ«pāya
tiracchānavijjāya micchājÄ«vā paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

1. Oggamanaį¹ƒ, kesuci.
2. Jivhānitthaddhanaį¹ƒ. Bahusu.

 

36(47) Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ kappenti.
SeyyathÄ«daį¹ƒ: santikammaį¹ƒ paį¹‡idhikammaį¹ƒ bhÅ«takammaį¹ƒ bhurikammaį¹ƒ
vassakammaį¹ƒ vossakammaį¹ƒ vatthukammaį¹ƒ vatthuparikiraį¹‡aį¹ƒ ācamanaį¹ƒ
nahāpanaį¹ƒ juhanaį¹ƒ vamanaį¹ƒ virecanaį¹ƒ uddhavirecanaį¹ƒ adhovirecanaį¹ƒ
sÄ«savirecanaį¹ƒ kaį¹‡į¹‡atelaį¹ƒ nettatappanaį¹ƒ natthukammaį¹ƒ aƱjanaį¹ƒ paccaƱjanaį¹ƒ
sālākiyaį¹ƒ sallakattiyaį¹ƒ dārakatikicchā mÅ«labhesajjānaį¹ƒ anuppadānaį¹ƒ
osadhÄ«naį¹ƒ paį¹­imokkho. Iti vā itievarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vā
paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

37(48) Sa kho1 so māį¹‡ava bhikkhu evaį¹ƒ sÄ«lasampanno na kutoci bhayaį¹ƒ
samanupassati yadidaį¹ƒ sÄ«lasaį¹ƒvarato. Seyyathāpi māį¹‡ava khattiyo
muddhāvasitto2 nihatapaccāmitto na kutoci bhayaį¹ƒ samanupassati yadidaį¹ƒ
paccatthikato, evameva kho māį¹‡ava bhikkhu evaį¹ƒ sÄ«lasampanno na kutoci
bhayaį¹ƒ samanupassati yadidaį¹ƒ sÄ«lasaį¹ƒvarato. So iminā ariyena
sÄ«lakkhandhena samannāgato ajjhattaį¹ƒ anavajjasukhaį¹ƒ paį¹­isaį¹ƒvedeti. Evaį¹ƒ
kho māį¹‡ava bhikkhu sÄ«lasampanno hoti.

 

38. Ayaį¹ƒ kho so māį¹‡ava ariyo sÄ«lakkhandho yassa so bhagavā vaį¹‡į¹‡avādÄ«
ahosi yattha ca imaį¹ƒ janataį¹ƒ samādapesi nivesesi patiį¹­į¹­hāpesi. Atthi
cevettha uttariį¹ƒ karaį¹‡iyanti.”

 

[BJT Page 456] [\x 456/]
39. “Acchariyaį¹ƒ bho ānanda, abbhutaį¹ƒ bho ānanda, sopāyaį¹ƒ bho ānanda
ariyo sÄ«lakkhandho paripuį¹‡į¹‡o no aparipuį¹‡į¹‡o. Evamparipuį¹‡į¹‡aƱcāhamho ānanda
ariyaį¹ƒ [PTS Page 207] [\q 207/]
sÄ«lakkhandhaį¹ƒ ito bahiddhā aƱƱesu samaį¹‡abrāhmaį¹‡esu na samanupassāmi.
Evamparipuį¹‡į¹‡aƱca bho ānanda ariyaį¹ƒ sÄ«lakkhandhaį¹ƒ ito bahiddhā aƱƱe
samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä attani samanupasseyyuį¹ƒ, te tāvatakeneva attamanā assu
‘alamettāvatā katamettāvatā, anuppatto no sāmaƱƱattho, natthi no kiƱci
uttariį¹ƒ karaį¹‡iya’nti. Atha ca pana bhavaį¹ƒ ānando evamāha: atthi cevettha
uttariį¹ƒ karaį¹‡Ä«ya”nti.
Paį¹­hamakabhāį¹‡avāraį¹ƒ. 40. “Katamo pana so bho ānanda ariyo
samādhikkhandho yassa so bhavaį¹ƒ gotamo vaį¹‡į¹‡avādÄ« ahosi yattha ca imaį¹ƒ
janataį¹ƒ samādapesi nivesesi patiį¹­į¹­hāpesÄ«?” Ti.

 

41(49) KathaƱca māį¹‡ava bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti? Idha māį¹‡ava
bhikkhu cakkhunā rÅ«paį¹ƒ disvā na nimittaggāhÄ« hoti nānubyaƱjanaggāhÄ«.
Yatvādhikaraį¹‡amenaį¹ƒ cakkhundriyaį¹ƒ asaį¹ƒvutaį¹ƒ viharantaį¹ƒ abhijjhā
domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuį¹ƒ3 tassa saį¹ƒvarāya
paį¹­ipajjati. Rakkhati cakkhundriyaį¹ƒ. Cakkhundriye saį¹ƒvaraį¹ƒ āpajjati.
Sotena saddaį¹ƒ sutvā na nimittaggāhÄ« hoti nānubyaƱjanaggāhÄ«.
Yatvādhikaraį¹‡amenaį¹ƒ sotindriyaį¹ƒ asaį¹ƒvutaį¹ƒ viharantaį¹ƒ abhijjhā domanassā
pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuį¹ƒ tassa saį¹ƒvarāya paį¹­ipajjati.
Rakkhati sotindriyaį¹ƒ. Sotindriye saį¹ƒvaraį¹ƒ āpajjati. Ghāį¹‡ena gandhaį¹ƒ
ghāyitvā na nimittaggāhÄ« hoti nānubyaƱjanaggāhÄ«. Yatvādhikaraį¹‡amenaį¹ƒ
ghāį¹‡indriyaį¹ƒ asaį¹ƒvutaį¹ƒ viharantaį¹ƒ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā
dhammā anvassaveyyuį¹ƒ tassa saį¹ƒvarāya paį¹­ipajjati. Rakkhati ghāį¹‡indriyaį¹ƒ.
Ghāį¹‡indriye saį¹ƒvaraį¹ƒ āpajjati. Jivhāya rasaį¹ƒ sāyitvā na nimittaggāhÄ«
hoti nānubyaƱjanaggāhÄ«. Yatvādhikaraį¹‡amenaį¹ƒ jivhindriyaį¹ƒ asaį¹ƒvutaį¹ƒ
viharantaį¹ƒ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuį¹ƒ3 tassa
saį¹ƒvarāya paį¹­ipajjati. Rakkhati jivhindriyaį¹ƒ. Jivhindriye saį¹ƒvaraį¹ƒ
āpajjati. Kāyena phoį¹­į¹­habbaį¹ƒ phusitvā na nimittaggāhÄ« hoti
nānubyaƱjanaggāhÄ«. Yatvādhikaraį¹‡amenaį¹ƒ kāyindriyaį¹ƒ asaį¹ƒvutaį¹ƒ viharantaį¹ƒ
abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuį¹ƒ3 tassa saį¹ƒvarāya
paį¹­ipajjati. Rakkhati kāyindriyaį¹ƒ. Kāyindriye saį¹ƒvaraį¹ƒ āpajjati. Manasā
dhammaį¹ƒ viƱƱāya na nimittaggāhÄ« hoti nānubyaƱjanaggāhÄ«.
Yatvādhikaraį¹‡amenaį¹ƒ manindriyaį¹ƒ asaį¹ƒvutaį¹ƒ viharantaį¹ƒ abhijjhā domanassā
pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuį¹ƒ3 tassa saį¹ƒvarāya paį¹­ipajjati.
Rakkhati manindriyaį¹ƒ. Manindriye saį¹ƒvaraį¹ƒ āpajjati. So iminā ariyena
indriyasaį¹ƒvarena samannāgato ajjhattaį¹ƒ abyāsekasukhaį¹ƒ paį¹­isaį¹ƒvedeti.
Evaį¹ƒ kho māį¹‡ava bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti.

 

1. Atha kho, kesuci.
2. Muddhābhisinto, kesuci.
3. Anvāsaveyyuį¹ƒ, anvāssaveyyu, kesuci.

 

[BJT Page 458] [\x 458/]
42(50) KathaƱca māį¹‡ava bhikkhu satisampajaƱƱena samannāgato hoti? Idha
māį¹‡ava bhikkhu abhikkante paį¹­ikkante sampajānakārÄ« hoti. Ālokite
vilokite sampajānakārī hoti. SamiƱjite1 pasārite sampajānakārī hoti.
Saį¹…ghāį¹­ipattacÄ«varadhāraį¹‡e sampajānakārÄ« hoti. Asite pÄ«te khāyite sāyite
sampajānakārÄ« hoti. Uccārapassāvakamme sampajānakārÄ« hoti. Gate į¹­hite
nisinne sutte jāgarite bhāsite tuį¹‡hÄ«bhāve sampajānakārÄ« hoti. Evaį¹ƒ kho
māį¹‡ava bhikkhu satisampajaƱƱena samannāgato hoti.

 

43(51) KathaƱca māį¹‡ava bhikkhu santuį¹­į¹­ho hoti? Idha māį¹‡ava bhikkhu
santuį¹­į¹­ho hoti kāyaparihāriyena cÄ«varena kucchiparihāriyena2
piį¹‡įøapātena. So yena yeneva pakkamati samādāyeva pakkamati. Seyyathāpi
māį¹‡ava pakkhi sakuį¹‡o yena yeneva įøeti sapattabhāro’va įøeti, evameva kho
māį¹‡ava bhikkhu santuį¹­į¹­ho hoti kāyaparihāriyena cÄ«varena
kucchiparihāriyena piį¹‡įøapātena. So yena yeneva pakkamati samādāyeva
pakkamati. Evaį¹ƒ kho māį¹‡ava bhikkhu santuį¹­į¹­ho hoti.

 

44(52) So iminā ca ariyena sīlakkhandhena3 samannāgato iminā ca ariyena
indriyasaį¹ƒvarena samannāgato iminā ca ariyena satisampajaƱƱena
samannāgato imāya ca ariyāya santuį¹­į¹­hiyā samannāgato vivittaį¹ƒ senāsanaį¹ƒ
bhajati araƱƱaį¹ƒ rukkhamÅ«laį¹ƒ pabbataį¹ƒ kandaraį¹ƒ giriguhaį¹ƒ susānaį¹ƒ
vanapatthaį¹ƒ abbhokāsaį¹ƒ palālapuƱjaį¹ƒ. So pacchābhattaį¹ƒ
piį¹‡įøapātapaį¹­ikkanto nisÄ«dati pallaį¹…kaį¹ƒ ābhujitvā ujuį¹ƒ kāyaį¹ƒ paį¹‡idhāya
parimukhaį¹ƒ satiį¹ƒ upaį¹­į¹­hapetvā.

 

45(53) So abhijjhaį¹ƒ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati.
Abhijjhāya cittaį¹ƒ parisodheti. Byāpādapadosaį¹ƒ pahāya abyāpannacitto
viharati sabbapāį¹‡abhÅ«tahitānukampÄ«. Byāpādapadosā cittaį¹ƒ parisodheti.
ThÄ«namiddhaį¹ƒ pahāya vigatathÄ«namiddho viharati ālokasaƱƱī sato
sampajāno. ThÄ«namiddhā cittaį¹ƒ parisodheti. Uddhaccakukkuccaį¹ƒ pahāya
anuddhato viharati ajjhattaį¹ƒ vÅ«pasantacitto. Uddhaccakukkuccā cittaį¹ƒ
parisodheti. Vicikicchaį¹ƒ pahāya tiį¹‡į¹‡avicikiccho viharati akathaį¹ƒkathÄ«
kusalesu dhammesu. Vicikicchāya cittaį¹ƒ parisodheti.

 

1. SammiƱjite, kesuci.
2. Paribhārikena, sīmu.
3. Iminā sīlakkhandhena, sabbattha.

 

[BJT Page 460] [\x 460/]
46(54) Seyyathāpi māį¹‡ava puriso iį¹‡aį¹ƒ ādāya kammante payojeyya, tassa te
kammantā samijjheyyuį¹ƒ, so yāni ca porāį¹‡Äni iį¹‡amÅ«lāni tāni ca
byantÄ«kareyya, siyā cassa uttariį¹ƒ avasiį¹­į¹­haį¹ƒ dārabharaį¹‡Äya, tassa
evamassa: “ahaį¹ƒ kho pubbe iį¹‡aį¹ƒ ādāya kammante payojesiį¹ƒ. Tassa me te
kammantā samijjhiį¹ƒsu. So’haį¹ƒ yāni ca porāį¹‡Äni iį¹‡amÅ«lāni tāni ca byantÄ«
akāsiį¹ƒ. Atthi ca me uttariį¹ƒ avasiį¹­į¹­haį¹ƒ dārabharaį¹‡Äyā”ti. So tatonidānaį¹ƒ
labhetha pāmojjaį¹ƒ, adhigaccheyya somanassaį¹ƒ -

 

47(55) Seyyathāpi māį¹‡ava puriso ābādhiko assa dukkhito bāįø·hagilāno,
bhattaį¹ƒ cassa nacchādeyya, na cassa kāye balamattā, so aparena samayena
tamhā ābādhā mucceyya, bhattaƱcassa chādeyya, siyā cassa kāye balamattā,
tassa evamassa: “ahaį¹ƒ kho pubbe ābādhiko ahosiį¹ƒ dukkhito bāįø·hagilāno.
Bhattaį¹ƒ ca me nacchādesi. Nacassa me āsi kāye balamattā. So’mhi etarahi
tamhā ābādhā mutto bhattaƱca me chādeti. Atthi ca me kāye balamattā”ti.
So tato nidānaį¹ƒ labhetha pāmojjaį¹ƒ, adhigaccheyya somanassaį¹ƒ -

 

48(56) Seyyathāpi māį¹‡ava puriso bandhanāgāre baddho assa, so aparena
samayena tamhā bandhanāgārā mucceyya sotthinā abbayena1, na cassa kiƱci
bhogānaį¹ƒ vayo, tassa evamassa: “ahaį¹ƒ kho pubbe bandhanāgāre baddho
ahosiį¹ƒ. So’mhi etarahi tamhā bandhanāgārā mutto sotthinā abbayena.
Natthi ca me kiƱci bhogānaį¹ƒ vayo”ti. So tatonidānaį¹ƒ labhetha pāmojjaį¹ƒ,
adhigaccheyya somanassaį¹ƒ -

 

49(57) Seyyathāpi māį¹‡ava puriso dāso assa anattādhÄ«no parādhÄ«no na
yenakāmaį¹…gamo, so aparena samayena tamhā dāsabyā mucceyya attādhÄ«no
aparādhÄ«no bhujisso yenakāmaį¹…gamo, tassa evamassa: “ahaį¹ƒ kho pubbe dāso
ahosiį¹ƒ anattādhÄ«no parādhÄ«no na yenakāmaį¹…gamo, so’mhi etarahi tamhā
dāsabyā mutto attādhÄ«no aparādhÄ«no bhujisso yenakāmaį¹…gamo”ti. So
tatonidānaį¹ƒ labhetha pāmojjaį¹ƒ, adhigaccheyya somanassaį¹ƒ -

 

1. Avyayena, [PTS.]

 

50(59) Seyyathāpi māį¹‡ava puriso sadhano sabhogo kantāraddhānamaggaį¹ƒ
paį¹­ipajjeyya dubbhikkhaį¹ƒ sappaį¹­ibhayaį¹ƒ. So aparena samayena taį¹ƒ kantāraį¹ƒ
nitthareyya, sotthinā gāmantaį¹ƒ anupāpuį¹‡eyya khemaį¹ƒ appaį¹­ibhayaį¹ƒ, tassa
evamassa: “ahaį¹ƒ kho pubbe sadhano sabhogo kantāraddhānamaggaį¹ƒ paį¹­ipajjiį¹ƒ
dubbhikkhaį¹ƒ sappaį¹­ibhayaį¹ƒ. So’mhi etarahi taį¹ƒ kantāraį¹ƒ tiį¹‡į¹‡o sotthinā
gāmantaį¹ƒ anuppatto khemaį¹ƒ appaį¹­ibhaya”nti. So tato nidānaį¹ƒ labhetha
pāmojjaį¹ƒ adhigaccheyya somanassaį¹ƒ -

 

[BJT Page 462] [\x 462/]
51(60) Evameva kho māį¹‡ava bhikkhu yathā iį¹‡aį¹ƒ yathā rogaį¹ƒ yathā
bandhanāgāraį¹ƒ yathā dāsabyaį¹ƒ yathā kantāraddhānamaggaį¹ƒ evaį¹ƒ ime paƱca
nÄ«varaį¹‡e appahÄ«į¹‡e attani samanupassati. Seyyathāpi māį¹‡ava ānaį¹‡yaį¹ƒ yathā
ārogyaį¹ƒ yathā bandhanā mokkhaį¹ƒ yathā bhujissaį¹ƒ yathā khemantabhÅ«miį¹ƒ
evameva kho māį¹‡ava bhikkhu ime paƱca nÄ«varaį¹‡e pahÄ«į¹‡e attani
samanupassati.

 

52(61) Tassime paƱca nÄ«varaį¹‡e pahÄ«į¹‡e attani samanupassato pāmojjaį¹ƒ
jāyati. Pamuditassa pīti jāyati. Pītimanassa kāyo passambhati.
Passaddhakāyo sukhaį¹ƒ vedeti. Sukhino cittaį¹ƒ samādhiyati.

 

53. So vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaį¹ƒ savicāraį¹ƒ
vivekajaį¹ƒ pÄ«tisukhaį¹ƒ paį¹­hamaį¹ƒ jhānaį¹ƒ upasampajja viharati. So imameva
kāyaį¹ƒ vivekajena pÄ«tisukhena abhisanneti parisanneti paripÅ«reti
parippharati. Nāssa kiƱci sabbāvato kāyassa vivekajena pītisukhena
apphuį¹­aį¹ƒ hoti.

 

54. Seyyathāpi māį¹‡ava dakkho nahāpako vā nahāpakantevāsÄ« vā kaį¹ƒsathāle
nahānÄ«yavuį¹‡į¹‡Äni ākiritvā udakena paripphosakaį¹ƒ paripphosakaį¹ƒ sanneyya
sāyaį¹ƒ nahānÄ«yapiį¹‡įøi snehānugatā snehaparetā santarabāhirā phuį¹­Ä snehena
na ca paggharaį¹‡Ä«, evameva kho māį¹‡ava bhikkhu imameva kāyaį¹ƒ vivekajena
pÄ«tisukhena abhisanneti parisenneti paripÅ«reti parippharati. Nāssa kiƱci
sabbāvato kāyassa vivekajena pÄ«tisukhena apphuį¹­aį¹ƒ hoti.

 

55. Yampi māį¹‡ava bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi
savitakkaį¹ƒ savicāraį¹ƒ vivekajaį¹ƒ pÄ«tisukhaį¹ƒ paį¹­hamaį¹ƒ jhānaį¹ƒ upasampajja
viharati, so imameva kāyaį¹ƒ vivekajena pÄ«tisukhena abhisandeti
parisandeti paripÅ«reti parippharati, nāssa kiƱci sabbāvato kāyassa
vivekajena pÄ«tisukhena apphuį¹­aį¹ƒ hoti, idampi’ssa hoti samādhismiį¹ƒ.

 

56. Puna ca paraį¹ƒ māį¹‡ava bhikkhu vitakkavicārānaį¹ƒ vÅ«pasamā ajjhattaį¹ƒ
sampasādanaį¹ƒ cetaso ekodibhāvaį¹ƒ avitakkaį¹ƒ avicāraį¹ƒ samādhijaį¹ƒ pÄ«tisukhaį¹ƒ
dutiyaį¹ƒ jhānaį¹ƒ upasampajja viharati. So imameva kāyaį¹ƒ samādhijena
pÄ«tisukhena abhisandeti parisandeti paripÅ«reti parippharati. Nāssa kiƱci
sabbāvato kāyassa samādhijena pÄ«tisukhena apphuį¹­aį¹ƒ hoti.

 

[BJT Page 464] [\x 464/]

 

57. Seyyathāpi māį¹‡ava udakarahado ubbhidodako, tassa nevassa
puratthimāya disāya udakassa āyamukhaį¹ƒ, na dakkhiį¹‡Äya disāya udakassa
āyamukhaį¹ƒ, na pacchimāya disāya udakassa āyamukhaį¹ƒ, na uttarāya disāya
udakassa āyamukhaį¹ƒ, devo ca na kālena kālaį¹ƒ sammā dhāraį¹ƒ anupaveccheyya,
atha kho tamhā ca udakarahadā sītā vāridhārā ubbhijjitvā tameva
udakarahadaį¹ƒ sÄ«tena vārinā abhisandeyya parisandeyya paripÅ«reyya
paripphareyya, nāssa kiƱci sabbāvato udakarahadassa vārinā sītena
apphuį¹­aį¹ƒ assa, evameva kho māį¹‡ava bhikkhu imameva kāyaį¹ƒ samādhijena
pÄ«tisukhena abhisandeti parisandeti paripÅ«reti parippharati. Nāssa kiƱci
sabbāvato kāyassa samādhijena pÄ«tisukhena apphuį¹­aį¹ƒ hoti.

 

58. Yampi māį¹‡ava bhikkhu vitakkavicārānaį¹ƒ vÅ«pasamā ajjhattaį¹ƒ
sampasādanaį¹ƒ cetaso ekodibhāvaį¹ƒ avitakkaį¹ƒ avicāraį¹ƒ samādhijaį¹ƒ pÄ«tisukhaį¹ƒ
dutiyaį¹ƒ jhānaį¹ƒ upasampajja viharati, so imameva kāyaį¹ƒ
samādhijenapītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati.
Nāssa kiƱci sabbāvato kāyassa samādhijena pÄ«tisukhena apphuį¹­aį¹ƒ hoti. [PTS Page 208] [\q 208/] idampi’ssa hoti samādhismiį¹ƒ.

 

59. Puna ca paraį¹ƒ māį¹‡ava bhikkhu pÄ«tiyā ca virāgā upekkhako ca viharati
sato sampajāno sukhaƱca kāyena paį¹­isaį¹ƒvedeti. Yantaį¹ƒ ariyā ācikkhanti:
upekkhako satimā sukhavihārÄ«ti tatiyaį¹ƒ jhānaį¹ƒ upasampajja viharati. So
imameva kāyaį¹ƒ nippÄ«tikena sukhena abhisandeti parisandeti paripÅ«reti,
parippharati nāssa kiƱci sabbāvato kāyassa nippÄ«tikena sukhena apphuį¹­aį¹ƒ
hoti.

 

60. Seyyathāpi māį¹‡ava uppaliniyaį¹ƒ vā paduminiyaį¹ƒ vā puį¹‡įøarikiniyaį¹ƒ vā
appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puį¹‡įøarÄ«kāni vā udake jātāni udake
saį¹ƒvaddhāni udakānuggāni antonimuggaposÄ«ni tāni yāva caggā yāva ca mÅ«lā
sÄ«tena vārinā abhisannāni parisannāni paripÅ«rāni, paripphuį¹­Äni nāssā
kiƱci sabbāvataį¹ƒ uppalānaį¹ƒ vā padumānaį¹ƒ vā puį¹‡įøarÄ«kānaį¹ƒ vā sÄ«tena vārinā
apphuį¹­aį¹ƒ assa. Evameva kho māį¹‡ava bhikkhu imameva kāyaį¹ƒ nippÄ«tikena
sukhena abhisandeti parisandeti paripÅ«reti parippharati. Nāssa kiƱci
sabbāvato kāyassa nippÄ«tikena sukhena apphuį¹­aį¹ƒ hoti.

 

[BJT Page 466] [\x 466/]

 

61. Yampi māį¹‡ava bhikkhu pÄ«tiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato
sampajāno sukhaƱca kāyena paį¹­isaį¹ƒvedeti, yaį¹ƒ taį¹ƒ ariyā ācikkhanti
upekkhako satimā sukhavihārÄ«titaį¹ƒ tatiyaį¹ƒ jhānaį¹ƒ upasampajja viharati.
So imameva kāyaį¹ƒ nippÄ«tikena sukhena abhisandeti parisandeti paripÅ«reti
parippharati, nāssa kiƱci sabbāvato kāyassa nippÄ«tikena sukhena apphuį¹­aį¹ƒ
hoti, idampi’ssa hoti samādhismiį¹ƒ.

 

62. Puna ca paraį¹ƒ māį¹‡ava bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā
pubbeva somanassadomanassānaį¹ƒ atthaį¹…gamā adukkhamasukhaį¹ƒ
upekkhosatipārisuddhiį¹ƒ catutthaį¹ƒ jhānaį¹ƒ upasampajja viharati. So imameva
kāyaį¹ƒ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti. Nāssa
kiƱci sabbāvato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphuį¹­aį¹ƒ hoti.
Seyyathāpi māį¹‡ava puriso odātena vatthena sasÄ«saį¹ƒ pārupitvā nisinno
assa, nāssa kiƱci sabbāvato kāyassa odātena vatthena apphuį¹­aį¹ƒ assa,
evameva kho mahārāja bhikkhu imameva kāyaį¹ƒ parisuddhena cetasā
pariyodātena pharitvā nisinno hoti. Nāssa kiƱci sabbāvato kāyassa
parisuddhena cetasā pariyodātena apphuį¹­aį¹ƒ hoti.

 

63. Yampi māį¹‡ava bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva
somanassadomanassānaį¹ƒ atthaį¹…gamā adukkhamasukhaį¹ƒ upekkhāsatipārisuddhiį¹ƒ
catutthaį¹ƒ jhānaį¹ƒ upasampajja viharati, so imameva kāyaį¹ƒ parisuddhena
cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti, nāssa kiƱci sabbāvato kāyassa
parisuddhena cetasā pariyodātena apphuį¹­aį¹ƒ hoti, idampi’ssa hoti
samādhismiį¹ƒ. Ayaį¹ƒ kho so māį¹‡ava ariyo samādhikkhandho yassa so bhagavā
vaį¹‡į¹‡avādÄ« ahosi, yattha ca imaį¹ƒ janataį¹ƒ samādapesi nivesesi
patiį¹­į¹­hāpesi. Atthi cevettha uttariį¹ƒ karaį¹‡Ä«yanti.

 

64. “Acchariyaį¹ƒ bho ānanda. So cāyaį¹ƒ bho ānanda ariyo samādhikkhandho
paripuį¹‡eį¹‡Ä no aparipuį¹‡į¹‡o. Evaį¹ƒ paripuį¹‡į¹‡aƱcāhaį¹ƒ bho ānanda ariyaį¹ƒ
samādhikkhandhaį¹ƒ ito bahiddhā aƱƱesu samaį¹‡abrāhmaį¹‡esu na samanupassāmi.
Evaį¹ƒ paripuį¹‡į¹‡aƱca bho ānanda ariyaį¹ƒ samādhikkhandhaį¹ƒ ito bahiddhā aƱƱe
samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä attani samanupasseyyuį¹ƒ, te tāvatakeneva attamanā assu
alamettāvatā, katamettāvatā, anuppatto no sāmaƱƱattho, natthi no kiƱci
uttariį¹ƒ karaį¹‡Ä«yanti.

 

[BJT Page 468] [\x 468/]

 

65. Atha ca pana bhavaį¹ƒ ānando evamāha: atthi cevettha uttariį¹ƒ
karaį¹‡iyanti. Katamo pana so bho ānanda ariyo paƱƱakkhandho, yassa so
bhavaį¹ƒ gotamo vaį¹‡į¹‡avādÄ« ahosi yattha ca imaį¹ƒ janataį¹ƒ samādapesi nivesesi
patiį¹­į¹­hāpesÄ«?”Ti.

 

66. “Puna ca paraį¹ƒ māį¹‡ava so bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe
pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e vigatupakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite
āneƱjappatte Ʊāį¹‡adassanāya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So evaį¹ƒ
pajānāti: “ayaį¹ƒ kho me kāyo rÅ«pÄ« cātummahābhÅ«tiko mātāpentikasambhavo
odanakummāsÅ«pacayo aniccucchādanaparimaddanabhedaviddhaį¹ƒsanadhammo. Idaį¹ƒ
ca pana me viƱƱāį¹‡aį¹ƒ ettha sitaį¹ƒ ettha paį¹­ibaddha’nti.

 

67. Seyyathāpi māį¹‡ava maį¹‡i veįø·uriyo subho jātimā aį¹­į¹­haį¹ƒso
suparikammakato accho vippasanno anāvilo sabbākārasampanno, tatra’ssa
suttaį¹ƒ āvutaį¹ƒ nÄ«laį¹ƒ vā pÄ«taį¹ƒ vā lohitaį¹ƒ vā odātaį¹ƒ vā paį¹‡įøusuttaį¹ƒ vā.
Tamenaį¹ƒ cakkhumā puriso hatthe karitvā paccavekkheyya “ayaį¹ƒ kho maį¹‡i
veįø·uriyo subho jātimā aį¹­į¹­haį¹ƒso suparikammakato, accho vippasanno anāvilo
sabbākārasampanno. Tatiradaį¹ƒ suttaį¹ƒ āvutaį¹ƒ nÄ«laį¹ƒ vā pÄ«taį¹ƒ vā lohitaį¹ƒ vā
odātaį¹ƒ vā paį¹‡įøusuttaį¹ƒ vā”ti. Evameva kho mahārāja bhikkhu evaį¹ƒ samāhite
citte parisuddhe pariyodāne anaį¹…gaį¹‡e vigatupakkilese mudubhÅ«te
kammaniye į¹­hite āneƱjappatte Ʊāį¹‡adassanāya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati
abhinnāmeti. So evaį¹ƒ pajānāti ayaį¹ƒ kho me kāyo rÅ«pÄ« cātummahābhÅ«tiko
mātāpettikasambhavo odanakummāsūpacayo
aniccucchādanaparimaddanabhedanaviddhaį¹ƒsanadhammo. Idaį¹ƒ ca pana me
viƱƱāį¹‡aį¹ƒ ettha sitaį¹ƒ ettha paį¹­ibaddhanti.

 

68. Yampi māį¹‡ava bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e vigatupakkilese mudubhÅ«te [PTS Page 209]
[\q 209/] kammaniye į¹­hite āneƱjappatte Ʊāį¹‡adassanāya cittaį¹ƒ
abhinÄ«harati abhininnāmeti. So evaį¹ƒ pajānāti: “ayaį¹ƒ kho me kāyo rÅ«pÄ«
cātummahābhūtiko mātāpentikasambhavo odanakummāsūpacayo
aniccucchādanaparimaddanabhedaviddhaį¹ƒsanadhammo. Idaį¹ƒ ca pana me
viƱƱāį¹‡aį¹ƒ ettha sitaį¹ƒ ettha paį¹­ibaddhanti, idampi’ssa hoti paƱƱāya.

 

[BJT Page 470] [\x 470/]

 

69. So evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e
vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte manomayaį¹ƒ kāyaį¹ƒ
abhinimminanāya1 cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So imamhā kāyā aƱƱaį¹ƒ
kāyaį¹ƒ abhinimmināti rÅ«piį¹ƒ manomayaį¹ƒ sabbaį¹…gapaccaį¹…giį¹ƒ abhinindriyaį¹ƒ.

 

70. Seyyathāpi māį¹‡ava puriso muƱjamhā isikaį¹ƒ pavāheyya, tassa evamassa:
ayaį¹ƒ muƱjo ayaį¹ƒ isikā aƱƱo muƱjo aƱƱā isikā muƱjamhātveva isikā
pavāįø·hāti. Seyyathāpi vā pana mahārāja puriso asiį¹ƒ kosiyā pavāheyya.
Tassa evamassa: ayaį¹ƒ asi ayaį¹ƒ kosi, aƱƱo asi aƱƱā kosi, kosiyātveva asi
pavāįø·ho’ti. Seyyathāpi vā pana mahārāja puriso ahaį¹ƒ karaį¹‡įøÄ uddhareyya.
Tassa evamassa: ayaį¹ƒ ahi ayaį¹ƒ karaį¹‡įøe, aƱƱo ahi aƱƱo karaį¹‡įøo,
karaį¹‡įøÄtveva ahi ubbhato’ti. Evameva kho māį¹‡ava bhikkhu evaį¹ƒ samāhite
citte parisuddhe pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese mudrabhÅ«te
kammaniye į¹­hite āneƱjappatte manomayaį¹ƒ kāyaį¹ƒ abhinimminanāya cittaį¹ƒ
abhinÄ«harati abhininnāmeti. So imamhā kāyā aƱƱaį¹ƒ kāyaį¹ƒ abhinimmināti
rÅ«piį¹ƒ manomayaį¹ƒ sabbaį¹…gapaccaį¹…giį¹ƒ ahÄ«nindriyaį¹ƒ.

 

71. Yampi māį¹‡ava bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte
anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte
manomayaį¹ƒ kāyaį¹ƒ abhinimminanāya1 cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So
imamhā kāyā aƱƱaį¹ƒ kāyaį¹ƒ abhinimmināti rÅ«piį¹ƒ manomayaį¹ƒ sabbaį¹…gapaccaį¹…giį¹ƒ
abhinindriyaį¹ƒ, idampi’ssa hoti paƱƱāya.

 

72. So evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e
vigatupakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte iddhividhāya
cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So anekavihitaį¹ƒ iddhividhaį¹ƒ
paccanubhoti: eko’pi hutvā bahudhā hoti bahudhāpi hutvā eko hoti,
āvÄ«bhāvaį¹ƒ tirobhāvaį¹ƒ tirokuįøįøaį¹ƒ tiropākāraį¹ƒ tiropabbataį¹ƒ asajjamāno
gacchati seyyathāpi ākāse, paį¹­haviyā’pi ummujjanimujjaį¹ƒ karoti
seyyathāpi udake, udake’pi abhijjamāne gacchati seyyathāpi paį¹­haviyaį¹ƒ,
ākāse’pi pallaį¹…kena kamati seyyathā’pi pakkhÄ« sakuį¹‡o. Ime’pi
candimasuriye evaį¹ƒmahiddhike evaį¹ƒmahānubhāve pāį¹‡inā parāmasati
parimajjati. Yāva brahmalokāpi kāyena vasaį¹ƒ vatteti.

 

[BJT Page 472] [\x 472/]

 

73. Seyyathāpi mahārāja dakkho kumbhakāro vā kumbhakārantevāsī vā
suparikammakatāya mantikāyaį¹ƒ yaį¹ƒ yadeva bhājanavikatiį¹ƒ ākaį¹…kheyya taį¹ƒ
tadeva kareyya abhinipphādeyya -

 

74. Seyyathāpi vā pana māį¹‡ava dakkho dantakāro vā dantakārantevāsÄ« vā
suparikammakatasmiį¹ƒ dantasmiį¹ƒ yaį¹ƒ yadeva dantavikatiį¹ƒ ākaį¹…kheyya taį¹ƒ
tadeva kareyya abhinipphādeyya -

 

75. Seyyathāpi vā pana māį¹‡ava dakkho suvaį¹‡į¹‡akāro vā suvaį¹‡į¹‡akārentavāsÄ«
vā suparikammakatasmiį¹ƒ suvaį¹‡į¹‡asmiį¹ƒ yaį¹ƒ yadeva suvaį¹‡į¹‡avikatiį¹ƒ ākaį¹…kheyya
taį¹ƒ tadeva kareyya abhinipphādeyya -

 

76. Evavema kho māį¹‡ava bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte
anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte
iddhividhāya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So anekavihitaį¹ƒ
iddhividhaį¹ƒ paccanuhoti: eko’pi hutvā bahudhā hoti. Bahudhā’pi hutvā eko
hoti. ĀvÄ«bhāvaį¹ƒ tirobhāvaį¹ƒ tirokuįøįøaį¹ƒ tiropākāraį¹ƒ tiropabbataį¹ƒ
asajjamāno gacchati seyyathāpi ākāse. Paį¹­haviyā’pi ummujjanimujjaį¹ƒ
karoti seyyathāpi udake. Udake’pi abhijjamāne gacchati seyyathāpi
paį¹­haviyaį¹ƒ. Ākāse’pi pallaį¹…kena kamati seyyathāpi pakkhÄ« sakuį¹‡o. Ime’pi
candimasuriye evaį¹ƒmahiddhike evaį¹ƒmahānubhāve pāį¹‡inā parāmasati
parimajjati. Yāva brahmalokā’pi kāyena vasaį¹ƒ vatteti.

 

77. Yampi māį¹‡ava bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte
anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte
iddhividhāya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So anekavihitaį¹ƒ
iddhividhaį¹ƒ paccanuhoti: eko’pi hutvā bahudhā hoti. Bahudhā’pi hutvā eko
hoti. ĀvÄ«bhāvaį¹ƒ tirobhāvaį¹ƒ tirokuįøįøaį¹ƒ tiropākāraį¹ƒ tiropabbataį¹ƒ
asajjamāno gacchati seyyathāpi ākāse. Paį¹­haviyā’pi ummujjanimujjaį¹ƒ
karoti seyyathāpi udake. Udake’pi abhijjamāne gacchati seyyathāpi
paį¹­haviyaį¹ƒ. Ākāse’pi pallaį¹…kena kamati seyyathāpi pakkhÄ« sakuį¹‡o. Ime’pi
candimasuriye evaį¹ƒmahiddhike evaį¹ƒmahānubhāve pāį¹‡inā parāmasati
parimajjati. Yāva brahmalokā’pi kāyena vasaį¹ƒ vatteti, idampi’ssa hoti
paƱƱāya.

 

78. So evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e
vigatupakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte dibbāya
sotadhātuyā vittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So dibbāya sotadhātuyā
visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suį¹‡Äti dibbe ca mānuse ca ye
dūre santike ca.

 

79. Seyyathāpi māį¹‡ava puriso addhānamaggapaį¹­ipanno so suį¹‡eyya
bherisaddampi mudiį¹…gasaddampi saį¹…khapaį¹‡avadeį¹‡įøimasaddampi, tassa
evamassa: bherisaddo iti’pi mudiį¹…gasaddo iti’pi saį¹…khapaį¹‡avadeį¹‡įøimasaddo
iti’pi. Evameva kho mahārāja bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe
pariyodāne anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite
āneƱjappatte dibbāya sotadhātuyā cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So
dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suį¹‡Äti
dibbe ca mānuse ca ye dūre santike ca.

 

[BJT Page 474] [\x 474/]

 

80. Evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e vigatupakkilese
mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte dibbāya sotadhātuyā vittaį¹ƒ
abhinīharati abhininnāmeti. So dibbāya sotadhātuyā visuddhāya
atikkantamānusikāya ubho sadde suį¹‡Äti dibbe ca mānuse ca ye dÅ«re santike
ca, idampi’ssa hoti paƱƱāya.

 

81. So evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e
vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte cetopariyaƱāį¹‡Äya
cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So parasattānaį¹ƒ parapuggalānaį¹ƒ cetasā
ceto paricca pajānāti: “sarāgaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ sarāgaį¹ƒ cittanti pajānāti.
VÄ«tarāgaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ vÄ«tarāgaį¹ƒ cittantipajānāti. Sadesāsaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ
sadosaį¹ƒ cittatanti pajānāti. VÄ«tadosaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ vÄ«tadosaį¹ƒ cittanti
pajānāti. Samohaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ samohaį¹ƒ cittanti pajānāti. VÄ«tamohaį¹ƒ vā
cittaį¹ƒ vÄ«tamohaį¹ƒ cittanti pajānāti. Saį¹…khittaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ saį¹…khittaį¹ƒ
cittanti pajānāti. Vikkhittaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ vikkhittaį¹ƒ cittanti pajānāti.
Mahaggataį¹ƒ vā cittaį¹ƒ mahaggataį¹ƒ cittanti pajānāti. Amahaggataį¹ƒ vā cittaį¹ƒ
amahaggataį¹ƒ cittanti pajānāti. Sauttaraį¹ƒ vā cittaį¹ƒ sauttaraį¹ƒ cintanti
pajānāti. Anuttaraį¹ƒ vā cittaį¹ƒ anuttaraį¹ƒ cittanti pajānāti. Samāhitaį¹ƒ vā
cittaį¹ƒ samāhitaį¹ƒ cittanti pajānāti. Asamāhitaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ
Asamāhitaį¹ƒ cittanti pajānāti. Vimuttaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ vimuttaį¹ƒ cittanti pajānāti. Avimuttaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ avimuttaį¹ƒ cittanti pajānāti.

 

82. Seyyathāpi māį¹‡ava itthi vā puriso vā daharo vā yuvā maį¹‡įøanakajātiko
ādāse vā parisuddhe pariyodāte acche vā udakapatte sakaį¹ƒ mukhanimittaį¹ƒ
paccavekkhamāno sakaį¹‡ikaį¹ƒ vā sakikanti jāneyya, akaį¹‡ikaį¹ƒ vā akaį¹‡ikanti
jāneyya, evameva kho māį¹‡ava bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe
pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite
āneƱjappatte cetopariyaƱāį¹‡Äya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So
parasattānaį¹ƒ parapuggalānaį¹ƒ cetasā ceto paricca pajānāti: sarāgaį¹ƒ vā
cittaį¹ƒ sarāgaį¹ƒ cittanti pajānāti vÄ«tarāgaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ vÄ«tarāgaį¹ƒ cittanti
pajānāti. Sadosaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ sadosaį¹ƒ cittanti pajānāti vÄ«tadosaį¹ƒ vā
cittaį¹ƒ vÄ«tadosaį¹ƒ cittanti pajānāti. Samohaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ samohaį¹ƒ cittanti
pajānāti vÄ«tamohaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ vÄ«tamohaį¹ƒ cittanti pajānāti. Saį¹…khittaį¹ƒ vā
cittaį¹ƒ saį¹…khittaį¹ƒ cittanti pajānāta. Vikkhittaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ vikkhittaį¹ƒ
cittanti pajānāti. Mahaggataį¹ƒ vā cittaį¹ƒ mahaggataį¹ƒ cittanti pajānāti
amahaggataį¹ƒ vā cittaį¹ƒ amahaggataį¹ƒ cittanti pajānāti. Sauttaraį¹ƒ vā cittaį¹ƒ
sauttaraį¹ƒ cittanti pajānāti. Anuttaraį¹ƒ vā cittaį¹ƒ anuttaraį¹ƒ cittanti
pajānāti. Samāhitaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ samāhitaį¹ƒ cittanti pajānāti asamāhitaį¹ƒ vā
cittaį¹ƒ asamāhitaį¹ƒ cittanti pajānāti. Vimuttaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ vimuttaį¹ƒ
cittanti pajānāti avimuttaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ avimuttaį¹ƒ cittanti pajānāti.

 

[BJT Page 476] [\x 476/]

 

83. Yampi māį¹‡ava bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte
anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte
cetopariyaƱāį¹‡Äya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So parasattānaį¹ƒ
parapuggalānaį¹ƒ cetasā ceto paricca pajānāti: sarāgaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ sarāgaį¹ƒ
cittanti pajānāti vÄ«tarāgaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ vÄ«tarāgaį¹ƒ cittanti pajānāti.
Sadosaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ sadosaį¹ƒ cittanti pajānāti vÄ«tadosaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ
vÄ«tadosaį¹ƒ cittanti pajānāti. Samohaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ samohaį¹ƒ cittanti pajānāti
vÄ«tamohaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ vÄ«tamohaį¹ƒ cittanti pajānāti. Saį¹…khittaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ
saį¹…khittaį¹ƒ cittanti pajānāta. Vikkhittaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ vikkhittaį¹ƒ cittanti
pajānāti. Mahaggataį¹ƒ vā cittaį¹ƒ mahaggataį¹ƒ cittanti pajānāti amahaggataį¹ƒ
vā cittaį¹ƒ amahaggataį¹ƒ cittanti pajānāti. Sauttaraį¹ƒ vā cittaį¹ƒ sauttaraį¹ƒ
cittanti pajānāti. Anuttaraį¹ƒ vā cittaį¹ƒ anuttaraį¹ƒ cittanti pajānāti.
Samāhitaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ samāhitaį¹ƒ cittanti pajānāti asamāhitaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ
asamāhitaį¹ƒ cittanti pajānāti. Vimuttaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ vimuttaį¹ƒ cittanti
pajānāti avimuttaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ avimuttaį¹ƒ cittanti pajānāti, idampi’ssa
hoti paƱƱāya.

 

84. So evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e
vigatupakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte
pubbenivāsānussatiƱāį¹‡Äya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So
anekavihitaį¹ƒ pubbenivāsaį¹ƒ anussarati seyyathÄ«daį¹ƒ: ekampi jātiį¹ƒ dve’pi
jātiyo tisso’pi jātiyo catasso’pi jātiyo paƱca’pi jātiyo dasa’pi jātiyo
vÄ«sampi jātiyo tÄ«saį¹ƒmpi jātiyo cattārÄ«sampi jātiyo jātisatampi
jātisahassampi jātisatasahassampi aneke’pi saį¹ƒvaį¹­į¹­akappe aneke’pi
vivaį¹­į¹­akappe aneke’pi saį¹ƒvaį¹­į¹­avivaį¹­į¹­akappe amutrāsiį¹ƒ evaį¹ƒnāmo evaį¹ƒgotto
evaį¹ƒvaį¹‡į¹‡o evamāhāro evaį¹ƒ sukhadukkhapaį¹­isaį¹ƒvedÄ« evamāyupariyanto. So
tato cuto amutra upapādiį¹ƒ tatrāpāsiį¹ƒ evaį¹ƒnāmo evaį¹ƒgotto evaį¹ƒvaį¹‡į¹‡o
evamāhāro evaį¹ƒsukhadukkhapaį¹­isaį¹ƒvedÄ« evamāyupariyanto. So tato cuto
idhÅ«papanno’ti. Iti sākāraį¹ƒ sauddesaį¹ƒ anekavihitaį¹ƒ pubbenivāsaį¹ƒ
anussarati.

 

85. Seyyathāpi māį¹‡ava puriso sakamhā gāmā aƱƱaį¹ƒ gāmaį¹ƒ gaccheyya tamhā’pi
gāmā aƱƱaį¹ƒ gāmaį¹ƒ gaccheyya. So tamhā gāmā sakaƱƱeva gāmaį¹ƒ
paccāgaccheyya. Tassa evamassa: ‘ahaį¹ƒ kho sakamhā gāmā amuį¹ƒ gāmaį¹ƒ
agacchiį¹ƒ tatra evaį¹ƒ aį¹­į¹­hāsiį¹ƒ evaį¹ƒ nisÄ«diį¹ƒ evaį¹ƒ abhāsiį¹ƒ evaį¹ƒ tuį¹‡ahÄ«
ahosiį¹ƒ. Tamhāpi gāmā agacchiį¹ƒ tatrāpi evaį¹ƒ aį¹­į¹­hāsiį¹ƒ evaį¹ƒ nisÄ«diį¹ƒ evaį¹ƒ
abhāsiį¹ƒ evaį¹ƒ tuį¹‡hÄ« ahosiį¹ƒ. So’mpi tamhā gāmā sakaƱƱeva gāmaį¹ƒ
paccāgato’ti. Evameva kho māį¹‡ava bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe
parāyodāte anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite
āneƱjappatte pubbenivāsānussatiƱāį¹‡Äya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti.
So anekavihitaį¹ƒ pubbenivāsaį¹ƒ anussarati seyyathÄ«daį¹ƒ: ekampi jātiį¹ƒ
dve’pi jātiyo tisso’pi jātiyo catasso’pi jātiyo paƱca’pi jātiyo dasa’pi
jātiyo vÄ«sampi jātiyo tiį¹ƒsampi jātiyo cattārÄ«sampi jātiyo paƱƱāsampi
jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi aneke’pi
saį¹ƒvaį¹­į¹­akappe aneke’pi vivaį¹­į¹­akappe aneke’pi saį¹ƒvaį¹­į¹­avivaį¹­į¹­akappe
amutrāsiį¹ƒ evaį¹ƒnāmo evaį¹ƒgotto evaį¹ƒvaį¹‡į¹‡o evamāhāro
evaį¹ƒsukhadukkhapaį¹­isaį¹ƒvedÄ« evamāyupariyanto -

 

[BJT Page 478] [\x 478/]

 

So tato cuto amutra upapādiį¹ƒ tātrapāsiį¹ƒ evaį¹ƒnāmo evaį¹ƒgotto evaį¹ƒvaį¹‡į¹‡o
evamāhāro evaį¹ƒsukhadukkhapaį¹­isaį¹ƒvedi evamāyupariyanto. So tato cuto
idhÅ«papanno’ti iti sākāraį¹ƒ sauddesaį¹ƒ anekavihitaį¹ƒ pubbenivāsaį¹ƒ
anussarati.

 

86. Yampi māį¹‡ava bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe parāyodāte
anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte
pubbenivāsānussatiƱāį¹‡Äya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So
anekavihitaį¹ƒ pubbenivāsaį¹ƒ anussarati seyyathÄ«daį¹ƒ: ekampi jātiį¹ƒ dve’pi
jātiyo tisso’pi jātiyo catasso’pi jātiyo paƱca’pi jātiyo dasa’pi jātiyo
vÄ«sampi jātiyo tiį¹ƒsampi jātiyo cattārÄ«sampi jātiyo paƱƱāsampi jātiyo
jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi aneke’pi saį¹ƒvaį¹­į¹­akappe
aneke’pi vivaį¹­į¹­akappe aneke’pi saį¹ƒvaį¹­į¹­avivaį¹­į¹­akappe amutrāsiį¹ƒ evaį¹ƒnāmo
evaį¹ƒgotto evaį¹ƒvaį¹‡į¹‡o evamāhāro evaį¹ƒsukhadukkhapaį¹­isaį¹ƒvedÄ«
evamāyupariyanto
So tato cuto amutra upapādiį¹ƒ tātrapāsiį¹ƒ evaį¹ƒnāmo evaį¹ƒgotto evaį¹ƒvaį¹‡į¹‡o
evamāhāro evaį¹ƒsukhadukkhapaį¹­isaį¹ƒvedi evamāyupariyanto. So tato cuto
idhÅ«papanno’ti iti sākāraį¹ƒ sauddesaį¹ƒ anekavihitaį¹ƒ pubbenivāsaį¹ƒ
anussarati, idampi’ssa hoti paƱƱāya.

 

87. So evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāne anaį¹…gaį¹‡e vigatu
pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte sattānaį¹ƒ cutÅ«papātaį¹‡Äya
cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So dibbena cakkhunā visuddhena
atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hÄ«ne paį¹‡ite
suvaį¹‡į¹‡e dubbaį¹‡į¹‡e sugate duggate yathākammÅ«page satte pajānāti: ‘ime vata
bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā
manoduccaritena samannāgatā ariyānaį¹ƒ upavādakā micchādiį¹­į¹­hikā
micchādiį¹­į¹­hikammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraį¹‡Ä apāyaį¹ƒ duggatiį¹ƒ
vinipātaį¹ƒ nirayaį¹ƒ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena
samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā
ariyānaį¹ƒ anupavādakā sammādiį¹­į¹­hikā sammādiį¹­į¹­hikammasamādānā. Te kāyassa
bhedā parammaraį¹‡Ä sugatiį¹ƒ saggaį¹ƒ lokaį¹ƒ upapannā’ti. Iti dibbena cakkhunā
visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne
paį¹‡ite suvaį¹‡į¹‡e dubbaį¹‡į¹‡e sugate duggate yathākammupage satte pajānāti.

 

88. Seyyathāpi māį¹‡ava majjhe siį¹ƒghāį¹­ake pāsādo. Tattha cakkhumā puriso
į¹­hito passeyya manusse gehaį¹ƒ pavisante’pi rathiyā vÄ«tisaƱcarante’pi
majjhe siį¹ƒghāį¹­ake nisinne’pi, tassa evamassa: ete manussā gehaį¹ƒ
pavisanti. Ete nikkhamanti. Ete rathiyā vītisaƱcaranti. Ete majjhe
saį¹ƒghāį¹­ake nisinnā’ti.

 

[BJT Page 480] [\x 480/]

 

89. Evameva kho māį¹‡ava bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte
anaį¹…gaį¹‡e vigatupakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte
sattānaį¹ƒ cutÅ«papātaƱāį¹‡Äya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So dibbena
cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne
upapajjamāne hÄ«ne paį¹‡ite suvaį¹‡į¹‡e dubbaį¹‡į¹‡e sugate duggate yathākammÅ«page
satte pajānāti: ‘ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā
vacÄ«duccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaį¹ƒ
upavādakā micchādiį¹­į¹­hikā micchādiį¹­į¹­hikammasamādānā. Te kāyassa bhedā
parammaraį¹‡Ä apāyaį¹ƒ duggatiį¹ƒ vinipātaį¹ƒ nirayaį¹ƒ upapannā. Ime vā pana
bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā
manosucaritena samannāgatā ariyānaį¹ƒ anupavādakā sammādiį¹­į¹­hikā
sammādiį¹­į¹­hikammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraį¹‡Ä sugatiį¹ƒ saggaį¹ƒ
lokaį¹ƒ upapannā’ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena
satte passati cavamāne upapajjamāne hÄ«ne paį¹‡ite suvaį¹‡į¹‡e dubbaį¹‡į¹‡e sugate
duggate yathākammūpage satte pajānāti.

 

90. Yampi māį¹‡ava bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte
anaį¹…gaį¹‡e vigatupakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte sattānaį¹ƒ
cutÅ«papātaƱāį¹‡Äya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So dibbena cakkhunā
visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne
paį¹‡ite suvaį¹‡į¹‡e dubbaį¹‡į¹‡e sugate duggate yathākammÅ«page satte pajānāti:
‘ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacÄ«duccaritena
samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaį¹ƒ upavādakā
micchādiį¹­į¹­hikā micchādiį¹­į¹­hikammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraį¹‡Ä
apāyaį¹ƒ duggatiį¹ƒ vinipātaį¹ƒ nirayaį¹ƒ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā
kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena
samannāgatā ariyānaį¹ƒ anupavādakā sammādiį¹­į¹­hikā sammādiį¹­į¹­hikammasamādānā.
Te kāyassa bhedā parammaraį¹‡Ä sugatiį¹ƒ saggaį¹ƒ lokaį¹ƒ upapannā’ti. Iti
dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne
upapajjamāne hÄ«ne paį¹‡ite suvaį¹‡į¹‡e dubbaį¹‡į¹‡e sugate duggate yathākammÅ«page
satte pajānāti, idampi’ssa hoti paƱƱāya.

 

92. So evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e
vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte āsavānaį¹ƒ
khayaƱāį¹‡Äya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti so idaį¹ƒ dukkhanti
yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. Ayaį¹ƒ dukkhanirodhagāminÄ«paį¹­ipadā’ti yathābhÅ«taį¹ƒ
pajānāti. Ime āsavā’ti yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. Ayaį¹ƒ āsavasamudayo’ti
yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. Ayaį¹ƒ āsavanirodho’ti yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. Ayaį¹ƒ
āsavanirodhagāminÄ«paį¹­ipadā’ti yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. Tassa evaį¹ƒ jānato
evaį¹ƒ passato kāmāsavāpi cittaį¹ƒ vimuccati bhavāsavāpi cittaį¹ƒ vimuccati
avijjāsa vāpi cittaį¹ƒ vimuccati. Vimuttasmiį¹ƒ vimuttamiti Ʊāį¹‡aį¹ƒ hoti.
KhÄ«į¹‡Ä jāti vusitaį¹ƒ brahmacariyaį¹ƒ kataį¹ƒ karaį¹‡iyaį¹ƒ nāparaį¹ƒ itthattāyāti
pajānāti.

 

[BJT Page 482] [\x 482/]

 

Seyyathāpi māį¹‡ava pabbatasaį¹…khepe udakarahado accho vippasanno anāvilo.
Tattha cakkhumā puriso tÄ«re į¹­hito passeyya sippisambÅ«kampi
sakkharakaį¹­halampi macchagumbampi carantampi tiį¹­į¹­hantampi. Tassa
evamassa: ayaį¹ƒ kho udakarahado accho vippasanno anāvilo. Tatrime
sippisambÅ«kā’pi sakkharakaį¹­halā’pi macchagumbā’pi carantipi
tiį¹­į¹­hantipÄ«ti. Evameva kho māį¹‡ava bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe
pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite
āneƱjappatte āsavānaį¹ƒ khayāƱāį¹‡Äya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So
idaį¹ƒ dukkhanti yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. Ayaį¹ƒ dukkhasamudayo’ti yathābhÅ«taį¹ƒ
pajānāti. Ayaį¹ƒ dukkhanirodho’ti yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. Ayaį¹ƒ
dukkhanirodhagāminÄ«paį¹­ipadā’ti yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. Ime āsavā’ti
yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. Ayaį¹ƒ āsavanirodho’ti yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. Ayaį¹ƒ
āsavanirodhāgāminÄ«paį¹­ipadā’ti yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti.

 

92. Tassa evaį¹ƒ jānato evaį¹ƒ passato kāmāsavā’pi cittaį¹ƒ vimuccati,
bhavāsavā’pÄ« cittaį¹ƒ vimuccati, avijjāsavā’pi cittaį¹ƒ vimuccati.
Vimuttasmiį¹ƒ vimuttamiti Ʊāį¹‡aį¹ƒ hoti. KhÄ«į¹‡Ä jāti, vusitaį¹ƒ brahmacariyaį¹ƒ,
kataį¹ƒ kariį¹‡iyaį¹ƒ nāparaį¹ƒ itthattāyāti pajānāti. Yampi māį¹‡ava bhikkhu evaį¹ƒ
samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te
kammaniye į¹­hite āneƱjappatte āsavānaį¹ƒ khayaƱāį¹‡Äya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati
abhininnāmeti so idaį¹ƒ dukkhanti yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. Ayaį¹ƒ
dukkhanirodhagāminÄ«paį¹­ipadā’ti yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. Ime āsavā’ti
yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. Ayaį¹ƒ āsavasamudayo’ti yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. Ayaį¹ƒ
āsavanirodho’ti yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. Ayaį¹ƒ āsavanirodhagāminÄ«paį¹­ipadā’ti
yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. Tassa evaį¹ƒ jānato evaį¹ƒ passato kāmāsavāpi cittaį¹ƒ
vimuccati bhavāsavāpi cittaį¹ƒ vimuccati avijjāsa vāpi cittaį¹ƒ vimuccati.
Vimuttasmiį¹ƒ vimuttamiti Ʊāį¹‡aį¹ƒ hoti. KhÄ«į¹‡Ä jāti vusitaį¹ƒ brahmacariyaį¹ƒ
kataį¹ƒ karaį¹‡iyaį¹ƒ nāparaį¹ƒ itthattāyāti pajānāti, idampi’ssa hoti paƱƱāya.

 

93. Ayaį¹ƒ kho māį¹‡ava so ariyo paƱƱākkhandho yassa so bhagavā vaį¹‡į¹‡avādÄ«
ahosi, yattha ca imaį¹ƒ janataį¹ƒ samādapesi nivesesi patiį¹­į¹­hāpesi. Natthi
cevettha uttariį¹ƒ karaį¹‡Ä«yanti.

 

94. [PTS Page 210] [\q 210/] acchariyaį¹ƒ
bho ānanda, abbhutaį¹ƒ bho ānanda, so cāyaį¹ƒ bho ānanda ariyo paƱƱākkhandho
paripuį¹‡į¹‡o. Evamparipuį¹‡į¹‡aƱcāhaį¹ƒ bho ānanda ariyaį¹ƒ paƱƱākkhandhaį¹ƒ ito
bahiddhā aƱƱesu samaį¹‡abrāhmaį¹‡esu na samanupassāmi. Natti cettha uttariį¹ƒ
karaį¹‡Ä«yanti. Abhikkantaį¹ƒ bho ānanda, abhikkantaį¹ƒ bho ānanda, seyyathāpi
bho ānanda, nikkujjitaį¹ƒ vā ukkujjeyya, paį¹­icchannaį¹ƒ vā vivareyya,
mÅ«įø·hassa vā maggaį¹ƒ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaį¹ƒ dhāreyya
cakkhumanto rūpāni dakkhintīti, evameva kho bhotā ānandena
anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaį¹ƒ bho ānanda, bhagavantaį¹ƒ gotamaį¹ƒ
saraį¹‡aį¹ƒ gacchāmi dhammaƱca bhikkhusaį¹…ghaƱca. Upāsakaį¹ƒ maį¹ƒ bhavaį¹ƒ ānando
dhāretu ajjatagge pāį¹‡upetaį¹ƒ saraį¹‡aį¹ƒ gatanti.

 

Subhasuttaį¹ƒ niį¹­į¹­hitaį¹ƒ dasamaį¹ƒ.

 

[BJT Page 484] [\x 484/]

 

11

 

[PTS Page 211] [\q 211/] kevaįøįøha suttaį¹ƒ

 

1. Evaį¹ƒ me sutaį¹ƒ: ekaį¹ƒ samayaį¹ƒ bhagavā nāįø·andāya viharati
pāvārikambavane. Atha kho kevaįøįøho gahapatiputto yena bhagavā
tenupasaį¹…kami. Upasaį¹…kamitvā bhagavantaį¹ƒ abhivādetvā ekamantaį¹ƒ nisÄ«di.
Ekamantaį¹ƒ nisinno kho kevaįøįøho gahapatiputto bhagavantaį¹ƒ etadavoca:
‘ayaį¹ƒ bhante nāįø·andā iddhā ceva thitā ca, bahujanā ākiį¹‡į¹‡amanussā,
bhagavati abhippasannā. Sādhu bhante bhagavā ekaį¹ƒ bhikkhuį¹ƒ samādisatu yo
uttarimanussadhammā iddhipāį¹­ibhāriyaį¹ƒ karissati. Evāyaį¹ƒ nāįø·andā
bhiyyosomattāya bhagavati abhippasÄ«dissatÄ«’ti.

 

2. Evaį¹ƒ vutte bhagavā kevaįøįøhaį¹ƒ gahapatiputtaį¹ƒ etadavoca: na kho ahaį¹ƒ
kevaįøįøha bhikkhÅ«naį¹ƒ evaį¹ƒ dhammaį¹ƒ desemi ‘etha tumhe bhikkhave gihÄ«naį¹ƒ
odātavasanānaį¹ƒ uttarimanussadhammā iddhipāį¹­ihāriyaį¹ƒ karothā’ti.

 

3. Dutiyampi kho kevaįøįøho gahapatiputto bhagavantaį¹ƒ etadavoca: nāhaį¹ƒ
bhante bhagavantaį¹ƒ dhaį¹ƒsemi. Api ca evaį¹ƒ vadāmi: “ayaį¹ƒ bhante nāįø·anda
iddhā ceva phÄ«tā ca, bahujanā ākiį¹‡į¹‡amanussā, bhagavati abhippasannā.
Sādhu bhante bhagavā ekaį¹ƒ bhikkhuį¹ƒ samādisatu yo uttarimanussadhammā [PTS Page 212]
[\q 212/] iddhipāį¹­ihāriyaį¹ƒ karissati. Evāyaį¹ƒ nāįø·andā
bhiyyosomattāya bhagavati abhippasÄ«dissatÄ«’ti. Dutiyampi kho bhagavā
kevaįøįøhaį¹ƒ gahapatiputtaį¹ƒ etadavoca: na kho ahaį¹ƒ kevaįøįøha bhikkhÅ«naį¹ƒ evaį¹ƒ
dhammaį¹ƒ desemi ‘etha tumhe bhikkhave gihÄ«naį¹ƒ odātavasanānaį¹ƒ
uttarimanussadhammā iddhipāį¹­ihāriyaį¹ƒ karothā’ti.

 

4. Tatiyampi kho kevaįøįøho gahapatiputto bhagavantaį¹ƒ etadavoca: nāhaį¹ƒ
bhante bhagavantaį¹ƒ dhaį¹ƒsemi. Api ca evaį¹ƒ vadāmi: ‘ayaį¹ƒ bhante nāįø·andā
iddhā ceva phÄ«tā ca, bahujanā ākiį¹‡į¹‡amanussā, bhagavati abhippasannā.
Sādhu bhante bhagavā ekaį¹ƒ bhikkhuį¹ƒ samādisatu yo uttarimanussadhammā
iddhipāį¹­ihāriyaį¹ƒ karissati. Evāyaį¹ƒ nāįø·andā bhiyyosomattāya bhagavati
abhippasÄ«dissatÄ«’ti.

 

1. Kevaį¹­į¹­o sÄ«mu.

 

[BJT Page 486] [\x 486/]

 

5. “TÄ«į¹‡i kho imāni kevaįøįøha pāį¹­ihāriyāni mayā sayaį¹ƒ abhiƱƱā sacchikatvā
paveditāni. Katamāni tÄ«į¹‡i? Iddhipāį¹­ihāriyaį¹ƒ ādesanāpāį¹­ihāriyaį¹ƒ.
AnusāsanÄ«pāį¹­ihāriyanti. KatamaƱca kevaįøįøha iddhipāį¹­ihāriyaį¹ƒ? Idha
kevaįøįøha bhikkhu anekavihitaį¹ƒ iddhavidhaį¹ƒ paccanubhoti: eko’pi hutvā
bahudhā hoti. Bahudhā pi hutvā eko hoti. ĀvÄ«bhāvaį¹ƒ tirobhāvaį¹ƒ,
tirokuįøįøaį¹ƒ tiropākāraį¹ƒ tiropabbataį¹ƒ asajjamāno gacchati seyyathāpi
ākāse. Paį¹­haviyāpi ummujjanimujjaį¹ƒ karoti seyyathāpi udake. Udake’pi
abhijjamāne gacchati seyyathāpi paį¹­haviyaį¹ƒ. Ākāse’pi pallaį¹…kena kamati
seyyathāpi pakkhÄ« sakuį¹‡o. Ime’pi candimasuriye evaį¹ƒmahiddhike
evaį¹ƒmahānubhāve pāį¹‡inā parimasati parimajjati. Yāva brahmalokāpi kāyena
vasaį¹ƒ vatteti.

 

6. Tamenaį¹ƒ aƱƱataro saddho pasanno passati taį¹ƒ bhikkhuį¹ƒ anekavihitaį¹ƒ
iddhividhaį¹ƒ paccanubhonteį¹ƒ: ekampi hutvā bahudhā bhontaį¹ƒ, bahudhāpi
hutvā ekaį¹ƒ bhontaį¹ƒ, ācÄ«bhāvaį¹ƒ tirobhāvaį¹ƒ tirokuįøįøhaį¹ƒ tiropākāraį¹ƒ
tiropabbataį¹ƒ asajjamānaį¹ƒ gacchantaį¹ƒ seyyathāpi ākāse, paį¹­haviyāpi
ummujjanimujjaį¹ƒ kārontaį¹ƒ seyyathāpi [PTS Page 213]
[\q 213/] udake, udake’pi abhijjamāne gacchantaį¹ƒ seyyathāpi
paį¹­haviyaį¹ƒ, ākāse’pi pallaį¹…kena kamantaį¹ƒ seyyathāpi pakkhÄ« sakuį¹‡o,
ime’pi candimasuriye evaį¹ƒmahiddhike evaį¹ƒmahānubhāve pāį¹‡inā parimasantaį¹ƒ
parimajjantaį¹ƒ, yāva brahmalokāpi kāyena vasaį¹ƒ vattentaį¹ƒ.

 

7. Tamenaį¹ƒ so saddho pasanno aƱƱatarassa assaddhassa appasannassa
āroceti: acchariyaį¹ƒ vata bho abbhutaį¹ƒ vata bho samaį¹‡assa mahiddhikatā
mahānubhāvatā. Amāhaį¹ƒ bhikkhuį¹ƒ addasaį¹ƒ anekavihitaį¹ƒ iddhimidhaį¹ƒ
paccanubhontaį¹ƒ: ekampi hutvā bahudhā bhontaį¹ƒ, bahudhāpi hutvā ekampi
bhontaį¹ƒ, ācÄ«bhāvaį¹ƒ tirobhāvaį¹ƒ tirokuįøįøhaį¹ƒ tiropākāraį¹ƒ tiropabbataį¹ƒ
asajjamānaį¹ƒ gacchantaį¹ƒ seyyathāpi ākāse, paį¹­haviyāpi ummujjanimujjaį¹ƒ
kārontaį¹ƒ seyyathāpi udake, udake’pi abhijjamāne gacchantaį¹ƒ seyyathāpi
paį¹­haviyaį¹ƒ, ākāse’pi pallaį¹…kena kamantaį¹ƒ seyyathāpi pakkhÄ« sakuį¹‡o,
ime’pi candimasuriye evaį¹ƒmahiddhike evaį¹ƒmahānubhāve pāį¹‡inā parimasantaį¹ƒ
parimajjantaį¹ƒ, yāva brahmalokāpi kāyena vasaį¹ƒ vattentanti. Tamesaį¹ƒ so
assaddho appasanno taį¹ƒ saddhaį¹ƒ pasannaį¹ƒ evaį¹ƒ vadeyya: atthi kho bho
gandhārÄ« nāma vijjā. Tāya so bhikkhu anekavihitaį¹ƒ iddhividhaį¹ƒ
paccanubhoti: eko’pi hutvā bahudhā hoti. Bahudhā pi hutvā eko hoti.
ĀvÄ«bhāvaį¹ƒ tirobhāvaį¹ƒ, tirokuįøįøaį¹ƒ tiropākāraį¹ƒ tiropabbataį¹ƒ asajjamāno
gacchati seyyathāpi ākāse. Paį¹­haviyāpi ummujjanimujjaį¹ƒ karoti seyyathāpi
udake. Udake’pi abhijjamāne gacchati seyyathāpi paį¹­haviyaį¹ƒ. Ākāse’pi
pallaį¹…kena kamati seyyathāpi pakkhÄ« sakuį¹‡o. Ime’pi candimasuriye
evaį¹ƒmahiddhike evaį¹ƒmahānubhāve pāį¹‡inā parimasati parimajjati. Yāva
brahmalokāpi kāyena vasaį¹ƒ vattetÄ«ti. Taį¹ƒ kiį¹ƒ maƱƱasi kevaįøįøha? Api nu so
assaddho appasanno taį¹ƒ saddhaį¹ƒ pasannaį¹ƒ evaį¹ƒ vadeyya?”Ti. “Vadeyya
bhante”ti. “Imaį¹ƒ kho ahaį¹ƒ kevaįøįøha iddhipāį¹­ihāriye ādÄ«navaį¹ƒ sampassamāno
iddhipāį¹­ihāriyena aį¹­į¹­iyāmi harāyāmi jigucchāmi.

 

1. Eko’pi. (SÄ«mu. [PTS. ]

 

[BJT Page 488] [\x 488/]

 

8. KatamaƱca kevaįøįøha ādesanāpāį¹­ihāriyaį¹ƒ? Idha kevaįøįøha bhikkhu
parasattānaį¹ƒ parapuggalānaį¹ƒ cittampi ādisati cetasikampi ādisati
vitakkitampi ādisati vicāritampi ādisati: evampi te mano, itthampi te
mano, itipi te cittanti. Tamenaį¹ƒ aƱƱataro saddho pasanno passati taį¹ƒ
bhikkhuį¹ƒ parasantānaį¹ƒ parapuggalānaį¹ƒ cittampi ādisantaį¹ƒ cetasikampi
ādisantaį¹ƒ vitakkitampi ādisantaį¹ƒ vicāritampi ādisantaį¹ƒ: evampi te mano,
itthampi te mano, iti’pi te cittanti. Tamenaį¹ƒ so saddho pasanno
aƱƱatarassa assaddhassa appasannassa āroceti: acchariyaį¹ƒ vata bho [PTS Page 214]
[\q 214/] abbhutaį¹ƒ vata bho samaį¹‡assa mahiddhikatā mahānubhāvatā.
Amāhaį¹ƒ bhikkhuį¹ƒ addasaį¹ƒ parasattānaį¹ƒ parapuggalānaį¹ƒ cittampi ādisantaį¹ƒ
ceteyitampi ādisantaį¹ƒ vitakkitampi ādisantaį¹ƒ vicāritampi ādisantaį¹ƒ:
evampi te mano, itthampi te mano, iti’pi te cittanti. Tamenaį¹ƒ so
assaddho appasanno taį¹ƒ saddhaį¹ƒ pasannaį¹ƒ evaį¹ƒ vadeyya: atthi kho bho
maį¹‡ikā nāma vijjā. Tāya so bhikkhu parasattānaį¹ƒ parapuggalānaį¹ƒ cittampi
ādisati, cetasikampi ādisati, vitakkitampi ādisati, vicāritampi ādisati:
evampi te mano, itthampi te mano, itipi te cittanti. Taį¹ƒ kiį¹ƒ maƱƱasi
kevaįøįøha? Api nu so assaddho appasanto taį¹ƒ saddhaį¹ƒ pasannaį¹ƒ evaį¹ƒ
vadeyyā?”Ti. “Vadeyya bhante”ti. Imaį¹ƒ kho ahaį¹ƒ kevaįøįøa ādesanā
pāį¹­ihāriye ādÄ«navaį¹ƒ sampassamāno ādesanāpāį¹­ihāriyena aį¹­į¹­iyāmi harāyāmi
jigucchāmi.

 

9. KatamaƱca kevaįøįøha anusāsanÄ«pāį¹­ihāriyaį¹ƒ? Idha kevaįøįøha bhikkhu
evamanusāsati: evaį¹ƒ vitakketha, mā evaį¹ƒ vitakkayittha, evaį¹ƒ
manasikarotha, mā evaį¹ƒ manasākattha, idaį¹ƒ pajahatha, idaį¹ƒ upasampajja
viharathāti. Idampi vuccati kevaįøįøha anusāsanÄ«pāį¹­ihāriyaį¹ƒ.

 

10. Puna ca paraį¹ƒ kevaįøįøha idha tathāgato loko uppajjati arahaį¹ƒ
sammāsambuddho vijjācaraį¹‡asampanno sugato lokavidÅ« anuttaro
purisadammasārathÄ« satthā devamanussānaį¹ƒ buddho bhagavā. So imaį¹ƒ lokaį¹ƒ
sadevakaį¹ƒ samārakaį¹ƒ sabrahmakaį¹ƒ sassamaį¹‡abrāhmaį¹‡iį¹ƒ pajaį¹ƒ sadevamanussaį¹ƒ
sayaį¹ƒ abhiƱƱā sacchikatvā pavedeti. So dhammaį¹ƒ deseti ādikalyāį¹‡aį¹ƒ
majjhekalyāį¹‡aį¹ƒ pariyosānakalyāį¹‡aį¹ƒ sātthaį¹ƒ sabyaƱjanaį¹ƒ kevalaparipuį¹‡į¹‡aį¹ƒ
parisuddhaį¹ƒ. Brahmacariyaį¹ƒ pakāseti.

 

[BJT Page 490] [\x 490/]

 

11(29). Taį¹ƒ dhammaį¹ƒ suį¹‡Äti gahapati vā gahapatiputto vā aƱƱatarasmiį¹ƒ vā
kule paccājāto. So taį¹ƒ dhammaį¹ƒ sutvā tathāgate saddhaį¹ƒ paį¹­ilabhati. So
tena saddhāpaį¹­ilābhena samannāgato iti paį¹­isaį¹ƒcikkhati: ’sambādho
gharāvaso rajāpatho1. Abbhokāso pabbajjā. Nayidaį¹ƒ sukaraį¹ƒ agāraį¹ƒ
ajjhāvasatā ekantaparipuį¹‡į¹‡aį¹ƒ ekantaparisuddhaį¹ƒ saį¹ƒkhalikhitaį¹ƒ
brahmacariyaį¹ƒ carituį¹ƒ. YannÅ«nāhaį¹ƒ kesamassuį¹ƒ ohāretvā kāsāyāni vatthāni
acchādetvā agārasmā anagāriyaį¹ƒ pabbajeyya’nti.

 

1. Rajopatho, katthaci.

 

So aparena samayena appaį¹ƒ vā bhogakkhandhaį¹ƒ pahāya mahantaį¹ƒ vā
bhogakkhandhaį¹ƒ pahāya appaį¹ƒ vā Ʊātiparivaį¹­į¹­aį¹ƒ pahāya mahantaį¹ƒ vā
Ʊātiparivaį¹­į¹­aį¹ƒ pahāya kesamassuį¹ƒ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā
agārasmā anagāriyaį¹ƒ pabbajati. So evaį¹ƒ pabbajito samāno
pātimokkhasaį¹ƒvarasaį¹ƒvuto viharati ācāragocarasampanno aį¹‡umattesu vajjesu
bhayadassāvī. Samādāya sikkhati sikkhāpadesu kāyakammavacīkammena
samannāgato kusalena. Parisuddhājīvo sīlasampanno indriyesu guttadvāro
bhojane mattaĆ±Ć±Å« satisampajaƱƱesu samannāgato santuį¹­į¹­ho.

 

12 (29) KathaƱca kevaįøįøha bhikkhu sÄ«lasampanno hoti? Idha kevaįøįøha
bhikkhu pāį¹‡Ätipātaį¹ƒ pahāya pāį¹‡Ätipātā paį¹­ivirato hoti nihitadaį¹‡įøo
nihitasattho lajjÄ« dayāpanno. Sabbapāį¹‡abhÅ«tahitānukampÄ« viharati.
Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

Adinnādānaį¹ƒ pahāya adinnādānā paį¹­ivirato hoti dinnādāyÄ« dinnapāį¹­ikaį¹…khÄ«.
Athenena sucibhÅ«tena attanā viharati. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

Abrahmacariyaį¹ƒ pahāya brahmacārÄ« hoti ārācārÄ«1 virato methunā gāmadhammā. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

Musāvādaį¹ƒ pahāya musāvādā paį¹­ivirato hoti saccavādÄ« saccasandho theto2
paccayiko avisaį¹ƒvādako lokassa. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

Pisuį¹‡aį¹ƒ vācaį¹ƒ3 pahāya pisuį¹‡Äya vācāya paį¹­ivirato hoti. Ito sutvā na
amutra akkhātā imesaį¹ƒ bhedāya. Amutra vā sutvā na imesaį¹ƒ akkhātā amÅ«saį¹ƒ
bhedāya. Iti bhinnānaį¹ƒ vā sandhātā, sahitānaį¹ƒ vā anuppadātā4
samaggārāmo5 samaggarato samagganandiį¹ƒ samaggakaraį¹‡iį¹ƒ vācaį¹ƒ bhāsitā
hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

[BJT Page 492] [\x 492/]
Pharusaį¹ƒ vācaį¹ƒ6 pahāya pharusāya vācāya paį¹­ivirato hoti. Yā sā vācā neįø·Ä
kaį¹‡į¹‡asukhā pemanÄ«yā7 hadayaį¹…gamā porÄ« bahujanakantā bahujanamanāpā,
tathārÅ«paį¹ƒ8 vācaį¹ƒ bhāsitā hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

Samphappalāpaį¹ƒ pahāya samphappalāpā paį¹­ivirato hoti kālavādÄ« bhÅ«tavādÄ«
atthavādÄ« dhammavādÄ« vinayavādÄ«. Nidhānavatiį¹ƒ vācaį¹ƒ bhāsitā hoti kālena
sāpadesaį¹ƒ pariyantavatiį¹ƒ atthasaƱhitaį¹ƒ. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

1. Anācāri, machasaį¹ƒ.
2. į¹¬heto, syā.
3. Pisuį¹‡Ävācaį¹ƒ, [PTS.]
4. Anuppādātā, [PTS.]
5. Samaggarāmo, machasaį¹ƒ.
6. Pharusāvācaį¹ƒ, [PTS.] Sitira
7. Pemaniyā, machasaį¹ƒ. 8. EvarÅ«piį¹ƒ. [PTS.] Sitira.
13(30) BÄ«jagāmabhÅ«tagāmasamārambhā1 paį¹­ivirato hoti. Ekabhattiko2 hoti
rattÅ«parato3 paį¹­ivirato4 vikālabhojanā. NaccagÄ«tavāditavisÅ«kadassanā5
paį¹­ivirato hoti. Mālāgandhavilepanadhāraį¹‡amaį¹‡įøanavibhusanaį¹­į¹­hānā
paį¹­ivirato hoti. Uccāsayanamahāsayanā paį¹­ivirato hoti.
JātarÅ«parajatapaį¹­iggahaį¹‡Ä6 paį¹­ivirato hoti. ĀmakadhaƱƱapaį¹­iggahaį¹‡Ä6
paį¹­ivirato hoti. Āmakamaį¹ƒsapaį¹­iggahaį¹‡Ä6 paį¹­ivirato hoti.
Itthikumārikapaį¹­iggahaį¹‡Ä6 paį¹­ivirato hoti. Dāsidāsapaį¹­iggahaį¹‡Ä6
paį¹­ivirato hoti. Ajeįø·akapaį¹­iggahaį¹‡Ä6 paį¹­ivirato hoti.
Kukkuį¹­asÅ«karapaį¹­iggahaį¹‡Ä6 paį¹­ivirato hoti. Hatthigavassavaįø·avā7
paį¹­iggahaį¹‡Ä paį¹­ivirato hoti. Khettavatthupaį¹­iggahaį¹‡Ä paį¹­ivirato hoti.
DÅ«teyyapaheį¹‡a8 gamanānuyogā paį¹­ivirato hoti. Kayavikkayā paį¹­ivirato
hoti. TulākÅ«į¹­akaį¹ƒsakÅ«į¹­amānakÅ«į¹­Ä9 paį¹­ivirato hoti.
Ukkoį¹­anavaƱcananikatisāci10 yogā paį¹­ivirato hoti.
Chedanavadhabandhanaviparāmosaālopasahasākārā11 paį¹­ivirato hoti.
Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

CullasÄ«laį¹ƒ12 niį¹­į¹­hitaį¹ƒ

 

14 (31) Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ bÄ«jagāmabhÅ«tagāmasamārambhaį¹ƒ13 anuyuttā viharanti,
seyyathÄ«daį¹ƒ: mÅ«labÄ«jaį¹ƒ khandhabÄ«jaį¹ƒ phalubÄ«jaį¹ƒ14 aggabÄ«jaį¹ƒ
bijabÄ«jameva15 paƱcamaį¹ƒ. Iti vā itievarÅ«pā16
bÄ«jagāmabhÅ«tagāmasamārambhā17 paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

1. Pemaniyā,mamachasaį¹ƒ. 2. EvarÅ«pÄ«, [PTS]

 

[BJT Page 494] [\x 494/]
15(32) Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ sannidhikāraparibhogaį¹ƒ anuyuttā viharanti,
seyyathÄ«daį¹ƒ: annasannidhiį¹ƒ pānasannidhiį¹ƒ vatthasannidhiį¹ƒ yānasannidhiį¹ƒ
sayanasannidhiį¹ƒ gandhasannidhiį¹ƒ āmisasannidhiį¹ƒ. Iti vā iti evarÅ«pā
sannidhikāraparibhogā paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

1. Samārabbhā, machasaį¹ƒ.
2. Ekaį¹ƒ bhattiko, machasaį¹ƒ.
3. Rattuparato, machasaį¹ƒ.
4. Virato, the. Se.
5. VisÅ«kaį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
6. Pariggahaį¹‡Ä, (sabbattha)
7. Gavassaį¹ƒ, se. Vaįø·avaį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
8. Pahiį¹‡a, sÄ«mu. Machasa. Syā.
9. KÅ«į¹­aį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
10. Sāvi, machasaį¹ƒ.
11. Sahasaį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
12. CÅ«įø·a sÄ«laį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
13. Samārabbhā, machasaį¹ƒ.
14. Phalaį¹ƒ, se. Phaluį¹ƒ, si. The.
15. Bija bÄ«jaį¹ƒ eva. The.
16. Iti evarupā, kesuci.
17. Samārabbhā, machasaį¹ƒ.

 

16(33). Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ visÅ«kadassanaį¹ƒ anuyuttā viharanti, seyyathÄ«daį¹ƒ:
naccaį¹ƒ gÄ«taį¹ƒ vāditaį¹ƒ pekkhaį¹ƒ akkhātaį¹ƒ pāį¹‡issaraį¹ƒ vetālaį¹ƒ kumbhathÅ«naį¹ƒ
sobhanakaį¹ƒ1 caį¹‡įøÄlaį¹ƒ vaį¹ƒsaį¹ƒ dhopanakaį¹ƒ2 hatthiyuddhaį¹ƒ assayuddhaį¹ƒ
mahisayuddhaį¹ƒ3 usabhayuddhaį¹ƒ ajayuddhaį¹ƒ meį¹‡įøayuddhaį¹ƒ4 kukkuį¹­ayuddhaį¹ƒ
vaį¹­į¹­akayuddhaį¹ƒ daį¹‡įøayuddhaį¹ƒ muį¹­į¹­hiyuddhaį¹ƒ5 nibbuddhaį¹ƒ uyyodhikaį¹ƒ
balaggaį¹ƒ senābyÅ«haį¹ƒ aį¹‡Ä«kadassanaį¹ƒ6. Iti vā iti evarÅ«pā visÅ«kadassanā
paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

17(34). Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ jÅ«tappamādaį¹­į¹­hānānuyogaį¹ƒ anuyuttā viharanti,
seyyathÄ«daį¹ƒ: aį¹­į¹­hapadaį¹ƒ dasapadaį¹ƒ ākāsaį¹ƒ parihārapathaį¹ƒ santikaį¹ƒ
khalikaį¹ƒ ghaį¹­ikaį¹ƒ salākahatthaį¹ƒ akkhaį¹ƒ paį¹…gacÄ«raį¹ƒ vaį¹…kakaį¹ƒ mokkhacikaį¹ƒ
ciį¹…gulakaį¹ƒ pattāįø·hakaį¹ƒ rathakaį¹ƒ dhanukaį¹ƒ akkharikaį¹ƒ manesikaį¹ƒ
yathāvajjaį¹ƒ. Iti vā iti evarÅ«pā jÅ«tappamādaį¹­į¹­hānānuyogā paį¹­ivirato hoti.
Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

18(35). Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ uccāsayanamahāsayanaį¹ƒ anuyuttā viharanti,
seyyathÄ«daį¹ƒ: āsandiį¹ƒ pallaį¹…kaį¹ƒ gonakaį¹ƒ cittakaį¹ƒ paį¹­ikaį¹ƒ paį¹­alikaį¹ƒ
tÅ«likaį¹ƒ vikatikaį¹ƒ uddalomiį¹ƒ ekantalomiį¹ƒ kaį¹­į¹­hissaį¹ƒ koseyyaį¹ƒ kuttakaį¹ƒ
hatthattharaį¹ƒ assattharaį¹ƒ rathattharaį¹ƒ ajinappaveį¹‡iį¹ƒ
kādalimigapavarapaccattharaį¹‡aį¹ƒ sauttaracchadaį¹ƒ ubhatolohitakÅ«padhānaį¹ƒ.
Iti vā iti evarÅ«pā uccāsayanamahāsayanā paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti
sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

1. Sobhanagarakaį¹ƒ, katthaci. Sobhanakarakaį¹ƒ, [PTS.] Sobhanagharakaį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
2. Dhovanaį¹ƒ, katthaci. Dhopanaį¹ƒ, sitira.
3. Mahiį¹ƒsaį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
4. Meį¹‡įøakaį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
5. SÄ«hala potthakesu na dissati.
6. Anīka - kesuci.

 

[BJT Page 496] [\x 496/]
19(36). Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ maį¹‡įøanavibhusanaį¹­į¹­hānānuyogaį¹ƒ anuyuttā viharanti,
seyyathÄ«daį¹ƒ: ucchādanaį¹ƒ parimaddanaį¹ƒ nahāpanaį¹ƒ sambāhanaį¹ƒ ādāsaį¹ƒ aƱjanaį¹ƒ
mālāvilepanaį¹ƒ mukhacuį¹‡į¹‡akaį¹ƒ1 mukhalepanaį¹ƒ2 hatthabandhaį¹ƒ sikhābandhaį¹ƒ
daį¹‡įøakaį¹ƒ nāįø·ikaį¹ƒ khaggaį¹ƒ chattaį¹ƒ citrÅ«pāhanaį¹ƒ uį¹‡hÄ«saį¹ƒ maį¹‡iį¹ƒ vālavÄ«janiį¹ƒ
odātāni vatthāni dīghadasāni. Iti vā iti evarūpā
maį¹‡įøanavibhusanaį¹­į¹­hānānuyogā paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

20(37). Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ tiracchānakathaį¹ƒ anuyuttā viharanti, seyyathÄ«daį¹ƒ:
rājakathaį¹ƒ corakathaį¹ƒ mahāmattakathaį¹ƒ senākathaį¹ƒ bhayakathaį¹ƒ
yuddhakathaį¹ƒ annakathaį¹ƒ pānakathaį¹ƒ vatthakathaį¹ƒ sayanakathaį¹ƒ mālākathaį¹ƒ
gandhakathaį¹ƒ Ʊātikathaį¹ƒ yānakathaį¹ƒ gāmakathaį¹ƒ nigamakathaį¹ƒ nagarakathaį¹ƒ
janapadakathaį¹ƒ itthikathaį¹ƒ purisakathaį¹ƒ (kumārakathaį¹ƒ kumārikathaį¹ƒ)3
sÅ«rakathaį¹ƒ visikhākathaį¹ƒ kumbhaį¹­į¹­hānakathaį¹ƒ pubbapetakathaį¹ƒ
nānattakathaį¹ƒ lokakkhāyikaį¹ƒ samuddakkhāyikaį¹ƒ itibhavābhavakathaį¹ƒ. Iti vā
itievarÅ«pāya tiracchānakathāya paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti
sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

21(38) Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pā viggāhikakathaį¹ƒ anuyuttā viharanti, seyyathÄ«daį¹ƒ:
“na tvaį¹ƒ imaį¹ƒ dhammavinayaį¹ƒ ājānāsi. Ahaį¹ƒ imaį¹ƒ dhammavinayaį¹ƒ ājānāmi.
Kiį¹ƒ tvaį¹ƒ imaį¹ƒ dhammavinayaį¹ƒ ājānissasi? Micchāpaį¹­ipanno tvamasi.
Ahamasmi sammāpaį¹­ipanno. Sahitaį¹ƒ me, asahitaį¹ƒ te. Pure vacanÄ«yaį¹ƒ pacchā
avaca. Pacchā vacanÄ«yaį¹ƒ pure avaca. Āciį¹‡į¹‡aį¹ƒ4 te viparāvattaį¹ƒ. Āropito te
vādo. NiggahÄ«to tvamasi. Cara vādappamokkhāya. Nibbeį¹­hehi vā sace
pahosÄ«”ti. Iti vā itievarÅ«pāya viggāhikakathāya paį¹­ivirato hoti.
Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

22(39). Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ dÅ«teyyapahiį¹‡agamanānuyogamanuyuttā viharanti,
seyyathÄ«daį¹ƒ: raƱƱaį¹ƒ rājamahāmattānaį¹ƒ khattiyānaį¹ƒ brāhmaį¹‡Änaį¹ƒ
gahapatikānaį¹ƒ kumārānaį¹ƒ “idha gaccha. Amutrāgaccha. Idaį¹ƒ hara. Amutra
idaį¹ƒ āharā”ti. Iti vā itievarÅ«pā dÅ«teyyapahiį¹‡agamanānuyogā paį¹­ivirato
hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

1. Mukhacuį¹‡į¹‡aį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
2. Mukhālepanaį¹ƒ, sÄ«mu.
3. Marammapotthakesuyeva dissate
4. Aviciį¹‡į¹‡aį¹ƒ, kesuci.

 

[BJT Page 498] [\x 498/]
23(40). Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te kuhakā ca honti lapakā ca nemittikā ca nippesikā ca lābhena
ca lābhaį¹ƒ nijigiį¹ƒsitāro. Iti vā itievarÅ«pā kuhanalapanā paį¹­ivirato
hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

MajjhimasÄ«laį¹ƒ niį¹­į¹­hitaį¹ƒ.

 

24(41). Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ1 kappenti,
seyyathÄ«daį¹ƒ: aį¹…gaį¹ƒ nimittaį¹ƒ uppātaį¹ƒ2 supiį¹‡aį¹ƒ3 lakkhaį¹‡aį¹ƒ mÅ«sikacchinnaį¹ƒ
aggihomaį¹ƒ dabbihomaį¹ƒ thusahomaį¹ƒ taį¹‡įøulahomaį¹ƒ sappihomaį¹ƒ telahomaį¹ƒ
mukhahomaį¹ƒ lohitahomaį¹ƒ aį¹…gavijjā vatthuvijjā khattavijjā4 sivavijjā
bhūtavijjā bhurivijjā ahivijjā visavijjā vicchikavijjā mūsikavijjā
sakuį¹‡avijjā vāyasavijjā pakkajjhānaį¹ƒ5 saraparittānaį¹ƒ migacakkaį¹ƒ. Iti vā
itievarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vā paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa
hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

25(42)2. Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ kappenti,
seyyathÄ«daį¹ƒ: maį¹‡ilakkhaį¹‡aį¹ƒ vatthalakkhaį¹‡aį¹ƒ daį¹‡įøalakkhaį¹‡aį¹ƒ6 asilakkhaį¹‡aį¹ƒ
usulakkhaį¹‡aį¹ƒ dhanulakkhaį¹‡aį¹ƒ āvudhalakkhaį¹‡aį¹ƒ7 itthilakkhaį¹‡aį¹ƒ
purisalakkhaį¹‡aį¹ƒ kumāralakkhaį¹‡aį¹ƒ kumārilakkhaį¹‡aį¹ƒ dāsalakkhaį¹‡aį¹ƒ
dāsilakkhaį¹‡aį¹ƒ hatthilakkhaį¹‡aį¹ƒ assalakkhaį¹‡aį¹ƒ mahisalakkhaį¹‡aį¹ƒ8
usabhalakkhaį¹‡aį¹ƒ golakkhaį¹‡aį¹ƒ9 ajalakkhaį¹‡aį¹ƒ meį¹‡įøalakkhaį¹‡aį¹ƒ10
kukkuį¹­alakkhaį¹‡aį¹ƒ vaį¹­į¹­akalakkhaį¹‡aį¹ƒ godhālakkhaį¹‡aį¹ƒ kaį¹‡į¹‡ikālakkhaį¹‡aį¹ƒ
kacchapalakkhaį¹‡aį¹ƒ migalakkhaį¹‡aį¹ƒ. Iti vā itievarÅ«pāya tiracchānavijjāya
micchājÄ«vā paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

26(43). Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ kappenti
seyyathÄ«daį¹ƒ: raƱƱaį¹ƒ niyyānaį¹ƒ bhavissati, raƱƱaį¹ƒ aniyyānaį¹ƒ bhavissati,
abbhantarānaį¹ƒ raƱƱaį¹ƒ upayānaį¹ƒ bhavissati, bāhirānaį¹ƒ raƱƱaį¹ƒ apayānaį¹ƒ
bhavissati, bāhirānaį¹ƒ raƱƱaį¹ƒ upayānaį¹ƒ bhavissati, abbhantarānaį¹ƒ raƱƱaį¹ƒ
apayānaį¹ƒ bhavissati, abbhantarānaį¹ƒ raƱƱaį¹ƒ jayo bhavissati, abbhantarānaį¹ƒ
raƱƱaį¹ƒ parājayo bhavissati. Iti imassa jayo bhavissati. Imassa parājayo
bhavissati. Iti vā itievarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vā paį¹­ivirato
hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

1. JÄ«vitaį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
2. Uppādaį¹ƒ, sÄ«mu.
3. Supinaį¹ƒ, machasaį¹ƒ. Supiį¹‡akaį¹ƒ, si.
4. Khettaį¹ƒ, kesuci.
5. Pakkha, kesuci.
6. Daį¹‡įøalakkhaį¹‡aį¹ƒ satthalakkhaį¹‡aį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
7. Āyudha, kesuci.
8. Mahiį¹ƒsa, machasaį¹ƒ.
9. Goį¹‡a, machasaį¹ƒ.
10. Meį¹‡įøaka, kesuci.

 

[BJT Page 500] [\x 500/]
27(44). Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ kappenti.
SeyyathÄ«daį¹ƒ: candaggāho bhavissati. Suriyaggāho bhavissati.
Nakkhattagāho bhavissati. Candimasuriyānaį¹ƒ pathagamanaį¹ƒ bhavissati.
Candimasuriyānaį¹ƒ uppathagamanaį¹ƒ bhavissati. Nakkhattānaį¹ƒ pathagamanaį¹ƒ
bhavissati. Nakkhattānaį¹ƒ uppathagamanaį¹ƒ bhavissati. Ukkāpāto bhavissati.
DÄ«sāįøÄho bhavissati. BhÅ«micālo bhavissati. Devadundubhi bhavissati.
Candimasuriyanakkhattānaį¹ƒ uggamanaį¹ƒ ogamanaį¹ƒ1 saį¹ƒkilesaį¹ƒ vodānaį¹ƒ
bhavissati. Evaį¹ƒvipāko candaggāho bhavissati. Evaį¹ƒvipāko suriyaggāho
bhavissati. Evaį¹ƒvipāko nakkhattaggāho bhavissati. Evaį¹ƒvipākaį¹ƒ
candimasuriyānaį¹ƒ pathagamanaį¹ƒ bhavissati. Evaį¹ƒvipākaį¹ƒ candimasuriyānaį¹ƒ
uppathagamanaį¹ƒ bhavissati. Evaį¹ƒvipākaį¹ƒ nakkhattānaį¹ƒ pathagamanaį¹ƒ
bhavissati. Evaį¹ƒvipākaį¹ƒ nakkhattānaį¹ƒ uppathagamanaį¹ƒ bhavissati.
Evaį¹ƒvipāko ukkāpāto bhavissati. Evaį¹ƒvipāko disāįøÄho bhavissati.
Evaį¹ƒvipāko bhÅ«micālo bhavissati. Evaį¹ƒvipāko devadundÅ«bhi bhavissati.
Evaį¹ƒvipāko candimasuriyanakkhattānaį¹ƒ uggamanaį¹ƒ ogamanaį¹ƒ saį¹…kilesaį¹ƒ
vodānaį¹ƒ bhavissati. Iti vā itievarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vā
paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

28(45). Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ kappenti.
SeyyathÄ«daį¹ƒ: subbuį¹­į¹­hikā bhavissati. Dubbuį¹­į¹­hikā bhavissati. Subhikkhaį¹ƒ
bhavissati. Dubbhikkhaį¹ƒ bhavissati. Khemaį¹ƒ bhavissati. Bhayaį¹ƒ
bhavissati. Rogo bhavissati. Ārogyaį¹ƒ bhavissati. Muddā gaį¹‡anā saį¹ƒkhānaį¹ƒ
kāveyyaį¹ƒ lokāyataį¹ƒ. Iti vā itievarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena
paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

29(46). Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ kappenti.
SeyyathÄ«daį¹ƒ: āvāhanaį¹ƒ vivāhanaį¹ƒ saį¹ƒvadanaį¹ƒ vivadanaį¹ƒ saį¹ƒkiraį¹‡aį¹ƒ
vikiraį¹‡aį¹ƒ subhagakaraį¹‡aį¹ƒ dubbhagakaraį¹‡aį¹ƒ viruddhagabbhakaraį¹‡aį¹ƒ
jivhānitthambhanaį¹ƒ2 hanusaį¹ƒhananaį¹ƒ hatthābhijappanaį¹ƒ hanujappanaį¹ƒ
kaį¹‡į¹‡ajappanaį¹ƒ ādāsapaƱhaį¹ƒ kumāripaƱhaį¹ƒ devapaƱhaį¹ƒ ādiccupaį¹­į¹­hānaį¹ƒ
mahatupaį¹­į¹­hānaį¹ƒ abbhujjalanaį¹ƒ sirivhāyanaį¹ƒ. Iti vā itievarÅ«pāya
tiracchānavijjāya micchājÄ«vā paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

1. Oggamanaį¹ƒ, kesuci.
2. Jivhānitthaddhanaį¹ƒ. Bahusu.

 

[BJT Page 502] [\x 502/]
30(47). Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ kappenti.
SeyyathÄ«daį¹ƒ: santikammaį¹ƒ paį¹‡idhikammaį¹ƒ bhÅ«takammaį¹ƒ bhurikammaį¹ƒ
vassakammaį¹ƒ vossakammaį¹ƒ vatthukammaį¹ƒ vatthuparikiraį¹‡aį¹ƒ ācamanaį¹ƒ
nahāpanaį¹ƒ juhanaį¹ƒ vamanaį¹ƒ virecanaį¹ƒ uddhavirecanaį¹ƒ adhovirecanaį¹ƒ
sÄ«savirecanaį¹ƒ kaį¹‡į¹‡atelaį¹ƒ nettatappanaį¹ƒ natthukammaį¹ƒ aƱjanaį¹ƒ paccaƱjanaį¹ƒ
sālākiyaį¹ƒ sallakattiyaį¹ƒ dārakatikicchā mÅ«labhesajjānaį¹ƒ anuppadānaį¹ƒ
osadhÄ«naį¹ƒ paį¹­imokkho. Iti vā itievarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vā
paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

31(48). Sa kho1 so kevaįøįøha bhikkhu evaį¹ƒ sÄ«lasampanno na kutoci bhayaį¹ƒ
samanupassati yadidaį¹ƒ sÄ«lasaį¹ƒvarato. Seyyathāpi māį¹‡ava khattiyo
muddhāvasitto2 nihatapaccāmitto na kutoci bhayaį¹ƒ samanupassati yadidaį¹ƒ
paccatthikato, evameva kho kevaįøįøha bhikkhu evaį¹ƒ sÄ«lasampanno na kutoci
bhayaį¹ƒ samanupassati yadidaį¹ƒ sÄ«lasaį¹ƒvarato. So iminā ariyena
sÄ«lakkhandhena samannāgato ajjhattaį¹ƒ anavajjasukhaį¹ƒ paį¹­isaį¹ƒvedeti. Evaį¹ƒ
kho kevaįøįøha bhikkhu sÄ«lasampanno hoti.

 

32(49). KathaƱca kevaįøįøha bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti? Idha
kevaįøįøha bhikkhu cakkhunā rÅ«paį¹ƒ disvā na nimittaggāhÄ« hoti
nānubyaƱjanaggāhÄ«. Yatvādhikaraį¹‡amenaį¹ƒ cakkhundriyaį¹ƒ asaį¹ƒvutaį¹ƒ
viharantaį¹ƒ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuį¹ƒ3 tassa
saį¹ƒvarāya paį¹­ipajjati. Rakkhati cakkhundriyaį¹ƒ. Cakkhundriye saį¹ƒvaraį¹ƒ
āpajjati. Sotena saddaį¹ƒ sutvā na nimittaggāhÄ« hoti nānubyaƱjanaggāhÄ«.
Yatvādhikaraį¹‡amenaį¹ƒ sotindriyaį¹ƒ asaį¹ƒvutaį¹ƒ viharantaį¹ƒ abhijjhā domanassā
pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuį¹ƒ tassa saį¹ƒvarāya paį¹­ipajjati.
Rakkhati sotindriyaį¹ƒ. Sotindriye saį¹ƒvaraį¹ƒ āpajjati. Ghāį¹‡ena gandhaį¹ƒ
ghāyitvā na nimittaggāhÄ« hoti nānubyaƱjanaggāhÄ«. Yatvādhikaraį¹‡amenaį¹ƒ
ghāį¹‡indriyaį¹ƒ asaį¹ƒvutaį¹ƒ viharantaį¹ƒ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā
dhammā anvassaveyyuį¹ƒ tassa saį¹ƒvarāya paį¹­ipajjati. Rakkhati ghāį¹‡indriyaį¹ƒ.
Ghāį¹‡indriye saį¹ƒvaraį¹ƒ āpajjati. Jivhāya rasaį¹ƒ sāyitvā na nimittaggāhÄ«
hoti nānubyaƱjanaggāhÄ«. Yatvādhikaraį¹‡amenaį¹ƒ jivhindriyaį¹ƒ asaį¹ƒvutaį¹ƒ
viharantaį¹ƒ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuį¹ƒ3 tassa
saį¹ƒvarāya paį¹­ipajjati. Rakkhati jivhindriyaį¹ƒ. Jivhindriye saį¹ƒvaraį¹ƒ
āpajjati. Kāyena phoį¹­į¹­habbaį¹ƒ phusitvā na nimittaggāhÄ« hoti
nānubyaƱjanaggāhÄ«. Yatvādhikaraį¹‡amenaį¹ƒ kāyindriyaį¹ƒ asaį¹ƒvutaį¹ƒ viharantaį¹ƒ
abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuį¹ƒ3 tassa saį¹ƒvarāya
paį¹­ipajjati. Rakkhati kāyindriyaį¹ƒ. Kāyindriye saį¹ƒvaraį¹ƒ āpajjati. Manasā
dhammaį¹ƒ viƱƱāya na nimittaggāhÄ« hoti nānubyaƱjanaggāhÄ«.
Yatvādhikaraį¹‡amenaį¹ƒ manindriyaį¹ƒ asaį¹ƒvutaį¹ƒ viharantaį¹ƒ abhijjhā domanassā
pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuį¹ƒ3 tassa saį¹ƒvarāya paį¹­ipajjati.
Rakkhati manindriyaį¹ƒ. Manindriye saį¹ƒvaraį¹ƒ āpajjati. So iminā ariyena
indriyasaį¹ƒvarena samannāgato ajjhattaį¹ƒ abyāsekasukhaį¹ƒ paį¹­isaį¹ƒvedeti.
Evaį¹ƒ kho kevaįøįøha bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti.

 

1. Atha kho, kesuci.
2. Muddhābhisinto, kesuci.
3. Anvāsaveyyuį¹ƒ, anvāssaveyyu, kesuci.

 

[BJT Page 504] [\x 504/]
33(50). KathaƱca kevaįøįøha bhikkhu satisampajaƱƱena samannāgato hoti?
Idha kevaįøįøha bhikkhu abhikkante paį¹­ikkante sampajānakārÄ« hoti. Ālokite
vilokite sampajānakārī hoti. SamiƱjite1 pasārite sampajānakārī hoti.
Saį¹…ghāį¹­ipattacÄ«varadhāraį¹‡e sampajānakārÄ« hoti. Asite pÄ«te khāyite sāyite
sampajānakārÄ« hoti. Uccārapassāvakamme sampajānakārÄ« hoti. Gate į¹­hite
nisinne sutte jāgarite bhāsite tuį¹‡hÄ«bhāve sampajānakārÄ« hoti. Evaį¹ƒ kho
kevaįøįøha bhikkhu satisampajaƱƱena samannāgato hoti.

 

34(51). KathaƱca kevaįøįøha bhikkhu santuį¹­į¹­ho hoti? Idha kevaįøįøha bhikkhu
santuį¹­į¹­ho hoti kāyaparihāriyena cÄ«varena kucchiparihāriyena2
piį¹‡įøapātena. So yena yeneva pakkamati samādāyeva pakkamati. Seyyathāpi
kevaįøįøha pakkhi sakuį¹‡o yena yeneva įøeti sapattabhāro’va įøeti, evameva
kho kevaįøįøha bhikkhu santuį¹­į¹­ho hoti kāyaparihāriyena cÄ«varena
kucchiparihāriyena piį¹‡įøapātena. So yena yeneva pakkamati samādāyeva
pakkamati. Evaį¹ƒ kho kevaįøįøha bhikkhu santuį¹­į¹­ho hoti.

 

35(52). So iminā ca ariyena sīlakkhandhena3 samannāgato iminā ca ariyena
indriyasaį¹ƒvarena samannāgato iminā ca ariyena satisampajaƱƱena
samannāgato imāya ca ariyāya santuį¹­į¹­hiyā samannāgato vivittaį¹ƒ senāsanaį¹ƒ
bhajati araƱƱaį¹ƒ rukkhamÅ«laį¹ƒ pabbataį¹ƒ kandaraį¹ƒ giriguhaį¹ƒ susānaį¹ƒ
vanapatthaį¹ƒ abbhokāsaį¹ƒ palālapuƱjaį¹ƒ. So pacchābhattaį¹ƒ
piį¹‡įøapātapaį¹­ikkanto nisÄ«dati pallaį¹…kaį¹ƒ ābhujitvā ujuį¹ƒ kāyaį¹ƒ paį¹‡idhāya
parimukhaį¹ƒ satiį¹ƒ upaį¹­į¹­hapetvā.

 

36(53). So abhijjhaį¹ƒ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati.
Abhijjhāya cittaį¹ƒ parisodheti. Byāpādapadosaį¹ƒ pahāya abyāpannacitto
viharati sabbapāį¹‡abhÅ«tahitānukampÄ«. Byāpādapadosā cittaį¹ƒ parisodheti.
ThÄ«namiddhaį¹ƒ pahāya vigatathÄ«namiddho viharati ālokasaƱƱī sato
sampajāno. ThÄ«namiddhā cittaį¹ƒ parisodheti. Uddhaccakukkuccaį¹ƒ pahāya
anuddhato viharati ajjhattaį¹ƒ vÅ«pasantacitto. Uddhaccakukkuccā cittaį¹ƒ
parisodheti. Vicikicchaį¹ƒ pahāya tiį¹‡į¹‡avicikiccho viharati akathaį¹ƒkathÄ«
kusalesu dhammesu. Vicikicchāya cittaį¹ƒ parisodheti.

 

1. SammiƱjite, kesuci.
2. Paribhārikena, sīmu.
3. Iminā sīlakkhandhena, sabbattha.

 

[BJT Page 506] [\x 506/]
37(54). Seyyathāpi kevaįøįøha puriso iį¹‡aį¹ƒ ādāya kammante payojeyya, tassa
te kammantā samijjheyyuį¹ƒ, so yāni ca porāį¹‡Äni iį¹‡amÅ«lāni tāni ca
byantÄ«kareyya, siyā cassa uttariį¹ƒ avasiį¹­į¹­haį¹ƒ dārabharaį¹‡Äya, tassa
evamassa: “ahaį¹ƒ kho pubbe iį¹‡aį¹ƒ ādāya kammante payojesiį¹ƒ. Tassa me te
kammantā samijjhiį¹ƒsu. So’haį¹ƒ yāni ca porāį¹‡Äni iį¹‡amÅ«lāni tāni ca byantÄ«
akāsiį¹ƒ. Atthi ca me uttariį¹ƒ avasiį¹­į¹­haį¹ƒ dārabharaį¹‡Äyā”ti. So tatonidānaį¹ƒ
labhetha pāmojjaį¹ƒ, adhigaccheyya somanassaį¹ƒ -

 

38(55). Seyyathāpi kevaįøįøha puriso ābādhiko assa dukkhito bāįø·hagilāno,
bhattaį¹ƒ cassa nacchādeyya, na cassa kāye balamattā, so aparena samayena
tamhā ābādhā mucceyya, bhattaƱcassa chādeyya, siyā cassa kāye balamattā,
tassa evamassa: “ahaį¹ƒ kho pubbe ābādhiko ahosiį¹ƒ dukkhito bāįø·hagilāno.
Bhattaį¹ƒ ca me nacchādesi. Nacassa me āsi kāye balamattā. So’mhi etarahi
tamhā ābādhā mutto bhattaƱca me chādeti. Atthi ca me kāye balamattā”ti.
So tato nidānaį¹ƒ labhetha pāmojjaį¹ƒ, adhigaccheyya somanassaį¹ƒ -

 

39(56). Seyyathāpi kevaįøįøha puriso bandhanāgāre baddho assa, so aparena
samayena tamhā bandhanāgārā mucceyya sotthinā abbayena1, na cassa kiƱci
bhogānaį¹ƒ vayo, tassa evamassa: “ahaį¹ƒ kho pubbe bandhanāgāre baddho
ahosiį¹ƒ. So’mhi etarahi tamhā bandhanāgārā mutto sotthinā abbayena.
Natthi ca me kiƱci bhogānaį¹ƒ vayo”ti. So tatonidānaį¹ƒ labhetha pāmojjaį¹ƒ,
adhigaccheyya somanassaį¹ƒ -

 

40(57). Seyyathāpi kevaįøįøha puriso dāso assa anattādhÄ«no parādhÄ«no na
yenakāmaį¹…gamo, so aparena samayena tamhā dāsabyā mucceyya attādhÄ«no
aparādhÄ«no bhujisso yenakāmaį¹…gamo, tassa evamassa: “ahaį¹ƒ kho pubbe dāso
ahosiį¹ƒ anattādhÄ«no parādhÄ«no na yenakāmaį¹…gamo, so’mhi etarahi tamhā
dāsabyā mutto attādhÄ«no aparādhÄ«no bhujisso yenakāmaį¹…gamo”ti. So
tatonidānaį¹ƒ labhetha pāmojjaį¹ƒ, adhigaccheyya somanassaį¹ƒ -

 

1. Avyayena, [PTS.]

 

[BJT Page 508] [\x 508/]
41(59). Seyyathāpi kevaįøįøha puriso sadhano sabhogo kantāraddhānamaggaį¹ƒ
paį¹­ipajjeyya dubbhikkhaį¹ƒ sappaį¹­ibhayaį¹ƒ. So aparena samayena taį¹ƒ kantāraį¹ƒ
nitthareyya, sotthinā gāmantaį¹ƒ anupāpuį¹‡eyya khemaį¹ƒ appaį¹­ibhayaį¹ƒ, tassa
evamassa: “ahaį¹ƒ kho pubbe sadhano sabhogo kantāraddhānamaggaį¹ƒ paį¹­ipajjiį¹ƒ
dubbhikkhaį¹ƒ sappaį¹­ibhayaį¹ƒ. So’mhi etarahi taį¹ƒ kantāraį¹ƒ tiį¹‡į¹‡o sotthinā
gāmantaį¹ƒ anuppatto khemaį¹ƒ appaį¹­ibhaya”nti. So tato nidānaį¹ƒ labhetha
pāmojjaį¹ƒ adhigaccheyya somanassaį¹ƒ -

 

42(60). Evameva kho kevaįøįøha bhikkhu yathā iį¹‡aį¹ƒ yathā rogaį¹ƒ yathā
bandhanāgāraį¹ƒ yathā dāsabyaį¹ƒ yathā kantāraddhānamaggaį¹ƒ evaį¹ƒ ime paƱca
nÄ«varaį¹‡e appahÄ«į¹‡e attani samanupassati. Seyyathāpi kevaįøįøha ānaį¹‡yaį¹ƒ
yathā ārogyaį¹ƒ yathā bandhanā mokkhaį¹ƒ yathā bhujissaį¹ƒ yathā
khemantabhÅ«miį¹ƒ evameva kho māį¹‡ava bhikkhu ime paƱca nÄ«varaį¹‡e pahÄ«į¹‡e
attani samanupassati.

 

43(61). Tassime paƱca nÄ«varaį¹‡e pahÄ«į¹‡e attani samanupassato pāmojjaį¹ƒ
jāyati. Pamuditassa pīti jāyati. Pītimanassa kāyo passambhati.
Passaddhakāyo sukhaį¹ƒ vedeti. Sukhino cittaį¹ƒ samādhiyati.

 

44. So vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaį¹ƒ savicāraį¹ƒ
vivekajaį¹ƒ pÄ«tisukhaį¹ƒ paį¹­hamaį¹ƒ jhānaį¹ƒ upasampajja viharati. So imameva
kāyaį¹ƒ vivekajena pÄ«tisukhena abhisanteti parisanneti [PTS Page 215] [\q 215/] paripÅ«reti parippharati. Nāssa kiƱci sabbāvato kāyassa vivekajena pÄ«tisukhena apphuį¹­aį¹ƒ hoti.

 

45. Seyyathāpi kevaįøįøha dakkho nahāpako vā nahāpakantevāsÄ« vā kaį¹ƒsathāle
nahānÄ«yavuį¹‡į¹‡Äni ākiritvā udakena paripphosakaį¹ƒ paripphosakaį¹ƒ sanneyya
sāyaį¹ƒ nahānÄ«yapiį¹‡įøi snehānugatā snehaparetā santarabāhirā phuį¹­Ä snehena
na ca paggharaį¹‡i, evameva kho kevaįøįøha bhikkhu imameva kāyaį¹ƒ vivekajena
pÄ«tisukhena abhisanteti parisenteti paripÅ«reti parippharati. Nāssa kiƱci
sabbāvato kāyassa vivekajena pÄ«tisukhena apphuį¹­aį¹ƒ hoti.

 

[BJT Page 510] [\x 510/]

 

Yampi kevaįøįøha bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi
savitakkaį¹ƒ savicāraį¹ƒ vivekajaį¹ƒ pÄ«tisukhaį¹ƒ paį¹­hamaį¹ƒ jhānaį¹ƒ upasampajja
viharati. So imameva kāyaį¹ƒ vivekajena pÄ«tisukhena abhisanteti
parisanneti paripÅ«reti parippharati. Nāssa kiƱci sabbāvato kāyassa
vivekajena pÄ«tisukhena apphuį¹­aį¹ƒ hoti. Idampi’ssa hoti samādhismiį¹ƒ.

 

46. Puna ca paraį¹ƒ kevaįøįøha bhikkhu vitakkavicārānaį¹ƒ vÅ«pasamā ajjhattaį¹ƒ
sampasādanaį¹ƒ cetaso ekodibhāvaį¹ƒ avitakkaį¹ƒ avicāraį¹ƒ samādhijaį¹ƒ pÄ«tisukhaį¹ƒ
dutiyaį¹ƒ jhānaį¹ƒ upasampajja viharati. So imameva kāyaį¹ƒ samādhijena
pÄ«tisukhena abhisandeti parisandeti paripÅ«reti parippharati. Nāssa kiƱci
sabbāvato kāyassa samādhijena pÄ«tisukhena apphuį¹­aį¹ƒ hoti.

 

47. Seyyathāpi kevaįøįøha udakarahado ubbhidodako, tassa nevassa
puratthimāya disāya udakassa āyamukhaį¹ƒ, na dakkhiį¹‡Äya disāya udakassa
āyamukhaį¹ƒ, na pacchimāya disāya udakassa āyamukhaį¹ƒ, na uttarāya disāya
udakassa āyamukhaį¹ƒ, devo ca na kālena kālaį¹ƒ sammā dhāraį¹ƒ anupaveccheyya,
atha kho tamhā ca udakarahadā sītā vāridhārā ubbhijjitvā tameva
udakarahadaį¹ƒ sÄ«tena vārinā abhisandeyya parisandeyya paripÅ«reyya
paripphareyya, nāssa kiƱci sabbāvato udakarahadassa vārinā sītena
apphuį¹­aį¹ƒ assa, evameva kho kevaįøįøha bhikkhu imameva kāyaį¹ƒ samādhijena
pÄ«tisukhena abhisandeti parisandeti paripÅ«reti parippharati. Nāssa kiƱci
sabbāvato kāyassa samādhijena pÄ«tisukhena apphuį¹­aį¹ƒ hoti. Yampi kevaįøįøha
bhikkhu vitakkavicārānaį¹ƒ vÅ«pasamā ajjhattaį¹ƒ sampasādanaį¹ƒ cetaso
ekodibhāvaį¹ƒ avitakkaį¹ƒ avicāraį¹ƒ samādhijaį¹ƒ pÄ«tisukhaį¹ƒ dutiyaį¹ƒ jhānaį¹ƒ
upasampajja viharati. So imameva kāyaį¹ƒ samādhijena pÄ«tisukhena
abhisandeti parisandeti paripÅ«reti parippharati. Nāssa kiƱci sabbāvato
kāyassa samādhijena pÄ«tisukhena apphuį¹­aį¹ƒ hoti. Idampi’ssa hoti
samādhismiį¹ƒ.

 

48. Puna ca paraį¹ƒ kevaįøįøha bhikkhu pÄ«tiyā ca virāgā upekkhako ca
viharati sato sampajāno sukhaƱca kāyena paį¹­isaį¹ƒvedeti. Yantaį¹ƒ ariyā
ācikkhanti: ‘upekkhako satimā sukhavihārÄ«’ti tatiyaį¹ƒ jhānaį¹ƒ upasampajja
viharati.

 

[BJT Page 512] [\x 512/]

 

So imameva kāyaį¹ƒ nippÄ«tikena sukhena abhisandeti parisandeti paripÅ«reti,
parippharati nāssa kiƱci sabbāvato kāyassa nippÄ«tikena sukhena apphuį¹­aį¹ƒ
hoti.

 

49. Seyyathāpi kevaįøįøha uppaliniyaį¹ƒ vā paduminiyaį¹ƒ vā puį¹‡įøarikiniyaį¹ƒ vā
appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puį¹‡įøarÄ«kāni vā udake jātāni udake
saį¹ƒvaddhāni udakānuggāni antonimuggaposÄ«ni, tāni yāva caggā yāva ca mÅ«lā
sÄ«tena vārinā abhisannāni parisannāni paripÅ«rāni, paripphuį¹­Äni nāssā
kiƱci sabbāvataį¹ƒ uppalānaį¹ƒ vā padumānaį¹ƒ vā puį¹‡įøarÄ«kānaį¹ƒ vā sÄ«tena vārinā
apphuį¹­aį¹ƒ assa, evameva kho kevaįøįøha bhikkhu imameva kāyaį¹ƒ nippÄ«tikena
sukhena abhisandeti parisandeti paripÅ«reti parippharati. Nāssa kiƱci
sabbāvato kāyassa nippÄ«tikena sukhena apphuį¹­aį¹ƒ hoti.

 

50. Puna ca paraį¹ƒ kevaįøįøha bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca
pahānā pubbeva somanassadomanassānaį¹ƒ atthaį¹…gamā adukkhamasukhaį¹ƒ
upekkhosatipārisuddhiį¹ƒ catutthaį¹ƒ jhānaį¹ƒ upasampajja viharati. So imameva
kāyaį¹ƒ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti. Nāssa
kiƱci sabbāvato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphuį¹­aį¹ƒ hoti.
Seyyathāpi kevaįøįøha puriso odātena vatthena sasÄ«saį¹ƒ pārupitvā nisinno
assa, nāssa kiƱci sabbāvato kāyassa odātena vatthena apphuį¹­aį¹ƒ assa,
evameva kho mahārāja bhikkhu imameva kāyaį¹ƒ parisuddhena cetasā
pariyodātena pharitvā nisinno hoti. Nāssa kiƱci sabbāvato kāyassa
parisuddhena cetasā pariyodātena apphuį¹­aį¹ƒ hoti. Yampi kevaįøįøha bhikkhu
sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaį¹ƒ
atthaį¹…gamā adukkhamasukhaį¹ƒ upekkhosatipārisuddhiį¹ƒ catutthaį¹ƒ jhānaį¹ƒ
upasampajja viharati. So imameva kāyaį¹ƒ parisuddhena cetasā pariyodātena
pharitvā nisinno hoti. Nāssa kiƱci sabbāvato kāyassa parisuddhena cetasā
pariyodātena apphuį¹­aį¹ƒ hoti. Idampi’ssa hoti samādhismiį¹ƒ.

 

[BJT Page 514] [\x 514/]

 

51. Puna ca paraį¹ƒ kevaįøįøha so bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe
pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e vigatupakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite
āneƱjappatte Ʊāį¹‡adassanāya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So evaį¹ƒ
pajānāti: “ayaį¹ƒ kho me kāyo rÅ«pÄ« cātummahābhÅ«tiko mātāpentikasambhavo
odanakummāsÅ«pacayo aniccucchādanaparimaddanabhedaviddhaį¹ƒsanadhammo. Idaį¹ƒ
ca pana me viƱƱāį¹‡aį¹ƒ ettha sitaį¹ƒ ettha paį¹­ibaddha’nti.

 

52. Seyyathāpi kevaįøįøha maį¹‡i veįø·uriyo subho jātimā aį¹­į¹­haį¹ƒso
suparikammakato accho vippasanno anāvilo sabbākārasampanno, tatra’ssa
suttaį¹ƒ āvutaį¹ƒ nÄ«laį¹ƒ vā pÄ«taį¹ƒ vā lohitaį¹ƒ vā odātaį¹ƒ vā paį¹‡įøusuttaį¹ƒ vā.
Tamenaį¹ƒ cakkhumā puriso hatthe karitvā paccavekkheyya “ayaį¹ƒ kho maį¹‡i
veįø·uriyo subho jātimā aį¹­į¹­haį¹ƒso suparikammakato, accho vippasanno anāvilo
sabbākārasampanno. Tatiradaį¹ƒ suttaį¹ƒ āvutaį¹ƒ nÄ«laį¹ƒ vā pÄ«taį¹ƒ vā lohitaį¹ƒ vā
odātaį¹ƒ vā paį¹‡įøusuttaį¹ƒ vā”ti. Evameva kho kevaįøįøha bhikkhu evaį¹ƒ samāhite
citte parisuddhe pariyodāne anaį¹…gaį¹‡e vigatupakkilese mudubhÅ«te
kammaniye į¹­hite āneƱjappatte Ʊāį¹‡adassanāya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati
abhinnāmeti. So evaį¹ƒ pajānāti ayaį¹ƒ kho me kāyo rÅ«pÄ« cātummahābhÅ«tiko
mātāpettikasambhavo odanakummāsūpacayo
aniccucchādanaparimaddanabhedanaviddhaį¹ƒsanadhammo. Idaį¹ƒ ca pana me
viƱƱāį¹‡aį¹ƒ ettha sitaį¹ƒ ettha paį¹­ibaddhanti.

 

53. Yampi kevaįøįøha bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāne
anaį¹…gaį¹‡e vigatupakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte
Ʊāį¹‡adassanāya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhinnāmeti. So evaį¹ƒ pajānāti ayaį¹ƒ kho
me kāyo rūpī cātummahābhūtiko mātāpettikasambhavo odanakummāsūpacayo
aniccucchādanaparimaddanabhedanaviddhaį¹ƒsanadhammo. Idaį¹ƒ ca pana me
viƱƱāį¹‡aį¹ƒ ettha sitaį¹ƒ ettha paį¹­ibaddhanti, idampi’ssa hoti paƱƱāya.

 

[BJT Page 516] [\x 516/]

 

54. So evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e
vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte manomayaį¹ƒ kāyaį¹ƒ
abhinimminanāya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So imamhā kāyā aƱƱaį¹ƒ
kāyaį¹ƒ abhinimmināti rÅ«piį¹ƒ manomayaį¹ƒ sabbaį¹…gapaccaį¹…giį¹ƒ abhinindriyaį¹ƒ,
seyyathāpi kevaįøįøha puriso muƱjamhā isikaį¹ƒ pavāheyya. Tassa evamassa:
ayaį¹ƒ muƱjo ayaį¹ƒ isikā aƱƱo muƱjo aƱƱā isikā muƱjamhātveva isikā
pavāįø·hāti. Seyyathāpi vā pana mahārāja puriso asiį¹ƒ kosiyā pavāheyya.
Tassa evamassa: ayaį¹ƒ asi ayaį¹ƒ kosi, aƱƱo asi aƱƱā kosi, kosiyātveva asi
pavāįø·ho’ti. Seyyathāpi vā pana kevaįøįøha puriso ahaį¹ƒ karaį¹‡įøÄ uddhareyya.
Tassa evamassa: ayaį¹ƒ ahi ayaį¹ƒ karaį¹‡įøe, aƱƱo ahi aƱƱo karaį¹‡įøo,
karaį¹‡įøÄtveva ahi ubbhato’ti. Evameva kho kevaįøįøha bhikkhu evaį¹ƒ samāhite
citte parisuddhe pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese mudrabhÅ«te
kammaniye į¹­hite āneƱjappatte manomayaį¹ƒ kāyaį¹ƒ abhinimminanāya cittaį¹ƒ
abhinÄ«harati abhininnāmeti. So imamhā kāyā aƱƱaį¹ƒ kāyaį¹ƒ abhinimmināti
rÅ«piį¹ƒ manomayaį¹ƒ sabbaį¹…gapaccaį¹…giį¹ƒ ahÄ«nindriyaį¹ƒ. Yampi kevaįøįøha bhikkhu
evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese
mudrabhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte manomayaį¹ƒ kāyaį¹ƒ abhinimminanāya
cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So imamhā kāyā aƱƱaį¹ƒ kāyaį¹ƒ
abhinimmināti rÅ«piį¹ƒ manomayaį¹ƒ sabbaį¹…gapaccaį¹…giį¹ƒ ahÄ«nindriyaį¹ƒ, idampi’ssa
hoti paƱƱāya.

 

55. So evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e
vigatupakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte iddhividhāya
cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So anekavihitaį¹ƒ iddhividhaį¹ƒ
paccanubhoti: eko’pi hutvā bahudhā hoti bahudhāpi hutvā eko hoti,
āvÄ«bhāvaį¹ƒ tirobhāvaį¹ƒ tirokuįøįøaį¹ƒ tiropākāraį¹ƒ tiropabbataį¹ƒ asajjamāno
gacchati seyyathāpi ākāse, paį¹­haviyā’pi ummujjanimujjaį¹ƒ karoti
seyyathāpi udake, udake’pi abhijjamāne gacchati seyyathāpi paį¹­haviyaį¹ƒ,
ākāse’pi pallaį¹…kena kamati seyyathā’pi pakkhÄ« sakuį¹‡o. Ime’pi
candimasuriye evaį¹ƒmahiddhike evaį¹ƒmahānubhāve pāį¹‡inā parāmasati
parimajjati. Yāva brahmalokāpi kāyena vasaį¹ƒ vatteti.

 

56. Seyyathāpi mahārāja dakkho kumbhakāro vā kumbhakārantevāsī vā
suparikammakatāya mantikāyaį¹ƒ yaį¹ƒ yadeva bhājanavikatiį¹ƒ ākaį¹…kheyya taį¹ƒ
tadeva kareyya abhinipphādeyya -

 

[BJT Page 518] [\x 518/]

 

Seyyathāpi vā pana kevaįøįøha dakkho dantakāro vā dantakārantevāsÄ« vā
suparikammakatasmiį¹ƒ dantasmiį¹ƒ yaį¹ƒ yadeva dantavikatiį¹ƒ ākaį¹…kheyya taį¹ƒ
tadeva kareyya abhinipphādeyya, seyyathāpi vā pana kevaįøįøha dakkho
suvaį¹‡į¹‡akāro vā suvaį¹‡į¹‡akārentavāsÄ« vā suparikammakatasmiį¹ƒ suvaį¹‡į¹‡asmiį¹ƒ yaį¹ƒ
yadeva suvaį¹‡į¹‡avikatiį¹ƒ ākaį¹…kheyya taį¹ƒ tadeva kareyya abhinipphādeyya,
evavema kho kevaįøįøha bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte
anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte
iddhividhāya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So anekavihitaį¹ƒ
iddhividhaį¹ƒ paccanuhoti: eko’pi hutvā bahudhā hoti. Bahudhā’pi hutvā eko
hoti. ĀvÄ«bhāvaį¹ƒ tirobhāvaį¹ƒ tirokuįøįøaį¹ƒ tiropākāraį¹ƒ tiropabbataį¹ƒ
asajjamāno gacchati seyyathāpi ākāse. Paį¹­haviyā’pi ummujjanimujjaį¹ƒ
karoti seyyathāpi udake. Udake’pi abhijjamāne gacchati seyyathāpi
paį¹­haviyaį¹ƒ. Ākāse’pi pallaį¹…kena kamati seyyathāpi pakkhÄ« sakuį¹‡o. Ime’pi
candimasuriye evaį¹ƒmahiddhike evaį¹ƒmahānubhāve pāį¹‡inā parāmasati
parimajjati. Yāva brahmalokā’pi kāyena vasaį¹ƒ vatteti. Evavema kho
kevaįøįøha bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e
vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte iddhividhāya
cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So anekavihitaį¹ƒ iddhividhaį¹ƒ
paccanuhoti: eko’pi hutvā bahudhā hoti. Bahudhā’pi hutvā eko hoti.
ĀvÄ«bhāvaį¹ƒ tirobhāvaį¹ƒ tirokuįøįøaį¹ƒ tiropākāraį¹ƒ tiropabbataį¹ƒ asajjamāno
gacchati seyyathāpi ākāse. Paį¹­haviyā’pi ummujjanimujjaį¹ƒ karoti
seyyathāpi udake. Udake’pi abhijjamāne gacchati seyyathāpi paį¹­haviyaį¹ƒ.
Ākāse’pi pallaį¹…kena kamati seyyathāpi pakkhÄ« sakuį¹‡o. Ime’pi
candimasuriye evaį¹ƒmahiddhike evaį¹ƒmahānubhāve pāį¹‡inā parāmasati
parimajjati. Yāva brahmalokā’pi kāyena vasaį¹ƒ vatteti, idampi’ssa hoti
paƱƱāya.

 

57. So evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e
vigatupakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte dibbāya
sotadhātuyā vittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So dibbāya sotadhātuyā
visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suį¹‡Äti dibbe ca mānuse ca ye
dÅ«re santike ca. Seyyathāpi kevaįøįøha puriso addhānamaggapaį¹­ipanno so
suį¹‡eyya bherisaddampi mudiį¹…gasaddampi saį¹…khapaį¹‡avadeį¹‡įøimasaddampi, tassa
evamassa: bherisaddo iti’pi mudiį¹…gasaddo iti’pi
saį¹…khapaį¹‡avadeį¹‡įøimasaddo iti’pi. Evameva kho kevaįøįøha bhikkhu evaį¹ƒ
samāhite citte parisuddhe pariyodāne anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te
kammaniye į¹­hite āneƱjappatte dibbāya sotadhātuyā cittaį¹ƒ abhinÄ«harati
abhininnāmeti. So dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya
ubho sadde suį¹‡Äti dibbe ca mānuse ca ye dÅ«re santike ca.

 

58. Yampi kevaįøįøha bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāne
anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte dibbāya
sotadhātuyā cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So dibbāya sotadhātuyā
visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suį¹‡Äti dibbe ca mānuse ca ye
dÅ«re santike ca. Idampi’ssa hoti paƱƱāya.

 

[BJT Page 520] [\x 520/]

 

59. So evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e
vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte cetopariyaƱāį¹‡Äya
cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So parasattānaį¹ƒ parapuggalānaį¹ƒ cetasā
ceto paricca pajānāti: sarāgaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ sarāgaį¹ƒ cittanti pajānāti.
VÄ«tarāgaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ vÄ«tarāgaį¹ƒ cittantipajānāti. Sadesāsaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ
sadosaį¹ƒ cittatanti pajānāti. VÄ«tadosaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ vÄ«tadosaį¹ƒ cittanti
pajānāti. Samohaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ samohaį¹ƒ cittanti pajānāti. VÄ«tamohaį¹ƒ vā
cittaį¹ƒ vÄ«tamohaį¹ƒ cittanti pajānāti. Saį¹…khittaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ saį¹…khittaį¹ƒ
cittanti pajānāti. Vikkhittaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ vikkhittaį¹ƒ cittanti pajānāti.
Mahaggataį¹ƒ vā cittaį¹ƒ mahaggataį¹ƒ cittanti pajānāti. Amahaggataį¹ƒ vā cittaį¹ƒ
amahaggataį¹ƒ cittanti pajānāti. Sauttaraį¹ƒ vā cittaį¹ƒ sauttaraį¹ƒ cintanti
pajānāti. Anuttaraį¹ƒ vā cittaį¹ƒ anuttaraį¹ƒ cittanti pajānāti. Samāhitaį¹ƒ vā
cittaį¹ƒ samāhitaį¹ƒ cittanti pajānāti. Asamāhitaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ asamāhitaį¹ƒ
cittanti pajānāti. Vimuttaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ vimuttaį¹ƒ cittanti pajānāti.
Avimuttaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ avimuttaį¹ƒ cittanti pajānāti.

 

60. Seyyathāpi kevaįøįøha itthi vā puriso vā daharo vā yuvā
maį¹‡įøanakajātiko ādāse vā parisuddhe pariyodāte acche vā udakapatte sakaį¹ƒ
mukhanimittaį¹ƒ paccavekkhamāno sakaį¹‡ikaį¹ƒ vā sakikanti jāneyya, akaį¹‡ikaį¹ƒ
vā akaį¹‡ikanti jāneyya, evameva kho kevaįøįøha bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte
parisuddhe pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite
āneƱjappatte cetopariyaƱāį¹‡Äya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So
parasattānaį¹ƒ parapuggalānaį¹ƒ cetasā ceto paricca pajānāti: sarāgaį¹ƒ vā
cittaį¹ƒ sarāgaį¹ƒ cittanti pajānāti vÄ«tarāgaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ vÄ«tarāgaį¹ƒ cittanti
pajānāti. Sadosaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ sadosaį¹ƒ cittanti pajānāti vÄ«tadosaį¹ƒ vā
cittaį¹ƒ vÄ«tadosaį¹ƒ cittanti pajānāti. Samohaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ samohaį¹ƒ cittanti
pajānāti vÄ«tamohaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ vÄ«tamohaį¹ƒ cittanti pajānāti. Saį¹…khittaį¹ƒ vā
cittaį¹ƒ saį¹…khittaį¹ƒ cittanti pajānāta. Vikkhittaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ vikkhittaį¹ƒ
cittanti pajānāti. Mahaggataį¹ƒ vā cittaį¹ƒ mahaggataį¹ƒ cittanti pajānāti
amahaggataį¹ƒ vā cittaį¹ƒ amahaggataį¹ƒ cittanti pajānāti. Sauttaraį¹ƒ vā cittaį¹ƒ
sauttaraį¹ƒ cittanti pajānāti. Anuttaraį¹ƒ vā cittaį¹ƒ anuttaraį¹ƒ cittanti
pajānāti. Samāhitaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ samāhitaį¹ƒ cittanti pajānāti asamāhitaį¹ƒ vā
cittaį¹ƒ asamāhitaį¹ƒ cittanti pajānāti. Vimuttaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ vimuttaį¹ƒ
cittanti pajānāti avimuttaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ avimuttaį¹ƒ cittanti pajānāti.

 

61. Yampi kevaįøįøha bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte
anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte
cetopariyaƱāį¹‡Äya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So parasattānaį¹ƒ
parapuggalānaį¹ƒ cetasā ceto paricca pajānāti: sarāgaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ sarāgaį¹ƒ
cittanti pajānāti vÄ«tarāgaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ vÄ«tarāgaį¹ƒ cittanti pajānāti.
Sadosaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ sadosaį¹ƒ cittanti pajānāti vÄ«tadosaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ
vÄ«tadosaį¹ƒ cittanti pajānāti. Samohaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ samohaį¹ƒ cittanti pajānāti
vÄ«tamohaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ vÄ«tamohaį¹ƒ cittanti pajānāti. Saį¹…khittaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ
saį¹…khittaį¹ƒ cittanti pajānāta. Vikkhittaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ vikkhittaį¹ƒ cittanti
pajānāti. Mahaggataį¹ƒ vā cittaį¹ƒ mahaggataį¹ƒ cittanti pajānāti amahaggataį¹ƒ
vā cittaį¹ƒ amahaggataį¹ƒ cittanti pajānāti. Sauttaraį¹ƒ vā cittaį¹ƒ sauttaraį¹ƒ
cittanti pajānāti. Anuttaraį¹ƒ vā cittaį¹ƒ anuttaraį¹ƒ cittanti pajānāti.
Samāhitaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ samāhitaį¹ƒ cittanti pajānāti asamāhitaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ
asamāhitaį¹ƒ cittanti pajānāti. Vimuttaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ vimuttaį¹ƒ cittanti
pajānāti avimuttaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ avimuttaį¹ƒ cittanti pajānāti, idampi’ssa
hoti paƱƱāya.

 

[BJT Page 522] [\x 522/]

 

62. So evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e
vigatupakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte
pubbenivāsānussatiƱāį¹‡Äya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So
anekavihitaį¹ƒ pubbenivāsaį¹ƒ anussarati seyyathÄ«daį¹ƒ: ekampi jātiį¹ƒ dve’pi
jātiyo tisso’pi jātiyo catasso’pi jātiyo paƱca’pi jātiyo dasa’pi jātiyo
vÄ«sampi jātiyo tÄ«saį¹ƒmpi jātiyo cattārÄ«sampi jātiyo jātisatampi
jātisahassampi jātisatasahassampi aneke’pi saį¹ƒvaį¹­į¹­akappe aneke’pi
vivaį¹­į¹­akappe aneke’pi saį¹ƒvaį¹­į¹­avivaį¹­į¹­akappe amutrāsiį¹ƒ evaį¹ƒnāmo evaį¹ƒgotto
evaį¹ƒvaį¹‡į¹‡o evamāhāro evaį¹ƒ sukhadukkhapaį¹­isaį¹ƒvedÄ« evamāyupariyanto. So
tato cuto amutra upapādiį¹ƒ tatrāpāsiį¹ƒ evaį¹ƒnāmo evaį¹ƒgotto evaį¹ƒvaį¹‡į¹‡o
evamāhāro evaį¹ƒsukhadukkhapaį¹­isaį¹ƒvedÄ« evamāyupariyanto. So tato cuto
idhÅ«papanno’ti. Iti sākāraį¹ƒ sauddesaį¹ƒ anekavihitaį¹ƒ pubbenivāsaį¹ƒ
anussarati.

 

63. Seyyathāpi kevaįøįøha puriso sakamhā gāmā aƱƱaį¹ƒ gāmaį¹ƒ gaccheyya
tamhā’pi gāmā aƱƱaį¹ƒ gāmaį¹ƒ gaccheyya. So tamhā gāmā sakaƱƱeva gāmaį¹ƒ
paccāgaccheyya. Tassa evamassa: ‘ahaį¹ƒ kho sakamhā gāmā amuį¹ƒ gāmaį¹ƒ
agacchiį¹ƒ tatra evaį¹ƒ aį¹­į¹­hāsiį¹ƒ evaį¹ƒ nisÄ«diį¹ƒ evaį¹ƒ abhāsiį¹ƒ evaį¹ƒ tuį¹‡ahÄ«
ahosiį¹ƒ. Tamhāpi gāmā agacchiį¹ƒ tatrāpi evaį¹ƒ aį¹­į¹­hāsiį¹ƒ evaį¹ƒ nisÄ«diį¹ƒ evaį¹ƒ
abhāsiį¹ƒ evaį¹ƒ tuį¹‡hÄ« ahosiį¹ƒ. So’mpi tamhā gāmā sakaƱƱeva gāmaį¹ƒ
paccāgato’ti. Evameva kho kevaįøįøha bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte
parisuddhe parāyodāte anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite
āneƱjappatte pubbenivāsānussatiƱāį¹‡Äya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati
abhininnāmeti. So anekavihitaį¹ƒ pubbenivāsaį¹ƒ anussarati seyyathÄ«daį¹ƒ:
ekampi jātiį¹ƒ dve’pi jātiyo tisso’pi jātiyo catasso’pi jātiyo paƱca’pi
jātiyo dasa’pi jātiyo vÄ«sampi jātiyo tiį¹ƒsampi jātiyo cattārÄ«sampi jātiyo
paƱƱāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi
aneke’pi saį¹ƒvaį¹­į¹­akappe aneke’pi vivaį¹­į¹­akappe aneke’pi
saį¹ƒvaį¹­į¹­avivaį¹­į¹­akappe amutrāsiį¹ƒ evaį¹ƒnāmo evaį¹ƒgotto evaį¹ƒvaį¹‡į¹‡o evamāhāro
evaį¹ƒsukhadukkhapaį¹­isaį¹ƒvedÄ« evamāyupariyanto. So tato cuto amutra
upapādiį¹ƒ tātrapāsiį¹ƒ evaį¹ƒnāmo evaį¹ƒgotto evaį¹ƒvaį¹‡į¹‡o evamāhāro
evaį¹ƒsukhadukkhapaį¹­isaį¹ƒvedi evamāyupariyanto. So tato cuto idhÅ«papanno’ti
iti sākāraį¹ƒ sauddesaį¹ƒ anekavihitaį¹ƒ pubbenivāsaį¹ƒ anussarati. Yampi
kevaįøįøha bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe parāyodāte anaį¹…gaį¹‡e
vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte
pubbenivāsānussatiƱāį¹‡Äya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So
anekavihitaį¹ƒ pubbenivāsaį¹ƒ anussarati seyyathÄ«daį¹ƒ: ekampi jātiį¹ƒ dve’pi
jātiyo tisso’pi jātiyo catasso’pi jātiyo paƱca’pi jātiyo dasa’pi jātiyo
vÄ«sampi jātiyo tiį¹ƒsampi jātiyo cattārÄ«sampi jātiyo paƱƱāsampi jātiyo
jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi aneke’pi saį¹ƒvaį¹­į¹­akappe
aneke’pi vivaį¹­į¹­akappe aneke’pi saį¹ƒvaį¹­į¹­avivaį¹­į¹­akappe amutrāsiį¹ƒ evaį¹ƒnāmo
evaį¹ƒgotto evaį¹ƒvaį¹‡į¹‡o evamāhāro evaį¹ƒsukhadukkhapaį¹­isaį¹ƒvedÄ«
evamāyupariyanto. So tato cuto amutra upapādiį¹ƒ tātrapāsiį¹ƒ evaį¹ƒnāmo
evaį¹ƒgotto evaį¹ƒvaį¹‡į¹‡o evamāhāro evaį¹ƒsukhadukkhapaį¹­isaį¹ƒvedi
evamāyupariyanto. So tato cuto idhÅ«papanno’ti iti sākāraį¹ƒ sauddesaį¹ƒ
anekavihitaį¹ƒ pubbenivāsaį¹ƒ anussarati, idampi’ssa hoti paƱƱāya.

 

[BJT Page 524] [\x 524/]

 

64. So evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāne anaį¹…gaį¹‡e vigatu
pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte sattānaį¹ƒ cutÅ«papātaį¹‡Äya
cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So dibbena cakkhunā visuddhena
atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hÄ«ne paį¹‡ite
suvaį¹‡į¹‡e dubbaį¹‡į¹‡e sugate duggate yathākammÅ«page satte pajānāti: ‘ime vata
bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā
manoduccaritena samannāgatā ariyānaį¹ƒ upavādakā micchādiį¹­į¹­hikā
micchādiį¹­į¹­hikammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraį¹‡Ä apāyaį¹ƒ duggatiį¹ƒ
vinipātaį¹ƒ nirayaį¹ƒ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena
samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā
ariyānaį¹ƒ anupavādakā sammādiį¹­į¹­hikā sammādiį¹­į¹­hikammasamādānā. Te kāyassa
bhedā parammaraį¹‡Ä sugatiį¹ƒ saggaį¹ƒ lokaį¹ƒ upapannā’ti. Iti dibbena cakkhunā
visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne
paį¹‡ite suvaį¹‡į¹‡e dubbaį¹‡į¹‡e sugate duggate yathākammupage satte pajānāti.

 

65. Seyyathāpi kevaįøįøha majjhe siį¹ƒghāį¹­ake pāsādo. Tattha cakkhumā puriso
į¹­hito passeyya manusse gehaį¹ƒ pavisante’pi rathiyā vÄ«tisaƱcarante’pi
majjhe siį¹ƒghāį¹­ake nisinne’pi, tassa evamassa: ete manussā gehaį¹ƒ
pavisanti. Ete nikkhamanti. Ete rathiyā vītisaƱcaranti. Ete majjhe
siį¹ƒghāį¹­ake nisinnā’ti. Evameva kho kevaįøįøha bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte
parisuddhe pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e vigatupakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite
āneƱjappatte sattānaį¹ƒ cutÅ«papātaƱāį¹‡Äya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati
abhininnāmeti. So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte
passati cavamāne upapajjamāne hÄ«ne paį¹‡ite suvaį¹‡į¹‡e dubbaį¹‡į¹‡e sugate
duggate yathākammÅ«page satte pajānāti: ‘ime vata bhonto sattā
kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena
samannāgatā ariyānaį¹ƒ upavādakā micchādiį¹­į¹­hikā micchādiį¹­į¹­hikammasamādānā.
Te kāyassa bhedā parammaraį¹‡Ä apāyaį¹ƒ duggatiį¹ƒ vinipātaį¹ƒ nirayaį¹ƒ
upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā
vacÄ«sucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaį¹ƒ
anupavādakā sammādiį¹­į¹­hikā sammādiį¹­į¹­hikammasamādānā. Te kāyassa bhedā
parammaraį¹‡Ä sugatiį¹ƒ saggaį¹ƒ lokaį¹ƒ upapannā’ti. Iti dibbena cakkhunā
visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne
paį¹‡ite suvaį¹‡į¹‡e dubbaį¹‡į¹‡e sugate duggate yathākammÅ«page satte pajānāti.

 

[BJT Page 526] [\x 526/]

 

66. Yampi kevaįøįøha bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte
anaį¹…gaį¹‡e vigatupakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte sattānaį¹ƒ
cutÅ«papātaƱāį¹‡Äya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So dibbena cakkhunā
visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne
paį¹‡ite suvaį¹‡į¹‡e dubbaį¹‡į¹‡e sugate duggate yathākammÅ«page satte pajānāti:
‘ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacÄ«duccaritena
samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaį¹ƒ upavādakā
micchādiį¹­į¹­hikā micchādiį¹­į¹­hikammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraį¹‡Ä
apāyaį¹ƒ duggatiį¹ƒ vinipātaį¹ƒ nirayaį¹ƒ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā
kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena
samannāgatā ariyānaį¹ƒ anupavādakā sammādiį¹­į¹­hikā sammādiį¹­į¹­hikammasamādānā.
Te kāyassa bhedā parammaraį¹‡Ä sugatiį¹ƒ saggaį¹ƒ lokaį¹ƒ upapannā’ti. Iti
dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne
upapajjamāne hÄ«ne paį¹‡ite suvaį¹‡į¹‡e dubbaį¹‡į¹‡e sugate duggate yathākammÅ«page
satte pajānāti, idampi’ssa hoti paƱƱāya.

 

67. So evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e
vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte āsavānaį¹ƒ
khayaƱāį¹‡Äya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti so idaį¹ƒ dukkhanti
yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. Ayaį¹ƒ dukkhanirodhagāminÄ«paį¹­ipadā’ti yathābhÅ«taį¹ƒ
pajānāti. Ime āsavā’ti yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. Ayaį¹ƒ āsavasamudayo’ti
yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. Ayaį¹ƒ āsavanirodho’ti yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. Ayaį¹ƒ
āsavanirodhagāminÄ«paį¹­ipadā’ti yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. Tassa evaį¹ƒ jānato
evaį¹ƒ passato kāmāsavāpi cittaį¹ƒ vimuccati bhavāsavāpi cittaį¹ƒ vimuccati
avijjāsa vāpi cittaį¹ƒ vimuccati. Vimuttasmiį¹ƒ vimuttamiti Ʊāį¹‡aį¹ƒ hoti.
KhÄ«į¹‡Ä jāti vusitaį¹ƒ brahmacariyaį¹ƒ kataį¹ƒ karaį¹‡iyaį¹ƒ nāparaį¹ƒ itthattāyāti
pajānāti.

 

68. Idaį¹ƒ vuccati kevaįøįøha anusāsanÄ«pāį¹­ihāriyaį¹ƒ. Imāni kho kevaįøįøha tÄ«į¹‡i pāį¹­ihāriyāni mayā sayaį¹ƒ abhiƱƱā sacchikatvā paveditāni.

 

69. BhÅ«tapubbaį¹ƒ kevaįøįøha imasmiƱƱeva bhikkhusaį¹…ghe aƱƱatarassa bhikkhuno
evaį¹ƒ cetaso parivitakko udapādi: kattha nu kho ime cattāro mahābhÅ«tā
aparisesā nirujjhanti, seyyathÄ«daį¹ƒ paį¹­havÄ«dhātu āpodhātu tejodhātu
vāyodhātÅ«’ti. Atha kho so kevaįøįøha bhikkhu tathārÅ«paį¹ƒ samādhiį¹ƒ
samāpajji, yathā samāhite citte devayāniyo maggo pāturahosi. Atha kho so
kevaįøįøha bhikkhu yena cātummahārājikā devā tenupasaį¹…kami. Upasaį¹…kamitvā
cātummahārājike deve etadavoca: kattha nu kho āvuso ime cattāro
mahābhÅ«tā aparisesā nirujjhanti, seyyathÄ«daį¹ƒ paį¹­havÄ«dhātu āpodhātu
tejodhātu vāyodhātÅ«?Ti. Evaį¹ƒ vutte kevaįøįøha cātummahārājikā devā taį¹ƒ
bhikkhuį¹ƒ [PTS Page 216] [\q 216/]
etadavocu: mayampi kho bhikkhu na jānāma yatthime cattāro mahābhūtā
aparisesā nirujjhanti, seyyathÄ«daį¹ƒ paį¹­havÄ«dhātu āpodhātu tejodhātu
vāyodhātÅ«’ti. Atthi kho bhikkhu cattāro mahārājāno amhehi abhikkannatarā
ca paį¹‡itatarā ca. Te kho etaį¹ƒ jāneyyuį¹ƒ yatthime cattāro mahābhÅ«tā
aparisesā nirujjhanti, seyyathÄ«daį¹ƒ paį¹­havÄ«dhātu āpodhātu tejodhātu
vāyodhātÅ«’ti.

 

[BJT Page 528] [\x 528/]

 

70. Atha kho so kevaįøįøha bhikkhu yena cattāro mahārājāno tenupasaį¹…kami.
Upasaį¹…kamitvā cattāro mahārājo etadavoca: kattha nu kho āvuso ime
cattāro mahābhÅ«tā aparisesā nirujjhanti, seyyathÄ«daį¹ƒ paį¹­havidhātu
āpodhātu tejodhātu vāyodhātūti?.

 

71. Evaį¹ƒ vutte kevaįøįøha cattāro mahārājāno taį¹ƒ bhikkhuį¹ƒ etadavocuį¹ƒ:
mayampi kho bhikkhu na jānāma yatthime cattāro mahābhūtā aparisesā
nirujjhanti, seyyathÄ«daį¹ƒ? Paį¹­havidhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātÅ«ti.
Atthi kho bhikkhu tāvatiį¹ƒsā nāma devā amhehi abhikkantatarā ca
paį¹‡itatarā ca. Te kho etaį¹ƒ jāneyyuį¹ƒ yatthime cattāro mahābhÅ«tā aparisesā
nirujjhenti, seyyathÄ«daį¹ƒ paį¹­havidhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātÅ«’ti.

 

72. Atha kho so kevaįøįøha bhikkhu yena tāvatiį¹ƒsā devā tenupasaį¹…kami.
Upasaį¹…kamitvā tāvatiį¹ƒse deve etadavoca: kattha nu kho āvuso ime cattāro
mahābhÅ«tā aparisesā nirujjhanti, seyyathÄ«daį¹ƒ paį¹­havidhātu āpodhātu
tejodhātu vāyodhātÅ«’ti? Evaį¹ƒ vutte kevaįøįøha tāvatiį¹ƒsā devā taį¹ƒ bhikkhuį¹ƒ
etadavocu: mayampi kho bhikkhu na jānāma yatthime cattāro mahābhūtā
aparisesā nirujjhanti, seyyathÄ«daį¹ƒ: paį¹­havidhātu āpodhātu tejodhātu
vāyodhātÅ«’ti. Atthi kho bhikkhu sakko nāma devānamindo amhehi
abhikkannataro ca paį¹‡Ä«tataro ca. So kho jāneyya yatthime cattāro
mahābhÅ«tā aparisesā nirujjhanti, seyyathÄ«daį¹ƒ paį¹­havidhātu tejodhātu
vāyodhātÅ«’ti.

 

73. [PTS Page 217] [\q 217/] atha kho so
kevaįøįøha bhikkhu yena sakko devānamindo tenupasaį¹…kami. Upasaį¹…kamitvā
sakkaį¹ƒ devānamindaį¹ƒ etadavoca: kattha nu kho āvuso ime cattāro mahābhÅ«tā
aparisesā nirujjhanti, seyyathÄ«daį¹ƒ paį¹­havidhātu āpodhātu tejodhātu
vāyodhātÅ«’ti: evaį¹ƒ vutte kevaįøįøha sakko devānamindo taį¹ƒ bhikkhuį¹ƒ
etadavocu: ahampi kho bhikkhu na jānāma yatthime cattāro mahābhūtā
aparisesā nirujjhanti, seyyathÄ«daį¹ƒ: paį¹­havidhātu āpodhātu tejodhātu
vāyodhātÅ«’ti. Atthi kho bhikkhu sakko nāma devānamindo amhehi
abhikkannataro ca paį¹‡Ä«tataro ca. Te kho etaį¹ƒ jāneyyuį¹ƒ yatthime cattāro
mahābhÅ«tā aparisesā nirujjhanti, seyyathÄ«daį¹ƒ paį¹­havidhātu tejodhātu
vāyodhātÅ«’ti.

 

74. Atha kho so kevaįøįøha bhikkhu yena tāvatiį¹ƒsā devā tenupasaį¹…kami.
Upasaį¹…kamitvā tāvatiį¹ƒse deve etadavoca: kattha nu kho āvuso ime cattāro
mahābhÅ«tā aparisesā nirujjhanti, seyyathÄ«daį¹ƒ paį¹­havidhātu āpodhātu
tejodhātu vāyodhātÅ«’ti? Evaį¹ƒ vutte kevaįøįøha tāvatiį¹ƒsā devā taį¹ƒ bhikkhuį¹ƒ
etadavocu: mayampi kho bhikkhu na jānāma yatthime cattāro mahābhūtā
aparisesā nirujjhanti, seyyathÄ«daį¹ƒ: paį¹­havidhātu āpodhātu tejodhātu
vāyodhātÅ«’ti. Atthi kho bhikkhu sakko nāma devānamindo amhehi
abhikkannataro ca paį¹‡Ä«tataro ca. So kho jāneyya yatthime cattāro
mahābhÅ«tā aparisesā nirujjhanti, seyyathÄ«daį¹ƒ paį¹­havidhātu tejodhātu
vāyodhātÅ«’ti.

 

[BJT Page 530] [\x 530/]

 

75. Atha kho so kevaįøįøha, bhikkhu yena suyāmo devaputto tenupasaį¹…kami.
Upasaį¹…kamitvā suyāmaį¹ƒ devaputtaį¹ƒ etadavoca: kattha nu kho āvuso ime
cattāro mahābhÅ«tā aparisesā nirujjhanti, seyyathÄ«daį¹ƒ: paį¹­havÄ«dhātu
āpodhātu tejodhātu vāyodhātÅ«’ti? Evaį¹ƒ vutte kevaįøįøha, suyāmo devaputto
taį¹ƒ bhikkhuį¹ƒ etadavoca: ahampi kho bhikkhu na jānāmi. Yatthime cattāro
mahābhÅ«tā aparisesā nirujjhanti, seyyathÄ«daį¹ƒ: [PTS Page 218]
[\q 218/] paį¹­havÄ«dhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātÅ«’ti. Atthi kho
bhikkhu tusitā nāma devā amhehi abhikkannatarā ca paį¹‡itatarā ca. Te kho
etaį¹ƒ jāneyyuį¹ƒ yatthime cattāro mahābhÅ«tā aparisesā nirujjhanti,
seyyathÄ«daį¹ƒ: paį¹­havÄ«dhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātÅ«’ti.

 

76. Atha kho so kevaįøįøha, bhikkhu yena tusitā devā tenupasaį¹…kami.
Upasaį¹…kamitvā tusite deve etadavoca: kattha nu kho āvuso ime cattāro
mahābhÅ«tā aparisesā nirujjhanti, seyyathÄ«daį¹ƒ: paį¹­havÄ«dhātu āpodhātu
tejodhātu vāyodhātÅ«’ti? Evaį¹ƒ vutte kevaįøįøha tusitā devā taį¹ƒ bhikkhuį¹ƒ
etadavocuį¹ƒ: mayampi kho bhikkhu na jānāma yatthime cattāro mahābhÅ«tā
aparisesā nirujjhanti, seyyathÄ«daį¹ƒ: paį¹­havÄ«dhātu āpodhātu tejodhātu
vāyodhātÅ«’ti. Atthi kho bhikkhu santusito nāma devaputto amhehi
abhikkannataro ca paį¹‡itataro ca. So kho etaį¹ƒ jāneyya yatthime cattāro
mahābhÅ«tā aparisesā nirujjhanti, seyyathÄ«daį¹ƒ: paį¹­havÄ«dhātu āpodhātu
tejodhātu vāyodhātÅ«’ti.

 

77. Atha kho so kevaįøįøha, bhikkhu yena santusito nāma devaputto
tenupasaį¹…khami. Upasaį¹…kamitvā santusitaį¹ƒ devaputtaį¹ƒ etadavoca: kattha nu
kho āvuso ime cattāro mahābhÅ«tā aparisesā nirujjhanti, seyyathÄ«daį¹ƒ:
paį¹­havÄ«dhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātÅ«’ti?. Evaį¹ƒ vutte kevaįøįøha
santusito devaputto taį¹ƒ bhikkhuį¹ƒ etadavoca: ahampi kho bhikkhu na jānāmi
yatthime cattāro mahābhÅ«tā aparisesā nirujjhanti, seyyathÄ«daį¹ƒ:
paį¹­havÄ«dhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātÅ«’ti. Atthi kho bhikkhu
nimmānaratÄ« nāma devā amhehi abhikkannatarā ca paį¹‡itatarā ca. Te kho
etaį¹ƒ jāneyyuį¹ƒ yatthime cattāro mahābhÅ«tā aparisesā nirujjhanati,
seyyathÄ«daį¹ƒ: paį¹­havÄ«dhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātu’ti.

 

78. Atha kho so kevaįøįøha, bhikkhu yena nimmānaratÄ« devā tenupasaį¹…kami.
Upasaį¹…kamitvā nimmānaratÄ« deve etadavoca: kattha nu kho āvuso ime
cattāro mahābhÅ«tā aparisesā nirujjhanti, seyyathÄ«daį¹ƒ: paį¹­havÄ«dhātu
āpodhātu tejodhātu vāyodhātÅ«’ti? [PTS Page 219]
[\q 219/] evaį¹ƒ vutte kevaįøįøha nimmānaratÄ« devā taį¹ƒ bhikkhuį¹ƒ
etadavocuį¹ƒ: mayampi kho bhikkhu na jānāma yatthime cattāro mahābhÅ«tā
aparisesā nirujjhanti, seyyathÄ«daį¹ƒ: paį¹­havÄ«dhātu āpodhātu tejodhātu
vāyodhātÅ«’ti. Atthi kho bhikkhu sunimmito nāma devaputto amhehi
abhikkannataro ca paį¹‡itataro ca. So kho etaį¹ƒ jāneyya yatthime cattāro
mahābhÅ«tā aparisesā nirujjhanti seyyathÄ«daį¹ƒ: paį¹­havidhātu āpodhātu
tejodhātu vāyodhātÅ«’ti.

 

[BJT Page 532] [\x 532/]

 

79. Atha kho so kevaįøįøha, bhikkhu yena sunimmito devaputto
tenupasaį¹…kami. Upasaį¹…kamitvā sunimmitaį¹ƒ devaputtaį¹ƒ etadavoca: kattha nu
kho āvuso ime cattāro mahābhÅ«tā aparisesā nirujjhanti, seyyathÄ«daį¹ƒ:
paį¹­havÄ«dhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātÅ«’ti? Evaį¹ƒ vutte kevaįøįøha
sunimmito devaputto taį¹ƒ bhikkhuį¹ƒ etadavoca: ahampi kho bhikkhu na jānāmi
yatthime cattāro mahābhÅ«tā aparisesā nirujjhanti, seyyathÄ«daį¹ƒ:
paį¹­havÄ«dhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātÅ«’ti. Atthi kho bhikkhu
paranimmitavasavattÄ« nāma devā amhehi abhikkannatarā ca paį¹‡itatarā ca.
Te kho etaį¹ƒ jāneyyuį¹ƒ yatthime cattāro mahābhÅ«tā aparisesā nirujjhanti,
seyyathÄ«daį¹ƒ: paį¹­havÄ«dhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātu’tÄ«.

 

80. Atha kho so kevaįøįøa, bhikkhu yena paranimmitavasavattÄ« devā
tenupasaį¹…kami. Upasaį¹…kamitvā paranimmitavasavattÄ« deve etadavoca: kattha
nu kho āvuso ime cattāro mahābhÅ«tā aparisesā nirujjhanti, seyyathÄ«daį¹ƒ:
paį¹­havÄ«dhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātÅ«’ti? Evaį¹ƒ vutte kevaįøįøha
paranimmitavasavattÄ« devā taį¹ƒ bhikkhuį¹ƒ etadavocuį¹ƒ: mayampi kho bhikkhu
na jānāma yatthime cattāro mahābhÅ«tā aparisesā nirujjhanti, seyyathÄ«daį¹ƒ:
paį¹­havÄ«dhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātÅ«’ti. Atthi kho bhikkhu
vasavattÄ« nāma devaputto amhehi abhikkannataro ca paį¹‡itaro ca. So kho
etaį¹ƒ jāneyya yatthime cattāro mahābhÅ«tā aparisesā nirujjhanti,
seyyathÄ«daį¹ƒ: paį¹­havÄ«dhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātÅ«’ti.

 

81. Atha kho so kevaįøįøha, bhikkhu yena vasavattÄ« devaputto tenupasaį¹…kami. Upasaį¹…kamitvā vasavattiį¹ƒ [PTS Page 220]
[\q 220/] devaputtaį¹ƒ etadavoca: kattha nu kho āvuso ime cattāro
mahābhÅ«tā aparisesā nirujjhanti, seyyathÄ«daį¹ƒ: paį¹­havÄ«dhātu āpodhātu
tejodhātu vāyodhātÅ«’ti?. Evaį¹ƒ vutte kevaįøįøha vasavatti devaputto taį¹ƒ
bhikkhuį¹ƒ etadavoca: ahampi kho bhikkhu na jānāmi yatthime cattāro
mahābhÅ«tā aparisesā nirujjhanti seyyathÄ«daį¹ƒ: paį¹­havidhātu āpodhātu
tejodhātu vāyodhātÅ«’ti. Atthi kho bhikkhu brahmakāyikā nāma devā amhehi
abhikkannatarā ca paį¹‡itatarā ca. Te kho etaį¹ƒ jāneyyuį¹ƒ yatthime cattāro
mahābhÅ«tā aparisesā nirujjhanti, seyyathÄ«daį¹ƒ: paį¹­havÄ«dhātu āpodhātu
tejodhātu vāyodhātÅ«’ti.

 

82. Atha kho so kevaįøįøha, bhikkhu tathārÅ«paį¹ƒ samādhiį¹ƒ samāpajji
yathāsamāhite citte brāhmayāniyo maggo pātarahosi. Atha kho so kevaįøįøha
bhikkhu yena brahmakāyikā devā tenupasaį¹…kami. Upasaį¹…kamitvā brahmakāyike
deve etadavoca: kattha nu kho āvuso ime cattāro mahābhūtā aparisesā
nirujjhanti, seyyathÄ«daį¹ƒ: paį¹­havÄ«dhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātÅ«’ti?
Evaį¹ƒ vutte kevaįøįøha brahmakāyikā devā taį¹ƒ bhikkhuį¹ƒ etadavocuį¹ƒ: mahampi
kho bhikkhu na jānāma yatthime cattāro mahābhūtā aparisesā nirujjhanti,
seyyathÄ«daį¹ƒ, paį¹­havÄ«dhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātÅ«’ti. Atthi kho
bhikkhu brahmā mahābrahmā abhibhÅ« anabhibhÅ«to aƱƱadatthudaso vasavattÄ«
issaro kattā nimmātā seį¹­į¹­ho sajitā1 vasÄ« pitā bhÅ«tabhavyānaį¹ƒ amhehi
abhikkannataro ca paį¹‡itataro ca. So kho etaį¹ƒ jāneyya yatthime cattāro
mahābhÅ«tā aparisesā nirujjhanti, seyyathÄ«daį¹ƒ: paį¹­havÄ«dhātu āpodhātu
tejodhātu vāyodhātÅ«’ti.

 

1. SaƱjitā, katthaci.

 

[BJT Page 534] [\x 534/]

 

83. “Kahaį¹ƒ panāvuso etarahi so mahābrahmā?”Ti. “Mayampi kho bhikkhu na
jānāma yattha vā brahmā yena vā brahmā yahiį¹ƒ vā brahmā’ti. Api ca
bhikkhu yathā nimittā dissanti āloko saƱjāyati obhāso pātubhavati,
brahmā pātubhavissati. Brahmuno hetaį¹ƒ pubbanimittaį¹ƒ pātubhāvāya yadidaį¹ƒ
āloko saƱjāyati obhāso pātubhavatÄ«ti. Atha kho so kevaįøįøha mahābrahmā na
cirasseva [PTS Page 221] [\q 221/]
pāturahosi. Atha kho so kevaįøįøha bhikkhu yena mahābrahmā tenupasaį¹…kami.
Upasaį¹…kamitvā taį¹ƒ mahābrahmānaį¹ƒ etadavoca: kattha nu kho āvuso ime
cattāro mahābhÅ«tā aparisesā nirujjhanti, seyyathÄ«daį¹ƒ: paį¹­havÄ«dhātu
āpodhātu tejodhātu vāyodhātÅ«’ti?. Evaį¹ƒ vutte kevaįøįøha so mahābrahmā taį¹ƒ
bhikkhuį¹ƒ etadavoca: ahamasmi bhikkhu brahmā mahābrahmā abhibhÅ«
anabhibhÅ«to aƱƱadatthudaso vasavattÄ« issaro kattā nimmātā seį¹­į¹­ho sajitā
vasī pitā bhūtabhavyānanti.

 

84. Dutiyampi kho so kevaįøįøha, bhikkhu taį¹ƒ mahābrahmānaį¹ƒ etadavocana: na
kho’haį¹ƒ taį¹ƒ āvuso evaį¹ƒ pucchāmi: tvamasi brahmā mahābrahmā abhibhÅ«
anabhibhÅ«to aƱƱadatthudaso vasavattÄ« issaro kattā nimmātā seį¹­į¹­ho sajitā
vasÄ« pitā bhÅ«tabhavyānanti? EvaƱca kho ahaį¹ƒ taį¹ƒ āvuso pucchāmi: kattha
nu kho āvuso ime cattāro mahābhÅ«tā aparisesā nirujjhanti, seyyathÄ«daį¹ƒ:
paį¹­havÄ«dhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātÅ«’ti?. Dutiyampi kho kevaįøįøha so
mahābrahmā taį¹ƒ bhikkhuį¹ƒ etadavoca: ahamasmi bhikkhu brahmā mahābrahmā
abhibhÅ« anabhibhÅ«to aƱƱadatthudaso vasavattÄ« issaro kattā nimmātā seį¹­į¹­ho
sajitā vasī pitā bhūtabhavyānanti.

 

85. Tatiyampi kho so kevaįøįøha, bhikkhu taį¹ƒ mahābrahmānaį¹ƒ etadavocana: na
kho’haį¹ƒ taį¹ƒ āvuso evaį¹ƒ pucchāmi: tvamasi brahmā mahābrahmā abhibhÅ«
anabhibhÅ«to aƱƱadatthudaso vasavattÄ« issaro kattā nimmātā seį¹­į¹­ho sajitā
vasÄ« pitā bhÅ«tabhavyānanti? EvaƱca kho ahaį¹ƒ taį¹ƒ āvuso pucchāmi: kattha
nu kho āvuso ime cattāro mahābhÅ«tā aparisesā nirujjhanti, seyyathÄ«daį¹ƒ:
paį¹­havÄ«dhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātÅ«’ti?.
[BJT Page 536] [\x 536/]

 

86. Atha kho so kevaįøįøha mahābrahmā taį¹ƒ bhikkhuį¹ƒ bāhāyaį¹ƒ gahetvā ekamantaį¹ƒ apanetvā taį¹ƒ bhikkhuį¹ƒ [PTS Page 222]
[\q 222/] etadavoca: ime kho maį¹ƒ bhikkhu brahmakāyikā devā evaį¹ƒ
jānanti: natthi kiƱci brahmuno adiį¹­į¹­haį¹ƒ, natthi kiƱci brahmuno aviditaį¹ƒ,
natthi kiƱci brahmuno asacchikatanti. Tasmāhaį¹ƒ tesaį¹ƒ sammukhā na
byākāsiį¹ƒ. Ahampi kho bhikkhu na jānāmi yatthime cattāro mahābhÅ«tā
aparisesā nirujjhanti, seyyathÄ«daį¹ƒ: paį¹­havÄ«dhātu āpodhātu tejodhātu
vāyodhātÅ«’ti. Tasmātiha bhikkhu tuyhevetaį¹ƒ dukkaį¹­aį¹ƒ tuyhavetaį¹ƒ
aparaddhaį¹ƒ yaį¹ƒ tvaį¹ƒ taį¹ƒ bhagavantaį¹ƒ atisitvā bahiddhā pariyeį¹­į¹­hiį¹ƒ
āpajjasi imassa paƱhassa veyyākāraį¹‡Äya. Gaccha tvaį¹ƒ bhikkhu tameva
bhagavantaį¹ƒ upasaį¹…kamitvā imaį¹ƒ paƱhaį¹ƒ puccha. Yathā ca te bhagavā
byākaroti tathā taį¹ƒ dhāreyyāsÄ«ti.

 

87. Atha kho so kevaįøįøha, bhikkhu seyyathāpi nāma balavā puriso
sammiƱjitaį¹ƒ vā bāhaį¹ƒ pasāreyya pasāritaį¹ƒ vā bāhaį¹ƒ sammiƱjeyya evameva
kho brahmaloke annarahito mama purato pāturahosi. Atha kho kevaįøįøha,
bhikkhu maį¹ƒ abhivādetvā ekamantaį¹ƒ nisÄ«di. Ekamantaį¹ƒ nisinno kho kevaįøįøha
so bhikkhu maį¹ƒ etadavoca: kattha nu kho bhante ime cattāro mahābhÅ«tā
aparisesā nirujjhanti seyyathÄ«daį¹ƒ: paį¹­havidhātu āpodhāta tejodhātu
vāyodhātÅ«’ti?

 

88. Evaį¹ƒ vutte ahaį¹ƒ kevaįøįøha taį¹ƒ bhikkhuį¹ƒ etadavoca: bhÅ«tapubbaį¹ƒ bhikkhu
sāmuddikā vāį¹‡ijā tÄ«radassiį¹ƒ sakuį¹‡aį¹ƒ gahetvā nāvāya samuddaį¹ƒ
ajjhogāhanti. Te atÄ«radassiniyā nāvāya tiradassiį¹ƒ sakuį¹‡aį¹ƒ muƱcanti. So
gacchateva puratthimaį¹ƒ disaį¹ƒ, gacchati dakkhiį¹‡aį¹ƒ disaį¹ƒ, gacchati
pacchimaį¹ƒ disaį¹ƒ, gacchati uttaraį¹ƒ disaį¹ƒ, gacchati uddhaį¹ƒ, gacchati
anudisaį¹ƒ. Sace so samantā tÄ«raį¹ƒ passati, tathāgatako va1 hoti. Sace pana
so samantā tÄ«raį¹ƒ na passati, tameva nāvaį¹ƒ paccāgacchati. Evameva kho
tvaį¹ƒ bhikkhu yato yāva [PTS Page 223] [\q
223/] brahmalokā pariyesamāno imassa paƱhassa veyyākaraį¹‡aį¹ƒ
nājjhagā, atha mamaƱƱeva santike paccāgato. Na kho eso bhikkhu paƱho
evaį¹ƒ pucchitabbo: “kattha nu kho bhanto ime cattāro mahābhÅ«tā aparisesā
nirujjhanti, seyyathÄ«daį¹ƒ: paį¹­havidhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātu’ti?
EvaƱca kho ese bhikkhu paƱho pucchitabbo:

 

1. Tathāpakkanto ca, syā.

 

[BJT Page 538] [\x 538/]

 

Kattha āpo ca paį¹­havÄ« tejo vāyo na gādhati.
Kattha dÄ«ghaƱca rassaƱca aį¹‡uį¹ƒ thÅ«laį¹ƒ subhāsubhaį¹ƒ,
Katta nāmaƱca rÅ«paƱca asesaį¹ƒ uparujjhatÄ«ti.

 

Tatra veyyākaraį¹‡a bhavatÄ«:

 

ViƱƱāį¹‡aį¹ƒ anidassanaį¹ƒ anantaį¹ƒ sabbato pahaį¹ƒ
Ettha āpo ca paį¹­havÄ« tejo vāyo na gādhati
Ettha dÄ«ghaƱca rassaƱca aį¹‡uį¹ƒ thÅ«laį¹ƒ subhāsubhaį¹ƒ
Ettha nāmaƱca rÅ«paƱca asesaį¹ƒ uparujjhati.
ViƱƱāį¹‡assa nirodhena etthetaį¹ƒ uparujjhatÄ«ti.

 

Idamavoca bhagavā. Attamano kevaįøįøho gahapatiputto bhagavato bhāsitaį¹ƒ abhinandÄ«ti.

 

Kevaįøįøhasuttaį¹ƒ niį¹­į¹­hitaį¹ƒ ekādasamaį¹ƒ.

 

[BJT Page 540] [\x 540/]

 

12

 

[PTS Page 224] [\q 224/] lohiccasuttaį¹ƒ

 

1. Evaį¹ƒ me sutaį¹ƒ. Ekaį¹ƒ samayaį¹ƒ bhagavā kosalesu cārikaį¹ƒ caramāno mahatā
bhikkhusaį¹…ghena saddhiį¹ƒ paƱcamattehi bhikkhusatehi yena sālavatikā
tadavasari. Tena kho pana samayena lohicco brāhmaį¹‡o sālavatikaį¹ƒ
ajjhāvasati sattussadaį¹ƒ satiį¹‡akaį¹­į¹­hodakaį¹ƒ sadhaƱƱaį¹ƒ rājabhoggaį¹ƒ raƱƱā
pasenadinā kosalena dinnaį¹ƒ rājadāyaį¹ƒ brahmadeyyaį¹ƒ.

 

2. Tena kho pana samayena lohiccassa brāhmaį¹‡assa evarÅ«paį¹ƒ pāpakaį¹ƒ
diį¹­į¹­higataį¹ƒ uppannaį¹ƒ hoti: idha samaį¹‡o vā brāhmaį¹‡o vā kusalaį¹ƒ dhammaį¹ƒ
adhigaccheyya, kusalaį¹ƒ dhammaį¹ƒ adhigantvā na parassa āroceyya. Kiį¹ƒ hi
paro parassa karissati? Seyyathāpi nāma purāį¹‡aį¹ƒ bandhanaį¹ƒ chinditvā
aƱƱaį¹ƒ navaį¹ƒ bandhanaį¹ƒ kareyya? Evaį¹ƒ sampadamidaį¹ƒ pāpakaį¹ƒ lobhadhammaį¹ƒ
vadāmi. Kiį¹ƒ hi paro parassa karissatÄ«’ti.

 

3. Assosi kho lohicco brāhmaį¹‡o: samaį¹‡o khalu bho gotamo sakyaputto
sakyakulā pabbajito kosalesu cārikaį¹ƒ caramāno mahatā bhikkhusaį¹…ghena
saddhiį¹ƒ paƱcamattehi bhikkhusatehi sālavatikaį¹ƒ anuppatto. Taį¹ƒ kho pana
bhavantaį¹ƒ gotamaį¹ƒ evaį¹ƒ kalyāį¹‡o kittisaddo abbhuggato: itipi so bhagavā
arahaį¹ƒ sammāsambuddho vijjācaraį¹‡asampanno sugato lokavidÅ« anuttaro
purisadammasārathÄ« satthā devamanussānaį¹ƒ buddho bhagavā. So imaį¹ƒ lokaį¹ƒ
sadevakaį¹ƒ samārakaį¹ƒ sabrahmakaį¹ƒ, sassamaį¹‡abrāhmaį¹‡iį¹ƒ pajaį¹ƒ sadevamanussaį¹ƒ
[PTS Page 225] [\q 225/] sayaį¹ƒ abhiƱƱā
sacchikatvā pavedeti. So dhammaį¹ƒ deseti ādikalyāį¹‡aį¹ƒ majjhekalyāį¹‡aį¹ƒ
pariyosanakalyāį¹‡aį¹ƒ sātthaį¹ƒ sabyaƱjanaį¹ƒ kevalaparipuį¹‡į¹‡aį¹ƒ parisuddhaį¹ƒ.
Brahmacariyaį¹ƒ pakāseti. Sādhu kho pana tathārÅ«pānaį¹ƒ arahataį¹ƒ dassanaį¹ƒ
hotīti.

 

4. Atha kho lohicco brāhmaį¹‡o bhesikaį¹ƒ nahāpitaį¹ƒ āmantesi: ehi tvaį¹ƒ samma
bhesike, yena samaį¹‡o gotamo tenupasaį¹…kama. Upasaį¹…kamitvā mama vacanena
samaį¹‡aį¹ƒ gotamaį¹ƒ appābādhaį¹ƒ appātaį¹…kaį¹ƒ lahuį¹­į¹­hānaį¹ƒ balaį¹ƒ phāsuvihāraį¹ƒ
puccha: lohicco bho gotama brāhmaį¹‡o bhavantaį¹ƒ gotamaį¹ƒ appābādhaį¹ƒ
appātaį¹…kaį¹ƒ lahuį¹­į¹­hānaį¹ƒ balaį¹ƒ phāsuvihāraį¹ƒ pucchatÄ«ti. EvaƱca vadehi:
adhivāsetu kira bhavaį¹ƒ gotamo lohiccassa brāhmaį¹‡assa svātanāya bhattaį¹ƒ
saddhiį¹ƒ bhikkhusaį¹…ghenāti.

 

[BJT Page 542] [\x 542/]

 

5. Evaį¹ƒ bhatteti kho bhesikā nahāpito lohiccassa brāhmaį¹‡assa paį¹­issutvā
yena bhagavā tenupasaį¹…kami. Upasaį¹…kamitvā bhagavantaį¹ƒ abhivādetvā
ekamantaį¹ƒ nisÄ«di. Ekamantaį¹ƒ nisinno kho bhesikā nahāpito bhagavantaį¹ƒ
etadavoca: lohicco bhante brāhmaį¹‡o bhagavantaį¹ƒ appābādhaį¹ƒ appātaį¹…kaį¹ƒ
lahuį¹­į¹­hānaį¹ƒ balaį¹ƒ phāsuvihāraį¹ƒ pucchati. EvaƱca vadeti. Adhivāsetu kira
bhante bhagavā lohiccassa brāhmaį¹‡assa svātanāya bhattaį¹ƒ saddhiį¹ƒ
bhikkhusaį¹…ghenāti. Adhivāsesi bhagavā tuį¹‡hÄ«bhāvena.

 

6. Atha kho bhesikā nahāpito bhagavato adhivāsanaį¹ƒ viditvā uį¹­į¹­hāyāsanā
bhagavantaį¹ƒ abhivādetvā padakkhiį¹‡aį¹ƒ katvā yena lohicco brāhmaį¹‡o
tenupasaį¹…kami. Upasaį¹…kamitvā lohiccaį¹ƒ brāhmaį¹‡aį¹ƒ etadavoca: avocumbhā kho
mayaį¹ƒ bhante tava vacanena taį¹ƒ bhagavantaį¹ƒ. Lohicco bhante brāhmaį¹‡o
bhagavantaį¹ƒ [PTS Page 226] [\q 226/]
appābādhaį¹ƒ appātaį¹…kaį¹ƒ lahuį¹­į¹­hānaį¹ƒ balaį¹ƒ phāsuvihāraį¹ƒ pucchati. EvaƱca
vadeti: adhivāsetu kira bhante bhagavā ‘lohiccassa brāhmaį¹‡assa svātanāya
bhattaį¹ƒ saddhiį¹ƒ bhikkhusaį¹…ghenā’ti. AdhivutthaƱca pana tena
bhagavatāti.

 

7. Atha kho lohicco brāhmaį¹‡o tassā rattiyā accayena sake nivesane
paį¹‡itaį¹ƒ khādanÄ«yaį¹ƒ bhojanÄ«yaį¹ƒ paį¹­iyādāpetvā bhesikaį¹ƒ nahāpitaį¹ƒ āmantesi:
ehi tvaį¹ƒ samma bhesike yena samaį¹‡o gotamo tenupasaį¹…kama. Upasaį¹…kamitvā
samaį¹‡assa gotamassa kālaį¹ƒ ārocehi: kālo bho gotama niį¹­į¹­hitaį¹ƒ bhattanti.
Evaį¹ƒ bhante’ti kho bhesikā nahāpito lohiccassa brāhmaį¹‡assa paį¹­issutvā
yena bhagavā tenupasaį¹…kami. Upasaį¹…kamitvā bhagavantaį¹ƒ abhivādetvā
ekamantaį¹ƒ aį¹­į¹­hāsi. Ekamantaį¹ƒ į¹­hÄ«to kho bhesikā nahāpito bhagavato kālaį¹ƒ
ārocesi: kāle bhante. Niį¹­į¹­hitaį¹ƒ bhattanti. Atha kho bhagavā
pubbanhasamayaį¹ƒ nivāsetvā pattacÄ«varamādāya saddhiį¹ƒ bhikkhusaį¹…ghena yena
sālavatikā tenupasaį¹…kami.

 

8. Tena kho pana samayena bhesikā nahāpito bhagavantaį¹ƒ piį¹­į¹­hito piį¹­į¹­hito
anubaddho hoti. Atha kho bhesikā nahāpito bhagavantaį¹ƒ etadavoca:
“lohiccassa bhante brāhmaį¹‡assa evarÅ«paį¹ƒ pāpakaį¹ƒ diį¹­į¹­higataį¹ƒ uppannaį¹ƒ:
idha samaį¹‡o vā brāhmaį¹‡o vā kusalaį¹ƒ dhammaį¹ƒ adhigaccheyya, kusalaį¹ƒ
dhammaį¹ƒ adhigantvā na parassa āroceyya. Kiį¹ƒ hi paro parassa karissati.
Seyyathāpi purāį¹‡aį¹ƒ bandhanaį¹ƒ chinditvā aƱƱaį¹ƒ navaį¹ƒ bandhanaį¹ƒ kareyya,
evaį¹ƒ sampadamidaį¹ƒ pāpakaį¹ƒ lobhadhammaį¹ƒ vadāmi. Kiį¹ƒ hi paro parassa
karissatÄ«”ti. Sādhu bhante bhagavā lohiccaį¹ƒ brāhmaį¹‡aį¹ƒ etasmā pāpakā
diį¹­į¹­higatā vivecetÅ«”ti. “Appevanāma siyā bhesike appevanāma siyā
bhesike”ti.

 

[BJT Page 544] [\x 544/]
9. Atha kho bhagavā yena lohiccassa brāhmaį¹‡assa nivesanaį¹ƒ tenupasaį¹…kami. Upasaį¹…kamitvā paƱƱatte āsane [PTS Page 227]
[\q 227/] nisÄ«di. Atha kho lohicco brāhmaį¹‡o buddhappamukhaį¹ƒ
bhikkhusaį¹…ghaį¹ƒ paį¹‡itena khādanÄ«yena bhojanÄ«yena sahatthā santappesi
sampavāresi atha kho lohicco brāhmaį¹‡o bhagavantaį¹ƒ bhuttāviį¹ƒ
onÄ«tapattapāį¹‡iį¹ƒ aƱƱataraį¹ƒ nÄ«vaį¹ƒ āsanaį¹ƒ gahetvā ekamantaį¹ƒ nisÄ«di.
Ekamantaį¹ƒ nisinnaį¹ƒ kho lohiccaį¹ƒ brāhmaį¹‡aį¹ƒ bhagavā etadavoca: “saccaį¹ƒ
kira te lohicca evarÅ«paį¹ƒ pāpakaį¹ƒ diį¹­į¹­hÄ«gataį¹ƒ uppannaį¹ƒ: idha samaį¹‡o vā
brāhmaį¹‡o vā kusalaį¹ƒ dhammaį¹ƒ adhigaccheyya, kusalaį¹ƒ dhammaį¹ƒ adhigantvā na
parassa aroceyya, kiį¹ƒ hi paro parassa karissati? Seyyathāpi nāma
purāį¹‡aį¹ƒ bandhanaį¹ƒ chinditvā aƱƱaį¹ƒ navaį¹ƒ bandhanaį¹ƒ kareyya, evaį¹ƒ
sampadamidaį¹ƒ pāpakaį¹ƒ lobhadhammaį¹ƒ vadāmi. Kiį¹ƒ hi paro parassa
karissatÄ«?”Ti.

 

“Evaį¹ƒ bho gotama. ”

 

10. “Taį¹ƒ kiį¹ƒ maƱƱasi lohicca? Tanu tvaį¹ƒ sālavatikaį¹ƒ ajjhāvasasÄ«”?Ti.

 

“Evaį¹ƒ bho gotama. ”

 

“Yo nu kho lohicca evaį¹ƒ vadeyya ‘lohicco brāhmaį¹‡o sālavatikaį¹ƒ
ajjhāvasati. Yā sālavatikāya samudayasaƱjāti lohicco’va taį¹ƒ brāhmaį¹‡o
ekako paribhuƱjeyya, na aƱƱesaį¹ƒ dadeyyā’ti evaį¹ƒvādi so ye taį¹ƒ upajÄ«vanti
tesaį¹ƒ antarāyakaro vā hoti no vā?”Ti.

 

“Antarāyakaro bho gotama. ”

 

“Antarāyakaro samāno lohicca hitānukampÄ« vā tesaį¹ƒ hoti ahitānukampÄ« vā?”Ti.

 

“AhitānukampÄ« bho gotama. ”

 

“Ahitānukampissa mettaį¹ƒ vā tesu cittaį¹ƒ paccupaį¹­į¹­hitaį¹ƒ hoti sapattakaį¹ƒ vā?”Ti.

 

“Sapattakaį¹ƒ bho gotama”

 

“Sapattake citte paccupaį¹­į¹­hike micchādiį¹­į¹­hi vā hoti sammādiį¹­į¹­hi vā?Ti

 

Bho gotama. ”

 

“Micchādiį¹­į¹­hissa kho ahaį¹ƒ lohicca dvinnaį¹ƒ gatÄ«nā aƱƱataraį¹ƒ gatiį¹ƒ vadāmi: nirayaį¹ƒ vā tiracchānayoniį¹ƒ vā. ”

 

[BJT Page 546] [\x 546/]

 

11. Taį¹ƒ kimmaƱƱasi lohicca, tanu rājā pasenadÄ« kosalo kāsikosalaį¹ƒ ajjhāvasatÄ«?”Ti.

 

“Evaį¹ƒ bho gotama. ”

 

“Yo nu kho lohicca evaį¹ƒ vadeyya: ‘rājā pasenadÄ« kosalo kāsikosalaį¹ƒ
ajjhāvasati. Yā kāsikosalo samudayasaƱjāti, rājā’va taį¹ƒ pasenadÄ« kosalo
ekako paribhuƱjeyya, na aƱƱesaį¹ƒ dadeyyā’ti. Evaį¹ƒvādÄ« so ye rājānaį¹ƒ
pasenadiį¹ƒ kosalaį¹ƒ upajÄ«vanti tumhe ceva aƱƱe ca, tesaį¹ƒ antarāyakaro vā
hoti, no vā?”Ti.

 

“Antarāyakaro bho gotama. ”

 

“Antarāyakaro samāno hitānukampÄ« vā tesaį¹ƒ hoti ahitānukampÄ« vā?”Ti.

 

“AhitānukampÄ« bho gotama. ”

 

“Ahitānukampissa lohicca mettaį¹ƒ vā tesu cittaį¹ƒ paccupaį¹­į¹­hÄ«taį¹ƒ sapattakaį¹ƒ vā?”Ti.

 

“Sapattakaį¹ƒ bho gotama. ”

 

“Sapattake citte paccupaį¹­į¹­hÄ«te micchādiį¹­į¹­hi vā hoti sammādiį¹­į¹­hi vā?”Ti.

 

Micchādiį¹­į¹­hi bho gotama. ”

 

“Micchādiį¹­į¹­hissa kho ahaį¹ƒ lohicca dvinnaį¹ƒ gatÄ«naį¹ƒ aƱƱataraį¹ƒ gatiį¹ƒ vadāmi nirayaį¹ƒ vā tiracchānayoniį¹ƒ vā.

 

12. Iti kira ‘lohicca yo evaį¹ƒ vadeyya: lohicco brāhmaį¹‡o sālavatikaį¹ƒ
ajjhāvasati. Yā sālavatikāya samudayaƱjāti, lohicco’va taį¹ƒ brāhmaį¹‡o
ekako paribhuƱjeyya, na ca aƱƱesaį¹ƒ dadeyyā’ti. Evaį¹ƒvādÄ« so ye taį¹ƒ
upajÄ«vanti, tesaį¹ƒ antarāyakaro hoti. Antarāyakaro samāno ahitānukampÄ«
hoti. Ahitānukampissa sapattakaį¹ƒ cittaį¹ƒ paccupaį¹­į¹­hitaį¹ƒ hoti. Sapattake
citte paccupaį¹­į¹­hite micchādiį¹­į¹­hÄ« hoti. Evameva kho lohicca yo evaį¹ƒ
vadeyya: “idha samaį¹‡o vā brahmaį¹‡o vā kusalaį¹ƒ dhammaį¹ƒ adhigaccheyya,
kusalaį¹ƒ dhammaį¹ƒ adhigantvā na parassa āroceyya, kiį¹ƒ hi paro parassa
karissati? Seyyathāpi nāma purāį¹‡aį¹ƒ bandhanaį¹ƒ chinditvā aƱƱaį¹ƒ navaį¹ƒ
bandhanaį¹ƒ kareyya, evaį¹ƒ sampadamidaį¹ƒ pāpakaį¹ƒ lobhadhammaį¹ƒ vadāmi. [PTS Page 229]
[\q 229/] kiį¹ƒ hi paro parassa karissatÄ«”ti. Evaį¹ƒ vādÄ« so ye te
kulaputtā tathāgatappaveditaį¹ƒ dhammavinayaį¹ƒ āgamma evarÅ«paį¹ƒ uįø·Äraį¹ƒ
visesaį¹ƒ adhigacchanti: sotāpattiphalampi sacchikaronti,
sakadāgāmiphalampi sacchikaronti, anāgāmiphalampi sacchīkaronti,
arahattampi sacchikaronti, yecime dibbāgabbhā paripācenti dibbānaį¹ƒ
bhavānaį¹ƒ abhinibbantiyā, tesaį¹ƒ antarāyakaro hoti. Antarāyakaro samāno
ahitānukampi hoti. Ahitānukampissa sapattakaį¹ƒ cittaį¹ƒ paccupaį¹­į¹­hitaį¹ƒ
hoti. Sapattake citte paccupaį¹­į¹­hite micchādiį¹­į¹­hi hoti. Micchādiį¹­į¹­hissa
kho ahaį¹ƒ lohicca dvinnaį¹ƒ gatÄ«naį¹ƒ aƱƱataraį¹ƒ gatiį¹ƒ vadāmi nirayaį¹ƒ vā
tiracchānayoniį¹ƒ vā.

 

[BJT Page 548] [\x 548/]

 

13. Iti kira lohicca yo evaį¹ƒ vadeyya: rājā pasenadi kosalo kāsikosalaį¹ƒ
ajjhāvasati. Yā kāsikosale samudayaƱjāti, rājā’va taį¹ƒ pasenadÄ« kosalo
ekako paribhuƱjeyya, na ca aƱƱesaį¹ƒ dadeyyā’ti. Evaį¹ƒvādÄ« so ye rājānaį¹ƒ
pasenadiį¹ƒ kosalaį¹ƒ upajÄ«vanti tumhe ceva aƱƱe ca, tesaį¹ƒ antarāyakaro
hoti. Antarāyakaro samāno ahitānukampī [PTS Page 230]
[\q 230/] hoti. Ahitānukampissa sapattakaį¹ƒ cittaį¹ƒ paccupaį¹­į¹­hitaį¹ƒ
hoti. Sapattake citte paccupaį¹­į¹­hite micchādiį¹­į¹­hÄ« hoti. Evameva kho
lohicca yo evaį¹ƒ vadeyya: “idha samaį¹‡o vā brahmaį¹‡o vā kusalaį¹ƒ dhammaį¹ƒ
adhigaccheyya, kusalaį¹ƒ dhammaį¹ƒ adhigantvā na parassa āroceyya, kiį¹ƒ hi
paro parassa karissati? Seyyathāpi nāma purāį¹‡aį¹ƒ bandhanaį¹ƒ chinditvā
aƱƱaį¹ƒ navaį¹ƒ bandhanaį¹ƒ kareyya, evaį¹ƒ sampadamidaį¹ƒ pāpakaį¹ƒ lobhadhammaį¹ƒ
vadāmi. Kiį¹ƒ hi paro parassa karissatÄ«”ti. Evaį¹ƒ vādÄ« so ye te kulaputtā
tathāgatappaveditaį¹ƒ dhammavinayaį¹ƒ āgamma evarÅ«paį¹ƒ uįø·Äraį¹ƒ visesaį¹ƒ
adhigacchanti: sotāpattiphalampi sacchikaronti, sakadāgāmiphalampi
sacchikaronti, anāgāmiphalampi sacchīkaronti, arahattampi sacchikaronti,
yecime dibbāgabbhā paripācenti dibbānaį¹ƒ bhavānaį¹ƒ abhinibbantiyā, tesaį¹ƒ
antarāyakaro hoti. Antarāyakaro samāno ahitānukampi hoti.
Ahitānukampissa sapattakaį¹ƒ cittaį¹ƒ paccupaį¹­į¹­hitaį¹ƒ hoti. Sapattake citte
paccupaį¹­į¹­hite micchādiį¹­į¹­hi hoti. Micchādiį¹­į¹­hissa kho ahaį¹ƒ lohicca
dvinnaį¹ƒ gatÄ«naį¹ƒ aƱƱataraį¹ƒ gatiį¹ƒ vadāmi nirayaį¹ƒ vā tiracchānayoniį¹ƒ vā.

 

14. Tayo kho’me lohicca satthāro ye loke vodanārahā, yo ca panevarÅ«pe
satthāro codeti, sā codanā bhūtā tacchā dhammikā anavajjā. Katame tayo?
Idha lohicca ekacco satthā yassatthāya agārasmā anagāriyaį¹ƒ pabbajito
hoti, svāssa sāmaƱƱattho ananuppatto hoti, so taį¹ƒ sāmaƱƱatthaį¹ƒ
ananupāpuį¹‡itvā sāvakānaį¹ƒ dhammaį¹ƒ deseti: idaį¹ƒ vo hitāya ‘idaį¹ƒ vo
sukhāyā’ti. Tassa sāvakā na sussÅ«santi, na sotaį¹ƒ odahanti, na aƱƱā
cittaį¹ƒ upaį¹­į¹­hapenti, vokkamma ca satthusāsanā vattanti. So evamassa
codetabbo: “āyasmā kho yassatthāya agārasmā anagāriyaį¹ƒ pabbajito, so te
sāmaƱƱattho ananuppatto. Na tvaį¹ƒ sāmaƱƱatthaį¹ƒ ananupāpuį¹‡itvā sāvakānaį¹ƒ
dhammaį¹ƒ desesi ‘idaį¹ƒ vo hitāya idaį¹ƒ vo sukhāyā’ti. Tassa te sāvakā na
sussÅ«santi. Na sotaį¹ƒ odahanti. Na aƱƱā cittaį¹ƒ upaį¹­į¹­hapenti vokkamma ca
satthusāsanā vattantÄ«”ti. Seyyathāpi nāma ossakkantiyā vā ussakkeyya1,
parammukhiį¹ƒ vā āliį¹…geyya, evaį¹ƒ sampadamidaį¹ƒ pāpakaį¹ƒ lobhadhammaį¹ƒ vadāmi.
Kiį¹ƒ hi paro parassa karissati?” Ayaį¹ƒ kho lohicca paį¹­hamo satthā yo loke
codanāraho, yo ca panevarÅ«paį¹ƒ satthāraį¹ƒ codeti, sā codanā bhÅ«tā tacchā
dhammikā anavajjā.

 

1. Ussukkeyya, kesu ci.

 

[BJT Page 550] [\x 550/]

 

15. Puna ca paraį¹ƒ lohicca idhekacco satthā yassatthāya agārasmā
anagāriyaį¹ƒ pabbajito hoti, svāssa sāmaƱƱattho ananuppatto hoti. So taį¹ƒ
sāmaƱƱatthaį¹ƒ ananupāpuį¹‡itvā sāvakānaį¹ƒ dhammaį¹ƒ deseti ‘idaį¹ƒ vo hitāya
idaį¹ƒ vo sukhāyā’ti. Tassa te sāvakā sussÅ«santi, sotaį¹ƒ [PTS Page 231]
[\q 231/] odahanti, aƱƱā cittaį¹ƒ upaį¹­į¹­hapenti, na ca vokkamma
satthusāsanā vattanti. So evamassa codetabbo: “āyasmā kho yassatthāya
agārasmā anagāriyaį¹ƒ pabbajito, so te sāmaƱƱattho ananuppatto. Taį¹ƒ tvaį¹ƒ
sāmaƱƱatthaį¹ƒ ananupāpuį¹‡itvā sāvakānaį¹ƒ dhammaį¹ƒ desesi ‘idaį¹ƒ vo hitāya,
idaį¹ƒ vo sukhāyā’ti. Tassa te sāvakā sussÅ«santi, sotaį¹ƒ odahanti, aƱƱā
cittaį¹ƒ upaį¹­į¹­hapenti, na ca vokkamma satthusāsanā vattanti. Seyyathāpi
nāma sakaį¹ƒ khettaį¹ƒ ohāya parakhettaį¹ƒ niįøįøÄyitabbaį¹ƒ1 maƱƱeyya, evaį¹ƒ
sampadamidaį¹ƒ pāpakaį¹ƒ lobhadhammaį¹ƒ vadāmi. Kiį¹ƒ hi paro parassa
karissatÄ«”ti. Ayaį¹ƒ kho lohicca dutiyo satthā yo loke codanāraho, yo ca
panevarÅ«paį¹ƒ satthāraį¹ƒ codeti, sā codanā bhÅ«tā tacchā dhammikā anavajjā.

 

16. Puna ca paraį¹ƒ lohicca idhekacco satthā yassatthāya agārasmā
anagāriyaį¹ƒ pabbajito hoti, svāssa sāmaƱƱattho ananuppatto hoti. So taį¹ƒ
sāmaƱƱatthaį¹ƒ ananupāpuį¹‡itvā sāvakānaį¹ƒ dhammaį¹ƒ deseti ‘idaį¹ƒ vo hitāya
idaį¹ƒ vo sukhāyā’ti. Tassa te sāvakā sussÅ«santi, na sotaį¹ƒ odahanti, na
aƱƱā cittaį¹ƒ upaį¹­į¹­hapenti, vokkamma ca satthusāsanā vattanti. So evamassa
codetabbo: “āyasmā kho yassatthāya agārasmā anagāriyaį¹ƒ pabbajito, so te
sāmaƱƱattho ananuppatto. Taį¹ƒ tvaį¹ƒ sāmaƱƱatthaį¹ƒ ananupāpuį¹‡itvā sāvakānaį¹ƒ
dhammaį¹ƒ desesi ‘idaį¹ƒ vo hitāya, idaį¹ƒ vo sukhāyā’ti. Tassa te sāvakā na
sussÅ«santi, na sotaį¹ƒ odahanti, na aƱƱā cittaį¹ƒ upaį¹­į¹­hapenti, vokkamma ca
satthusāsanā vattanti. Seyyathāpi nāma purāį¹‡aį¹ƒ bandhanaį¹ƒ chinditvā aƱƱaį¹ƒ
navaį¹ƒ bandhanaį¹ƒ kareyya, evaį¹ƒ sampadamidaį¹ƒ pāpakaį¹ƒ lobhadhammaį¹ƒ vadāmi.
Kiį¹ƒ hi paro parassa karissatÄ«”ti. Ayaį¹ƒ kho lohicca tatiyo satthā yo
loke codanāraho, yo ca panevarÅ«paį¹ƒ satthāraį¹ƒ codeti, sā codanā bhÅ«tā
tacchā dhammikā anavajjā.

 

1. Niddāyitabbaį¹ƒ. Kesu ci,

 

[BJT Page 552] [\x 552/]

 

[PTS Page 232] [\q 232/] ime kho lohicca
tayo satthāro ye loke codanārahā, yo ca panevarūpe satthāro codeti, sā
codanā bhÅ«tā tacchā dhammikā anavajjā”ti.

 

17. Evaį¹ƒ vutte lohicco brāhmaį¹‡o bhagavantaį¹ƒ etadavoca: “atthi pana bho gotama ko ci loke na codanāraho?”Ti.

 

“Atthi kho lohicca satthā yo loke na codanāraho”ti.

 

“Katamo pana so bho gotama satthā yo loke na codanāraho”ti.

 

18. Idha lohicca tathāgato loko uppajjati arahaį¹ƒ sammāsambuddho
vijjācaraį¹‡asampanno sugato lokavidÅ« anuttaro purisadammasārathÄ« satthā
devamanussānaį¹ƒ buddho bhagavā. So imaį¹ƒ lokaį¹ƒ sadevakaį¹ƒ samārakaį¹ƒ
sabrahmakaį¹ƒ sassamaį¹‡abrāhmaį¹‡iį¹ƒ pajaį¹ƒ sadevamanussaį¹ƒ sayaį¹ƒ abhiƱƱā
sacchikatvā pavedeti. So dhammaį¹ƒ deseti ādikalyāį¹‡aį¹ƒ majjhekalyāį¹‡aį¹ƒ
pariyosānakalyāį¹‡aį¹ƒ sātthaį¹ƒ sabyaƱjanaį¹ƒ kevalaparipuį¹‡į¹‡aį¹ƒ parisuddhaį¹ƒ.
Brahmacariyaį¹ƒ pakāseti. Taį¹ƒ dhammaį¹ƒ suį¹‡Äti gahapati vā gahapatiputto vā
aƱƱatarasmiį¹ƒ vā kule paccājāto. So
Taį¹ƒ dhammaį¹ƒ suį¹‡Äti gahapati vā gahapatiputto vā aƱƱatarasmiį¹ƒ vā kule
paccājāto. So taį¹ƒ dhammaį¹ƒ sutvā tathāgate saddhaį¹ƒ paį¹­ilabhati. So tena
saddhāpaį¹­ilābhena samannāgato iti paį¹­isaį¹ƒcikkhati: ’sambādho gharāvaso
rajāpatho1. Abbhokāso pabbajjā. Nayidaį¹ƒ sukaraį¹ƒ agāraį¹ƒ ajjhāvasatā
ekantaparipuį¹‡į¹‡aį¹ƒ ekantaparisuddhaį¹ƒ saį¹ƒkhalikhitaį¹ƒ brahmacariyaį¹ƒ carituį¹ƒ.
YannÅ«nāhaį¹ƒ kesamassuį¹ƒ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā
anagāriyaį¹ƒ pabbajeyya’nti.

 

1. Rajopatho, katthaci.

 

19. So aparena samayena appaį¹ƒ vā bhogakkhandhaį¹ƒ pahāya mahantaį¹ƒ vā
bhogakkhandhaį¹ƒ pahāya appaį¹ƒ vā Ʊātiparivaį¹­į¹­aį¹ƒ pahāya mahantaį¹ƒ vā
Ʊātiparivaį¹­į¹­aį¹ƒ pahāya kesamassuį¹ƒ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā
agārasmā anagāriyaį¹ƒ pabbajati. So evaį¹ƒ pabbajito samāno
pātimokkhasaį¹ƒvarasaį¹ƒvuto viharati ācāragocarasampanno aį¹‡umattesu vajjesu
bhayadassāvī. Samādāya sikkhati sikkhāpadesu kāyakammavacīkammena
samannāgato kusalena. Parisuddhājīvo sīlasampanno indriyesu guttadvāro
bhojane mattaĆ±Ć±Å« satisampajaƱƱesu samannāgato santuį¹­į¹­ho.

 

20(29). KathaƱca lohicca bhikkhu sīlasampanno hoti? Idha lohicca bhikkhu
pāį¹‡Ätipātaį¹ƒ pahāya pāį¹‡Ätipātā paį¹­ivirato hoti nihitadaį¹‡įøo nihitasattho
lajjÄ« dayāpanno. Sabbapāį¹‡abhÅ«tahitānukampÄ« viharati. Idampi’ssa hoti
sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

Adinnādānaį¹ƒ pahāya adinnādānā paį¹­ivirato hoti dinnādāyÄ« dinnapāį¹­ikaį¹…khÄ«.
Athenena sucibhÅ«tena attanā viharati. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

Abrahmacariyaį¹ƒ pahāya brahmacārÄ« hoti ārācārÄ«1 virato methunā gāmadhammā. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

Musāvādaį¹ƒ pahāya musāvādā paį¹­ivirato hoti saccavādÄ« saccasandho theto2
paccayiko avisaį¹ƒvādako lokassa. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

Pisuį¹‡aį¹ƒ vācaį¹ƒ3 pahāya pisuį¹‡Äya vācāya paį¹­ivirato hoti. Ito sutvā na
amutra akkhātā imesaį¹ƒ bhedāya. Amutra vā sutvā na imesaį¹ƒ akkhātā amÅ«saį¹ƒ
bhedāya. Iti bhinnānaį¹ƒ vā sandhātā, sahitānaį¹ƒ vā anuppadātā4
samaggārāmo5 samaggarato samagganandiį¹ƒ samaggakaraį¹‡iį¹ƒ vācaį¹ƒ bhāsitā
hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

Pharusaį¹ƒ vācaį¹ƒ6 pahāya pharusāya vācāya paį¹­ivirato hoti. Yā sā vācā neįø·Ä
kaį¹‡į¹‡asukhā pemanÄ«yā7 hadayaį¹…gamā porÄ« bahujanakantā bahujanamanāpā,
tathārÅ«paį¹ƒ8 vācaį¹ƒ bhāsitā hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

Samphappalāpaį¹ƒ pahāya samphappalāpā paį¹­ivirato hoti kālavādÄ« bhÅ«tavādÄ«
atthavādÄ« dhammavādÄ« vinayavādÄ«. Nidhānavatiį¹ƒ vācaį¹ƒ bhāsitā hoti kālena
sāpadesaį¹ƒ pariyantavatiį¹ƒ atthasaƱhitaį¹ƒ. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

1. Anācāri, machasaį¹ƒ.
2. į¹¬heto, syā.
3. Pisuį¹‡Ävācaį¹ƒ, [PTS.]
4. Anuppādātā, [PTS.]
5. Samaggarāmo, machasaį¹ƒ.
6. Pharusāvācaį¹ƒ, [PTS.] Sitira
7. Pemaniyā, machasaį¹ƒ. 8. EvarÅ«piį¹ƒ. [PTS.] Sitira.

 

21(30). BÄ«jagāmabhÅ«tagāmasamārambhā1 paį¹­ivirato hoti. Ekabhattiko2 hoti
rattÅ«parato3 paį¹­ivirato4 vikālabhojanā. NaccagÄ«tavāditavisÅ«kadassanā5
paį¹­ivirato hoti. Mālāgandhavilepanadhāraį¹‡amaį¹‡įøanavibhusanaį¹­į¹­hānā
paį¹­ivirato hoti. Uccāsayanamahāsayanā paį¹­ivirato hoti.
JātarÅ«parajatapaį¹­iggahaį¹‡Ä6 paį¹­ivirato hoti. ĀmakadhaƱƱapaį¹­iggahaį¹‡Ä6
paį¹­ivirato hoti. Āmakamaį¹ƒsapaį¹­iggahaį¹‡Ä6 paį¹­ivirato hoti.
Itthikumārikapaį¹­iggahaį¹‡Ä6 paį¹­ivirato hoti. Dāsidāsapaį¹­iggahaį¹‡Ä6
paį¹­ivirato hoti. 1.AnācārÄ«, machasaį¹ƒ. 2.į¹¬heto,syā. 3.Pemaniyā,machasaį¹ƒ.
4.EvarÅ«pÄ«,katthaci. Ajeįø·akapaį¹­iggahaį¹‡Ä6 paį¹­ivirato hoti.

 

[BJT Page 556] [\x 556/]
Kukkuį¹­asÅ«karapaį¹­iggahaį¹‡Ä6 paį¹­ivirato hoti. Hatthigavassavaįø·avā7
paį¹­iggahaį¹‡Ä paį¹­ivirato hoti. Khettavatthupaį¹­iggahaį¹‡Ä paį¹­ivirato hoti.
DÅ«teyyapaheį¹‡a8 gamanānuyogā paį¹­ivirato hoti. Kayavikkayā paį¹­ivirato
hoti. TulākÅ«į¹­akaį¹ƒsakÅ«į¹­amānakÅ«į¹­Ä9 paį¹­ivirato hoti.
Ukkoį¹­anavaƱcananikatisāci10 yogā paį¹­ivirato hoti.
Chedanavadhabandhanaviparāmosaālopasahasākārā11 paį¹­ivirato hoti.
Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

CullasÄ«laį¹ƒ12 niį¹­į¹­hitaį¹ƒ

 

22(31). Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ bÄ«jagāmabhÅ«tagāmasamārambhaį¹ƒ13 anuyuttā viharanti,
seyyathÄ«daį¹ƒ: mÅ«labÄ«jaį¹ƒ khandhabÄ«jaį¹ƒ phalubÄ«jaį¹ƒ14 aggabÄ«jaį¹ƒ
bijabÄ«jameva15 paƱcamaį¹ƒ. Iti vā itievarÅ«pā16
bÄ«jagāmabhÅ«tagāmasamārambhā17 paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

23(32). Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ sannidhikāraparibhogaį¹ƒ anuyuttā viharanti,
seyyathÄ«daį¹ƒ: annasannidhiį¹ƒ pānasannidhiį¹ƒ vatthasannidhiį¹ƒ yānasannidhiį¹ƒ
sayanasannidhiį¹ƒ gandhasannidhiį¹ƒ āmisasannidhiį¹ƒ. Iti vā iti evarÅ«pā
sannidhikāraparibhogā paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

1. Samārabbhā, machasaį¹ƒ.
2. Ekaį¹ƒ bhattiko, machasaį¹ƒ.
3. Rattuparato, machasaį¹ƒ.
4. Virato, the. Se.
5. VisÅ«kaį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
6. Pariggahaį¹‡Ä, (sabbattha)
7. Gavassaį¹ƒ, se. Vaįø·avaį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
8. Pahiį¹‡a, sÄ«mu. Machasa. Syā.
9. KÅ«į¹­aį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
10. Sāvi, machasaį¹ƒ.
11. Sahasaį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
12. CÅ«įø·a sÄ«laį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
13. Samārabbhā, machasaį¹ƒ.
14. Phalaį¹ƒ, se. Phaluį¹ƒ, si. The.
15. Bija bÄ«jaį¹ƒ eva. The.
16. Iti evarupā, kesuci.
17. Samārabbhā, machasaį¹ƒ.

 

24(33). Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ visÅ«kadassanaį¹ƒ anuyuttā viharanti, seyyathÄ«daį¹ƒ:
naccaį¹ƒ gÄ«taį¹ƒ vāditaį¹ƒ pekkhaį¹ƒ akkhātaį¹ƒ pāį¹‡issaraį¹ƒ vetālaį¹ƒ kumbhathÅ«naį¹ƒ
sobhanakaį¹ƒ1 caį¹‡įøÄlaį¹ƒ vaį¹ƒsaį¹ƒ dhopanakaį¹ƒ2 hatthiyuddhaį¹ƒ assayuddhaį¹ƒ
mahisayuddhaį¹ƒ3 usabhayuddhaį¹ƒ ajayuddhaį¹ƒ meį¹‡įøayuddhaį¹ƒ4 kukkuį¹­ayuddhaį¹ƒ
vaį¹­į¹­akayuddhaį¹ƒ daį¹‡įøayuddhaį¹ƒ muį¹­į¹­hiyuddhaį¹ƒ5 nibbuddhaį¹ƒ uyyodhikaį¹ƒ
balaggaį¹ƒ senābyÅ«haį¹ƒ aį¹‡Ä«kadassanaį¹ƒ6. Iti vā iti evarÅ«pā visÅ«kadassanā
paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

[BJT Page 558] [\x 558/]
25(34). Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ jÅ«tappamādaį¹­į¹­hānānuyogaį¹ƒ anuyuttā viharanti,
seyyathÄ«daį¹ƒ: aį¹­į¹­hapadaį¹ƒ dasapadaį¹ƒ ākāsaį¹ƒ parihārapathaį¹ƒ santikaį¹ƒ
khalikaį¹ƒ ghaį¹­ikaį¹ƒ salākahatthaį¹ƒ akkhaį¹ƒ paį¹…gacÄ«raį¹ƒ vaį¹…kakaį¹ƒ mokkhacikaį¹ƒ
ciį¹…gulakaį¹ƒ pattāįø·hakaį¹ƒ rathakaį¹ƒ dhanukaį¹ƒ akkharikaį¹ƒ manesikaį¹ƒ
yathāvajjaį¹ƒ. Iti vā iti evarÅ«pā jÅ«tappamādaį¹­į¹­hānānuyogā paį¹­ivirato hoti.
Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

26(35). Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ uccāsayanamahāsayanaį¹ƒ anuyuttā viharanti,
seyyathÄ«daį¹ƒ: āsandiį¹ƒ pallaį¹…kaį¹ƒ gonakaį¹ƒ cittakaį¹ƒ paį¹­ikaį¹ƒ paį¹­alikaį¹ƒ
tÅ«likaį¹ƒ vikatikaį¹ƒ uddalomiį¹ƒ ekantalomiį¹ƒ kaį¹­į¹­hissaį¹ƒ koseyyaį¹ƒ kuttakaį¹ƒ
hatthattharaį¹ƒ assattharaį¹ƒ rathattharaį¹ƒ ajinappaveį¹‡iį¹ƒ
kādalimigapavarapaccattharaį¹‡aį¹ƒ sauttaracchadaį¹ƒ ubhatolohitakÅ«padhānaį¹ƒ.
Iti vā iti evarÅ«pā uccāsayanamahāsayanā paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti
sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

1. Sobhanagarakaį¹ƒ, katthaci. Sobhanakarakaį¹ƒ, [PTS.] Sobhanagharakaį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
2. Dhovanaį¹ƒ, katthaci. Dhopanaį¹ƒ, sitira.
3. Mahiį¹ƒsaį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
4. Meį¹‡įøakaį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
5. SÄ«hala potthakesu na dissati.
6. Anīka - kesuci.

 

27(36). Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ maį¹‡įøanavibhusanaį¹­į¹­hānānuyogaį¹ƒ anuyuttā viharanti,
seyyathÄ«daį¹ƒ: ucchādanaį¹ƒ parimaddanaį¹ƒ nahāpanaį¹ƒ sambāhanaį¹ƒ ādāsaį¹ƒ aƱjanaį¹ƒ
mālāvilepanaį¹ƒ mukhacuį¹‡į¹‡akaį¹ƒ1 mukhalepanaį¹ƒ2 hatthabandhaį¹ƒ sikhābandhaį¹ƒ
daį¹‡įøakaį¹ƒ nāįø·ikaį¹ƒ khaggaį¹ƒ chattaį¹ƒ citrÅ«pāhanaį¹ƒ uį¹‡hÄ«saį¹ƒ maį¹‡iį¹ƒ vālavÄ«janiį¹ƒ
odātāni vatthāni dīghadasāni. Iti vā iti evarūpā
maį¹‡įøanavibhusanaį¹­į¹­hānānuyogā paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

28(37). Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ tiracchānakathaį¹ƒ anuyuttā viharanti, seyyathÄ«daį¹ƒ:
rājakathaį¹ƒ corakathaį¹ƒ mahāmattakathaį¹ƒ senākathaį¹ƒ bhayakathaį¹ƒ
yuddhakathaį¹ƒ annakathaį¹ƒ pānakathaį¹ƒ vatthakathaį¹ƒ sayanakathaį¹ƒ mālākathaį¹ƒ
gandhakathaį¹ƒ Ʊātikathaį¹ƒ yānakathaį¹ƒ gāmakathaį¹ƒ nigamakathaį¹ƒ nagarakathaį¹ƒ
janapadakathaį¹ƒ itthikathaį¹ƒ purisakathaį¹ƒ (kumārakathaį¹ƒ kumārikathaį¹ƒ)3
sÅ«rakathaį¹ƒ visikhākathaį¹ƒ kumbhaį¹­į¹­hānakathaį¹ƒ pubbapetakathaį¹ƒ
nānattakathaį¹ƒ lokakkhāyikaį¹ƒ samuddakkhāyikaį¹ƒ itibhavābhavakathaį¹ƒ. Iti vā
itievarÅ«pāya tiracchānakathāya paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti
sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

[BJT Page 560] [\x 560/]
29(38). Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pā viggāhikakathaį¹ƒ anuyuttā viharanti, seyyathÄ«daį¹ƒ:
“na tvaį¹ƒ imaį¹ƒ dhammavinayaį¹ƒ ājānāsi. Ahaį¹ƒ imaį¹ƒ dhammavinayaį¹ƒ ājānāmi.
Kiį¹ƒ tvaį¹ƒ imaį¹ƒ dhammavinayaį¹ƒ ājānissasi? Micchāpaį¹­ipanno tvamasi.
Ahamasmi sammāpaį¹­ipanno. Sahitaį¹ƒ me, asahitaį¹ƒ te. Pure vacanÄ«yaį¹ƒ pacchā
avaca. Pacchā vacanÄ«yaį¹ƒ pure avaca. Āciį¹‡į¹‡aį¹ƒ4 te viparāvattaį¹ƒ. Āropito te
vādo. NiggahÄ«to tvamasi. Cara vādappamokkhāya. Nibbeį¹­hehi vā sace
pahosÄ«”ti. Iti vā itievarÅ«pāya viggāhikakathāya paį¹­ivirato hoti.
Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

30(39). Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ dÅ«teyyapahiį¹‡agamanānuyogamanuyuttā viharanti,
seyyathÄ«daį¹ƒ: raƱƱaį¹ƒ rājamahāmattānaį¹ƒ khattiyānaį¹ƒ brāhmaį¹‡Änaį¹ƒ
gahapatikānaį¹ƒ kumārānaį¹ƒ “idha gaccha. Amutrāgaccha. Idaį¹ƒ hara. Amutra
idaį¹ƒ āharā”ti. Iti vā itievarÅ«pā dÅ«teyyapahiį¹‡agamanānuyogā paį¹­ivirato
hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

1. Mukhacuį¹‡į¹‡aį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
2. Mukhālepanaį¹ƒ, sÄ«mu.
3. Marammapotthakesuyeva dissate
4. Aviciį¹‡į¹‡aį¹ƒ, kesuci.

 

31(40). Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te kuhakā ca honti lapakā ca nemittikā ca nippesikā ca lābhena
ca lābhaį¹ƒ nijigiį¹ƒsitāro. Iti vā itievarÅ«pā kuhanalapanā paį¹­ivirato
hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

MajjhimasÄ«laį¹ƒ niį¹­į¹­hitaį¹ƒ.

 

32(41). Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ1 kappenti,
seyyathÄ«daį¹ƒ: aį¹…gaį¹ƒ nimittaį¹ƒ uppātaį¹ƒ2 supiį¹‡aį¹ƒ3 lakkhaį¹‡aį¹ƒ mÅ«sikacchinnaį¹ƒ
aggihomaį¹ƒ dabbihomaį¹ƒ thusahomaį¹ƒ taį¹‡įøulahomaį¹ƒ sappihomaį¹ƒ telahomaį¹ƒ
mukhahomaį¹ƒ lohitahomaį¹ƒ aį¹…gavijjā vatthuvijjā khattavijjā4 sivavijjā
bhūtavijjā bhurivijjā ahivijjā visavijjā vicchikavijjā mūsikavijjā
sakuį¹‡avijjā vāyasavijjā pakkajjhānaį¹ƒ5 saraparittānaį¹ƒ migacakkaį¹ƒ. Iti vā
itievarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vā paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa
hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

[BJT Page 562] [\x 562/]
33(42). Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ kappenti,
seyyathÄ«daį¹ƒ: maį¹‡ilakkhaį¹‡aį¹ƒ vatthalakkhaį¹‡aį¹ƒ daį¹‡įøalakkhaį¹‡aį¹ƒ6 asilakkhaį¹‡aį¹ƒ
usulakkhaį¹‡aį¹ƒ dhanulakkhaį¹‡aį¹ƒ āvudhalakkhaį¹‡aį¹ƒ7 itthilakkhaį¹‡aį¹ƒ
purisalakkhaį¹‡aį¹ƒ kumāralakkhaį¹‡aį¹ƒ kumārilakkhaį¹‡aį¹ƒ dāsalakkhaį¹‡aį¹ƒ
dāsilakkhaį¹‡aį¹ƒ hatthilakkhaį¹‡aį¹ƒ assalakkhaį¹‡aį¹ƒ mahisalakkhaį¹‡aį¹ƒ8
usabhalakkhaį¹‡aį¹ƒ golakkhaį¹‡aį¹ƒ9 ajalakkhaį¹‡aį¹ƒ meį¹‡įøalakkhaį¹‡aį¹ƒ10
kukkuį¹­alakkhaį¹‡aį¹ƒ vaį¹­į¹­akalakkhaį¹‡aį¹ƒ godhālakkhaį¹‡aį¹ƒ kaį¹‡į¹‡ikālakkhaį¹‡aį¹ƒ
kacchapalakkhaį¹‡aį¹ƒ migalakkhaį¹‡aį¹ƒ. Iti vā itievarÅ«pāya tiracchānavijjāya
micchājÄ«vā paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

34(43). Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ kappenti
seyyathÄ«daį¹ƒ: raƱƱaį¹ƒ niyyānaį¹ƒ bhavissati, raƱƱaį¹ƒ aniyyānaį¹ƒ bhavissati,
abbhantarānaį¹ƒ raƱƱaį¹ƒ upayānaį¹ƒ bhavissati, bāhirānaį¹ƒ raƱƱaį¹ƒ apayānaį¹ƒ
bhavissati, bāhirānaį¹ƒ raƱƱaį¹ƒ upayānaį¹ƒ bhavissati, abbhantarānaį¹ƒ raƱƱaį¹ƒ
apayānaį¹ƒ bhavissati, abbhantarānaį¹ƒ raƱƱaį¹ƒ jayo bhavissati, abbhantarānaį¹ƒ
raƱƱaį¹ƒ parājayo bhavissati. Iti imassa jayo bhavissati. Imassa parājayo
bhavissati. Iti vā itievarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vā paį¹­ivirato
hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

1. JÄ«vitaį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
2. Uppādaį¹ƒ, sÄ«mu.
3. Supinaį¹ƒ, machasaį¹ƒ. Supiį¹‡akaį¹ƒ, si.
4. Khettaį¹ƒ, kesuci.
5. Pakkha, kesuci.
6. Daį¹‡įøalakkhaį¹‡aį¹ƒ satthalakkhaį¹‡aį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
7. Āyudha, kesuci.
8. Mahiį¹ƒsa, machasaį¹ƒ.
9. Goį¹‡a, machasaį¹ƒ.
10. Meį¹‡įøaka, kesuci.

 

35(44). Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ kappenti.
SeyyathÄ«daį¹ƒ: candaggāho bhavissati. Suriyaggāho bhavissati.
Nakkhattagāho bhavissati. Candimasuriyānaį¹ƒ pathagamanaį¹ƒ bhavissati.
Candimasuriyānaį¹ƒ uppathagamanaį¹ƒ bhavissati. Nakkhattānaį¹ƒ pathagamanaį¹ƒ
bhavissati. Nakkhattānaį¹ƒ uppathagamanaį¹ƒ bhavissati. Ukkāpāto bhavissati.
DÄ«sāįøÄho bhavissati. BhÅ«micālo bhavissati. Devadundubhi bhavissati.
Candimasuriyanakkhattānaį¹ƒ uggamanaį¹ƒ ogamanaį¹ƒ1 saį¹ƒkilesaį¹ƒ vodānaį¹ƒ
bhavissati. Evaį¹ƒvipāko candaggāho bhavissati. Evaį¹ƒvipāko suriyaggāho
bhavissati. Evaį¹ƒvipāko nakkhattaggāho bhavissati. Evaį¹ƒvipākaį¹ƒ
candimasuriyānaį¹ƒ pathagamanaį¹ƒ bhavissati. Evaį¹ƒvipākaį¹ƒ candimasuriyānaį¹ƒ
uppathagamanaį¹ƒ bhavissati. Evaį¹ƒvipākaį¹ƒ nakkhattānaį¹ƒ pathagamanaį¹ƒ
bhavissati. Evaį¹ƒvipākaį¹ƒ nakkhattānaį¹ƒ uppathagamanaį¹ƒ bhavissati.
Evaį¹ƒvipāko ukkāpāto bhavissati. Evaį¹ƒvipāko disāįøÄho bhavissati.
Evaį¹ƒvipāko bhÅ«micālo bhavissati. Evaį¹ƒvipāko devadundÅ«bhi bhavissati.
Evaį¹ƒvipāko candimasuriyanakkhattānaį¹ƒ uggamanaį¹ƒ ogamanaį¹ƒ saį¹…kilesaį¹ƒ
vodānaį¹ƒ bhavissati. Iti vā itievarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vā
paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

[BJT Page 564] [\x 564/]
36(45). Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ kappenti.
SeyyathÄ«daį¹ƒ: subbuį¹­į¹­hikā bhavissati. Dubbuį¹­į¹­hikā bhavissati. Subhikkhaį¹ƒ
bhavissati. Dubbhikkhaį¹ƒ bhavissati. Khemaį¹ƒ bhavissati. Bhayaį¹ƒ
bhavissati. Rogo bhavissati. Ārogyaį¹ƒ bhavissati. Muddā gaį¹‡anā saį¹ƒkhānaį¹ƒ
kāveyyaį¹ƒ lokāyataį¹ƒ. Iti vā itievarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena
paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

37(46). Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ kappenti.
SeyyathÄ«daį¹ƒ: āvāhanaį¹ƒ vivāhanaį¹ƒ saį¹ƒvadanaį¹ƒ vivadanaį¹ƒ saį¹ƒkiraį¹‡aį¹ƒ
vikiraį¹‡aį¹ƒ subhagakaraį¹‡aį¹ƒ dubbhagakaraį¹‡aį¹ƒ viruddhagabbhakaraį¹‡aį¹ƒ
jivhānitthambhanaį¹ƒ2 hanusaį¹ƒhananaį¹ƒ hatthābhijappanaį¹ƒ hanujappanaį¹ƒ
kaį¹‡į¹‡ajappanaį¹ƒ ādāsapaƱhaį¹ƒ kumāripaƱhaį¹ƒ devapaƱhaį¹ƒ ādiccupaį¹­į¹­hānaį¹ƒ
mahatupaį¹­į¹­hānaį¹ƒ abbhujjalanaį¹ƒ sirivhāyanaį¹ƒ. Iti vā itievarÅ«pāya
tiracchānavijjāya micchājÄ«vā paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

1. Oggamanaį¹ƒ, kesuci.
2. Jivhānitthaddhanaį¹ƒ. Bahusu.

 

38(47). Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ kappenti.
SeyyathÄ«daį¹ƒ: santikammaį¹ƒ paį¹‡idhikammaį¹ƒ bhÅ«takammaį¹ƒ bhurikammaį¹ƒ
vassakammaį¹ƒ vossakammaį¹ƒ vatthukammaį¹ƒ vatthuparikiraį¹‡aį¹ƒ ācamanaį¹ƒ
nahāpanaį¹ƒ juhanaį¹ƒ vamanaį¹ƒ virecanaį¹ƒ uddhavirecanaį¹ƒ adhovirecanaį¹ƒ
sÄ«savirecanaį¹ƒ kaį¹‡į¹‡atelaį¹ƒ nettatappanaį¹ƒ natthukammaį¹ƒ aƱjanaį¹ƒ paccaƱjanaį¹ƒ
sālākiyaį¹ƒ sallakattiyaį¹ƒ dārakatikicchā mÅ«labhesajjānaį¹ƒ anuppadānaį¹ƒ
osadhÄ«naį¹ƒ paį¹­imokkho. Iti vā itievarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vā
paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

[BJT Page 566] [\x 566/]
39(48). Sa kho1 so lohicca bhikkhu evaį¹ƒ sÄ«lasampanno na kutoci bhayaį¹ƒ
samanupassati yadidaį¹ƒ sÄ«lasaį¹ƒvarato. Seyyathāpi māį¹‡ava khattiyo
muddhāvasitto2 nihatapaccāmitto na kutoci bhayaį¹ƒ samanupassati yadidaį¹ƒ
paccatthikato, evameva kho lohicca bhikkhu evaį¹ƒ sÄ«lasampanno na kutoci
bhayaį¹ƒ samanupassati yadidaį¹ƒ sÄ«lasaį¹ƒvarato. So iminā ariyena
sÄ«lakkhandhena samannāgato ajjhattaį¹ƒ anavajjasukhaį¹ƒ paį¹­isaį¹ƒvedeti. Evaį¹ƒ
kho lohicca bhikkhu sīlasampanno hoti.

 

40(49). KathaƱca lohicca bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti? Idha lohicca
bhikkhu cakkhunā rÅ«paį¹ƒ disvā na nimittaggāhÄ« hoti nānubyaƱjanaggāhÄ«.
Yatvādhikaraį¹‡amenaį¹ƒ cakkhundriyaį¹ƒ asaį¹ƒvutaį¹ƒ viharantaį¹ƒ abhijjhā
domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuį¹ƒ3 tassa saį¹ƒvarāya
paį¹­ipajjati. Rakkhati cakkhundriyaį¹ƒ. Cakkhundriye saį¹ƒvaraį¹ƒ āpajjati.
Sotena saddaį¹ƒ sutvā na nimittaggāhÄ« hoti nānubyaƱjanaggāhÄ«.
Yatvādhikaraį¹‡amenaį¹ƒ sotindriyaį¹ƒ asaį¹ƒvutaį¹ƒ viharantaį¹ƒ abhijjhā domanassā
pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuį¹ƒ tassa saį¹ƒvarāya paį¹­ipajjati.
Rakkhati sotindriyaį¹ƒ. Sotindriye saį¹ƒvaraį¹ƒ āpajjati. Ghāį¹‡ena gandhaį¹ƒ
ghāyitvā na nimittaggāhÄ« hoti nānubyaƱjanaggāhÄ«. Yatvādhikaraį¹‡amenaį¹ƒ
ghāį¹‡indriyaį¹ƒ asaį¹ƒvutaį¹ƒ viharantaį¹ƒ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā
dhammā anvassaveyyuį¹ƒ tassa saį¹ƒvarāya paį¹­ipajjati. Rakkhati ghāį¹‡indriyaį¹ƒ.
Ghāį¹‡indriye saį¹ƒvaraį¹ƒ āpajjati. Jivhāya rasaį¹ƒ sāyitvā na nimittaggāhÄ«
hoti nānubyaƱjanaggāhÄ«. Yatvādhikaraį¹‡amenaį¹ƒ jivhindriyaį¹ƒ asaį¹ƒvutaį¹ƒ
viharantaį¹ƒ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuį¹ƒ3 tassa
saį¹ƒvarāya paį¹­ipajjati. Rakkhati jivhindriyaį¹ƒ. Jivhindriye saį¹ƒvaraį¹ƒ
āpajjati. Kāyena phoį¹­į¹­habbaį¹ƒ phusitvā na nimittaggāhÄ« hoti
nānubyaƱjanaggāhÄ«. Yatvādhikaraį¹‡amenaį¹ƒ kāyindriyaį¹ƒ asaį¹ƒvutaį¹ƒ viharantaį¹ƒ
abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuį¹ƒ3 tassa saį¹ƒvarāya
paį¹­ipajjati. Rakkhati kāyindriyaį¹ƒ. Kāyindriye saį¹ƒvaraį¹ƒ āpajjati. Manasā
dhammaį¹ƒ viƱƱāya na nimittaggāhÄ« hoti nānubyaƱjanaggāhÄ«.
Yatvādhikaraį¹‡amenaį¹ƒ manindriyaį¹ƒ asaį¹ƒvutaį¹ƒ viharantaį¹ƒ abhijjhā domanassā
pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuį¹ƒ3 tassa saį¹ƒvarāya paį¹­ipajjati.
Rakkhati manindriyaį¹ƒ. Manindriye saį¹ƒvaraį¹ƒ āpajjati. So iminā ariyena
indriyasaį¹ƒvarena samannāgato ajjhattaį¹ƒ abyāsekasukhaį¹ƒ paį¹­isaį¹ƒvedeti.
Evaį¹ƒ kho lohicca bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti.

 

1. Atha kho, kesuci.
2. Muddhābhisinto, kesuci.
3. Anvāsaveyyuį¹ƒ, anvāssaveyyu, kesuci.

 

50. KathaƱca lohicca bhikkhu satisampajaƱƱena samannāgato hoti? Idha
lohicca bhikkhu abhikkante paį¹­ikkante sampajānakārÄ« hoti. Ālokite
vilokite sampajānakārī hoti. SamiƱjite1 pasārite sampajānakārī hoti.
Saį¹…ghāį¹­ipattacÄ«varadhāraį¹‡e sampajānakārÄ« hoti. Asite pÄ«te khāyite sāyite
sampajānakārÄ« hoti. Uccārapassāvakamme sampajānakārÄ« hoti. Gate į¹­hite
nisinne sutte jāgarite bhāsite tuį¹‡hÄ«bhāve sampajānakārÄ« hoti. Evaį¹ƒ kho
lohicca bhikkhu satisampajaƱƱena samannāgato hoti.

 

[BJT Page 568] [\x 568/]
51. KathaƱca lohicca bhikkhu santuį¹­į¹­ho hoti? Idha lohicca bhikkhu
santuį¹­į¹­ho hoti kāyaparihāriyena cÄ«varena kucchiparihāriyena2
piį¹‡įøapātena. So yena yeneva pakkamati samādāyeva pakkamati. Seyyathāpi
lohicca pakkhi sakuį¹‡o yena yeneva įøeti sapattabhāro’va įøeti, evameva kho
lohicca bhikkhu santuį¹­į¹­ho hoti kāyaparihāriyena cÄ«varena
kucchiparihāriyena piį¹‡įøapātena. So yena yeneva pakkamati samādāyeva
pakkamati. Evaį¹ƒ kho lohicca bhikkhu santuį¹­į¹­ho hoti.

 

43(52). So iminā ca ariyena sīlakkhandhena3 samannāgato iminā ca ariyena
indriyasaį¹ƒvarena samannāgato iminā ca ariyena satisampajaƱƱena
samannāgato imāya ca ariyāya santuį¹­į¹­hiyā samannāgato vivittaį¹ƒ senāsanaį¹ƒ
bhajati araƱƱaį¹ƒ rukkhamÅ«laį¹ƒ pabbataį¹ƒ kandaraį¹ƒ giriguhaį¹ƒ susānaį¹ƒ
vanapatthaį¹ƒ abbhokāsaį¹ƒ palālapuƱjaį¹ƒ. So pacchābhattaį¹ƒ
piį¹‡įøapātapaį¹­ikkanto nisÄ«dati pallaį¹…kaį¹ƒ ābhujitvā ujuį¹ƒ kāyaį¹ƒ paį¹‡idhāya
parimukhaį¹ƒ satiį¹ƒ upaį¹­į¹­hapetvā.

 

44(53). So abhijjhaį¹ƒ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati.
Abhijjhāya cittaį¹ƒ parisodheti. Byāpādapadosaį¹ƒ pahāya abyāpannacitto
viharati sabbapāį¹‡abhÅ«tahitānukampÄ«. Byāpādapadosā cittaį¹ƒ parisodheti.
ThÄ«namiddhaį¹ƒ pahāya vigatathÄ«namiddho viharati ālokasaƱƱī sato
sampajāno. ThÄ«namiddhā cittaį¹ƒ parisodheti. Uddhaccakukkuccaį¹ƒ pahāya
anuddhato viharati ajjhattaį¹ƒ vÅ«pasantacitto. Uddhaccakukkuccā cittaį¹ƒ
parisodheti. Vicikicchaį¹ƒ pahāya tiį¹‡į¹‡avicikiccho viharati akathaį¹ƒkathÄ«
kusalesu dhammesu. Vicikicchāya cittaį¹ƒ parisodheti.

 

1. SammiƱjite, kesuci.
2. Paribhārikena, sīmu.
3. Iminā sīlakkhandhena, sabbattha.

 

45(54). Seyyathāpi lohicca puriso iį¹‡aį¹ƒ ādāya kammante payojeyya, tassa
te kammantā samijjheyyuį¹ƒ, so yāni ca porāį¹‡Äni iį¹‡amÅ«lāni tāni ca
byantÄ«kareyya, siyā cassa uttariį¹ƒ avasiį¹­į¹­haį¹ƒ dārabharaį¹‡Äya, tassa
evamassa: “ahaį¹ƒ kho pubbe iį¹‡aį¹ƒ ādāya kammante payojesiį¹ƒ. Tassa me te
kammantā samijjhiį¹ƒsu. So’haį¹ƒ yāni ca porāį¹‡Äni iį¹‡amÅ«lāni tāni ca byantÄ«
akāsiį¹ƒ. Atthi ca me uttariį¹ƒ avasiį¹­į¹­haį¹ƒ dārabharaį¹‡Äyā”ti. So tatonidānaį¹ƒ
labhetha pāmojjaį¹ƒ, adhigaccheyya somanassaį¹ƒ -

 

[BJT Page 570] [\x 570/]
46(55). Seyyathāpi lohicca puriso ābādhiko assa dukkhito bāįø·hagilāno,
bhattaį¹ƒ cassa nacchādeyya, na cassa kāye balamattā, so aparena samayena
tamhā ābādhā mucceyya, bhattaƱcassa chādeyya, siyā cassa kāye balamattā,
tassa evamassa: “ahaį¹ƒ kho pubbe ābādhiko ahosiį¹ƒ dukkhito bāįø·hagilāno.
Bhattaį¹ƒ ca me nacchādesi. Nacassa me āsi kāye balamattā. So’mhi etarahi
tamhā ābādhā mutto bhattaƱca me chādeti. Atthi ca me kāye balamattā”ti.
So tato nidānaį¹ƒ labhetha pāmojjaį¹ƒ, adhigaccheyya somanassaį¹ƒ -

 

47(56). Seyyathāpi lohicca puriso bandhanāgāre baddho assa, so aparena
samayena tamhā bandhanāgārā mucceyya sotthinā abbayena1, na cassa kiƱci
bhogānaį¹ƒ vayo, tassa evamassa: “ahaį¹ƒ kho pubbe bandhanāgāre baddho
ahosiį¹ƒ. So’mhi etarahi tamhā bandhanāgārā mutto sotthinā abbayena.
Natthi ca me kiƱci bhogānaį¹ƒ vayo”ti. So tatonidānaį¹ƒ labhetha pāmojjaį¹ƒ,
adhigaccheyya somanassaį¹ƒ -

 

48(57). Seyyathāpi lohicca puriso dāso assa anattādhīno parādhīno na
yenakāmaį¹…gamo, so aparena samayena tamhā dāsabyā mucceyya attādhÄ«no
aparādhÄ«no bhujisso yenakāmaį¹…gamo, tassa evamassa: “ahaį¹ƒ kho pubbe dāso
ahosiį¹ƒ anattādhÄ«no parādhÄ«no na yenakāmaį¹…gamo, so’mhi etarahi tamhā
dāsabyā mutto attādhÄ«no aparādhÄ«no bhujisso yenakāmaį¹…gamo”ti. So
tatonidānaį¹ƒ labhetha pāmojjaį¹ƒ, adhigaccheyya somanassaį¹ƒ -

 

1. Avyayena, [PTS.]

 

49(59). Seyyathāpi lohicca puriso sadhano sabhogo kantāraddhānamaggaį¹ƒ
paį¹­ipajjeyya dubbhikkhaį¹ƒ sappaį¹­ibhayaį¹ƒ. So aparena samayena taį¹ƒ kantāraį¹ƒ
nitthareyya, sotthinā gāmantaį¹ƒ anupāpuį¹‡eyya khemaį¹ƒ appaį¹­ibhayaį¹ƒ, tassa
evamassa: “ahaį¹ƒ kho pubbe sadhano sabhogo kantāraddhānamaggaį¹ƒ paį¹­ipajjiį¹ƒ
dubbhikkhaį¹ƒ sappaį¹­ibhayaį¹ƒ. So’mhi etarahi taį¹ƒ kantāraį¹ƒ tiį¹‡į¹‡o sotthinā
gāmantaį¹ƒ anuppatto khemaį¹ƒ appaį¹­ibhaya”nti. So tato nidānaį¹ƒ labhetha
pāmojjaį¹ƒ adhigaccheyya somanassaį¹ƒ -

 

50(60). Evameva kho lohicca bhikkhu yathā iį¹‡aį¹ƒ yathā rogaį¹ƒ yathā
bandhanāgāraį¹ƒ yathā dāsabyaį¹ƒ yathā kantāraddhānamaggaį¹ƒ evaį¹ƒ ime paƱca
nÄ«varaį¹‡e appahÄ«į¹‡e attani samanupassati. Seyyathāpi lohicca ānaį¹‡yaį¹ƒ yathā
ārogyaį¹ƒ yathā bandhanā mokkhaį¹ƒ yathā bhujissaį¹ƒ yathā khemantabhÅ«miį¹ƒ
evameva kho lohicca bhikkhu ime paƱca nÄ«varaį¹‡e pahÄ«į¹‡e attani
samanupassati.

 

[BJT Page 572] [\x 572/]
51(61). Tassime paƱca nÄ«varaį¹‡e pahÄ«į¹‡e attani samanupassato pāmojjaį¹ƒ
jāyati. Pamuditassa pīti jāyati. Pītimanassa kāyo passambhati.
Passaddhakāyo sukhaį¹ƒ vedeti. Sukhino cittaį¹ƒ samādhiyati.
52. So vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaį¹ƒ savicāraį¹ƒ
vivekajaį¹ƒ pÄ«tisukhaį¹ƒ paį¹­hamaį¹ƒ jhānaį¹ƒ upasampajja viharati. So imameva
kāyaį¹ƒ vivekajena pÄ«tisukhena abhisanteti parisanneti paripÅ«reti
parippharati. Nāssa kiƱci sabbāvato kāyassa vivekajena pītisukhena
apphuį¹­aį¹ƒ hoti.

 

53. Seyyathāpi lohicca dakkho nahāpako vā nahāpakantevāsÄ« vā kaį¹ƒsathāle
nahānÄ«yavuį¹‡į¹‡Äni ākiritvā udakena paripphosakaį¹ƒ paripphosakaį¹ƒ sanneyya
sāyaį¹ƒ nahānÄ«yapiį¹‡įøi snehānugatā snehaparetā santarabāhirā [PTS Page 233]
[\q 233/] phuį¹­Ä snehena na ca paggharaį¹‡i, evameva kho lohicca
bhikkhu imameva kāyaį¹ƒ vivekajena pÄ«tisukhena abhisanteti parisenteti
paripÅ«reti parippharati. Nāssa kiƱci sabbāvato kāyassa vivekajena
pÄ«tisukhena apphuį¹­aį¹ƒ hoti.
54. Yampi lohicca bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi
savitakkaį¹ƒ savicāraį¹ƒ vivekajaį¹ƒ pÄ«tisukhaį¹ƒ paį¹­hamaį¹ƒ jhānaį¹ƒ upasampajja
viharati. So imameva kāyaį¹ƒ vivekajena pÄ«tisukhena abhisanteti
parisanneti paripÅ«reti parippharati. Nāssa kiƱci sabbāvato kāyassa
vivekajena pÄ«tisukhena apphuį¹­aį¹ƒ hoti. Idampi’ssa hoti samādhismiį¹ƒ.

 

55. Yasmiį¹ƒ kho lohicca satthari sāvako uįø·Äraį¹ƒ visesaį¹ƒ adhigacchati
ayampi kho lohicca satthā yo loke na codanāraho yo ca panevarÅ«paį¹ƒ
satthāraį¹ƒ codeti, sā codanā abhÅ«tā atacchā adhammikā sāvajjā.

 

56. Puna ca paraį¹ƒ lohicca bhikkhu vitakkavicārānaį¹ƒ vÅ«pasamā ajjhattaį¹ƒ
sampasādanaį¹ƒ cetaso ekodibhāvaį¹ƒ avitakkaį¹ƒ avicāraį¹ƒ samādhijaį¹ƒ pÄ«tisukhaį¹ƒ
dutiyaį¹ƒ jhānaį¹ƒ upasampajja viharati. So imameva kāyaį¹ƒ samādhijena
pÄ«tisukhena abhisandeti parisandeti paripÅ«reti parippharati. Nāssa kiƱci
sabbāvato kāyassa samādhijena pÄ«tisukhena apphuį¹­aį¹ƒ hoti.

 

[BJT Page 574] [\x 574/]

 

57. Seyyathāpi lohicca udakarahado ubbhidodako, tassa nevassa
puratthimāya disāya udakassa āyamukhaį¹ƒ, na dakkhiį¹‡Äya disāya udakassa
āyamukhaį¹ƒ, na pacchimāya disāya udakassa āyamukhaį¹ƒ, na uttarāya disāya
udakassa āyamukhaį¹ƒ, devo ca na kālena kālaį¹ƒ sammā dhāraį¹ƒ anupaveccheyya,
atha kho tamhā ca udakarahadā sītā vāridhārā ubbhijjitvā tameva
udakarahadaį¹ƒ sÄ«tena vārinā abhisandeyya parisandeyya paripÅ«reyya
paripphareyya, nāssa kiƱci sabbāvato udakarahadassa vārinā sītena
apphuį¹­aį¹ƒ assa, evameva kho lohicaca bhikkhu imameva kāyaį¹ƒ samādhijena
pÄ«tisukhena abhisandeti parisandeti paripÅ«reti parippharati. Nāssa kiƱci
sabbāvato kāyassa samādhijena pÄ«tisukhena apphuį¹­aį¹ƒ hoti.

 

58. Yampi lohicca bhikkhu vitakkavicārānaį¹ƒ vÅ«pasamā ajjhattaį¹ƒ
sampasādanaį¹ƒ cetaso ekodibhāvaį¹ƒ avitakkaį¹ƒ avicāraį¹ƒ samādhijaį¹ƒ pÄ«tisukhaį¹ƒ
dutiyaį¹ƒ jhānaį¹ƒ upasampajja viharati. So imameva kāyaį¹ƒ samādhijena
pÄ«tisukhena abhisandeti parisandeti paripÅ«reti parippharati. Nāssa kiƱci
sabbāvato kāyassa samādhijena pÄ«tisukhena apphuį¹­aį¹ƒ hoti. Idampi’ssa
hoti samādhismiį¹ƒ.

 

59. Yasmiį¹ƒ kho lohicca satthari sāvako uįø·Äraį¹ƒ visesaį¹ƒ adhigacchati
ayampi kho lohicca satthā yo loke na codanāraho yo ca panevarÅ«paį¹ƒ
satthāraį¹ƒ codeti, sā codanā abhÅ«tā atacchā adhammikā sāvajjā.

 

60. Puna ca paraį¹ƒ lohicca bhikkhu pÄ«tiyā ca virāgā upekkhako ca viharati
sato sampajāno sukhaƱca kāyena paį¹­isaį¹ƒvedeti. Yantaį¹ƒ ariyā ācikkhanti:
upekkhako satimā sukhavihārÄ«ti tatiyaį¹ƒ jhānaį¹ƒ upasampajja viharati. So
imameva kāyaį¹ƒ nippÄ«tikena sukhena abhisandeti parisandeti paripÅ«reti,
parippharati nāssa kiƱci sabbāvato kāyassa nippÄ«tikena sukhena apphuį¹­aį¹ƒ
hoti.

 

[BJT Page 576] [\x 576/]

 

61. Seyyathāpi lohicca uppaliniyaį¹ƒ vā paduminiyaį¹ƒ vā puį¹‡įøarikiniyaį¹ƒ vā
appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puį¹‡įøarÄ«kāni vā udake jātāni udake
saį¹ƒvaddhāni udakānuggāni antonimuggaposÄ«ni tāni yāva caggā yāva ca mÅ«lā
sÄ«tena vārinā abhisannāni parisannāni3 paripÅ«rāni, paripphuį¹­Äni nāssā
kiƱci sabbāvataį¹ƒ uppalānaį¹ƒ vā padumānaį¹ƒ vā puį¹‡įøarÄ«kānaį¹ƒ vā sÄ«tena vārinā
apphuį¹­aį¹ƒ assa, evameva kho lohicca bhikkhu imameva kāyaį¹ƒ nippÄ«tikena
sukhena abhisandeti parisandeti paripÅ«reti parippharati. Nāssa kiƱci
sabbāvato kāyassa nippÄ«tikena sukhena apphuį¹­aį¹ƒ hoti.

 

62. Yampi lohicca bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato
sampajāno sukhaƱca kāyena paį¹­isaį¹ƒvedeti. Yantaį¹ƒ ariyā ācikkhanti:
upekkhako satimā sukhavihārÄ«ti tatiyaį¹ƒ jhānaį¹ƒ upasampajja viharati. So
imameva kāyaį¹ƒ nippÄ«tikena sukhena abhisandeti parisandeti paripÅ«reti,
parippharati nāssa kiƱci sabbāvato kāyassa nippÄ«tikena sukhena apphuį¹­aį¹ƒ
hoti, idampi’ssa hoti samādhismiį¹ƒ.

 

63. Yasmiį¹ƒ kho lohicca satthari sāvako uįø·Äraį¹ƒ visesaį¹ƒ adhigacchati
ayampi kho lohicca satthā yo loke na codanāraho yo ca panevarÅ«paį¹ƒ
satthāraį¹ƒ codeti, sā codanā abhÅ«tā atacchā adhammikā sāvajjā.

 

64. Puna ca paraį¹ƒ lohicca bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā
pubbeva somanassadomanassānaį¹ƒ atthaį¹…gamā adukkhamasukhaį¹ƒ
upekkhosatipārisuddhiį¹ƒ catutthaį¹ƒ jhānaį¹ƒ upasampajja viharati. So imameva
kāyaį¹ƒ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti. Nāssa
kiƱci sabbāvato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphuį¹­aį¹ƒ hoti.

 

65. Seyyathāpi lohicca puriso odātena vatthena sasÄ«saį¹ƒ pārupitvā nisinno
assa, nāssa kiƱci sabbāvato kāyassa odātena vatthena apphuį¹­aį¹ƒ assa,
evameva kho lohicca bhikkhu imameva kāyaį¹ƒ parisuddhena cetasā
pariyodātena pharitvā nisinno hoti. Nāssa kiƱci sabbāvato kāyassa
parisuddhena cetasā pariyodātena apphuį¹­aį¹ƒ hoti.

 

66. Puna ca paraį¹ƒ lohicca bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā
pubbeva somanassadomanassānaį¹ƒ atthaį¹…gamā adukkhamasukhaį¹ƒ
upekkhosatipārisuddhiį¹ƒ catutthaį¹ƒ jhānaį¹ƒ upasampajja viharati. So imameva
kāyaį¹ƒ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti. Nāssa
kiƱci sabbāvato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphuį¹­aį¹ƒ hoti.
Idampi’ssa hoti samādhismiį¹ƒ.

 

[BJT Page 578] [\x 578/]

 

67. Yasmiį¹ƒ kho lohicca satthari sāvako uįø·Äraį¹ƒ visesaį¹ƒ adhigacchati
ayampi kho lohicca satthā yo loke na codanāraho yo ca panevarÅ«paį¹ƒ
satthāraį¹ƒ codeti, sā codanā abhÅ«tā atacchā adhammikā sāvajjā.

 

68. Puna ca paraį¹ƒ lohicca so bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe
pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e vigatupakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite
āneƱjappatte Ʊāį¹‡adassanāya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So evaį¹ƒ
pajānāti: “ayaį¹ƒ kho me kāyo rÅ«pÄ« cātummahābhÅ«tiko mātāpentikasambhavo
odanakummāsÅ«pacayo aniccucchādanaparimaddanabhedaviddhaį¹ƒsanadhammo. Idaį¹ƒ
ca pana me viƱƱāį¹‡aį¹ƒ ettha sitaį¹ƒ ettha paį¹­ibaddha’nti.

 

69. Seyyathāpi lohicca maį¹‡i veįø·uriyo subho jātimā aį¹­į¹­haį¹ƒso
suparikammakato accho vippasanno anāvilo sabbākārasampanno, tatra’ssa
suttaį¹ƒ āvutaį¹ƒ nÄ«laį¹ƒ vā pÄ«taį¹ƒ vā lohitaį¹ƒ vā odātaį¹ƒ vā paį¹‡įøusuttaį¹ƒ vā.
Tamenaį¹ƒ cakkhumā puriso hatthe karitvā paccavekkheyya “ayaį¹ƒ kho maį¹‡i
veįø·uriyo subho jātimā aį¹­į¹­haį¹ƒso suparikammakato, accho vippasanno anāvilo
sabbākārasampanno. Tatiradaį¹ƒ suttaį¹ƒ āvutaį¹ƒ nÄ«laį¹ƒ vā pÄ«taį¹ƒ vā lohitaį¹ƒ vā
odātaį¹ƒ vā paį¹‡įøusuttaį¹ƒ vā”ti. Evameva kho lohicca bhikkhu evaį¹ƒ samāhite
citte parisuddhe pariyodāne anaį¹…gaį¹‡e vigatupakkilese mudubhÅ«te kammaniye
į¹­hite āneƱjappatte Ʊāį¹‡adassanāya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhinnāmeti. So
evaį¹ƒ pajānāti ayaį¹ƒ kho me kāyo rÅ«pÄ« cātummahābhÅ«tiko mātāpettikasambhavo
odanakummāsÅ«pacayo aniccucchādanaparimaddanabhedanaviddhaį¹ƒsanadhammo.
Idaį¹ƒ ca pana me viƱƱāį¹‡aį¹ƒ ettha sitaį¹ƒ ettha paį¹­ibaddhanti.

 

70. Yampi lohicca bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte
anaį¹…gaį¹‡e vigatupakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte
Ʊāį¹‡adassanāya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So evaį¹ƒ pajānāti: “ayaį¹ƒ
kho me kāyo rūpī cātummahābhūtiko mātāpentikasambhavo
odanakummāsÅ«pacayo aniccucchādanaparimaddanabhedaviddhaį¹ƒsanadhammo. Idaį¹ƒ
ca pana me viƱƱāį¹‡aį¹ƒ ettha sitaį¹ƒ ettha paį¹­ibaddha’nti, idampi’ssa hoti
paƱƱāya.

 

71. Yasmiį¹ƒ kho lohicca satthari sāvako uįø·Äraį¹ƒ visesaį¹ƒ adhigacchati
ayampi kho lohicca satthā yo loke na codanāraho yo ca panevarÅ«paį¹ƒ
satthāraį¹ƒ codeti, sā codanā abhÅ«tā atacchā adhammikā sāvajjā.

 

[BJT Page 580] [\x 580/]

 

72. So evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e
vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte manomayaį¹ƒ kāyaį¹ƒ
abhinimminanāya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So imamhā kāyā aƱƱaį¹ƒ
kāyaį¹ƒ abhinimmināti rÅ«piį¹ƒ manomayaį¹ƒ sabbaį¹…gapaccaį¹…giį¹ƒ abhinindriyaį¹ƒ,

 

73. Seyyathāpi lohicca puriso muƱjamhā isikaį¹ƒ pavāheyya. Tassa evamassa:
‘ayaį¹ƒ muƱjo, ayaį¹ƒ isikā. AƱƱo muƱjo, aƱƱā isikā. MuƱjamhā tveva isikā
pabāįø·hā’ti. Seyyathāpi vā pana lohicca puriso asiį¹ƒ kosiyā pavāheyya,
tassa evamassa: ‘ayaį¹ƒ asi ayaį¹ƒ kosi, aƱƱo asi aƱƱā kosi, kosiyātveva asi
pavāįø·ho’ti. Seyyathāpi vā pana lohicca puriso ahaį¹ƒ karaį¹‡įøÄ uddhareyya.
Tassa evamassa: ‘ayaį¹ƒ ahi ayaį¹ƒ karaį¹‡įøe, aƱƱo ahi aƱƱo karaį¹‡įøo,
karaį¹‡įøÄtveva ahi ubbhato’ti. Evameva kho lohicca bhikkhu evaį¹ƒ samāhite
citte parisuddhe pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese mudrabhÅ«te
kammaniye į¹­hite āneƱjappatte manomayaį¹ƒ kāyaį¹ƒ abhinimminanāya cittaį¹ƒ
abhinÄ«harati abhininnāmeti. So imamhā kāyā aƱƱaį¹ƒ kāyaį¹ƒ abhinimmināti
rÅ«piį¹ƒ manomayaį¹ƒ sabbaį¹…gapaccaį¹…giį¹ƒ ahÄ«nindriyaį¹ƒ.

 

74. So evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e
vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte manomayaį¹ƒ kāyaį¹ƒ
abhinimminanāya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So imamhā kāyā aƱƱaį¹ƒ
kāyaį¹ƒ abhinimmināti rÅ«piį¹ƒ manomayaį¹ƒ sabbaį¹…gapaccaį¹…giį¹ƒ abhinindriyaį¹ƒ,
idampi’ssa hoti paƱƱāya.

 

75. Yasmiį¹ƒ kho lohicca satthari sāvako uįø·Äraį¹ƒ visesaį¹ƒ adhigacchati
ayampi kho lohicca satthā yo loke na codanāraho yo ca panevarÅ«paį¹ƒ
satthāraį¹ƒ codeti, sā codanā abhÅ«tā atacchā adhammikā sāvajjā.

 

76. So evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e
vigatupakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte iddhividhāya
cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So anekavihitaį¹ƒ iddhividhaį¹ƒ
paccanubhoti: eko’pi hutvā bahudhā hoti bahudhāpi hutvā eko hoti,
āvÄ«bhāvaį¹ƒ tirobhāvaį¹ƒ tirokuįøįøaį¹ƒ tiropākāraį¹ƒ tiropabbataį¹ƒ asajjamāno
gacchati seyyathāpi ākāse, paį¹­haviyā’pi ummujjanimujjaį¹ƒ karoti
seyyathāpi udake, udake’pi abhijjamāne gacchati seyyathāpi paį¹­haviyaį¹ƒ,
ākāse’pi pallaį¹…kena kamati seyyathā’pi pakkhÄ« sakuį¹‡o. Ime’pi
candimasuriye evaį¹ƒmahiddhike evaį¹ƒmahānubhāve pāį¹‡inā parāmasati
parimajjati. Yāva brahmalokāpi kāyena vasaį¹ƒ vatteti.

 

[BJT Page 582] [\x 582/]

 

77. Seyyathāpi lohicca dakkho kumbhakāro vā kumbhakārantevāsī vā
suparikammakatāya mantikāyaį¹ƒ yaį¹ƒ yadeva bhājanavikatiį¹ƒ ākaį¹…kheyya taį¹ƒ
tadeva kareyya abhinipphādeyya, seyyathāpi vā pana lohicca dakkho
dantakāro vā dantakārantevāsÄ« vā suparikammakatasmiį¹ƒ dantasmiį¹ƒ yaį¹ƒ
yadeva dantavikatiį¹ƒ ākaį¹…kheyya taį¹ƒ tadeva kareyya abhinipphādeyya,
seyyathāpi vā pana lohicca dakkho suvaį¹‡į¹‡akāro vā suvaį¹‡į¹‡akārentavāsÄ« vā
suparikammakatasmiį¹ƒ suvaį¹‡į¹‡asmiį¹ƒ yaį¹ƒ yadeva suvaį¹‡į¹‡avikatiį¹ƒ ākaį¹…kheyya taį¹ƒ
tadeva kareyya abhinipphādeyya, evavema kho lohicca bhikkhu evaį¹ƒ
samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te
kammaniye į¹­hite āneƱjappatte iddhividhāya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati
abhininnāmeti. So anekavihitaį¹ƒ iddhividhaį¹ƒ paccanuhoti: eko’pi hutvā
bahudhā hoti. Bahudhā’pi hutvā eko hoti. ĀvÄ«bhāvaį¹ƒ tirobhāvaį¹ƒ tirokuįøįøaį¹ƒ
tiropākāraį¹ƒ tiropabbataį¹ƒ asajjamāno gacchati seyyathāpi ākāse.
Paį¹­haviyā’pi ummujjanimujjaį¹ƒ karoti seyyathāpi udake. Udake’pi
abhijjamāne gacchati seyyathāpi paį¹­haviyaį¹ƒ. Ākāse’pi pallaį¹…kena kamati
seyyathāpi pakkhÄ« sakuį¹‡o. Ime’pi candimasuriye evaį¹ƒmahiddhike
evaį¹ƒmahānubhāve pāį¹‡inā parāmasati parimajjati. Yāva brahmalokā’pi kāyena
vasaį¹ƒ vatteti. Samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e
vigatupakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte iddhividhāya
cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So anekavihitaį¹ƒ iddhividhaį¹ƒ
paccanubhoti: eko’pi hutvā bahudhā hoti bahudhāpi hutvā eko hoti,
āvÄ«bhāvaį¹ƒ tirobhāvaį¹ƒ tirokuįøįøaį¹ƒ tiropākāraį¹ƒ tiropabbataį¹ƒ asajjamāno
gacchati seyyathāpi ākāse, paį¹­haviyā’pi ummujjanimujjaį¹ƒ karoti
seyyathāpi udake, udake’pi abhijjamāne gacchati seyyathāpi paį¹­haviyaį¹ƒ,
ākāse’pi pallaį¹…kena kamati seyyathā’pi pakkhÄ« sakuį¹‡o. Ime’pi
candimasuriye evaį¹ƒmahiddhike evaį¹ƒmahānubhāve pāį¹‡inā parāmasati
parimajjati. Yāva brahmalokāpi kāyena vasaį¹ƒ vatteti, idampi’ssa hoti
paƱƱāya.

 

78. Yasmiį¹ƒ kho lohicca satthari sāvako uįø·Äraį¹ƒ visesaį¹ƒ adhigacchati
ayampi kho lohicca satthā yo loke na codanāraho yo ca panevarÅ«paį¹ƒ
satthāraį¹ƒ codeti, sā codanā abhÅ«tā atacchā adhammikā sāvajjā.

 

79. So evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e
vigatupakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte dibbāya
sotadhātuyā vittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So dibbāya sotadhātuyā
visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suį¹‡Äti dibbe ca mānuse ca ye
dÅ«re santike ca. Seyyathāpi lohicca puriso addhānamaggapaį¹­ipanno so
suį¹‡eyya bherisaddampi mudiį¹…gasaddampi saį¹…khapaį¹‡avadeį¹‡įøimasaddampi, tassa
evamassa: bherisaddo iti’pi mudiį¹…gasaddo iti’pi
saį¹…khapaį¹‡avadeį¹‡įøimasaddo iti’pi. Evameva kho mahārāja bhikkhu evaį¹ƒ
samāhite citte parisuddhe pariyodāne anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te
kammaniye į¹­hite āneƱjappatte dibbāya sotadhātuyā cittaį¹ƒ abhinÄ«harati
abhininnāmeti. So dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya
ubho sadde suį¹‡Äti dibbe ca mānuse ca ye dÅ«re santike ca.

 

80. Yampi lehicca bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte
anaį¹…gaį¹‡e vigatupakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte dibbāya
sotadhātuyā vittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So dibbāya sotadhātuyā
visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suį¹‡Äti dibbe ca mānuse ca ye
dÅ«re santike ca. Seyyathāpi lohicca puriso addhānamaggapaį¹­ipanno so
suį¹‡eyya bherisaddampi mudiį¹…gasaddampi saį¹…khapaį¹‡avadeį¹‡įøimasaddampi, tassa
evamassa: bherisaddo iti’pi mudiį¹…gasaddo iti’pi
saį¹…khapaį¹‡avadeį¹‡įøimasaddo iti’pi. Evameva kho mahārāja bhikkhu evaį¹ƒ
samāhite citte parisuddhe pariyodāne anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te
kammaniye į¹­hite āneƱjappatte dibbāya sotadhātuyā cittaį¹ƒ abhinÄ«harati
abhininnāmeti. So dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya
ubho sadde suį¹‡Äti dibbe ca mānuse ca ye dÅ«re santike ca, idampi’ssa hoti
paƱƱāya.

 

[BJT Page 584] [\x 584/]

 

81. Yasmiį¹ƒ kho lohicca satthari sāvako uįø·Äraį¹ƒ visesaį¹ƒ adhigacchati
ayampi kho lohicca satthā yo loke na codanāraho yo ca panevarÅ«paį¹ƒ
satthāraį¹ƒ codeti, sā codanā abhÅ«tā atacchā adhammikā sāvajjā.

 

82. So evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e
vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte cetopariyaƱāį¹‡Äya
cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So parasattānaį¹ƒ parapuggalānaį¹ƒ cetasā
ceto paricca pajānāti: “sarāgaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ sarāgaį¹ƒ cittanti pajānāti.
VÄ«tarāgaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ vÄ«tarāgaį¹ƒ cittantipajānāti. Sadesāsaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ
sadosaį¹ƒ cittatanti pajānāti. VÄ«tadosaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ vÄ«tadosaį¹ƒ cittanti
pajānāti. Samohaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ samohaį¹ƒ cittanti pajānāti. VÄ«tamohaį¹ƒ vā
cittaį¹ƒ vÄ«tamohaį¹ƒ cittanti pajānāti. Saį¹…khittaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ saį¹…khittaį¹ƒ
cittanti pajānāti. Vikkhittaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ vikkhittaį¹ƒ cittanti pajānāti.
Mahaggataį¹ƒ vā cittaį¹ƒ mahaggataį¹ƒ cittanti pajānāti. Amahaggataį¹ƒ vā cittaį¹ƒ
amahaggataį¹ƒ cittanti pajānāti. Sauttaraį¹ƒ vā cittaį¹ƒ sauttaraį¹ƒ cintanti
pajānāti. Anuttaraį¹ƒ vā cittaį¹ƒ anuttaraį¹ƒ cittanti pajānāti. Samāhitaį¹ƒ vā
cittaį¹ƒ samāhitaį¹ƒ cittanti pajānāti. Asamāhitaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ asamāhitaį¹ƒ
cittanti pajānāti. Vimuttaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ vimuttaį¹ƒ cittanti pajānāti.
Avimuttaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ avimuttaį¹ƒ cittanti pajānāti.

 

83. Seyyathāpi lohicca itthi vā puriso vā daharo vā yuvā maį¹‡įøanakajātiko
ādāse vā parisuddhe pariyodāte acche vā udakapatte sakaį¹ƒ mukhanimittaį¹ƒ
paccavekkhamāno sakaį¹‡ikaį¹ƒ vā sakikanti jāneyya, akaį¹‡ikaį¹ƒ vā akaį¹‡ikanti
jāneyya, evameva kho lohicca bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe
pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite
āneƱjappatte cetopariyaƱāį¹‡Äya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So
parasattānaį¹ƒ parapuggalānaį¹ƒ cetasā ceto paricca pajānāti: sarāgaį¹ƒ vā
cittaį¹ƒ sarāgaį¹ƒ cittanti pajānāti vÄ«tarāgaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ vÄ«tarāgaį¹ƒ cittanti
pajānāti. Sadosaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ sadosaį¹ƒ cittanti pajānāti vÄ«tadosaį¹ƒ vā
cittaį¹ƒ vÄ«tadosaį¹ƒ cittanti pajānāti. Samohaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ samohaį¹ƒ cittanti
pajānāti vÄ«tamohaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ vÄ«tamohaį¹ƒ cittanti pajānāti. Saį¹…khittaį¹ƒ vā
cittaį¹ƒ saį¹…khittaį¹ƒ cittanti pajānāta. Vikkhittaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ vikkhittaį¹ƒ
cittanti pajānāti. Mahaggataį¹ƒ vā cittaį¹ƒ mahaggataį¹ƒ cittanti pajānāti
amahaggataį¹ƒ vā cittaį¹ƒ amahaggataį¹ƒ cittanti pajānāti. Sauttaraį¹ƒ vā cittaį¹ƒ
sauttaraį¹ƒ cittanti pajānāti*. Anuttaraį¹ƒ vā cittaį¹ƒ anuttaraį¹ƒ cittanti
pajānāti. Samāhitaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ samāhitaį¹ƒ cittanti pajānāti asamāhitaį¹ƒ vā
cittaį¹ƒ asamāhitaį¹ƒ cittanti pajānāti. Vimuttaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ vimuttaį¹ƒ
cittanti pajānāti avimuttaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ avimuttaį¹ƒ cittanti pajānāti.

 

84. Yampi lohicca bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte
anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte
cetopariyaƱāį¹‡Äya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So parasattānaį¹ƒ
parapuggalānaį¹ƒ cetasā ceto paricca pajānāti: “sarāgaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ sarāgaį¹ƒ
cittanti pajānāti. VÄ«tarāgaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ vÄ«tarāgaį¹ƒ cittantipajānāti.
Sadesāsaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ sadosaį¹ƒ cittatanti pajānāti. VÄ«tadosaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ
vÄ«tadosaį¹ƒ cittanti pajānāti. Samohaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ samohaį¹ƒ cittanti
pajānāti. VÄ«tamohaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ vÄ«tamohaį¹ƒ cittanti pajānāti. Saį¹…khittaį¹ƒ vā
cittaį¹ƒ saį¹…khittaį¹ƒ cittanti pajānāti. Vikkhittaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ vikkhittaį¹ƒ
cittanti pajānāti. Mahaggataį¹ƒ vā cittaį¹ƒ mahaggataį¹ƒ cittanti pajānāti.
Amahaggataį¹ƒ vā cittaį¹ƒ amahaggataį¹ƒ cittanti pajānāti. Sauttaraį¹ƒ vā cittaį¹ƒ
sauttaraį¹ƒ cintanti pajānāti. Anuttaraį¹ƒ vā cittaį¹ƒ anuttaraį¹ƒ cittanti
pajānāti. Samāhitaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ samāhitaį¹ƒ cittanti pajānāti. Asamāhitaį¹ƒ vā
cittaį¹ƒ asamāhitaį¹ƒ cittanti pajānāti. Vimuttaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ vimuttaį¹ƒ
cittanti pajānāti. Avimuttaį¹ƒ vā cittaį¹ƒ avimuttaį¹ƒ cittanti pajānāti,
idampi’ssa hoti paƱƱāya.

 

[BJT Page 586] [\x 586/]

 

85. Yasmiį¹ƒ kho lohicca satthari sāvako uįø·Äraį¹ƒ visesaį¹ƒ adhigacchati
ayampi kho lohicca satthā yo loke na codanāraho yo ca panevarÅ«paį¹ƒ
satthāraį¹ƒ codeti, sā codanā abhÅ«tā atacchā adhammikā sāvajjā.

 

86. So evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e
vigatupakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte
pubbenivāsānussatiƱāį¹‡Äya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So
anekavihitaį¹ƒ pubbenivāsaį¹ƒ anussarati seyyathÄ«daį¹ƒ: ekampi jātiį¹ƒ dve’pi
jātiyo tisso’pi jātiyo catasso’pi jātiyo paƱca’pi jātiyo dasa’pi jātiyo
vÄ«sampi jātiyo tÄ«saį¹ƒmpi jātiyo cattārÄ«sampi jātiyo jātisatampi
jātisahassampi jātisatasahassampi aneke’pi saį¹ƒvaį¹­į¹­akappe aneke’pi
vivaį¹­į¹­akappe aneke’pi saį¹ƒvaį¹­į¹­avivaį¹­į¹­akappe amutrāsiį¹ƒ evaį¹ƒnāmo evaį¹ƒgotto
evaį¹ƒvaį¹‡į¹‡o evamāhāro evaį¹ƒ sukhadukkhapaį¹­isaį¹ƒvedÄ« evamāyupariyanto. So
tato cuto amutra upapādiį¹ƒ tatrāpāsiį¹ƒ evaį¹ƒnāmo evaį¹ƒgotto evaį¹ƒvaį¹‡į¹‡o
evamāhāro evaį¹ƒsukhadukkhapaį¹­isaį¹ƒvedÄ« evamāyupariyanto. So tato cuto
idhÅ«papanno’ti. Iti sākāraį¹ƒ sauddesaį¹ƒ anekavihitaį¹ƒ pubbenivāsaį¹ƒ
anussarati.

 

87. Seyyathāpi lohicca puriso sakamhā gāmā aƱƱaį¹ƒ gāmaį¹ƒ gaccheyya
tamhā’pi gāmā aƱƱaį¹ƒ gāmaį¹ƒ gaccheyya, so tamhā gāmā sakaƱƱeva gāmaį¹ƒ
paccāgaccheyya. Tassa evamassa: ‘ahaį¹ƒ kho sakamhā gāmā amuį¹ƒ gāmaį¹ƒ
agacchiį¹ƒ tatra evaį¹ƒ aį¹­į¹­hāsiį¹ƒ evaį¹ƒ nisÄ«diį¹ƒ evaį¹ƒ abhāsiį¹ƒ evaį¹ƒ tuį¹‡ahÄ«
ahosiį¹ƒ. Tamhāpi gāmā agacchiį¹ƒ tatrāpi evaį¹ƒ aį¹­į¹­hāsiį¹ƒ evaį¹ƒ nisÄ«diį¹ƒ evaį¹ƒ
abhāsiį¹ƒ evaį¹ƒ tuį¹‡hÄ« ahosiį¹ƒ. So’mpi tamhā gāmā sakaƱƱeva gāmaį¹ƒ
paccāgato’ti. Evameva kho lohicca bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe
parāyodāte anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite
āneƱjappatte pubbenivāsānussatiƱāį¹‡Äya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti.
So anekavihitaį¹ƒ pubbenivāsaį¹ƒ anussarati seyyathÄ«daį¹ƒ: ekampi jātiį¹ƒ
dve’pi jātiyo tisso’pi jātiyo catasso’pi jātiyo paƱca’pi jātiyo dasa’pi
jātiyo vÄ«sampi jātiyo tiį¹ƒsampi jātiyo cattārÄ«sampi jātiyo paƱƱāsampi
jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi aneke’pi
saį¹ƒvaį¹­į¹­akappe aneke’pi vivaį¹­į¹­akappe aneke’pi saį¹ƒvaį¹­į¹­avivaį¹­į¹­akappe
amutrāsiį¹ƒ evaį¹ƒnāmo evaį¹ƒgotto evaį¹ƒvaį¹‡į¹‡o evamāhāro
evaį¹ƒsukhadukkhapaį¹­isaį¹ƒvedÄ« evamāyupariyanto. So tato cuto amutra
upapādiį¹ƒ tātrapāsiį¹ƒ evaį¹ƒnāmo evaį¹ƒgotto evaį¹ƒvaį¹‡į¹‡o evamāhāro
evaį¹ƒsukhadukkhapaį¹­isaį¹ƒvedi evamāyupariyanto. So tato cuto
idhÅ«papanno’ti.

 

[BJT Page 588] [\x 588/]

 

Iti sākāraį¹ƒ sauddesaį¹ƒ anekavihitaį¹ƒ pubbenivāsaį¹ƒ anussarati. Yampi
lohicca bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e
vigatupakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte
pubbenivāsānussatiƱāį¹‡Äya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So
anekavihitaį¹ƒ pubbenivāsaį¹ƒ anussarati seyyathÄ«daį¹ƒ: ekampi jātiį¹ƒ dve’pi
jātiyo tisso’pi jātiyo catasso’pi jātiyo paƱca’pi jātiyo dasa’pi jātiyo
vÄ«sampi jātiyo tÄ«saį¹ƒmpi jātiyo cattārÄ«sampi jātiyo jātisatampi
jātisahassampi jātisatasahassampi aneke’pi saį¹ƒvaį¹­į¹­akappe aneke’pi
vivaį¹­į¹­akappe aneke’pi saį¹ƒvaį¹­į¹­avivaį¹­į¹­akappe amutrāsiį¹ƒ evaį¹ƒnāmo evaį¹ƒgotto
evaį¹ƒvaį¹‡į¹‡o evamāhāro evaį¹ƒ sukhadukkhapaį¹­isaį¹ƒvedÄ« evamāyupariyanto. So
tato cuto amutra upapādiį¹ƒ tatrāpāsiį¹ƒ evaį¹ƒnāmo evaį¹ƒgotto evaį¹ƒvaį¹‡į¹‡o
evamāhāro evaį¹ƒsukhadukkhapaį¹­isaį¹ƒvedÄ« evamāyupariyanto. So tato cuto
idhÅ«papanno’ti. Iti sākāraį¹ƒ sauddesaį¹ƒ anekavihitaį¹ƒ pubbenivāsaį¹ƒ
anussarati, idampi’ssa hoti paƱƱāya.

 

88. Yasmiį¹ƒ kho lohicca satthari sāvako uįø·Äraį¹ƒ visesaį¹ƒ adhigacchati
ayampi kho lohicca satthā yo loke na codanāraho yo ca panevarÅ«paį¹ƒ
satthāraį¹ƒ codeti, sā codanā abhÅ«tā atacchā adhammikā sāvajjā.

 

89. So evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāne anaį¹…gaį¹‡e vigatu
pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte sattānaį¹ƒ cutÅ«papātaį¹‡Äya
cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So dibbena cakkhunā visuddhena
atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hÄ«ne paį¹‡ite
suvaį¹‡į¹‡e dubbaį¹‡į¹‡e sugate duggate yathākammÅ«page satte pajānāti: ‘ime vata
bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā
manoduccaritena samannāgatā ariyānaį¹ƒ upavādakā micchādiį¹­į¹­hikā
micchādiį¹­į¹­hikammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraį¹‡Ä apāyaį¹ƒ duggatiį¹ƒ
vinipātaį¹ƒ nirayaį¹ƒ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena
samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā
ariyānaį¹ƒ anupavādakā sammādiį¹­į¹­hikā sammādiį¹­į¹­hikammasamādānā. Te kāyassa
bhedā parammaraį¹‡Ä sugatiį¹ƒ saggaį¹ƒ lokaį¹ƒ upapannā’ti. Iti dibbena cakkhunā
visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne
paį¹‡ite suvaį¹‡į¹‡e dubbaį¹‡į¹‡e sugate duggate yathākammupage satte pajānāti.

 

90. Seyyathāpi lohicca majjhe siį¹ƒghāį¹­ake pāsādo. Tattha cakkhumā puriso
į¹­hito passeyya manusse gehaį¹ƒ pavisante’pi rathiyā vÄ«tisaƱcarante’pi
majjhe siį¹ƒghāį¹­ake nisinne’pi, tassa evamassa: ete manussā gehaį¹ƒ
pavisanti. Ete nikkhamanti. Ete rathiyā vītisaƱcaranti. Ete majjhe
saį¹ƒghāį¹­ake nisinnā’ti. Evameva kho lohicca bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte
parisuddhe pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e vigatupakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite
āneƱjappatte sattānaį¹ƒ cutÅ«papātaƱāį¹‡Äya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati
abhininnāmeti. So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte
passati cavamāne upapajjamāne hÄ«ne paį¹‡ite suvaį¹‡į¹‡e dubbaį¹‡į¹‡e sugate
duggate yathākammÅ«page satte pajānāti: ‘ime vata bhonto sattā
kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena
samannāgatā ariyānaį¹ƒ upavādakā micchādiį¹­į¹­hikā micchādiį¹­į¹­hikammasamādānā.

 

[BJT Page 590] [\x 590/]

 

Te kāyassa bhedā parammaraį¹‡Ä apāyaį¹ƒ duggatiį¹ƒ vinipātaį¹ƒ nirayaį¹ƒ upapannā.
Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena
samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaį¹ƒ anupavādakā
sammādiį¹­į¹­hikā sammādiį¹­į¹­hikammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraį¹‡Ä
sugatiį¹ƒ saggaį¹ƒ lokaį¹ƒ upapannā’ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena
atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hÄ«ne paį¹‡ite
suvaį¹‡į¹‡e dubbaį¹‡į¹‡e sugate duggate yathākammÅ«page satte pajānāti. Yampi
lohicca bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāne anaį¹…gaį¹‡e
vigatu pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte sattānaį¹ƒ
cutÅ«papātaį¹‡Äya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti. So dibbena cakkhunā
visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne
paį¹‡ite suvaį¹‡į¹‡e dubbaį¹‡į¹‡e sugate duggate yathākammÅ«page satte pajānāti:
‘ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacÄ«duccaritena
samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaį¹ƒ upavādakā
micchādiį¹­į¹­hikā micchādiį¹­į¹­hikammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraį¹‡Ä
apāyaį¹ƒ duggatiį¹ƒ vinipātaį¹ƒ nirayaį¹ƒ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā
kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena
samannāgatā ariyānaį¹ƒ anupavādakā sammādiį¹­į¹­hikā sammādiį¹­į¹­hikammasamādānā.
Te kāyassa bhedā parammaraį¹‡Ä sugatiį¹ƒ saggaį¹ƒ lokaį¹ƒ upapannā’ti. Iti
dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne
upapajjamāne hÄ«ne paį¹‡ite suvaį¹‡į¹‡e dubbaį¹‡į¹‡e sugate duggate yathākammupage
satte pajānāti, idampi’ssa hoti paƱƱāya.

 

91. Yasmiį¹ƒ kho lohicca satthari sāvako uįø·Äraį¹ƒ visesaį¹ƒ adhigacchati
ayampi kho lohicca satthā yo loke na codanāraho yo ca panevarÅ«paį¹ƒ
satthāraį¹ƒ codeti, sā codanā abhÅ«tā atacchā adhammikā sāvajjā.

 

92. So evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e
vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite āneƱjappatte āsavānaį¹ƒ
khayaƱāį¹‡Äya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti so idaį¹ƒ dukkhanti
yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. Ayaį¹ƒ dukkhanirodhagāminÄ«paį¹­ipadā’ti yathābhÅ«taį¹ƒ
pajānāti. Ime āsavā’ti yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. Ayaį¹ƒ āsavasamudayo’ti
yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. Ayaį¹ƒ āsavanirodho’ti yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. Ayaį¹ƒ
āsavanirodhagāminÄ«paį¹­ipadā’ti yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. Tassa evaį¹ƒ jānato
evaį¹ƒ passato kāmāsavāpi cittaį¹ƒ vimuccati bhavāsavāpi cittaį¹ƒ vimuccati
avijjāsa vāpi cittaį¹ƒ vimuccati. Vimuttasmiį¹ƒ vimuttamiti Ʊāį¹‡aį¹ƒ hoti.
KhÄ«į¹‡Ä jāti vusitaį¹ƒ brahmacariyaį¹ƒ kataį¹ƒ karaį¹‡iyaį¹ƒ nāparaį¹ƒ itthattāyāti
pajānāti.

 

[BJT Page 592] [\x 592/]

 

93. Seyyathāpi lohicca pabbatasaį¹…khepe udakarabhado accho vippasanno
anāvilo. Tattha cakkhumā puriso tÄ«re į¹­hito passeyya sippisambukampi
sakkharakaį¹­halampi macchagumbampÄ« carantampi tiį¹­į¹­hantampi. Tassa
evamassa: ayaį¹ƒ kho udakarahado accho vippasanno anāvilo. Tatrime
sippisambukā’pi sakkharakaį¹­halā’pi caranti’pi tiį¹­į¹­hanti’pÄ«ti.

 

94. Evameva kho lohicca bhikkhu evaį¹ƒ samāhite citte parisuddhe
pariyodāte anaį¹…gaį¹‡e vigatÅ«pakkilese mudubhÅ«te kammaniye į¹­hite
āneƱjappatte āsavānaį¹ƒ khayaƱāį¹‡Äya cittaį¹ƒ abhinÄ«harati abhininnāmeti so
idaį¹ƒ dukkhanti yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. Ayaį¹ƒ dukkhasamudayo’ti yathābhÅ«taį¹ƒ
pajānāti. Ayaį¹ƒ dukkhanirodho’ti yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. Ayaį¹ƒ
dukkhanirodhagāminÄ« paį¹­ipadā’ti yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. Ime āsavā’ti
yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. Ayaį¹ƒ āsavanirodho’ti yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti. Ayaį¹ƒ
āsavanirodhagāminÄ« paį¹­ipadā’ti yathābhÅ«taį¹ƒ pajānāti.

 

95. Tassa evaį¹ƒ jānato evaį¹ƒ passato kāmāsavā’pi cittaį¹ƒ vimuccati
bhavāsavāpi cittaį¹ƒ vimuccati avijjāsa vāpi cittaį¹ƒ vimuccati. Vimuttasmiį¹ƒ
vimuttamiti Ʊāį¹‡aį¹ƒ hoti. KhÄ«į¹‡Ä jāti vusitaį¹ƒ brahmacariyaį¹ƒ kataį¹ƒ
karaį¹‡iyaį¹ƒ nāparaį¹ƒ itthattāyāti pajānāti.

 

96. Yasmiį¹ƒ kho lohicca satthari sāvako uįø·Äraį¹ƒ visesaį¹ƒ adhigacchati ayampi kho lohicca satthā yo [PTS Page 234] [\q 234/] loke na codanāraho yo ca panevarÅ«paį¹ƒ satthāraį¹ƒ codeti, sā codanā abhÅ«tā atacchā adhammikā sāvajjā.

 

97. Evaį¹ƒ vutte lohicco brāhmaį¹‡o bhagavantaį¹ƒ etadavoca: seyyathāpi bho
gotama puriso purisaį¹ƒ narakappapātaį¹ƒ papatantaį¹ƒ kesesu gahetvā
uddharitvā thale patiį¹­į¹­hāpeyya, evamevāhaį¹ƒ bhotā gotamena narakappapātaį¹ƒ
papatanto uddharitvā thale patiį¹­į¹­hāpito. Abhikkantaį¹ƒ bho gotama.
Abhikkantaį¹ƒ bho gotama. Seyyathāpi bho gotama nikkujjitaį¹ƒ vā ukkujjeyya
paį¹­icchannaį¹ƒ vā vivareyya mÅ«įø·hassa vā maggaį¹ƒ ācikkheyya andhakāre vā
telapajjotaį¹ƒ dhāreyya cakkhumanto rÅ«pāni dakkhintÄ«ti, evameva bhotā
gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaį¹ƒ bhavantaį¹ƒ gotamaį¹ƒ
saraį¹‡aį¹ƒ gacchāmi dhammaƱca bhikkhusaį¹…ghaƱca. Upāsakaį¹ƒ maį¹ƒ bhavaį¹ƒ gotamo
dhāretu ajjatagge pāį¹‡upetaį¹ƒ saraį¹‡aį¹ƒ gatanti.

 

Lohiccasuttaį¹ƒ niį¹­į¹­hitaį¹ƒ dvādasamaį¹ƒ.

 

[BJT Page 594] [\x 594/]

 

13

 

[PTS Page 235] [\q 235/] tevijjasuttaį¹ƒ

 

1. Evammesutaį¹ƒ: ekaį¹ƒ samayaį¹ƒ bhagavā kosalesu cārikaį¹ƒ caramāno mahatā
bhikkhusaį¹…ghena saddhiį¹ƒ paƱcamattehi bhikkhusatehi yena manasākaį¹­aį¹ƒ nāma
kosalānaį¹ƒ brāhmaį¹‡agāmo tadavasari. Tatra sudaį¹ƒ bhagavā manasākaį¹­e
viharati uttarena manasākaį¹­assa aciravatiyā nadiyā tÄ«re ambavane.

 

2. Tena kho pana samayena sambahulā abhiƱƱātā abhiƱƱātā brāhmaį¹‡amahāsālā
manasākaį¹­e paį¹­ivasati. SeyyathÄ«daį¹ƒ: caį¹…kÄ« brāhmaį¹‡o tārukkho brāhmaį¹‡o
pokkharasātÄ« brāhmaį¹‡o jānussonÄ« brāhmano todeyyo brāhmaį¹‡o, aƱƱe ca
abhiƱƱātā abhiƱƱātā brāhmaį¹‡amahāsālā.

 

3. Atha kho vāseį¹­į¹­ha - bhāradvājānaį¹ƒ jaį¹…ghāvihāraį¹ƒ anucaį¹…kamantānaį¹ƒ
anuvicarantānaį¹ƒ maggāmagge kathā udapādi. Atha kho vāseį¹­į¹­ho māį¹‡avo
evamāha: ‘ayameva ujumaggo ayamaƱjasāyano niyyāį¹‡iko niyyāti takkarassa
bramhasahavyatāya yvāyaį¹ƒ akkhāto brāhmaį¹‡ena pokkharasātinā’ti.

 

4. Bhāradvājo māį¹‡avo evamāha: ayameva ujumaggo [PTS Page 236]
[\q 236/] ayamaƱjasāyano niyyāį¹‡iko niyyāni takkarassa
brahmasahavyatāya yvāyaį¹ƒ akkhāto brāhmaį¹‡ena tārukkhenā’ti. Neva
khvāsakkhi1 vāseį¹­į¹­ho māį¹‡avo bhāradvājaį¹ƒ māį¹‡avaį¹ƒ saƱƱāpetu. Na panāsakkhi
bhāradvājo māį¹‡avo vāseį¹­į¹­haį¹ƒ māį¹‡avaį¹ƒ saƱƱāpetuį¹ƒ.

 

5. Atha kho vāseį¹­į¹­ho māį¹‡avo bhāradvājaį¹ƒ māį¹‡avaį¹ƒ āmantesi: ayaį¹ƒ kho
bhāradvāja, samaį¹‡o gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito manāsākaį¹­e
viharati uttarena manasākaį¹­assa aciravatiyā nadiyā tÄ«re ambavane. Taį¹ƒ
kho pana bhavantaį¹ƒ gotamaį¹ƒ evaį¹ƒ kalyāį¹‡o kittisaddo abbhuggato: itipi so
bhagavā arahaį¹ƒ sammāsambuddho vijjācaraį¹‡asampanno sugato lokavidÅ«
anuttaro purisadammasārathÄ« satthā devamanussānaį¹ƒ buddho bhagavā’ti
āyāma bho bhāradvāja yena samaį¹‡o gotamo tenupasaį¹…kamissāma.
Upasaį¹…kamitvā etamatthaį¹ƒ samaį¹‡aį¹ƒ gotamaį¹ƒ pucchissāma. Yathā no samaį¹‡o
gotamo byākarissati tathā naį¹ƒ dhāressāmāti. ‘Evambho’ti kho bhāradvājo
kho bhāradvājo māį¹‡avo vāseį¹­į¹­hassa māį¹‡avassa paccassosi.

 

1. Neva kho asakkhi. (Kesuci potthakesu, sÄ«halakkharamuddinaį¹­į¹­hakathāya ca. )

 

[BJT Page 596] [\x 596/]

 

6. Atha kho vāseį¹­į¹­habhāradvājā māį¹‡avā yena bhagavā tenupasaį¹…kamiį¹ƒsu.
Upasaį¹…kamitvā bhagavatā saddhiį¹ƒ sammodiį¹ƒsu. SammodanÄ«yaį¹ƒ kathaį¹ƒ
sārāį¹‡Ä«yaį¹ƒ vÄ«tisāretvā ekamantaį¹ƒ nisÄ«diį¹ƒsu. Ekamantaį¹ƒ nisinno kho
vāseį¹­į¹­ho māį¹‡avo bhagavantaį¹ƒ etadavoca: “idha bho gotama amhākaį¹ƒ
jaį¹…ghāvihāraį¹ƒ anucaį¹…kamantānaį¹ƒ anuvivarantānaį¹ƒ maggāmagge kathā udapādi.
Ahaį¹ƒ evaį¹ƒ vadāmi: ‘ayameva ujumaggo ayamaƱjasāyano niyyāį¹‡iko niyyāti
takkarassa brahmasahavyatāya yvāyaį¹ƒ akkhāto brāhmaį¹‡ena
pokkharasātinā’ti. Bhāradvājo māį¹‡avo evamāha: ‘ayameva ujumaggo
ayamaƱjasāyano niyyāį¹‡iko niyyāti takkarassa brahmasahavyatāya yvāyaį¹ƒ
akkhāto brāhmaį¹‡ena tārukkhenā’ti. Ettha bho gotama attheva viggaho atthi
vivādo atthi nānāvādo”ti.

 

7. [PTS Page 237] [\q 237/] “iti kira
vāseį¹­į¹­ha tvaį¹ƒ evaį¹ƒ vadesi: ayameva ujumaggo ayamaƱjasāyano niyyāį¹‡iko
niyyāni takkarassa brahmasahavyatāya yvāyaį¹ƒ akkhāto brāhmaį¹‡ena
pokkharasātinā’ti. Bhāradvājo māį¹‡avo evamāha: ayameva ujumaggo
ayamaƱjasāyano niyyāį¹‡iko niyyāti takkarassa brahmasahavyatāya yvāyaį¹ƒ
akkhāto brāhmaį¹‡ena tārukkhenāti. Atha kismiį¹ƒ pana vo vāseį¹­į¹­hā viggaho?
Kismiį¹ƒ vivādo? Kismiį¹ƒ nānāvādo?”Ti.

 

8. “Maggāmagge bho gotama. KiƱcāpi bho gotama brāhmaį¹‡Ä nānāmagge
paƱƱāpenti addhariyā brāhmaį¹‡Ä, tittiriyā brāhmaį¹‡Ä. Chandokā brāhmaį¹‡Ä,
bavahiricā1 brāhmaį¹‡Ä, atha kho sabbāni tāni niyyāį¹‡ikāni niyyanti
takkarassa brahmasahavyatāya. Seyyathāpi bho gotama gāmassa vā nigamassa
vā avidūre bahūni cepi nānāmaggāni bhavanti, atha kho sabbāni tāni
gāmasamosaraį¹‡Äni bhavanti. Evameva kho bho gotama kiƱcāpi brāhmaį¹‡Ä
nānāmagge paƱƱāpenti addhariyā brāhmaį¹‡Ä, tÄ«ttiriyā brāhmaį¹‡Ä, chandokā
brāhmaį¹‡Ä, bavahiricā brāhmaį¹‡Ä, atha kho sabbāni tāni niyyāį¹‡ikāni
niyyanti takkarassa brahmasahavyatāyā”ti.

 

9. “NiyyantÄ«ti vāseį¹­į¹­ha vadesi?”

 

“NiyyantÄ«ti bho gotama vadāmi”

 

“NiyyantÄ«ti vāseį¹­į¹­ha vadesi?”

 

“NiyantÄ«ti bho gotama vadāmi. ”

 

1. Bavaharijā, bavaharijjha, bhavyārijjhā, bavahariyā, kesuci. Brahmacariyā [PTS.]

 

[BJT Page 598] [\x 598/]

 

“NiyyantÄ«ti vāseį¹­į¹­ha vādesi?”

 

“NiyyantÄ«ti bho gotama vadāmi. ”

 

10. [PTS Page 238] [\q 238/] “kiį¹ƒ pana vāseį¹­į¹­ha atthi koci tevijjānaį¹ƒ brāhmaį¹‡Änaį¹ƒ ekabrāhmaį¹‡o’pi yena brahmā sakkhi diį¹­į¹­ho?”Ti.

 

“No hidaį¹ƒ bho gotama. ”

 

“Kiį¹ƒ pana vāseį¹­į¹­ha atthi koci tevijjānaį¹ƒ brāhmaį¹‡Änaį¹ƒ ekācariyo’pi yena brahmā sakkhi diį¹­į¹­ho?”Ti.

 

“Nohidaį¹ƒ bho gotama”.

 

“Kiį¹ƒ pana vāseį¹­į¹­ha atthi koci tevijjānaį¹ƒ brāhmaį¹‡Änaį¹ƒ yāva sattamā ācariyamahayugā yena brahmā sakkhi diį¹­į¹­ho?”Ti.

 

“No hidaį¹ƒ bho gotama”

 

“Kiį¹ƒ pana vāseį¹­į¹­ha ye’pi tevijjānaį¹ƒ brāhmaį¹‡Änaį¹ƒ pubbakā isayo mantānaį¹ƒ
kattāro mantānaį¹ƒ pavattāro yesamidaį¹ƒ etarahi tevijjā brāhmaį¹‡Ä porāį¹‡aį¹ƒ
mantapadaį¹ƒ gÄ«taį¹ƒ pavuttaį¹ƒ samÅ«hitaį¹ƒ tadanugāyanti tadanubhāsanti
bhāsitamanubhāsanti vācitamanuvācenti, seyyathÄ«daį¹ƒ: aį¹­į¹­ako vāmako
vāmadevo vessāmitto yamataggi aį¹…giraso bhāradvājo vāseį¹­į¹­ho kassapo
bhagu, te’pi evamāhaį¹ƒsu: mayametaį¹ƒ jānāma mayametaį¹ƒ passāma yattha vā
brahmā yena vā brahmā yahiį¹ƒ vā brahmā’ti?”.

 

“No hidaį¹ƒ bho gotama. ”

 

11. “Iti kira vāseį¹­į¹­ha natthi koci tevijjānaį¹ƒ brāhmaį¹‡Änaį¹ƒ ekabrāhmaį¹‡o’pi
yena brahmā sakkhi diį¹­į¹­ho. Natthi koci tevijjānaį¹ƒ brāhmaį¹‡Änaį¹ƒ
ekācariyo’pi yena brahmā sakkhidiį¹­į¹­ho. Natthi koci tevijjānaį¹ƒ
brāhmaį¹‡Änaį¹ƒ ekācariyapācariyo’pi yena brahmā sakkhidiį¹­į¹­ho. Natthi [PTS Page 239] [\q 239/] koci tevijjānaį¹ƒ brāhmaį¹‡Änaį¹ƒ yāva sattamā ācariyamahayugā yena brahmā sakkhi diį¹­į¹­ho -

 

[BJT Page 600] [\x 600/]

 

Ye’pi kira tevijjānaį¹ƒ brāhmaį¹‡Änaį¹ƒ pubbakā isayo mantānaį¹ƒ kattāro
mantānaį¹ƒ pavattāro, yesamidaį¹ƒ etarahi tevijjā brāhmaį¹‡Ä porāį¹‡aį¹ƒ
mantapadaį¹ƒ gÄ«taį¹ƒ pavuttaį¹ƒ samÅ«hitaį¹ƒ tadanugāyanti tadanubhāsanti
bhāsitamanubhāsanti vācitamanuvācenti, seyyathÄ«daį¹ƒ: aį¹­į¹­ako vāmako
vāmadevo vessāmitto yamataggi aį¹…giraso bhāradvājo vāseį¹­į¹­ho kassapo
bhagu, te’pi evamāhaį¹ƒsu: mayametaį¹ƒ jānāma mayametaį¹ƒ passāma yattha vā
brahmā yena vā brahmā yahiį¹ƒ vā brahmā’ti. Te vata tevijjā brāhmaį¹‡Ä
evamāhaį¹ƒsu: yaį¹ƒ mayaį¹ƒ na jānāma yaį¹ƒ na passāma, tassa sahavyatāya maggaį¹ƒ
desema: ayameva ujumaggo ayamaƱjasāyano niyyāį¹‡iko niyyāti takkarassa
brahmasahavyatāyā’ti.

 

12. Taį¹ƒ kimmaƱƱasi vāseį¹­į¹­ha, tanu evaį¹ƒ sante tevijjānaį¹ƒ brāhmaį¹‡Änaį¹ƒ appāį¹­ihÄ«rakataį¹ƒ bhāsitaį¹ƒ sampajjatÄ«?”Ti.

 

“Addhā kho bho gotama, evaį¹ƒ sante tevijjānaį¹ƒ brāhmaį¹‡Änaį¹ƒ appāį¹­ihÄ«rakataį¹ƒ bhāsitaį¹ƒ sampajjatÄ«”ti.

 

13. Sādhu vāseį¹­į¹­ha. Te vata vāseį¹­į¹­ha tevijjā brāhmaį¹‡Ä yaį¹ƒ na jānanti yaį¹ƒ
na passanti tassa sahavyatāya maggaį¹ƒ desessanti: ‘ayameva ujumaggo
ayamaƱjasāyano niyyāį¹‡iko niyyāni takkarassa brahmasahavyatāyā’ti netaį¹ƒ
į¹­hānaį¹ƒ vijjati. Seyyathāpi vāseį¹­į¹­ha andhaveį¹‡iparamparaį¹ƒ saį¹ƒsattā
purimo’pi na passati majjhimo’pi na passati pacchimo’pi na passati,
evameva kho vāseį¹­į¹­ha andhaveį¹‡Å«pamaį¹ƒ maƱƱe tevijjānaį¹ƒ brāhmaį¹‡Änaį¹ƒ
bhāsitaį¹ƒ. Purimo’pi na [PTS Page 240] [\q
240/] passati. Majjhimo’pi na passati. Pacchimo’pi na passati.
Tesamidaį¹ƒ tevijjānaį¹ƒ brāhmaį¹‡Änaį¹ƒ bhāsitaį¹ƒ bhassakaƱƱeva sampajjati,
nāmakaƱƱeva sampajjati. RittakaƱƱeva sampajjati, tucchakaƱƱeva
sampajjati.

 

14. “Taį¹ƒ kimmaƱƱasi vāseį¹­į¹­ha, passanti tevijjā brāhmaį¹‡Ä candimasuriye
aƱƱe cāpi bahÅ« janā, yato ca candimasuriyā uggacchanti, yattha ca
ogacchanti, āyācanti, thomayanti, paƱjalikā namassamānā
anuparivattanti?”Ti.

 

“Evaį¹ƒ bho gotama. Passanti tevijjā brāhmaį¹‡Ä candimasuriye aƱƱe cāpi
bahūjanā, yato ca candimasuriyā uggacchanti yattha ca ogacchanti,
āyācanti, thomayanti, paƱjalikā namassamānā anuparivattantÄ«”ti.

 

[BJT Page 602] [\x 602/]

 

15. “Taį¹ƒ kimmaƱƱasi vāseį¹­į¹­ha, yaį¹ƒ passantÄ« tevijjā brāhmaį¹‡Ä
candimasuriye aƱƱe cāpi bahujanā, yato ca candimasuriyā uggacchanti,
yattha ca ogacchanti, āyācanti thomayanti paƱjalikā namassamānā
anuparivattanti, pahonti tevijjā brāhmaį¹‡Ä candimasuriyānaį¹ƒ sahavyatāya
maggaį¹ƒ desetuį¹ƒ: ayameva ujumaggo ayamaƱjasāyano niyyāį¹‡iko niyyāti
takkarassa candimasuriyānaį¹ƒ sahavyatāyā?”Ti.

 

“No hidaį¹ƒ bho gotama. ”

 

16. Iti kira vāseį¹­į¹­ha yaį¹ƒ passanti tevijjā brāhmaį¹‡Ä candimasuriye, aƱƱe
cāpi bahū janā, yato ca candimasuriyā uggacchanti, yattha ca ogacchanti,
āyācanti thomayanti paƱjalikā namassamānā anuparivattanti, te’pi
nappahonti candimasuriyānaį¹ƒ sahavyatāya maggaį¹ƒ desetuį¹ƒ: ayameva ujumaggo
ayamaƱjasāyano niyyāį¹‡iko niyyāni takkarassa candimasuriyānaį¹ƒ
sahavyatāyāti. Kiį¹ƒ pana, na kira tevijjehi brāhmaį¹‡ehi brahmā sakkhi
diį¹­į¹­ho. Na pi kira tevijjānaį¹ƒ brāhmaį¹‡Änaį¹ƒ ācariyehi brahmā sakkhidiį¹­į¹­ho.
Na pi kira tevijjānaį¹ƒ [PTS Page 241] [\q
241/] brāhmaį¹‡Änaį¹ƒ ācariyapācariyehi brahmā sakkhidiį¹­į¹­ho. Na pi kira
tevijjānaį¹ƒ brāhmaį¹‡Änaį¹ƒ yāva sattamā ācariyamahayugehi brahmā
sakkhidiį¹­į¹­ho. “Ye’pi kira tevijjānaį¹ƒ brāhmaį¹‡Änaį¹ƒ pubbakā isayo mantānaį¹ƒ
kattāro mantānaį¹ƒ pavattāro, yesamidaį¹ƒ etarahi tevijjā brāhmaį¹‡Ä poraį¹‡aį¹ƒ
mantapadaį¹ƒ gÄ«taį¹ƒ pavuttaį¹ƒ samÅ«hitaį¹ƒ, tadanugāyanti tadanubhāsanti
bhāsitamanubhāsanti vācitamanuvācenti, seyyathÄ«daį¹ƒ: aį¹­į¹­ako vāmako
vāmadevo vessāmitto yamataggi aį¹…giraso bhāradvājo māseį¹­į¹­ho kassapo
bhagu. Te’pi na evamāhaį¹ƒsu: mayametaį¹ƒ jānāma, mayametaį¹ƒ passāma, yattha
vā brahmā yena vā brahmā yahiį¹ƒ vā brahmā’ti. Te vata tevijjā brahmaį¹‡Ä
evamāhaį¹ƒsu: yaį¹ƒ na jānāma yaį¹ƒ na passāma, tassa sahavyatāya maggaį¹ƒ
desema: ayameva ujumaggo ayamaƱjasāyano niyyāį¹‡iko niyyāti takkarassa
brahmasahavyatāyā”ti.

 

“Taį¹ƒ kimmaƱƱasi vāseį¹­į¹­ha, nanu evaį¹ƒ sante tevijjānaį¹ƒ brāhmaį¹‡Änaį¹ƒ appāį¹­ihÄ«rakataį¹ƒ bhāsitaį¹ƒ sampajjatÄ«?”Ti.

 

“Addhā kho bho gotama evaį¹ƒ satte tevijjānaį¹ƒ brāhmaį¹‡Änaį¹ƒ appāį¹­Ä«hÄ«rakataį¹ƒ bhāsitaį¹ƒ sampajjatÄ«”ti.

 

17. “Sādhu vāseį¹­į¹­ha. Te vata vāseį¹­į¹­ha tevijjā brāhmaį¹‡Ä yaį¹ƒ na jānanti
yaį¹ƒ na passanti tassa sahavyatāya maggaį¹ƒ desessanti: āyameva ujumaggo
ayamaƱjasāyano niyyāį¹‡iko niyyāni takkarassa brahmasabhavyatāyāti netaį¹ƒ
į¹­hānaį¹ƒ vijjatÄ«’ti.

 

[BJT Page 604] [\x 604/]

 

18. Seyyathāpi vāseį¹­į¹­ha puriso evaį¹ƒ vadeyya: ahaį¹ƒ kho yā imasmiį¹ƒ
janapade janapadakalyāį¹‡i, taį¹ƒ icchāmi taį¹ƒ kāmemÄ«ti. Tamenaį¹ƒ evaį¹ƒ
vadeyyuį¹ƒ: ambho purisa, yaį¹ƒ tvaį¹ƒ janapadakalyāį¹‡iį¹ƒ icchasi kāmesi, jānāsi
taį¹ƒ janapadakalyāį¹‡iį¹ƒ khattayÄ«1 vā brāhmaį¹‡Ä«2 vā vessÄ«3 vā suddÄ«4 vā?’Ti
iti puį¹­į¹­ho ‘no’ti vadeyya tamenaį¹ƒ evaį¹ƒ vadeyyuį¹ƒ: “ambho purisa yaį¹ƒ tvaį¹ƒ
janapadakalyāį¹‡iį¹ƒ na jānāsi, na passasi, [PTS Page 242]
[\q 242/] evaį¹ƒnāmā vā evaį¹ƒgottā vā, dÄ«ghā vā rassā vā majjhimā vā
kāįø·Ä« vā sāmā vā maį¹…guracchavÄ« vā’ti, amukasmiį¹ƒ gāme vā nigame vā nagare
vā”ti. Iti puį¹­į¹­ho ‘no’ti vadeyya. Tamenaį¹ƒ evaį¹ƒ vadeyyuį¹ƒ: “ambho purisa
yaį¹ƒ tvaį¹ƒ na jānāsi, na passasi, taį¹ƒ tvaį¹ƒ icchasi kāmesÄ«”ti. Iti puį¹­į¹­ho
‘āmo’ti vadeyya. Taį¹ƒ kimmaƱƱasi vāseį¹­į¹­ha nanu evaį¹ƒ sante tassa purisassa
appāį¹­ihÄ«rakataį¹ƒ bhāsitaį¹ƒ sampajjatÄ«?”Ti.

 

“Addhā kho bho gotama tassa purisassa appāį¹­Ä«bhÄ«rakataį¹ƒ bhāsitaį¹ƒ sampajjatÄ«”ti.

 

19. Evameva kho vāseį¹­į¹­ha na kira tevijjehi brāhmaį¹‡ehi brahmā sakkhi
diį¹­į¹­ho. Napi kira tevijjānaį¹ƒ brāhmaį¹‡Änaį¹ƒ ācariyehi brahmā sakkhi diį¹­į¹­ho.
Napi kira tevijjānaį¹ƒ brāhmaį¹‡Änaį¹ƒ ācariyapācariyehi brahmā sakkhi
diį¹­į¹­ho. Napi kira tevijjānaį¹ƒ brāhmaį¹‡Änaį¹ƒ yāva sattamā ācariyamahayugehi
brahmā sakkhi diį¹­į¹­ho. Ye’pi kira tevijjānaį¹ƒ brahmaį¹‡Änaį¹ƒ pubbakā isayo
mantānaį¹ƒ kattāro mantānaį¹ƒ pavattāro yesamidaį¹ƒ etarahi tevijjā brāhmaį¹‡Ä
porāį¹‡aį¹ƒ mantapadaį¹ƒ gÄ«taį¹ƒ pavuttaį¹ƒ samÅ«hitaį¹ƒ tadanugāyanti tadanubhāsanti
bhāsitamanubhāsanti vācitamanuvācenti, seyyathÄ«daį¹ƒ aį¹­į¹­ako vāmako
vāmadevo vessāmitto yamataggÄ« aį¹…giraso bhāradvājo vāseį¹­į¹­ho kassapo
bhagu, te’pi na evamāhaį¹ƒsu: mayametaį¹ƒ jānāma mayametaį¹ƒ passāma yattha vā
brahmā yena vā brahmā yahiį¹ƒ vā brahmā’ti. Te vata tevijjā brāhmaį¹‡Ä
evamāhaį¹ƒsu: yaį¹ƒ na jānāma yaį¹ƒ na passāma, tassa sahavyatāya maggaį¹ƒ
desema: ayameva ujumaggo ayamaƱjasāyano niyyāį¹‡iko niyyāti takkarassa
brahmasahavyatāyā’ti. Taį¹ƒ kimmaƱƱasi vāseį¹­į¹­ha, nanu evaį¹ƒ sante
tevijjānaį¹ƒ brāhmaį¹‡Änaį¹ƒ appāį¹­ihirakataį¹ƒ bhāsitaį¹ƒ sampajjatÄ«?”Ti.

 

“Addhā kho bho gotama evaį¹ƒ sante tevijjānaį¹ƒ brāhmaį¹‡Änaį¹ƒ appāį¹­ihÄ«rakataį¹ƒ bhāsitaį¹ƒ sampajjatÄ«”ti.

 

20. Sādhu vāseį¹­į¹­ha. Te vata vāseį¹­į¹­ha, tevijjā brāhmaį¹‡Ä yaį¹ƒ na jānanti, yaį¹ƒ na passanti, tassa sahavyatāya [PTS Page 243]
[\q 243/] maggaį¹ƒ desessanti: ayameva ujumaggo ayamaƱjasāyano
niyyāį¹‡iko niyyāni takkarassa brahmasahavyatāyā’ti netaį¹ƒ į¹­hānaį¹ƒ
vijjatÄ«’ti.

 

1. Khattiyiį¹ƒ, syā.
2. Brāhmaį¹‡iį¹ƒ syā.
3. Vessiį¹ƒ, syā
4. Suddiį¹ƒ, syā

 

[BJT Page 606] [\x 606/]

 

21. Seyyathāpi vāseį¹­į¹­ha puriso cātummahāpathe nisseį¹‡iį¹ƒ kareyya pāsādassa
ārohaį¹‡Äya, tamenaį¹ƒ evaį¹ƒ vadeyyuį¹ƒ: ambho purisa yassa tvaį¹ƒ pāsādassa
ārohaį¹‡Äya nisseį¹‡iį¹ƒ karosi, jānāsi taį¹ƒ pāsādaį¹ƒ puratthimāya vā disāya
dakkhiį¹‡Äyavā disāya pacchimāya vā disāya uttarāya vā disāya, ucco vā
nÄ«co vā majjhimo vā’?Ti iti puį¹­į¹­ho ‘no’ti vadeyya, tamenaį¹ƒ evaį¹ƒ
vadeyyuį¹ƒ: ambho purisa yaį¹ƒ tvaį¹ƒ na jānāsi na passasi tassa tvaį¹ƒ
pāsādassa ārohaį¹‡Äya nisseį¹‡iį¹ƒ karosÄ«?Ti. Iti puį¹­į¹­ho ‘āmo’ti vadeyya. Taį¹ƒ
kimmaƱƱasi vāseį¹­į¹­ha, tanu evaį¹ƒ sante tassa purisassa appāį¹­ihÄ«rakataį¹ƒ
bhāsitaį¹ƒ sampajjatÄ«?Ti.

 

“Addhā kho bho gotama evaį¹ƒ sante tassa purisassa appāį¹­ihÄ«rakataį¹ƒ bhāsitaį¹ƒ sampajjatÄ«”ti.

 

22. Evameva kho vāseį¹­į¹­ha na kira tevijjahi brāhmaį¹‡ehi brahmā sakkhi
diį¹­į¹­ho napi kira tevijjānaį¹ƒ brāhmaį¹‡Änaį¹ƒ ācariyehi brahmā sakkhi diį¹­į¹­ho.
Napi kira tevijjānaį¹ƒ brāhmaį¹‡Änaį¹ƒ ācariyapācariyehi brahmā sakkhi diį¹­į¹­ho.
Napi kira tevijjānaį¹ƒ brāhmaį¹‡Änaį¹ƒ yāva sattamā ācariyamahayugehi brahmā
sakkhi diį¹­į¹­ho. Ye’pi kira tevijjānaį¹ƒ brahmaį¹‡Änaį¹ƒ pubbakā isayo mantānaį¹ƒ
kattāro mantānaį¹ƒ pavattāro yesamidaį¹ƒ etarahi tevijjā brāhmaį¹‡Ä porāį¹‡aį¹ƒ
mantapadaį¹ƒ gÄ«taį¹ƒ pavuttaį¹ƒ samÅ«hitaį¹ƒ tadanugāyanti tadanubhāsanti
bhāsitamanubhāsanti vācitamanuvācenti, seyyathÄ«daį¹ƒ: aį¹­į¹­ako vāmako
vāmadevo vessāmitto yamataggÄ« aį¹…giraso bhāradvājo vāseį¹­į¹­ho kassapo
bhagu, te’pi na evamāhaį¹ƒsu: mayametaį¹ƒ jānāma mayametaį¹ƒ passāma yattha vā
brahmā yena vā brahmā yahiį¹ƒ vā brahmā’ti. Te vata tevijjā brāhmaį¹‡Ä
evamāhaį¹ƒsu: yaį¹ƒ na jānāma yaį¹ƒ na passāma, tassa sahavyatāya [PTS Page 244]
[\q 244/] maggaį¹ƒ desema: ayameva ujumaggo ayamaƱjasāyano niyyāį¹‡iko
niyyāti takkarassa brahmasahavyatāyā’ti. Taį¹ƒ kimmaƱƱasi vāseį¹­į¹­ha, nanu
evaį¹ƒ sante tevijjānaį¹ƒ brāhmaį¹‡Änaį¹ƒ appāį¹­ihirakataį¹ƒ bhāsitaį¹ƒ
sampajjatÄ«?”Ti.

 

“Addhā kho bho gotama evaį¹ƒ sante tevijjānaį¹ƒ brāhmaį¹‡Änaį¹ƒ appāį¹­ihÄ«rakataį¹ƒ bhāsitaį¹ƒ sampajjatÄ«”ti.

 

23. Sādhu vāseį¹­į¹­ha. Te vata vāseį¹­į¹­ha, tevijjā brāhmaį¹‡Ä yaį¹ƒ na jānanti,
yaį¹ƒ na passanti, tassa sahavyatāya maggaį¹ƒ desessanti: ayameva ujumaggo
ayamaƱjasāyano niyyāį¹‡iko niyyāni takkarassa brahmasahavyatāyā’ti netaį¹ƒ
į¹­hānaį¹ƒ vijjatÄ«’ti.

 

24. Seyyathāpi vāseį¹­į¹­ha ayaį¹ƒ aciravatÄ« nadÄ« pÅ«rā udakassa samatittikā
kākapeyyā, atha puriso āgaccheyya pāratthiko pāragacesÄ« pāgāmÄ« pāraį¹ƒ
taritukāmo, so orime tÄ«re į¹­hito pārimaį¹ƒ tiraį¹ƒ avheyya: ehi pārāpāraį¹ƒ,
ehi pārapāranti, taį¹ƒ kimmaƱƱasi vāseį¹­į¹­ha api nu tassa purisassa
avhāyanahetu vā āyācanahetu vā patthanāhetu vā abhinandanahetu vā
aciravatiyā nadiyā pārimaį¹ƒ tÄ«raį¹ƒ orimaį¹ƒ tÄ«raį¹ƒ āgaccheyyā?”Ti.

 

[BJT Page 608] [\x 608/]

 

“No hidaį¹ƒ bho gotama”.

 

25. Evameva kho vāseį¹­į¹­ha tevijjā brāhmaį¹‡Ä ye dhammā brāhmaį¹‡a karaį¹‡Ä te
dhamme pahāya vattamānā, ye dhammā abrāhmaį¹‡akaraį¹‡Ä te dhamme samādāya
vattamānā evamāhaį¹ƒsu: indamavhayāma, somamahvayāma, varuį¹‡amavhayāma,
īsānamavhayāma, pajāpatimavhayāma, brahamamavhayāma, mahindamavhayāma,
yāmamavhayāmā’ti. Te vata vāseį¹­į¹­ha tevijjā [PTS Page 245]
[\q 245/] brāhmaį¹‡Ä ye dhammā brāhmaį¹‡akāraį¹‡Ä te dhamme pahāya
vattamānā, ye dhammā abrāhmaį¹‡akaraį¹‡Ä te dhamme samādāya vattamānā,
avhānahetu vā āyācanahetu vā patthanāhetu vā abhinandanahetu vā kāyassa
bhedā parammaraį¹‡Ä brahmuį¹‡o1 sahavyupagā bhavissantÄ«ti netaį¹ƒ į¹­hānaį¹ƒ
vijjati.

 

26. Seyyathāpi vāseį¹­į¹­ha ayaį¹ƒ aciravatÄ« nadÄ« pÅ«rā udakassa samatittikā
kākapeyyā, atha puriso āgaccheyya pāratthiko pāragacesÄ« pāgāmÄ« pāraį¹ƒ
taritukāmo, so orime tÄ«re daįø·hāya anduyā2 pacchābāhaį¹ƒ gāįø·habandhanaį¹ƒ
baddho, taį¹ƒ kimmaƱƱasi vāseį¹­į¹­ha, api nu so puriso aciravatiyā nadiyā
orimā tÄ«rā pārimaį¹ƒ tÄ«raį¹ƒ gaccheyyā?”Ti.

 

“No hidaį¹ƒ bho gotama”

 

27. “Evameva kho vāseį¹­į¹­ha paƱcime kāmaguį¹‡Ä ariyassa vinaye andÅ«’ti’pi
vuccanti bandhanantipi vuccanti. Katame paƱca? CakkhuviƱƱeyya rÅ«pā iį¹­į¹­hā
kantā manāpā piyarÅ«pā kāmÅ«pasaį¹ƒhitā rajanÄ«yā. SotaviƱƱeyyā saddā iį¹­į¹­hā
kantā manāpā piyarÅ«pā kāmÅ«pasaį¹ƒhitā rajanÄ«yā. Ghāį¹‡aviƱƱeyyā gandhā iį¹­į¹­hā
kantā manāpā piyarÅ«pā kāmÅ«pasaį¹ƒhitā rajanÄ«yā. JivhāviƱƱeyyā rasā iį¹­į¹­hā
kantā manāpā piyarÅ«pā kāmÅ«pasaį¹ƒhitā rajanÄ«yā. KāyaviƱƱeyya phoį¹­į¹­habbā
iį¹­į¹­hā kantā manāpā piyarÅ«pā kāmÅ«pasaį¹ƒhitā rajanÄ«yā. Ime kho vāseį¹­į¹­ha
paƱca kāmaguį¹‡Ä ariyassa vinaye andÅ«ti’pi vuccanti bandhananti’pi
vuccanti. Ime kho vāseį¹­į¹­ha paƱcakāmaguį¹‡e tevijjā brāhmaį¹‡Ä gathitā
mucchitā ajjhopannā anādÄ«navadassāvino anissaraį¹‡apaƱƱā paribhuƱjanti.

 

28. Te vata vāseį¹­į¹­ha tevijjā brāhmaį¹‡Ä ye dhammā brāhmaį¹‡akaraį¹‡Ä te dhamme pahāya vattamānā, ye [PTS Page 246]
[\q 246/] dhammā abrāhmaį¹‡akaraį¹‡Ä te dhamme samādāya vattamānā,
paƱcakāmaguį¹‡e gathitā mucchitā ajjhopannā anādÄ«navadassāvino
anissaraį¹‡apaƱƱā paribhuƱjannā kāmandubandhanabaddhā kāyassa bhedā
parammaraį¹‡Ä brahmuno sabhavyupagā bhavissantÄ«ti netaį¹ƒ į¹­hānaį¹ƒ vijjati.

 

1. Brahmānaį¹ƒ [PTS.]
2. Rajjuyā, syā.

 

[BJT Page 610] [\x 610/]

 

29. Seyyathāpi vāseį¹­į¹­ha ayaį¹ƒ aciravatÄ« nadÄ« pÅ«rā udakassa samatittikā
kākapeyyā, atha puriso āgaccheyya pāratthiko pāragavesÄ« pāragāmÄ« pāraį¹ƒ
taritukamo, so orime tÄ«re sasÄ«saį¹ƒ pārupitvā nipajjeyya, taį¹ƒ kimmaƱƱasi
vāseį¹­į¹­ha, api nu so puriso aciravatiyā nadiyā orimā tÄ«rā pārimaį¹ƒ tÄ«raį¹ƒ
gaccheyyā ti.

 

“No hidaį¹ƒ bho gotama”

 

30. Evameva kho vāseį¹­į¹­ha paƱcime nÄ«varaį¹‡Ä ariyassa vinaye āvaraį¹‡Ä’ti’pi
vuccanti, nÄ«varaį¹‡Ä’ti’pi vuccanti, onāhā’ti’pi vuccanti.
Pariyonāhā’ti’pi vuccanti. Katame paƱca? KāmacchandanÄ«varaį¹‡aį¹ƒ
vyāpādanÄ«varaį¹‡aį¹ƒ thinamiddhanÄ«varaį¹‡aį¹ƒ uddhaccakukkuccanÄ«varaį¹‡aį¹ƒ
vicikicchānÄ«varaį¹‡aį¹ƒ. Ime kho vāseį¹­į¹­ha paƱcanÄ«varaį¹‡Ä ariyassa vinaye
āvaraį¹‡Ä’ti’pi vuccanti, nÄ«varaį¹‡Ä’ti’pi vuccanti, onāhā’ti’pi vuccanti,
pariyonāhā’ti’pi vuccanti. Imehi kho vāseį¹­į¹­ha paƱcahi nÄ«varaį¹‡ehi tevijjā
brāhmaį¹‡Ä āvuį¹­Ä nivuį¹­Ä ovuį¹­Ä1 pariyonaddhā. Te vata vāseį¹­į¹­ha tevijjā
brāhmaį¹‡Ä ye dhammā brāhmaį¹‡akaraį¹‡Ä te dhamme pahāya vattamānā, ye dhammā
abrāhmaį¹‡akaraį¹‡Ä te dhamme samādāya vattamānā, paƱca nÄ«varaį¹‡ehi āvuį¹­Ä
nivuį¹­Ä ovuį¹­Ä pariyonaddhā kāyassa bhedā parammaraį¹‡Ä brahmuį¹‡o [PTS Page 247] [\q 247/] sahavyupagā bhavissanti’ti netaį¹ƒ į¹­hānaį¹ƒ vijjati.

 

31. Taį¹ƒ kimmaƱƱasi vāseį¹­į¹­ha, kinti te sutaį¹ƒ brāhmaį¹‡Änaį¹ƒ vuddhānaį¹ƒ mahallakānaį¹ƒ ācariyapācariyānaį¹ƒ bhāsamānānaį¹ƒ:

 

“Sapariggaho vā brahmā apariggaho vā”ti.

 

“Apariggaho bho gotama. ”

 

“Saveracitto vā averacitto vā?”Ti.

 

“Averacitto bho gotama. ”

 

“Savyāpajjhacitto vā avyapajjhacitto vā?”Ti.

 

“Avyāpajjhacitto bho gotama. ”

 

“Saį¹…kiliį¹­į¹­hacitto vā asaį¹…kiliį¹­į¹­hacitto vā?”Ti.

 

“Asaį¹…kiliį¹­į¹­hacitto bho gotama. ”

 

1. Avutā nivutā ophuį¹­Ä, kesuci.

 

[BJT Page 612] [\x 612/]

 

“Vasavatti vā avasavattÄ« vā?”Ti.

 

“Vasavatti bho gotama. ”

 

32. Taį¹ƒ kimmaƱƱasi vāseį¹­į¹­ha, sapariggahā vā tevijjā brāhmaį¹‡Ä apariggahā vā?”Ti.

 

“Sapariggahā bho gotama. ”

 

“Saveracittā vā averacittā vā?”Ti.

 

“Saveracittā bho gotama. ”

 

“Savyāpajjhacittā vā avyāpajjhacittā vā?”Ti.

 

“Savyāpajjhacittā bho gotama. ”

 

“Saį¹…kiliį¹­į¹­hacittā vā asaį¹…kiliį¹­į¹­hacittā vā?”Ti.

 

“Saį¹…kiliį¹­į¹­hacittā bho gotama. ”

 

“VasavattÄ« vā avasavattÄ« vā?”Ti.

 

“AvasavattÄ« bho gotama. ”

 

33. Iti kira vāseį¹­į¹­ha sapariggahā tevijjā brāhmaį¹‡Ä. Apariggaho brahmā.
Api nu kho sapariggahānaį¹ƒ tevijjānaį¹ƒ brāhmaį¹‡Änaį¹ƒ apariggahena brahmunā
saddhiį¹ƒ saį¹ƒsandati sametÄ«?”Ti.

 

“No hidaį¹ƒ bho gotama. ”

 

Sādhu vāseį¹­į¹­ha. Te vata vāseį¹­į¹­ha sapariggahā tevijjā brāhmaį¹‡Ä kāyassabhedā parammaraį¹‡Ä apariggahassa [PTS Page 248] [\q 248/] brahmuno sahavyupagā bhavissantÄ«ti netaį¹ƒ į¹­hānaį¹ƒ vijjati.

 

34. Iti kira vāseį¹­į¹­ha saveracittā tevijjā brāhmaį¹‡Ä. Averacitto brahmā.
Api nukho averacittānaį¹ƒ tevijjāį¹ƒ brāhmaį¹‡Änaį¹ƒ averacittena brahmunā
saddhiį¹ƒ saį¹ƒsandati sametÄ«?”Ti.

 

“No hidaį¹ƒ bho gotama. ”

 

Sādhu vāseį¹­į¹­ha. Te vata vāseį¹­į¹­ha saceracittā tevijjā brāhmaį¹‡Ä
kāyassabhedā parammaraį¹‡Ä avera cittassa brahmuno sahavyupagā
bhavissantÄ«ti netaį¹ƒ į¹­hānaį¹ƒ vijjati.

 

[BJT Page 614] [\x 614/]

 

35. Iti kira vāseį¹­į¹­ha savyāpajjhacittā tevijjā brāhmaį¹‡Ä. Avyāpajjhacitto
brahmā. Api nukho savyāpajjhacittānaį¹ƒ tevijjānaį¹ƒ brahmaį¹‡Änaį¹ƒ
avyāpajjhacittena brahmunā saddhiį¹ƒ saį¹ƒsandati sametÄ«?”Ti.

 

“No hidaį¹ƒ bho gotama. ”

 

Sādhu vāseį¹­į¹­ha. Te vata vāseį¹­į¹­ha savyāpajjhacittā tevijjā brāhmaį¹‡Ä
kāyassa bhedāparammaraį¹‡Ä avyāpajjhacittassa brahmuno sahavyupagā
bhavissantiti netaį¹ƒ į¹­hānaį¹ƒ vijjati.

 

36. Iti kira vāseį¹­į¹­ha saį¹ƒkiliį¹­į¹­hacittā tevijjā brāhmaį¹‡Ä.
Asaį¹ƒkiliį¹­į¹­hacitto brahmā. Api nu kho saį¹ƒkiliį¹­į¹­hacittānaį¹ƒ tevijjānaį¹ƒ
brāhmaį¹‡Änaį¹ƒ asaį¹ƒkiliį¹­į¹­hacittena brahmunā saddhiį¹ƒ saį¹ƒsandati sametÄ«?”Ti.

 

“No hidaį¹ƒ bho gotama. ”

 

Sādhu vāseį¹­į¹­ha. Te vata vāseį¹­į¹­ha saį¹ƒkiliį¹­į¹­hacittā tevijjā brāhmaį¹‡Ä
kāyassa bhedā parammaraį¹‡Ä asaį¹ƒkiliį¹­į¹­hacittassa buhmuno sahavyupagā
bhavissantÄ«ti netaį¹ƒ į¹­hānaį¹ƒ vijjati.

 

37. Iti kira vāseį¹­į¹­ha avasavattÄ« tevijjā brāhmaį¹‡Ä. VasavattÄ« brahmā. Api
nu kho avasavattÄ«naį¹ƒ tevijjānaį¹ƒ brāhmaį¹‡Änaį¹ƒ vasavattinā brahmuno
saddhiį¹ƒ saį¹ƒsandati sametÄ«?’Ti.

 

“No hidaį¹ƒ bho gotama”.

 

Sādhu vāseį¹­į¹­ha. Te vata vāseį¹­į¹­ha avasavatti tevijjā brāhmaį¹‡Ä kāyassa
bhedā parammaraį¹‡Ä vasavattissa brahmuno sahavyupagā bhavissantÄ«ti netaį¹ƒ
į¹­hānaį¹ƒ vijjati.
Idha kho pana te vāseį¹­į¹­ha tevijjā brāhmaį¹‡Ä āsÄ«ditvā saį¹ƒsÄ«danti,
saį¹ƒsÄ«ditvā visādaį¹ƒ vā pāpuį¹‡anti. Sukkhataraį¹‡aį¹ƒ1 maƱƱe pataranti. Tasmā
idaį¹ƒ tevijjānaį¹ƒ brāhmaį¹‡Änaį¹ƒ tevijjaį¹ƒ2 iraį¹‡anti’pi3 vuccati. Tevijjaį¹ƒ
vipinanti’pi vuccati. Tevijjaį¹ƒ vyasananti’pi vuccatÄ«”ti.

 

38. Evaį¹ƒ vutte vāseį¹­į¹­ho māį¹‡avo bhagavantaį¹ƒ etadavoca: “sutaį¹ƒ me taį¹ƒ bho
gotama, samaį¹‡o gotamo brahmuno sahavyatāya maggaį¹ƒ jānātÄ«”ti.

 

Tiį¹ƒ kimmaƱƱasi vāseį¹­į¹­ha āsanena ito manasākaį¹­aį¹ƒ, nayito dÅ«re manasākaį¹­anti?”

 

“Evaį¹ƒ bho gotama. Āsanena ito manasākaį¹­aį¹ƒ. Nayito dÅ«re manasākaį¹­anti. ”

 

1. Sukkhataraį¹ƒ, kesuci.
2. Tevijjā, bahusu.
3. ÄŖraį¹‡aį¹ƒ, dÄ«ghaį¹­Ä«kā.

 

[BJT Page 616] [\x 616/]

 

39. Taį¹ƒ kimmaƱƱasi vāseį¹­į¹­ha, idhassa puriso manasākaį¹­e jātavaddho, tamenaį¹ƒ manasākaį¹­ato tāvadeva [PTS Page 249]
[\q 249/] avasaį¹­aį¹ƒ manasākaį¹­assa maggaį¹ƒ puccheyyuį¹ƒ, siyā nu kho
vāseį¹­į¹­ha tassa purisassa manasākaį¹­e jātavaddhassa manasākaį¹­assa maggaį¹ƒ
puį¹­į¹­hassa dandhāyitattaį¹ƒ vā vitthāyitattaį¹ƒ vā?Ti.

 

“No hidaį¹ƒ bho gotama. Taį¹ƒ kissa hetu? Asu hi bho gotama puriso
manasākaį¹­e jātavaddho. Tassa sabbāneva manasākaį¹­assa maggāni
suviditānÄ«”ti.

 

40. “Siyā kho vāseį¹­į¹­ha tassa purisassa manasākaį¹­e jatavaddhassa
manasākaį¹­assa maggaį¹ƒ puį¹­į¹­hassa dandhāyitattaį¹ƒ vā vitthāyitattaį¹ƒ vā,
nattheva tathāgatassa brahmaloke vā brahmalokagāminiyā vā paį¹­ipadāya
puį¹­į¹­hassa dandhāyitattaį¹ƒ vā vitthāyitattaį¹ƒ vā. BrahmānaƱcāhaį¹ƒ vāseį¹­į¹­ha
pajānāmi brahmalokaƱca brahmalokagāminiƱca paį¹­ipadaį¹ƒ. Yathāpaį¹­ipanno
brahmalokaį¹ƒ upapanno, taƱcapajānāmÄ«”ti.

 

41. Evaį¹ƒ vutte vāseį¹­į¹­ho māį¹‡avo bhagavantaį¹ƒ etadavoca: “sutaį¹ƒ metaį¹ƒ bho
gotama ’samaį¹‡o gotamo brahmuno sahavyatāya maggaį¹ƒ desetÄ«’ti. Sādhu no
bhavaį¹ƒ gotamo brahmuno sahavyatāya maggaį¹ƒ desetu. Ullumpatu bhavaį¹ƒ
gotamo brāhmaį¹‡iį¹ƒ paja”nti. “Tena hi vāseį¹­į¹­ha suį¹‡Ähi. Sādhukaį¹ƒ
manasikarohi. BhāsissāmÄ«”ti.

 

“Tena hi vāseį¹­į¹­ha suį¹‡Ähi. Sādhukaį¹ƒ manasikarohi. BhāsissāmÄ«”ti.

 

‘Evaį¹ƒ bho’ti kho vāseį¹­į¹­ho māį¹‡avo bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca:

 

42. Idha vāseį¹­į¹­ha tathāgato loko uppajjati arahaį¹ƒ sammāsambuddho vijjācaraį¹‡asampanno sugato lokavidÅ« [PTS Page 250]
[\q 250/] anuttaro purisadammasārathÄ« satthā devamanussānaį¹ƒ buddho
bhagavā. So imaį¹ƒ lokaį¹ƒ sadevakaį¹ƒ samārakaį¹ƒ sabrahmakaį¹ƒ
sassamaį¹‡abrāhmaį¹‡iį¹ƒ pajaį¹ƒ sadevamanussaį¹ƒ sayaį¹ƒ abhiƱƱā sacchikatvā
pavedeti. So dhammaį¹ƒ deseti ādikalyāį¹‡aį¹ƒ majjhekalyāį¹‡aį¹ƒ
pariyosānakalyāį¹‡aį¹ƒ sātthaį¹ƒ sabyaƱjanaį¹ƒ kevalaparipuį¹‡į¹‡aį¹ƒ parisuddhaį¹ƒ.
Brahmacariyaį¹ƒ pakāseti.

 

[BJT Page 618] [\x 618/]

 

43(29). Taį¹ƒ dhammaį¹ƒ suį¹‡Äti gahapati vā gahapatiputto vā aƱƱatarasmiį¹ƒ vā
kule paccājāto. So taį¹ƒ dhammaį¹ƒ sutvā tathāgate saddhaį¹ƒ paį¹­ilabhati. So
tena saddhāpaį¹­ilābhena samannāgato iti paį¹­isaį¹ƒcikkhati: ’sambādho
gharāvaso rajāpatho1. Abbhokāso pabbajjā. Nayidaį¹ƒ sukaraį¹ƒ agāraį¹ƒ
ajjhāvasatā ekantaparipuį¹‡į¹‡aį¹ƒ ekantaparisuddhaį¹ƒ saį¹ƒkhalikhitaį¹ƒ
brahmacariyaį¹ƒ carituį¹ƒ. YannÅ«nāhaį¹ƒ kesamassuį¹ƒ ohāretvā kāsāyāni vatthāni
acchādetvā agārasmā anagāriyaį¹ƒ pabbajeyya’nti.

 

1. Rajopatho, katthaci.

 

44. So aparena samayena appaį¹ƒ vā bhogakkhandhaį¹ƒ pahāya mahantaį¹ƒ vā
bhogakkhandhaį¹ƒ pahāya appaį¹ƒ vā Ʊātiparivaį¹­į¹­aį¹ƒ pahāya mahantaį¹ƒ vā
Ʊātiparivaį¹­į¹­aį¹ƒ pahāya kesamassuį¹ƒ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā
agārasmā anagāriyaį¹ƒ pabbajati. So evaį¹ƒ pabbajito samāno
pātimokkhasaį¹ƒvarasaį¹ƒvuto viharati ācāragocarasampanno aį¹‡umattesu vajjesu
bhayadassāvī. Samādāya sikkhati sikkhāpadesu kāyakammavacīkammena
samannāgato kusalena. Parisuddhājīvo sīlasampanno indriyesu guttadvāro
bhojane mattaĆ±Ć±Å« satisampajaƱƱesu samannāgato santuį¹­į¹­ho.

 

45(29). KathaƱca vāseį¹­į¹­ha bhikkhu sÄ«lasampanno hoti? Idha vāseį¹­į¹­ha
bhikkhu pāį¹‡Ätipātaį¹ƒ pahāya pāį¹‡Ätipātā paį¹­ivirato hoti nihitadaį¹‡įøo
nihitasattho lajjÄ« dayāpanno. Sabbapāį¹‡abhÅ«tahitānukampÄ« viharati.
Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

Adinnādānaį¹ƒ pahāya adinnādānā paį¹­ivirato hoti dinnādāyÄ« dinnapāį¹­ikaį¹…khÄ«.
Athenena sucibhÅ«tena attanā viharati. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

Abrahmacariyaį¹ƒ pahāya brahmacārÄ« hoti ārācārÄ«1 virato methunā gāmadhammā. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

Musāvādaį¹ƒ pahāya musāvādā paį¹­ivirato hoti saccavādÄ« saccasandho theto2
paccayiko avisaį¹ƒvādako lokassa. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

Pisuį¹‡aį¹ƒ vācaį¹ƒ3 pahāya pisuį¹‡Äya vācāya paį¹­ivirato hoti. Ito sutvā na
amutra akkhātā imesaį¹ƒ bhedāya. Amutra vā sutvā na imesaį¹ƒ akkhātā amÅ«saį¹ƒ
bhedāya. Iti bhinnānaį¹ƒ vā sandhātā, sahitānaį¹ƒ vā anuppadātā4
samaggārāmo5 samaggarato samagganandiį¹ƒ samaggakaraį¹‡iį¹ƒ vācaį¹ƒ bhāsitā
hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

1.Rājapatho,katthaci. 2.Anācāri,machasaį¹ƒ. 3.į¹¬heto,syā. 4.Pemaniyā,machasaį¹ƒ.

 

[BJT Page 620] [\x 620/]
Pharusaį¹ƒ vācaį¹ƒ6 pahāya pharusāya vācāya paį¹­ivirato hoti. Yā sā vācā neįø·Ä
kaį¹‡į¹‡asukhā pemanÄ«yā7 hadayaį¹…gamā porÄ« bahujanakantā bahujanamanāpā,
tathārÅ«paį¹ƒ8 vācaį¹ƒ bhāsitā hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

Samphappalāpaį¹ƒ pahāya samphappalāpā paį¹­ivirato hoti kālavādÄ« bhÅ«tavādÄ«
atthavādÄ« dhammavādÄ« vinayavādÄ«. Nidhānavatiį¹ƒ vācaį¹ƒ bhāsitā hoti kālena
sāpadesaį¹ƒ pariyantavatiį¹ƒ atthasaƱhitaį¹ƒ. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

1. Anācāri, machasaį¹ƒ.
2. į¹¬heto, syā.
3. Pisuį¹‡Ävācaį¹ƒ, [PTS.]
4. Anuppādātā, [PTS.]
5. Samaggarāmo, machasaį¹ƒ.
6. Pharusāvācaį¹ƒ, [PTS.] Sitira
7. Pemaniyā, machasaį¹ƒ. 8. EvarÅ«piį¹ƒ. [PTS.] Sitira.
46(30). BÄ«jagāmabhÅ«tagāmasamārambhā1 paį¹­ivirato hoti. Ekabhattiko2 hoti
rattÅ«parato3 paį¹­ivirato4 vikālabhojanā. NaccagÄ«tavāditavisÅ«kadassanā5
paį¹­ivirato hoti. Mālāgandhavilepanadhāraį¹‡amaį¹‡įøanavibhusanaį¹­į¹­hānā
paį¹­ivirato hoti. Uccāsayanamahāsayanā paį¹­ivirato hoti.
JātarÅ«parajatapaį¹­iggahaį¹‡Ä6 paį¹­ivirato hoti. ĀmakadhaƱƱapaį¹­iggahaį¹‡Ä6
paį¹­ivirato hoti. Āmakamaį¹ƒsapaį¹­iggahaį¹‡Ä6 paį¹­ivirato hoti.
Itthikumārikapaį¹­iggahaį¹‡Ä6 paį¹­ivirato hoti. Dāsidāsapaį¹­iggahaį¹‡Ä6
paį¹­ivirato hoti. Ajeįø·akapaį¹­iggahaį¹‡Ä6 paį¹­ivirato hoti.
Kukkuį¹­asÅ«karapaį¹­iggahaį¹‡Ä6 paį¹­ivirato hoti. Hatthigavassavaįø·avā7
paį¹­iggahaį¹‡Ä paį¹­ivirato hoti. Khettavatthupaį¹­iggahaį¹‡Ä paį¹­ivirato hoti.
DÅ«teyyapaheį¹‡a8 gamanānuyogā paį¹­ivirato hoti. Kayavikkayā paį¹­ivirato
hoti. TulākÅ«į¹­akaį¹ƒsakÅ«į¹­amānakÅ«į¹­Ä9 paį¹­ivirato hoti.
Ukkoį¹­anavaƱcananikatisāci10 yogā paį¹­ivirato hoti.
Chedanavadhabandhanaviparāmosaālopasahasākārā11 paį¹­ivirato hoti.
Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

CullasÄ«laį¹ƒ12 niį¹­į¹­hitaį¹ƒ

 

47(31). Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ bÄ«jagāmabhÅ«tagāmasamārambhaį¹ƒ13 anuyuttā viharanti,
seyyathÄ«daį¹ƒ: mÅ«labÄ«jaį¹ƒ khandhabÄ«jaį¹ƒ phalubÄ«jaį¹ƒ14 aggabÄ«jaį¹ƒ
bijabÄ«jameva15 paƱcamaį¹ƒ. Iti vā itievarÅ«pā16
bÄ«jagāmabhÅ«tagāmasamārambhā17 paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

1.EvarÅ«piį¹ƒ,katthaci [BJT Page 622] [\x 622/]
32. 48(32) Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ sannidhikāraparibhogaį¹ƒ anuyuttā viharanti,
seyyathÄ«daį¹ƒ: annasannidhiį¹ƒ pānasannidhiį¹ƒ vatthasannidhiį¹ƒ yānasannidhiį¹ƒ
sayanasannidhiį¹ƒ gandhasannidhiį¹ƒ āmisasannidhiį¹ƒ. Iti vā iti evarÅ«pā
sannidhikāraparibhogā paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

1. Samārabbhā, machasaį¹ƒ.
2. Ekaį¹ƒ bhattiko, machasaį¹ƒ.
3. Rattuparato, machasaį¹ƒ.
4. Virato, the. Se.
5. VisÅ«kaį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
6. Pariggahaį¹‡Ä, (sabbattha)
7. Gavassaį¹ƒ, se. Vaįø·avaį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
8. Pahiį¹‡a, sÄ«mu. Machasa. Syā.
9. KÅ«į¹­aį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
10. Sāvi, machasaį¹ƒ.
11. Sahasaį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
12. CÅ«įø·a sÄ«laį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
13. Samārabbhā, machasaį¹ƒ.
14. Phalaį¹ƒ, se. Phaluį¹ƒ, si. The.
15. Bija bÄ«jaį¹ƒ eva. The.
16. Iti evarupā, kesuci.
17. Samārabbhā, machasaį¹ƒ.

 

49(33). Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ visÅ«kadassanaį¹ƒ anuyuttā viharanti, seyyathÄ«daį¹ƒ:
naccaį¹ƒ gÄ«taį¹ƒ vāditaį¹ƒ pekkhaį¹ƒ akkhātaį¹ƒ pāį¹‡issaraį¹ƒ vetālaį¹ƒ kumbhathÅ«naį¹ƒ
sobhanakaį¹ƒ1 caį¹‡įøÄlaį¹ƒ vaį¹ƒsaį¹ƒ dhopanakaį¹ƒ2 hatthiyuddhaį¹ƒ assayuddhaį¹ƒ
mahisayuddhaį¹ƒ3 usabhayuddhaį¹ƒ ajayuddhaį¹ƒ meį¹‡įøayuddhaį¹ƒ4 kukkuį¹­ayuddhaį¹ƒ
vaį¹­į¹­akayuddhaį¹ƒ daį¹‡įøayuddhaį¹ƒ muį¹­į¹­hiyuddhaį¹ƒ5 nibbuddhaį¹ƒ uyyodhikaį¹ƒ
balaggaį¹ƒ senābyÅ«haį¹ƒ aį¹‡Ä«kadassanaį¹ƒ6. Iti vā iti evarÅ«pā visÅ«kadassanā
paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

50(34). Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ jÅ«tappamādaį¹­į¹­hānānuyogaį¹ƒ anuyuttā viharanti,
seyyathÄ«daį¹ƒ: aį¹­į¹­hapadaį¹ƒ dasapadaį¹ƒ ākāsaį¹ƒ parihārapathaį¹ƒ santikaį¹ƒ
khalikaį¹ƒ ghaį¹­ikaį¹ƒ salākahatthaį¹ƒ akkhaį¹ƒ paį¹…gacÄ«raį¹ƒ vaį¹…kakaį¹ƒ mokkhacikaį¹ƒ
ciį¹…gulakaį¹ƒ pattāįø·hakaį¹ƒ rathakaį¹ƒ dhanukaį¹ƒ akkharikaį¹ƒ manesikaį¹ƒ
yathāvajjaį¹ƒ. Iti vā iti evarÅ«pā jÅ«tappamādaį¹­į¹­hānānuyogā paį¹­ivirato hoti.
Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

51(35). Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ uccāsayanamahāsayanaį¹ƒ anuyuttā viharanti,
seyyathÄ«daį¹ƒ: āsandiį¹ƒ pallaį¹…kaį¹ƒ gonakaį¹ƒ cittakaį¹ƒ paį¹­ikaį¹ƒ paį¹­alikaį¹ƒ
tÅ«likaį¹ƒ vikatikaį¹ƒ uddalomiį¹ƒ ekantalomiį¹ƒ kaį¹­į¹­hissaį¹ƒ koseyyaį¹ƒ kuttakaį¹ƒ
hatthattharaį¹ƒ assattharaį¹ƒ rathattharaį¹ƒ ajinappaveį¹‡iį¹ƒ
kādalimigapavarapaccattharaį¹‡aį¹ƒ sauttaracchadaį¹ƒ ubhatolohitakÅ«padhānaį¹ƒ.
Iti vā iti evarÅ«pā uccāsayanamahāsayanā paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti
sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

1. Sobhanagarakaį¹ƒ, katthaci. Sobhanakarakaį¹ƒ, [PTS.] Sobhanagharakaį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
2. Dhovanaį¹ƒ, katthaci. Dhopanaį¹ƒ, sitira.
3. Mahiį¹ƒsaį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
4. Meį¹‡įøakaį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
5. SÄ«hala potthakesu na dissati.
6. Anīka - kesuci.

 

[BJT Page 624] [\x 624/]
52(36). Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ maį¹‡įøanavibhusanaį¹­į¹­hānānuyogaį¹ƒ anuyuttā viharanti,
seyyathÄ«daį¹ƒ: ucchādanaį¹ƒ parimaddanaį¹ƒ nahāpanaį¹ƒ sambāhanaį¹ƒ ādāsaį¹ƒ aƱjanaį¹ƒ
mālāvilepanaį¹ƒ mukhacuį¹‡į¹‡akaį¹ƒ1 mukhalepanaį¹ƒ2 hatthabandhaį¹ƒ sikhābandhaį¹ƒ
daį¹‡įøakaį¹ƒ nāįø·ikaį¹ƒ khaggaį¹ƒ chattaį¹ƒ citrÅ«pāhanaį¹ƒ uį¹‡hÄ«saį¹ƒ maį¹‡iį¹ƒ vālavÄ«janiį¹ƒ
odātāni vatthāni dīghadasāni. Iti vā iti evarūpā
maį¹‡įøanavibhusanaį¹­į¹­hānānuyogā paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

53(37). Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ tiracchānakathaį¹ƒ anuyuttā viharanti, seyyathÄ«daį¹ƒ:
rājakathaį¹ƒ corakathaį¹ƒ mahāmattakathaį¹ƒ senākathaį¹ƒ bhayakathaį¹ƒ
yuddhakathaį¹ƒ annakathaį¹ƒ pānakathaį¹ƒ vatthakathaį¹ƒ sayanakathaį¹ƒ mālākathaį¹ƒ
gandhakathaį¹ƒ Ʊātikathaį¹ƒ yānakathaį¹ƒ gāmakathaį¹ƒ nigamakathaį¹ƒ nagarakathaį¹ƒ
janapadakathaį¹ƒ itthikathaį¹ƒ purisakathaį¹ƒ (kumārakathaį¹ƒ kumārikathaį¹ƒ)3
sÅ«rakathaį¹ƒ visikhākathaį¹ƒ kumbhaį¹­į¹­hānakathaį¹ƒ pubbapetakathaį¹ƒ
nānattakathaį¹ƒ lokakkhāyikaį¹ƒ samuddakkhāyikaį¹ƒ itibhavābhavakathaį¹ƒ. Iti vā
itievarÅ«pāya tiracchānakathāya paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti
sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

54(38). Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pā viggāhikakathaį¹ƒ anuyuttā viharanti, seyyathÄ«daį¹ƒ:
“na tvaį¹ƒ imaį¹ƒ dhammavinayaį¹ƒ ājānāsi. Ahaį¹ƒ imaį¹ƒ dhammavinayaį¹ƒ ājānāmi.
Kiį¹ƒ tvaį¹ƒ imaį¹ƒ dhammavinayaį¹ƒ ājānissasi? Micchāpaį¹­ipanno tvamasi.
Ahamasmi sammāpaį¹­ipanno. Sahitaį¹ƒ me, asahitaį¹ƒ te. Pure vacanÄ«yaį¹ƒ pacchā
avaca. Pacchā vacanÄ«yaį¹ƒ pure avaca. Āciį¹‡į¹‡aį¹ƒ4 te viparāvattaį¹ƒ. Āropito te
vādo. NiggahÄ«to tvamasi. Cara vādappamokkhāya. Nibbeį¹­hehi vā sace
pahosÄ«”ti. Iti vā itievarÅ«pāya viggāhikakathāya paį¹­ivirato hoti.
Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

55(39). Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«paį¹ƒ dÅ«teyyapahiį¹‡agamanānuyogamanuyuttā viharanti,
seyyathÄ«daį¹ƒ: raƱƱaį¹ƒ rājamahāmattānaį¹ƒ khattiyānaį¹ƒ brāhmaį¹‡Änaį¹ƒ
gahapatikānaį¹ƒ kumārānaį¹ƒ “idha gaccha. Amutrāgaccha. Idaį¹ƒ hara. Amutra
idaį¹ƒ āharā”ti. Iti vā itievarÅ«pā dÅ«teyyapahiį¹‡agamanānuyogā paį¹­ivirato
hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

1. Mukhacuį¹‡į¹‡aį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
2. Mukhālepanaį¹ƒ, sÄ«mu.
3. Marammapotthakesuyeva dissate
4. Aviciį¹‡į¹‡aį¹ƒ, kesuci.

 

[BJT Page 626] [\x 626/]
56(40). Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te kuhakā ca honti lapakā ca nemittikā ca nippesikā ca lābhena
ca lābhaį¹ƒ nijigiį¹ƒsitāro. Iti vā itievarÅ«pā kuhanalapanā paį¹­ivirato
hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

MajjhimasÄ«laį¹ƒ niį¹­į¹­hitaį¹ƒ.

 

57(41). Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ1 kappenti,
seyyathÄ«daį¹ƒ: aį¹…gaį¹ƒ nimittaį¹ƒ uppātaį¹ƒ2 supiį¹‡aį¹ƒ3 lakkhaį¹‡aį¹ƒ mÅ«sikacchinnaį¹ƒ
aggihomaį¹ƒ dabbihomaį¹ƒ thusahomaį¹ƒ taį¹‡įøulahomaį¹ƒ sappihomaį¹ƒ telahomaį¹ƒ
mukhahomaį¹ƒ lohitahomaį¹ƒ aį¹…gavijjā vatthuvijjā khattavijjā4 sivavijjā
bhūtavijjā bhurivijjā ahivijjā visavijjā vicchikavijjā mūsikavijjā
sakuį¹‡avijjā vāyasavijjā pakkajjhānaį¹ƒ5 saraparittānaį¹ƒ migacakkaį¹ƒ. Iti vā
itievarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vā paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa
hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

58(42). Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ kappenti,
seyyathÄ«daį¹ƒ: maį¹‡ilakkhaį¹‡aį¹ƒ vatthalakkhaį¹‡aį¹ƒ daį¹‡įøalakkhaį¹‡aį¹ƒ6 asilakkhaį¹‡aį¹ƒ
usulakkhaį¹‡aį¹ƒ dhanulakkhaį¹‡aį¹ƒ āvudhalakkhaį¹‡aį¹ƒ7 itthilakkhaį¹‡aį¹ƒ
purisalakkhaį¹‡aį¹ƒ kumāralakkhaį¹‡aį¹ƒ kumārilakkhaį¹‡aį¹ƒ dāsalakkhaį¹‡aį¹ƒ
dāsilakkhaį¹‡aį¹ƒ hatthilakkhaį¹‡aį¹ƒ assalakkhaį¹‡aį¹ƒ mahisalakkhaį¹‡aį¹ƒ8
usabhalakkhaį¹‡aį¹ƒ golakkhaį¹‡aį¹ƒ9 ajalakkhaį¹‡aį¹ƒ meį¹‡įøalakkhaį¹‡aį¹ƒ10
kukkuį¹­alakkhaį¹‡aį¹ƒ vaį¹­į¹­akalakkhaį¹‡aį¹ƒ godhālakkhaį¹‡aį¹ƒ kaį¹‡į¹‡ikālakkhaį¹‡aį¹ƒ
kacchapalakkhaį¹‡aį¹ƒ migalakkhaį¹‡aį¹ƒ. Iti vā itievarÅ«pāya tiracchānavijjāya
micchājÄ«vā paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

59(43). Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ kappenti
seyyathÄ«daį¹ƒ: raƱƱaį¹ƒ niyyānaį¹ƒ bhavissati, raƱƱaį¹ƒ aniyyānaį¹ƒ bhavissati,
abbhantarānaį¹ƒ raƱƱaį¹ƒ upayānaį¹ƒ bhavissati, bāhirānaį¹ƒ raƱƱaį¹ƒ apayānaį¹ƒ
bhavissati, bāhirānaį¹ƒ raƱƱaį¹ƒ upayānaį¹ƒ bhavissati, abbhantarānaį¹ƒ raƱƱaį¹ƒ
apayānaį¹ƒ bhavissati, abbhantarānaį¹ƒ raƱƱaį¹ƒ jayo bhavissati, abbhantarānaį¹ƒ
raƱƱaį¹ƒ parājayo bhavissati. Iti imassa jayo bhavissati. Imassa parājayo
bhavissati. Iti vā itievarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vā paį¹­ivirato
hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

1. JÄ«vitaį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
2. Uppādaį¹ƒ, sÄ«mu.
3. Supinaį¹ƒ, machasaį¹ƒ. Supiį¹‡akaį¹ƒ, si.
4. Khettaį¹ƒ, kesuci.
5. Pakkha, kesuci.
6. Daį¹‡įøalakkhaį¹‡aį¹ƒ satthalakkhaį¹‡aį¹ƒ, machasaį¹ƒ.
7. Āyudha, kesuci.
8. Mahiį¹ƒsa, machasaį¹ƒ.
9. Goį¹‡a, machasaį¹ƒ.
10. Meį¹‡įøaka, kesuci.

 

[BJT Page 628] [\x 628/]
60(44). Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ kappenti.
SeyyathÄ«daį¹ƒ: candaggāho bhavissati. Suriyaggāho bhavissati.
Nakkhattagāho bhavissati. Candimasuriyānaį¹ƒ pathagamanaį¹ƒ bhavissati.
Candimasuriyānaį¹ƒ uppathagamanaį¹ƒ bhavissati. Nakkhattānaį¹ƒ pathagamanaį¹ƒ
bhavissati. Nakkhattānaį¹ƒ uppathagamanaį¹ƒ bhavissati. Ukkāpāto bhavissati.
DÄ«sāįøÄho bhavissati. BhÅ«micālo bhavissati. Devadundubhi bhavissati.
Candimasuriyanakkhattānaį¹ƒ uggamanaį¹ƒ ogamanaį¹ƒ1 saį¹ƒkilesaį¹ƒ vodānaį¹ƒ
bhavissati. Evaį¹ƒvipāko candaggāho bhavissati. Evaį¹ƒvipāko suriyaggāho
bhavissati. Evaį¹ƒvipāko nakkhattaggāho bhavissati. Evaį¹ƒvipākaį¹ƒ
candimasuriyānaį¹ƒ pathagamanaį¹ƒ bhavissati. Evaį¹ƒvipākaį¹ƒ candimasuriyānaį¹ƒ
uppathagamanaį¹ƒ bhavissati. Evaį¹ƒvipākaį¹ƒ nakkhattānaį¹ƒ pathagamanaį¹ƒ
bhavissati. Evaį¹ƒvipākaį¹ƒ nakkhattānaį¹ƒ uppathagamanaį¹ƒ bhavissati.
Evaį¹ƒvipāko ukkāpāto bhavissati. Evaį¹ƒvipāko disāįøÄho bhavissati.
Evaį¹ƒvipāko bhÅ«micālo bhavissati. Evaį¹ƒvipāko devadundÅ«bhi bhavissati.
Evaį¹ƒvipāko candimasuriyanakkhattānaį¹ƒ uggamanaį¹ƒ ogamanaį¹ƒ saį¹…kilesaį¹ƒ
vodānaį¹ƒ bhavissati. Iti vā itievarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vā
paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

61(45). Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ kappenti.
SeyyathÄ«daį¹ƒ: subbuį¹­į¹­hikā bhavissati. Dubbuį¹­į¹­hikā bhavissati. Subhikkhaį¹ƒ
bhavissati. Dubbhikkhaį¹ƒ bhavissati. Khemaį¹ƒ bhavissati. Bhayaį¹ƒ
bhavissati. Rogo bhavissati. Ārogyaį¹ƒ bhavissati. Muddā gaį¹‡anā saį¹ƒkhānaį¹ƒ
kāveyyaį¹ƒ lokāyataį¹ƒ. Iti vā itievarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena
paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

62(46). Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ kappenti.
SeyyathÄ«daį¹ƒ: āvāhanaį¹ƒ vivāhanaį¹ƒ saį¹ƒvadanaį¹ƒ vivadanaį¹ƒ saį¹ƒkiraį¹‡aį¹ƒ
vikiraį¹‡aį¹ƒ subhagakaraį¹‡aį¹ƒ dubbhagakaraį¹‡aį¹ƒ viruddhagabbhakaraį¹‡aį¹ƒ
jivhānitthambhanaį¹ƒ2 hanusaį¹ƒhananaį¹ƒ hatthābhijappanaį¹ƒ hanujappanaį¹ƒ
kaį¹‡į¹‡ajappanaį¹ƒ ādāsapaƱhaį¹ƒ kumāripaƱhaį¹ƒ devapaƱhaį¹ƒ ādiccupaį¹­į¹­hānaį¹ƒ
mahatupaį¹­į¹­hānaį¹ƒ abbhujjalanaį¹ƒ sirivhāyanaį¹ƒ. Iti vā itievarÅ«pāya
tiracchānavijjāya micchājÄ«vā paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

1. Oggamanaį¹ƒ, kesuci.
2. Jivhānitthaddhanaį¹ƒ. Bahusu.

 

[BJT Page 630] [\x 630/]
63(47). Yathā vā paneke bhonto samaį¹‡abrāhmaį¹‡Ä saddhādeyyāni bhojanāni
bhuƱjitvā te evarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vena jÄ«vikaį¹ƒ kappenti.
SeyyathÄ«daį¹ƒ: santikammaį¹ƒ paį¹‡idhikammaį¹ƒ bhÅ«takammaį¹ƒ bhurikammaį¹ƒ
vassakammaį¹ƒ vossakammaį¹ƒ vatthukammaį¹ƒ vatthuparikiraį¹‡aį¹ƒ ācamanaį¹ƒ
nahāpanaį¹ƒ juhanaį¹ƒ vamanaį¹ƒ virecanaį¹ƒ uddhavirecanaį¹ƒ adhovirecanaį¹ƒ
sÄ«savirecanaį¹ƒ kaį¹‡į¹‡atelaį¹ƒ nettatappanaį¹ƒ natthukammaį¹ƒ aƱjanaį¹ƒ paccaƱjanaį¹ƒ
sālākiyaį¹ƒ sallakattiyaį¹ƒ dārakatikicchā mÅ«labhesajjānaį¹ƒ anuppadānaį¹ƒ
osadhÄ«naį¹ƒ paį¹­imokkho. Iti vā itievarÅ«pāya tiracchānavijjāya micchājÄ«vā
paį¹­ivirato hoti. Idampi’ssa hoti sÄ«lasmiį¹ƒ.

 

64(48). Sa kho1 so vāseį¹­į¹­ha bhikkhu evaį¹ƒ sÄ«lasampanno na kutoci bhayaį¹ƒ
samanupassati yadidaį¹ƒ sÄ«lasaį¹ƒvarato. Seyyathāpi vāseį¹­į¹­ha khattiyo
muddhāvasitto2 nihatapaccāmitto na kutoci bhayaį¹ƒ samanupassati yadidaį¹ƒ
paccatthikato, evameva kho vāseį¹­į¹­ha bhikkhu evaį¹ƒ sÄ«lasampanno na kutoci
bhayaį¹ƒ samanupassati yadidaį¹ƒ sÄ«lasaį¹ƒvarato. So iminā ariyena
sÄ«lakkhandhena samannāgato ajjhattaį¹ƒ anavajjasukhaį¹ƒ paį¹­isaį¹ƒvedeti. Evaį¹ƒ
kho vāseį¹­į¹­ha bhikkhu sÄ«lasampanno hoti.

 

65(49). KathaƱca vāseį¹­į¹­ha bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti? Idha
vāseį¹­į¹­ha bhikkhu cakkhunā rÅ«paį¹ƒ disvā na nimittaggāhÄ« hoti
nānubyaƱjanaggāhÄ«. Yatvādhikaraį¹‡amenaį¹ƒ cakkhundriyaį¹ƒ asaį¹ƒvutaį¹ƒ
viharantaį¹ƒ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuį¹ƒ3 tassa
saį¹ƒvarāya paį¹­ipajjati. Rakkhati cakkhundriyaį¹ƒ. Cakkhundriye saį¹ƒvaraį¹ƒ
āpajjati. Sotena saddaį¹ƒ sutvā na nimittaggāhÄ« hoti nānubyaƱjanaggāhÄ«.
Yatvādhikaraį¹‡amenaį¹ƒ sotindriyaį¹ƒ asaį¹ƒvutaį¹ƒ viharantaį¹ƒ abhijjhā domanassā
pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuį¹ƒ tassa saį¹ƒvarāya paį¹­ipajjati.
Rakkhati sotindriyaį¹ƒ. Sotindriye saį¹ƒvaraį¹ƒ āpajjati. Ghāį¹‡ena gandhaį¹ƒ
ghāyitvā na nimittaggāhÄ« hoti nānubyaƱjanaggāhÄ«. Yatvādhikaraį¹‡amenaį¹ƒ
ghāį¹‡indriyaį¹ƒ asaį¹ƒvutaį¹ƒ viharantaį¹ƒ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā
dhammā anvassaveyyuį¹ƒ tassa saį¹ƒvarāya paį¹­ipajjati. Rakkhati ghāį¹‡indriyaį¹ƒ.
Ghāį¹‡indriye saį¹ƒvaraį¹ƒ āpajjati. Jivhāya rasaį¹ƒ sāyitvā na nimittaggāhÄ«
hoti nānubyaƱjanaggāhÄ«. Yatvādhikaraį¹‡amenaį¹ƒ jivhindriyaį¹ƒ asaį¹ƒvutaį¹ƒ
viharantaį¹ƒ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuį¹ƒ3 tassa
saį¹ƒvarāya paį¹­ipajjati. Rakkhati jivhindriyaį¹ƒ. Jivhindriye saį¹ƒvaraį¹ƒ
āpajjati. Kāyena phoį¹­į¹­habbaį¹ƒ phusitvā na nimittaggāhÄ« hoti
nānubyaƱjanaggāhÄ«. Yatvādhikaraį¹‡amenaį¹ƒ kāyindriyaį¹ƒ asaį¹ƒvutaį¹ƒ viharantaį¹ƒ
abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuį¹ƒ3 tassa saį¹ƒvarāya
paį¹­ipajjati. Rakkhati kāyindriyaį¹ƒ. Kāyindriye saį¹ƒvaraį¹ƒ āpajjati. Manasā
dhammaį¹ƒ viƱƱāya na nimittaggāhÄ« hoti nānubyaƱjanaggāhÄ«.
Yatvādhikaraį¹‡amenaį¹ƒ manindriyaį¹ƒ asaį¹ƒvutaį¹ƒ viharantaį¹ƒ abhijjhā domanassā
pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuį¹ƒ3 tassa saį¹ƒvarāya paį¹­ipajjati.
Rakkhati manindriyaį¹ƒ. Manindriye saį¹ƒvaraį¹ƒ āpajjati. So iminā ariyena
indriyasaį¹ƒvarena samannāgato ajjhattaį¹ƒ abyāsekasukhaį¹ƒ paį¹­isaį¹ƒvedeti.
Evaį¹ƒ kho vāseį¹­į¹­ha bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti.

 

1. Atha kho, kesuci.
2. Muddhābhisinto, kesuci.
3. Anvāsaveyyuį¹ƒ, anvāssaveyyu, kesuci.

 

[BJT Page 632] [\x 632/]
50. KathaƱca vāseį¹­į¹­ha bhikkhu satisampajaƱƱena samannāgato hoti? Idha
vāseį¹­į¹­ha bhikkhu abhikkante paį¹­ikkante sampajānakārÄ« hoti. Ālokite
vilokite sampajānakārī hoti. SamiƱjite1 pasārite sampajānakārī hoti.
Saį¹…ghāį¹­ipattacÄ«varadhāraį¹‡e sampajānakārÄ« hoti. Asite pÄ«te khāyite sāyite
sampajānakārÄ« hoti. Uccārapassāvakamme sampajānakārÄ« hoti. Gate į¹­hite
nisinne sutte jāgarite bhāsite tuį¹‡hÄ«bhāve sampajānakārÄ« hoti. Evaį¹ƒ kho
vāseį¹­į¹­ha bhikkhu satisampajaƱƱena samannāgato hoti.

 

67(51). KathaƱca vāseį¹­į¹­ha bhikkhu santuį¹­į¹­ho hoti? Idha vāseį¹­į¹­ha bhikkhu
santuį¹­į¹­ho hoti kāyaparihāriyena cÄ«varena kucchiparihāriyena2
piį¹‡įøapātena. So yena yeneva pakkamati samādāyeva pakkamati. Seyyathāpi
vāseį¹­į¹­ha pakkhi sakuį¹‡o yena yeneva įøeti sapattabhāro’va įøeti, evameva
kho vāseį¹­į¹­ha bhikkhu santuį¹­į¹­ho hoti kāyaparihāriyena cÄ«varena
kucchiparihāriyena piį¹‡įøapātena. So yena yeneva pakkamati samādāyeva
pakkamati. Evaį¹ƒ kho vāseį¹­į¹­ha bhikkhu santuį¹­į¹­ho hoti.

 

68(52). So iminā ca ariyena sīlakkhandhena3 samannāgato iminā ca ariyena
indriyasaį¹ƒvarena samannāgato iminā ca ariyena satisampajaƱƱena
samannāgato imāya ca ariyāya santuį¹­į¹­hiyā samannāgato vivittaį¹ƒ senāsanaį¹ƒ
bhajati araƱƱaį¹ƒ rukkhamÅ«laį¹ƒ pabbataį¹ƒ kandaraį¹ƒ giriguhaį¹ƒ susānaį¹ƒ
vanapatthaį¹ƒ abbhokāsaį¹ƒ palālapuƱjaį¹ƒ. So pacchābhattaį¹ƒ
piį¹‡įøapātapaį¹­ikkanto nisÄ«dati pallaį¹…kaį¹ƒ ābhujitvā ujuį¹ƒ kāyaį¹ƒ paį¹‡idhāya
parimukhaį¹ƒ satiį¹ƒ upaį¹­į¹­hapetvā.

 

69(53). So abhijjhaį¹ƒ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati.
Abhijjhāya cittaį¹ƒ parisodheti. Byāpādapadosaį¹ƒ pahāya abyāpannacitto
viharati sabbapāį¹‡abhÅ«tahitānukampÄ«. Byāpādapadosā cittaį¹ƒ parisodheti.
ThÄ«namiddhaį¹ƒ pahāya vigatathÄ«namiddho viharati ālokasaƱƱī sato
sampajāno. ThÄ«namiddhā cittaį¹ƒ parisodheti. Uddhaccakukkuccaį¹ƒ pahāya
anuddhato viharati ajjhattaį¹ƒ vÅ«pasantacitto. Uddhaccakukkuccā cittaį¹ƒ
parisodheti. Vicikicchaį¹ƒ pahāya tiį¹‡į¹‡avicikiccho viharati akathaį¹ƒkathÄ«
kusalesu dhammesu. Vicikicchāya cittaį¹ƒ parisodheti.

 

1. SammiƱjite, kesuci.
2. Paribhārikena, sīmu.
3. Iminā sīlakkhandhena, sabbattha.

 

[BJT Page 634] [\x 634/]
54. Seyyathāpi vāseį¹­į¹­ha puriso iį¹‡aį¹ƒ ādāya kammante payojeyya, tassa te
kammantā samijjheyyuį¹ƒ, so yāni ca porāį¹‡Äni iį¹‡amÅ«lāni tāni ca
byantÄ«kareyya, siyā cassa uttariį¹ƒ avasiį¹­į¹­haį¹ƒ dārabharaį¹‡Äya, tassa
evamassa: “ahaį¹ƒ kho pubbe iį¹‡aį¹ƒ ādāya kammante payojesiį¹ƒ. Tassa me te
kammantā samijjhiį¹ƒsu. So’haį¹ƒ yāni ca porāį¹‡Äni iį¹‡amÅ«lāni tāni ca byantÄ«
akāsiį¹ƒ. Atthi ca me uttariį¹ƒ avasiį¹­į¹­haį¹ƒ dārabharaį¹‡Äyā”ti. So tatonidānaį¹ƒ
labhetha pāmojjaį¹ƒ, adhigaccheyya somanassaį¹ƒ -

 

71(55). Seyyathāpi vāseį¹­į¹­ha puriso ābādhiko assa dukkhito bāįø·hagilāno,
bhattaį¹ƒ cassa nacchādeyya, na cassa kāye balamattā, so aparena samayena
tamhā ābādhā mucceyya, bhattaƱcassa chādeyya, siyā cassa kāye balamattā,
tassa evamassa: “ahaį¹ƒ kho pubbe ābādhiko ahosiį¹ƒ dukkhito bāįø·hagilāno.
Bhattaį¹ƒ ca me nacchādesi. Nacassa me āsi kāye balamattā. So’mhi etarahi
tamhā ābādhā mutto bhattaƱca me chādeti. Atthi ca me kāye balamattā”ti.
So tato nidānaį¹ƒ labhetha pāmojjaį¹ƒ, adhigaccheyya somanassaį¹ƒ -

 

72(56). Seyyathāpi vāseį¹­į¹­ha puriso bandhanāgāre baddho assa, so aparena
samayena tamhā bandhanāgārā mucceyya sotthinā abbayena1, na cassa kiƱci
bhogānaį¹ƒ vayo, tassa evamassa: “ahaį¹ƒ kho pubbe bandhanāgāre baddho
ahosiį¹ƒ. So’mhi etarahi tamhā bandhanāgārā mutto sotthinā abbayena.
Natthi ca me kiƱci bhogānaį¹ƒ vayo”ti. So tatonidānaį¹ƒ labhetha pāmojjaį¹ƒ,
adhigaccheyya somanassaį¹ƒ -

 

73(57). Seyyathāpi vāseį¹­į¹­ha puriso dāso assa anattādhÄ«no parādhÄ«no na
yenakāmaį¹…gamo, so aparena samayena tamhā dāsabyā mucceyya attādhÄ«no
aparādhÄ«no bhujisso yenakāmaį¹…gamo, tassa evamassa: “ahaį¹ƒ kho pubbe dāso
ahosiį¹ƒ anattādhÄ«no parādhÄ«no na yenakāmaį¹…gamo, so’mhi etarahi tamhā
dāsabyā mutto attādhÄ«no aparādhÄ«no bhujisso yenakāmaį¹…gamo”ti. So
tatonidānaį¹ƒ labhetha pāmojjaį¹ƒ, adhigaccheyya somanassaį¹ƒ -

 

1. Avyayena, [PTS.]

 

74(59). Seyyathāpi vāseį¹­į¹­ha puriso sadhano sabhogo kantāraddhānamaggaį¹ƒ
paį¹­ipajjeyya dubbhikkhaį¹ƒ sappaį¹­ibhayaį¹ƒ. So aparena samayena taį¹ƒ kantāraį¹ƒ
nitthareyya, sotthinā gāmantaį¹ƒ anupāpuį¹‡eyya khemaį¹ƒ appaį¹­ibhayaį¹ƒ, tassa
evamassa: “ahaį¹ƒ kho pubbe sadhano sabhogo kantāraddhānamaggaį¹ƒ paį¹­ipajjiį¹ƒ
dubbhikkhaį¹ƒ sappaį¹­ibhayaį¹ƒ. So’mhi etarahi taį¹ƒ kantāraį¹ƒ tiį¹‡į¹‡o sotthinā
gāmantaį¹ƒ anuppatto khemaį¹ƒ appaį¹­ibhaya”nti. So tato nidānaį¹ƒ labhetha
pāmojjaį¹ƒ adhigaccheyya somanassaį¹ƒ -

 

[BJT Page 636] [\x 636/]
75(60). Evameva kho vāseį¹­į¹­ha bhikkhu yathā iį¹‡aį¹ƒ yathā rogaį¹ƒ yathā
bandhanāgāraį¹ƒ yathā dāsabyaį¹ƒ yathā kantāraddhānamaggaį¹ƒ evaį¹ƒ ime paƱca
nÄ«varaį¹‡e appahÄ«į¹‡e attani samanupassati. Seyyathāpi vāseį¹­į¹­ha ānaį¹‡yaį¹ƒ
yathā ārogyaį¹ƒ yathā bandhanā mokkhaį¹ƒ yathā bhujissaį¹ƒ yathā
khemantabhÅ«miį¹ƒ evameva kho vāseį¹­į¹­ha bhikkhu ime paƱca nÄ«varaį¹‡e pahÄ«į¹‡e
attani samanupassati.

 

76(61). Tassime paƱca nÄ«varaį¹‡e pahÄ«į¹‡e attani samanupassato pāmojjaį¹ƒ
jāyati. Pamuditassa pīti jāyati. Pītimanassa kāyo passambhati.
Passaddhakāyo sukhaį¹ƒ vedeti. Sukhino cittaį¹ƒ samādhiyati.
77. So mettāsahagatena cetasā ekaį¹ƒ disaį¹ƒ eritvā [PTS Page 251]
[\q 251/] viharati tathā dutiyaį¹ƒ tathā tatiyaį¹ƒ tathā catutthiį¹ƒ.
Iti uddhamadho tiriyaį¹ƒ sabbadhi sabbattatāya1 sabbāvantaį¹ƒ lokaį¹ƒ
mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāį¹‡ena averena
avyāpajjhena pharitvā viharati. Seyyathāpi vāseį¹­į¹­ha balavā saį¹…khadhamo
appakasireneva cātuddisaį¹ƒ sarena viƱƱāpeyya, evameva kho vāseį¹­į¹­ha evaį¹ƒ
bhāvitāya mettāya cetovimuttiyā yaį¹ƒ pamāį¹‡akataį¹ƒ kammaį¹ƒ na taį¹ƒ
tatrāvasissati, na taį¹ƒ tatrāvatiį¹­į¹­hati. Ayampi kho vāseį¹­į¹­ha brahmuno2
sahavyatāya maggo.

 

78. Puna ca paraį¹ƒ vāseį¹­į¹­ha bhikkhu karuį¹‡Äsahagatena cetasā ekaį¹ƒ disaį¹ƒ
eritvā viharati tathā dutiyaį¹ƒ tathā tatiyaį¹ƒ tathā catutthiį¹ƒ. Iti
uddhamadho tiriyaį¹ƒ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaį¹ƒ lokaį¹ƒ
karuį¹‡Äsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāį¹‡ena averena
avyāpajjhena pharitvā viharati. Seyyathāpi vāseį¹­į¹­ha saį¹…khadhamo
appakasireneva cātuddisaį¹ƒ sarena viƱƱāpeyya, evameva kho vāseį¹­į¹­ha evaį¹ƒ
bhāvitāya mettāya cetovimuttiyā yaį¹ƒ pamāį¹‡akataį¹ƒ kammaį¹ƒ na taį¹ƒ
tatrāvasissati, na taį¹ƒ tatrāvatiį¹­į¹­hati. Ayampi kho vāseį¹­į¹­ha brahmuno
sahavyatāya maggo.

 

1. Sabbatthatāya. (Kesuci)
2. Brahmānaį¹ƒ [P T S]
[BJT Page 638] [\x 638/]

 

79. Puna ca paraį¹ƒ vāseį¹­į¹­ha bhikkhu muditāsahagatena cetasā ekaį¹ƒ disaį¹ƒ
eritvā viharati tathā dutiyaį¹ƒ tathā tatiyaį¹ƒ tathā catutthiį¹ƒ. Iti
uddhamadho tiriyaį¹ƒ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaį¹ƒ lokaį¹ƒ
muditāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāį¹‡ena averena
avyāpajjhena pharitvā viharati. Seyyathāpi vāseį¹­į¹­ha balavā saį¹…khadhamo
appakasireneva cātuddisaį¹ƒ sarena viƱƱāpeyya, evameva kho vāseį¹­į¹­ha evaį¹ƒ
bhāvitāya mettāya cetovimuttiyā yaį¹ƒ pamāį¹‡akataį¹ƒ kammaį¹ƒ na taį¹ƒ
tatrāvasissati, na taį¹ƒ tatrāvatiį¹­į¹­hati. Ayampi kho vāseį¹­į¹­ha brahmuno
sahavyatāya maggo.

 

80. Puna ca paraį¹ƒ vāseį¹­į¹­ha bhikkhu upekkhāsahagatena cetasā ekaį¹ƒ disaį¹ƒ
eritvā viharati tathā dutiyaį¹ƒ tathā tatiyaį¹ƒ tathā catutthiį¹ƒ. Iti
uddhamadho tiriyaį¹ƒ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaį¹ƒ lokaį¹ƒ
upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāį¹‡ena averena
avyāpajjhena pharitvā viharati. Seyyathāpi vāseį¹­į¹­ha balavā saį¹…khadhamo
appakasireneva cātuddisaį¹ƒ sarena viƱƱāpeyya, evameva kho vāseį¹­į¹­ha evaį¹ƒ
bhāvitāya mettāya cetovimuttiyā yaį¹ƒ pamāį¹‡akataį¹ƒ kammaį¹ƒ na taį¹ƒ
tatrāvasissati, na taį¹ƒ tatrāvatiį¹­į¹­hati. Ayampi kho vāseį¹­į¹­ha brahmuno
sahavyatāya maggo.

 

81. Taį¹ƒ kiį¹ƒ maƱƱasi vāseį¹­į¹­ha? Evaį¹ƒ vihārÄ« bhikkhu sapariggaho vā apariggaho vā?Ti.

 

“Apariggaho bho gotama. ”

 

“Saveracitto vā averacitto vā?”Ti.

 

“Averacitto bho gotama. ”

 

“Sabyāpajjha citto vā abyāpajjhacitto vā?Ti.

 

“Abyāpajjha citto bho gotama”

 

“Saį¹ƒkiliį¹­į¹­hacitto vā asaį¹ƒkiliį¹­į¹­hacitto vā?”Ti.

 

“Asaį¹ƒkiliį¹­į¹­hacitto bho gotama. ”

 

“Vasavatti vā avasavattÄ« vā?”Ti.

 

“Vasavatti bho gotama. ”

 

82. [PTS Page 252] [\q 252/] iti kira
vāseį¹­į¹­ha apariggaho bhikkhu. Apariggaho brahmā. Api nu kho apariggahassa
bhikkhuno apariggahena brahmunā saddhiį¹ƒ saį¹ƒsandati sametÄ«?”Ti.

 

“Evaį¹ƒ bho gotama. ”

 

[BJT Page 640] [\x 640/]

 

“Sādhu vāseį¹­į¹­ha. So vata vāseį¹­į¹­ha apariggabho bhikkhu kāyassa bhedā
parammaraį¹‡Ä apariggahassa brahmuno sahavyupago bhavissatÄ«ti į¹­hānametaį¹ƒ
vijjati. ”

 

83. Iti kira vāseį¹­į¹­ha averacitto bhikkhu. Averacitto brahmā. Api nu kho
averacittassa bhikkhuno averacittena brahmunā saddhiį¹ƒ saį¹ƒsandati
sametÄ«?”Ti.

 

“Evaį¹ƒ bho gotama”

 

“Sādhu vāseį¹­į¹­ha. So vata vāseį¹­į¹­ha averacitto bhikkhu kāyassa bhedā
parammaraį¹‡Ä averacittassa brahmuno sahavyupago bhavissatÄ«ti į¹­hānametaį¹ƒ
vijjati. ”

 

84. Iti kira vāseį¹­į¹­ha abyāpajjhacitto bhikkhu. Abyāpajjhacitto brahmā.
Api nu kho abyāpajjhacittassa bhikkhuno abyāpajjhacittena brahmunā
saddhiį¹ƒ saį¹ƒsandati sametÄ«?”Ti.

 

“Evaį¹ƒ bho gotama”

 

“Sādhu vāseį¹­į¹­ha. So vata vāseį¹­į¹­ha abyāpajjhacitto bhikkhu kāyassa bhedā
parammaraį¹‡Ä abyāpajjhacittassa brahmuno sahavyupago bhavissatÄ«ti
į¹­hānametaį¹ƒ vijjati. ”

 

85. Iti kira vāseį¹­į¹­ha asaį¹ƒkiliį¹­į¹­hacitto bhikkhu. Asaį¹ƒkiliį¹­į¹­hacitto
brahmā. Api nu kho asaį¹ƒkiliį¹­į¹­hacittassa bhikkhuno asaį¹ƒkiliį¹­į¹­hacittena
brahmunā saddhiį¹ƒ saį¹ƒsandati sametÄ«?”Ti.

 

“Evaį¹ƒ bho gotama”

 

“Sādhu vāseį¹­į¹­ha. So vata vāseį¹­į¹­ha asaį¹ƒkiliį¹­į¹­hacitto bhikkhu kāyassa
bhedā parammaraį¹‡Ä asaį¹ƒkiliį¹­į¹­hacittassa brahmuno sahavyupago bhavissatÄ«ti
į¹­hānametaį¹ƒ vijjati. ”

 

86. Iti kira vāseį¹­į¹­ha vasattÄ« bhikkhu. VasavattÄ« brahmā. Api nu kho
vasavattissa bhikkhuno vasavattinā brahmunā saddhiį¹ƒ saį¹ƒsandati
sametÄ«?”Ti.

 

“Evaį¹ƒ bho gotama”

 

[BJT Page 642] [\x 642/]

 

“Sādhu vāseį¹­į¹­ha. So vata vāseį¹­į¹­ha vasavattÄ« bhikkhu kāyassa bhedā
parammaraį¹‡Ä vasavattissa brahmuno sahavyupago bhavissatÄ«ti į¹­hānametaį¹ƒ
vijjati. ”

 

87. Evaį¹ƒ vutte vāseį¹­į¹­habhāradvājā māį¹‡avā bhagavantaį¹ƒ etadavocuį¹ƒ:
“abhikkantaį¹ƒ bho gotama abhikkantaį¹ƒ bho gotama. Seyyathāpi bho gotama
nikkujjitaį¹ƒ vā ukkujjeyya, paį¹­icchannaį¹ƒ vā vivareyya, mÅ«įø·hassa vā maggaį¹ƒ
ācikkheyya, andhakāre vā telappajjotaį¹ƒ dhāreyya cakkhumanto rÅ«pāni
dakkhintīti, evameva bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakisito. Ete
mayaį¹ƒ bhagavantaį¹ƒ gotamaį¹ƒ saraį¹‡aį¹ƒ gacchāma dhammaƱca bhikkhusaį¹…ghaƱca.
Upāsake ne bhavaį¹ƒ gotamo dhāretu ajjatagge pāį¹‡upete saraį¹‡aį¹ƒgate”ti.

 

Tevijjasuttaį¹ƒ niį¹­į¹­hitaį¹ƒ terasamaį¹ƒ.

 

SÄ«lakkhandhavaggo niį¹­į¹­hito paį¹­hamo.

 



G
M
T
Text-to-speech function is limited to 200 characters

Leave a Reply